Ziņojums - A7-0066/2014Ziņojums
A7-0066/2014

    ZIŅOJUMS par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros

    29.1.2014 - (2013/2194(INI))

    Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
    Referents: Sergio Gaetano Cofferati

    Procedūra : 2013/2194(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A7-0066/2014
    Iesniegtie teksti :
    A7-0066/2014
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros

    (2013/2194(INI))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu” (COM(2013)0800) un Komisijas ziņojumu „Vienots tirgus izaugsmei un nodarbinātībai: analīze par izdarīto un atlikušajiem šķēršļiem dalībvalstīs — Papildu materiāls 2014. gada izaugsmes pētījumam” (COM(2013)0785), un analīzi „Starptautiskās vērtības ķēdes ES un ārpus tās”, kas ir minētā ziņojuma pamatā,

    –   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra pirmo ziņojumu „Stāvoklis vienotā tirgus integrācijā 2013. gadā — materiāls gada izaugsmes pētījumam 2013. g.” (COM(2012)0752),

    –   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu „II vienotā tirgus akts — kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

    –   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (COM(2012)0259),

    –   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 24. februāra darba dokumentu „Vienotā tirgus ieviešana — 2011. gada pārvaldības pārskats” (SWD(2012)0025),

    –   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu — divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

    –   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

    –   ņemot vērā Tiešsaistes vienotā tirgus rezultātu apkopojumu, ko publiskoja 2013. gada 4. jūlijā,

    –   ņemot vērā Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu Nr. 26 (2013. gada februāris),

    –   ņemot vērā 2013. gada 27. un 28. jūnija Eiropadomes secinājumus,

    –   ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2013. gada 29. un 30. maija secinājumus par lietpratīgu regulējumu,

    –   ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 14. un 15. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,

    –   ņemot vērā apspriedes, kuras 2013. gada 18. un 19. februārī rīkoja Konkurētspējas padome, par gada izaugsmes pētījumu 2013. gadam un Vienotā tirgus aktu,

    –   ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību[1] un tai sekojošos Komisijas pasākumus, ko pieņēma 2013. gada 8. maijā,

    –   ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 24. un 25. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus,

    –   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūciju „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”[2] un tai sekojošos Komisijas pasākumus, ko pieņēma 2012. gada 26. septembrī,

    –   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū[3],

    –   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

    –   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0066/2014),

    A. tā kā ar 2013. gada izaugsmes pētījumu ir sākts trešais Eiropas pusgada cikls un pirmo reizi tajā ir iekļauts gada ziņojums par stāvokli vienotā tirgus integrācijā;

    B.  tā kā efektīvs un labi funkcionējošs vienotais tirgus, kas pamatojas uz augstākā mērā konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, ir būtisks ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei;

    C. tā kā Parlaments pieprasīja vienotā tirgus pīlāra pilnīgu iekļaušanu Eiropas pusgada ciklā;

    D. tā kā vienotā tirgus labākai pārvaldībai būtu jānodrošina ar to saistītu direktīvu un regulu labāka un ātrāka transponēšana un īstenošana, jo īpaši tad, ja tās attiecas uz galvenajām noteiktajām nozarēm;

    E.  tā kā valstu reformu programmu kvalitāte Eiropas pusgadā ir ļoti atšķirīga satura, pārredzamības un īstenošanas iespēju ziņā;

    F.  tā kā vienotais tirgus būtu jāuzskata par cieši saistītu ar tādām citām horizontālajām politikas jomām kā patērētāju un darba ņēmēju aizsardzība, sociālās tiesības, vide un ilgtspējīga attīstība;

    G. tā kā I un II vienotā tirgus akts piedāvā labi veidotu horizontālo stratēģiju, kas nosaka konkrētus leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, kuri spēj atraisīt vienotā tirgus neizmantoto izaugsmes potenciālu, kā arī novērst šķēršļus attiecībā uz to;

    H. tā kā Komisija ir noteikusi pakalpojumus, finanšu pakalpojumus, transportu, enerģētiku un digitālo tirgu par galvenajām jomām vienotā tirgus darbības uzlabošanai un padziļināšanai; tā kā šo jomu noteikšanas metodika būtu regulāri jānovērtē un jāpārskata, ņemot vērā izaugsmes mērķus un izredzes, kā arī iedzīvotāju — jo īpaši patērētāju, profesionāļu un darba ņēmēju — aizsardzības nodrošināšanas kritērijus;

    I.   tā kā tiešsaistes un sakaru pakalpojumu jomā pilnvērtīga vienotā digitālā tirgus darbība Eiropā vēl nav panākta; tā kā brīvu digitālo pakalpojumu apriti un pārrobežu tirdzniecību šobrīd kavē sadrumstalotie noteikumi dalībvalstīs; tā kā Eiropas uzņēmumi un publiskie dienesti gūs ekonomisku un sociālu labumu no modernu IKT pakalpojumu un lietojumprogrammu izmantošanas;

    J.   tā kā pieejama un efektīva Eiropas transporta infrastruktūra, vērienīga Eiropas rūpniecības politika un vienotā enerģētikas tirgus izveide — ar mērķi atbalstīt ES uzņēmējdarbības konkurētspēju un nodrošināt mājsaimniecībām un patērētājiem vispārēju un izmaksu ziņā pieejamu piekļuvi enerģijai — ir ES vienotajam tirgum būtiski svarīga; tā kā tāpēc šajās jomās ir jānosaka prioritāri pasākumi,

    Eiropas pusgads

    1.  atkārtoti prasa Komisijai stiprināt vienotā tirgus pārvaldību, izveidojot Eiropas pusgada īpašu pīlāru — vienotā tirgus gada pārvaldības ciklu, kurā būtu ietverts iekšējā tirgus rezultātu apkopojums, gada ziņojums gada izaugsmes pētījuma ietvaros par vienotā tirgus integrāciju, Eiropadomes norādes dalībvalstīm, valstu rīcības plāni ar mērķi īstenot norādes par vienoto tirgu, un konkrētām valstīm adresēti ieteikumi; aicina Komisiju arī pilnībā ņemt vērā galvenās izaugsmes jomas — tās ir pakalpojumu, enerģētikas un transporta nozare un digitālais vienotais tirgus — un pasākumus, kas ietverti I un II vienotā tirgus aktā;

    2.  uzsver vajadzību noteikt vienoto tirgu par Eiropas pusgada trešo pīlāru, lai ietvertu tajā skaidri definētu prioritāšu kopumu, kas saistīts ar reālo ekonomiku; uzskata, ka šo prioritāšu noteikšana un īstenošana ir būtiska, lai stimulētu izaugsmi un censtos sasniegt pašlaik vēl nesasniegtos stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, vienlaikus nodrošinot ekonomikas konverģenci starp dalībvalstīm gan eurozonā, gan ārpus tās, gan ES centra, gan perifērijas teritorijās;

    3.  atgādina savu atzinumu, ka pirmais ziņojums par stāvokli vienotā tirgus integrācijā bija nepietiekams un nepilnīgs; uzskata, ka nākamajos ziņojumos jāsniedz skaidrāks ieskats konkrētu dalībvalstu nepilnībās, jānodrošina konkrētāka vadība attiecībā uz iespējamiem stāvokļa uzlabošanas līdzekļiem un gaidāmajiem ieguvumiem un jānorāda efektīvi izaugsmes un konkurētspējas veicināšanas mehānismi (tādējādi arī darbavietu radīšanas mehānismi), kas kopā nodrošinās konkrētu atbildi uz pašreizējo sociālo un ekonomikas krīzi;

    4.  atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada vienotā tirgus integrācijas ziņojumu (COM(2013)0785)) un noteikti atbalsta Komisijas centienus turpmākas vienotā tirgus integrācijas virzienā, ņemot vērā Eiropas pusgadu; atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā par stāvokli vienotajā tirgū 2014. gadā ir iekļauti vairāki elementi, kas konkrēti attiecas uz atsevišķu dalībvalstu veiktajām darbībām; tomēr uzskata, ka ziņojumā joprojām trūkst kvalitatīva novērtējuma par īstenoto pasākumu efektivitāti, gūto progresu un faktiski sasniegtajiem politikas rezultātiem; prasa izstrādāt analītisku rīku vienotā tirgus integrācijas līmeņa noteikšanai Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra ietvaros saistībā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem; uzskata, ka ar šo analītisko rīku turpmāk varētu papildināt iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu;

    5.  uzskata, ka vajadzīga lielāka horizontālā koordinācija un saskaņošana, sagatavojot leģislatīvu aktu priekšlikumus attiecībā uz vienoto tirgu; uzskata, ka vienotā tirgus pārvaldībā ir pienācīgi jāņem vērā visu ieinteresēto pušu vajadzības un ka ir nepieciešama ciešāka un agrāka sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības un citu ieinteresēto pušu iesaiste pasākumu plānošanā, pieņemšanā, īstenošanā un uzraudzībā, lai veicinātu izaugsmi un stiprinātu pilsoņu tiesības vienotajā tirgū;

    6.  uzsver, ka pirms Komisija pieņem priekšlikumu, ir jārīko visaptverošas apspriedes un jāveic rūpīgi ietekmes novērtējumi; uzsver, ka Komisijas priekšlikumiem jāatbilst lietpratīga regulējuma un normatīvās atbilstības principiem un tajos jāietver novērtējums par ietekmi uz MVU un par to jāsaņem apstiprinājums no Komisijas Ietekmes novērtējuma komitejas; turklāt uzsver, ka ietekmes novērtējumos jāizvērtē, kā jaunie tiesību akti ietekmēs prognozes par izaugsmi un Eiropas konkurētspēju;

    7.  uzskata, ka Eiropas pusgada īstenošanai jāsakņojas padziļinātas demokrātijas procesā, vairāk iesaistot valstu parlamentus un pastiprinot Eiropas Parlamenta priekšrocības;

    8.  uzskata, ka konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, kas izdoti šajā procesā, būtu jāņem vērā katras dalībvalsts sasniegtais progress, un ka valstu pasākumos vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanai nav obligāti jāizmanto viena un tā pati pieeja, bet tā vietā jācenšas uzlabot īstenoto pasākumu efektivitāti un faktiski sasniegtos politikas rezultātus;

    9.  prasa gaidāmajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos Eiropas pusgada 2014. gada ciklā atspoguļot vienotā tirgus integrācijas ziņojuma konstatējumus daudz spēcīgāk un stingrāk, nekā tie bija atspoguļoti konkrētai valstij adresētajos ieteikumos 2013. gadā;

    10. uzskata, ka Eiropas pusgada trešajam pīlāram, kas veltīts vienotā tirgus integrācijai, būtu jāizvirza mērķis — noteikt politikas prioritātes un pasākumus, lai stimulētu un atdzīvinātu reālo ekonomiku; uzskata, ka šis mērķis tiks efektīvi sasniegts tikai tad, ja visas ES iestādes konsekventi to īstenos un atbalstīs; šā iemesla dēļ mudina koncentrēt uzmanību uz Konkurētspējas padomes darba organizēšanu, lai tas būtu tieši veltīts reālās ekonomikas būtisko prioritāšu saistībai ar Eiropas pusgadu;

    Galvenās nozares

    11. uzskata, ka galvenās nozares, kuras noteikusi Komisija — pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, transports, enerģētika un digitālais tirgus — joprojām ir izšķirošās nozares pilnīgai vienotā tirgus integrācijai; turklāt uzskata, ka, lai sasniegtu atjaunotu izaugsmi, atkārtoti sākot saskaņotu un integrētu rūpniecības politiku, kurā uzmanība būtu pievērsta minētajām nozarēm, būtu jācenšas nostiprināt iedzīvotāju, tostarp patērētāju un darba ņēmēju, tiesības un jāiekļauj konkurētspējas modelis, kura pamatā ir zināšanas un inovācija un kuru īsteno, izmantojot ES stimulus ieguldījumu veicināšanai un piekļuvi finansējumam, pētniecībai un izstrādei, un atbalstu augstākajai izglītībai;

    12. mudina Komisiju izstrādāt patiesu Eiropas rūpniecības politiku; uzskata, ka rūpniecības atjaunošanai Savienībā jābūt starpnozaru prioritātei; uzskata, ka šajā jaunajā rūpniecības politikā jāiekļauj vienotā tirgus noteikumu izpilde, visaptveroša vienotā tirgus ārējās dimensijas stratēģija, īpaši koncentrējoties uz saskaņotu patērētāju aizsardzības politiku un uzlabotu piekļuvi kapitālam un infrastruktūrām, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un nodrošinātu tiem iespējas piekļūt tirgiem visā pasaulē;

    13. uzsver, ka, ja tiks novērsti šķēršļi, kas kavē personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, vienotajā tirgū būs iespējams darboties lielākā mērogā, kā rezultātā tiks uzlabota uzņēmumu inovācijas spēja, kā arī spējas ieguldīt, palielināt produktivitāti un radīt darbavietas;

    14. aicina Komisiju iesniegt detalizētu rīcības plānu ar pasākumiem, kas paredzēti, lai panāktu pilnīgi integrētu un savstarpēji saistītu vienotā enerģētikas tirgus izveidi; uzsver nepieciešamību nodrošināt patērētājiem pārredzamas un salīdzināmas enerģijas cenas, vienlaikus nodrošinot patērētāju, tostarp neaizsargāto patērētāju, aizsardzību; uzsver ievērojamu ieguldījumu nepieciešamību enerģētikas infrastruktūrā, un uzskata, ka visām komunālo pakalpojumu nozarēm jāpielāgojas progresam enerģētikas nozarē;

    15. uzsver, ka ir būtiski uzlabot infrastruktūru — jo īpaši pārrobežu savienojumus un savstarpēju izmantojamību — lai nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību; uzskata, ka vienota, savstarpēji saistīta un efektīva Eiropas transporta sistēma ir būtiski svarīga brīvai preču un pakalpojumu apritei un personu pārvietošanās brīvībai vienotajā tirgū; uzskata, ka papildu ieguldījumi ir būtiski, lai sasniegtu šos mērķus, un atkārto, ka šo projektu vajadzībām ir jāievieš dažādi finanšu instrumenti;

    16. uzsver, ka pašreizējo tiesību aktu un turpmāko Komisijas priekšlikumu digitālo pakalpojumu jomā konsekventa īstenošana var palīdzēt Eiropai pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās iespējas; aicina īstenot digitālā vienotā tirgus politiku, kas tiešsaistes pakalpojumus Eiropā padarītu konkurētspējīgākus, efektīvāk izmantojamus pāri robežām un pārredzamākus, nodrošinot augstu pieejamības un patērētāju aizsardzības līmeni; uzsver mērķtiecīgu ieguldījumu nozīmīgumu un norāda, ka darbs saistībā ar priekšlikumu par savienoto kontinentu palīdzēs samazināt cenu atšķirības starp dalībvalstīm, veicinot konkurenci telekomunikāciju nozarē;

    17. aicina vērienīgi īstenot Patērētāju tiesību aizsardzības programmu, ietverot arī likumdošanas un plānošanas pasākumus, lai stiprinātu patērētāju aizsardzību un uzticēšanos vienotajam tirgum, uzlabotu viņu iespējas, sekmētu vidusmēra patērētāju atbildīgu rīcību un palielinātu neaizsargātu patērētāju aizsardzību;

    18. uzskata, ka atvieglota finansējuma pieejamība MVU palīdzētu atvieglot likviditātes ierobežojumus un palielinātu MVU apgrozāmo kapitālu; atzinīgi vērtē to, ka starp Komisijas noteiktajām prioritātēm 2014. gada izaugsmes pētījumā un vienotā tirgus integrācijas ziņojumā augstā vietā atrodas alternatīvi finansējuma veidi MVU; noteikti atbalsta mērķi izveidot īpašu obligāciju un īpašu akciju biržu MVU vajadzībām un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt praktiskus pasākumus šā mērķa sasniegšanai; turklāt atbalsta ES mērogā īstenotās iniciatīvas palīdzēt valstīm plašāk izmantot mikrokredītus un veicināt sociālo uzņēmējdarbību, tostarp to attīstības banku atbalstu, kuras sniedz aizdevumus par zemākām likmēm nekā komercbankas; norāda, ka ir īpaši svarīgi atbalstīt MVU, izmantojot COSME programmu un programmu „Apvārsnis 2020”;

    19. uzsver vienotā tirgus darbības ierobežojumu ietekmi, kurus radījusi mazumtirdzniecības finanšu tirgu pakalpojumu sadrumstalošanās, kā Komisija uzsvērusi vienotā tirgus integrācijas ziņojumā, jo īpaši saistībā ar banku aizdevumu izteikti atšķirīgajām procentu likmēm, kam ir spēcīga ietekme uz patērētājiem, mājsaimniecībām un MVU; pauž pārliecību, ka šīs atšķirības kavē efektīvu piekļuvi finansējumam un negatīvi ietekmē reālo ekonomiku; pauž bažas par patērētāju negatīvo novērtējumu attiecībā uz mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu sadrumstalotību un vājajiem rezultātiem, jo īpaši saistībā ar bankas kontiem, hipotēkām, privātajām pensijām un vērstpapīriem;

    20. uzskata, ka finanšu pakalpojumu regulējumam jānodrošina patērētājiem labāka informācija, uzlabota aizsardzība un efektīva tiesiskā aizsardzība; uzsver vajadzību ātri un ar pozitīvu rezultātu noslēgt darbu pie tiesību aktu priekšlikumiem par patērētāju un finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgu, jo īpaši par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām; uzskata, ka būtu jāiesniedz turpmākie priekšlikumi, kā, piemēram, par īpašu patērētāju maksātnespējas režīmu ar mērķi uzlabot pašreizējos sadrumstalotos un neatbilstošos pasākumus, lai veicinātu privāto uzkrājumu drošu ieguldīšanu reālajā ekonomikā;

    21. pauž nožēlu, ka, lai gan ir spēcīgi pierādījumi par to, cik liela nozīme krīzes pārvarēšanā ir vienotajam tirgum, iedzīvotāju, jo īpaši darba ņēmēju un profesionāļu, brīva pārvietošanās visā Eiropā vēl nav pilnībā nodrošināta, un uzskata, ka ir vajadzīgi stingrāki pasākumi, lai novērstu atlikušos šķēršļus un stimulētu izaugsmi, vienlaikus garantējot pilsoņu un darba ņēmēju tiesības; uzsver, ka iekšējā tirgus attīstībai ir jābūt līdzsvarotai, pamatojoties uz ekonomisko brīvību pilnīgu īstenošanu saskaņā ar sociālās tirgus ekonomikas principiem;

    22. atgādina, ka vienotā tirgus aktu cikliskas iesniegšanas metode ir devusi iespēju regulāri apzināt un apspriest vienotā tirgus izveides prioritātes; uzskata, ka šī metode ir jāuzlabo un jāpilnveido;

    23. atzinīgi vērtē likumdošanas priekšlikumu kopumu, kas ietver regulu par patēriņa preču drošumu un regulu par tirgus uzraudzību, kā arī par nefinansiālas un dažādas informācijas izpaušanu attiecībā uz konkrētiem lieliem uzņēmumiem un koncerniem; uzskata, ka šīs iniciatīvas var uzlabot patērētāju tiesību ievērošanu, labāk garantēt patērētāju veselību un drošību, veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību un sekmēt jauna veida konkurētspēju; tādēļ prasa, lai Komisija cieši sadarbotos ar Parlamentu un Padomi un pieņemamā termiņā izdarītu secinājumus;

    24. uzsver, cik svarīgas ir panāktās politiskās vienošanās par Direktīvas par profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, dokumentu kopuma par publisko iepirkumu un koncesijām, Direktīvas par strīdu alternatīvu izšķiršanu un Regulas par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē pārskatīšanu; tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis sākt visu jauno noteikumu ātru un visaptverošu īstenošanu;

    25. uzsver, ka tiesību akti par publisko iepirkumu un koncesijām ir pienācīgi jātransponē; uzsver, cik nozīmīgs ir publiskais iepirkums kā galvenais izaugsmes veicinātājs, jo īpaši attiecībā uz MVU; uzskata, ka šīs reformas īstenošana sniedz nozīmīgu iespēju modernizēt publisko pārvaldi, stratēģiski izmantojot publisko iepirkumu inovācijas un ilgtspējības ziņā un sekmējot publisko izdevumu kvalitāti un efektivitāti, līdzekļus novirzot uz konkrētu pašvaldības un valsts valdības prasību apmierināšanu; uzskata, ka tie ir galvenie faktori, kas nosaka to, lai veiksmīgi tiktu īstenoti noteikumi par publisko iepirkumu un koncesijām;

    26. uzskata, ka, jo īpaši nolūkā izskaust jauniešu bezdarbu, jauni noteikumi par profesionālo kvalifikāciju (kuri pieņemti 2013. gada novembrī un ar kuriem groza Direktīvu 2005/36/EK un Regulu par iekšējā tirgus informācijas sistēmu) ir nozīmīgs pasākums, ar ko sekmēt darba ņēmēju un profesionāļu brīvu pārvietošanos, paredzot augstu kopīgo standartu apmācības jomā un sekmējot Eiropas profesionālās kartes izmantošanu; uzsver, ka Direktīvas par profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu (un Pakalpojumu direktīvas) pilnīga un pareiza īstenošana ir galvenais faktors, kas veicina ES ekonomikas izaugsmi; vienlaikus uzskata, ka ir nepieciešama reglamentēto profesiju reforma, lai jauniešiem sniegtu labāku piekļuvi attiecīgajām profesijām un radītu dinamiskāku tirgu, kas nodrošina pienācīgas garantijas patērētājiem;

    Pārvaldības instrumenti

    27. pieņem zināšanai Komisijas atbildi uz Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju attiecībā uz pieprasītā tiesību akta priekšlikuma juridisko pamatu, kas ietvertu elementus, kuri uzskaitīti šajā rezolūcijā; uzskata, ka šajā atbildē minētie konkrētie ieteikumi tomēr sniedz vērtīgas idejas vienotā tirgus uzlabotai pārvaldībai;

    28. pieņem zināšanai papildu materiālu, kas pievienots vienotā tirgus integrācijas ziņojuma otrajam izdevumam (COM(2013)0785)); atzinīgi vērtē to, ka Komisija līdz ar to ir arī reaģējusi uz Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūcijā ietvertajām prasībām; norāda, ka vairāki minētajā rezolūcijā izklāstītie pasākumi jau ir uzlabojuši ES tiesību aktu īstenošanu un izpildi, tostarp arī procedūras EU Pilot stingrāku izmantošanu;

    29. atzinīgi vērtē Tiešsaistes vienotā tirgus rezultātu apkopojumu un jo īpaši tā vizuālo un informatīvo noformējumu, kādā atspoguļoti dalībvalstu rezultāti to ES tiesību aktu īstenošanā, kas attiecas uz iekšējā tirgus darbību; uzskata, ka Tiešsaistes vienotā tirgus rezultātu apkopojumam ir jābūt pieejamam visās Savienības valodās, lai sekmētu visu Eiropas iedzīvotāju izpratni par vienotā tirgus ciklu un viņu potenciāli aktīvo lomu tajā;

    30. uzskata, ka jācenšas piešķirt lielāku pārredzamību Savienības tiesību aktu īstenošanai un vienādai piemērošanai dalībvalstīs; norāda, ka transponēšanas termiņi tiek kavēti vidēji par deviņiem mēnešiem un ka aizvien pieaug to direktīvu skaits, kuru transponēšanas kavējas divus gadus vai vairāk; uzskata, ka visas direktīvas jātransponē konsekventi un ka jāveic visi transponēšanas pasākumi, lai atspoguļotu kompromisus, kas panākti Savienības mērogā;

    31. tomēr uzskata, ka nepietiek ar tīri kvantitatīvu statistiku par vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu un ka vairāk uzmanības jāvelta šo tiesību aktu īstenošanas kvalitātei dalībvalstīs, balstoties uz konkrētiem pamatrādītājiem, kas izstrādāti Eiropas līmenī izveidotā vienotā tirgus nozarēm;

    32. atzinīgi vērtē ziņojumu par starptautiskajām vērtību ķēdēm ES un ārpus tās, ko uzskata par pozitīvu piemēru, kā, izmantojot konkrētus rādītājus, novērtēt vienotā tirgus integrāciju, īpašu uzmanību veltot ražošanas sistēmu izplatībai visā ES; uzskata, ka turpmāku iniciatīvu atbalstīšana attiecībā uz pārrobežu piegādes ķēžu attīstīšanu veicinās to ieilgušo šķēršļu novēršanu, kas kavē pabeigt vienotā tirgus izveidi, un šādas iniciatīvas var palīdzēt uzlabot Eiropas uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju pasaules ekonomikā;

    33. atzīst par apsveicamu vidējā netransponēto tiesību aktu apjoma samazināšanos līdz 0,6 %; uzsver, ka pat ļoti mazam deficītam svarīgā politikas jomā var būt milzīga negatīva ietekme uz patērētāju un uzņēmumu iespējām un tādējādi uz Eiropas ekonomiku kopumā;

    34. pauž nožēlu par vidējo pārkāpumu procedūru ilgumu, jo īpaši faktu, ka lietās, kas attiecas uz pakalpojumiem, tiek izskatītas visilgāk (vidēji 49,8 mēnešus); uzskata, ka pārkāpumu procedūras norāda uz vairākiem ierobežojumiem attiecībā uz vienotā tirgus noteikumu īstenošanas un piemērošanas nepilnību ātru novēršanu; aicina dalībvalstis efektīvāk sadarboties ar Komisiju un izskatīt lietas ātrāk un aicina Komisiju veikt padziļinātas pārbaudes attiecībā uz dalībvalstu pasākumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē vienoto tirgu;

    35. uzskata, ka pārkāpumu procedūras ir jāuztver kā pēdējais līdzeklis, kas jāizmanto tikai pēc mēģinājumiem saskaņot un labot situāciju, un Komisijai šā iemesla dēļ vajadzētu veicināt ES Izmēģinājuma procedūras un citu procedūru izmantošanu pirms lietas ierosināšanas Tiesā pret kādu dalībvalsti; turklāt prasa darīt visu iespējamo, lai efektīvāk izmantotu pārkāpumu procedūras gadījumos, kad tiek pārkāpti Savienības tiesību aktu noteikumi vienotā tirgus jomā, un uzskata, ka dalībvalstīm un Eiropadomei ir jāturpina izstrādāt pārkāpumu procedūras saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību pārskatīšanu nākotnē;

    36. atbalsta Komisijas pasākumus dalībvalstu pārvaldes iestāžu sadarbības uzlabošanai attiecībā uz vienotā tirgus darbību; piekrīt, ka pastāvīgs IT mehānisms attiecīgas informācijas apmaiņai varētu ievērojami uzlabot situāciju, jo dalībvalstu ekspertu grupu tikšanās dažas reizes gadā nav pienācīgs veids, kā risināt šādu prioritāru jautājumu;

    37. atkārtoti uzsver, cik liela nozīme ir iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) pienācīgai darbībai — šai sistēmai nesen ir nodrošināts regulatīvais pamats un tā tiek paplašināta, ietverot jaunas politikas jomas un nozares; aicina Komisiju informēt Parlamentu par mašīntulkošanas rīka darbību, kuru ieviesa, lai atvieglotu saziņu starp valstu, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm;

    38. aicina dalībvalstis pilnībā īstenot digitālajā programmā paredzētos pasākumus un palielināt centienus modernizēt valsts pārvaldi — tostarp bez kavēšanās īstenojot pasākumus, kas saistīti ar e-pārvaldi, e-veselību, e-rēķiniem un e-iepirkumu —, lai sniegtu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropā vairāk un labākus digitālos pakalpojumus, samazinātu izmaksas un palielinātu publiskā sektora efektivitāti;

    39. norāda, ka iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) joprojām netiek pienācīgi izmantots; aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgus resursus SOLVIT un vienotajiem kontaktpunktiem, kā paredzēts Pakalpojumu direktīvā; aicina gan Komisiju, gan dalībvalstis veikt turpmākos pasākumus, lai informāciju par šo instrumentu pieejamību izplatītu starp uzņēmumiem un uzņēmējiem; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāstimulē intensīvāka un plašāka apmaiņa ar paraugpraksi;

    40. vērš uzmanību uz to, ka arvien vairāk tiek izmantoti portāli „Tava Eiropa” un „Tavs Eiropas padomdevējs”, kuriem jāspēj sniegt vajadzīgo informāciju ikvienai personai, kas pārvietojas Eiropas Savienībā;

    41. atzinīgi vērtē vienotā tirgus mēnesi, kas laikposmā no 2013. gada 23. septembra līdz 23. oktobrim saveda kopā iedzīvotājus no visas Eiropas, politikas veidotājus, ekspertus un ES vadītājus tiešsaistes debatēs un saistītos dalībvalstu pasākumos ar mērķi diskutēt par līdzšinējiem sasniegumiem, joprojām pastāvošajām grūtībām un idejām par vienotā tirgus nākotni, un aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt debašu dalībnieku paustās bažas un ierosinājumus; aicina Komisiju izvērtēt 2013. finanšu gada formātu un efektivitāti, tostarp spēju aptvert iedzīvotājus, uzņēmumus un patērētājus un sniegt tiem reālu iespēju palīdzēt veidot vienoto tirgu;

    °

    °         °

    42. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

    PASKAIDROJUMS

    Vienotā tirgus pārvaldība kā strukturāli svarīgs jautājums ir iekļauts politiskās darba kārtības augšgalā — to sekmēja vairākas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta iniciatīvas, kā arī nepārprotams Eiropadomes atbalsts.

    Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumā „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” bija aicinājums atjaunot saistības nodrošināt vienotā tirgus efektīvu ieguldījumu izaugsmes veicināšanā un panākt konkrētus rezultātus Eiropas iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu labā. Šis aicinājums tika atkārtots gada izaugsmes pētījumā par 2013. gadu un tam pievienotajā ziņojumā par stāvokli vienotā tirgus integrācijā 2013. gadā, kurā bija aicinājums pastiprināt centienus, lai nodrošinātu jau pieņemto noteikumu labāku ieviešanu un izpildi.

    Lai sasniegtu šo mērķi, un atsaucoties uz konkrētu aicinājumu „nākt klajā ar mērķtiecīgu iniciatīvu, (..) [kurā]būtu jāizstrādā katrai valstij atbilstīgi ieteikumi, ņemot vērā vienotā tirgus īstenošanas stadiju katrā valstī”, kas izteikts Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūcijā „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja izstrādāja normatīvu patstāvīgo ziņojumu, kura mērķis bija stiprināt vienotā tirgus pārvaldību, lai uzlabotu tā darbību un sniegtu ieguldījumu izaugsmes un darbavietu izveides veicināšanā Eiropā. Rezolūciju ar konkrētiem ieteikumiem Komisijai pieņēma plenārsēdē 2013. gada 7. februārī.

    Eiropadome 2013. gada 14.–15. marta sanāksmē uzsvēra, ka „vienotais tirgus vēl aizvien ir galvenais izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks”, un apsolīja, ka tā „turpinās regulāri pārskatīt visus šos jautājumus” [kas saistīti ar Komisijas ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem par stāvokli vienotā tirgus integrācijā, kā arī ar priekšlikumiem Vienotā tirgus I un II aktā un ar vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu].

    Pašreizējā ziņojuma mērķis ir pievērst vajadzīgo uzmanību tam, kā darbojas vienotais tirgus Eiropas Savienībā, sniedzot komentārus par iepriekš formulētiem ieteikumiem (proti, Schwab ziņojumā), atjaunināto nostāju attiecībā uz nākamā gada izaugsmes pētījuma saturu un prioritārajiem pasākumiem valstu un Eiropas mērogā, kā arī nesenajiem Komisijas centieniem attiecībā uz lielo skaitu vienotā tirgus pārvaldības instrumentu.

    Eiropas pusgads

    Vienotā tirgus pārvaldības stiprināšana ir cieši saistīta ar konkrētu iespēju izveidot īpašu Eiropas pusgada pīlāru. Referents uzskata, ka ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācija jānoslēdz ar fundamentālu daļu, kas aptver visus iespējamos reālās ekonomikas stimulēšanas mehānismus, uz ko citādi neattiektos Eiropas pusgada visaptverošā koordinācija.

    Gada izaugsmes pētījumu 2013. gadam varētu uzskatīt par pirmo soli šajā virzienā, jo tajā pirmo reizi ietverts gada ziņojums par stāvokli vienotā tirgus integrācijā. Gada izaugsmes pētījuma 2014. gadam izklāsts novembrī būs svarīga atsauce, kas iekļaujama šajā ziņojumā kā Eiropas pusgada būtiska sastāvdaļa un ko papildinās pienācīgi Parlamenta komentāri un priekšlikumi.

    Ziņojumā par stāvokli vienotā tirgus integrācijā, kas papildinās gada izaugsmes pētījumu, būs norādītas problēmas un trūkumi; tomēr tajā ir arī skaidri jānorāda prioritāšu kopums attiecībā uz reālo ekonomiku, kā arī efektīvi izaugsmes un konkurētspējas stimulēšanas mehānismi.

    Referents ir arī pārliecināts, ka vienotā tirgus prioritāšu koordinācijai Eiropas pusgada kontekstā jāsakņojas padziļinātas demokrātijas procesā, pilnīgi iesaistot valstu parlamentus, ievērojot Eiropas Parlamenta pirmtiesības un atvēlot pienācīgu vietu sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm.

    Galvenās nozares

    Savā paziņojumā „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” Komisija, izmantojot metodi, kas regulāri jānovērtē un jāpārskata, noteica galvenās jomas vienotā tirgus darbības uzlabošanai un padziļināšanai: proti, pakalpojumus, finanšu pakalpojumus, transportu, enerģētiku un digitālo tirgu. Referents uzskata, ka tās vēl aizvien ir prioritāras jomas un ka jāatjauno to koordinācijas centieni. Viņš uzskata arī, ka tās jābagātina un jāapvieno ar citiem aspektiem, kuri ir cieši saistīti ar vienotā tirgus politiku un kuriem jāpiedāvā citi pasākumi un priekšlikumi.

    Konsekventa un integrēta rūpniecības politika ir būtiska Eiropas ekonomikas atveseļošanai un stabilai krīzes pārvarēšanai. Labāka iedzīvotāju — gan patērētāju, gan darba ņēmēju — aizsardzība ir būtiska, lai vairotu uzticēšanos vienotajam tirgum un stimulētu atbildīgu rīcību. Vienotā tirgus koordinācijas mērķim ir jābūt jauna konkurētspējas modeļa atklāšanai — tāda modeļa, kura pamatā būtu zināšanas un inovācija un kura dēļ būtu jāpalielina ieguldījumi izglītībā un pētniecībā.

    Veids, kādā Vienotā tirgus I un II akta priekšlikumi tika ieviesti un apspriesti, ir labs piemērs, un tas ir jāuzlabo un jāattīsta. Šis ziņojums dod iespēju novērtēt vissvarīgāko priekšlikumu pašreizējo stāvokli, ņemot vērā tiem piešķirto lielo nozīmi vienotā tirgus darbībā.

    Pārvaldības instrumenti

    Pēc 2012. gada februārī sniegtā vienotā tirgus pārvaldības pārskata ziņojuma, kurā bija ietverts integrēts pārskats par dažādiem vienotā tirgus instrumentiem, kas izmantoti „pārvaldības ciklā”, un iekšējā tirgus rezultātu 15. apkopojuma, ko publicēja 2013. gada februārī, kā arī tradicionālā novērtējuma, kādus rezultātus dalībvalstis sasniegušas vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanā, Komisija 2013. gada jūnijā sniedza Tiešsaistes vienotā tirgus rezultātu apkopojumu, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu paziņošanu, analizēt dalībvalstu priekšrocības un trūkumus un ierosināt dažādus stimulus rezultātu uzlabošanai.

    Tiešsaistes vienotā tirgus rezultātu apkopojuma centrā ir vienotā tirgus pārvaldības cikls, un šajā apkopojumā ir sniegts pārskats par dalībvalstu rezultātiem, atsauksmes par konkrētiem veiksmes stāstiem un dažādu valstu paraugprakse, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu izteiktās bažas. Pārvaldības rīki, kas izmantoti kā rādītāji, ietver ES tiesību aktu transponēšanas līmeni, vairākas pārkāpuma procedūras, vienotu kontaktpunktu izveidi, kas pieprasīta Pakalpojumu direktīvā, Iekšējā tirgus informācijas sistēmas darbību, SOLVIT pārvaldību un portāla „Tava Eiropa” izmantošanu.

    Referents vēlas izteikt dažas piezīmes par vienotā tirgus pārvaldības ciklu un tā sastāvdaļām, ņemot vērā arī to, ka, atbildot uz atsevišķu Komisijas ieteikumu un portāla „Tava Eiropa” rīcības plānu, pašlaik tiek sagatavots atsevišķs patstāvīgais ziņojums par SOLVIT. Turklāt pēc Vienotā tirgus mēneša noslēguma, kas savukārt ir Eiropas Parlamenta ierosinātā Vienotā tirgus foruma turpinājums, referents sniedza papildu komentārus par tā struktūru un iegūtajiem datiem atsevišķa grozījuma veidā.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    23.1.2014

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    34

    1

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Claudette Abela Baldacchino, Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Preslav Borissov, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Christian Engström, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Eduard-Raul Hellvig, Sandra Kalniete, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Sirpa Pietikäinen, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Regina Bastos, María Irigoyen Pérez, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Tadeusz Ross, Marc Tarabella, Patricia van der Kammen, Sabine Verheyen, Josef Weidenholzer

    Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Vital Moreira, Oreste Rossi