Ziņojums - A7-0070/2014Ziņojums
A7-0070/2014

ZIŅOJUMS par īpašiem kopējās zivsaimniecības politikas pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai

30.1.2014 - 2013/2150(INI)

Zivsaimniecības komiteja
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referenti: Dolores García-Hierro Caraballo, Raül Romeva i Rueda
(Komiteju apvienotās sanāksmes – Reglamenta 51. pants)

Procedūra : 2013/2150(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0070/2014
Iesniegtie teksti :
A7-0070/2014
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par īpašiem kopējās zivsaimniecības politikas pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai

(2013/2150(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) regulējumu, jo īpaši Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007, ar ko nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē[1],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK[2],

–   ņemot vērā 2013. gada 6. februāra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējo zivsaimniecības politiku[3],

–   ņemot vērā 2012. gada 12. septembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju[4],

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kā arī Parlamenta un Padomes pieņemtās nostājas par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (COM(2011)0804),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kā arī Parlamenta un Padomes pieņemtās nostājas par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kurā izklāstīti dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)(COM(2011)0810),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–   ņemot vērā 2005. gada 15. decembra rezolūciju par sieviešu organizācijām zivsaimniecības un lauksaimniecības jomā un to paplašināšanu[5],

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu[6],

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju[7],

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 12. septembra rezolūciju par kopējās zivsaimniecības politikas reformu — vispārējais paziņojums[8],

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas 2010. gada 1. decembra uzklausīšanas sanāksmi par tematu „Sievietes un ilgtspējīga zvejas apgabalu attīstība”,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas 2013. gada 14. oktobrī Eiropas Parlamentā rīkoto uzklausīšanas sanāksmi par sieviešu lomas palielināšanu Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē,

   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas apvienotās sanāksmes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumus (A7-0070/2014),

A. tā kā sieviešu darbs zivsaimniecības un akvakultūras nozarē nav atpazīstams un kopumā ir nemanāms, neraugoties uz to, ka tam ir būtiska pievienotā ekonomiskā vērtība un tas veicina sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju vairākos Eiropas apvidos un reģionos, jo īpaši tajos, kas atkarīgi no zivsaimniecības;

B.  tā kā vairāk nekā 100 000 sieviešu dalībvalstīs strādā zivsaimniecības nozarē, no kurām 4 % strādā ieguves nozarē un darbos saistībā ar zvejas kuģiem, piemēram, kā tīklu audējas, ostu strādnieces vai fasētājas, 30 % — akvakultūras nozarē, jo īpaši gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu lasīšanā piekrastē, un aptuveni 60 % — pārstrādes nozarē;

C. tā kā sieviešu darbs zivsaimniecības un akvakultūras nozarē parasti ir ļoti smags, piemēram, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vākšana, pārvietojoties kājām, tradicionālā zivju tirgošana (izvadāšana, pārdošana stendos vai veikalos), zvejas tīklu aušana un lāpīšana, nozvejas izkraušana un šķirošana, kā arī fasēšana īpaši skarbos klimatiskos apstākļos;

D. tā kā statistikā izteikti netiek atspoguļota sieviešu darba realitāte dažās no šīm nozarēm, un plašā ekonomikas krīze un augstais bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs ir veicinājis šo skaitļu palielināšanos un to, ka aizvien vairāk sieviešu iesaistās zivsaimniecības nozares darbībās, jo īpaši gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu lasīšanā piekrastē, lai papildinātu vai pat nodrošinātu ģimenes ienākumus;

E.  tā kā ir jāatzīst sieviešu ieguldījums ar zivsaimniecību un akvakultūru saistītajās darbībās, jo īpaši tajās, kas saistītas ar zvejas tīklu aušanu un lāpīšanu, nozvejas izkraušanu un šķirošanu, preču piegādi uz kuģiem, zivju apstrādi, pārstrādi, iesaiņošanu un tirdzniecību, vai darbībās, kas saistītas ar zivsaimniecības uzņēmumu vadību;

F.  tā kā 2012. gada 22. novembra rezolūcijas par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu 30. punktā Eiropas Parlaments aicināja dalībvalstis ņemt vērā zivsaimniecības nozarē strādājošo sieviešu lielo nozīmi ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā, lai tās varētu saņemt sociālos pabalstus, un uzsvēra, ka aktīva sieviešu līdzdalība ar zivsaimniecību saistītās darbībās palīdz, pirmkārt, saglabāt īpašās kultūras tradīcijas un paradumus un, otrkārt, nodrošināt kopienu izdzīvošanu, tādējādi aizsargājot attiecīgo reģionu kultūras daudzveidību;

G. tā kā 2012. gada 12. septembra normatīvajā rezolūcijā Parlaments prasīja veicināt sieviešu līdzdalību zivsaimniecības un akvakultūras nozares ražošanas organizācijās;

H. tā kā 2012. gada 22. novembra rezolūcijas par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu 31. punktā Eiropas Parlaments pieprasīja ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējumu veicināt sieviešu līdzdalību zivsaimniecības nozarē, atbalstīt sieviešu asociācijas un sieviešu profesionālo apmācību un palielināt sieviešu lomu zvejas jomā, īpaši atbalstot gan uz sauszemes veiktās darbības, gan ar zveju saistītās darbības ražošanas, kā arī pārstrādes un tirdzniecības posmā;

I.   tā kā 2012. gada 22. novembra rezolūcijas par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu 39. punktā Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sievietes saņem līdzvērtīgu atalgojumu un citas strādājošajiem paredzētās sociālās un ekonomiskās tiesības, tostarp apdrošināšanu, kas sedz riskus, kā arī pasākumus, ar kuriem piemēro priekšlaicīgas pensionēšanās svērumu, lai kompensētu smagos darba apstākļus (darbs naktīs, bīstamība, darba stundu skaits, ko ietekmē ražošanas temps un zvejas iespējas), kādiem viņas ir pakļautas, strādājot zivsaimniecības nozarē, un ka viņu īpašie veselības traucējumi tiek atzīti par arodslimībām;

J.   tā kā statistikas dati par darbaspēku, jo īpaši dati par dzimumu sadalījumu konkrētās jomās, piemēram, mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas, ekstensīvās akvakultūras un ar to saistītajās darbībās, tiek uzskatīti par mazāk svarīgiem nekā dati par nozveju, izkraušanu, tonnāžu u. c.;

K. tā kā Eiropas Savienības un dalībvalstu statistikas dati par darbaspēku zivsaimniecības un akvakultūras nozarē un saistītajās nozarēs nav pietiekami pilnīgi, saskaņoti vai sadalīti pēc rādītājiem, lai būtu iespējams novērtēt šajās nozarēs strādājošo sieviešu ieguldījumu;

L.  tā kā sievietēm, neraugoties uz veikto darbu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē un uz būtisko ieguldījumu ekonomikā, nav pieejama pienācīga sociālā un darba aizsardzība vai atbilstīgs profesionālais un nodarbinātības statuss;

M. tā kā sievietes zivsaimniecības nozarē ir pakļautas ekonomiskai diskriminācijai un par līdzvērtīgu darbu saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši;

N. tā kā sieviešu darbs zivsaimniecības nozarē bieži vien nav juridiski atzīts un nav paredzētas iespējas saņemt sociālo nodrošinājumu, kas būtu samērīgs ar šim darbam raksturīgajiem riskiem un īpašo ietekmi uz veselību;

O. tā kā 2012. gada 22. novembra rezolūcijas par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu 42. punktā Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai sekmētu un panāktu zivsaimniecības nozarē strādājošo sieviešu darba lielāku atzīšanu gan no juridiskā, gan sociālā viedokļa un nodrošinātu, ka sievietes, kuras strādā ģimenes uzņēmumos pilnu vai nepilnu slodzi vai strādā kā līdzstrādājošas laulātās, tiek juridiski atzītas vai saņem sociālos pabalstus, kas līdzvērtīgi pabalstiem, kurus saņem pašnodarbinātā statusā strādājošie, jo īpaši piemērojot Direktīvu 2010/41/ES, un ka tiek garantētas viņu sociālās un ekonomiskās tiesības, tostarp līdzvērtīgas algas, bezdarbnieka pabalsti īslaicīga vai pilnīga darba zaudējuma gadījumā, tiesības saņemt pensiju, apvienot darba un ģimenes dzīvi, tiesības doties dekrēta atvaļinājumā, iespēja saņemt sociālo nodrošinājumu un bezmaksas veselības aprūpi, kā arī veselība un drošība darbavietā un citas sociālās un ekonomiskās tiesības, tostarp apdrošināšana, kas ietver ar jūru saistītos riskus;

P.  tā kā 2012. gada 12. septembra rezolūcijā Parlaments norādīja, ka sieviešu nozīmei zivsaimniecības nozarē ir jāpiešķir lielāka juridiskā un sociālā atzinība un atlīdzība, ir jānodrošina viņām tādas pašas tiesības kā vīriešiem un arī tas, ka zvejnieku sievas un dzīvesbiedres, kas ar savu darbu atbalsta ģimenes uzņēmumu, saņem juridisku statusu un sociālos pabalstus, kas līdzvērtīgi pabalstiem, kurus saņem pašnodarbinātā statusā strādājošie,

1.  mudina Komisiju sākt piemērot īpašu statistikas programmu no zivsaimniecības atkarīgajiem reģioniem, sevišķu uzmanību pievēršot mazapjoma un piekrastes zvejai, tradicionālajām zvejas metodēm un īpašajiem tirdzniecības kanāliem, kā arī īpaši pievērsties gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēju, tīklu lāpītāju un mazapjoma zvejas un ar to saistīto darbu veicēju darbam un viņu sociālajiem un nodarbinātības apstākļiem, lai novērtētu īpašās vajadzības, kas saistītas ar šo sieviešu darbību, un veicinātu to, ka šīs grūtās profesijas tiek atzītas sociālā jomā;

2.  uzskata, ka ir jāuzlabo ar nodarbinātību zivsaimniecības nozarē saistīto statistikas datu apkopošana un analīze, tos sadalot pēc dzimuma, darbības veida un nodarbinātības statusa (pašnodarbināta persona, darba ņēmējs, nepilnas slodzes vai pilna laika darbinieks, gadījuma darbu veicējs), lai varētu izvērtēt sieviešu ieguldījumu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē;

3.  mudina Komisiju nodrošināt, lai pēc dzimumiem sadalīto datu vākšana ietvertu arī nozvejas nozari, un ieviest tādus jaunus rādītājus kā vecums, izglītība un līdzstrādājošu laulāto vai partneru darbība;

4.  uzskata, ka ir jāizstrādā precīzas definīcijas attiecībā uz statistikas rādītājiem, ko izmanto zivsaimniecības, akvakultūras un saistīto nozaru darbaspēka nodarbinātības datu vākšanai; uzskata, ka ir jāizstrādā arī saskaņots statistikas rādītāju kopums ES līmenī, un aicina dalībvalstis noteiktajos termiņos sniegt visaptverošus datus saskaņā ar šiem rādītājiem;

5.  mudina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai juridiski un sociāli būtu atzīta sieviešu nozīme gan zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, gan no zivsaimniecības atkarīgo reģionu ilgtspējīgā attīstībā, lai tādējādi novērstu visus ekonomiskos, administratīvos un sociālos šķēršļus, kas apgrūtina sieviešu vienlīdzīgu līdzdalību;

6.  mudina Komisiju un Padomi aicināt dalībvalstis reglamentēt un atzīt par arodslimībām locītavu vai mugurkaula traumas vai reimatiskās slimības, ko izraisa skarbie meteoroloģiskie apstākļi, kādos strādā gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācējas, tīklu audējas, pārstrādē nodarbinātās, zvejnieces un pārdevējas, kā arī traumas, ko izraisījusi pārmērīga smaguma celšana;

7.  mudina Komisiju atzīt, ka sieviešu darbs uzlabo zivsaimniecības produktu izsekojamību, tādējādi veicinot patērētāju informētību un nodrošinot zivsaimniecības un akvakultūras produktu kvalitātes nekaitīguma augstākus standartus, tādējādi sekmējot ekonomiskās, gastronomiskās un tūrisma iespējas zivsaimniecības reģionos;

8.  aicina izveidot (izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un/vai citus instrumentus) īpašus atbalsta mehānismus, kurus varētu izmantot ārkārtas situācijās (dabas katastrofas), kā arī finanšu kompensācijas mehānismus, lai zvejas pagaidu aizlieguma laikā atbalstītu zvejniekus, zvejnieces un viņu ģimenes, jo īpaši tajos reģionos, kur zveja ir vienīgais ienākumu avots;

9.  uzskata, ka ir jāveicina un finansiāli jāatbalsta sieviešu apvienību veidošana, izmantojot valstu un Eiropas sieviešu sadarbības tīklus, lai pievērstu vairāk uzmanības sievietēm zivsaimniecības nozarē, veidotu sociālo izpratni par sieviešu līdzdalību darbībās, kas saistītas ar zveju, veicinātu pieredzes apmaiņu, un lai ziņas par sieviešu vajadzībām un prasībām varētu sasniegt visus attiecīgos adresātus, sākot no pašvaldības līmeņa līdz Eiropas iestādēm;

10. mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai zivsaimniecības, akvakultūras un saistīto nozaru sieviešu organizācijām būtu vieglāk pieejams finansējums, nodrošinot tām iespēju īstenot iniciatīvas, konsolidēt organizāciju struktūru un sazināties ar citām sieviešu organizācijām, lai apmainītos ar pieredzi un labu praksi;

11. uzskata, ka ir jāveicina un jānostiprina sieviešu efektīva līdzdalība konsultatīvajās iestādēs un padomēs, lēmumu pieņemšanas, pārstāvju, reģionālajās un profesionālajās struktūrās, nodrošinot sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā gan publiskajā, gan privātajā sektorā vienlīdzīgi ar vīriešiem;

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) 2013.–2020. gadam

12. norāda, ka tikai viena dalībvalsts ir izmantojusi Eiropas Zivsaimniecības fonda 4. ass nodrošinātās iespējas finansēt projektus, kuros atbalsta saņēmējas ir sievietes, un mudina dalībvalstis izmantot EJZF piedāvātās iespējas, lai:

•   piemērotu iespēju vienlīdzības principu gan darbības programmu izstrādes, gan pilnveidošanas vai īstenošanas procesā;

•   veicinātu sieviešu līdzdalību zivsaimniecības nozarē, pārveidojot nozari un nodrošinot attiecīgas iespējas (piemēram, pārģērbšanās iespējas laivās un ostās);

•   atbalstītu sieviešu apvienības un to apvienošanos tīklos (piemēram, tīklu audēju, ostu darbinieču un fasētāju tīklos);

•   atbalstītu projektus, ar kuriem tiek mazinātas problēmas, ko izraisījuši gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēju darba apstākļi, tostarp pasākumus, kas palīdzētu līdzsvarot darba un privāto dzīvi;

•   atbalstītu projektus, ar kuriem tiek veicināta, dažādota un uzlabota izpratne par sieviešu lomu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē;  

•   piedāvātu sievietēm un meitenēm pieejamu apmācību, finansējot īpašu apmācību un profesionālo izglītību un viņu darbības profesionālu atzīšanu; tādēļ dalībvalstīm būtu jāizstrādā procedūras oficiāli atzītu prasmju apliecību iegūšanai un jāizveido apmācības centri, kur iespējams apgūt tās profesionālās darbības, kurās tradicionāli strādā dažādu kopienu sievietes;

•   piedāvātu meitenēm lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī atbalstītu tradīciju nepārtrauktību no paaudzes paaudzē, jo īpaši saistībā ar jūras videi ilgtspējīgu saimniecisko darbību izveidošanu;

•   veicinātu profesionālo apmācību, jo īpaši to sieviešu apmācību, kas strādā zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, lai sekmētu viņu iespējas par vienādu atalgojumu ieņemt vadošus amatus, amatus, kuros vajadzīga tehniska kvalifikācija, vai amatus, kas saistīti ar zivsaimniecības pārvaldību;

•   palielinātu sieviešu lomu zivsaimniecības nozarē, jo īpaši atbalstot uz sauszemes veiktās darbības un ar zveju saistītās darbības — gan attiecībā uz ražošanu un pārstrādi, gan tirdzniecību un pārdošanu;

•   popularizētu sieviešu ierosinātās uzņēmējdarbības iniciatīvas, attiecīgā gadījumā arī dažādojot ekonomiku ar konkrētām ar zivsaimniecības nozari saistītām darbībām, tostarp ar darbībām, kas saistītas ar muzejiem, kultūras tradīcijām, daiļamatniecību, gastronomiju un restorānu nozari;

•   popularizētu uzņēmējdarbības iniciatīvas tādās jomās, kas nav saistītas ar zveju piekrastes zonās, kur zivsaimniecības reformas īstenošanas rezultātā ir zaudētas darbvietas;

13. mudina dalībvalstis nodrošināt iespējas saņemt aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem, tā novēršot grūtības, ar kurām saskaras sievietes saistībā ar to projektu finansēšanu, kurus saskaņā ar EJZF var iekļaut valstu programmās;

14. aicina dalībvalstis atbalstīt sieviešu uzņēmējdarbības iniciatīvas, veicinot mikrokreditēšanas iespējas un nodrošinot atbilstīgu informāciju par finansēšanas iespējām;

15. mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai izstrādātu un modernizētu vietējo infrastruktūru, dažādotu saimnieciskās darbības veidus un uzlabotu dzīves kvalitāti zvejas reģionos, jo īpaši reģionos, kur vienīgais ienākumu avots ir zveja, tādējādi nodrošinot šo reģionu ilgtspējīgu attīstību un vienlaikus izskaužot vispārējo nabadzību — jo īpaši tad, ja tā ietekmē sievietes un bērnus —, un lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;

16. atkārtoti uzsver nostājas, kas, īstenojot ar Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gadam saistīto procedūru, ir pieņemtas par sieviešu līdzdalības veicināšanu visos pētniecības projektos un zinātnes disciplīnās, jo īpaši to sieviešu, kuras savu profesionālo darbību saista ar jūras vides izpēti;

17. aicina dalībvalstis:

•   juridiski atzīt to darbu, ko veic sievietes, kuras nodrošina finansiālu ieguldījumu ģimenei vai kuras nodrošina ieguldījumu ar savu darbu, nesaņemot par to atlīdzību;

•   garantēt atbalstu sievietēm, piešķirot bezdarbnieka pabalstu (īslaicīga vai pastāvīga) darba zaudējuma gadījumā, tiesības uz pensiju, darba un ģimenes dzīves apvienošanu, bērna kopšanas atvaļinājumu (neatkarīgi no tā vai noslēgta laulība, vai partnerība nav reģistrēta), sociālo nodrošinājumu un bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī aizsardzību pret apdraudējumiem, kam pakļauti jūrniecības un zivsaimniecības nozarē strādājošie;

18. norāda, ka 2012. gada 22. novembra rezolūcijas par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju 28. punktā Parlaments uzskatīja, ka, sadarbojoties ar PTO, ES jāveic pasākumi, lai piemērotu sankcijas valstīs, kurās tiek pieļauta sieviešu diskriminācija, un 45. punktā mudināja Komisiju sarunās par ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN) censties panākt, ka piekrastes valstis no nozares attīstībai paredzētā atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar IZN, būtisku daļu atvēl projektiem, kuru mērķis ir atzīt, veicināt un dažādot sieviešu lomu zivsaimniecības nozarē, nodrošinot vienādas attieksmes un iespēju principa piemērošanu sievietēm un vīriešiem, jo īpaši tādās jomās, kā izglītība un finansējuma un aizdevumu pieejamība;

19. mudina Komisiju nodrošināt Eiropas dzimumu dimensijas iekļaušanu un nostiprināšanu ekonomisko partnerattiecību nolīgumos, kas saistīti ar zivsaimniecības nozari;

Kopējās zivsaimniecības politikas pamatregula

20. mudina dalībvalstis veicināt to jaunās kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanu, kuri saistīti ar zvejas resursu pieejamību, pamatojoties uz pārredzamiem vides, sociālajiem un ekonomikas kritērijiem un iekļaujot principus, kas paredz vienādas iespējas un attieksmi pret sievietēm un vīriešiem;

21. mudina dalībvalstis atzīt sieviešu nodarbinātības statusu īslaicīga darba zaudējuma gadījumā, tostarp zvejas aizlieguma periodos;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Direktīvas 2010/41/ES ievērošanu, lai tās sievietes zivsaimniecības nozarē, kuras strādā ģimenes uzņēmumos pilnu vai nepilnu slodzi vai kā līdzstrādājošas laulātās vai partneres ar mērķi veicināt savu un ģimenes ekonomisko ilgtspēju, kā arī tās sievietes, kuras ar zivsaimniecības darbībām pelna iztiku un kurām nav ģimenes, tiktu juridiski atzītas un saņemtu sociālos pabalstus, kas līdzvērtīgi pabalstiem, kurus saņem pašnodarbinātā statusā strādājošie;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

PASKAIDROJUMS

Šā ziņojuma mērķis ir konsolidēt Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas zināšanas, ieteikumus un iniciatīvas attiecībā uz sieviešu sociāli ekonomisko nozīmi zivsaimniecības un akvakultūras nozarē saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

No Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejā pēdējos gados izstrādātajiem konkrētajiem pasākumiem saistībā ar dzimumu līdztiesības veicināšanu kopējā zivsaimniecības politikā jāmin Eiropas Parlamenta rezolūcija par sieviešu organizācijām zivsaimniecības un lauksaimniecības jomā un to paplašināšanu (2004/2263(INI)) (Zivsaimniecības komiteja), Eiropas Zivsaimniecības fonds 2007.–2013. gadam un jo īpaši — uzklausīšana Zivsaimniecības komitejā 2010. gadā par tematu „Sievietes un ilgtspējīga attīstība zvejas apgabalos”, kurā tika atklāti runāts par sarežģītajiem apstākļiem, kādos sievietes strādā zivsaimniecības nozarē, un paziņots par nepieciešamību visos zivsaimniecības politikas aspektos veicināt sieviešu līdzdalību.

2013. gada 14. oktobrī notika Zivsaimniecības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīga uzklausīšana par sieviešu lomas attīstību Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, analizējot sieviešu stāvokli zivsaimniecības nozarē, sieviešu lomu jaunu iespēju radīšanā piekrastes kopienās, jaunākos pasākumus sieviešu apvienību izveides atbalstam un labas prakses piemēru apmaiņai, dzimumu dimensijas iekļaušanu dažādos Eiropas Zivsaimniecības fonda piemērošanas posmos, jo īpaši tā 4. asī, un turpmākās iespējas saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

Saistībā ar pašreizējo kopējās zivsaimniecības politikas reformu jāmin ziņojums par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu (2011/2292(INI)), kas ietver ļoti svarīgus jēdzienus attiecībā uz sievietēm zivsaimniecības nozarē, kuri saistīti ar sociālo un nodarbinātības apstākļu uzlabošanu un šo sieviešu darba lomu ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā, kā arī vispārējais paziņojums (2011/2290(INI)). Tajā pausta nepieciešamība nodrošināt zivsaimniecības nozarē strādājošo sieviešu darba lielāku atzīšanu gan no juridiskā, gan sociālā viedokļa, un atzīt sieviešu ieguldījumu ģimenes (arī partnerattiecību) finansiālā stāvokļa uzlabošanā.

Neraugoties uz sieviešu darba sociāli ekonomisko nozīmi zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, zivsaimniecības plānos, programmās un tiesību aktos reti ir manāma konkrēta atsauce uz vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanu attiecībā uz sieviešu piekļuvi darbavietām, kas saistītas ar zivsaimniecību.

Sievietes darbu zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās darbības bieži veic nemanāmi, kā savu partneru darba papildinājumu, tādējādi ģimenes uzņēmumu ekonomiskos apstākļus padarot arvien sarežģītākus. Šādos gadījumos nav ne noteiktas algas, ne sociālo pabalstu. Jāpiebilst, ka dažām sievietēm šis darbs ir vienīgais ienākumu avots.

Nopietns šķērslis veikto darbību un ekonomiskā ieguldījuma izvērtēšanā ir trūkstošie un nepieejamie statistikas dati par sieviešu darba lomu zivsaimniecības nozarē. Ir grūti sīkāk izpētīt pašreizējo sieviešu nodarbinātības stāvokli zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, jo dati nav sakārtoti pēc dzimuma vai pēc nodarbinātības veida zivsaimniecības nozarē, un lielāka uzmanība tiek piešķirta zivju produkcijai.

Jaunajai kopējai zivsaimniecības politikai ir jāveicina jūras vides aizsardzība, jo īpaši tāpēc, lai tiktu sasniegts labs ekoloģiskais stāvoklis 2020. gadā, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), un tādēļ ir jāaplūko sieviešu darba ieguldījums mazapjoma zvejas nozarē, ņemot vērā tā nozīmi minētās direktīvas īstenošanā, proti, tas ir jūras vidi saudzējošs darbs.

Ir jāņem vērā arī tas, ka sievietes un jaunietes visvairāk ietekmē tāda ekonomikas lejupslīde vai krīze kā pašlaik un ka tās ir pirmās, kurām pasliktinās nodarbinātības iespējas, darba samaksa un nosacījumi.

Patlaban Eiropā ir dažas zivsaimniecības nozares sieviešu apvienības un organizācijas, kas aizstāv sieviešu līdztiesību un nodrošina konsultācijas, ļaujot sievietēm uzturēt sakarus, panākt saskaņotāku darbību un nodrošināt atbalsta pieejamību. Eiropas Savienībā 2008. gadā darbojās 18 pašvaldības un reģionālās organizācijas, 4 valsts organizācijas, 1 valsts apvienība, 3 starptautiskās apvienības un 1 Eiropas apvienība.

Lielākā Eiropas sieviešu apvienība ir AKTEA, kuras mērķi ir padarīt redzamāku sieviešu darba un ar to saistīto darbību lomu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, vairot izpratni par sieviešu ieguldījumu šajās nozarēs, sekmēt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procedūrās šajās nozarēs, veicināt pieredzes apmaiņu u. c.

Apmācība ir viens no svarīgākajiem attīstības un profesionālisma aspektiem jebkurā nodarbinātības jomā. Sieviešu veiktās darbības mazapjoma zvejas nozarē ir jāreglamentē ar formāliem kursiem, kas veicinātu darba nepārtrauktību sabiedrībā. Jāatzīmē arī nepieciešamība apgūt prasmi rīkoties ar IT rīkiem, lai zivsaimniecības nozarē strādājošās sievietes varētu plānot konkrētas ar ģimenes uzņēmumu vai ģimenes finanšu pārvaldību saistītas darbības.

Patlaban tiek apspriests jaunais Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) 2013.–2020. gadam — galvenais finanšu atbalsta instruments Eiropas Savienības zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.

Saskaņā ar jauno EJZF dalībvalstīm būs jānodrošina mūžizglītības pieejamība jaunietēm un sievietēm zivsaimniecības nozarē, lai pārvērtētu zivsaimniecības nozares darba tirgu un varētu viņām nodrošināt karjeras iespējas un līdzdalību visās pārstāvniecības struktūrās.

Ir jānodrošina atbalsts arī to zivsaimniecības un akvakultūras nozares sieviešu apvienību darbības veicināšanai un saglabāšanai, kuras sekmē sieviešu pamanāmību, pašapziņu un sociālo atzīšanu.

Jāuzsver arī pētnieču līdzdalības nozīme jūras vides jomā, jo īpaši saistībā ar sieviešu nodarbinātību zivsaimniecības nozarē un resursu stāvokli, kas ir būtisks resursu ilgtspējīgai izmantošanai un ko var ietekmēt klimata pārmaiņas.

EJZF 79. pantā ir noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt tādas darbības, kas saistītas ar zinātnisku analīzi un KZP īstenošanas vajadzībām, valsts daudzgadu paraugu ņemšanas programmas, pētnieciskas uzskaites jūrā u. c., taču ir svarīgi norādīt, ka jaunais EJZF nodrošinās nepārtrauktu tādu datu vākšanu un analīzi, kas saistīti ar sieviešu nodarbinātību zivsaimniecības un akvakultūras nozarē un to sociāli ekonomisko ieguldījumu tajā. Šīs prasības ievērošana veicinās arī EJZF III pielikuma vispārējo nosacījumu izpildi, proti, to, ka „tiek nodrošināta skaidras dzimumu līdztiesības veicināšanas stratēģijas efektīva īstenošana un piemērošana, izmantojot sistēmu, kas paredzēta pēc dzimumiem iedalītu datu un rādītāju savākšanai un analīzei un uz pierādījumiem balstītas dzimumu politikas izstrādei”.

Jaunajam EJZF ir jāveicina arī atbalsts visām sievietēm, kuras ar savu darbu nemanāmi ir uzlabojušas savas ģimenes, laulāto, partneru u. c. personu finanšu stāvokli.

Jaunajā Zivsaimniecības politikas pamatregulā ir noteikti vispārēji principi, kas izklāstīti tās 2. pantā, un 7. pantā ir noteikti mērķi resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pasākumi zvejas darbību negatīvās ietekmes mazināšanai uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām. Lai īstenotu šos mērķus, ir būtiski uzsvērt gliemeņu vācēju darbību, jo viņas zvejas resursus izmanto ilgtspējīgi un ņemot vērā gliemeņu populācijas un to atjaunošanās spēju; viņas labi zina — ja pārsniegs robežu, viņām nākotnē vairs nebūs resursu darba veikšanai.

Jaunajai kopējai zivsaimniecības politikai ir jāveicina ar līdztiesību saistīto mērķu īstenošana, sieviešu vēsturiskās sociāli ekonomiskās lomas atzīšana zivsaimniecības nozarē, nediskriminēšana dzimuma dēļ, vajadzīgie sociālie pasākumi un atbalsts bezdarba gadījumā, līdzdalība komitejās, konsultatīvajās padomēs un apvienībās, kā arī nepieciešamo finanšu un sociālo instrumentu piemērošana un atbalsts strādniecēm zvejas aizlieguma periodos.

Kopumā ir skaidrs, ka sievietēm, kuras strādā zivsaimniecības nozarē, joprojām ir daudz vajadzību. Ir jāreglamentē viņu nodarbinātības apstākļi un jāpanāk viņu vienlīdzīgums ar vīriešiem, jānodrošina turpmākajām paaudzēm saistoši nodarbinātības nosacījumi zivsaimniecības nozarē un jāatzīst sieviešu ieguldījums ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstībā. Tāpēc ir svarīgi, lai kopējās zivsaimniecības politikas reforma veidotu pamatu atbalstam, pamatnostādnēm, mācību plāniem un programmām, kā arī nepieciešamo tiesību atzīšanai un līdztiesībai, kas nodrošinās labāku un stabilāku nākotni zivsaimniecības nozarē strādājošajām sievietēm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.1.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Kriton Arsenis, Edit Bauer, Alain Cadec, Marije Cornelissen, Edite Estrela, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Iratxe García Pérez, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Isabella Lövin, Astrid Lulling, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Elisabeth Morin-Chartier, Krisztina Morvai, Angelika Niebler, Siiri Oviir, Antonyia Parvanova, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Joanna Senyszyn, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Struan Stevenson, Isabelle Thomas, Jarosław Leszek Wałęsa, Marina Yannakoudakis, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Anne Delvaux, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, Nicole Kiil-Nielsen, Christa Klaß, Antolín Sánchez Presedo, Angelika Werthmann

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elisabetta Gardini, Anna Hedh