ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu

29.1.2014 - (2013/2175(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Wolf Klinz

Procedūra : 2013/2175(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0065/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0065/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 26/02/2014 - 9.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0161

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu

(2013/2175(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (COM(2013)0150),

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (COM(2013)0462),

– ņemot vērā ESAO institucionālo ieguldītāju veiktas ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanas augsta līmeņa principus,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „„Vispirms domāt par mazākajiem” — „Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts”” (COM(2008)0394), kurā atzīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) svarīgā loma ES ekonomikā un kura mērķis ir palielināt MVU nozīmi un veicināt to izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu, mazinot virkni problēmu, kas tiek uzskatītas par MVU attīstības kavēkļiem,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834),

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078) un Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par šo jautājumu[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (EK) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010[3],

– ņemot vērā Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības sarunas,

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0065/2014),

A. tā kā saskaņā ar Komisijas sniegot informāciju komercbankas ir galvenais finansējuma avots Eiropas Savienībā –– tās nodrošina vairāk nekā 75 % finanšu starpniecības pakalpojumu;

B. tā kā globālā finanšu krīze un valsts parāda krīze, ņemot vērā vājo makroekonomisko vidi, Eiropas Savienībā ir būtiski traucējusi finanšu starpniecības procesam un mazinājusi Eiropas finanšu nozares spēju novirzīt uzkrājumus ilgtermiņa ieguldījumu vajadzībām;

C. tā kā publiskajiem ieguldījumiem ir galvenā nozīme ilgtermiņa ieguldījumu veicināšanā; tā kā saskaņā ar Komisijas nesenajiem pētījumiem[4] fiskālās konsolidācijas politikai ir ļoti spēcīga ietekme uz ilgtermiņa ieguldījumiem, jo īpaši tad, ja tā tiek saskaņota ES līmenī, plašākās ietekmes un pozitīvas fiskālās ietekmes pastiprināšanas dēļ ;

D. tā kā ES starptautiskie konkurenti, piemēram, ASV vai Japāna, ir saglabājuši augstus publisko ieguldījumu līmeņus, savukārt ES politikas rezultātā minēto ieguldījumu līmeņi ir ļoti zemi;

E. tā kā gan privātajiem, gan institucionālajiem ieguldītājiem joprojām trūks pārliecības un ir liela nevēlēšanās uzņemties risku;

F. tā kā zemās procentu likmes un zemās izaugsmes prognozes, vismaz tuvākajā nākotnē, kā arī ekonomiskā nenoteiktība ir būtiski samazinājušas ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu, kā arī gatavību uzņemties risku saistībā ar ilgtermiņa projektiem,

G. tā kā ierobežotais valsts finansējums dalībvalstīs ir mazinājis publiskā sektora spēju ieguldīt infrastruktūrā;

H. tā kā Parlaments jau vairākas reizes ir prasījis sagatavot leģislatīvo aktu par uzņēmuma pārstrukturēšanu (iepriekš 2013. gada janvārī), lai uzņēmumi darbību varētu plānot ilgtermiņā;

I. tā kā aizvien pieaugošais kopējais bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu bezdarbs, joprojām nopietni apdraud ekonomikas un sociālo konverģenci Savienībā kopumā,

Pamatojums

1. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu rosināt plašas diskusijas par to, kā veicināt ilgtermiņa finansējumu un uzlabot un dažādot finanšu starpniecības sistēmu ilgtermiņa ieguldījumiem Eiropas Savienībā; tomēr uzsver, ka steidzamā kārtā ir jāveic konkrētas darbības, lai atjaunotu ilgtermiņa ieguldījumus un darbvietu radīšanu Savienībā; uzsver, ka ilgtermiņā finansēšanas definīcijai vajadzētu būt līdzsvarotai un tajā būtu jāiekļauj stabilie pasīvi, lai ar ilgtermiņa aktīviem rīkotos bez jebkāda pārmērīgas likviditātes riska;

2. uzsver, ka ilgtermiņa ieguldījumiem ir jābūt saskaņā ar reālās ekonomikas vajadzībām, lai nodrošinātu nepieciešamo pamatu noturīgai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un sociālajai labklājībai, kas ir vajadzīga, lai veidotu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, sociāli iekļaujošu un inovatīvu ES;

3. norāda uz vietējā un reģionālā līmeņa īpatnībām un aicina nodrošināt efektīvu sadarbību starp ES iestādēm, dalībvalstīm un vietējām un reģionālām iestādēm, lai veicinātu transnacionālus projektus un veidotu ilgtermiņa ieguldījumu kultūru visā Eiropā;

4. uzsver, ka ilgtermiņa ieguldījumiem ir jābūt saskaņā ar mērķiem, kas noteikti „Eiropa 2020” izaugsmes stratēģijā, 2012. gadā atjaunināto rūpniecības politiku, Inovācijas savienības iniciatīvu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

5. uzsver, ka apmācību un izglītības izmaksas būtu jāuztver kā ilgtermiņa ieguldījumi;

6. atzīmē, ka ekonomikas spēja nodrošināt finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem ir atkarīga no publiskā un privātā pieprasījuma, kura līmenis ES ir ļoti zems, ieguldījumu kultūras, kā arī spējas veidot finansēšanas jaudas un piesaistīt un noturēt vietējo un ārvalstu tiešo ieguldījumu kapitālu;

7. uzsver, ka ilgtermiņa ieguldījumiem ir būtiski svarīga nozīme finanšu tirgu stabilizācijā, nodrošinot pretcikliskus ieguldījumus un tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi;

8. atzīmē, ka Eiropas Savienībā bankas nodrošina vairāk nekā 75 % no ilgtermiņa finansējuma apjoma, kas rada būtisku atkarību no šā finansējuma avota, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs bankas nodrošina mazāk nekā 20 % no visa ilgtermiņa finansējuma, turpretī lielāko daļu –– labi attīstīts kapitāla tirgus;

9. norāda, ka ES finanšu sistēma kļūs noturīgāka, ja tajā būs plašāks to nebanku finanšu resursu un instrumentu klāsts, kas domāti uzkrājējiem un uzņēmumu ilgtermiņa finansēšanas vajadzībām;

10. norāda –– lai sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā, līdzekļu piešķiršana ir jānovirza ilgtermiņa „zaļajiem” ieguldījumiem;

11. uzsver, ka fiskālā konsolidācija ir publisko budžetu prioritāte, lai nodrošinātu un atjaunotu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam un divu tiesību aktu kopumam; tāpēc atbalsta iniciatīvu ilgtermiņa finansēšanā veicināt privātos ieguldījumus ;

Gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes šķēršļi

12. atzīmē, ka valsts finansējums ir ierobežots ekonomikas lēnās izaugsmes un valsts budžeta sliktās pārvaldības dēļ, kā arī tādēļ, ka valsts atbalsts tiek piešķirts finanšu iestāžu glābšanai;

13. atzīmē, ka dažas valstis saskaras ar būtiskiem šķēršļiem kapitāla tirgos vai pat tām ir liegta piekļuve tiem, jo iepriekšējos gados tās ir uzņēmušās līgumsaistības, radot pārmērīgus parādus, turklāt kapitāla tirgi bija nesenās krīzes galvenais cēlonis; norāda arī uz to, ka MVU piekļuve kapitālam daudzās dalībvalstīs ir ievērojami apgrūtināta, jo komercbankas kredītus izsniedz, tikai pamatojoties uz nesamērīgiem nosacījumiem;

14. atzīmē, ka dažiem ieguldītājiem, kas pārstāv banku un apdrošināšanas nozares, ir jāpielāgo savi uzņēmējdarbības modeļi jaunākajām un stingrākām normatīvajām prasībām; norāda, ka ar minētājām prasībām ir plānots stiprināt reālās ekonomikas finansēšanu un būtu jāveicina ES mērķu ilgtpējīgai, integrējošai un gudrai ekonomikai visaptveroša sasniegšana;

15. norāda, ka, ņemot vērā normatīvo izmaiņu risku, kas var būtiski ietekmēt projekta ekonomiskos aprēķinus, ieguldītāji var izvēlēties neieguldīt atsevišķās nozarēs;

16. aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju novērtēt sistēmiskos riskus, ko kapitāla tirgiem un sabiedrībai kopumā rada nesadedzināmu oglekļa aktīvu pārpalikums; prasa Komisijai Zaļās grāmatas turpinājumā sniegt ziņojumu par šo novērtējumu;

17. norāda, ka pašreizējie bankrota kodeksi Savienībā ir sadrumstaloti un atsevišķos gadījumos var kavēt pārrobežu ieguldījumus un ierobežot ieguldītāju spējas atgūt savu kapitālu, ja projekts izrādās neveiksmīgs; brīdina, ka ir jānovērš pēc iespējas zemāku standartu noteikšana attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību; atzīst, ka bankrota noteikumi ir dalībvalstu kompetencē;

Alternatīvi finansēšanas mehānismi

18. atzīmē, ka komercbankas varētu nemainīgi būt finansējuma galvenais avots un ka ir svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu jaunus avotus, papildinot jau izveidotos mehānismus un novēršot finansējuma trūkumu, vienlaikus nodrošinot pienācīgas normatīvās un uzraudzības pamatnostādnes, kas pielāgotas reālās ekonomikas vajadzībām; pauž nožēlu par to, ka publiskais piedāvājums pēdējo divdesmit gadu laikā ES ir samazinājies, kavējot izaugsmi, darbvietu radīšanu, inovāciju un stabilitāti; norāda, ka biržas sarakstā iekļautie MVU rada ievērojamo daļu kopējo jauno darbvietu Savienībā, un pauž nožēlu par nelabvēlīgo ietekmi, ko rada tas, ka šādiem augošiem uzņēmumiem tiek ierobežota piekļuve kapitālam;

19. ierosina pētīt ieguldījumu iedaļas izveidi Eiropas Savienības budžetā;

20. atzinīgi vērtē Komisijas tiesību akta priekšlikumu par ilgtermiņa ieguldījumu fondiem; atzīmē, ka tos paredzēts veidot tā, lai tie kalpotu galvenokārt institucionālajiem ieguldītājiem; norāda, ka ES režīms alternatīviem ieguldījumu fondiem, riska kapitāla un sociālo ieguldījumu fondiem arī nodrošina piemērotus ieguldījumu instrumentus;

21. uzsver jauno inovatīvo finanšu instrumentu pastiprināto nozīmi visās darbības jomās un visā Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansējumā; uzsver –– tā kā reālajā ekonomikā aizdevumi ieguldījumu veikšanai gandrīz nav pieejami, kohēzijas politikas piedāvāto finanšu instrumentu nozīme pieaug; aicina Komisiju nodrošināt jauno standarta finanšu instrumentu tiesisko skaidrību un pārredzamību, kā arī izveidot ciešāku saikni ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu iespējām;

22. aicina Komisiju ierosināt uzlabotu Eiropas regulējumu mazāk likvīdiem ieguldījumu fondiem, lai privāto mājsaimniecību nodrošināto īstermiņa likviditāti novirzītu ilgtermiņa ieguldījumiem un nodrošinātu papildu risinājumu pensijas uzkrāšanai;

23. mudina ieinteresētās personas vēl vairāk pilnveidot ES un Eiropas Investīciju bankas projektu obligāciju iniciatīvu, lai palielinātu finansējumu lieliem Eiropas infrastruktūras projektiem transporta, enerģētikas un informācijas tehnoloģiju nozarē; aicina dalībvalstis izstrādāt valsts projektu obligāciju iniciatīvas, kuru pamatā ir garantiju shēmas; atgādina, ka publiskās garantijas būtu jāpiešķir, tikai ievērojot stingrus nosacījumus, un ar mērķi nodrošināt atbilstošu sabiedrisko labumu;

24. uzskata, ka publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) var būt efektīvs un rentabls instruments publiskā un privātā sektora sadarbības atvieglošanai attiecībā uz atsevišķiem ieguldījumiem, jo īpaši infrastruktūras projektiem; norāda, ka ir ļoti vajadzīgs augsts zināšanu līmenis, lai būtu iespējama šādu projektu pienācīga atlase, novērtēšana, izstrāde un ilgtermiņa plānošana, kā arī finansēšanas mehānismu izstrāde šādiem projektiem;

25. uzskata, ka ilgtermiņa publiskie ieguldītāji (valsts, reģionālās vai daudzpusējās attīstības bankas un publiskās finanšu iestādes) ir spēcīgi instrumenti, lai stimulētu privātos ieguldījumus un tādējādi nodrošinātu MVU piekļuvi finansējumam, un veicinātu ilgtermiņa finansējumu pasākumiem, kas kalpo plašākām sabiedrības interesēm un ir stratēģiski svarīgi, kā arī un jo īpaši pasākumiem, kas pievienotu vērtību ar ekonomikas izaugsmi, sociālo kohēziju un vides aizsardzību saistītajiem sabiedriskās politikas mērķiem; uzsver, ka ir svarīga vēlamo ilgtermiņa ieguldījumu mērķu un atvieglošanas mehānismu pārskatatbildība, pārredzamība un demokrātiska pārvaldība;

26. aicina Komisiju pārraudzības ziņojumā pētīt un izstrādāt saskaņotu pieeju tādu vispārējas nozīmes projektu ilgtermiņa novērtēšanai, kas tiek atbalstīti ar publiskajiem resursiem ES un dalībvalstu līmenī;

27. aicina dalībvalstis izveidot atbilstīgus sadarbības un informācijas apmaiņas tīklus un valsts vai reģionālos ilgtermiņa publiskos ieguldītājus, kas var mācīties no esošo iestāžu paraugprakses; šajā sakarībā uzsver, ka šādas valsts vai reģionālās attīstības bankas, kas bieži ir strukturētas kooperatīvā veidā, pašreizējās krīzes laikā turpināja sniegt uzticamu finansējumu reģionāla un vietēja mēroga ekonomikai; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savu atbalstu šāda veida finanšu iestādēm;

28. aicina Komisiju meklēt risinājumus, kā atbalstīt dalībvalstis, kurām valsts un reģionālo ilgtermiņa publisko ieguldītāju izveidē ir vajadzīga finansiāla un tehniska palīdzība, un izpētīt iespēju ieviest ES garantiju mehānismu valstu ilgtermiņa publiskajiem ieguldītājiem;

29. aicina Komisiju un dalībvalstis pētīt agregēšanas un savstarpējas izmantošanas paņēmienu iespējas un tādējādi uzlabot izredzes piesaistīt nepieciešamos ieguldījumus mazāka mēroga sociālajiem un citiem infrastruktūras projektiem;

30. norāda uz daudzu anonīmu ieguldījumu („crowd funding”) straujo pieaugumu un uzskata, ka tas var radīt jaunas iespējas; tomēr uzsver, ka ir jāsaglabā ieguldītāju aizsardzība un pārredzamība;

31. uzskata –– tā kā institucionālo ieguldītāju (apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu, mājsaimniecību, kopieguldījumu fondu un nodibinājumu) uzņēmējdarbības modeļi ir paredzēti ilgākam laikam, tie ir piemērots un uzticams ilgtermiņa finansējuma avots; uzsver, ka ir jāuzlabo un jāpielāgo piemērotas uzraudzības un piesardzības prasības saistībā ar minētajiem institucionālajiem ieguldītājiem, lai veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus gudrā, ilgtspējīgā un integrējošā reālajā ekonomikā;

32. uzsver, ka ir jāuzlabo piekļuve kapitāla tirgiem, izmantojot jaunus finansējuma avotus — tādus kā sākotnējais publiskais piedāvājums, finansējums no daudziem anonīmiem ieguldītājiem („crowd funding”), vienādranga aizdevumi un (segtās) obligācijas vai jauni tirgus segmenti; aicina ES apzināt veiksmīgas valstu iniciatīvas un izmantot tās par pamatu, lai konstatētu un novērstu šķēršļus sākotnējam publiskajam piedāvājumam; atbalsta MVU kā tirgus ieviešanu izaugsmes tirgu klasifikācijā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu; aicina Komisiju atbalstīt to izstrādi, pārskatot Prospektu direktīvu; aicina Komisiju arī apsvērt starpdirektorātu pieeju, lai pētītu iespējas, kā veicināt publiskos tirgus MVU vajadzībām, un to, kā finanšu pakalpojumu rīcības plāna direktīvas var dažādot ieguldītāju kopumu;

33. atbalsta regulatīvos centienus nodrošināt vērtspapīroto aktīvu augsto kvalitāti, vienlaikus novēršot ļoti sarežģītu struktūru veidošanos, pārmērīgu atkārtoto vērtspapīrošanu un vērtspapīru izlaišanu vairāk nekā trīs kārtās; atzīmē, ka pastāv iespēja panākt lielāku standartizāciju un pārredzamību pakārtoto risku jomā; aicina Komisiju un Eiropas Centrālo banku rūpīgi sekot līdzi Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas un Finanšu stabilitātes padomes vērtspapīrošanas darba grupas darbībai un aktīvi līdzdarboties tajā; norāda, ka trūkst saskaņotas pieejas, tādēļ aicina izstrādāt vispārēju regulējumu un definēt jēdzienu „kvalitatīva vērtspapīrošana”; uzskata, ka gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aktīvu finanšu starpniecībā augstas kvalitātes vērtspapīrošana var būt noderīga, un tā var būt īpaši labvēlīga maziem un vidējiem aizņēmējiem;

34. norāda, ka vērtspapīrošana bija viens krīzi veicinošais faktors, jo ilgtermiņa atbildība par risku tika izplatīta visā vērtspapīrošanas ķēdē; tāpēc aicina Komisiju arī turpmāk stiprināt banku sistēmu, tostarp kooperatīvās un publiskās krājbankas, un banku spējas piekļūt ilgtermiņa refinansēšanai, lai segtu savus ilgtermiņa ieguldījumus;

35. atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju fonda (EIF) kredītu kvalitātes uzlabošanas darbības un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, kuras mērķis ir nodrošināt papildu finansējumu MVU;

36. aicina Komisiju samazināt lieko administratīvo un regulatīvo slogu un jo īpaši ņemt vērā MVU un uzņēmēju īpatnības; atzinīgi vērtē Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta un Uzņēmumu konkurētspējas un MVU (COSME) regulas pieņemšanu un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; norāda, ka finanšu tirgu sadrumstalotība ir padarījusi MVU nozares finansēšanu sarežģītāku un apgrūtinošāku;

37. iesaka EIB izveidot īpašu nozari MVU finansēšanai ar pielāgotiem aizdevuma nosacījumiem;

38. norāda uz Komisijas aicinājumu kā alternatīvu finansējuma avotu izmantot privāto kapitālu vai riska kapitālu, jo īpaši uzņēmumiem dibināšanas un izaugsmes posmā, saskaņā ar direktīvu par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un regulu par Eiropas riska kapitāla fondiem; atzīmē, ka pašreizējā nodokļu sistēma ir ļoti labvēlīga aizņēmumu finansēšanai; uzskata, ka privātā kapitāla un riska kapitāla uzņēmumi var sniegt vērtīgu nefinansiālu atbalstu, tostarp konsultatīvos pakalpojumus, finanšu konsultācijas, atbalstu tirgvedības stratēģiju un apmācības jomā; aicina Komisiju turpināt novērtēt šādu firmu nozīmi ES ekonomikas finansēšanā; aicina Komisiju veikt darbu, lai izskaustu jebkādu neobjektīvu attieksmi pret pašu kapitālu dažādo valstu, Eiropas un pasaules ekonomikā;

Normatīvā vide

39. uzsver, ka ieguldītājiem labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kas aktīvi veicina tehnoloģisko progresu, ir priekšnosacījums tam, lai Eiropas Savienību padarītu par pievilcīgu galamērķi ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem; uzsver vajadzību veicināt brīvu kapitāla apriti gan ES, gan starp ES un trešām valstīm, lai Eiropai būtu pieejami globālie kapitāla kopfondi; šajā sakarībā jo īpaši norāda, ka ir svarīgi nodrošināt AIFP direktīvas īstenošanu tā, lai tiktu veicināti ārvalstu ieguldījumi Eiropas Savienībā;

40. atgādina, ka ieguldītājiem ir svarīga iespēja izvēlēties starp daudziem pievilcīgiem ieguldījumu produktiem, lai tie varētu dažādot savus ieguldījumus;

41. uzsver vajadzību izskaust pārmērīgu īstermiņa domāšanu ieguldītāju rīcībā un pāriet uz atbildīgu ieguldījumu kultūru ilgtermiņa ieguldījumu veidošanai Savienībā;

42. uzsver vajadzību veicināt kopīgu izpratni par to, ka finanšu stabilitāte un izaugsme nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan viena ar otru saistītas un nodrošina būtisku pamatu ieguldītāju paļāvības veidošanai un stiprināšanai ilgtermiņā;

43. uzsver, ka izglītība finanšu jomā un ieguldītāju izpratne par to ir svarīga ilgtermiņa ieguldījumu kultūras veidošanai Savienībā, un uzsver ES regulējuma iespējamo nozīmi šajā jomā;

44. uzsver, ka funkcionālam finanšu pakalpojumu vienotajam tirgum ir vajadzīgs konsekvents tiesiskais regulējums un juridiskā noteiktība; uzskata, ka būtu rūpīgi jānovērtē pašreizējā un turpmākā normatīvās sistēmas reforma un cieši jāuzrauga tās sekas; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt banku savienības veidošanu, lai mazinātu finanšu tirgu sadrumstalotību; aicina Komisiju pabeigt vienotā pakalpojumu tirgus izveidi, lai pilnībā atraisītu tā potenciālu;

45. aicina īstenot iniciatīvas, lai veicinātu akciju paketes ilgtermiņa turēšanu, piemēram, papildu balsošanas tiesības valdēs, papildu akcijas un augstākas dividendes;

46. aicina Komisiju rūpīgi novērtēt jau pabeigtās un notiekošās ilgtermiņa ieguldījumu finansiālās regulēšanas kumulatīvo ietekmi;

47. atzinīgi vērtē pašlaik notiekošās sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību; norāda uz šo sarunu nozīmi politikas un pasākumu stiprināšanā, lai palielinātu ASV un ES ieguldījumus, ar kuriem atbalsta darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un starptautisko konkurētspēju;

48. uzskata, ka visos tiesību aktu priekšlikumos par attiecīgo finanšu pakalpojumu regulējumu būtu jāietver īpašs novērtējums par ietekmi uz ilgtermiņa finansēšanu;

49. atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei izskatīt iespēju ieviest gradāciju atsevišķu kapitāla prasību noteikumos, kas paredzēti direktīvā „Maksātspēja II”, lai izvairītos no iespējamiem šķēršļiem ilgtermiņa finansējumam; aicina Komisiju pilnībā apspriest ierosināto gradāciju un izdarīt turpmākus grozījumus pašreizējos tiesību aktos;

50. atkārto aicinājumu, kas tika izteikts priekšlikumā regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām, riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz kritiskās infrastruktūras projektiem transporta, enerģētikas un sakaru jomā, piešķirt atbilstošu riska svērumu; uzskata, ka turpmākajos tiesību aktos būtu jāņem vērā ilgtermiņa ieguldītāju prasības, jānovērtē ar finanšu aktīviem saistītais risks, iekļaujot pasīvu veidu un ilgumu, un jāatzīst stabilo pasīvu labvēlīgā ietekme;

51. mudina Komisiju tiekties uz labāku starptautisko sadarbību un konverģenci ilgtermiņa ieguldījumu jomā, risinot plašu dialogu gan G20, gan Finanšu stabilitātes padomes (FSP) līmenī;

52. uzskata, ka ieguldījumiem ilgtermiņa aktīvos ir nepieciešamas ļoti labas zināšanas un ar tiem saistīto ilgtermiņa risku novērtēšana; tāpēc uzsver, ka ieguldītājiem ir jāiegūst padziļinātas zināšanas un labas riska pārvaldības spējas, lai spētu pildīt savas ilgtermiņa saistības;

53. uzskata, ka pamatoti grāmatvedības principi atbilstoši ilgtermiņa mērķiem, ko piemēro institucionālajiem ieguldītājiem, piemēram, pāreja uz klimatam nekaitīgu ekonomiku, var veicināt finanšu informācijas pārredzamību un saskaņotību un tiem būtu sistemātiski jāatspoguļo ilgtermiņa ieguldītāju izmantotais ekonomikas modelis; tomēr uzsver, ka šādu grāmatvedības principu īstenošana nedrīkst ietekmēt prociklisku stratēģiju stimulēšanu; mudina Starptautisko grāmatvedības standartu padomi, pārskatot novērtēšanas pēc tirgus cenas un pēc modeļa praksi, ņemt vērā riska procikliskumu un sava konceptuālā satvara pārskatīšanā atzīt piesardzības svarīgo nozīmi; uzskata, ka skaidras, standartizētas lielo uzņēmumu ar finansēm nesaistītās informācijas atklāšana var uzlabot pārredzamību un veicināt ieguldītājiem labvēlīgākus apstākļus;

54. mudina Komisiju cieši pārraudzīt G20 priekšlikumu izstrādi, lai izveidotu daudzpusēju ieguldījumu satvaru, kurā noteikti minimālie standarti un pārveidoti atsevišķi ilgtermiņa ieguldījumu noteikumi un patiesās vērtības grāmatvedības noteikumi, lai novērstu īstermiņa svārstības un nestabilitāti, tādējādi veicinot pārrobežu ieguldījumus;

55. uzskata, ka ir ļoti vajadzīga stabila nodokļu vide, kas novērš šķēršļus ilgtermiņa ieguldījumiem; atzīmē, ka noteiktiem nodokļu stimuliem un koncesijām var būt liela nozīme ieguldījumu veicināšanā; mudina veikt paraugprakses apmaiņu un uzsver, ka iekšējam tirgum ir vajadzīga pārredzamība un stingrāka valsts nodokļu politikas koordinēšana, lai veicinātu pārrobežu ieguldījumus un izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas, kā arī no nodokļu dubultas neuzlikšanas; mudina dalībvalstis un Komisiju izvērtēt iespēju ilgtspējīgiem infrastruktūras projektiem noteikt peļņas nodokļa atvieglojumus vai citus nodokļu atvieglojumus un koncesijas nolūkā veicināt ilgtermiņa ieguldījumus;

56. aicina dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm pārskatīt savus budžeta plānošanas instrumentus un izstrādāt un publicēt savus valsts infrastruktūras plānus, lai sniegtu ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām sīku informāciju un radītu lielāku noteiktību un tālākas plānošanas iespējas saistībā ar turpmākajiem projektiem; aicina Komisiju radīt iespējas dalībvalstīm izstrādāt instrumentus, lai standartizētu infrastruktūras projektu datus, un darīt tos pieejamus, izmantojot centralizētu datu glabātavu;

57. uzskata, ka stabils reglamentējošs nozares satvars ir svarīgs tādu lielu transporta infrastruktūru koncesionāriem, kuras finansē bez publisko fondu atbalsta, lai, izmantojot piemērotas tarifu noteikšanas prasības, tie varētu piekļūt nepieciešamajam finansējumam, ilgtermiņā atgūt izmaksas un nodrošināt pietiekamu ieguldījumu atdevi;

58. aicina Komisiju novērtēt dalībvalstu izmantoto nodokļu stimulu ietekmi uz ilgtermiņa finansēm un politikas maiņu enerģētikas jomā un noteikt paraugpraksi, lai nošķirtu zemākas kapitāla izmaksas „zaļajiem” ieguldījumiem un augstākas kapitāla izmaksas ieguldījumiem projektos, kas neatbilst prasībām par pāreju uz ilgtspējīgu enerģētiku;

59. aicina nodrošināt MVU prioritāru piekļuvi Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonda (EIIF) līdzekļiem, jo MVU veido pamatu izaugsmei un darbvietu radīšanai Savienībā; uzskata, ka šāda piekļuve būtu jānodrošina, vienlaikus vienkāršojot pieteikuma procedūru; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vieglāku piekļuvi finansējumam visā uzņēmuma dzīves cikla laikā, lai radītu un saglabātu ilgtspējīgas darbvietas;

60. aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt pensiju fondus pieņemt sociāli atbildīgus ieguldījumu lēmumus, ievērojot ES un starptautiskās cilvēktiesības, kā arī sociālos un vides standartus, tostarp attiecīgās ESAO un ANO pamatnostādnes un principus; atgādina, ka Komisijas plāni pārskatīt Direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (IORP direktīvu) nedrīkst mazināt ilgtspējīgas ilgtermiņa finansēšanas pievilcību;

61. uzsver, ka ir vajadzīgs labāks finanšu regulējums un uzraudzība, lai aizsargātu darbiniekus, nodokļu maksātājus un reālo ekonomiku pret turpmākiem tirgus darbības traucējumiem;

62. aicina Komisiju stiprināt sakarus un attiecības ar EIB atbilstošu aizdevumu un garantiju shēmu veidošanai; mudina EIB cieši sadarboties ar dalībvalstīm un reģioniem, lai tie varētu ieviest jaunus un inovatīvus finanšu instrumentus, ko piedāvā Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi, un turpināt īstenot savu ieguldījumu stratēģiju, kas vērsta uz sociālās ekonomikas jomu; turklāt aicina EIB arī apsvērt iespēju elastīgāk definēt šādu atbilstoši vajadzībām veidoto aizdevumu un citu ar to saistīto shēmu lielumu un noteikumus, lai tie būtu pēc iespējas labāk pieskaņoti finanšu instrumentiem, ko piedāvā Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi, jo īpaši atbilstoša finansējuma nodrošināšanai jaunajiem uzņēmējiem un sociālajiem uzņēmumiem;

63. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV C 377 E, 7.12.2012., 102. lpp.
[2] OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.
[3] OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.
[4] http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/economic_paper/2013/pdf/ecp506_en.pdf

PASKAIDROJUMS

Ilgtermiņa ieguldījumiem ir būtiska nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā. Bez tiem nav iespējams sākt vai veiksmīgi īstenot ļoti svarīgus projektus infrastruktūras, pētniecības un izstrādes (R&D) un inovāciju jomā. Pašlaik gandrīz visas Eiropas valstis īsteno fiskālās konsolidācijas politiku, lai panāktu kontroli pār saviem parādiem. Kaut gan visa pamatā ir stabila fiskālā politika, ir ļoti svarīgi, lai Eiropa sāktu virzīties pa ilgtspējīgas izaugsmes ceļu, tādējādi palielinot konkurētspēju attiecībā pret citiem pasaules reģioniem un nodrošinot darbvietu izveidi. Galvenā nozīme šajā procesā ir reālās ekonomikas finansēšanai, tomēr pašlaik tā Eiropā saskaras ar būtiskiem šķēršļiem.

Laikā, kad galvenokārt pašreizējās globālās finanšu krīzes un neatrisinātās valsts parāda krīzes dēļ finanšu tirgus ir saspringts, Eiropas tradicionāli lielā atkarība no banku finansējuma ir izrādījusies galvenais šķērslis līdzekļu piešķiršanas starpniecības procesā. Nevēlēšanās uzņemties risku ir ne tikai apturējusi finanšu plūsmu, bet ir arī iemesls tam, ka netiek veikti vajadzīgie ieguldījumi, kā rezultātā ekonomikas atlabšanas process ir nonācis strupceļā.

Alternatīvu pamatkapitāla un aizņēmumu finansēšanas instrumentu trūkums samazina daudzu uzņēmumu izaugsmes potenciālu, savukārt ierobežotais valsts finansējums neļauj veikt tik ļoti vajadzīgos ieguldījumus izglītībā, tehnoloģijā, R&D, kā arī transporta un sakaru infrastruktūrā. Tomēr šai problēmai ir vairāki risinājumi.

Komercbankas — vai tās ir privātās bankas, krājbankas vai kooperatīvās bankas — lielākajā daļā valstu joprojām paliks finansējuma galvenais avots, taču mums ir vajadzīgas alternatīvas, lai segtu finansējuma deficītu un papildinātu tradicionālo starpniecības procesu, ko nodrošina bankas.

Ir jāizveido tiesiskais regulējums, lai radītu ieguldījumu instrumentus, kas apvieno finansējumu no vairākiem avotiem un to pienācīgi un ilgtspējīgi novirza ilgtermiņa ieguldījumiem. Tomēr ir divas atšķirīgas mērķgrupas: no vienas puses, tie ir institucionālie ieguldītāji, kuri izmanto vai nu alternatīvos ieguldījumu fondus, vai arī Komisijas ierosinātos Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus (EIIF). No otras puses, tās ir privātās mājsaimniecības, kurām arī ir vajadzīgi instrumenti, lai īstermiņa likviditāti novirzītu ilgtermiņa ieguldījumiem. Šādi ieguldījumu fondi būtu mazāk likvīdi par PVKIU un paredzētu īpašas izpirkšanas tiesības, taču privātajām mājsaimniecībām tiktu piedāvāts papildu risinājums pensijas uzkrāšanai.

Valsts vai daudzpusējās attīstības bankas, piemēram, Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW), Eiropas Investīciju banka (EIB) vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), var būt noderīgas privātā finansējuma stimulēšanas procesā, lai veicinātu ilgtermiņa finansējumu pasākumiem, kas kalpo plašākām interesēm, proti, īpašiem valsts politikas mērķiem, kas saistīti ar lielāku pievienoto vērtību ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

Tā kā institucionālo ieguldītāju, piemēram, (dzīvības) apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu, kopieguldījumu fondu un nodibinājumu, uzņēmējdarbības modeļi ir paredzēti ilgākam laikam, tie ir piemērots ilgtermiņa finansējuma avots.

Ņemot vērā Eiropas atkarību no banku aizdevumiem, ir steidzami vēl vairāk jāuzlabo piekļuve kapitāla tirgum, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem. Kā jauni finansējuma avoti uzņēmumiem varētu būt sākotnējais publiskais piedāvājums, valsts parādzīmju emitēšana, jaunu un īpašām vajadzībām pielāgotu tirdzniecības vietu izveide, kā arī uzlabota piekļuve gan privātajam, gan arī riska kapitālam.

Lai nodrošinātu papildu finansējumu MVU, jau ir veikti daži pasākumi, proti, Eiropas Investīciju fonda (EIF) kredītu kvalitātes uzlabošanas darbības, kā arī Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP). Tomēr mēs mudinām Eiropas Komisiju turpināt samazināt nevajadzīgo administratīvo un normatīvo slogo, kā tas ir minēts Mazās uzņēmējdarbības aktā un regulā, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME).

Finanšu starpniecībā liela nozīme var būt vērtspapīrošanai, jo tā var būt efektīva metode, kā samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru un saistības banku bilancēs, tādējādi radot papildu kreditēšanas iespējas. Tomēr ASV paaugstināta riska kredītu krīzes dēļ vērtspapīrošanas process ir ļoti stigmatizēts, un tā rezultātā par to ir izveidojies nepareizs priekšstats. Neskatoties uz to, augstas kvalitātes aktīvu pārvēršanu vērtspapīros vajadzētu veicināt, bet no ļoti sarežģītām struktūrām būtu jāizvairās. Šajā saistībā Eiropas Komisijai vajadzētu rūpīgi sekot līdzi darbam, ko uzsākusi Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas un Finanšu stabilitātes padomes vērtspapīrošanas darba grupa.

Globālā finanšu krīze, kas sekoja bankas Lehman Brothers bankrotam, dramatiskā veidā parādīja, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai finanšu nozari padarītu elastīgāku. Kamēr ASV ir strādājusi pie viena visaptveroša tiesību akta — Dodd-Frank likuma —, Eiropas Savienība finanšu regulējumu stiprina ar vairākiem tiesību aktiem. Tomēr, izvēloties šo pieeju, ir kļuvis ārkārtīgi grūti novērtēt visu finanšu jomā pieņemto tiesību aktu kumulatīvo ietekmi uz ekonomiku kopumā un jo sevišķi uz ilgtermiņa finansējumu. Taču ir kļuvis skaidrs, ka, lai izvairītos no šķēršļiem ilgtermiņa finansējumam, dažās jomās varētu būt vajadzīga atsevišķu noteikumu rūpīga graduēšana jo īpaši direktīvā „Maksātspēja II”. Šī ieteicamā graduēšana nekādā gadījumā nav aicinājums atcelt noteikumus, kas varētu atkal apdraudēt finanšu sektora stabilitāti.

Publiskā un privātā partnerība (PPP) var būt efektīva un finansiāli izdevīga metode sadarbības veicināšanai starp publisko un privāto sektoru, veicot konkrētus ieguldījumus, jo īpaši infrastruktūras projektos. Tomēr ļoti vajadzīga ir augsta līmeņa kompetence, lai nodrošinātu šādu projektu pienācīgu atlasi, novērtēšanu, izstrādi, ilgtermiņa plānošanu un finansēšanu.

Taču, lai pieņemtu šādus jaunus dalībniekus, politikas veidotājiem vajadzētu pievērst uzmanību labvēlīgas un atbalstošas uzņēmējdarbības vides veidošanai, kas ļautu piesaistīt starptautisko kapitālu, padarīt Eiropu par pievilcīgu galamērķi ieguldījumiem un izvairīties no „Eiropas cietokšņa” veidošanas. Šādā vidē cita starpā tiktu īstenotas iniciatīvas, kas vērstas uz finanšu resursu apvienošanu, stabilu nodokļu sistēmu, atbilstošiem grāmatvedības principiem, faktisku korporatīvo vadību un efektīvu prudenciālo regulējumu, un tās visas būtu iekļautas funkcionālā vienotā tirgū.

Turklāt, tā kā šis ir globāli svarīgs jautājums, Eiropas Komisijai vajadzētu censties uzlabot starptautisko sadarbību un konverģenci ilgtermiņa finansējuma jomā, veidojot globālu dialogu gan G20, gan arī Finanšu stabilitātes padomes līmenī.

Finansējuma deficīta novēršana ir galvenais uzdevums, kas jāpaveic, lai augošie novatoriskie uzņēmumi, jo īpaši MVU, pilnībā izmantotu savu potenciālu un uzņemtos svarīgu lomu ekonomikas izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (11.12.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu
(2013/2175(INI))

Atzinumu sagatavoja: Sergio Gutiérrez Prieto

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā finanšu tirgos vērojama vispārēja tendence rīkoties īstermiņa perspektīvā un finanšu krīzes dēļ uzsvērt risku novēršanu; tā kā ilgtermiņa finansēšana ir piemērotāks veids, kā atbildēt uz sociālajām, vides un demogrāfiskajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropa;

B. tā kā ilgtermiņa perspektīvas izmantošana, piemēram, ieguldot aktīvu veidos, kuri prasa ilglaicīgāku iesaistīšanos no ieguldītāju puses, var dot labumu ieguldītājiem un ekonomikai kopumā, palielināt finanšu tirgu stabilitāti, mazināt atsevišķu uzņēmumu izmaksas, jo īpaši izmaksas par piekļuvi finansējumam, radīt darba iespējas un apvienot stabilu peļņu ieguldītājiem ar pozitīvu sociālo ietekmi,

C. tā kā finanšu krīzes un tās izraisītā kredītresursu trūkuma dēļ MVU nākas maksāt visaugstāko cenu par kredītiem un saskarties ar kredītresursu trūkumu un tas apdraud to potenciālu nodarbinātības jomā; tā kā saskaņā ar Starptautiskā Finanšu institūta datiem mazāki uzņēmumi perifērās valstīs par banku aizdevumiem maksā četrus līdz sešus procentpunktus vairāk nekā līdzīgi uzņēmumi Viduseiropā;

D. tā kā aizvien pieaugošais kopējais bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu bezdarbs, joprojām nopietni apdraud ekonomikas un sociālo konverģenci ES mērogā;

E. tā kā uzņēmumu obligāciju, kapitāla vērtspapīru un vērtspapīrošanas tirgus ES joprojām ir samērā maz attīstīts salīdzinājumā ar citu valstu tirgiem un nebanku finansējums joprojām ir lielā mērā nepieejams MVU, mazinot to izaugsmes un darbvietu radīšanas iespējas;

F. tā kā ekonomikas un sociālo konverģenci dalībvalstīs var nodrošināt, izmantojot ilgtermiņa finansēšanas stratēģiju; tā kā šādā stratēģijā galvenā uzmanība būtu jāpievērš MVU nefinanšu un finanšu iespējām, jo tie ir nozīmīgākais nodarbinātības un darbvietu veidošanas avots;

1. uzsver, ka Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanai būtu jānotiek arī sabiedrības interesēs un tās pamatā cita starpā jābūt mērķiem, kas veicina sociālo kohēziju, sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi, pievēršot uzmanību ekonomiskiem un finanšu resursiem un tos optimāli izmantojot; uzsver, ka šie mērķi veido sabiedrības interesēs nodrošināta ilgtermiņa finansējuma iespējamo pievienoto vērtību; tādēļ prasa noteikt objektīvus rādītājus, jo sabiedrības intereses nevar mērīt tikai ekonomiskā izteiksmē;

2. atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par ilgtermiņa finansēšanu, kura paredzēta, lai veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus gan materiālajos aktīvos (piemēram, enerģētikā un sakaru infrastruktūrā), gan nemateriālajos aktīvos (piemēram, izglītībā, pētniecībā un izstrādē), kuri dod lielu sabiedrisko labumu, uzlabo dzīves līmeni un rada kvalitatīvas darbvietas;

3. norāda, ka Savienība saskaras ar būtiskām problēmām — jo īpaši rūpniecības atjaunošanas, enerģētikas pārkārtošanas un digitālo iekārtu jomā —, kas prasa ievērojamus ieguldījumus; uzskata, ka publiskās iestādes ir atbildīgas par šādu ieguldījumu veicināšanu, jo tiem ir ievērojams potenciāls nodarbinātības jomā; uzskata, ka ES konkurences politika nedrīkst kavēt šādus ieguldījumus;

4. uzsver, ka ir jānodrošina efektīva un lietderīga ilgtermiņa finansējuma sistēma, izveidojot instrumentus un mehānismus, kas sniegtu labumu ieguldītājiem, akcionāriem, darbiniekiem un sabiedrības interesēm kopumā; šajā sakarībā norāda uz iespējamām priekšrocībām, ko varētu dot atļauja darbiniekiem piedalīties uzņēmumu peļņas gūšanā un cita veida inovatīva ilgtermiņa finansēšana; mudina Eiropas Savienību vēl lielāku uzmanību pievērst attīstības bankām, kas ir daļa no ekonomikas atveseļošanas stratēģijas;

5. uzskata, ka ir jāizveido efektīva un lietderīga ilgtermiņa finansēšanas sistēma, saskaņojot ES un dalībvalstu politiku, un ka tādēļ EIB būtu jāatbalsta attīstības bankas, lai darītu pieejamu finansējumu MVU un radītu pareizos apstākļus ražošanas paplašināšanai un līdz ar to nodarbinātības veicināšanai;

6. uzsver, ka ilgtermiņa ieguldījumi, kas spēj veicināt ilgtermiņa nodarbinātību, ir iespējami tikai pienācīga finansējuma apstākļos, un tie savukārt ir ļoti atkarīgi no ekonomikas spējas radīt uzkrājumus;

7. ļoti atzinīgi vērtē pievēršanos ražošanas kapitālam, kas tiek ieguldīts reālajā ekonomikā, nevis finanšu kapitālam, kuru izmanto spekulācijai; aicina Komisiju veicināt ilgtermiņa ieguldījumus jomās, kas spēj radīt vislielāko pozitīvo sociālo ietekmi un palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, taču nesaņem pienācīgu finansējumu, piemēram, MVU, infrastruktūras projekti un sociālo mājokļu projekti, un nefinansēt neproduktīvas jomas, lai novērstu jaunu „burbuļu” veidošanos;

8. uzsver nozīmi, kāda varētu būt Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu (EIIF) netiešajai pozitīvajai ietekmei uz sociālo mājokļu finansēšanas projektiem vai asociācijām, kuras atbildīgas par sociālo mājokļu pārvaldību, ņemot vērā stabilo un ilgtermiņa finansēšanas perspektīvu;

9. aicina nodrošināt MVU prioritāru piekļuvi EIIF, jo MVU veido pamatu izaugsmei un darbvietu radīšanai ES; uzskata, ka šāda piekļuve būtu jānodrošina, vienlaikus vienkāršojot pieteikuma procedūru; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vieglāku piekļuvi finansējumam visā uzņēmuma dzīves cikla laikā, lai radītu un saglabātu ilgtspējīgas darbvietas;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai pensiju fondi pieņemtu sociāli atbildīgus lēmumus attiecībā uz ieguldījumiem, ievērojot ES un starptautiskās cilvēktiesības, kā arī sociālos un vides standartus, tostarp attiecīgās ESAO un ANO pamatnostādnes un principus; atgādina, ka Komisijas plāni pārskatīt Direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (IORP direktīvu) nedrīkst traucēt ilgtspējīgu ilgtermiņa finansēšanu;

11. atbalsta ilgtermiņa finanšu plānošanu, ko atvieglo politika, kuras pamatā ir prognozēšana un sociāli atbildīgi un veselīgi ieguldījumi; lai nodrošinātu ilgtspējīgu nodarbinātības izaugsmi, aicina dalībvalstis atbalstīt uzkrājumu novirzīšanu ilgtermiņa ieguldījumos, izmantojot pareizu fiskālo politiku, efektīvas nodokļu sistēmas un tādu politiku, kas veicina ekonomikas spēju piesaistīt ilgtermiņa ieguldījumus, tostarp no ārzemēm;

12. aicina dalībvalstis izstrādāt atbilstošus tiesību aktus, lai ilgtermiņa finansējums būtu pieejams visu lielumu uzņēmumiem, tādējādi veicinot darbvietu veidošanu; atgādina — ja MVU arī turpmāk pietrūks likviditātes, tas var mazināt ekonomisko aktivitāti, līdz ar to izraisot darbvietu zaudēšanu;

13. aicina dalībvalstis atbalstīt ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi, veicinot ilgtermiņa uzkrājumus ar uzkrājumu izmantošanas politikas palīdzību;

14. aicina dalībvalstis izveidot atbilstīgas finanšu un makroekonomiskās sistēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, padziļinātu uzmanību pievēršot ilgtermiņa kapitāla precēm un veidojot atbilstošus un ilgtspējīgus instrumentus, kuri atbilst bezdarba mazināšanas un uzņēmējdarbības vides atjaunošanas mērķim;

15. aicina Komisiju pievērsties neapmierinātajam privāto ieguldītāju pieprasījumam pēc iespējām ieguldīt ilgtermiņa aktīvos, kas piesaistītu ievērojamu papildu kapitālu ilgtermiņa ieguldījumiem un atbrīvotu papildu nodarbinātības potenciālu; uzsver, ka būtu jānodrošina privāto ieguldītāju papildu aizsardzība un būtu jāievieš īpaši pielāgotas stratēģijas izglītībai un informētībai finanšu jomā, lai potenciālos un faktiskos ilgtermiņa ieguldījumu instrumentu lietotājus informētu par ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu iespējām, kā arī par iespējamiem riskiem un izmaksām;

16. uzsver, ka ir vajadzīgs labāks finanšu regulējums un uzraudzība, lai aizsargātu darbiniekus, nodokļu maksātājus un reālo ekonomiku pret turpmākiem tirgus darbības traucējumiem;

17. uzsver, ka Eiropas ekonomikas un tās darbvietu radīšanas potenciāla ilgtermiņa finansēšana dos rezultātu tikai tad, ja EIIF sistēmā būs pienācīgi ņemtas vērā profesionālo, daļēji profesionālo un privāto ieguldītāju dažādās vajadzības.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	9.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Heinz K. Becker, Jean-Luc Bennahmias, Phil Bennion, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Emer Costello, Frédéric Daerden, Sari Essayah, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Verónica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Ruža Tomašić, Traian Ungureanu, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Philippe De Backer, Sergio Gutiérrez Prieto, Richard Howitt, Anthea McIntyre, Evelyn Regner, Tatjana Ždanoka, Gabriele Zimmer

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (20.12.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu
(2013/2175(INI))

Atzinumu sagatavoja: Joachim Zeller

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka ilgtermiņa ieguldījumu kapitālam ir ļoti svarīga nozīme iedarbīgas ES reģionālās politikas veidošanā; tāpat, ņemot vērā lielās reģionālās atšķirības uzņēmējdarbības ieguldījumu kreditēšanas pieejamības ziņā, uzsver struktūrfondu un investīciju fondu nozīmi ilgtermiņa izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā; tādēļ norāda, ka šāds finansējums jāizmanto efektīvi;

2. atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu mazināt ieguldījumu kapitāla pieejamības atkarību no tradicionālās aizdevumu saņemšanas komercbankās, kas izrādījušās neaizsargātas pret krīzēm; turklāt aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis paātrināt Banku savienības veidošanu, lai bankas atsāktu reālās ekonomikas finansēšanu un atbalstītu privātpersonu un sabiedrības ieguldījumu vajadzības, ņemot vērā daudzu ar valsts finansējumu rekapitalizēto banku finansiālās problēmas, un sniegt finansiālu palīdzību MVU un nodrošināt ieguldījumus reģionālā un vietējā līmenī;

3. vērš uzmanību uz situāciju daudzās dalībvalstīs, kurās komercbankas ieguldījumu saņemšanai joprojām uzstāda nepamatoti augstas prasības, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU, galvenokārt tiem, ko dibinājuši jaunieši, tā jo īpaši liedzot mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem saņemt atbalstu; tādēļ saskata nepieciešamību pēc citiem finansējuma avotiem, jo īpaši MVU kreditēšanas vajadzību apmierināšanai; uzsver, cik svarīga ir to attiecīgo tiesību aktu ex-ante un ex-post novērtēšana, kuri paredz nodrošināt MVU piekļuvi finansējumam;

4. uzsver kooperatīvo banku nozīmi MVU, sociālās ekonomikas un reģionālo vai vietējo maza apjoma ieguldījumu finansēšanā;

5. aicina dalībvalstis samazināt šķēršļus un ierobežojumus, kas varētu traucēt kooperatīviem un sociālajiem uzņēmumiem piekļūt Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, un veidot vidi, kas ir labvēlīga ilgtspējīgiem ieguldījumiem inovācijās ekoloģijas un sociālajā jomā, kā arī darbvietu radīšanai vietējā un reģionālā līmenī;

6. uzsver to decentralizētu reģionālo finanšu iestāžu lomu, kuras arī finanšu tirgu krīzes laikā reģionālajiem un vietējiem uzņēmumiem turpināja sniegt pienācīgas finansēšanas iespējas, un uzsver, ka šādas, piemēram, kooperatīvas, reģionālās un vietējās struktūras būtu jāstiprina; turklāt norāda uz nozīmi, kāda ir mikrokredītu un alternatīva finansējuma saņemšanas iespējām mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un to, ka šiem ir jābūt ES krīzes pārvarēšanas stratēģiju un ilgtermiņa mērķu pamatjautājumiem;

7. ņemot vērā ierobežoto valsts finansējumu un ar atmaksājamām atbalsta formām saistītās efektivitātes priekšrocības, atzinīgi vērtē apgrozības fondu pastiprinātu izmantošanu nākošajā Eiropas kohēzijas politikas finansēšanas periodā; tāpat atzinīgi vērtē šādu instrumentu pieejamības paplašināšanu attiecībā uz visām struktūrfondu darbības jomām;

8. norāda, ka turpmāk jāpastiprina finanšu instrumentu izmantošana kohēzijas politikā, jo īpaši saistībā ar MVU, jo tas var nodrošināt līdzekļu apgrozību, veicināt publiskā un privātā sektora partnerību un palielināt Savienības budžeta ietekmi;

9. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atvieglot MVU piekļuvi banku un citu iestāžu piešķirtajam finansējumam, ņemot vērā to, ka krīzes laikā MVU attīstība un veicināšana ir reģionālās politikas pamatelementi;

10. tāpat uzsver, ka paralēli jāsaglabā arī tieši piešķiramas, neatmaksājamas subsīdijas, jo tādējādi pašvaldībām un reģioniem tiek dota iespēja izvēlēties to īpašajām vajadzībām vispiemērotākos instrumentus vai instrumentu kopumu; uzskata, ka salīdzinājumā ar ES standarta finansēšanas instrumentiem uz individuāliem reģionālā līmeņa instrumentiem nevajadzētu attiecināt augstākas prasības;

11. prasa attiecībā uz finanšu instrumentiem nodrošināt detalizētus pārskatus, uzraudzību un revīzijas procedūras, tomēr ar jaunām papildu prasībām nepazaudējot apgrozības instrumentu galvenās priekšrocības; tādēļ uzsver kohēzijas politikas finanšu instrumentu specifisko būtību, ar kuriem galvenokārt finansē projektus mazāk attīstītos un ekonomiskās grūtībās nonākušos reģionos un kuru mērķis ir uzlabot slikto tirgus situāciju un palielināt nepietiekamos ieguldījumus, tādēļ tie nav vērsti tikai uz īstermiņa peļņu, bet arī uz lielu sociāli ekonomisko ieguvumu;

12. aicina Komisiju stiprināt sakarus un attiecības ar Eiropas Investīciju banku (EIB) atbilstošu aizdevumu un garantiju shēmu veidošanai; mudina EIB cieši sadarboties ar dalībvalstīm un reģioniem, lai tie varētu ieviest jaunus un inovatīvus finanšu instrumentus, ko piedāvā Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi, un turpināt īstenot savu ieguldījumu stratēģiju, kas vērsta uz sociālās ekonomikas jomu; turklāt aicina EIB arī apsvērt iespēju elastīgāk definēt šādu atbilstoši vajadzībām veidoto aizdevumu un citu ar to saistīto shēmu lielumu un noteikumus, lai tie būtu pēc iespējas labāk pieskaņoti finanšu instrumentiem, ko piedāvā Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi, jo īpaši atbilstoša finansējuma nodrošināšanai jauniem uzņēmējiem un sociālajiem uzņēmumiem;

13. prasa tiesību aktos un finanšu tirgu regulējumā vairāk ņemt vērā vietējo un reģionālo iestāžu īpatnības; šajā sakarībā norāda, ka vietējās pašvaldības un reģioni finanšu tirgos var gan veikt ilgtermiņa ieguldījumus, gan vienlaicīgi arī paši būt par ieguldījumu objektiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	18.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 1 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva Kekuš, Constanze Angela Krehl, Iosif Matula, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Markus Pieper, Ovidiu Ioan Silaghi, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Březina, Catherine Grèze, Juozas Imbrasas, Karin Kadenbach, James Nicholson, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter, Richard Seeber, Czesław Adam Siekierski, Michael Theurer, Derek Vaughan
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carl Schlyter

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 2 17
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marino Baldini, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Marlene Mizzi, Ivari Padar, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Vicky Ford, Roberto Gualtieri, Sophia in ‘t Veld, Oleg Valjalo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jürgen Creutzmann, Marian Harkin

Juridisks paziņojums - Privātuma politika