Ziņojums - A7-0084/2014Ziņojums
A7-0084/2014
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2014. gada izaugsmes pētījums

6.2.2014 - (2013/2157(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Philippe De Backer
Atzinumu sagatavoja (*): Angelika Werthmann
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

Procedūra : 2013/2157(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0084/2014
Iesniegtie teksti :
A7-0084/2014
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2014. gada izaugsmes pētījums

(2013/2157(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu kopā ar 121. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1],

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām[2],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā[3],

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[4],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[5],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā[6],

–   ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem[7],

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu „Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” (COM(2012)0722),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs[8],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības[9],

–   ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas Ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2013. gada prioritāšu īstenošana[10],

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu” (COM(2013)0800),

–   ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm[11],

–   ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par aicinājumu uzņemties izmērojamas un efektīvas saistības cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu Eiropas Savienībā[12],

–   ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmei[13],

–    ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–    ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0084/2014),

A. tā kā Komisijas pagājušā gada augusta prognoze liecina, ka reālais IKP pieaugums eurozonā pakāpeniski turpināsies un 2014. gadā sasniegs 1,1 %, bezdarbs samazināsies un inflācija saglabāsies ievērojami zemāka nekā 2 %;

B.  tā kā izaugsme jaunietekmes tirgos ir apstājusies, bet tā joprojām ir spēcīga ASV un pozitīva Japānā;

C. tā kā 2014. gada 20.–22. janvārī Parlaments rīkoja augsta līmeņa sanāksmi ar valstu parlamentu deputātiem (saistībā ar Eiropas parlamentāro nedēļu), lai apspriestu 2014. gada izaugsmes pētījumu, kā arī vispārējos ekonomikas politikas mērķus attiecībā uz izaugsmi un darbvietām, lai lielāku uzmanību pievērstu politikas virzienu efektivitātei un to iespējamai plašākai ietekmei ES;

D. tā kā Komisija atzīst, ka pat visoptimistiskākā scenārija gadījumā vairākums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu netiks sasniegti;

E.  tā kā Parlaments atzinīgi novērtēja konverģences un konkurētspējas instrumenta ieviešanu, kas papildina centienus stiprināt pārvaldības sistēmu,

1.  norāda, ka ES pašlaik notiek ekonomikas atlabšana, bet tā vēl ir nestabila; uzsver, ka ir nepieciešama izaugsmei labvēlīga fiskālā konsolidācija un ir jāturpina centieni, lai, no vienas puses, nodrošinātu atbilstību pašreizējai ekonomiskās pārvaldības sistēmai un, no otras puses, vidējā termiņā un ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgāku izaugsmi un darbvietas;

2.  piekrīt atzinumam, ka ir nepieciešama izaugsmei labvēlīga fiskālā konsolidācija; mudina Komisiju pārvērst šo prioritāti konkrētos ieteikumos ES kopumā un dalībvalstīm, tostarp tām valstīm, kuras iekļautas ekonomikas pielāgošanas programmās, lai tās ne vien veiktu fiskālo konsolidāciju, bet arī strukturālas reformas, kas palīdzētu radīt reālu, ilgtspējīgu un sociāli līdzsvarotu izaugsmi, nodarbinātību, labāku konkurētspēju un uzlabotu konverģenci;

3.  norāda, ka valsts vērtspapīru procentu likmju starpība vairākās dalībvalstīs ir ievērojami samazinājusi manevru iespējas attiecībā uz fiskālo politiku; norāda arī, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) izvēlētā monetārās politikas pieeja ir palīdzējusi samazināt valsts vērtspapīru procentu likmju starpību; norāda, ka ECB, izmantojot uz nākotni vērstus ieteikumus, šādu politiku saglabās īstermiņā un vidējā termiņā, ar to veicinot spēcīgāku izaugsmi;

4.  norāda, ka Komisija uzrauga, kā notiek stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšana valstu un Eiropas līmenī, vēršoties pie katras valsts ar tai specifiskiem ieteikumiem, un tādējādi ciešāk uzrauga tādu jomu mērķus kā nodarbinātība, pētniecība un izstrāde, izglītība, nabadzības novēršana, atjaunojamā enerģija un emisiju samazināšana;

5.  uzskata, ka ES ekonomikā kopumā jāturpina uzlabot tās izmaksu un ārpusizmaksu konkurētspēju pasaules ekonomikā, jo īpaši, paaugstinot konkurētspēju produktu un pakalpojumu tirgos, lai palielinātu ražīgumu, resursefektivitāti un samazinātu cenas, saglabājot darba izmaksas atbilstoši ražīgumam un nodrošinot iekšējās makroekonomiskās nelīdzsvarotības samazināšanos;

6.  atzīst vērienīgās strukturālās reformas, kuras īstenojušas tās dalībvalstis, kas pieredzējušas nopietnas grūtības; mudina dalībvalstis turpināt centienus; norāda, ka apņēmīgi jāturpina strukturālo reformu īstenošana, un šis process jāuzrauga, lai nodrošinātu reformu efektivitāti un izmantotu jau panākto virzību; mudina pieņemt un īstenot strukturālo reformu programmas, kas veicina konverģenci un konkurētspēju valstu un Eiropas līmenī, uzlabo ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību; uzsver ātras un efektīvas programmu un shēmu īstenošanas nozīmi bezdarba, īpaši jauniešu bezdarba, izskaušanā;

7.  uzsver, ka ir svarīgi sākt vai turpināt saskaņotu un ilgtspējīgu strukturālo reformu procesu, lai nodrošinātu stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā; uzsver, ka ES nevar konkurēt tikai vispārēju vai darbaspēka izmaksu ziņā, bet ir vairāk jāinvestē pētniecībā, inovācijā un attīstībā, izglītībā un prasmēs, kā arī resursu efektīvā izmantošanā gan valsts, gan Eiropas līmenī;

8.  atkārtoti prasa izstrādāt tiesību aktu par konverģences vadlīnijām, kas jāpieņem parastajā likumdošanas procedūrā, uz noteiktu laiku nosakot ļoti ierobežotu skaitu mērķus vissteidzamākajiem reformu pasākumiem, un prasa dalībvalstīm nodrošināt to, ka valsts reformu programmas tiek izstrādātas saskaņā ar iepriekš minētajām konverģences vadlīnijām un ka Komisija tās pārbauda; aicina dalībvalstis apņemties pilnībā īstenot valsts reformu programmas; iesaka, ka, pamatojoties uz to, dalībvalstis varētu izveidot konverģences partnerību ar ES iestādēm, pastāvot iespējai, ka tās par reformu darbībām varētu saņemt uz zināmiem nosacījumiem balstītu finansējumu; atkārtoti uzsver, ka, šāda ciešāka ekonomiskā sadarbība ir jāapvieno ar stimulējošu finansēšanas mehānismu; uzskata, ka jebkādam papildu finansējumam vai instrumentiem, piemēram, solidaritātes mehānismam, jābūt neatņemamai ES budžeta sastāvdaļai, bet tie nav jāiekļauj kopīgi pieņemtajā finansējumā no daudzgadu finanšu shēmas (DFS);

9.  pauž bažas par eurozonas dalībvalstu valsts un privātpersonu pārmērīgajām parādsaistībām; norāda, ka ES jāatsakās no tādas izaugsmes, kuras pamatā ir pārmērīga parādu uzkrāšana un resursu patēriņš;

10. tāpēc aicina dalībvalstis, izstrādājot ekonomikas politiku un reformas, īpašu uzmanību pievērst ietekmei uz Eiropas iedzīvotāju jaunāko paaudzi un nākamajām paaudzēm, lai jau pašā sākumā neatņemtu jauniešiem izredzes; uzsver, ka ir jāturpina centieni novērst bezdarba — īpaši jauniešu bezdarba — ilgtermiņa ietekmi;

11. atzinīgi vērtē tās dalībvalstu pārvaldes iestādes, kas ir veiksmīgi īstenojušas makroekonomikas korekciju programmas vai finanšu nozares programmas;

12. norāda — lai finansiālā atbalsta programmas gūtu panākumus, ir nepieciešams apvienot solidaritāti un nosacītību, atbildības uzņemšanos un apņemšanos īstenot reformu; tomēr mudina Komisiju un dalībvalstis iekļaut finansiālo atbalstu un Trijotnes ad hoc sistēmu uzlabotā juridiskā struktūrā, kas atbilst ES ekonomiskās pārvaldības sistēmai un Kopienas tiesībām, tādējādi nodrošinot demokrātisko pārskatatbildību;

13. uzsver to, ka ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir tālu no pilnības un atgādina Komisijai par tās pienākumiem un saistībām attiecībā uz izaugsmes un ekonomiskās konverģences veicināšanu un konkurētspējas nostiprināšanu ES; uzskata, ka to vislabāk varētu panākt, ja Komisija beidzot būtu izvirzījusi priekšlikumus EMS pabeigšanai saskaņā ar visām vadlīnijām tās plānā padziļinātas un patiesas EMS izveidei; norāda, ka EMS pabeigšanai būtu jāizmanto kopienas metode;

14. atzīst jauno un pārskatīto ES finanšu regulējumu nozīmi finanšu krīzes pārvarēšanā; norāda, ka banku savienības trīs pīlāru pilnīga izveide un jaunu banku kapitāla prasību noteikumu īstenošana veicina uzticēšanās atjaunošanu Eiropas banku nozares izturētspējai;

15. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka galvenā prioritāte „Gada izaugsmes pētījumā par 2014. gadu” ir veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un konkurētspēju, kas vestu pie jaunu darbvietu radīšanas;

16. piekrīt Komisijai, ka dalībvalstīm jāturpina tiekšanās uz izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju; aicina dalībvalstis vienkāršot nodokļu sistēmas, samazināt nodokļus un sociālā nodrošinājuma maksājumus, jo īpaši iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un nodokļu slogu pārvietot no darbaspēka uz patēriņu un videi kaitējošām darbībām, lai veicinātu izaugsmi, privātās investīcijas un darbvietu radīšanu un panāktu efektīvāku konsolidāciju, palielinātu investīcijas izglītībā, pētniecībā un izstrādē un aktīvā darba tirgus politikā;

17. mudina dalībvalstis saskaņā ar korekciju programmu turpināt vai sākt īstenot izaugsmei labvēlīgas un ilgtspējīgas strukturālās reformas, vienlaikus pastiprinot centienus sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; pauž bažas par īpašu reformu trūkumu tajās dalībvalstīs, kurās vērojams pārmērīgs budžeta vai tekošā konta deficīts; uzskata, ka intensīvāka īstenošana sākumposmā, papildinot to ar tūlītēju sadali, 2014.–2020. gada laikposmā būtu jāpiemēro visiem fondiem, kas paredzēti ekonomikas izaugsmes veicināšanai, nodarbinātībai un stratēģiskām investīcijām, jo īpaši attiecībā uz Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu;

18. uzsver, cik svarīgi ir pārraudzīt un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, daudzpusēju uzraudzību, pieredzes un paraugprakses apmaiņu, kā arī salīdzinošo izvērtēšanu, jo tas sekmēs debates un stimulēs savstarpēju spiedienu, tādējādi nodrošinot virzību, kas palīdz radīt nepieciešamo pamudinājumu un pieņemt reformas;

19. vēlreiz norāda, ka vērienīgu reformu trūkums attiecībā uz Eiropas ekonomiku konkurētspējas palielināšanu, kā arī sociālās nodrošināšanas un veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, radīs pārmērīgu slogu nākamajām paaudzēm; norāda, ka ir svarīgi novērst pārmērīgu deficītu un tekošā konta nelīdzsvarotību;

20. vēlreiz norāda, ka vidē ar vāju izaugsmi valsts un finanšu iestādes ir pastāvīgi neaizsargātas;

21. uzsver, ka strukturālās reformas jāpapildina ar ilgtermiņa investīcijām izglītībā, pētniecībā, inovācijā un ilgtspējīgā enerģijā; uzskata, ka arī publiskās un privātās partnerības var izmantot kā investīciju veicināšanas un gudras un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanas līdzekli, kas papildina publiskās investīciju programmas;

22. aicina rīkoties stingrāk un konsekventāk, ņemot vērā Komisijas visaptverošo rīcības plānu par cīņas pastiprināšanu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; mudina Komisiju stratēģijā „Eiropa 2020” iekļaut reālus un izmērāmus mērķus;

23. uzsver, ka apgrūtinātā piekļuve finansējumam, jo īpaši MVU, ir viens no lielākajiem šķēršļiem izaugsmei ES; uzskata, ka banku finansējumam ir jānodrošina vairāk alternatīvu, uzlabojot kapitāla efektīvu piešķiršanu ar kapitāla tirgu palīdzību, stimulējot ilgtermiņa investīcijas un pilnībā izmantojot ES jaunos inovatīvos finanšu instrumentus, kas paredzēti, lai nodrošinātu MVU piekļuvi kapitāla tirgiem; uzskata, ka banku savienības izveidošanai būtu jāuzlabo iespējas piekļūt finansējumam un jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi MVU piekļuvē finansējumam; uzsver, ka jāturpina samazināt MVU administratīvais slogs un, izstrādājot reglamentējošos noteikumus, pastāvīgi jāievēro proporcionalitātes princips; uzskata, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) var vēl aktīvāk iesaistīties, nodrošinot reālās ekonomikas piekļuvi finansējumam; uzskata, ka nesenajās Padomes sanāksmēs izvirzītie priekšlikumi par EIB finansējumu, jo īpaši par finansējumu MVU, var būt un tiem jābūt vērienīgākiem;

24. atkārtoti norāda, cik svarīgi ir pabeigt vienotā tirgus izveidi, lai veicinātu izaugsmi ES; uzskata, ka dalībvalstis un Komisija nav īstenojušas savu apņemšanos pabeigt vienotā tirgus izveidi;

25. uzsver, ka tas, ka nepastāv labi funkcionējošs iekšējais darba tirgus un ilgtspējīga pieeja imigrācijai, kavē izaugsmi ES; uzsver dalībvalstu makroekonomiskās priekšrocības, ko sniedz darba tirgu modernizācija, un mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu veiksmīgu kopējo darba tirgu, pamatojoties uz brīvu darba ņēmēju pārvietošanos, efektīviem godīgas konkurences nosacījumiem un augšupēju sociālās konverģences principu, kā arī mūsdienīgu, atbilstošu un iekļaujošu imigrācijas politiku valsts un Eiropas līmenī;

26. aicina Komisiju izskaidrot Parlamentam konkrētus pasākumus, ko tā plāno veikt, lai palīdzētu sasniegt savus ilgtspējīgas izaugsmes un konkurētspējas nostiprināšanas mērķus;

27. uzskata, ka kopumā gada izaugsmes pētījums nav pietiekami detalizēts un tajā nav norādīti līdzekļi mērķu sasniegšanai;

28. ņem vērā brīdināšanas mehānisma ziņojumu; konstatē iekšējās nelīdzsvarotības pakāpenisku samazināšanu ES ekonomikā; vērš uzmanību arī uz ārējo nelīdzsvarotību, tostarp uz pārmērīgu ārējo pārpalikumu un eksporta tirgus daļu samazināšanos vairākumā dalībvalstu;

29. norāda, ka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras mērķis ir novērst slikti izstrādātas valsts politikas negatīvo ietekmi uz citām eurozonas dalībvalstīm; pauž bažas, ka Komisija savā datu apkopojumu analīzē nav pietiekami ņēmusi vērā to, ka eurozona un tās dalībvalstis ir savstarpēji atkarīgas un to ekonomikas ir atvērtas;

30. ņem vērā Komisijas vērtējumu, ka vairākas svarīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības ir likvidētas; norāda — lai vēl vairāk nostiprinātu ES kopējo konkurētspēju, Komisijai jāvērtē dalībvalsts tekošā konta pārpalikums attiecībā pret pārējo eurozonas daļu;

31. pauž bažas, ka vairums dalībvalstu joprojām zaudē tirgus daļas pasaulē un tām ir liela negatīva starptautisko investīciju neto pozīcija; pauž nožēlu par to, ka citi svarīgi rādītāji, kas spēcīgi ietekmē konkurētspēju, piemēram, kapitāla vienības izmaksas, neraugoties uz Parlamenta atkārtotu prasību, vēl nav iekļauti makroekonomiskās nelīdzsvarotības rezultātu apkopojumā;

32. joprojām pauž bažas par to, ka ir nepietiekama virzība uz privātā sektora pārmērīgā parāda samazināšanu; norāda, ka tas skar ne tikai finansiālo stabilitāti, bet arī ierobežo ES izaugsmes potenciālu;

33. norāda, ka pašreizējās ārkārtīgi zemās procentu likmes visā ienesīguma līknē Eiropas iedzīvotājiem aizvien vairāk sarežģī privātu uzkrājumu veidošanu un pensiju nodrošināšanu;

34. norāda uz pirmo Komisijas novērtējumu par dalībvalstu budžeta plānu projektiem; uzsver, ka budžeta plānu projektu pārbaude uzlabo dalībvalstu budžetu situācijas daudzpusēju uzraudzību un pārraudzību;

35. pauž bažas, ka tikai divas dalībvalstis ir sasniegušas savus vidējā termiņa mērķus; aicina dalībvalstis turpināt un vajadzības gadījumā stiprināt centienus, ņemot vērā to, ka valstīs, kuras mērķus nav sasniegušas, ir nepieciešams veikt izaugsmei labvēlīgu konsolidāciju;

36. uzsver, ka Eiropas pusgads nekādā veidā nedrīkst apdraudēt Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu prerogatīvas; uzsver to, ka būtu skaidri jānodala ES un valstu kompetences un ka Parlaments ir atbildīgā iestāde Savienības līmenī; mudina Komisiju nodrošināt Eiropas Parlamenta pienācīgu un oficiālu iesaistīšanu visos Eiropas pusgada procesa posmos, lai palielinātu pieņemto lēmumu demokrātisko leģitimitāti;

37. uzsver, ka jānostiprina Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu demokrātiskā pārskatatbildība par būtiskiem eurozonas darbības aspektiem, piemēram, Eiropas Stabilizācijas mehānismu, Eurogrupas lēmumiem un finansiālā atbalsta programmu uzraudzību un novērtēšanu; prasa Komisijai veikt iekšēju ex-post novērtējumu saviem ieteikumiem un dalībai Trijotnē, kā arī publicēt to;

38. norāda, ka vairākās dalībvalstīs galvenā problēma ir finanšu tirgu sadrumstalotība, kas rada finansējuma deficītu un palielina finansēšanas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz MVU; uzskata, ka ECB būtu jāsaglabā tās proaktīvā loma sadrumstalotības novēršanā, un uzskata, ka EIB var turpināt veicināt ekonomikas atlabšanai būtisku elementu — MVU, uzņēmējdarbības, eksporta un inovācijas — finansēšanu;

ES budžets

39. norāda, ka 2014. gada izaugsmes pētījums tikai nedaudz atšķiras no 2013. gada izdevuma; tādēļ atkārtoti pauž nožēlu, ka Komisija nav iesniegusi jaunus priekšlikumus par to, kāda nozīme ES budžetam var būt izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanas sekmēšanā, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

40. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav iesniegusi Parlamentam visaptverošu ziņojumu par 2012. gada jūnijā pieņemtā Izaugsmes un nodarbinātības pakta īstenošanu;

41. aicina Komisiju sniegt regulāri atjauninātus datus par jauno programmu īstenošanu, lai varētu salīdzināt dalībvalstu veikumu un pieņemt pamatotākus lēmumus par līdzekļu izlietošanas prioritātēm, ņemot vērā budžeta lēmējinstitūcijas konstatētās tendences;

42. uzsver, ka zemais maksājumu apropriāciju līmenis un maksājumu maksimālo summu ierobežojumi joprojām ir nopietnākā ES budžeta problēma, kura īpaši negatīvi ietekmē ekonomikas atveseļošanos, jo maksājumu novēlota veikšana kaitē galvenokārt to tiešajiem saņēmējiem; turklāt uzsver, ka minētais zemais maksājumu līmenis ES 2014. gada budžetā ir pilnībā pretrunā pasākumiem, par kuriem likumdevēji vienojās, lai uz pagaidu laiku palielinātu ES līdzfinansējuma likmes ES programmās, kas tiek kopīgi pārvaldītas dalībvalstīs, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām attiecībā uz to finansiālo stabilitāti vai kuras apdraud šādas grūtības; ņemot vērā īstenošanu, atgādina par nepieciešamību nodrošināt maksājumu pienācīgu īstenošanu, lai novērstu nesamaksāto saistību (RAL) jebkādu nepamatotu pārvietošanu uz 2015. gada budžetu, un šajā sakarībā attiecīgā gadījumā izmantot dažādos elastības mehānismus, kas iekļauti DFS regulā; plāno turpināt kopējās maksājumu situācijas padziļinātu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz to maksājumu ļoti augsto līmeni, kuri vajadzīgi iepriekšējās DFS programmu pabeigšanai;

43. atkārtoti pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis turpina uzskatīt savu ieguldījumu ES budžetā par mainīgu lielumu, kas ir atkarīgs no to konsolidācijas centieniem, un tas savukārt noved pie ES budžetā pieejamo maksājumu apmēra mākslīga samazinājuma; aicina Komisiju, novērtējot dalībvalstu budžeta plānus, pilnībā ņemt vērā šo atkārtoti novēroto un bīstamo tendenci un ierosināt konkrētus pasākumus tās mainīšanai;

44. atkārtoti pauž viedokli, ka dalībvalstu fiskālo situāciju var atvieglot, izmantojot jaunu pašu resursu sistēmu Savienības budžeta finansēšanai, kas samazinās nacionālā kopienākuma iemaksas, tādējādi ļaujot dalībvalstīm īstenot to konsolidācijas centienus, neapdraudot ES finansējumu, lai sniegtu atbalstu investīcijām ekonomikas atveseļošanas un reformu pasākumos; šā iemesla dēļ uzsver nozīmi, ko Parlaments piešķir jaunajai augsta līmeņa darba grupai pašu resursu jautājumos, kurai vajadzētu novest pie patiesas ES finansēšanas reformas;

45. atkārtoti norāda, ka, īstenojot ciešāku ekonomisko sadarbību, ir jāizmanto uz stimulēšanu balstīts mehānisms; uzskata, ka jebkādam papildu finansējumam vai instrumentiem, piemēram, solidaritātes mehānismam, jābūt neatņemamai ES budžeta sastāvdaļai, bet tie nav jāiekļauj kopīgi pieņemtajā finansējumā no DFS;

46. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (23.1.2014)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2014. gada izaugsmes pētījums
(2013/2157(INI))

Atzinumu sagatavoja(*): Angelika Werthmann

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka 2014. gada izaugsmes pētījums tikai nedaudz atšķiras no 2013. gada izdevuma; tādēļ atkārtoti pauž nožēlu, ka Komisija nav iesniegusi jaunus priekšlikumus par to, kāda nozīme ES budžetam var būt izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanas sekmēšanā, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

2.  uzsver, ka ar 2014. gada izaugsmes pētījumu aizsāk 2014. gada Eiropas pusgadu — uzraudzības mehānismu, ar kuru nodrošina, lai dalībvalstu budžeta un ekonomikas politika atbilstu to ES saistībām, kas noteiktas Stabilitātes un izaugsmes paktā, konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un stratēģijā „Eiropa 2020”;

3.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav iesniegusi Parlamentam visaptverošu ziņojumu par 2012. gada jūnijā pieņemtā Izaugsmes un nodarbinātības pakta īstenošanu;

4.  atgādina par jaunas daudzgadu finanšu shēmas sākumu 2014. gadā un uzsver, ka ir ātri un efektīvi jāīsteno jaunas programmas gan ES, gan dalībvalstu līmenī, lai tās sniegtu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanas procesā; aicina īpaši ātri īstenot tādas programmas kā „Apvārsnis 2020”, COSME un Erasmus +; uzsver, ka minētajām programmām, kurām paredzēta intensīvāka īstenošana sākumposmā, ir daudzkāršojoša iedarbība, kā arī sinerģijas un stimulējoša nozīme attiecībā uz dalībvalstu investīciju politiku;

5.  atgādina par nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst ātrai, efektīvai un pareizai minēto programmu īstenošanai, lai nodrošinātu izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu, jo īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarba problēmas risināšanu;

6.  aicina Komisiju sniegt regulāri atjauninātus datus par jauno programmu īstenošanu, lai varētu salīdzināt dalībvalstu veikumu un pieņemt pamatotākus lēmumus par līdzekļu izlietošanas prioritātēm, ņemot vērā budžeta lēmējinstitūcijas konstatētās tendences;

7.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot papildu finansēšanas iespējas, ko nodrošina Eiropas Investīciju banka, jaunā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iniciatīva, ko plānots uzsākt 2014. gada janvārī, un tādi jauni un inovatīvi finanšu instrumenti kā projektu obligāciju instruments;

8.  uzsver, ka zemais maksājumu apropriāciju līmenis un maksājumu maksimālo summu ierobežojumi joprojām ir nopietnākā ES budžeta problēma, kas īpaši negatīvi ietekmē ekonomikas atveseļošanos, jo maksājumu novēlota veikšana kaitē galvenokārt to tiešajiem saņēmējiem; turklāt uzsver, ka minētais zemais maksājumu līmenis ES 2014. gada budžetā ir pilnīgā pretrunā pasākumiem, par kuriem likumdevēji vienojās, lai uz pagaidu laiku palielinātu ES līdzfinansējuma likmes ES programmās, kas tiek kopīgi pārvaldītas dalībvalstīs, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām attiecībā uz to finansiālo stabilitāti vai kuras apdraud šādas grūtības; ņemot vērā īstenošanu, atgādina par nepieciešamību nodrošināt maksājumu pienācīgu īstenošanu, lai novērstu nesamaksāto saistību (RAL) jebkādu nepamatotu pārvietošanu uz 2015. gada budžetu, un šajā sakarībā attiecīgā gadījumā izmantot dažādos elastības mehānismus, kas iekļauti DFS regulā; plāno turpināt kopējās maksājumu situācijas padziļinātu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz to maksājumu ļoti lielo apmēru, kuri vajadzīgi iepriekšējās DFS programmu pabeigšanai;

9.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis turpina uzskatīt savu ieguldījumu ES budžetā par mainīgu lielumu, kas ir atkarīgs no to konsolidācijas centieniem, un tas savukārt noved pie ES budžetā pieejamo maksājumu apmēra mākslīga samazinājuma; aicina Komisiju, novērtējot dalībvalstu budžeta plānus, pilnībā ņemt vērā šo atkārtoti novēroto un bīstamo tendenci un ierosināt konkrētus pasākumus tās mainīšanai;

10. atkārtoti pauž viedokli, ka dalībvalstu fiskālo situāciju var atvieglot, izmantojot jaunu pašu resursu sistēmu Savienības budžeta finansēšanai, kas samazinās NKI ieguldījumus, tādējādi ļaujot dalībvalstīm īstenot to konsolidācijas centienus, neapdraudot ES finansējumu, lai sniegtu atbalstu investīcijām ekonomikas atveseļošanas un reformu pasākumos; šā iemesla dēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai jaunā augsta līmeņa darba grupa pašu resursu jautājumos izstrādātu patiesu ES finansēšanas reformu;

11. pauž nosodījumu par to, ka pēdējos gados diskusijā par patiesu ekonomikas un monetāro savienību nav gūti reāli panākumi, un atkārtoti pauž uzskatu, ka Eiropas pusgads var būt patiesi veiksmīgs tikai tad, ja to īsteno ar kopienas metodi, pienācīgi iesaistot dalībvalstu parlamentus;

12. atkārtoti norāda, ka, īstenojot ciešāku ekonomisko sadarbību, ir jāizmanto ar stimuliem pamatots mehānisms; uzskata, ka jebkuram papildu finansējumam vai instrumentiem, piemēram, solidaritātes mehānismam, ir jābūt neatņemamai ES budžeta daļai, taču virs DFS maksimālajām summām;

13. uzskata, ka Eiropas pusgada un kopējās ekonomikas pārvaldības demokratizācija ir uzlabojusies, pateicoties ciešai Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu iesaistei; tomēr uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki parlamentārās uzraudzības uzlabojumi, lai attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem saistībā ar Eiropas pusgadu un kuri tieši ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi, nodrošinātu nepieciešamo demokrātisko leģitimitāti un pārskatāmību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.1.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Zuzana Brzobohatá, Jean-Luc Dehaene, Isabelle Durant, José Manuel Fernandes, Věra Flasarová, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Lucas Hartong, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, George Lyon, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Andrej Plenković, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Oleg Valjalo, Derek Vaughan, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Da Graça Carvalho, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

30.1.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

0

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marino Baldini, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Syed Kamall, Wolf Klinz, Werner Langen, Astrid Lulling, Ivana Maletić, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Marlene Mizzi, Sławomir Nitras, Ivari Padar, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Fabrizio Bertot, Zdravka Bušić, Philippe De Backer, Herbert Dorfmann, Thomas Mann, Andreas Schwab, Catherine Stihler
Juridisks paziņojums - Privātuma politika