IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Savienības un Gabonas Republikas Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

27.1.2014 - (11871/2013 – C7‑0484/2013 – 2013/0216(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: João Ferreira

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Savienības un Gabonas Republikas Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(11871/2013 – C7‑0484/2013 – 2013/0216(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11871/2013),

–   ņemot vērā projektu protokolam, kurā noteiktas Eiropas Savienības un Gabonas Republikas partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums (11875/2013),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 7. punktu (C7-0484/2013),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 25. oktobra rezolūciju par ES 2011. gada ziņojumu par attīstības politikas saskaņotību[1],

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0049/2014),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, protokola 3. pantā minēto nozares daudzgadu programmu un attiecīgos ikgadējos novērtējumus, kā arī protokola 4. pantā paredzēto sanāksmju protokolus un secinājumus; aicina Komisiju sekmēt Parlamenta pārstāvju piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotājiem; aicina Komisiju pēdējā protokola piemērošanas gadā un pirms sarunu uzsākšanas par tā atjaunošanu iesniegt Parlamentam un Padomei pilnīgu ziņojumu par tā īstenošanu, analizējot zvejas iespēju izmantošanu un novērtējot protokola efektivitāti izmaksu ziņā; uzstāj, ka nevajadzētu lieki ierobežot šā ziņojuma pieejamību;

3.  aicina Padomi un Komisiju atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnīgi informēt Parlamentu visos to procedūru posmos, kas saistītas ar jauno protokolu un tā atjaunošanu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gabonas Republikas valdībai un parlamentam.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0399.

PASKAIDROJUMS

Konteksts un vispārīga informācija

Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu, Eiropas Komisija risināja sarunas ar Gabonas Republiku nolūkā atjaunot protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku. Iepriekšējais protokols bija spēkā no 2005. gada 3. decembra līdz 2011. gada 2. decembrim. Pēc diviem sarunu posmiem palika divi neatrisināti jautājumi. Pirmais jautājums attiecās uz nosacījumiem par protokola piemērošanas apturēšanu, ko ierosina viena no pusēm. Otrais bija saistīts ar nosacījumiem par finansiālā atbalsta sniegšanu nozarei. Tā kā protokols netika atjaunots, kopš 2011. gada 2. decembra bija apturēta Eiropas Savienības zvejas kuģu darbība, jo protokolā paredzētā ekskluzivitātes klauzula joprojām palika spēkā. Protokols attiecās uz 40 kuģiem (24 seineriem, kas aprīkoti ar riņķa vadu, un 16 kuģiem, kas aprīkoti ar grunts āķu jedām). Iesaistītās dalībvalstis bija Spānija, Francija un Portugāle.

Sarunas bija apturētas līdz 2013. gada pirmā ceturkšņa beigām. Pēc sarunu atsākšanas abas puses panāca vienošanos par Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē jaunā protokola tekstu. Tas tika parafēts 2013. gada 24. aprīlī. Jaunais protokols aptver trīs gadu laikposmu, sākot no 14. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas dienas, proti, parakstīšanas dienas.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir sniegt zvejas iespējas ES kuģiem Gabonas ūdeņos atbilstoši pieejamajam pārpalikumam un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos atzinumus un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus. Komisija savā nostājā sarunās pamatojās arī uz retrospektīvu (ex-post) novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Šajā jaunajā protokolā ir paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

27 tunzivju saldētājkuģi,

8 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm.

Iepriekšējā protokolā paredzētās zvejas iespējas kuģiem, kas aprīkoti ar grunts āķu jedām (16 licences), jaunajā protokolā nav iekļautas. Lēmums neiekļaut šīs licences zvejai ar grunts āķu jedām ir pamatojams ar to, ka iepriekšējā protokola piemērošanas periodā tās tika maz izmantotas un, visticamāk, šie zemie izmantošanas rādītāji saglabātos vai pat vēl pazeminātos. Nesen Gabona tāpat kā citas valstis pieņēma valsts tiesību aktus, aizliedzot haizivju nozveju ūdeņos, uz ko attiecas tās suverenitāte un kas ir tās jurisdikcijā. Dažos gadījumos haizivju nozveja veidoja ievērojamu procentuālo daļu no to flotu kopējās nozvejas, kas darbojās saskaņā ar nolīgumu.

Apmaiņā pret iespēju zvejot tunzivis un citas tālu migrējošo zivju sugas ES ik gadu ir jāsniedz Gabonai 1 350 000 eiro liels finansiālais ieguldījums. Šo summu veido:

a)       20 000 tonnu liels atskaites daudzums, kas atbilst summai 900 000 eiro apmērā saistībā ar piekļuvi zvejas resursiem;

b)       atbalsts Gabonas zivsaimniecības nozares politikas izstrādei, kas atbilst 450 000 eiro. Šim nozares atbalstam ir jāatbilst Gabonas zivsaimniecības politikas mērķiem, jo īpaši Gabonas vajadzībām cīņā pret maluzvejniecības apkarošanu un zivsaimniecības valsts stratēģijas īstenošanā.

Piekļuve zvejas resursiem Gabonas zvejas zonās ārvalstu flotēm tiks piešķirta tādā apmērā, ciktāl saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 62. pantu ir radies pārpalikums un ņemot vērā Gabonas valsts flotu darbības jaudu.

Puses ir vienojušās uzlabot regulāru pārraudzību attiecībā uz ES kuģu nozveju Gabonas zvejas zonā. Tādēļ zvejas sezonas laikā ES regulāri analizēs nozvejas datus un to ES kuģu zvejas piepūli, kuri darbojas Gabonas zvejas zonā. ES regulāri informēs Gabonu par minētās analīzes rezultātiem.

Protokola piemērošanas periodā puses ar nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas palīdzību un saskaņā ar atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas veicināšanas mērķiem var pieņemt lēmumu par zvejas iespēju pārskatīšanu. Šādā gadījumā finansiālais ieguldījums ir jāpielāgo samērīgi un proporcionāli laikam.

Par katru Gabonas ūdeņos nozvejoto tonnu ES kuģu īpašniekiem ir jāmaksā nodevas. Vienotas likmes nodevas summa, kas jāmaksā īpašniekiem, kuriem pieder tunzivju seineri un kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm, ir 55 eiro par tonnu pirmajā protokola piemērošanas gadā un 65 eiro par tonnu abos nākamajos gados. Papildus tam protokola piemērošanas periodā katru gadu būs jāmaksā vēl 13 750 eiro liela nodeva valstij.

Saskaņā ar paredzētajiem izkraušanas noteikumiem tunzivju seineru īpašniekiem ir jāizkrauj Gabonas ostās vismaz 30 % no Gabonas ūdeņos gūtās nozvejas (sākot no laika, kad darboties sāk ostu struktūras un tunzivju apstrādes uzņēmumi). To kuģu īpašniekiem, kam pieder kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm, jāapņemas izkraut Gabonas ostās 100 % gūtās nozvejas.

Turklāt kuģu īpašniekiem jāapņemas nodarbināt ĀKK valstu valstspiederīgos. Vismaz 20 % jūrnieku, kas strādā uz tunzivju seineriem vai kuģiem, kas paredzēti tunzivju zvejai ar makšķerēm, ir jābūt no ĀKK valstīm. Kuģu īpašniekiem jācenšas darbā pieņemt Gabonas jūrniekus.

Referenta nostāja

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlaments var vai nu piekrist protokola noslēgšanai starp ES un Gabonas Republiku, vai arī to noraidīt.

Referents aicina Parlamentu piekrist šā protokola noslēgšanai un uzskata, ka būtu vēlams izteikt dažas piezīmes par protokola un nolīguma tekstu.

Pēc tam, kad iepriekš minēto atšķirīgo uzskatu dēļ sarunas tika pārtrauktas, panāktais kompromiss attiecībā uz nosacījumiem, ar ko paredz protokola piemērošanas apturēšanu, šķiet līdzsvarots un atbilstošs.

Attiecībā uz nosacījumiem par finansiālo atbalstu nozarei ES uzskata, ka šim ieguldījumam ir jābūt atkarīgam no kopīgi noteikto mērķu un rīcības sekmīgas īstenošanas. Šajā saistībā un lai izvairītos no ES nozares atbalsta maksājumu Gabonai pārtraukšanas, ES būtu jāiegulda lielāki pūliņi, lai pārbaudītu pamatprincipus, kas nepieciešami palīdzības sekmīgai izmantošanai, vienlaikus ievērojot Gabonas suverenitāti un tās likumīgās izvēles un prioritātes. Ir ierosināts kopīgi izstrādāt modeļus, kur iekļauti mērķi, rīcība un rādītāji, lai partnerībā efektīvāk uzraudzītu līdzekļu izmantošanu. Ja tiek konstatēta novirzīšanās no izvirzītajiem mērķiem, šādai uzraudzībai vajadzētu nodrošināt, ka pirms maksājumu pārtraukšanas (kam principā nevajadzētu notikt) tiek pieņemtas ar Gabonu saskaņotas korektīvas procedūras.

Būtu jāuzsver, ka Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp ES un Gabonu vidējā termiņā būtu jāveicina Gabonas pašas zvejas resursu izmantošana gan iekšējam patēriņam atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, gan eksportam, tādējādi palielinot zvejas darbību pievienoto vērtību un palielinot to bagātību daļu, kas paliek valstī. Raugoties no šāda viedokļa, noteiktie izkraušanas noteikumi ir vāji savienojami ar minēto mērķi. Tāpēc ir ierosināts radīt apstākļus, kas veicinātu pēc iespējas ātrāku ostu struktūru un tunzivju apstrādes uzņēmumu darbības uzsākšanu, lai Gabonas ūdeņos gūto nozveju varētu izkraut galvenokārt Gabonas ostās.

Princips, ka piekļuve Gabonas zvejas zonās esošajiem zvejas resursiem tiek atļauta ārvalstu flotēm, ciktāl saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 62. pantu ir radies pārpalikums, ir jāsaprot nevis statiskā, bet gan dinamiskā nozīmē, ņemot vērā nepieciešamās izmaiņas Gabonas flotes darbības jaudā un tās pakāpenisku pieaugumu.

Sevišķi svarīgi ir aktuālie zinātniskie dati par zivju krājumiem un kopējo zvejas piepūli Gabonas ūdeņos. Šim nolīgumam būtu jāveicina minēto datu analīze.

Tas, ka protokolā ir atzīta nepieciešamība uzlabot regulāru pārraudzību attiecībā uz ES kuģu nozveju Gabonas zvejas zonā, norāda uz nepilnībām šajā ziņā. Kā tas ir ierosināts jau attiecībā uz citiem nolīgumiem, ir jāuzlabo kopējās nozvejas uzskaites procedūru pārredzamība un jānosaka stingrāki pasākumi nelikumīgas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai. Ļoti svarīgi ir kontrolēt nozvejas apjoma paziņošanas noteikumu ievērošanu.

Visbeidzot, referents uzsver, ka ir pilnībā jāņem vērā šā normatīvās rezolūcijas projekta 2. un 3. punkts, kur paredzēts, ka Parlaments nekavējoties tiek pilnīgi informēts visos to procedūru posmos, kas saistītas ar jauno protokolu vai tā atjaunošanu. Ir ierosināts katru gadu iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par protokola 3. pantā aprakstītās nozaru daudzgadu programmas rezultātiem, kā arī par to, kā dalībvalstis ievēro nozvejas apjoma ziņošanas prasības.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (18.12.2013)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Gabonas Republikas protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē
(COM(2013)0465 – C7‑C7 – 2013/0216(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Eva Joly

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 178. pantā noteikts, ka „politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Kopiena ievēro mērķus [attiecībā uz sadarbību attīstības atbalsta jomā]”. Tāpēc Attīstības komitejai būtu jāizvērtē ar Gabonu noslēgtais partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

Zivsaimniecības nozare ir neliela daļa no valsts ekonomikas — ap 1,5 % no IKP un tā veido vien 0,1 % no budžeta ieņēmumiem. Nozare aizņem aptuveni 5 % no kopējās nodarbinātības, taču vietējo zvejas tradīciju trūkuma dēļ tajā nodarbināti galvenokārt ārvalstnieki. Tomēr nacionālās politikas ietvaros nozarei tiek piešķirts izaugsmes potenciāls, un uz to paredzēts balstīties, lai dažādotu ekonomiku, kura ir ļoti atkarīga no naftas (tā veido 80 % no eksporta, 60 % no budžeta ieņēmumiem un 40 % no IKP).

Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam zveja netika minēta starp galvenajām valsts un reģionu nozarēm 10. EAF. Tomēr Gabona ir piedalījusies visām ĀKK valstīm paredzētajā EAF zivsaimniecības nozares programmā — projektā Strengthening Fisheries Management in ACP Countries (ACP FISH II).

Jaunajā protokolā par piekļuvi Gabonas EEZ nosaka ikgadējo summu 900 000 EUR apmērā. Pēc ES un kuģu īpašnieku maksāto summu pārskatīšanas, saskaņā ar kuru ES maksātā summa tiek samazināta, bet kuģu īpašnieku — palielināta, summa, ko maksās ES (izņemot papildu maksu, ko iekasē no kuģu īpašniekiem) būs 45 EUR par tonnu. Tādējādi zivsaimniecības nozares politikai atvēlētā summa no iepriekšējā protokolā paredzētajiem 145 000 EUR gadā pieaugs līdz 450 000 EUR.

Ja ES ieguldījums iepriekšējā nolīgumā radīja nozīmīgu sviras efektu labklājības veidošanā, tas sniedza labumu vienīgi Eiropas zivsaimniecības nozarei. Nolīgums palīdzēja saglabāt 630 darba vietas, no kurām 210 ieņēma Eiropas valstspiederīgie, taču Gabonā no tā labumu guva galvenokārt ārvalstnieki.

Kopumā nolīgums nav bijis visai efektīvs zivsaimniecības nozares attīstības mērķa sasniegšanā. Atbilstošas infrastruktūras trūkums, apgrūtinoša nodokļu sistēma un augstās ražošanas faktoru izmaksas rada investīcijām nepievilcīgu vidi. Rūpnieciskās zvejas kuģiem izmantojamu ostu trūkuma un nozvejotā loma apstrādes nozares neesamības dēļ labumu no preču un pakalpojumu pirkumiem savās ostās guvušas kaimiņvalstis.

Paredzētā sadarbība, ar kuru paredzēts ieviest atbildīgu zvejas praksi, nedarbojās protokolā paredzētajā kārtībā.

Neraugoties uz rūpnieciskās zvejas kuģu novērošanu ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System — VMS) un jūras patruļu organizēšanu, nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas gadījumi vēl aizvien ir bieži sastopami.

Vēl viena problēma ir ievērojamie kavējumi programmas dokumentu apritē un nozares atbalsta līdzekļu izmantošanas uzraudzībā, kas daļēji skaidrojama ar spēju trūkumu no Gabonas puses.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Gabonu un ES tomēr būtu jāsaglabā. Tas ļauj izmantot tāljūras resursus, ko attiecīgās valsts flotes neizmanto zvejas jaudas trūkuma un nozvejotā loma apstrādes nespējas dēļ. Tas sniedz Gabonas iestādēm vidējā termiņā plānojamus finanšu resursus, kas ir ļāvuši uzsākt valsts preventīvo mehānismu cīņā ar NNN zveju, taču kas vēl jāpapildina un jāīsteno gan valstiskā, gan reģionāla līmenī, dažiem svarīgiem zvejniecības pārvaldības aspektiem (zinātniskie ieteikumi, normu ievērošanas uzraudzība) esot lielā mērā transnacionālām problēmām. Atzinuma sagatavotāja atgādina, ka zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi nebūtu jāuzskata vienīgi par juridisku līdzekli, kā atļaut Eiropas kuģiem izmantot trešo valstu zvejas resursus. Ar to palīdzību būtu jāsekmē jūras resursu ilgtspējīga izmantošana. Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāizmanto tikai attīstības mērķiem, tātad — lai sniegtu atbalstu zvejnieku kopienām un uzlabotu viņu dzīves apstākļus, nodrošinātu apmācības programmas un kuģu satiksmes drošību, kā arī vietējā mērogā radītu jaunas darba vietas. Šo iemeslu dēļ atzinuma sagatavotāja iesaka Parlamentam sniegt savu piekrišanu jaunā protokola ratificēšanai, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti vairāki aspekti.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu.

Attīstības komiteja uzskata, ka Komisijai protokola īstenošanā būtu jāņem vērā šādi aspekti:

a)  atgādina — lai ES labāk veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību Gabonā, jo īpaši attiecībā uz uzturdrošību un nabadzības izskaušanu, veicamajām darbībām vajadzētu būt saskaņotām un koordinētām ar darbībām, kuras finansē no Eiropas programmām, īpaši 11. EAF un ACP FISH II, un Gabonas valsts un reģionālajām programmām;

b)   aicina nozares daudzgadu programmas ietvaros ievērot šaurāku mērķu loku, lai uzlabotu atbalsta efektivitāti (ieguldījumu rūpnieciskās zvejas kuģiem pieejamu zvejas ostu būvē, sanitāro pārbaužu un pārstrādes darbību turpmāku attīstību, lai veicinātu eksportu);

c)   aicina Komisiju apsvērt pasākumu pieņemšanu, lai uzlabotu tiesisko regulējumu un Gabonas finanšu resursus, tehniskos resursus un cilvēkresursus ar mērķi izskaust NNN zveju;

d)   lai uzlabotu nolīguma vispārējo pārredzamību, saskaņā ar protokolu maksātās summas būtu jāiekļauj Gabonas finanšu jomas tiesību aktos, un informācijai par jūras zvejai paredzēto līdzekļu konta stāvokli būtu jābūt pieejamai pēc pieprasījuma;

e)   pieprasa, lai gada ziņojumi par nozares līdzekļu izlietojumu tiktu nosūtīti Parlamentam un Padomei ar nolūku veicināt pārredzamību un garantēt, ka šie papildu līdzekļi zivsaimniecības nozares politikai tiek efektīvi izmantoti šī mērķa labā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ricardo Cortés Lastra, Véronique De Keyser, Catherine Grèze, Mikael Gustafsson, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Ivo Vajgl, Daniël van der Stoep, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kriton Arsenis, Santiago Fisas Ayxela, Isabella Lövin
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jolanta Emilia Hibner

Budžeta komitejaS ATZINUMS  (18.11.2013)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Gabonas Republikas protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē
(COM(2013)0465 – C7‑0000/2013 – 2013/0216(NLE))

Atzinumu sagatavoja: François Alfonsi

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu, Eiropas Komisija risināja sarunas ar Gabonas Republiku par to, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku. Šīm sarunām noslēdzoties, 2013. gada 24. aprīlī sarunu puses parafēja jaunā protokola projektu. Jaunais protokols aptver 3 gadu laikposmu, sākot no 14. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas dienas, proti, šā jaunā protokola parakstīšanas dienas.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Gabonas ūdeņos, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus, saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisija savā nostājā sarunās pamatojās arī uz retrospektīvu (ex-post) novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Vispārējais mērķis ir pastiprināt Eiropas Savienības un Gabonas Republikas sadarbību, lai izveidotu tādas partnerattiecības, kurās abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Gabonas zvejas zonā.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Parlaments var vai nu piekrist protokola noslēgšanai, vai arī to noraidīt.

Jaunajā protokolā paredzētais kopējais finansiālais ieguldījums ir EUR 4 161 000 visam periodam, un EUR 4 050 000 no tā ir atvēlēti dabas resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai. Gada finansiālā ieguldījuma kopējo summu EUR 1 350 000 apmērā veido: a) 20 000 tonnu liels atskaites daudzums par summu EUR 900 000 apmērā, kura saistīta ar piekļuvi, un b) atbalsts EUR 450 000 apmērā zivsaimniecības nozares politikas izstrādei Gabonas Republikā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā, jo īpaši Gabonas Republikas vajadzībām, saistībā ar cīņu pret maluzvejniecību un valsts stratēģijas zivsaimniecības jomā īstenošanu.

Šā nolīguma saturu raksturo turpmāk minētie rādītāji.

Izdevumu veids	2013	2014	2015	EUR, kopā
Darbības apropriācijas	1 350 000€	1 350 000€	1 350 000€	4 050 000€
Administratīvie izdevumi	37 000€	37 000€	37 000€	111 000€
KOPĀ	1 387 000€	1 387 000€	1 387 000€	4 161 000€

Turklāt Budžeta komiteja aicina Zivsaimniecības komiteju lūgt Komisiju:

· katru gadu pārbaudīt, vai dalībvalstis, kuru kuģošanas līdzekļi veic darbības saskaņā ar nolīguma protokolu, ir ievērojušas noteikumus par nozvejas datu paziņošanu; ja noteikumi netiek ievēroti, Komisijai būtu jānoraida attiecīgo dalībvalstu pieprasījumi zvejas licences saņemšanai nākamajam gadam;

· katru gadu iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par protokola 7. pantā izklāstītās nozaru daudzgadu programmas rezultātiem, kā arī par to, kā dalībvalstis ievēro nozvejas datu paziņošanas prasības;

· pirms protokola darbības izbeigšanās vai pirms sarunu sākšanas par tā iespējamo aizstāšanu iesniegt Parlamentam un Padomei protokola ex-post novērtējumu, ietverot izmaksu un ieguvumu analīzi.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	14.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Luc Dehaene, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, Alda Sousa, Derek Vaughan, Jacek Włosowicz
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Maria Da Graça Carvalho, Frédéric Daerden, Edit Herczog, Paul Rübig, Peter Šťastný
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Jean-Paul Besset, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Zdravka Bušić, Jolanta Emilia Hibner, Helmut Scholz, Tadeusz Zwiefka

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Antonello Antinoro, Alain Cadec, Chris Davies, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Isabelle Thomas, Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Izaskun Bilbao Barandica, Ole Christensen, Jens Nilsson