Procedūra : 2013/2180(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0057/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0057/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2014 - 8.25
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0232

ZIŅOJUMS     
PDF 199kWORD 125k
28.1.2014
PE 522.809v02-00 A7-0057/2014

par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei

(2013/2180(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Sabine Verheyen

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Juridiskās komitejas ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei

(2013/2180(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(1),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)(2),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)(3), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK(4),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva)(5),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva)(6), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK(7),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu(8),

–    ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. jūlija priekšlikumu direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū,

 ņemot vērā Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (autortiesību direktīva)(9),

 ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par hibrīdtelevīziju(10),

 ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

 ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0057/2014),

A.  tā kā audiovizuālā konverģence nozīmē līdz šim lielākoties atsevišķi sniegto audiovizuālo mediju pakalpojumu apvienošanu, kā arī dažādo audiovizuālo pakalpojumu mijiedarbību vai sasaisti visā vērtības ķēdē;

B.   tā kā konverģence nozīmē inovāciju un tā kā ir nepieciešami jauni sadarbības veidi starp uzņēmumiem un nozarēm, lai lietotāji jebkurā vietā, brīdī un jebkurā ierīcē varētu izmantot audiovizuālo saturu un elektroniskos pakalpojumus;

C.  tā kā audiovizuālo pakalpojumu jomā visai konverģencei ir horizontāla (nozaru konverģence), vertikāla (vērtības ķēdes konverģence) un funkcionāla (lietotņu/pakalpojumu konverģence) ietekme;

D.  tā kā, ņemot vērā tehnisko konverģenci, ar plašsaziņas līdzekļu tiesībām un tīkla politiku saistītie jautājumi arvien vairāk pārklājas;

E.   tā kā audiovizuālo piedāvājumu atrodamība un piekļuves nodrošināšana ir viens no konverģētas pasaules galvenajiem jautājumiem; tā kā politikai nevajadzētu kavēt tādas pašregulējošas satura marķēšanas sistēmas izveidi, kas atbilstu minimālajiem kvalitātes standartiem, un aizvien neatliekamāks kļūst jautājums par tīkla neitralitāti saistībā ar kabeļu un mobilās apraides savienojumiem;

F.   tā kā mediju tehniskā konverģence ir jo īpaši kļuvusi par realitāti apraides, radioapraides, preses un interneta jomā un Eiropas mediju, kultūras un tīklu politiku reglamentējošie noteikumi jāpielāgo jaunajai situācijai, un tā kā turklāt ir jānodrošina, ka vienotu regulējuma līmeni var izveidot un ieviest arī attiecībā uz jaunajiem tirgus dalībniekiem no ES, kā arī no trešām valstīm;

G.  tā kā, neskatoties uz pakāpenisko tehnisko konverģenci, pieredze ar saistīto ierīču lietošanu un ar lietotāju prasībām un profiliem joprojām ir neliela;

H.  tā kā iedzīvotājiem nepietiek tikai ar to, ka tiek nodrošināta digitalizācija un tehniskā konverģence, un tā kā atbalsts augsta līmeņa ilgstošam ieguldījumam oriģinālā Eiropas saturā joprojām ir galvenā prioritāte saplūstošajā mediju vidē;

I.    tā kā, ņemot vērā konverģences paplašināšanos, ir jāveido jauna izpratne par audiovizuālo mediju, elektronisko pakalpojumu un lietotņu mijiedarbību;

J.    tā kā termins „satura vārteja” apzīmē jebkuru objektu, kas darbojas kā starpnieks starp audiovizuālā satura sniedzējiem un lietotājiem un kas parasti apvieno, atlasa un organizē dažādus satura sniedzējus un nodrošina saskarni, ar kuras palīdzību lietotāji var atklāt un piekļūt šim saturam; tā kā šādas vārtejas cita starpā varētu būt televīzijas platformas (piemēram, satelīttelevīzija, kabeļtelevīzija un IPTV), ierīces (piemēram, televizori, kas savienoti, un spēļu konsoles) vai OTT pakalpojumi,

Konverģences tirgi

1.   konstatē, ka nozaru pieaugošās horizontālās koncentrācijas tendences un vertikālā integrācija vērtības ķēdē ne vien paverjaunas uzņēmējdarbības iespējas, bet var radīt arī dominējošu stāvokli tirgū;

2.   uzsver, ka ir vajadzīgs regulējums, ja satura vārtejas uzraudzīs piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un tieši vai netieši ietekmēs viedokļa veidošanu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt šīs attīstības tendences un pilnībā izmantot Eiropas konkurences un pretmonopola tiesību aktus, kā arī vajadzības gadījumā ieviest pasākumus, lai nodrošinātu daudzveidību, un arī izstrādāt tiesisko regulējumu tādai konverģencei, kas būtu pielāgota šīm norisēm;

3.   konstatē, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, uzņēmumi tīkla pakalpojumus turpmāk arvien vairāk sasaistīs ar audiovizuālā satura pieejamību un internets savā pašreizējā veidā kā labākā iespējamā piekļuve tādējādi arvien vairāk varētu ļaut dominēt piedāvājumiem, kuru pamatā ir vienpusējas uzņēmumu intereses;

4.   uzskata, ka visi datu kopumi elektroniskās komunikācijas kontekstā neatkarīgi no to satura, lietojuma, izcelsmes un mērķa principā ir jāapstrādā vienādi („labāko centienu” princips) un tāpēc, jo īpaši ņemot vērā specializēto pakalpojumu attīstību, prasa saglabāt un nodrošināt brīvu un atklātu internetu;

5.   uzsver, ka, pieņemot horizontālu tiesisko regulējumu, kas attiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļiem, raidorganizāciju tiesības un pienākumi jāpielāgo citu tirgus dalībnieku tiesībām un pienākumiem;

Piekļuve un atrodamība

6.   uzsver, ka tīkla neitralitāte „labāko centienu” interneta izpratnē un nediskriminējoša piekļuve visam audiovizuālajam saturam un tā pārraide garantē daudzveidīgu informācijas piedāvājumu un uzskatu un kultūras dažādību un tādējādi tā ir izšķirošs elements, analogs konverģentās mediju vides obligātās pārraides principam; tādēļ prasa Komisijai juridiski saistošā veidā nodrošināt, ka tiek ievērots interneta neitralitātes princips, jo tas ir nepieciešams saistībā ar plašsaziņas līdzekļu konverģenci;

7.   prasa nediskriminējošu, pārredzamu un atklātu piekļuvi internetam visiem audiovizuālo pakalpojumu lietotājiem un sniedzējiem un iebilst pret to, ka „labāko centienu” princips tiek ierobežots, izmantojot konkrēto piedāvātāju platformas vai pakalpojumus;

8.   atkārtoti uzsver, ka tīkla neitralitātes noteikumi neatceļ nepieciešamību piemērot „must-carry” noteikumus pārvaldītiem tīkliem vai specializētiem pakalpojumiem, piemēram, kabeļtelevīzijai un IPTV;

9.   aicina nozari izstrādāt vienotus standartus, lai nodrošinātu hibrīdtelevizoru savietojamību un neradītu šķēršļus inovācijai;

10. aicina konverģentā pasaulē visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt kultūras un audiovizuālās daiļrades darbu daudzveidības pieejamību un atrodamību, jo īpaši tad, ja ierīču ražotāji, tīklu operatori un satura piegādātāji vai citi apkopotāji lietotājam piedāvā šķirota satura sortimentu;

11. uzskata, ka, lai nodrošinātu piedāvājuma un viedokļu daudzveidību, audiovizuālā satura meklēšanu un atrašanu nedrīkst noteikt ekonomiskas intereses un ka regulatīva iejaukšanās notiek tikai tad, ja platformas piedāvātājs izmanto dominējošu stāvokli tirgū vai ierobežošanas funkciju, lai dotu priekšroku konkrētam saturam vai diskriminētu to;

12. aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā satura vārteju operatori tiecas ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli, lai piešķirtu prioritāti savam piedāvātajam saturam, un izstrādāt pasākumus, lai netiktu pieļauta jebkāda turpmāka pārkāpšana;

13. aicina Komisiju definēt platformas koncepciju un vajadzības gadījumā izstrādāt noteikumus, kas aptver arī audiovizuālā satura pārraides tehniskos tīklus;

14. uzskata, ka atvērto tīklu platformas nebūtu jāiekļauj platformu regulējumā, ja vien tās šajos tīklos neieņem dominējošo stāvokli tirgū un neierobežo brīvu konkurenci;

15. uzskata, ka ir jāveicina lietotņu izstrāde, ņemot vērā faktu, ka tas ir augošs tirgus; tomēr uzsver, ka pārmērīga lietotņu izmantošana var ierobežot audiovizuālā satura veidotāju piekļuvi tirgum; aicina Komisiju pētīt, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem un to atrodamību, un kā šādus pasākumus īstenot, atgādinot, ka regulatīva iejaukšanās būtu jāveic tikai tad, ja platformas piedāvātājs ar lietotņu palīdzību izmanto dominējošu stāvokli tirgū vai ierobežošanas funkciju, lai dotu priekšroku konkrētam saturam vai diskriminētu to;

16. uzskata, ka būtu jārada iespēja dalībvalstīm veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstīgu piekļuvi vispārējās interesēs svarīgam audiovizuālajam saturam un tā atrodamību, lai garantētu uzskatu dažādību, un lietotāji varētu paši vienkāršā veidā atlasīt piedāvājumus;

Daudzveidības nodrošināšana un finansēšanas modeļi

17. aicina Komisiju saistībā ar plašsaziņas līdzekļu konverģenci izvērtēt, kā turpmāk var nodrošināt augstvērtīga Eiropas audiovizuālā satura refinansēšanu, finansēšanu un radīšanu perspektīvā un līdzsvarotā veidā;

18. aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā tirgu kropļo Direktīvā 2010/13/ES paredzētā nevienlīdzīgā attieksme pret lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem saistībā ar reklāmas aizliegumu kvantitātes un kvalitātes ziņā;

19. uzsver, ka jaunās reklamēšanas stratēģijas, kurās reklāmu efektivitātes palielināšanai tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas (ekrānuzņēmumi, patērētāju profilēšana, daudzekrānu stratēģijas), rada jautājumu par patērētāja, tā privātās dzīves un personas datu aizsardzību; tāpēc uzsver, ka ir jāizstrādā šīm stratēģijām piemērojams saskaņotu noteikumu kopums;

20. aicina Komisiju, nodrošinot lielāku rīcības brīvību un stiprinot kopregulējumu un pašregulējumu, regulējuma attiecībā uz kvantitatīvajiem reklāmas noteikumiem lineārajam audiovizuālajam saturam, lai nākotnē labāk sasniegtu Direktīvas 2010/13/ES regulējuma mērķus;

21. uzskata, ka jauni uzņēmējdarbības modeļi, pārdodot neatļautu audiovizuālo saturu, apdraud kvalitatīvu žurnālistiku, sabiedrisko apraidi un apraidi, ko finansē ar reklāmu;

22. uzskata, ka raidorganizāciju vai citu satura piegādātāju lineāri vai nelineāri piedāvājumi satura ziņā un tehniski neatšķiras, atsevišķu saturu vai tā daļas nedrīkst iekļaut programmu komplektā vai citādi izmantot par samaksu vai bez maksas bez organizācijas vai piegādātāja atļaujas;

23. uzskata, ka, ņemot vērā konverģenci, arī atļauju piešķiršanas procedūra elektronisko plašsaziņas līdzekļu piedāvājumam par samaksu, ciktāl tas attiecas uz audiovizuālajiem sabiedriskajiem piedāvājumiem, jāpielāgo publicistikas konkurences digitālai realitātei;

24. uzsver, ka ir svarīgi publisko sektoru pasargāt no reklāmu finansējuma ierobežojumiem, lai saglabātu tā neatkarību, un aicina dalībvalstis palīdzēt finansēt šo sektoru;

Infrastruktūra un frekvences

25. konstatē, ka iespējami jaudīgu platjoslas interneta pieslēgumu pieejamība Eiropas mērogā ir plašsaziņas līdzekļu konverģences un plašsaziņas līdzekļu inovācijas galvenais priekšnoteikums; uzsver, ka šādi platjoslas tīkli, jo īpaši lauku apvidos, ir jāattīsta vēl vairāk, un prasa dalībvalstīm šos trūkumus novērst, izmantojot investīciju īstermiņa pasākumus;

26. pauž nožēlu, ka visā Eiropā joprojām ir plašas teritorijas ar ierobežotu interneta infrastruktūru, un atgādina Komisijai, ka, lai attīstītu apvienotās audiovizuālās pasaules potenciālu, ir ļoti svarīgi, lai patērētājiem būtu pieejams ātrgaitas internets;

27. mudina nozari, paredzot lielāku saplūšanu nākotnē, brīvprātīgi sadarboties, lai nodrošinātu vienotu plašsaziņas līdzekļu standartu sistēmu, lai tādējādi dažādos plašsaziņas līdzekļos tiktu izmantota saskaņotāka pieeja, kā arī lai nodrošinātu to, ka patērētāji arī turpmāk saprot, kurš saturs tiek reglamentēts un cik lielā mērā;

28. uzsver, ka atklāti un savstarpēji savienojami standarti nodrošina brīvu un neapgrūtinātu piekļuvi audiovizuālajam saturam;

29. konstatē, ka jaunajām pašregulējuma iniciatīvām ir būtiska nozīme vienotu standartu izveidē lietotāju tehnoloģijām, piemēram, izstrādātājiem un ražotājiem;

30. uzsver, ka DVB-T/T2 ilgtermiņā apraides un mobilās apraides pakalpojumu sniedzējiem piedāvā plašas iespējas 700 MHz frekvenču joslas kopīgai izmantošanai, jo īpaši perspektīvās mobilās hibrīdiekārtas un integrējot TV uztvērēja mikroshēmas pārnēsājamās ierīcēs;

31. iestājas par tādu jauktu tehnoloģiju attīstību, kas efektīvi izmanto apraidi un platjoslas tehnoloģijas un viedi apvieno apraidi un mobilos sakarus („viedā apraide”);

32. uzskata, ka ir vajadzīgs digitālās virszemes apraides ceļvedis, lai ieguldītājiem gan apraides, gan mobilās apraides jomā radītu prognozējamus apstākļus;

Vērtības

33. pauž nožēlu par to, ka Zaļajā grāmatā nav skaidri norādīts uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu divējādo būtību, jo tie ir gan kultūrā, gan ekonomikā nozīmīga prece;

34. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

35. uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzība, atbalsts plašsaziņas līdzekļiem un kultūras daudzveidībai un nepilngadīgo aizsardzība joprojām ir svarīgas vērtības konverģences laikmetā;

36. aicina Komisiju saistībā ar iespējamo Direktīvas 2010/13/ES pārskatīšanu turpināt censties nodrošināt preses brīvību;

37. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta piemērošanu attiecībā uz Eiropas darbu ražošanas un to pieejamības veicināšanu audiovizuālo mediju pakalpojumos pēc pieprasījuma;

38. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka atļauja starptautiskajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut kultūras un mediju jomu ir pretrunā Eiropas Savienības saistībām veicināt kultūru daudzveidību un identitāti, kā arī pienākumam cienīt dalībvalstu kompetenci kultūras mantojuma jomā;

39. aicina Eiropas audiovizuālo pakalpojumu nozares dalībniekus turpināt izstrādāt saskaņotus un izdevīgus piedāvājumus, jo īpaši tiešsaistes piedāvājumus, lai bagātinātu Eiropas audiovizuālā satura piedāvājumu; uzsver, ka satura jautājumam arī turpmāk jābūt primāram; uzsver, ka lielāko apdraudējumu īpaši rada jaunās platformas, kurās saturs tiek pastāvīgi pārraidīts; tāpēc ir jāpārdomā piedāvājums patērētājam, jo platformu daudzums ne vienmēr nozīmē satura daudzveidību;

40. uzsver, ka jauniešu aizsardzība, patērētāju aizsardzība un datu aizsardzība ir galvenie regulējuma mērķi, kas vienādā mērā jāievēro visiem mediju un sakaru pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienības teritorijā;

41. aicina Komisiju pastiprināti censties nodrošināt, ka tiek ievērotas jauniešu un patērētāju aizsardzības prasības; prasa, lai datu aizsardzības prasības līdzvērtīgā mērā tiktu piemērotas visiem plašsaziņas un komunikācijas pakalpojumu piedāvātājiem ES teritorijā; prasa, lai patērētājiem jebkurā laikā un vienkāršotā veidā būtu iespējams mainīt datu apmaiņas parametru iestatījumus;

42. uzsver, ka attiecībā uz globālo konkurenci konverģētos tirgos starptautiskā līmenī kopregulējumā un pašregulējumā obligāti ir jāizstrādā samērīgi aizsardzības standarti attiecībā uz jauniešu un patērētāju aizsardzību;

43. prasa Eiropas Komisijai un dalībvalstīm stiprināt un paplašināt jau esošās daudzveidīgās darbības digitālās plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes izplatīšanai un izstrādāt metodiku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes izplatības novērtēšanai;

Reglamentējošie noteikumi

44. uzskata, ka Eiropas mediju un tīkla politikas mērķim vajadzētu būt mediju inovāciju šķēršļu likvidēšanai, vienlaikus neatstājot novārtā demokrātiskas un kultūru ziņā daudzveidīgas mediju politikas normatīvos aspektus;

45. uzsver, ka līdzīgam saturam vienā un tajā pašā ierīcē ir vajadzīgs vienots, elastīgs, uz lietotāju un piekļuvi vērsts tiesiskais regulējums, kas nav atkarīgs no konkrētām tehnoloģijām, ir pārredzams un īstenojams;

46. aicina Komisiju nodrošināt, ka platformu darbība atbilst tirgus nosacījumiem, kuri nodrošina godīgu konkurenci;

47. aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, lai noteiktu, vai Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas darbības joma joprojām atbilst visu Eiropas iedzīvotājiem pieejamo audiovizuālo mediju pakalpojumu attīstībai;

48. aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā linearitātes kritērijs daudzas jomās ir radījis situāciju, kad konverģētā pasaulē vairs nav iespējams sasniegt Direktīvas 2010/13/ES regulējuma mērķus;

49. ierosina atcelt tās Direktīvas 2010/13/ES jomas, kurās vairs nav iespējams sasniegt regulējuma mērķus; uzskata, ka to vietā nepieciešams Eiropas līmenī ieviest kopējus obligātos standartus visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem;

50. uzsver tehnoloģiski neitrālu tiesību informācijas sistēmu nozīmi, lai atvieglotu mediju pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu pieejamību trešās puses platformām;

51. stingri uzskata, ka AVMP direktīvā ietvertais izcelsmes vai raidīšanas valsts princips ir joprojām būtisks priekšnoteikums, lai audiovizuālo saturu būtu iespējams piedāvāt arī pāri teritoriālajām robežām, un tas apliecina vienu posmu ceļā uz vienotu pakalpojumu tirgu; tomēr uzsver nepieciešamību pielāgot Eiropas tiesību aktus interneta un digitālajiem apstākļiem un pievērst īpašu uzmanību uzņēmumiem, kas piedāvā audiovizuālo saturu tiešsaistē, kas cenšas izvairīties no nodokļiem noteiktās dalībvalstīs, reģistrējoties tādās valstīs, kurās nodokļa likmes ir ļoti zemas;

52. prasa Komisijai pārbaudīt, kādā mērā pielāgošana attiecas uz autortiesībām, lai padarītu iespējamu lineārā un nelineārā satura pienācīgu novērtēšanu dažādās platformās, kā arī pārrobežu pieejamību;

53. prasa Komisijai konsekventi īstenot tehnoloģiju neitralitātes principu un vajadzības gadījumā attiecīgi pārstrādāt Eiropas tiesību aktus autortiesību jomā;

54. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(2)

OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(3)

OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(4)

OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.

(5)

OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

(6)

OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(7)

OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.

(8)

OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp

(9)

OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(10)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0329.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisija 2013. gada 24. aprīlī iepazīstināja ar apspriežamu dokumentu, kam jārosina plašas sabiedrības debates par audiovizuālās vides pašreizējo pārmaiņu ietekmi. Tā dēvētās „Zaļās grāmatas par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei. Izaugsme, radīšana un vērtības” centrā ir jautājums par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) piemērotību nākotnes vajadzībām, pārdomas par audiovizuālā satura infrastruktūru, frekvencēm un finansēšanas modeļiem, kā arī tirgus apsvērumi par mediju un IKT nozares vertikālu un horizontālu iekļaušanu.

Politika mediju jomā Eiropā joprojām vislielākajā mērā ir valstu ziņā. Tomēr ne visus tās jautājumus vairs ir iespējams risināt valsts vai federālajā līmenī. Pirmkārt, ņemot vērā mainīgās tirgus struktūras, jautājumi par tradicionālo apraides pakalpojumu progresīvu apvienošanos ar internetu ir intensīvi jārisina Eiropas līmenī.

Problēmu raksturojums

Konverģences mērķis ir apvienot audiovizuālo mediju pakalpojumus, kas līdz šim zināmā mērā tika aplūkoti nošķirti, lineāri un nelineāri. Tradicionālās mediju iestādes papildina jauni pakalpojumu sniedzēji, kas pārstāv telekomunikāciju nozari, kā arī Over-The-Top (OTT) tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēji. AVMPD pakāpeniskā regulējuma sistēma Eiropas līmenī līdz šim nodrošināja konkrētu standartu minimumu klasiskajam (lineārajam) televīzijas saturam un nelineārajiem elektroniskajiem sakariem vai piedāvājumiem tiešsaistē. Līdz ar apraides un mediju tehnoloģiju digitalizāciju, tehnisko pārraides līdzekļu konverģenci un mobilo un gala hibrīdiekārtu attīstību tagad vienā un tajā pašā ekrānā līdztekus konkurē tradicionāli reglamentēti apraides un pieprasījumpakalpojumi un līdz šim nereglamentēts atvērtā interneta saturs.

Šāda situācija izvirza jautājumus ne vien par patērētāju, jauniešu un datu aizsardzību, bet arī par daudzveidības nodrošināšanu un mediju — kā kultūrā un ekonomikā nozīmīgas preces — divējādo būtību.

Tāpēc referente galveno uzmanību pievērš, no vienas puses, tirgus apsvērumiem un, no otras puses, finansēšanas un piekļuves modeļiem konverģētos tirgos. Kopumā referente atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu, jo tā viendimensionālu diskusiju par tīkla televīziju pārvērš par konverģētu audiovizuālo tirgu vērtības ķēdes visu nozaru un mijiedarbības plašāku izskatīšanu. Jo tieši šīs tirgus pārmaiņas mediju tirgus dalībniekiem rada ne vien jaunus uzdevumus, bet arī iespējas. Jo tieši šīs tirgus pārmaiņas mediju tirgus dalībniekiem rada ne vien jaunus uzdevumus, bet arī iespējas.

Arī tad, ja vairākums lietotāju Eiropā audiovizuālo saturu arī turpmāk uztvers tradicionālajā televizorā, tomēr iespējams novērot spēcīgu tendenci virzībā uz mobilo galaiekārtu papildu izmantošanu. Jo īpaši daudzi jaunāki lietotāji audiovizuālo saturu un elektroniskos pakalpojumus vēlētos izmantot jebkurā brīdī un jebkurā ierīcē.

Konverģēti tirgi

Tādējādi konverģence nozīmē arī inovāciju, un tādēļ ir vajadzīgi jauni uzņēmumu un nozaru sadarbības veidi. Līdzīgam saturam vienā un tajā pašā galaiekārtā turpmāk ir vajadzīgs mūsdienīgs, uz piekļuvi un lietotāju vērsts horizontāls tiesiskais regulējums. Pašreizējais tiesiskais regulējums audiovizuālo mediju jomā ir jāizvērtē saistībā ar regulējuma mērķiem un vajadzības gadījumā jāpielāgo konverģētā tirgus mūsdienu apstākļiem. Referente uzskata, ka šī izvērtēšana jāveic, kopīgi pārskatot spēkā esošos tiesību aktus tādās jomās kā elektroniskie sakari, elektroniskā tirdzniecība, audiovizuālo un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību licencēšana, autortiesības, noteikumi par radioiekārtām un telekomunikāciju galaiekārtām, kā arī noteikumi par aizliegtu vienošanos un konkurences tiesības. Ja būs jāpārskata Eiropas tiesību akti mediju jomā, tad, pieņemot attiecīgus pamatnosacījumus, arī konverģētā vidē būs jāaizsargā mediju svarīgie uzdevumi sabiedrības un kultūras jomā.

Zaļajā grāmatā Eiropas Komisija lielu uzmanību pievērš tirgus apsvērumiem saistībā ar ekonomikas izaugsmi un tehnoloģiskiem aspektiem, neņemot vērā mediju nozīmi kultūru daudzveidības un Eiropas identitātes jomā. Tāpēc šajā patstāvīgajā ziņojumā par Zaļo grāmatu vēlreiz skaidri norādīts uz audiovizuālo mediju divējādo būtību, jo tie ir gan kultūras, gan ekonomikas preces, kā arī uz duālās apraides nozīmi kultūru ziņā daudzveidīga satura un pakalpojumu piedāvājuma nodrošināšanā konverģentā mediju vidē.

Piekļuve un atrodamība

Vispārējai sabiedrībai paredzētu audiovizuālo piedāvājumu atrodamība un piekļuve tiem ir konverģētas pasaules galvenie jautājumi. Tīkla neitralitāte garantē nediskriminējošu visu audiovizuālā satura veidu caurlaidi, un tādējādi tā ir 21. gadsimta konverģentās mediju vides obligāts princips. Galalietotājiem jābūt iespējai piekļūt vēlamajam saturam un pakalpojumiem, un piekļuves pakalpojumu sniedzēji nedrīkst ierobežot lietotāju izvēles brīvību. Tomēr nav pietiekami tikai nodrošināt nediskriminējošu caurlaidi. Jo īpaši apraides nākotnes labā ir svarīgi nodrošināt, lai programmas būtu ne vien pieejamas, izmantojot konkrētus pārraides līdzekļus, bet būtu arī atrodamas satura vārtejās.

Ne vien Eiropas Komisijai, bet arī dalībvalstīm, izstrādājot jaunus reglamentējošus noteikumus mediju jomā, galvenā uzmanība būtu jāpievērš pakalpojumu un satura atrodamībai un piekļuves nodrošināšanai. Proti, arī konverģentā pasaulē visiem Eiropas iedzīvotājiem jāspēj atrast daudzveidīgos kultūras un audiovizuālās daiļrades darbus un piekļūt tiem. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad ierīču ražotāji, tīklu operatori un satura piegādātāji vai citi apkopotāji lietotājam piedāvā šķirotu vai priviliģētu satura sortimentu. Audiovizuālā satura meklēšanu un atrašanu dažādās satura vārtejās nedrīkst ietekmēt tikai ekonomiskas intereses. Tādēļ referente uzskata, ka turpmāk kā obligāta prasība ir jānosaka tīkla neitralitātes principa ievērošana.

Toties grūtāk ir izvērtēt jautājumu par atrodamību un obligātas piekļuves principu. Ņemot vērā to, ka konverģentā pasaulē, paplašinot satura un programmatūras lietotņu izplatību mobilajās galaiekārtās, personālajos datoros un viedtelevizoros, novērojama tendence samazināt iespējas internetā brīvi piekļūt saturam (portālos un izmantojot meklētājus), referente uzskata, ka piekļuves problēmu tirgum nerada satura vārtejas, kurām iespējams brīvi piekļūt internetā, bet gan lielākā mērā — lietotņu pakalpojumi, kas piedāvā nepārredzamāku satura izvēli.

Kopumā referente uzskata, ka ir likumīgi radīt dalībvalstīm iespēju pieņemt īpašus noteikumus, lai nodrošinātu atbilstīgu piekļuvi vispārējām interesēm svarīgam audiovizuālajam saturam. Tomēr referente līdz šim nav pārliecinājusies par obligātas piekļuves principa efektivitāti vai izpildāmību, Eiropas līmenī tiesību aktos nosakot visa piedāvātā (apraides) satura privileģēšanu vai šķirošanu visās platformās un satura vārtejās. No vienas puses, nav skaidrs, kā šādu privileģēšanu varētu īstenot praktiski, un, no otras puses, spēkā esošās AVMPD regulējuma loģiku nevar vienkārši piemērot internetam un konverģētiem tirgiem. Pirmkārt, ir jānodrošina visu veidu satura un programmu atrodamība. Vēl ir jāizvērtē, cik lietderīga ir tiesību aktos noteikta priviliģēta klasificēšana, jo īpaši tādos gadījumos, kad runa ir par komerciāliem, nevis sabiedriskiem piedāvājumiem.

Daudzveidības nodrošināšana un finansēšanas modeļi

Referente uzskata, ka, iespējams, būs vajadzīgs regulējums, ja jaunas platformas uzraudzīs piekļuvi medijiem un tieši vai netieši ietekmēs viedokļa veidošanu. Tādēļ vispirms ir vajadzīga satura vārteju vai platformu visaptveroša koncepcija, kas aptver ne tikai audiovizuālā satura pārraides tehniskos tīklus, bet arī satura portālus, aparatūru un navigācijas sistēmas, piemēram, EPG. Tādēļ dalībvalstīm kopā ar Komisiju ir jāizvērtē konverģentu tirgu tirgus attīstības tendences un vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu daudzveidību, tiesiski jāierobežo mediju koncentrēšana. Ir jālīdzsvaro visu iesaistīto dalībnieku intereses mediju un nozaru starpā un jānodrošina lielāka rīcības brīvība. Tāpēc vispirms ir jāizstrādā ilgtspējīgi finansēšanas modeļi, kas būs noturīgi arī konverģētā pasaulē, kurā ir horizontāla (nozaru konverģence) un vertikāla (konverģence vērtības ķēdē) integrācija.

Šajā ziņā noteikti ir jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi. To, piemēram, varētu panākt, atceļot noteikumus un nodrošinot lielāku rīcības brīvību apraides reklāmas noteikumu jomā. Lai nodrošinātu jauniešu un datu aizsardzību, vienlaikus būtu arī jāizstrādā konverģentām galaiekārtām un satura vārtejām piemērojami atbilstīgi aizsardzības standarti. Tādēļ referente vērš uzmanību uz tādiem instrumentiem kā kopregulējums un pašregulējums.

Ņemot vērā visus minētos apsvērumus, nedrīkstētu aizmirst, ka digitalizācija un internets ir ieviesuši izmaiņas mediju jomas regulējuma pamatnosacījumos. Tāpēc, ņemot vērā konverģences paplašināšanos, ir jāveido jauna izpratne par audiovizuālo mediju, elektronisko pakalpojumu un lietotņu mijiedarbību. Šī izpratne jāatspoguļo Eiropas līmenī, pieņemot horizontālu regulējuma sistēmu attiecībā uz satura veidošanu, izplatīšanu un rādīšanu. Turklāt konverģence ir jāuztver kā jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanas iespēja. Eiropas mediju jomas dalībniekiem nevajadzētu ilgtermiņā izmantot tradicionālo nozaru struktūru ierastās rīcības paņēmienus, lai aizstāvētu savas tradicionālās tirgus struktūras, tādējādi pašiem apdraudot rīcības iespējas savā tirgū.


Juridiskās komitejas ATZINUMS  (18.12.2013)

Kultūras un izglītības komitejai

par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei

(2013/2180(INI))

Atzinumu sagatavoja: Françoise Castex

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, lai noteiktu, vai Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas darbības joma joprojām atbilst visu Eiropas iedzīvotājiem pieejamo audiovizuālo mediju pakalpojumu attīstībai;

2.  aicina Komisiju, ņemot vērā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas mērķus, izvērtēt, vai joprojām ir nepieciešams un atbilstīgs mazāk stingrs regulējums, ko piemēro nelineārajiem pakalpojumiem; jo īpaši pauž neizpratni par komercpaziņojumu regulējuma zemo līmeni attiecībā uz nelineārajiem pakalpojumiem, ņemot vērā to, ka šie pakalpojumi patlaban būtiski ietekmē Eiropas pilsoņus;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta piemērošanu attiecībā uz Eiropas darbu ražošanas un to pieejamības veicināšanu audiovizuālo mediju pakalpojumos pēc pieprasījuma;

4.  šajā saistībā atgādina, ka visiem lineārajiem un nelineārajiem medijiem, kas gūst labumu no audiovizuālo darbu pārraidīšanas, būtu jāpalīdz finansēt Eiropas darbu ražošanu;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju attiecināt pārraidīšanas pienākumu ne tikai uz tīklu operatoriem, bet arī uz pievienoto ierīču ražotājiem;

6.  aicina Komisiju saskaņot PVN likmes, ko piemēro visiem kultūras izstrādājumiem neatkarīgi no veida, kādā notiek piekļuve tiem, lai novērstu tirgus traucējumus, kas kavē jaunu Eiropas tiešsaistes pakalpojumu attīstību;

7.  aicina Komisiju pastiprināti censties nodrošināt, ka tiek ievērotas jauniešu un patērētāju aizsardzības prasības; prasa, lai datu aizsardzības prasības līdzvērtīgā mērā tiktu piemērotas visiem plašsaziņas un komunikācijas pakalpojumu piedāvātājiem Eiropas Savienības teritorijā;

8.  uzskata, ka varbūtējai datu apmaiņai, kas notiek fonā, ir jānorisinās patērētājam redzamā veidā; prasa, lai patērētājiem jebkurā laikā un vienkāršotā veidā būtu iespējams mainīt datu apmaiņas parametru iestatījumus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.12.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eva Lichtenberger, József Szájer, Axel Voss

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Silvia Costa, Jürgen Klute, Kay Swinburne


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.1.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Cătălin Sorin Ivan, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Martina Michels, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Monika Panayotova, Marietje Schaake, Marco Scurria, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Belet, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Georgios Papanikolaou, Joanna Katarzyna Skrzydlewska

Juridisks paziņojums - Privātuma politika