ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

27.1.2014 - (COM(2013)0192 – C7‑0097/2013 – 2013/0103(COD)) - ***I

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Christofer Fjellner

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 418 KB)
• ERR01 (DOC - 52 KB)

Grozījumi

• 001-069 (PDF - 301 KB)
• 001-069 (DOC - 421 KB)
• 070-074 (PDF - 121 KB)
• 070-074 (DOC - 318 KB)
• 075-079 (PDF - 123 KB)
• 075-079 (DOC - 230 KB)
• 077-077/REV1 (DOC - 204 KB)
• 080-084 (PDF - 114 KB)
• 080-084 (DOC - 61 KB)
• 085-085/REV1 (DOC - 46 KB)
• 086-089 (PDF - 131 KB)
• 086-089 (DOC - 56 KB)
• 090-094 (PDF - 123 KB)
• 090-094 (DOC - 248 KB)
• 095-095 (PDF - 81 KB)
• 095-095 (DOC - 41 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

(COM(2013)0192 – C7‑0097/2013 – 2013/0103(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0192),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0097/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0053/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ievērojot pārskatīšanas rezultātus, būtu jāgroza konkrēti regulas noteikumi, lai uzlabotu pārredzamību un prognozējamību, paredzētu efektīvus pasākumus cīņai pret pretdarbību, uzlabotu efektivitāti un izpildi un optimizētu pārskatīšanas praksi. Turklāt regulās būtu jāietver konkrēta prakse, kas pēdējos gados piemērota antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās.	(3) Ievērojot pārskatīšanas rezultātus, būtu jāgroza konkrēti regulu noteikumi, lai uzlabotu pārredzamību un prognozējamību, paredzētu efektīvus pasākumus cīņai pret trešo valstu pretdarbību, uzlabotu efektivitāti un izpildi un optimizētu pārskatīšanas praksi.
Pamatojums
Lai precizētu, kas var sākt pretdarbību pret ES.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Lai uzlabotu antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu pārredzamību un prognozējamību, personas, uz kurām attiecas pagaidu antidempinga un kompensācijas pasākumu noteikšana, jo īpaši importētāji, būtu jāinformē par šādu pasākumu gaidāmo noteikšanu. Paredzētajam termiņam būtu jāatbilst laikposmam no īstenošanas akta projekta iesniegšanas antidempinga komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. pantu, un antisubsidēšanas komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 25. pantu, līdz šā akta pieņemšanai Komisijā. Šis laikposms ir noteikts Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 3. punktā. Turklāt izmeklēšanās, kurās nav lietderīgi noteikt pagaidu pasākumus, ir vēlams, lai ieinteresētās personas pietiekami savlaicīgi tiktu informētas par pasākumu nenoteikšanu.	svītrots
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai nodrošinātu efektīvus pasākumus cīņai pret pretdarbību, Savienības ražotājiem būtu jāspēj paļauties uz regulām, nebaidoties no trešo personu pretdarbības. Spēkā esošie noteikumi īpašos apstākļos paredz sākt izmeklēšanu, ja nav saņemta sūdzība, bet ir pietiekami pierādījumi par dempingu, kompensējamām subsīdijām, kaitējumu un cēloņsakarību. Pretdarbības draudi būtu jāpieskaita šādiem īpašajiem apstākļiem.	(6) Lai nodrošinātu efektīvus pasākumus cīņai pret pretdarbību, Savienības ražotājiem būtu jāspēj paļauties uz regulām, nebaidoties no trešo personu pretdarbības. Spēkā esošie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), īpašos apstākļos paredz sākt izmeklēšanu, ja nav saņemta sūdzība, bet ir pietiekami pierādījumi par dempingu, kompensējamām subsīdijām, kaitējumu un cēloņsakarību. Trešo valstu pretdarbības draudi būtu jāpieskaita šādiem īpašajiem apstākļiem.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Ja izmeklēšana nav sākta sūdzības dēļ, būtu jāuzliek Savienības ražotājiem pienākums sniegt vajadzīgo informāciju, lai izmeklēšana varētu noritēt un tajā tiktu sniegta pietiekama informācija izmeklēšanas veikšanai šādu pretdarbības draudu gadījumā.	(7) Ja izmeklēšana nav sākta sūdzības dēļ, būtu jālūdz Savienības ražotājiem sadarboties un sniegt vajadzīgo informāciju, lai izmeklēšana varētu noritēt un tajā tiktu sniegta pietiekama informācija izmeklēšanas veikšanai šādu pretdarbības draudu gadījumā. Šo pienākumu nevajadzētu attiecināt uz mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, tādējādi pasargājot tos no nesamērīga administratīvā sloga un izmaksām.
Pamatojums
Tā kā sankcijas nav paredzētas, tas nevar būt „pienākums”. Tāpēc lietderīgāk ir norādīt uz lūgumu sadarboties, ļaujot Savienības ražotājiem attiecīgi — pozitīvi vai negatīvi — atbildēt uz šādu lūgumu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai optimizētu pārskatīšanas praksi, izmeklēšanā iekasētie maksājumi būtu jāatmaksā importētājiem, ja pasākumi pēc termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas beigām netiek pagarināti. Tas ir lietderīgi, ja nosacījumi, kas vajadzīgi pasākumu turpināšanai, izmeklēšanas laikposmā nav konstatēti.	svītrots
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Visus dokumentus, kuru mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz šīs regulas piemērošanu (tostarp četrus pamatnostādņu projektus par analogas valsts izvēli, termiņa beigu pārskatīšanu un pasākumu ilgumu, kaitējuma starpībām un Savienības interesēm) Komisijai vajadzētu pieņemt tikai pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc atbilstīgas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, un tādējādi šiem dokumentiem vajadzētu pilnībā atspoguļot šīs regulas saturu.
Pamatojums
Lai nodrošinātu, ka pamatnostādnēs, kuras visbeidzot pieņem Komisija, ir ievērotas visas izmaiņas, ko, pārskatot ierosināto regulu, veicis Eiropas Parlaments un Padome.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) Savienība nav SDO konvenciju puse, bet tās dalībvalstis ir. Patlaban visas Savienības dalībvalstis ir ratificējušas tikai „pamata” SDO konvencijas. Lai nodrošinātu, ka tiek atjaunināta sociālo standartu pietiekama līmeņa definīcija, kas balstīta uz Regulas (ES) Nr. 1225/2009 Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām, Komisija, pieņemot deleģētos aktus, atjauninās minēto pielikumu, tiklīdz ES dalībvalstis būs ratificējušas citas SDO „prioritārās” konvencijas.
Pamatojums
Sociālo standartu pietiekama līmeņa noteikšanas kritērijs ir balstīts uz SDO konvencijām. Tas atbilst pieejai, kuru ES izmanto arī brīvās tirdzniecības nolīgumu sadaļās par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību un attiecībā uz VPS+ sistēmu. Tomēr tā kā nevis ES, bet gan dalībvalstis ir SDO konvenciju puses, ir svarīgi nodrošināt, ka konsekvences labad visas dalībvalstis ir ratificējušas minētās konvencijas, lai noteiktu minimālo kopsaucēju, kuru varētu izmantot kā kritēriju. Pašlaik šāds minimālais kopsaucējs ir ietverts SDO „pamata” konvencijās, bet, tiklīdz visas dalībvalstis būs ratificējušas pārējās SDO konvencijas, jo īpaši „prioritārās” konvencijas, Komisijai vajadzētu atjaunināt minēto kritēriju atbilstīgi šādam jaunam minimālajam kopsaucējam.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ir grūtības piekļūt tirdzniecības aizsardzības procedūrām to sarežģītuma un ar tām saistīto izmaksu dēļ. MVU piekļuve instrumentam būtu jāatvieglo, stiprinot MVU palīdzības dienesta nozīmi, kuram būtu jāpalīdz MVU iesniegt sūdzību veidlapas un izpildīt nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu izmeklēšanu. Ar tirdzniecības aizsardzības procedūrām saistītās administratīvās procedūras būtu arī sekmīgāk jāpielāgo MVU ierobežojumiem.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b) Ar dempinga novēršanu saistītajās lietās izmeklēšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt deviņus mēnešus un minētās izmeklēšanas būtu jābeidz 12 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas. Antisubsidēšanas lietās izmeklēšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt deviņus mēnešus un minētās izmeklēšanas būtu jābeidz 10 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas. Jebkurā gadījumā pagaidu maksājumi būtu jāuzliek tikai, sākot no laikposma 60 dienas pēc procedūras sākšanas, līdz laikposmam sešus mēnešus pēc procedūras sākšanas.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 12.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12c) Būtu jāuzlabo to Komisijai iesniegto ar saistībām saistīto elementu izpaušana ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentam un Komisijai, kas nav konfidenciāli. Komisijai vajadzētu būt pienākumam apspriesties ar Savienības ražošanas nozaru pārstāvjiem, pirms pieņemt jebkādu saistību piedāvājumu.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Komisijas ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tā īsteno Regulu (EK) Nr. 1225/2009 un Regulu (EK) Nr. 597/2009, sniedz iespēju regulāri un savlaicīgi uzraudzīt tirdzniecības aizsardzības instrumentus saistībā ar strukturētu starpiestāžu dialogu par šo jautājumu. Minētā ziņojuma publiskošana sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei nodrošina tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārredzamību ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Komisijai būtu jānodrošina lielāka procedūru, iekšējo procedūru un izmeklēšanas rezultātu pārredzamība, kā arī jānodrošina ieinteresētajām pusēm piekļuve visiem nekonfidenciāliem datiem tiešsaistes platformā.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 18.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18c) Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visu izmeklēšanu uzsākšanu un notikumiem saistībā ar šīm izmeklēšanām.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 18.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18d) Ja ražotāju skaits Savienībā ir tik liels, ka ir jāizmanto pārbaude izlases veidā, Komisijai, izvēloties ražotāju paraugu, būtu pilnībā jāņem vērā MVU īpatsvars paraugā, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 1. pants – -1. punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 Virsraksts
Spēkā esošais teksts Grozījums Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis   (Šis grozījums attiecas uz visu Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 tekstu.)
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 1. pants – -1. punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (11a) Trešās valstis arvien vairāk ietekmē tirdzniecību par labu iekšzemes ražotājiem, piemēram, ieviešot eksporta nodokļus vai īstenojot dubulto cenu shēmas. Šāda iejaukšanās rada papildu tirdzniecības traucējumus. Tādējādi Savienības ražotājiem kaitē ne tikai dempings — tie cieš arī no papildu tirdzniecības traucējumiem, salīdzinot ar ražotājiem trešajās valstīs, kurās tiek īstenota šāda prakse. Papildu tirdzniecības traucējumus var radīt arī atšķirīgs darba un vides standartu līmenis. Tāpēc mazākā maksājuma noteikumu nevajadzētu piemērot, ja eksportētājvalstī sociālo un vides standartu līmenis nav pietiekams. Pietiekams līmenis tiek definēts, ratificējot pamata Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un daudzpusējos vides nolīgumus (MEA), ko parakstījusi Savienība. MVU īpaši cieš negodīgas konkurences dēļ, jo to mazais apmērs liedz tiem pielāgoties šādiem apstākļiem. Tāpēc mazākā maksājuma noteikumu nevajadzētu piemērot, ja sūdzība ir iesniegta tādas nozares uzdevumā, kurā lielākoties darbojas MVU. Turpretim mazākā maksājuma noteikumu visos gadījumos vajadzētu piemērot, ja strukturālus traucējumus izejvielu tirgū rada apzināta kādas vismazāk attīstītās valsts izvēle, kas veikta nolūkā aizsargāt valsts intereses.
Pamatojums
Lai mudinātu ES tirdzniecības partnerus nepiekopt praksi, kas rada strukturālus traucējumus tirdzniecībai, mazākā maksājuma noteikumu nepiemēro gadījumos, kad eksportētājvalstī sociālo un vides standartu līmenis nav pietiekams vai kad sūdzību iesniedzēji ir MVU. Turpretī šo noteikumu vienmēr piemēro gadījumos, kad strukturālus traucējumus izejvielu tirgū rada apzināta vismazāk attīstītās valsts izvēle, kas veikta nolūkā aizsargāt valsts intereses un likumīgos attīstības mērķus.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 1. pants – -1.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 1. pants – 1. punkts – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -1.b 1. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:   „Jebkura dempinga produkta izmantošanu saistībā ar dalībvalsts kontinentālā šelfa izpēti vai ekskluzīvo ekonomikas zonu vai tās resursu izmantošanu saskaņā ar šo regulu uzskata par importu un attiecīgi pakļauj aplikšanai ar nodokli, ja tā kaitē Savienības ražošanas nozarei.”
Pamatojums
Saskaņā ar 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un starptautisko praksi ES antidempinga instrumentu vajadzētu piemērot arī precēm, kuras paredzēts izmantot tās dalībvalstu kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 1. pants – -1.c punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 1. pants – 4.a punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -1.c 1. pantam pievieno šādu punktu:   „4.a Šajā regulā izejviela ir viela, kas nepieciešama noteikta produkta radīšanai un kam ir būtiska ietekme uz attiecīgā produkta ražošanas izmaksām.”
Pamatojums
Ir jānosaka definīcijas elementi, lai precizētu, kas šīs regulas nolūkos ir uzskatāms par „izejvielām”. Šādi elementi ietver enerģiju, materiālus, kā arī jebkādus citus elementus, kas atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 1. pants – -1.d punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 1. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -1.d 1. pantam pievieno šādu punktu:   „4.b Tiek uzskatīts, ka izejvielu skar strukturāli traucējumi, ja izejvielas cenu nenosaka tikai normāla tirgus principu darbība, kas atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu. Šādus traucējumus izraisa trešo valstu iejaukšanās pasākumi, kas cita starpā ietver eksporta nodokļus, eksporta ierobežojumus, kā arī dubultu cenu shēmas.”
Pamatojums
Šajā regulā ir jānosaka „strukturālo traucējumu” definēšanas elementi, kas ir nosacījums mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošanai. Otrajā teikumā minēti daži izplatītu traucējumu veidi, vienlaikus nodrošinot Komisijai iespējas ņemt vērā jaunus, nākotnē iespējamus traucējumu veidus, kas atbilstu šai definīcijai.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a 5. pantā iekļauj šādu punktu:   „1.a Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību atvieglo piekļuvi šim instrumentam dažādām un sadrumstalotām rūpniecības nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ar dempinga novēršanu saistītās lietās.   MVU palīdzības dienests palielina izpratni par šo instrumentu, sniedz informāciju un izskaidro, kā iesniegt sūdzību un kā sekmīgāk sniegt pierādījumus par dempingu un kompensējamajām subsīdijām, un radīto kaitējumu.   MVU palīdzības dienests piedāvā standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkiem, un anketas.   Pēc izmeklēšanas sākšanas tas informē MVU un to attiecīgās apvienības, ko varētu ietekmēt šīs procedūras sākšana, un informē tos par attiecīgajiem termiņiem, kuros tie var reģistrēties kā ieinteresētā puse.   Tas palīdz atbildēt uz jautājumiem par tādu anketu aizpildīšanu, kurās īpaša uzmanība pievērsta MVU jautājumiem par izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu. Tas pēc iespējas mazina valodu barjeras radīto slogu.   Ja MVU sniedz prima facie pierādījumus par dempingu vai kompensējamām subsīdijām, MVU palīdzības dienests saskaņā ar 14. panta 6. punktu sniedz MVU informāciju par attiecīgā produkta importa apjoma un vērtības attīstību.   Tas sniedz arī norādījumus par papildu iespējām sazināties un sadarboties ar uzklausīšanas amatpersonu un valstu muitas dienestiem. MVU palīdzības dienests vēl informē MVU par iespējām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie var pieprasīt pārskatīt pasākumus un kompensēt samaksātos antidempinga maksājumus.”
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 5. pants – 4. punkts – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.b 5. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:   „Attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību palīdz tām izpildīt šos kritērijus.”
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.c punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 5. pants – 6. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   1.c 5. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: 6. Ja sakarā ar īpašiem apstākļiem tiek nolemts uzsākt izmeklēšanu, kaut arī ne no Kopienas ražošanas nozares, ne arī tās vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk un to attaisno, pamatojoties uz pietiekamajiem pierādījumiem par dempingu, zaudējumiem un to cēloņsakarību, kas izklāstīti 2. punktā. „6. Ja īpašos apstākļos, jo sevišķi ja rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, lai gan ne no Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, ne arī nozares vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk un attaisno, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par dempingu, kompensējamām subsīdijām, zaudējumiem un to cēloņsakarību, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.”
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 1. pants – 1.d punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 6. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.d 6. panta 9. punktu aizstāj ar šādu: 9. Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, izmeklēšanu pabeidz viena gada laikā, ja iespējams. Katrā ziņā šādas izmeklēšanas vienmēr pabeidz 15 mēnešus pēc uzsākšanas saskaņā ar konstatētiem faktiem atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz cenu labojumiem vai konstatētiem faktiem atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo lēmumu. „9. Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā šādu izmeklēšanu vienmēr pabeidz viena gada laikā pēc tās uzsākšanas saskaņā ar konstatētiem faktiem atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz cenu labojumiem vai konstatētiem faktiem atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo rīcību. Izmeklēšanas laikposmi, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ja iespējams, atbilst finanšu gadam.”
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 6. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu. Savienības līdzīgā ražojuma ražotājus, izņemot Savienības ražotājus, kas ir mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, lūdz sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 6. pants – 10.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   10.a Komisija visām ieinteresētājām pusēm nodrošina iespējami labāko piekļuvi informācijai, piešķirot līdzekļus tādas informācijas sistēmas izveidei, ar kuru ieinteresētajām pusēm tiek ziņots, ka izmeklēšanas datiem ir pievienota jauna nekonfidenciāla informācija. Nekonfidenciāla informācija ir pieejama arī tīmekļa vidē izveidotā platformā.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 6. pants – 10.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   10.b Komisija garantē ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu un nodrošina taisnīgas un objektīvas, kā arī samērīgā laikposmā veiktas procedūras, vajadzības gadījumā ar uzklausīšanas amatpersonas starpniecību.
Pamatojums
Lai nodrošinātu ražotāju un patērētāju uzticību šim instrumentam un saglabātu tā leģitimitāti, būtu jāpalielina pārredzamība.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 6. pants – 10.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   10.c Komisija pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma visās Savienības oficiālajās valodās izdod anketas, kas jāizmanto izmeklēšanā.
Pamatojums
Lai samazinātu procedūru gaitā MVU uzlikto slogu un uzlabotu sadarbības līmeni, anketām pēc pieprasījuma jābūt pieejamām visās Savienības oficiālajās valodās.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 7. pants – 1. punkts – 1. un 2. teikums
Spēkā esošais teksts Grozījums 1. Pagaidu maksājumus var uzlikt, ja lietas izskatīšana ir uzsākta saskaņā ar 5. pantu, ja par to ir paziņots un ieinteresētajām pusēm ir bijušas atbilstīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus saskaņā ar 5. panta 10. punktu, ja provizoriski ir konstatēts dempings un no tā izrietošie zaudējumi Kopienas ražošanas nozarei un ja Kopienas interesēs ir novērst šādus zaudējumus. Pagaidu maksājumus ievieš ne agrāk kā 60 dienas pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 9 mēnešus pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas. 1. Pagaidu maksājumus var uzlikt, ja lietas izskatīšana ir uzsākta saskaņā ar 5. pantu, ja par to ir paziņots un ieinteresētajām pusēm ir bijušas atbilstīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus saskaņā ar 5. panta 10. punktu, ja provizoriski ir konstatēts dempings un no tā izrietošie zaudējumi Savienības ražošanas nozarei un ja Savienības interesēs ir novērst šādus zaudējumus. Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas.
Pamatojums
Lai uzlabotu paredzamību, tādu izmeklēšanu ilgumu, kuru rezultātā varēt tikt veikti papildu pasākumi, vajadzētu samazināt no deviņiem līdz septiņiem mēnešiem.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) 1. punktam pievieno šādu teikumu: svītrots Pagaidu maksājumus nepiemēro divas nedēļas pēc tam, kad saskaņā ar 19.a pantu ieinteresētajām personām nosūtīta informācija. Šādas informācijas sniegšana neskar turpmākus lēmumus, ko var pieņemt Komisija.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Pagaidu antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz provizoriski noteikto dempinga starpību. Tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ja vien attiecīgajā eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu nav konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū. Pagaidu antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz provizoriski noteikto dempinga starpību, tomēr tam ir jābūt mazākam par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.   Mazāko maksājumu nepiemēro šādos gadījumos:   a) eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu ir konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū vai būtiska valsts iejaukšanās, cita starpā attiecībā uz cenām, izmaksām un ieguldījumiem, tostarp, piemēram, izejvielām un enerģiju, pētniecību un nodarbinātību, rezultātiem, tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī valūtas maiņas likmēm un godīgiem tirdzniecības finansēšanas noteikumiem;   b) eksportētājvalstī nav pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis, ja pietiekami augstu līmeni nosaka, pamatojoties uz to, vai trešā valsts ratificē un jebkurā laikā efektīvi īsteno daudzpusējos vides nolīgumus un to protokolus, kurus parakstījusi Savienība, kā arī SDO konvencijas, kas minētas Ia pielikumā;   c) sūdzības iesniedzējs pārstāv dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozari, kurā lielākoties darbojas MVU;   d) izmeklēšanā vai atsevišķā antisubsidēšanas izmeklēšanā ir vismaz provizoriski secināts, ka eksportētājvalsts nodrošina vienu vai vairākas subsīdijas attiecīgā produkta ražotājiem eksportētājiem.   Tomēr šādu mazāko maksājumu piemēro vienmēr, ja eksportētājvalstī tiek konstatēti strukturāli traucējumi izejvielu tirgū attiecībā uz konkrēto produktu un ja šī valsts ir vismazāk attīstītā valsts, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā*.   __________   * Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008.
Pamatojums
Mazākā maksājuma noteikumu nepiemēro antidempinga gadījumos, kad tiek secināts, ka eksportētājvalsts veic darbības, kas būtiski traucē regulārai tirdzniecības gaitai, ja eksportētājvalstī nav pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis un ja sūdzības iesniedzēji ir MVU. Turpretī noteikumu piemēro vienmēr, ja strukturāli traucējumi izejvielu tirgū rodas saistībā ar tīšu vismazāk attīstītās valsts izvēli, kas izdarīta nolūkā pasargāt savas valsts intereses un likumīgos attīstības mērķus.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 1. pants – 3.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 8. pants – 1. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   3.a 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: 1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka dempings pastāv un ka tas ir radījis zaudējumus, Komisija var piekrist, ka eksportētāji brīvprātīgi uzņemas pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām, ja pēc īpašām konsultācijām ar Padomdevēju komiteju tā ir pārliecināta, ka tādējādi tiek novērsta dempinga zaudējumus radošā ietekme. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, neattiecas uz tādu attiecīgo produktu importu, kurus ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar šādām saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks kā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja šāds paaugstinājums ir pietiekams, lai novērstu zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. „1. Ja provizoriski ir konstatēts, ka dempings pastāv un ka tas ir radījis zaudējumus, Komisija pēc īpašām konsultācijām ar Padomdevēju komiteju var piekrist, ka eksportētāji brīvprātīgi uzņemas pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām, ja šie piedāvājumi efektīvi izskauž dempinga zaudējumus radošo ietekmi. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, neattiecas uz tādu attiecīgo produktu importu, kurus ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar šādām saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks kā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību, bet tas ir mazāks par dempinga starpību, ja ar šādu paaugstinājumu pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izņemot gadījumus, ja Komisija, piemērojot pagaidu vai galīgos maksājumus, ir nolēmusi šo mazāko maksājumu nepiemērot.”
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 1. pants – 3.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 8. pants – 4. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   3.b 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: 4. Pusēm, kuras piedāvā cenu labojumus, pieprasa sniegt šādu cenu labojumu nekonfidenciālu variantu, lai ar to varētu iepazīties izmeklēšanā ieinteresētās puses. „4. Pusēm, kuras piedāvā cenu labojumus, pieprasa sniegt jēgpilnu šādu cenu labojumu nekonfidenciālu variantu, lai ar to varētu iepazīties izmeklēšanā ieinteresētās puses, Eiropas Parlaments un Padome. Pusēm pieprasa atklāt pēc iespējas vairāk informācijas par saistību saturu un būtību, pienācīgi ievērojot informācijas konfidencialitāti 19. panta nozīmē. Turklāt pirms šādu piedāvājumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Savienības ražošanas nozari par saistību galvenajiem elementiem.”
Pamatojums
Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz cenu saistībām, informācija būtu jādara zināma ieinteresētajām pusēm Savienībā un uzņēmumiem, kuriem piemēro pasākumus.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 9. pants – 4. punkts – pēdējais teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz noteikto dempinga starpību. Tas ir mazāks par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ja vien attiecīgajā eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu nav konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū. Antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz konstatēto dempinga starpību, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja ar to pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.   Mazāko maksājumu nepiemēro šādos gadījumos:   a) eksportētājvalstī attiecībā uz konkrēto ražojumu ir konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū vai būtiska valsts iejaukšanās cita starpā attiecībā uz cenām, izmaksām un ieguldījumiem, tostarp, piemēram, izejvielām un enerģiju, pētniecību un nodarbinātību, rezultātiem, tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī valūtas maiņas likmēm un godīgiem tirdzniecības finansēšanas noteikumiem;   b) eksportētājvalstī nav pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis, ja pietiekami augstu līmeni nosaka, pamatojoties uz to, vai trešā valsts ratificē un jebkurā laikā efektīvi īsteno daudzpusējos vides nolīgumus un to protokolus, kurus parakstījusi Savienība, kā arī SDO konvencijas, kas minētas Ia pielikumā;   b) sūdzības iesniedzējs pārstāv dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozari, kurā lielākoties darbojas MVU;   c) izmeklēšanā vai atsevišķā antisubsidēšanas izmeklēšanā ir secināts, ka eksportētājvalsts nodrošina vienu vai vairākas subsīdijas attiecīgā produkta ražotājiem eksportētājiem.   Tomēr šādu mazāko maksājumu piemēro vienmēr, ja tiek konstatēti strukturāli traucējumi izejvielu tirgū attiecībā uz attiecīgo produktu eksportētājvalstī un ja šī valsts ir vismazāk attīstītā valsts, kas minēta Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā.
Pamatojums
Mazākā maksājuma noteikumu nepiemēro antidempinga gadījumos, kad tiek secināts, ka eksportētājvalsts veic darbības, kas būtiski traucē regulārai tirdzniecības gaitai, ja eksportētājvalstī nav pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis un ja sūdzības iesniedzēji ir MVU. Turpretī noteikumu piemēro vienmēr, ja strukturāli traucējumi izejvielu tirgū rodas saistībā ar tīšu vismazāk attīstītās valsts izvēli, kas izdarīta nolūkā pasargāt savas valsts intereses un likumīgos attīstības mērķus.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 11. pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums 2. Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti. 2. Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti. Termiņa beigu pārskatu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, piemēram, šādu varbūtību var demonstrēt pierādījumi par turpinātu dempingu un zaudējumiem vai pierādījumi, ka zaudējumu novēršana ir daļēji vai pilnīgi atkarīga no pasākumu piemērošanas, vai pierādījumi, ka eksportētāju situācija vai tirgus apstākļi norāda, ka dempings, kas rada zaudējumus, var turpināties.   Termiņa beigu pārskatu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, piemēram, šādu varbūtību var demonstrēt pierādījumi par turpinātu dempingu un zaudējumiem vai pierādījumi, ka zaudējumu novēršana ir daļēji vai pilnīgi atkarīga no pasākumu piemērošanas, vai pierādījumi, ka eksportētāju situācija vai tirgus apstākļi norāda, ka dempings, kas rada zaudējumus, var turpināties. Par šādu varbūtību var liecināt arī pastāvīga citu valstu iejaukšanās. Veicot izmeklēšanu saskaņā ar šo punktu, eksportētājiem, importētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem un ražotājiem Kopienā nodrošina iespēju izvērst paskaidrojumus, atspēkot vai sniegt komentārus par jautājumiem, kas izklāstīti pārskata pieprasījumā, un secinājumus izdara, ņemot vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus, kas iesniegti saistībā ar jautājumu, vai pasākumu izbeigšana var vai nevar novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Veicot izmeklēšanu saskaņā ar šo punktu, eksportētājiem, importētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem un ražotājiem Kopienā nodrošina iespēju izvērst paskaidrojumus, atspēkot vai sniegt komentārus par jautājumiem, kas izklāstīti pārskata pieprasījumā, un secinājumus izdara, ņemot vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus, kas iesniegti saistībā ar jautājumu, vai pasākumu izbeigšana var vai nevar novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās.” Paziņojumu par gaidāmajām termiņa beigām savlaicīgi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pasākumu piemērošanas termiņa pēdējā gadā, kā noteikts šajā punktā. Pēc tam ražotājiem Kopienā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām, ir tiesības iesniegt pārskata pieprasījumu saskaņā ar otro daļu. Publicē arī paziņojumu par pasākumu faktisko izbeigšanu, ievērojot šo punktu.
Pamatojums
Tam, ka strukturāli traucējumi atkārtojas, būtu jābūt papildu apliecinājumam pasākumu paildzināšanai.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 11. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) 5. punktā pievieno šādu daļu: svītrots „Ja pēc izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar 2. punktu, pasākumu vairs nepiemēro, visus iekasētos maksājumus no šādas izmeklēšanas sākšanas dienas atmaksā ar nosacījumu, ka atmaksu pieprasa valsts muitas dienesti un ka šie muitas dienesti to piešķir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami muitas jomā attiecībā uz maksājuma atmaksāšanu vai atlaišanu. Valsts muitas dienesti, veicot šādu atmaksu, neveic procentu maksājumus.”
Pamatojums
Lai saglabātu minētā instrumenta līdzsvaru, šis jaunais, bet birokrātiskais un sarežģītais atmaksāšanas veids nav vēlams.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 1. pants – 6.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 14. pants – 3. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   6.a 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz izcelsmes koncepcijas kopējo definīciju, kas sniegta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi. „3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, vai saskaņā ar tās 2. pantu.”
Pamatojums
Lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu, tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu darbības jomu vajadzētu pilnībā saskaņot ar attiecīgajiem Muitas kodeksa noteikumiem.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 1. pants – 6.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 14. pants – 5. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   6.b 14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu: 5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma. Importu var reģistrēt, ja pirms tam no Kopienas ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, lai attaisnotu šādu rīcību. Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un vajadzības gadījumā — iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”; „5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma.   Importu reģistrē, ja pirms tam ir saņemts Savienības ražošanas nozares pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Importu var reģistrēt arī pēc Komisijas iniciatīvas.   Importa reģistrāciju veic, sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja Savienības ražošanas nozares sūdzībā ir iekļauta prasība veikt reģistrāciju un pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai.   Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un vajadzības gadījumā — iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”
Pamatojums
Lai mazinātu krājumu veidošanās risku, importa reģistrācija būtu jāveic pēc ikvienas pamatotas prasības iesniegšanas un sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja tas ir pamatots sūdzībā. Komisijai arī vajadzētu būt iespējai pieņemt rīkojumu par reģistrāciju pēc savas iniciatīvas.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 1. pants – 6.c punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 14. pants – 6. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   6.c Regulas 14. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: 6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. „6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. Komisija pēc īpaša un pamatota ieinteresētās puses pieprasījuma un Padomdevējas komitejas atzinuma saņemšanas var nolemt sniegt tām informāciju attiecībā uz minēto preču apmēru un importa vērtību.”
Pamatojums
Lai uzlabotu pārredzamību, Komisijai būtu jāsniedz informācija par importu.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 1. pants – 6.d punkts (jauns) Regula (EK) 1225/2009 14. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.d 14. pantam pievieno šādu punktu:   „7.a Ikreiz, kad Komisija plāno pieņemt vai publicēt dokumentu, kura mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz kādu šajā regulā paredzēto elementu piemērošanu, Komisija pirms pieņemšanas vai publicēšanas apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienprātību attiecībā uz minētā dokumenta apstiprināšanu. Šīs procesuālās prasības attiecas arī uz visām turpmākām izmaiņām šajos dokumentos. Jebkurā gadījumā visi šie dokumenti pilnīgi atbilst šīs regulas noteikumiem. Neviens no šādiem dokumentiem, kā to interpretēja Eiropas Savienības Tiesa, nepaplašina Komisijas izvēles tiesības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu.”
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 1. pants – 7. punkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums "1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var attiecināt tikai uz pieņemamu personu, ražojumu vai darījumu skaitu, ko nosaka, izmantojot statistiski derīgas izlases, kuras izveidotas, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko ražošanas apjoma, pārdošanas vai eksporta reprezentatīvo daudzumu, ko, sapratīgi spriežot, ir iespējams izmeklēt atvēlētajā termiņā. ” „1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, kuri labprātīgi sadarbojas izmeklēšanā, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var attiecināt tikai uz pieņemamu personu, ražojumu vai darījumu skaitu, ko nosaka, izmantojot statistiski derīgas izlases, kuras izveidotas, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko ražošanas apjoma, pārdošanas vai eksporta reprezentatīvo daudzumu, ko, sapratīgi spriežot, ir iespējams izmeklēt atvēlētajā termiņā. Dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās lielākoties darbojas MVU, galīgajā pušu atlasē, ja iespējams, būtu jāņem vērā to īpatsvars attiecīgajā nozarē.”
Pamatojums
Lai nodrošinātu labākus datus, tiek atlasīti gan tie, kas ir iesnieguši sūdzību, gan tie, kas nav.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 1. pants – 8. punkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 19.a pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības, un eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 7. panta 1. punktā. Šādā informācijā ietver: svītrots (a) tikai informācijas nolūkā — ierosināto maksājumu kopsavilkumu, un   (b) informāciju par dempinga starpības aprēķiniem un pienācīgu starpību, kas novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pienācīgi ņemot vērā vajadzību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 19. pantā. Ieinteresētajām personām ir trīs darba dienu termiņš, kurā sniegt piezīmes par aprēķinu pareizību.
Pamatojums
Informācijas par plānoto pagaidu maksājumu piemērošanu iepriekšēja atklāšana palielina procesa turpmākas politizācijas risku. Izmeklēšana par tirdzniecības aizsardzību būtu jāveic, pamatojoties uz tehnisku bāzi, un būtu jāmazina lobēšanas iespējas.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 1. pants – 9. punkts Regula (EK) Nr. 1225/2009 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9. 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: svītrots ‘2. Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, paziņojumā par antidempinga izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā pantā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.”
Pamatojums
Pašreizējā Komisijas prakse attiecībā uz šo Savienības interešu novērtēšanas aspektu nav jāgroza.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 1. pants – 9.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 22. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   9.c 22. pantā iekļauj šādu punktu:   „1.a Tiklīdz visas ES dalībvalstis ir ratificējušas jaunās SDO konvencijas, Komisija attiecīgi atjaunina Ia pielikumu atbilstoši LESD 290. pantā minētajai procedūrai.”
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 1. pants – 9.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 22.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   9.b Regulā iekļauj šādu pantu:   „22.a pants   Ziņojums   1. Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas īstenošanas uzraudzību, Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no dialoga par tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas notiek starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ieviešanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, saistībām, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret Savienību, un tās Savienības rūpniecības nozares atlabšanu, kuru skāruši šie izmantotie pasākumi, un pārsūdzības pret izmantotajiem pasākumiem. Tajā iekļauj Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas, kā arī MVU palīdzības dienesta darbības saistībā ar šīs regulas piemērošanu.   2. Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Par šo ziņojumu var sagatavot arī rezolūciju.   3. Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija šo ziņojumu publisko .”
Pamatojums
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 1. pants – 9.c punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1225/2009 I a pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   9.c Pievieno šādu pielikumu:   „Ia pielikums   Regulas 7., 8. un 9. pantā minētās SDO konvencijas   1. Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu (1930. gads).   2. Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību (1948. gads).   3. Konvencija Nr. 98 par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (1949. gads).   4. Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm (1951. gads).   5. Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu (1957. gads).   6. Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā (1958. gads).   7. Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt (1973. gads).   8. Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai (1999. gads).”
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 2. pants -1. punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 Virsraksts
Spēkā esošais teksts Grozījums Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.   (Šis grozījums attiecas uz visu Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 tekstu.)
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 2. pants – -1.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -1.a Iekļauj šādu apsvērumu:   „(9a) Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu Savienībā principā ir aizliegtas kompensējamas subsīdijas. Tāpēc kompensējamas subsīdijas, ko piešķir trešās valstis, īpaši traucē tirdzniecību. Laika gaitā Komisijas atļautais valsts atbalsta apjoms ir pastāvīgi samazinājies. Tādējādi attiecībā uz antisubsidēšanas instrumentu mazākā maksājuma noteikumu vairs nevajadzētu piemērot importam no valsts vai valstīm, kas iesaistīta(-as) subsidēšanā.”
Pamatojums
Lai atturētu ES tirdzniecības partnerus no iesaistīšanās subsidēšanas praksēs, šajos gadījumos nepiemēro mazākā maksājuma noteikumu. Komisijas likumdošanas priekšlikuma 9. apsvērums ir jāiekļauj Antisubsidēšanas pamatregulā.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 2. pants – -1.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 1. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -1b. 1. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:   „Jebkura subsidēta produkta izmantošanu saistībā ar dalībvalsts kontinentālā šelfa izpēti vai ekskluzīvo ekonomikas zonu vai tās resursu izmantošanu saskaņā ar šo regulu uzskata par importu un attiecīgi pakļauj aplikšanai ar nodokli, ja tā kaitē Savienības ražošanas nozarei.”
Pamatojums
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un starptautiskajām praksēm ES ir jāpiemēro antisubsidēšanas instruments arī precēm, kas ir paredzētas izmantošanai ES dalībvalstu kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 10. pants – 8. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   1.a 10. panta 8. punktu aizstāj ar šādu: 8. Ja Komisija īpašos apstākļos nolemj sākt izmeklēšanu, nesaņemot rakstisku sūdzību šādas izmeklēšanas sākšanai, ko iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai kas iesniegta tās vārdā, tad tas ir jādara, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par kompensējamo subsīdiju, kaitējuma un cēloņsakarības pastāvēšanu, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu. „8. Ja īpašos apstākļos, jo sevišķi gadījumos, kad rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, Komisija nolemj sākt izmeklēšanu, kaut arī ne no Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, ne arī nozares vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par kompensējamo subsīdiju, kaitējuma un cēloņsakarības pastāvēšanu, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.”
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 11. pants – 2. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums "11. Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu.” svītrots
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 11. pants – 9. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums 9. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu uzsāktas procedūras sakarā izmeklēšanu, ja vien tas ir iespējams, pabeidz viena gada laikā. Jebkurā gadījumā šādas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz 13 mēnešos pēc to uzsākšanas saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti atbilstīgi 13. pantam, vai saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti atbilstīgi 15. pantam. 9. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu uzsāktas procedūras sakarā izmeklēšanu, ja vien tas ir iespējams, pabeidz deviņu mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā šādas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz 10 mēnešos pēc to uzsākšanas saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti atbilstīgi 13. pantam, vai saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti atbilstīgi 15. pantam. Kad vien iespējams, izmeklēšanas periods, jo sevišķi gadījumos, kad rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, atbilst finanšu gadam.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 11. pants – 11.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   11.a Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību atvieglo piekļuvi šim instrumentam dažādām un sadrumstalotām rūpniecības nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ar dempinga novēršanu saistītās lietās.   MVU palīdzības dienests palielina izpratni par šo instrumentu, sniedz informāciju un izskaidro, kā iesniegt sūdzību un kā sekmīgāk sniegt pierādījumus par dempingu vai kompensējamajām subsīdijām un radīto kaitējumu. MVU palīdzības dienests piedāvā standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkiem, un anketas.   Pēc izmeklēšanas sākšanas tas informē MVU un to attiecīgās apvienības, ko varētu ietekmēt šīs procedūras sākšana, un informē tos par attiecīgajiem termiņiem, kuros tie var reģistrēties kā ieinteresētā puse.   Tas palīdz, atbildot uz jautājumiem, kā aizpildīt anketas, kurās īpaša uzmanība pievērsta MVU jautājumiem par izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu. Tas pēc iespējas mazina valodu barjeras radīto slogu.   Ja MVU sniedz prima facie pierādījumus par dempingu vai kompensējamajām subsīdijām, MVU palīdzības dienests saskaņā ar 24. panta 6. punktu sniedz MVU informāciju par attiecīgā produkta importa apjoma un vērtības attīstību.   Tas sniedz arī norādījumus par papildu iespējām sazināties n sadarboties ar uzklausīšanas amatpersonu un valstu muitas dienestiem. MVU palīdzības dienests vēl informē MVU par iespējām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie varētu pieprasīt pārskatīt pasākumus un kompensēt samaksātos antidempinga maksājumus.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 11. pants – 11.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   11.b Komisija nodrošina visām ieinteresētajām pusēm iespējami labāko piekļuvi informācijai, piešķirot līdzekļus tādas informācijas sistēmas izveidei, ar kuru ieinteresētajām pusēm tiek ziņots, ka izmeklēšanas datiem ir pievienota jauna nekonfidenciāla informācija. Informācija ir pieejama arī tīmekļa vidē izveidotā platformā.
Pamatojums
Lai nodrošinātu ražotāju un patērētāju uzticību šim instrumentam un saglabātu tā leģitimitāti, būtu jāpalielina pārredzamība.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 11. pants – 11.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   11.c Komisija garantē ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu un nodrošina taisnīgas un objektīvas, kā arī samērīgā laikposmā veiktas procedūras, vajadzības gadījumā ar uzklausīšanas amatpersonas starpniecību.
Pamatojums
Lai nodrošinātu ražotāju un patērētāju uzticību šim instrumentam un saglabātu tā leģitimitāti, būtu jāpalielina pārredzamība.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 11. pants – 11.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   11.d Komisija pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma visās Savienības oficiālajās valodās izdod anketas, kas jāizmanto izmeklēšanā.
Pamatojums
Lai samazinātu procedūru gaitā MVU uzlikto slogu un uzlabotu sadarbības līmeni, anketām pēc pieprasījuma jābūt pieejamām visās Savienības oficiālajās valodās.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts -a apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 12. pants – 1. punkts – 2. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-a) panta 1.  punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pēc procedūras uzsākšanas, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc procedūras sākuma. Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pēc procedūras uzsākšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc procedūras sākuma.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts Regula (EK) Nr. 597/2009 12. pants – 1. punkts – 3.a daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) Beigās pievieno šādu daļu: svītrots Pagaidu maksājumus nenosaka divas nedēļas pēc tam, kad saskaņā ar 29.b pantu ieinteresētajām personām nosūtīta informācija. Šādas informācijas sniegšana neskar turpmākus lēmumus, ko var pieņemt Komisija.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 13. pants – 1. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   3.a 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: 1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi zaudējumus, Komisija var piekrist piedāvājumiem uzņemties saistības, saskaņā ar kurām: „1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi zaudējumus, Komisija var piekrist piedāvājumiem uzņemties saistības, saskaņā ar kurām: (a) izcelsmes un/vai eksportētāja valsts piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās ietekmi; vai (a) izcelsmes un/vai eksportētāja valsts piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās ietekmi; vai (b) jebkurš eksportētājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz konkrēto apgabalu tik ilgi, kamēr šāds eksports gūst labumu no kompensējamām subsīdijām, tā, lai Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju varētu pārliecināties, ka subsīdiju kaitīgās sekas ir likvidētas. (b) jebkurš eksportētājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz konkrēto apgabalu tik ilgi, kamēr šāds eksports gūst labumu no kompensējamām subsīdijām, ja Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ir noteikusi, ka subsīdiju kaitīgās sekas ir likvidētas. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Atbilstīgi šīm saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks, kā nepieciešams, lai atlīdzinātu kompensējamo subsīdiju apmēru, bet tam jābūt mazākam nekā kompensējamo subsīdiju apmēram, ja šāds paaugstinājums būtu pietiekams Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu novēršanai. Mazākā maksājuma noteikums neattiecas uz cenām, kas ir apstiprinātas, uzņemoties šādas saistības antisubsidēšanas procedūru ietvaros.”
Pamatojums
Saistības var pieņemt tikai tad, ja tās faktiski novērš subsīdiju kaitīgo ietekmi. Turklāt atbilstīgi citām prasībām par mazākā maksājuma noteikumu mazākā maksājuma noteikumu antisubsidēšanas procedūrās nepiemēro.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 13. pants – 4. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   3.b 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: 4. Pusēm, kas piedāvā saistības, jāsniedz šādu saistību nekonfidenciāls variants, lai to varētu darīt zināmu izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm. „4. Pusēm, kas piedāvā saistības, jāsniedz šādu saistību jēgpilns nekonfidenciāls variants, lai to varētu darīt zināmu izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentam un Padomei. Pusēm ir jāatklāj pēc iespējas pilnīga informācija par konkrēto saistību saturu un būtību, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālās informācijas aizsardzību 29. panta izpratnē. Turklāt pirms šādu piedāvājumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Savienības ražošanas nozari par šādu saistību galvenajiem elementiem.”
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 2. pants – 6. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 597/2009 22. pants – 1. punkts – 7.a daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) 1. punktā pievieno šādu daļu: svītrots Ja pēc izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar 18. pantu, pasākumu vairs nepiemēro, visus iekasētos maksājumus pēc šādas izmeklēšanas sākšanas dienas atmaksā. Maksājumi būtu jāpieprasa valsts muitas dienestiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami muitas jomā.
Pamatojums
Lai saglabātu minētā instrumenta līdzsvaru, šis jaunais, bet birokrātiskais un sarežģītais atmaksāšanas veids nav vēlams.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 24. pants – 3. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   7.a 24. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi. „3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, vai saskaņā ar tās 2. pantu.”
Pamatojums
Lai novērstu antisubsidēšanas pasākumu apiešanu, tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu darbības joma būtu pilnīgi jāpielāgo attiecīgajiem Muitas kodeksa noteikumiem.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 24. pants – 5. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   7.b 24. panta 5. punktu aizstāj ar šādu: 5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma. „5. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai, piemēram, pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma. Importu var reģistrēt, ja pirms tam no Kopienas ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, lai attaisnotu šādu rīcību. Importu reģistrē, ja pirms tam ir saņemts Savienības ražošanas nozares pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Importu var reģistrēt arī pēc Komisijas iniciatīvas.   Importa reģistrāciju veic, sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja Kopienas ražošanas nozares sūdzībā ir iekļauta prasība veikt reģistrāciju un pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai. Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kurā precizē rīcības mērķi un, vajadzības gadījumā, iespējamo nākotnē paredzamo maksājamo summu. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”; Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kurā precizē rīcības mērķi un, vajadzības gadījumā, iespējamo nākotnē paredzamo maksājamo summu. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”;
Pamatojums
Lai mazinātu krājumu veidošanās risku, importa reģistrācija būtu jāveic pēc ikvienas pamatotas prasības iesniegšanas un sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja tas ir pamatots sūdzībā. Komisijai arī būtu jābūt iespējai pieņemt rīkojumu par reģistrāciju pēc savas iniciatīvas.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.c punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 24. pants – 6. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   7.c 24. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: 6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. „6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. Komisija pēc īpaša un pamatota ieinteresētās puses pieprasījuma un Padomdevējas komitejas atzinuma saņemšanas par to var nolemt paziņot tām informāciju attiecībā uz minēto preču apmēru un importa vērtību.”
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.d punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 24. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   7.d 24. pantam pievieno šādu punktu:   „7.a Ikreiz, kad Komisija plāno pieņemt vai publicēt dokumentu, kura mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz kādu šajā regulā paredzēto elementu piemērošanu, Komisija pirms publicēšanas vai pieņemšanas apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienprātību attiecībā uz minētā dokumenta apstiprināšanu. Šīs procesuālās prasības attiecas arī uz turpmākām izmaiņām šajos dokumentos. Jebkurās gadījumā visi šie dokumenti pilnībā atbilst šīs regulas noteikumiem. Neviens no šādiem dokumentiem, kā to interpretēja Eiropas Savienības Tiesa, nepaplašina Komisijas izvēles tiesības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 2. pants – 8. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 8. 27. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: 8. 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: "1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var ierobežot līdz: ” „1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, kuri sadarbojas izmeklēšanas ietvaros, vai ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var ierobežot līdz:   (a) saprātīgam pušu, ražojumu vai darījumu skaitam, izmantojot paraugus, kas ir statistiski derīgi, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama paraugu atlases laikā; vai   (b) lielākajam produkciju, noietu vai eksportu raksturojošam apjomam, ko var saprātīgi izmeklēt rīcībā esošajā termiņā.   Dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās lielākoties darbojas MVU, galīgajā pušu atlasē pēc iespējas ņem vērā to īpatsvaru attiecīgajā nozarē.”
Pamatojums
Lai nodrošinātu labākus datus, tiek atlasīti gan tie, kas ir iesnieguši sūdzību, gan tie, kas nav.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 2. pants – 9. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 29.b pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 9. Aiz 29. panta iekļauj šādu pantu: svītrots "29.b pants   Informācija par pagaidu pasākumiem   1. Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības un izcelsmes valsts un/vai eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā.   Šādā informācijā ietver:   (a) tikai informācijas nolūkā — ierosināto maksājumu kopsavilkumu, un   (b) informāciju par subsīdijas starpības aprēķiniem un pienācīgu starpību, kas novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pienācīgi ņemot vērā vajadzību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 29. pantā. Ieinteresētajām personām ir trīs darba dienu termiņš, kurā sniegt piezīmes par aprēķinu pareizību.   2. Ja netiek paredzēts noteikt pagaidu maksājumus, bet tiek paredzēts turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā, informē par maksājumu nenoteikšanu.”
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 2. pants – 10. punkts Regula (EK) Nr. 597/2009 31. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 10. 31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: svītrots "2. Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, paziņojumā par kompensācijas izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā punktā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.”
Pamatojums
Pašreizējā Komisijas prakse attiecībā uz šo Savienības interešu pārbaudes aspektu nebūtu jāmaina.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 2. pants – 10.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 597/2009 33.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   10.a iekļauj šādu pantu:   „33.a pants   Ziņojums   1. Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas īstenošanas uzraudzību, Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no dialoga par tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas notiek starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ieviešanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, saistībām, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret Savienību, un tās Savienības rūpniecības nozares atlabšanu, kuru skāruši šie izmantotie pasākumi, un pārsūdzības pret dažādajiem izmantotajiem pasākumiem. Tajā iekļauj Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas, kā arī MVU palīdzības dienesta darbības saistībā ar šīs regulas piemērošanu.   2. Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Par šo ziņojumu var sagatavot arī rezolūciju.   3. Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija to publisko.”
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
	To konsolidē ar Regulu (EK) Nr. 1225/2009 un Regulu (EK) Nr. 597/2009 līdz ...*.
	____________
	* OV: lūdzu, ievietot datumu – trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Komisijas priekšlikumā, kura mērķis ir modernizēt gan antidempinga, gan antisubsidēšanas regulu, ir iekļautas četras galvenās izmaiņas: atcelt mazākā maksājuma noteikumu antidempinga gadījumos, kuros ir vērojami strukturāli traucējumi izejvielu tirgū un visos antisubsidēšanas gadījumos, pienākums Savienības ražotājiem sadarboties ex-officio izmeklēšanās, termiņa beigu pārskatu laikā iekasēto maksājumu atmaksāšana un paziņojums par pagaidu maksājumu ieviešanu divas nedēļas pirms šis noteikums stājas spēkā. Komisijas apsvērumus pamato trīs mērķi: palielināt šo instrumentu efektivitāti, samazināt draudus, ka trešā valsts varētu veikt atbildes pasākumus, kā arī palielināt pārredzamību un paredzamību. Referents atzinīgi vērtē šos trīs mērķus un uzskata, ka tie ir jāapvieno, lai saglabātu sabiedrības uzticību šiem instrumentiem. Tādēļ referents vēlas uzsvērt šā ziņojuma projekta būtību, uzdodot šādus jautājumus.

Cik lielā mērā šis Komisijas priekšlikums nodrošina minēto instrumentu efektīvu izmantošanu?

Referents piekrīt Komisijas viedoklim, ka svarīgākais ir tas, lai šis instruments pildītu tam paredzēto uzdevumu: novērst kaitējumus, ko rada pretlikumīgs dempings un subsīdijas. Saistībā ar efektivitāti Komisija ir apgalvojusi, ka svarīgākais ir termiņa beigu pārskatu laikā iekasēto maksājumu atmaksāšana un mazākā maksājuma noteikuma daļēja atcelšana.

Termiņa beigu pārskatu laikā iekasēto maksājumu atmaksāšana

Komisija ierosina atmaksāt termiņa beigu pārskatu laikā iekasētos maksājumus, ja tiek pierādīts, ka dempings vai subsīdijas ir pārtraukti, apgalvojot, ka tas nodrošinās efektivitāti. Tomēr ir jāuzdod jautājums, uz ko pamatojas šāds secinājums. Varētu iebilst, ka ierosinātā atmaksāšana nav nepieciešama, jo atmaksāšanas procedūra jau ir paredzēta pašā regulā. Tādēļ referents ierosina šo paragrāfu svītrot.

Mazākā maksājuma noteikuma daļēja atcelšana

Komisija ierosina atcelt mazākā maksājuma noteikumu antidempinga lietās, kad ir vērojami strukturāli traucējumi izejvielu tirgū, un visās antisubsidēšanas lietās, apgalvojot, ka šī atcelšana uzlabos minēto instrumentu efektivitāti. Tomēr arī šoreiz nav skaidrs, no kurienes ir ņemts šis secinājums. Atbilstīgi PTO datiem dempings pats par sevi nav pretlikumīgs, bet tāds ir dempings, kas nodara kaitējumu. Tādējādi mazākā maksājuma noteikums nodrošina Savienības ražotājiem radītā kaitējuma novēršanu, un vēl var strīdēties par to, vai augstāki tarifi veicinās efektivitāti. Var cienīt motivāciju, kas stāv aiz šīs ierosinātās izmaiņas, bet jāatceras arī par iespējamo ietekmi. Ņemot vērā to, ka vērtību ķēde mūsdienās ir daudz globalizētāka un 50 % no Savienības importa ir starpposma preces, maksājumu līmeņa paaugstināšana ne tikai atturēs ES tirgū ievest trešo valstu produktus par dempinga cenām vai kas tiek subsidēti, bet varētu arī būtiski ietekmēt Savienības piekļuvi starpposma precēm, ko izmanto Savienības eksporta vajadzībām. Tādējādi, palielinot tarifus līdz līmenim, kas pārsniedz nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, tiks skarts arī Savienības eksports, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi.

Turklāt problēmas var radīt arī tas, ka nav precīzas strukturālo traucējumu izejvielu tirgū definīcijas. Līdz šim Komisija nav iesniegusi vienotu definīciju, kā rezultātā ir radušies dažādi pieņēmumi. Tika ierosināts, ka būs ad hoc nolēmums, kā arī tas, ka šādā jēdzienā tiek iekļautas enerģijas un darba izmaksas. Ja par pamatu izmanto nedefinētu un neparedzamu jēdzienu, iznākums varētu būt tikpat neparedzams, un tas savukārt liek apšaubīt to, cik efektīva būs mazākā maksājuma noteikuma atcelšana. Šis jēdziens padara neskaidras atšķirības starp antidempingu un antisubsidēšanu, ko varētu uzskatīt par PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 32. panta 1. punkta pārkāpumu. Tādējādi, ja nav precīzi zināms jēdziena „strukturālo traucējumu izejvielu tirgū” paredzētais lietojums, ir grūti noteikt, cik lielā mērā tas palielinās minētā instrumenta efektivitāti un to, vai juridiskā neskaidrība patiesībā varētu efektivitāti pat samazināt.

Vai priekšlikumā ir paredzēts atbilstīgs risinājums draudiem, ka trešās valstis varētu veikt pretdarbību?

Savā priekšlikumā Komisija atzīst Savienības ražotāju pieaugošās bažas par to, ka trešo valstu ražotāji varētu veikt pretdarbību pēc tam, kad ir iesniegta sūdzība par dempingu vai subsīdijām, un tādējādi ir ierosinājusi pienākumu sadarboties ex-officio procedūrās. Tomēr, kā jau tika minēts, referentam ir bažas par to, ka citas Komisijas priekšlikuma daļas, piemēram, mazākā maksājuma noteikuma daļēja atcelšana, varētu vājināt mērķi pasargāt Savienību pret pastiprinātas pretdarbības draudiem.

Pienākums sadarboties ex-officio procedūrās

Komisija uzskata, ka pretdarbības draudus var novērst, sākot ex-officio izmeklēšanas, t.i., pilnvarojot Komisiju sākt izmeklēšanu bez oficiālas kāda Savienības ražotāja iesniegtas sūdzības. Šim priekšlikumam ir būtiskas priekšrocības, tostarp arī paplašināta piekļuve datiem. Tas varētu uzlabot izmeklēšanas laikā veiktās atlases kvalitāti, un ļautu izdarīt labākus un pamatotākus secinājumus. Tomēr ir jautājumi, kas šajā priekšlikumā nav līdz galam atrisināti vai pat nav minēti. Pirmkārt, jāatzīst, ka tiesību aktos jau ir paredzēts, ka Komisija var ierosināt ex-officio procedūras, un tas rada jautājumu, kāpēc Komisija šobrīd saskata ex-officio kā atbildi uz pretdarbības draudiem. Otrkārt, neraugoties uz apgalvojumu, ka tas samazina pretdarbības risku, šis risks pilnībā netiek nenovērsts. Var droši pieņemt, ka labi informēts trešās valsts ražotājs var bez grūtībām secināt, kuru Savienības ražotāju vārdā Komisija darbojas. Treškārt, nevajadzētu par zemu novērtēt administratīvo slogu, kas rodas piedaloties izmeklēšanā, jo īpaši MVU, un daži uzņēmumi varētu nejusties visai labi, sniedzot Komisijai jutīgu uzņēmējdarbības informāciju. Ceturtkārt, nav skaidras sekas, kādas varētu rasties, ja netiek sniegta pieprasītā informācija.

Turklāt pēdējā laikā ir novērojama daudz uztraucošāka tendence, ka trešās valstis soda konkrētas ES dalībvalstis vai arī būtiskas nozares, kas varbūt nemaz nav saistītas ar nozari, ko ir ietekmējis trešās valsts īstenotais dempings vai subsidēšana, vai arī veic pretdarbību pret tām. Tādējādi vēl varētu strīdēties, kas ir nekaitīgāk — vērsties pret pretdarbību vienas nozares ietvaros, vai arī palielināt risku radīt daudz kaitīgāku un netaisnāku pretdarbību dažādās nozarēs vai pat savstarpējus pretpasākumus. Tādējādi ar Komisijas sāktajām iniciatīvām tiek skartas citu tādu Savienības ražošanas nozaru pārstāvju intereses, kuri nav nekādi saistīti ar šīs izmeklēšanas rezultātu. Referents uzskata, ka šāda tendence ir ļoti nevēlama.

Tomēr, neraugoties uz šīm bažām, varētu apgalvot, ka priekšrocības, ko dod labāka atlase, pārspēj trūkumus, un tādējādi tās varētu uzskatīt par pamatotām. Kā pretsvaru iepriekš minētajām bažām referents ierosina pastiprināt MVU palīdzības dienesta darbību, kā arī ņemt vērā negatīvo ietekmi, ko varētu radīt izmaņas, piemēram, mazākā maksājuma noteikuma daļēja atcelšana, citās politikas nostādnēs.

           Mazākā maksājuma noteikumu daļēja atcelšana

Kā jau tika minēts, Komisijas priekšlikumu daļēji atcelt mazākā maksājuma noteikumu var uzskatīt par veidu, kā mazināt pretdarbības draudus. Mazākā maksājuma noteikumu atcelšanu varētu uzskatīt par instrumenta darbības veida maiņu, pārvēršot to no neitralizējoša pasākuma par soda pasākumu. Varētu uzskatīt, ka tas apvienojumā ar faktu, ka nav vienotas strukturālo traucējumu izejvielu tirgū definīcijas, rada vairāk iespēju „dots pret dotu" mentalitātei. Galvenais mazākā maksājuma noteikuma mērķis ir novērst radīto kaitējumu, nevis sodīt Savienības tirdzniecības partnerus, jo tāda ir Savienības nostāja, cenšoties iekļaut mazākā maksājuma noteikumus PTO sarunās. Tādējādi rodas jautājums, vai mazākā maksājuma noteikuma ierobežošana palielinās efektivitāti, vai arī tikai vairos pretdarbības draudus. Referents uzskata, ka centieni uzlabot šā instrumenta efektivitāti varētu izrādīties nesekmīgi, ja pieaugs pretdarbības draudi. Vēlreiz jāatkārto iepriekšējā sadaļā paustās bažas, ka pretdarbība vienas nozares ietvaros varētu pāriet uz pretdarbību dažādās nozarēs. Tādēļ referents ierosina mazākā maksājuma noteikumu daļēja atcelšanu svītrot.

Vai šis priekšlikums nodrošina pietiekamu pārredzamību un paredzamību?

Pārredzamība un paredzamība ir ārkārtīgi svarīgas visām iesaistītajām pusēm, un tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu minēto instrumentu likumību, pārskatatbildību un sabiedrības uzticību tiem. Referents vēlas apspriest trīs jomas: nosūtīšanas klauzulu, pagaidu pienākumu ieviešanas laiku un piekļuvi informācijai.

Nosūtīšanas klauzula

Nosūtīšanas klauzula vai divu nedēļu paziņojums pirms tiek ieviesti pagaidu pienākumi, sniegtu ievedējiem juridisko noteiktību, ka uzņēmējdarbību var veikt parastajā režīmā līdz laikam, kad ir pieejami pierādījumi par dempingu un subsidēšanu. Komisija apgalvo, ka šā priekšlikuma mērķis ir palielināt izmeklēšanu paredzamību, un daudzas iesaistītās personas uzskata, ka tādējādi tiek nodrošināts taisnīgums. Tomēr iesaistītās personas ir paudušas arī bažas, ka noteiktais laikposms būs vai nu pārāk ilgs, vai pārāk īss. Ievedumiem no Krievijas nav nepieciešama nosūtīšanas klauzula divu nedēļu garumā, varbūt pietiktu tikai ar četrām vai piecām dienām. Tomēr ievedumiem no Austrumāzijas varētu būt nepieciešama nosūtīšanas klauzula sešu nedēļu garumā. Citi ir brīdinājuši, ka varētu veidoties uzkrājumi. Turklāt šajā priekšlikumā pastāv diskriminējošs faktors, jo nosūtīšanas klauzulu var izmantot tikai ieinteresētās puses, kas ir reģistrējušās. Tādēļ referents ierosina aizstāt iepriekšējo paziņojumu ar īstu nosūtīšanas klauzulu, kā tas ir darīts aizsargpasākumu regulā, apgalvojot, ka uz konkrēto ražojumu, kas ir ceļā uz Savienību, nevajadzētu attiecināt pagaidu maksājumus.

Pagaidu maksājumu termiņi

Līdzās īstai nosūtīšanas klauzulai ir arī citas antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas jomas, kurās varētu palielināt pārredzamību un paredzamību. Lielākajā daļā šo gadījumu pagaidu maksājumi tiek ieviesti pēc deviņu mēnešu laikposma vai pēdējā nedēļā pirms šā termiņa beigām. Tikai izņēmuma gadījumos šie pagaidu maksājumi ir ieviesti ātrāk. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, referents ierosina ieviest klauzulu, kurā paredzēts, ka pagaidu maksājumus var ieviest tikai izmeklēšanas pēdējā nedēļā.

           Piekļuve informācijai

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ieinteresētajām pusēm ir ļoti ierobežota piekļuve attiecīgajiem izmeklēšanas dokumentiem. Ieinteresētās puses ir norādījušas uz šo nepilnību, apgalvojot, ka pieejamā nekonfidenciālā informācija ir tik zemas kvalitātes, ka to nevar izmantot. Tādēļ, lai novērstu nepareizus aprēķinus un datu nepareizu izmantošanu, jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu pieeju ne tikai tiem dokumentiem, kas nav konfidenciāli, bet arī tiem, kas tādi ir. Tādēļ referents ierosina vairākus noteikumus. Komisijai ir jāparedz ne tikai uzklausīšanas amatpersona, bet arī jāgarantē lielāka pārredzamība, ieviešot paziņošanas sistēmu, ar kuru likumīgajiem pārstāvjiem vai ieinteresētajām pusēm tiek darīts zināms, ka izmeklēšanai ir pievienoti jauni dokumenti, kā arī jānodrošina tiešsaistes pieeja visiem nekonfidenciālajiem dokumentiem.

Cik lielā mērā šajā priekšlikumā ir ņemtas vērā turpmākās problēmas?

Šo Komisijas priekšlikumu bieži raksturo kā centienu modernizēties, pielāgoties pašreizējām tirdzniecības metodēm. Paturot to prātā, referents uzskata, ka ir jāņem vērā gan Vispārējā pielāgošanās regulatīvajai kontroles procedūrai (Omnibus), gan plašāki Savienības politikas apsvērumi.

Vispārēja pielāgošanās regulatīvajai kontroles procedūrai (Omnibus)

Ņemot vērā regulu par kopējo tirdzniecības politiku — Trade Omnibus I un II — gaidāmo pieņemšanu, būtu prātīgi, ja Parlaments rūpīgi pārbaudītu plašākās pilnvaras, kuras paredzēts piešķirt Komisijai. Modernizēšana ir jāveic, ņemot vērā šīs gaidāmās pārmaiņas, kas vēlreiz liek pievērsties jautājumam, cik lielā mērā tas ir ņemts vērā šajā priekšlikumā. Referents atzīst, ka modernizēšana pati par sevi nevar mainīt vai pagriezt pretējā virzienā Omnibus I un II, un tai to nevajadzētu darīt; tā vietā modernizēšanai vajadzētu stiprināt šo instrumentu rūpīgu kontroli un radīt regulām lielāku juridisko noteiktību. Tādēļ referents ierosina pastiprināt gada ziņojumu par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, ko ieviesīs pēc Omnibus I pieņemšanas, par ko tiks pieņemta Parlamenta rezolūcija.

Citi politikas apsvērumi

Saistībā ar šā instrumenta pielāgošanu mūsdienu videi, vairāk nekā iepriekš būtu jāņem vērā citi politikas apsvērumi. Ir kļuvis skaidrs, ka tirdzniecība ir saskārusies ar problēmām, kas pēc būtības nav saistītas ar to, bet tās ietekmē tirdzniecības politiku. Tirdzniecības aizsardzības instrumenti nav nekāds izņēmums. Šīs politikas saskaņotības nodrošināšanā ļoti nozīmīga ir Savienības interešu pārbaude. Tomēr pastāv drauds, ka gadījumā, ja konkrēta Savienības interese nav precīzi definēta, šis instruments varētu tikt politizēts un tā darbība varētu radīt nevēlamas sekas. Savienības interešu pārbaudei TAI izmeklēšanās būtu jāgarantē, ka Komisija vienādi vēršas gan pie iedzīvotājiem un patērētājiem, gan pie trešām valstīm. Tādēļ referents ierosina pastiprināt Savienības intereses kritērijus, izmantojot Komisijas vadlīnijas.

Secinājums

Nobeigumā, referents atzinīgi vērtē Komisijas izvirzītos mērķus. Efektivitāte, pretdarbības draudu samazināšana, pārredzamība un paredzamība ir lieliski mērķi, kas kopīgi nodrošina sabiedrība uzticību šim instrumentam. Būtībā referents nevēlas iziet ārpus šiem mērķiem, bet tikai saskata jomas, kur tos varētu stiprināt, rodot atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Aizsardzība pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis
Atsauces	COM(2013)0192 – C7-0097/2013 – 2013/0103(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	10.4.2013
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 18.4.2013
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Christofer Fjellner 25.4.2013
Izskatīšana komitejā	10.7.2013	28.11.2013	17.12.2013
Pieņemšanas datums	21.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 6 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, Nora Berra, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Henri Weber, Jan Zahradil, Paweł Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Bearder, Béla Glattfelder, Syed Kamall, Elisabeth Köstinger, Katarína Neveďalová, Tokia Saïfi, Peter Skinner, Jarosław Leszek Wałęsa
Iesniegšanas datums	27.1.2014