ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību

4.2.2014 - (COM(2013)0620 – C7‑0264/2013 – 2013/0307(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Pavel Poc

Procedūra : 2013/0307(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0088/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0088/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2014 - 7.30
CRE 16/04/2014 - 7.30
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0425

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību

(COM(2013)0620 – C7‑0264/2013 – 2013/0307(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0620),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0264/2013),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome (Bundesrat) un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 22. janvāra atzinumu[1],

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0088/2014),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Svešzemju sugu — dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu — parādīšanās jaunās vietās ne vienmēr ir iemesls bažām. Būtiska daļa svešzemju sugu tomēr var kļūt invazīva un nodarīt nopietnu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī radīt citāda veida ekonomisku un sociālu ietekmi, kas būtu jānovērš. Apmēram 12 000 sugu Savienības un citu Eiropas valstu vidē ir svešzemju sugas, no tām aptuveni 10 līdz 15 % tiek uzskatītas par invazīvām.	(1) Svešzemju sugu — dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu — parādīšanās jaunās vietās ne vienmēr ir iemesls bažām. Būtiska daļa svešzemju sugu tomēr var kļūt invazīva un nodarīt nopietnu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai gan lauku teritorijās, gan pilsētās un kaitējumu ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī radīt citāda veida ekonomisku un sociālu ietekmi, kas būtu jānovērš. Apmēram 12 000 sugu Savienības un citu Eiropas valstu vidē ir svešzemju sugas, no tām vairāk nekā 40 % ir dažu Eiropas valstu vietējās sugas, kuras cilvēki ir introducējuši citās Eiropas valstīs, un aptuveni 10 līdz 15 % sugu tiek uzskatītas par invazīvām.

Pamatojums

Regulā vajadzētu ietvert arī tās sugas, kuras ir vietējās vienā bioģeogrāfiskajā reģionā, taču svešas un invazīvas citā reģionā. Suga, kas ir invazīva un uz kuru attiektos ES sadarbības pasākumu īstenošana, ir suga, kas rada bažas Savienībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav ES vietējā suga.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai palīdzētu sasniegt mērķus, kas izvirzīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību⁷, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību⁸, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)⁹, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā¹⁰, šīs regulas primārajam mērķim vajadzētu būt novērst, līdz minimumam samazināt un mīkstināt invazīvo svešzemju sugu radīto kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī samazināt ekonomisko un sociālo ietekmi.

(6) Lai palīdzētu sasniegt mērķus, kas izvirzīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību⁷, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību⁸, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)⁹, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā¹⁰, šīs regulas primārajam mērķim vajadzētu būt novērst, līdz minimumam samazināt un mīkstināt invazīvo svešzemju sugu radīto kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu pakalpojumiem, sabiedrības veselību un drošību, kā arī samazināt ekonomisko un sociālo ietekmi.

__________________

⁷ OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

⁸ OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

⁹ OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

¹⁰ OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

Pamatojums

Invazīvas svešzemju sugas var ievērojami kaitēt sabiedrības veselībai un drošībai, piemēram, Nīderlandē, kur pastāv liels plūdu risks, ja ondatras neierobežo, tās var radīt lielu kaitējumu hidrotehniskām ierīcēm.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Dažas sugas dabīgi migrē, reaģējot uz vides pārmaiņām. Tāpēc tās to jaunajā vidē nebūtu uzskatāmas par svešzemju sugām un tādējādi nav iekļaujamas jauno noteikumu par invazīvajām svešzemju sugām darbības jomā.

(7) Dažas sugas dabīgi migrē, reaģējot uz vides pārmaiņām. Tāpēc tās to jaunajā vidē nebūtu uzskatāmas par svešzemju sugām un tādējādi, ja tās neapdraud pašreizējās ekosistēmas, nav iekļaujamas jauno noteikumu par invazīvajām svešzemju sugām darbības jomā.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Savienības līmenī priekšlikums jaunajai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvnieku veselību¹¹ ietver noteikumus par dzīvnieku slimībām, Eiropas Parlamenta un Padomes jaunā regula par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem¹² paredz noteikumus par augu kaitēkļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu¹³ nosaka sistēmu, kas piemērojama ģenētiski modificētiem organismiem. Jaunajiem noteikumiem par invazīvām svešzemju sugām būtu jāpapildina, nevis jādublē šie Savienības tiesību akti, un tāpēc tiem nebūtu jāattiecas uz organismiem, par kuriem ir pieņemti minētie tiesību akti.

(8) Savienības līmenī priekšlikums jaunajai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvnieku veselību¹¹ ietver noteikumus par dzīvnieku slimību izraisītājiem, Eiropas Parlamenta un Padomes jaunā regula par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem¹² paredz noteikumus par augu kaitēkļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu¹³ nosaka sistēmu, kas piemērojama ģenētiski modificētiem organismiem. Jaunajiem noteikumiem par invazīvām svešzemju sugām būtu jāpapildina, nevis jādublē šie Savienības tiesību akti, un tāpēc tiem nebūtu jāattiecas uz organismiem, par kuriem ir pieņemti minētie tiesību akti.

__________________

¹¹ COM(2013)0260 galīgā redakcija.

¹² COM(2013)0267 galīgā redakcija.

¹³ OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

Pamatojums

Tā kā šī regula attiecas uz sugām, pareizāk un precīzāk būtu blakus terminam „dzīvnieku slimības” iekļaut terminu „slimību izraisītāji”.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā¹⁴, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulā (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu¹⁵ un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK¹⁶, paredzēti noteikumi par atļauju izmantot dažas svešzemju sugas konkrētiem mērķiem. Laikā, kad stājas spēkā šie jaunie noteikumi, dažu sugu izmantošana saskaņā ar minētajiem režīmiem jau ir atļauta, jo tās nerada nepieņemamus riskus videi, cilvēka veselībai un ekonomikai. Lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu, uz šīm sugām jaunie noteikumi nebūtu jāattiecina.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulā (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu¹⁵ un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK¹⁶, paredzēti noteikumi par atļauju izmantot dažas svešzemju sugas konkrētiem mērķiem. Laikā, kad stājas spēkā šie jaunie noteikumi, dažu sugu izmantošana saskaņā ar minētajiem režīmiem jau ir atļauta, jo tās nerada nepieņemamus riskus videi, cilvēka veselībai un ekonomikai. Lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu, uz šīm sugām jaunie noteikumi nebūtu jāattiecina.

__________________

¹⁴ OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.

¹⁵ OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

¹⁶ OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

Pamatojums

Regulā (EK) Nr. 708/2007 skata jautājumu par invazīvām svešzemju sugām, kuras Savienībā izmanto akvakultūrā, un uz regulas IV pielikumā minētajām sugām paredzētās procedūras neattiecas. Invazīvo sugu regulas piemērošanas joma ir plašāka, jo tā attiecas arī uz invazīvām svešzemju sugām, ko izmanto citās nozarēs un citās jomās, piemēram, attiecībā uz lolojumdzīvnieku tirdzniecību vai zooloģiskajiem dārziem un akvārijiem. Lai gan Regulā (EK) Nr. 708/2007 paredzēto procedūru neattiecināšana uz IV pielikumā minētajām sugām ir viens no līdzekļiem mērķa sasniegšanai, šīs sugas ir jāiekļauj un uz tām ir jāattiecina regulā ierosinātās procedūras, lai īstenotu invazīvo sugu regulējuma mērķus.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Tā kā invazīvo svešzemju sugu ir daudz, ir svarīgi nodrošināt, ka prioritāte tiek noteikta to invazīvo svešzemju sugu apkarošanai, kas rada bažas Savienībai. Tāpēc būtu jāizveido to invazīvu svešzemju sugu saraksts, kuras uzskatāmas par tādām, kas rada bažas Savienībai. Invazīva svešzemju suga par tādu, kas rada bažas Savienībai, būtu jāuzskata tad, ja tās skartajās dalībvalstīs nodarītais kaitējums ir tik būtisks, ka attaisno īpaši izstrādātu pasākumu pieņemšanu, kuri darbojas visā Savienībā, tostarp dalībvalstīs, kurās šo sugu ietekmes vēl nav vai pat ir maz ticams, ka tāda jebkad radīsies. Lai nodrošinātu, ka invazīvo svešzemju sugu daļa, kas rada bažas Savienībai, ir samērīga, saraksts būtu jāizstrādā saskaņā ar pakāpenisku un posmos sadalītu pieeju, kas ietver sākotnēju par prioritārām noteikto sugu skaita ierobežošanu līdz ne vairāk kā 3 % no apmēram 1500 invazīvo svešzemju sugu, kas sastopamas Eiropā, un uzmanības koncentrēšanu uz tām sugām, kuras rada vai varētu radīt būtisku ekonomisku kaitējumu, tostarp tādu, kas rodas, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai.

Pamatojums

Minētais procentuālais rādītājs ir apšaubāms un nepamatots, un tādēļ tā iekļaušana nav atbalstāma. Turklāt sugas sarakstā jāiekļauj, pamatojoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem, nenosakot nekādus ierobežojumus.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Šo jauno noteikumu piemērošanas pamatinstruments ir kritēriji, pēc kuriem sarakstā iekļauj invazīvas svešzemju sugas, kuras uzskatāmas par tādām, kas rada bažas Savienībai. Komisija darīs visu iespējamo, lai viena gada laikā no šī tiesību akta stāšanās spēkā komitejai iesniegtu priekšlikumu par sarakstu, kas balstīts uz šādiem kritērijiem. Tiem būtu jāietver arī riska novērtējums atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumos par tirdzniecības ierobežojumu piemērošanu sugām.	(11) Šo jauno noteikumu piemērošanas pamatinstruments ir kritēriji, pēc kuriem sarakstā iekļauj invazīvas svešzemju sugas, kuras uzskatāmas par tādām, kas rada bažas Savienībai. Tāpēc Komisijai 18 mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāpieņem pirmais saraksts, kas balstīts uz šādiem kritērijiem. Kritērijiem vajadzētu būt balstītiem uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, un tiem vajadzētu būt saskaņā ar regulējumu, ar ko identificē risku attiecībā uz galvenajiem bioloģiskās invāzijas posmiem: transportu, naturalizēšanos, izplatību un ietekmi. Tāpat šiem kritērijiem vajadzētu ietvert arī riska novērtējumu atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas attiecīgajos nolīgumos par tirdzniecības ierobežojumu piemērošanu sugām.

Pamatojums

Lai efektīvi ieviestu jaunos noteikumus, ir svarīgi noteikt skaidru termiņu to ISS pirmā saraksta pieņemšanai, kas rada bažas Savienībai, tādējādi arī uzlabojot visa procesa pārredzamību un sniedzot ieinteresētajām personām iespēju pielāgoties jaunajai likumdošanas situācijai un reaģēt uz to. Lai gan ierosinātajā regulā ir minēta informācija par riska novērtējumiem, kas jāveic, lai informētu par to sugu atlasi, kurām piemēros šo regulu, tomēr nav nekādu norāžu par to, uz ko šie atlases kritēriji tiek balstīti.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un nodrošinātu šo jauno noteikumu saskaņotu piemērošanu, būtu jānosaka kopīgi kritēriji riska novērtējuma veikšanai. Šajos kritērijos vajadzības gadījumā būtu jāizmanto esošie valstu un starptautiskie standarti un jāietver dažādi sugas raksturojoši aspekti, to radītais risks un veids, kā tās nokļūst Savienībā, sugu negatīvā ekonomiskā, sociālā ietekme un ietekme uz bioloģisko daudzveidību, iespējamie ieguvumi no to izmantošanas un izmaksas par to ietekmes mīkstināšanu salīdzinājumā ar negatīvo ietekmi, kā arī sīki izstrādāta prognoze par vides, ekonomikas un sociālo kaitējumu izmaksām Savienības mērogā, parādot to nozīmīgumu Savienībai, lai turpmāk pamatotu rīcību. Lai veidotu sistēmu pakāpeniski un balstītos uz iegūto pieredzi, visaptverošā pieeja būtu jāizvērtē pēc pieciem gadiem.

(12) Lai nodrošinātu atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un nodrošinātu šo jauno noteikumu saskaņotu piemērošanu, būtu jānosaka kopīgi kritēriji riska novērtējuma veikšanai. Šajos kritērijos vajadzības gadījumā būtu jāizmanto esošie valstu un starptautiskie standarti un jāietver dažādi sugas raksturojoši aspekti, to radītais risks un veids, kā tās nokļūst Savienībā, sugu negatīvā ekonomiskā, sociālā ietekme un ietekme uz bioloģisko daudzveidību, iespējamie ieguvumi no to izmantošanas un izmaksas par to ietekmes mīkstināšanu salīdzinājumā ar negatīvo ietekmi, kā arī novērtējums par vides, ekonomikas un sociālā kaitējuma iespējamajām izmaksām Savienības mērogā, parādot to nozīmīgumu Savienībai. Lai veidotu sistēmu pakāpeniski un balstītos uz iegūto pieredzi, visaptverošā pieeja būtu jāizvērtē pēc pieciem gadiem.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Dažas no sugām, kas Savienībā kopumā ir invazīvas, ir kādas dalībvalsts vietējās sugas. Tāpēc būtu pareizi, ja noteikumi attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai un ir kādas dalībvalsts vietējās sugas, netiktu piemēroti šīs dalībvalsts teritorijai, izņemot ierobežošanas pasākumus, lai nepieļautu šo sugu izplatīšanos citās dalībvalstīs. Turklāt būtu jāparedz elastība, lai ļautu dalībvalstīm pieprasīt īpašas atkāpes no dažiem šīs regulas noteikumiem attiecībā uz svešzemju sugām, kuras to teritorijā nav atzītas par invazīvām, vai īpaši sarežģītu sociālekonomisko apstākļu gadījumā, kad izmaksas būtu ārkārtīgi augstas un nesamērīgas ar ieguvumiem un neļautu pienācīgi īstenot vajadzīgos pasākumus.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir vajadzīga lielākā elastība, jo īpaši attiecībā uz sugām, kas ir vietējās sugas vienā reģionā un invazīvas citā. Atkāpes būtu jāpiešķir tikai attiecībā uz tās dalībvalsts teritoriju, kura iesniegusi pieprasījumu. Tāpat atkāpes būtu jāparedz arī īpaši sarežģītu sociālekonomisko apstākļu gadījumā, kad izmaksas neļautu pienācīgi īstenot vajadzīgos pasākumus.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Dažas sugas, kas ir invazīvas Savienībā, var būt vietējās sugas dažos tālākajos Savienības reģionos un otrādi. Komisijas paziņojumā “Tālākie reģioni: Eiropas priekšrocība”¹⁸ tika atzīts, ka tālāko reģionu ievērojamā bioloģiskā daudzveidība prasa izstrādāt un ieviest pasākumus, lai novērstu un pārvaldītu invazīvu svešzemju sugu izplatību šajos reģionos, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 29. oktobra Lēmumu 2010/718/ES, ar ko groza statusu, kas Senbertelemī salai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību¹⁹, un 2012. gada 11. jūlija Lēmumu 2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību²⁰. Tāpēc visiem šo jauno noteikumu nosacījumiem būtu jāattiecas uz tālākajiem Savienības reģioniem, izņemot tos nosacījumus, kuri skar invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, bet kuras ir šo reģionu vietējās sugas. Turklāt, lai nodrošinātu vajadzīgo bioloģiskās daudzveidības aizsardzību šajos reģionos, attiecīgajām dalībvalstīm ir nepieciešams papildus invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, sarakstam izveidot īpašus to invazīvo svešzemju sugu sarakstus saviem tālākajiem reģioniem, uz kurām arī attiektos šie jaunie noteikumi.

(15) Dažas sugas, kas ir invazīvas Savienībā, var būt vietējās sugas dažos tālākajos Savienības reģionos un otrādi. Komisijas paziņojumā “Tālākie reģioni: Eiropas priekšrocība”¹⁸ tika atzīts, ka tālāko reģionu ievērojamā bioloģiskā daudzveidība prasa izstrādāt un ieviest pasākumus, lai novērstu un pārvaldītu invazīvu svešzemju sugu izplatību šajos reģionos, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 29. oktobra Lēmumu 2010/718/ES, ar ko groza statusu, kas Senbertelemī salai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību¹⁹, un 2012. gada 11. jūlija Lēmumu 2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību²⁰. Tāpēc visiem šo jauno noteikumu nosacījumiem būtu jāattiecas uz tālākajiem Savienības reģioniem, izņemot tos nosacījumus, kuri skar invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, bet kuras ir šo reģionu vietējās sugas. Turklāt, lai nodrošinātu vajadzīgo bioloģiskās daudzveidības aizsardzību šajos reģionos, attiecīgajām dalībvalstīm visos attiecīgajos gadījumos ir nepieciešams papildus invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, sarakstam izveidot un atjaunināt īpašus to invazīvo svešzemju sugu sarakstus saviem tālākajiem reģioniem, uz kurām arī attiektos šie jaunie noteikumi. Šim sarakstam vajadzētu būt neierobežotam, un tas būtu jāpārskata, tiklīdz ir atklātas un par riskantām atzītas jaunas invazīvas svešzemju sugas, ņemot vērā to, ka dažas svešzemju sugas, kas ir invazīvas Savienībā, var būt vietējās sugas daļā Savienības vai tālākajos reģionos un otrādi.

__________________

¹⁸ COM(2008) 642 galīgā redakcija.

¹⁸ COM(2008)0642 galīgā redakcija.

¹⁹ OV L 325, 9.12.2010., 4. lpp.

²⁰ OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Riski un bažas saistībā ar invazīvām svešzemju sugām ir pārrobežu problēma, kas skar visu Savienību. Tāpēc ir būtiski Savienības līmenī pieņemt aizliegumu apzināti ievest Savienībā, pavairot, audzēt, transportēt, pirkt, pārdot, izmantot, apmainīt, turēt un izplatīt invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, nodrošinot, ka visā Savienībā tiek īstenota saskaņota rīcība, lai izvairītos no iekšējā tirgus izkropļošanas un novērstu situācijas, kad vienā dalībvalstī īstenotās rīcības efektivitāti mazina citas dalībvalsts rīcības trūkums.

(16) Riski un bažas saistībā ar invazīvām svešzemju sugām ir pārrobežu problēma, kas skar visu Savienību. Tāpēc ir būtiski Savienības līmenī pieņemt aizliegumu apzināti vai nolaidības dēļ ievest kādā dalībvalstī, pavairot, audzēt, transportēt, pirkt, pārdot, izmantot, apmainīt, turēt un izplatīt invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, nodrošinot, ka visā Savienībā tiek īstenota saskaņota rīcība, lai izvairītos no iekšējā tirgus izkropļošanas un novērstu situācijas, kad vienā dalībvalstī īstenotās rīcības efektivitāti mazina citas dalībvalsts rīcības trūkums.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai veicinātu zinātnisko izpēti un ex situ saglabāšanas darbības, ir jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz tām invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai un uz ko šīs darbības attiecas. Minētās darbības būtu jāveic ierobežotas turēšanas apstākļos, kur organismi ir norobežoti un kur ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, izbēgšanu vai nelikumīgu izplatīšanu.

(17) Lai veicinātu zinātnisko izpēti un ex situ saglabāšanas darbības un –– dažos gadījumos –– komerciālos nolūkos kultivētu vai audzētu sugas ar augstu ekonomisko, sociālo vai vides vērtību, būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz tām invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai un uz ko šīs darbības attiecas. Minētās darbības būtu jāveic ierobežotas turēšanas apstākļos, kur organismi ir norobežoti un kur ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, izbēgšanu vai nelikumīgu izplatīšanu.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

18. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Var būt gadījumi, kad svešzemju sugas, kuras vēl nav atzītas par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, parādās pie Savienības robežām vai tiek atklātas Savienības teritorijā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja, balstoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, veikt noteiktus ārkārtas pasākumus. Šādi ārkārtas pasākumi ļautu nekavējoties reaģēt uz sugām, kas var radīt riskus saistībā ar to introdukciju, naturalizāciju un izplatīšanos šajās valstīs, kamēr dalībvalstis atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu piemērojamajiem noteikumiem novērtē to radītos reālos riskus, jo īpaši attiecībā uz šo sugu atzīšanu par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai. Lai nodrošinātu atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu noteikumiem, ir jāapvieno valstu ārkārtas pasākumi ar iespēju veikt ārkārtas pasākumus Savienības mērogā. Turklāt Savienības mēroga ārkārtas pasākumi nodrošinātu Savienību ar ātras rīcības mehānismu atbilstīgi piesardzības principam gadījumā, ja pastāv jaunas invazīvas svešzemju sugas ienākšanas nenovēršami draudi.	(18) Var būt gadījumi, kad svešzemju sugas, kuras vēl nav atzītas par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, parādās pie Savienības robežām vai tiek atklātas Savienības teritorijā un var radīt riskus, tām tīši vai nejauši nonākot vidē. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja, balstoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem un labu praksi, veikt noteiktus ārkārtas pasākumus. Šādi ārkārtas pasākumi ļautu nekavējoties reaģēt uz sugām, kas var radīt riskus saistībā ar to introdukciju, naturalizāciju un izplatīšanos šajās valstīs, kamēr dalībvalstis atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas attiecīgo nolīgumu piemērojamajiem noteikumiem novērtē to radītos reālos riskus, jo īpaši attiecībā uz šo sugu atzīšanu par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai. Lai nodrošinātu atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas attiecīgo nolīgumu noteikumiem, ir jāapvieno valstu ārkārtas pasākumi ar iespēju veikt ārkārtas pasākumus Savienības mērogā. Turklāt Savienības mēroga ārkārtas pasākumi nodrošinātu Savienību ar ātras rīcības mehānismu atbilstīgi piesardzības principam gadījumā, ja pastāv jaunas invazīvas svešzemju sugas ienākšanas nenovēršami draudi. Ja ārkārtas pasākumi paredz izskaušanu, kontroli vai ierobežošanu, ņem vērā mērķa dzīvnieku un nemērķa dzīvnieku labturību. Kompetentajām iestādēm vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai procesa laikā novērstu dzīvnieku sāpes, mokas un ciešanas, pēc iespējas ņemot vērā paraugpraksi šajā jomā.

Pamatojums

Risinot jautājumu par invazīvām svešzemju sugām, ir jāņem vērā dzīvnieku labturība. Tāpat tas ir svarīgi, lai gūtu iedzīvotāju atbalstu rīcībai pret šīm sugām. Paraugprakse ietver, piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) izstrādātos pamatprincipus par dzīvnieku labturību.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Būtu jāļauj dalībvalstīm paturēt spēkā vai pieņemt valsts noteikumus par invazīvu svešzemju sugu pārvaldību, kas ir stingrāki par šajā regulā paredzētajiem.

Pamatojums

Dalībvalstis pašlaik piemēro dažādus aizliegumus attiecībā uz ISS importu, tirdzniecību un/vai tirgvedību — tie ir ieviesti jau 13 dalībvalstīs. Apzinoties, ka ierobežoti resursi var kavēt noteiktu pasākumu īstenošanu, ir jāizstrādā sistēma, lai nodrošinātu elastību, ja tas ir iespējams, un atzītu to, ka dalībvalstis jau strādā pie ISS problēmas risināšanas. Tāpēc ir skaidri jānorāda, ka dalībvalstis var ieviest vai saglabāt stingrākus pasākumus.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

19. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt stingrākus pasākumus, lai apkarotu invazīvas svešzemju sugas un proaktīvi rīkotos attiecībā uz sugām, kuras nav iekļautas invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, sarakstā. Tāpēc, pieņemot aktīvāku nostāju attiecībā uz sarakstā neiekļautajām sugām, būtu jāprasa izdot izplatīšanas atļauju, lai varētu izplatīt vidē tādas invazīvas svešzemju sugas, kuras nav iekļautas invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, sarakstā, bet par kurām dalībvalstis ir atradušas pierādījumus, ka tās rada risku. Sīki izstrādāti noteikumi par svešzemju sugu izmantošanas atļaušanu akvakultūrā jau ir iekļauti Regulā (EK) Nr. 708/2007, un dalībvalstīm tie būtu jāņem vērā šajā kontekstā.	(19) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt jebkādus nepieciešamus, proaktīvus pasākumus, piemēram, noteikumus par tirdzniecību, izmantošanu, pārvadāšanu un izplatīšanu savvaļā, attiecībā uz sugām, kuras nav iekļautas to invazīvo svešzemju sugu sarakstā, kas rada bažas Savienībai. Tāpēc, pieņemot aktīvāku nostāju attiecībā uz sarakstā neiekļautajām sugām, būtu jāprasa izdot izplatīšanas atļauju, lai varētu izplatīt vidē tādas invazīvas svešzemju sugas, kuras nav iekļautas invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, sarakstā, bet par kurām dalībvalstis ir atradušas pierādījumus, ka tās rada risku. Sīki izstrādāti noteikumi par svešzemju sugu izmantošanas atļaušanu akvakultūrā jau ir iekļauti Regulā (EK) Nr. 708/2007, un dalībvalstīm tie būtu jāņem vērā šajā kontekstā.

Pamatojums

Vajadzētu nodrošināt nepilnīgu sarakstu, norādot arī vispiemērotākos pasākumus. Jautājums par iespēju dalībvalstīm pieņem stingrākus pasākumus tiek skatīts atsevišķā apsvērumā. Skaidri jānosaka, ka dalībvalstis var veikt visus nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai to vietējie augi un dzīvnieki varētu dzīvot, tostarp tirdzniecības ierobežojumus invazīvo sugu apkarošanai valsts līmenī.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Liela daļa invazīvo svešzemju sugu Savienībā ir introducētas neapzināti. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārvaldīt sugu neapzinātas introdukcijas izplatības ceļus. Šajā ziņā rīcībai vajadzētu būt pakāpeniskai, ņemot vērā salīdzinoši mazo pieredzi šajā jomā. Rīcībai būtu jāietver brīvprātīgi pasākumi, piemēram, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Pamatnostādnes par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību, un obligāti pasākumi, un tai būtu jābalstās uz Savienībā un dalībvalstīs iegūto pieredzi dažu izplatības ceļu pārvaldībā, tostarp uz pasākumiem, ko nosaka Starptautiskā Konvencija par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu. Attiecīgi Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai mudinātu dalībvalstis ratificēt šo konvenciju, tostarp, lai veicinātu iespējas apspriesties ministru līmenī. Neskarot noteikumus par dalībvalstu rīcības plāniem, Komisijai [trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] būtu jāziņo par to, kā dalībvalstis īsteno šos brīvprātīgos pasākumus, un attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību aktu priekšlikumi šādu pasākumu iestrādāšanai Savienības tiesību aktos.

Pamatojums

Laikā, kad tika gatavots Komisijas ietekmes novērtējums, konvenciju bija ratificējušas tikai četras dalībvalstis; tomēr Komisijas IEEP ziņojumā (2010. gads) bija teikts, ka visnozīmīgākie svešzemju sugu nejaušas introdukcijas ierosinātāji ir neattīrītu balasta ūdeņu izplūšana un korpusu apaugšana. Tāpēc, ja brīvprātīgi pasākumi izrādās neveiksmīgi, Komisijai vajadzētu apsvērt iespēju nākt klajā ar tiesību aktu šajā jomā.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai izstrādātu piemērotu zināšanu bāzi invazīvo svešzemju sugu radīto problēmu risināšanai, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic šo sugu izpēti, monitoringu un uzraudzību. Tā kā uzraudzības sistēmas nodrošina vispiemērotākos līdzekļus jaunu invazīvu svešzemju sugu agrīnai atklāšanai un jau naturalizējušos sugu izplatības noteikšanai, tajās būtu jāietver gan mērķtiecīgi, gan vispārēji apsekojumi un jāiesaista dažādas nozares un ieinteresētās personas, tostarp vietējie iedzīvotāji. Uzraudzības sistēmām būtu jāpievērš pastāvīga uzmanība ikvienai jaunai invazīvai svešzemju sugai jebkur Savienībā. Lai nodrošinātu efektivitāti un rentabilitāti, būtu jāpiemēro ar Savienības tiesību aktiem jau izveidotās robežkontroles, uzraudzības un monitoringa sistēmas, jo īpaši tās, kas minētas Direktīvās 2009/147/EK, 92/43/EEK, 2008/56/EK un 2000/60/EK.

(21) Lai izstrādātu piemērotu zināšanu bāzi invazīvo svešzemju sugu radīto problēmu risināšanai, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic šo sugu izpēti, monitoringu un uzraudzību, kā arī apmainās ar paraugpraksi jautājumā par invazīvu svešzemju sugu profilaksi un pārvaldību. Tā kā uzraudzības sistēmas nodrošina vispiemērotākos līdzekļus jaunu invazīvu svešzemju sugu agrīnai atklāšanai un jau naturalizējušos sugu izplatības noteikšanai, tajās būtu jāietver gan mērķtiecīgi, gan vispārēji apsekojumi un jāiesaista dažādas nozares un ieinteresētās personas, tostarp reģionālās iestādes. Uzraudzības sistēmām būtu jāpievērš pastāvīga uzmanība ikvienai jaunai invazīvai svešzemju sugai jebkur Savienībā un jo īpaši būtu jācenšas radīt ļoti efektīvu un vienotu priekšstatu Savienības līmenī. Lai nodrošinātu efektivitāti un rentabilitāti, būtu jāpiemēro ar Savienības tiesību aktiem jau izveidotās robežkontroles, uzraudzības un monitoringa sistēmas, jo īpaši tās, kas minētas Direktīvās 2009/147/EK, 92/43/EEK, 2008/56/EK un 2000/60/EK.

Pamatojums

Sistēmas (trauksmes, informācijas, kontroles), kas nodrošina zināšanu bāzi, nevajadzētu atstāt tikai un vienīgi atsevišķu valstu ziņā, bet gan tām būtu jārada ļoti efektīvs un vienots priekšstats ES līmenī visā ISS pārvaldības ciklā.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Dažu invazīvo svešzemju sugu nepieciešamā izskaušana un pārvaldīšana var radīt sāpes, mokas, bailes vai cita veida ciešanas dzīvniekiem, pat tad, ja izmanto vislabākos pieejamos tehniskos līdzekļus. Šī iemesla dēļ dalībvalstīm un ikvienam, kas iesaistīts invazīvu svešzemju sugu izskaušanā, kontrolē vai ierobežošanā, būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai procesa laikā līdz minimumam samazinātu dzīvnieku sāpes, mokas un ciešanas, pēc iespējas ņemot vērā paraugprakses šajā jomā, piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) izstrādātos pamatprincipus par dzīvnieku labturību.

(24) Dažu invazīvo svešzemju sugu izskaušana un pārvaldīšana, ja to uzskata par nepieciešamu, var radīt sāpes, mokas, bailes vai cita veida ciešanas dzīvniekiem, pat tad, ja izmanto vislabākos pieejamos tehniskos līdzekļus. Šī iemesla dēļ dalībvalstīm un ikvienam, kas iesaistīts invazīvu svešzemju sugu izskaušanā, kontrolē vai ierobežošanā, būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai procesa laikā nepieļautu dzīvnieku sāpes, mokas un ciešanas, pēc iespējas ņemot vērā paraugprakses šajā jomā, piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) izstrādātos pamatprincipus par dzīvnieku labturību. Ja tiek apsvērta sugu izskaušana vai pārvaldība, ir jāizmanto humānas un zinātniski pārbaudītas metodes, un dalībvalstīm lēmumu pieņemšanas procesā ir jāpiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas un zinātniskie eksperti. Ir jāizvērtē nenāvējošu metožu izmantošana, un visi pasākumi jāīsteno tā, lai pēc iespējas samazinātu to ietekmi uz nemērķa sugām.

Pamatojums

Regulas 24. apsvērumā iekļautais teksts par dzīvnieku labturību tiek vērtēts atzinīgi, tomēr tas nav pilnvērtīgs. Ir pieņemama prasība izskaust sāpes, mokas vai ciešanas, un tās ir jānovērš, nevis pēc iespējas jāsamazina līdz minimumam. Ja tiek pierādīta nepieciešamība īstenot kontroles pasākumus (un to pamato ar pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem), ir jāizmanto tikai humānas metodes, un dalībvalstu pienākums ir lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt ieinteresētās personas, piemēram, dzīvnieku labturības organizācijas.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Invazīvās svešzemju sugas parasti rada kaitējumu ekosistēmām un samazina to izturētspēju. Tāpēc ir vajadzīgi atjaunošanas pasākumi, lai nostiprinātu ekosistēmu izturētspēju pret invāzijām, izlabotu radīto kaitējumu un veicinātu sugu un biotopu aizsardzības statusa saglabāšanu saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 4. pantu un Direktīvas 92/43/EEK 6. pantu, iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu ekoloģiskā statusa saglabāšanu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. pantu un jūras ūdeņu vides statusa saglabāšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 13. pantu.

(25) Invazīvās svešzemju sugas parasti rada kaitējumu ekosistēmām un samazina to izturētspēju. Tāpēc būtu jāveic samērīgi atjaunošanas pasākumi, lai nostiprinātu ekosistēmu izturētspēju pret invāzijām, izlabotu radīto kaitējumu un veicinātu sugu un biotopu aizsardzības statusa saglabāšanu saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 4. pantu un Direktīvas 92/43/EEK 6. pantu, iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu ekoloģiskā statusa saglabāšanu saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. pantu un jūras ūdeņu vides statusa saglabāšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 13. pantu. Ja operatorus uzskata par atbildīgiem par tādu apzinātu vai netīšu invazīvu svešzemju sugu introdukciju vai izplatīšanu, kas rada bažas Savienībai, šādiem operatoriem ir atbildība un tiem jāsniedz būtisks ieguldījums, lai segtu atjaunošanas izmaksas, pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā”.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Invazīvu svešzemju sugu apkarošanas sistēmas pamatā vajadzētu būt centralizētai informācijas sistēmai, kurā sakopota esošā informācija par svešzemju sugām Savienībā un kurā iespējams piekļūt informācijai par sugu klātbūtni, izplatību, ekoloģiju, invāzijas vēsturi un visai citai informācijai, kas nepieciešama politikas pamatošanai un pārvaldības lēmumu pieņemšanai, kā arī apmainīties ar labās prakses piemēriem. Priekšnosacījums šā tiesību akta efektīvai īstenošanai ir pārrobežu sadarbība, jo īpaši starp kaimiņvalstīm, kā arī koordinācija starp dalībvalstīm, jo īpaši viena Savienības bioģeogrāfiskā reģiona ietvaros, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK. Invazīvo svešzemju sugu informācijas sistēmā būtu jāiekļauj informācija no pašreizējām datubāzēm, kas izveidotas par katru atsevišķo dalībvalsti, Eiropas reģioniem (NOBANIS) un Eiropu kopumā (DAISIE). Veidojot centralizēto informācijas sistēmu, Komisijai būtu jāspēj paļauties uz Eiropas Vides aģentūru, ja darbības veids un aģentūras īpašā kompetence šādu rīcību pietiekami pamato. Šādā gadījumā Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā ietekme uz Aģentūras pārvaldības struktūru un uz tās finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

Pamatojums

The Habitats Directive (92/43/EEC) refers to nine biogeographical regions of the EU with their own specific features: the Alpine, Atlantic, Black Sea, Boreal, Continental, Macaronesian, Mediterranean, Pannonian and Steppic regions. The coordinated central information system is paramount for the success of the proposed measures, and the Commission should use all available resources to support the implementation work, including in particular the very relevant expertise of the European Environment Agency. Staff should be allocated as necessary, taking of course into account the cost-effectiveness of delegating the tasks.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

27. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē²¹, izveido regulējumu attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu, pieņemot ar vidi saistītus lēmumus. Definējot rīcību attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, ar patiesu sabiedrības līdzdalību būtu jādod iespēja sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt būtiski šo lēmumu pieņemšanai, tādējādi palielinot lēmumu pieņemšanas procesa atbildīgumu un pārredzamību un dodot ieguldījumu sabiedrības informētībā par vides jautājumiem un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem.	(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē²¹, izveido regulējumu attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu, pieņemot ar vidi saistītus lēmumus. Definējot rīcību attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, ar patiesu sabiedrības līdzdalību būtu jādod iespēja sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt būtiski šo lēmumu pieņemšanai, tādējādi palielinot lēmumu pieņemšanas procesa atbildīgumu un pārredzamību un dodot ieguldījumu sabiedrības informētībā par vides jautājumiem un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem. Šajā procesā īpaši svarīga ir savlaicīga un efektīva sabiedrības līdzdalība, lai pieņemtu vai atjauninātu to invazīvo svešzemju sugu sarakstu, kas rada bažas Savienībai, un lai dalībvalstis izstrādātu rīcības plānus un pasākumus. Dalībvalstu lēmumu pieņemšanā par invazīvo sugu problēmu risināšanu jāiesaista arī vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes, jo tām ir būtiska nozīme šo lēmumu īstenošanā un sabiedrības izpratnes veicināšanā, un informācijas sniegšanā.
____________	_____________
²¹OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.	²¹OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.

Pamatojums

Ierobežojošus pasākumus sabiedrība vienmēr uztver ļoti jutīgi. Bez patiesa sabiedrības atbalsta nekādi panākumi ISS problēmas risināšanā nav iespējami.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a) Šīs regulas īstenošana, jo īpaši attiecībā uz to invazīvo svešzemju sugu saraksta izveidi un atjaunināšanu, kas rada bažas Savienībai, riska novērtēšanu, ārkārtas pasākumiem un ātru izskaušanu agrīnā invāzijas stadijā, būtu jābalsta uz informāciju par pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem, tādējādi pieprasot pastāvīgu un efektīvu zinātnes aprindu attiecīgo locekļu iesaistīšanu. Tāpēc vajadzētu aktīvi meklēt informāciju, regulāri apspriežoties ar zinātniekiem, jo īpaši izveidojot īpašu struktūru (Zinātnisko forumu), kas konsultētu Komisiju.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

28. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai nodrošināto vienotus nosacījumus šīs regulas piemērošanā, īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, saraksta pieņemšanu un atjaunināšanu, atkāpju no ātras izskaušanas pienākuma paredzēšanu un Savienības mēroga ārkārtas pasākumu pieņemšanu, būtu jāuztic Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu²².	(28) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par šīs regulas piemērošanu, īpašu valsts atkāpju un atkāpju no ātras izskaušanas pienākuma paredzēšanu un Savienības mēroga ārkārtas pasākumu pieņemšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu²².
______________	_____________
²²OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.	²²OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

29. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Lai varētu ņemt vērā jaunākos zinātnes atklājumus vides jomā, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, kā secināt, ka invazīvās svešzemju sugas spēj izveidot dzīvotspējīgas populācijas un izplatīties, un lai noteiktu riska novērtējumu izstrādes kopējos elementus, būtu jādeleģē Komisijai. Jo īpaši svarīgi ir, ka Komisija sagatavošanas darba laikā īsteno atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un noformējot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.	(29) Lai varētu ņemt vērā jaunākos zinātnes atklājumus vides jomā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to invazīvo svešzemju sugu saraksta izveidi un atjaunināšanu, kas rada bažas Savienībai, attiecībā uz to, kā secināt, ka invazīvās svešzemju sugas spēj izveidot dzīvotspējīgas populācijas un izplatīties, un lai noteiktu riska novērtējumu izstrādes kopējos elementus. Jo īpaši svarīgi ir, ka Komisija sagatavošanas darba laikā īsteno atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, apspriežoties ar Zinātnisko forumu. Komisijai, sagatavojot un noformējot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ir svarīgi, ka dalībvalstis par pārkāpumiem piemēro preventīvas, efektīvas un samērīgas sankcijas, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un smagumu. Piemērojot sankcijas, ņem vērā principu “piesārņotājs maksā” un tās piemēro visām personām (komerciālām vai nekomerciālām), kuras ir atbildīgas par svešzemju sugu introdukciju, neatkarīgi no tā, vai tas noticis tīši vai netīši.

Pamatojums

Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu nosaka precedentu principa „piesārņotājs maksā” likumīgai izmantošanai, jo īpaši attiecībā uz sugu un dabisko dzīvotņu aizsargāšanu.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Lai tiesiski paļāvīgi komerciālie operatori, piemēram, tie, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 708/2007, pēc tam, kad būs stājušies spēkā šie jaunie noteikumi, varētu iztukšot savus invazīvo svešzemju sugu krājumus, kas rada bažas Savienībai, ir pamatoti dot tiem divus gadus laika attiecīgo īpatņu nokaušanai, pārdošanai vai nodošanai pētniecības vai ex situ saglabāšanas iestādēm.

(32) Lai komerciālie operatori, piemēram, tie, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 708/2007, pēc tam, kad būs stājušies spēkā šie jaunie noteikumi, varētu iztukšot savus invazīvo svešzemju sugu krājumus, kas rada bažas Savienībai, ir pamatoti dot tiem divus gadus laika attiecīgo īpatņu humānai izbrāķēšanai, pārdošanai vai –– attiecīgos gadījumos ––nodošanai pētniecības vai ex situ saglabāšanas iestādēm.

Pamatojums

Vārds „nokaut” šajā kontekstā nav atbilstošs, jo to bieži vien izmanto, norādot uz dzīvnieku nogalināšanu pārtikas vai kažokādas iegūšanas nolūkos; tas būtu jāaizstāj ar vārdiem „humāni izbrāķēt”.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī regula attiecas uz visām invazīvajām svešzemju sugām Savienībā, kas definētas 3. panta 2. punktā.

1. Šī regula attiecas uz visām invazīvajām svešzemju sugām, kas definētas 3. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) regulētām dzīvnieku slimībām, kas definētas Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [dzīvnieku veselības tiesību akts – COM(2013) 260 final] 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā;

(c) regulētu dzīvnieku slimību izraisītājiem, kas definētas Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [dzīvnieku veselības tiesību akts – COM(2013) 260 final] 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā;

Pamatojums

Tā kā šī regula attiecas uz sugām, pareizāk un precīzāk būtu izmantot ne tikai terminu „dzīvnieku slimības”, bet arī terminu „slimību izraisītāji”.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) sugām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 708/2007 IV pielikumā;

svītrots

Pamatojums

Lai tiesiskais regulējums invazīvu svešzemju sugu jomā būtu saskaņots (sk. arī 9. apsvērumu), sugas vai darbības no šīs regulas piemērošanas jomas svītro tikai tad, ja to nelabvēlīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumiem novērš ar citiem tiesību aktiem. Regulas (EK) 708/2007 IV pielikumā minētajām sugām nepiemēro procedūras, kas minētajā regulā izklāstītas attiecībā uz akvakultūru, tomēr invazīvo svešzemju sugu regulas piemērošanas joma ir plašāka, jo tā ietver sugas, ko izmanto citās jomās, piemēram, lolojumdzīvnieku tirdzniecībā vai attiecībā uz zooloģiskajiem dārziem un akvārijiem; tāpēc šīs sugas vajadzētu iekļaut šajā regulā, un uz tām vajadzētu attiecināt tajā izklāstītās procedūras.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) “svešzemju sugas” ir jebkuri dzīvi dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu sugu, pasugu vai zemāka taksona īpatņi vai eksemplāri, kas introducēti ārpus to dabiskās kādreizējās vai tagadējās izplatības teritorijas; tās ietver jebkuru šādu organismu daļu, dzimumšūnas, sēklas, olas vai dzinumus, kā arī jebkurus hibrīdus, pasugas vai šķirnes, kuras varētu izdzīvot un savairoties;

(1) “svešzemju sugas” ir jebkuri dzīvi dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu sugu, pasugu vai zemāka taksona īpatņi vai eksemplāri, kas introducēti ārpus to dabiskās kādreizējās vai tagadējās izplatības teritorijas vai kas ir nokļuvuši tagadējā izplatības teritorijā migrācijas ceļā; tās ietver jebkuru šādu organismu daļu, dzimumšūnas, sēklas, olas vai dzinumus, kā arī jebkuras savvaļā nonākušās mājdzīvnieku sugas, hibrīdus, pasugas vai šķirnes, kuras varētu izdzīvot un savairoties;

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) “invazīvas svešzemju sugas” ir svešzemju sugas, par kurām riska novērtēšanā ir konstatēts, ka to introdukcija vai izplatīšanās apdraud bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, un kuras var arī negatīvi ietekmēt cilvēka veselību vai ekonomiku;

(2) “invazīvas svešzemju sugas” ir svešzemju sugas, par kurām riska novērtēšanā ir konstatēts, ka to introdukcija un izplatīšanās apdraud bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus vai tos ietekmē, un kuras var arī negatīvi ietekmēt cilvēka veselību, ekonomiku un sabiedrību kopumā;

Pamatojums

Šis nelielais grozījums nodrošina atbilstību 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 5. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktam. Skaidrojums atbilstoši regulas primārajam mērķim, kas minēts 1. pantā.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) “invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai” ir invazīvas svešzemju sugas, kuru negatīvā ietekme tiek uzskatīta par tādu, kuras novēršanai vajadzīga saskaņota rīcība Savienības mērogā atbilstīgi 4. panta 2. punktam;

(3) “invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai” ir invazīvas svešzemju sugas, kas ir svešas Savienības teritorijā, izņemot tālākos reģionos, vai sugas, kuras vienā bioģeogrāfiskajā Savienības reģionā ir svešas, bet citā reģionā — vietējās sugas, kuru negatīvā ietekme vienā vai vairākās dalībvalstīs tiek uzskatīta par tādu, kuras novēršanai vajadzīga saskaņota rīcība Savienības mērogā atbilstīgi 4. panta 2. punktam;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) “invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas dalībvalstij” ir tādas invazīvas svešzemju sugas (izņemot invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai), par kurām dalībvalsts, pamatojoties uz zinātniskajiem pierādījumiem, uzskata, ka šo sugu atbrīvošanas vai izplatīšanās nelabvēlīgā ietekme, pat ja tā nav pilnībā skaidra, ir būtiska minētās valsts teritorijā vai tās daļā un ir jāveic pasākumi attiecīgās dalībvalsts līmenī;

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) “pētniecība” ir aprakstošs vai eksperimentāls darbs, ko veic saskaņā ar regulētiem nosacījumiem, lai iegūtu jaunas zināšanas vai izstrādātu jaunus produktus, tai skaitā invazīvu svešzemju sugu ģenētisko īpašību — izņemot invāzijas spēju — sākotnēja identifikācija, raksturošana un izdalīšana tikai tiktāl, cik tas ir būtiski, lai veicinātu šo īpašību pavairošanu neinvazīvās sugās;

(7) “pētniecība” ir aprakstošs vai eksperimentāls darbs, ko veic saskaņā ar regulētiem nosacījumiem, lai iegūtu jaunus zinātniskos atklājumus vai izstrādātu jaunus produktus, tai skaitā invazīvu svešzemju sugu ģenētisko īpašību — izņemot īpašību, kas rada sugu invāzijas spēju — sākotnēja identifikācija, raksturošana un izdalīšana tikai tiktāl, cik tas ir būtiski, lai veicinātu šo īpašību pavairošanu neinvazīvās sugās;

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

3. pants – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) “izskaušana” ir invazīvas svešzemju sugas populācijas pilnīga un pastāvīga iznīcināšana ar fiziskiem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem līdzekļiem;

(12) “izskaušana” ir invazīvas svešzemju sugas populācijas pilnīga un pastāvīga iznīcināšana ar nāvējošiem vai nenāvējošiem fiziskiem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem līdzekļiem;

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

3. pants – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) “pārvaldība” ir fiziska, ķīmiska vai bioloģiska rīcība, kuras mērķis ir invazīvas svešzemju sugas populācijas izskaušana, kontrole vai ierobežošana;

(14) “pārvaldība” ir nāvējoša vai nenāvējoša fiziska, ķīmiska vai bioloģiska rīcība, kuras mērķis ir invazīvas svešzemju sugas populācijas izskaušana, kontrole vai ierobežošana, vienlaikus novēršot ietekmi uz nemērķa sugām un to dzīvotnēm;

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

3. pants – 16. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) “populācijas kontrole” ir fiziski, ķīmiski vai bioloģiski pasākumi, ko piemēro invazīvas svešzemju sugas populācijai ar mērķi pēc iespējas samazināt indivīdu skaitu tā, lai, nespējot sugu izskaust, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un nelabvēlīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem vai uz cilvēka veselību un ekonomiku.

(16) “populācijas kontrole” ir nāvējoši vai nenāvējoši fiziski, ķīmiski vai bioloģiski pasākumi, ko piemēro invazīvas svešzemju sugas populācijai, vienlaikus novēršot ietekmi uz nemērķa sugām, kā arī uz to dzīvotnēm, ar mērķi pēc iespējas samazināt indivīdu skaitu tā, lai, nespējot sugu izskaust, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un nelabvēlīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem vai uz cilvēka veselību un ekonomiku.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, sarakstu pieņem un atjaunina Komisija ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	1. Saskaņā ar 23. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu to invazīvo svešzemju sugu un sugu taksonomisko grupu sarakstu, kas rada bažas Savienībai, pamatojoties uz 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Sarakstu pievieno šai regulai kā pielikumu.

Pamatojums

The list of IAS of Union concern should be annexed to the basic act because of its central importance and its close link with the scope of the act. Annexing the list to the basic act furthermore provides more legal clarity than a self-standing list. Correspondingly, the appropriate procedure to establish and update a list in an Annex of the Regulation is by delegated acts. The Regulation should, when appropriate, include taxonomic groups of species with similar ecological requirements to prevent the trade simply switching from a species on the list of Union concern to a similar but unlisted species (e.g. when red-eared terrapin was added to Annex B of Regulation (EC) No 338/97, the trade simply switched to yellow-bellied terrapin).

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus pieņem līdz ...* [OV: lūdzu ievietot datumu — 18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Pamatojums

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Saskaņā ar 23. pantu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai atjauninātu 1. punktā minēto sarakstu, pamatojoties uz 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Pamatojums

Saraksta atjaunināšanas procedūru vajadzētu skaidri nošķirt no tā izveides procedūras.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Invazīvās svešzemju sugas iekļauj 1. punktā minētajā sarakstā tikai tad, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

2. Invazīvās svešzemju sugas vai sugu taksonomiskās grupas iekļauj 1. punktā minētajā sarakstā tikai tad, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

Pamatojums

Regulā vajadzētu iekļaut cieši saistītu sugu taksonomiskās grupas ar līdzīgām ekoloģiskām prasībām, lai novērstu vienkāršu tirdzniecības maiņu, proti, kad sarakstā iekļauto sugu, kas rada bažas Savienībai, vietā sāk tirgot līdzīgas, bet nereģistrētas sugas (piemēram, kad Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikumā iekļāva sarkanausu bruņrupuci, tā vietā sāka tirgot dzeltenausu bruņrupuci).

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, ir konstatēts, ka tās ir svešas Savienības teritorijā, izņemot tālākos reģionus;

(a) pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka tās ir svešas vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot tālākos reģionus, vai svešas vienā Savienības bioģeogrāfiskajā reģionā, bet vietējas sugas citā;

Pamatojums

Patlaban regulā ir minētas tikai tās sugas, kuras ir svešas visā ES teritorijā. Šis grozījums ir nepieciešams, lai regulas piemērošanas jomā iekļautu tās sugas, kas ir invazīvas tikai vienā Savienības daļā, bet vietējas sugas citā daļā.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, ir konstatēts, ka tās spēj izveidot dzīvotspējīgu populāciju un izplatīties vidē esošajos vai sakarā ar klimata pārmaiņām paredzamajos apstākļos jebkur Savienībā, izņemot tālākos reģionus;

(b) ņemot vērā labākos un jaunākos pieejamos zinātniskos pierādījumus, ir konstatēts, ka tās spēj izveidot dzīvotspējīgu populāciju un izplatīties vidē esošajos vai sakarā ar klimata pārmaiņām paredzamajos apstākļos jebkur Savienībā, izņemot tālākos reģionus;

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var iesniegt Komisijai pieprasījumus par invazīvu svešzemju sugu iekļaušanu 1. punktā minētajā sarakstā. Šajos pieprasījumos iekļauj šādu informāciju:	Dalībvalstis var iesniegt Komisijai pieprasījumus par invazīvu svešzemju sugu iekļaušanu 1. punktā minētajā sarakstā. Šajos pieprasījumos iekļauj visus šos datus:

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) sugas nosaukums;

(a) sugas vai sugu taksonomiskās grupas nosaukums;

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pierādījumi, ka suga atbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem.	(c) pierādījumi, ka suga vai sugu taksonomiskā grupa atbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļautās sugas tiks atlasītas, balstoties uz kritērijiem, kuros ņemts vērā tas, cik lielā mērā sugas ir vai var kļūt invazīvas Savienības teritorijā, un tas, kāda ir to faktiskā vai potenciālā ietekme uz bioloģisko daudzveidību vai ekosistēmas pakalpojumiem, kā arī cilvēku veselību un ekonomikas interesēm.

Pamatojums

Lai gan ierosinātajā regulā ir minēta informācija par riska novērtējumiem, kas jāveic, lai informētu par to sugu atlasi, kurām piemēros šo regulu, tomēr nav nekādu norāžu par to, uz ko šie atlases kritēriji tiek balstīti.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Šā panta 1. punktā minētajam sarakstam pievieno piezīmi, norādot, vai dalībvalsts ir pieprasījusi un vai tai ir piešķirtas jebkādas atkāpes saskaņā ar 4.a pantu.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Sarakstā, kas minēts 1. punktā, ir ne vairāk kā piecdesmit sugu, tai skaitā visas sugas, kuras var tikt pievienotas 9. pantā paredzēto ārkārtas pasākumu īstenošanas rezultātā.

svītrots

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a pants

Valsts atkāpes attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai

1. Ierobežojumi, kas minēti 7. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā un 8., 11. līdz 13. un 15. pantā, neattiecas uz tādām invazīvajām svešzemju sugām dalībvalsts teritorijā, kuras ir vietējās šajā dalībvalstī.

2. Dalībvalsts var iesniegt Komisijai pieteikumu par atkāpes piemērošanu kādam vai visiem ierobežojumiem, kas minēti 7. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā un 8., 11. līdz 15. un 19. pantā, attiecībā uz invazīvu svešzemju sugu, kura rada bažas Savienībai.

3. Pieteikumu par atkāpes piemērošanu iesniedz tikai tad, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

(a) balstoties uz pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem, ir redzams, ka šī suga minētās dalībvalsts teritorijā nav invazīva un nerada būtisku kaitējumu kaimiņos esošajām dalībvalstīm;

(b) izmaksu un ieguvumu analīze, kas balstīta uz pieejamajiem datiem un kam ir pārliecinoša ticamība, pierāda, ka izmaksas būs ārkārtīgi augstas un nesamērīgas ar ieguvumiem, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju minētajā dalībvalstī.

4. Pieteikumu par atkāpes piemērošanu atbilstīgi pamato un tam pievieno 3. punkta a) vai b) apakšpunktā minētos pierādījumus.

5. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, lemj par pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Līdz 5. punktā minētā lēmuma pieņemšanai dalībvalsts nodrošina ierobežojošu pasākumu īstenošanu, lai izvairītos no sugu tālākas izplatīšanās.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

Riska novērtēšana un deleģētie akti

1. Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstis veic 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā minēto riska novērtējumu, iekļaujot šādus elementus:

1. Komisija –– attiecīgā gadījumā ar dalībvalsts palīdzību –– veic 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā minēto riska novērtējumu, iekļaujot šādus elementus:

(a) sugas apraksts, norādot tās taksonomisko identitāti, tās vēsturi, dabisko areālu, iespējamo areālu;

(a) sugas apraksts, norādot tās taksonomisko identitāti, tās vēsturi, dabisko areālu un iespējamo areālu;

(b) sugas reprodukcijas un izplatības modeļu apraksts, tai skaitā novērtējums, vai pastāv tādi vides apstākļi, kas nepieciešami reprodukcijai un izplatībai;

(b) sugas reprodukcijas un izplatības modeļu un dinamikas apraksts, tai skaitā novērtējums, vai pastāv tādi vides apstākļi, kas nepieciešami reprodukcijai un izplatībai;

(c) iespējamo apzinātas un neapzinātas ienākšanas un izplatības ceļu apraksts, tai skaitā — attiecīgā gadījumā — preces, ar kurām suga parasti tiek saistīta;

(d) rūpīgs ienākšanas, naturalizēšanās, izplatīšanās riska novērtējums attiecīgajos bioloģiski ģeogrāfiskos reģionos pašreizējos apstākļos un sakarā ar klimata pārmaiņām paredzamos apstākļos;

(e) sugas pašreizējās izplatības apraksts, tai skaitā tas, vai suga jau atrodas Savienībā vai tās kaimiņvalstīs;

(e) sugas pašreizējās izplatības apraksts, tai skaitā tas, vai suga jau atrodas Savienībā kā vietējā vai svešzemju suga vai tās kaimiņvalstīs, un prognoze par tās iespējamo turpmāko izplatību;

(f) apraksts par negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, tai skaitā uz vietējām sugām, aizsargātām teritorijām, apdraudētām dzīvotnēm, uz cilvēka veselību un ekonomiku, ietverot turpmākās ietekmes svarīguma novērtējumu;

(f) apraksts vai aplēses, kas balstītas uz labāko pieejamo zinātnisko kompetenci, par negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, tai skaitā uz vietējām sugām, aizsargātām teritorijām, apdraudētām dzīvotnēm, ekonomiku, sabiedrības veselību un drošību;

(g) kvantitatīva prognoze par kaitējuma radītajām izmaksām Savienības mērogā, parādot to nozīmīgumu Savienībai, lai papildus pamatotu rīcību, jo kopējais kaitējums būtu lielāks par ietekmes mīkstināšanas izmaksām;

(g) novērtējums par iespējamām kaitējuma radītajām izmaksām Savienības mērogā, parādot to nozīmīgumu Savienībai;

(h) apraksts par sugas iespējamo izmantošanu un ar to saistītajiem ieguvumiem.

(h) apraksts par sugas iespējamo izmantošanu un ar to saistītajiem ieguvumiem;

(ha) tādu iespējamo risinājumu novērtēšana un atlase, kas ļauj samazināt invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās risku.

2. Saskaņā ar 23. pantu Komisija ir tiesīga pieņemt deleģētus aktus, lai precīzāk noteiktu 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pieļaujamo zinātnisko pierādījumu veidu un sniegtu šī panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā minēto elementu piemērošanas sīku aprakstu, tai skaitā šo elementu novērtēšanas metodoloģiju, ņemot vērā attiecīgos valsts un starptautiskos standartus un nepieciešamību noteikt prioritāti pasākumiem pret tādām sugām, kas nodara vai var nodarīt būtisku ekonomisku kaitējumu, tai skaitā tādu, kāds rodas, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai.

2. Saskaņā ar 23. pantu Komisija ir tiesīga pieņemt deleģētus aktus, lai precīzāk noteiktu 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pieļaujamo zinātnisko pierādījumu veidu un sniegtu šī panta 1. punkta a) līdz ha) apakšpunktā minēto elementu piemērošanas sīku aprakstu, tai skaitā šo elementu novērtēšanas metodoloģiju, ņemot vērā attiecīgos valsts un starptautiskos standartus un nepieciešamību noteikt prioritāti pasākumiem pret tādām sugām, kas nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu cilvēka veselībai un ekonomikai, tai skaitā tādu, kāds rodas, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz sugām, kas iekļautas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā un kas ir vietējās kādā tālākajā reģionā, neattiecas 7., 8., 11. un 13. līdz 17. panta noteikumi tajā tālākajā reģionā, kurā tās ir vietējās sugas.	1. Uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai un ir kāda tālākā reģiona vietējās sugas, neattiecas 7., 8., 11. un 13. līdz 17. panta noteikumi tajā tālākajā reģionā, kurā tās ir vietējās sugas.

Pamatojums

Tā kā regulā ir ietverta jēdziena „invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai” definīcija, uz to vajadzētu skaidri atsaukties visā tekstā.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

Invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, aizliegums

Ierobežojumi attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai

1. Sugas, kas iekļautas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, aizliegts apzināti:

1. Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, nedrīkst apzināti vai nolaidības dēļ:

(a) ievest Savienības teritorijā vai vest tranzītā;

(a) introducēt dalībvalstī vai vest tranzītā caur to;

(b) pavairot, ļaujot tām vairoties;

(d) laist tirgū;

(d) laist tirgū vai piedāvāt pārdošanai;

(e) lietot vai apmainīt;

(f) turēt vai audzēt, tai skaitā ierobežotas turēšanas apstākļos;

(f) neskarot 8. pantu, turēt vai audzēt, tai skaitā ierobežotas turēšanas apstākļos;

(g) izplatīt vidē.

2. Dalībvalstis novērš invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, neapzinātu introdukciju saskaņā ar 11. panta 3. un 4. punktu.

2. Dalībvalstis novērš jebkuru citu to invazīvo svešzemju sugu neapzinātu introdukciju, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar 11. panta 3. un 4. punktu.

2.a Dalībvalstis var paturēt spēkā vai pieņemt stingrākus valsts noteikumus ar mērķi nepieļaut to invazīvo svešzemju sugu introdukciju, naturalizāciju un izplatīšanos, kas rada bažas Savienībai.

(Grozījums, mainot vārdu “aizliegums" pret “ierobežojumiem”, attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

Pētniecības un ex situ saglabāšanas atļaujas

Atļaujas

1. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktā minētajiem aizliegumiem, dalībvalstis izveido atļauju sistēmu, kas ļauj iestādēm, kuras ir pilnvarotas veikt pētniecību vai ex situ saglabāšanu, īstenot šīs darbības ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai.

1. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta a), b), c), d), e) un f) apakšpunktā minētajiem ierobežojumiem, dalībvalstis izveido atļauju sistēmu, kas ļauj iestādēm, kuras ir pilnvarotas veikt pētniecību vai ex situ saglabāšanu, īstenot šīs darbības ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai. Dalībvalstis var arī izveidot atļauju sistēmu, kas ļauj specializētajām iestādēm, kuras ir pilnvarotas komerciālos nolūkos kultivēt augu sugas vai audzēt dzīvniekus, ko paredz Padomes Direktīva 98/58/EK, īstenot šīs darbības ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, ja šādām sugām ir augsta ekonomiskā, sociālā vai vides vērtība, neskarot Direktīvas 92/43/EEK 22. panta b) apakšpunktu un Direktīvas 2009/147EK 11. pantu.

2. Dalībvalstis pilnvaro attiecīgās kompetentās iestādes izdot 1. punktā minētās atļaujas darbībām, kas tiek veiktas ierobežotas turēšanas apstākļos un atbilst visiem šiem nosacījumiem:

(a) invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, tiek turētas un apstrādātas slēgtās telpās, kā minēts 3. punktā;

(b) darbības veic personāls, kam ir kompetento iestāžu noteiktā zinātniskā un tehniskā kvalifikācija;

(b) darbības veic personāls, kam ir kompetento iestāžu noteiktā zinātniskā vai tehniskā kvalifikācija;

(c) pārvadāšanu uz slēgtajām telpām un no tām ir atļāvusi kompetentā iestāde, un tā tiek veikta apstākļos, kas izslēdz invazīvo svešzemju sugu izbēgšanu;

(d) ja invazīvās svešzemju sugas ir dzīvnieki, tie pēc iespējas tiek marķēti;

(d) ja invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, ir dzīvnieki, tie pēc iespējas tiek marķēti, izmantojot tādas metodes, kas nerada novēršamas sāpes, stresu vai ciešanas;

(e) izbēgšanas, izplatīšanās vai pārvietošanas risks tiek reāli pārvaldīts, ņemot vērā sugu identitāti, bioloģiju un izkliedes līdzekļus, paredzētās darbības un slēgtās telpas, mijiedarbību ar vidi un citus būtiskus riska faktorus, ko šīs sugas rada;

(f) tiek veikta nepārtraukta uzraudzība un ir sagatavots negadījumu novēršanas plāns, tai skaitā izskaušanas plāns, rīcībai iespējamās izbēgšanas vai izplatīšanās gadījumā;

(f) tiek veikta nepārtraukta uzraudzība un ir sagatavots negadījumu novēršanas plāns, tai skaitā izskaušanas plāns, rīcībai iespējamās izbēgšanas vai izplatīšanās gadījumā, ko izmanto kā pēdējo iespēju;

(g) atļauja, kas minēta 1. punktā, attiecas tikai uz tādu sugu un īpatņu skaitu, kāds ir vajadzīgs attiecīgajai pētniecībai vai ex situ saglabāšanai, un nepārsniedz slēgtās telpas kapacitāti. Tajā paredz ierobežojumus, kas nepieciešami, lai mazinātu attiecīgo sugu izbēgšanas vai izplatīšanās risku. Atļauja paliek kopā ar attiecīgajām invazīvajām svešzemju sugām visu laiku, kamēr sugas tiek turētas, ievestas vai pārvadātas Savienībā.

(g) atļauja, kas minēta 1. punktā, attiecas tikai uz tādu sugu un īpatņu skaitu, kas nepārsniedz slēgtās telpas kapacitāti. Tajā paredz ierobežojumus, kas nepieciešami, lai mazinātu attiecīgo sugu izbēgšanas vai izplatīšanās risku. Atļauja paliek kopā ar attiecīgajām invazīvajām svešzemju sugām visu laiku, kamēr sugas tiek turētas, ievestas vai pārvadātas Savienībā.

3. Īpatņus uzskata par turētiem slēgtās telpās, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) tie ir fiziski izolēti un nevar izbēgt vai izplatīties ārpus telpām, vai tos nevar pārvietot personas, kurām nav atļaujas to darīt; uzkopšanas un uzturēšanas protokoli nodrošina, ka neviens īpatnis vai organisma daļa, kas spēj vairoties, nevar izbēgt, izplatīties vai to nevar pārvietot personas, kurām nav atļaujas to darīt;

(a) tie ir fiziski izolēti un nevar izbēgt vai izplatīties ārpus telpām, vai tos nevar pārvietot personas, kurām nav atļaujas to darīt; uzkopšanas, atkritumu apsaimniekošanas un uzturēšanas protokoli nodrošina, ka neviens īpatnis vai organisma daļa, kas spēj vairoties, nevar izbēgt, izplatīties vai to nevar pārvietot personas, kurām nav atļaujas to darīt;

(b) to pārvietošana no telpām, atbrīvošanās no tiem vai iznīcināšana tiek veikta tā, lai izslēgtu izplatīšanos vai pavairošanos ārpus šīm telpām.

(b) to pārvietošana no telpām, atbrīvošanās no tiem, iznīcināšana vai humāna izbrāķēšana tiek veikta tā, lai izslēgtu izplatīšanos vai pavairošanos ārpus šīm telpām.

4. Pieprasot atļauju, iestāde iesniedz visus nepieciešamos pierādījumus, kas ļauj kompetentajai iestādei novērtēt, vai 2. un 3. punkta nosacījumi ir izpildīti.

4. Pieprasot atļauju, pieprasītājs iesniedz visus nepieciešamos pierādījumus, kas ļauj kompetentajai iestādei novērtēt, vai 2. un 3. punkta nosacījumi ir izpildīti.

4.a Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai nodrošinātu, ka 3. punktā minētās telpas atbilst izsniegtajā atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.b Komisija ar īstenošanas aktu var iebilst pret atļauju, kas izsniegta saskaņā ar 2. punktu, norādot, ka nav ievēroti kādi no minētā punkta noteikumiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecīgā dalībvalsts, ņemot vērā pieejamo tehnisko un zinātnisko informāciju, nekavējoties un jebkurā gadījumā 24 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums ieviest ārkārtas pasākumus, veic 5. panta prasībām atbilstošu riska novērtējumu par ārkārtas pasākumiem pakļautajām sugām, lai iekļautu tās 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā.

3. Attiecīgā dalībvalsts vai vajadzības gadījumā Komisija, ņemot vērā pieejamo tehnisko un zinātnisko informāciju, nekavējoties un jebkurā gadījumā 12 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums ieviest ārkārtas pasākumus, veic 5. panta prasībām atbilstošu riska novērtējumu par ārkārtas pasākumiem pakļautajām sugām, lai iekļautu tās 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā.

Pamatojums

Ja Komisija jau ir veikusi ietekmes novērtēšanu atbilstīgi 5. panta 1. punktam, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šo informāciju izmantot.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

Ierobežojumi attiecībā uz invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas dalībvalstij, apzinātu izplatīšanu

Ierobežojumi attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij

1. Dalībvalstis aizliedz apzinātu izplatīšanu vidē, ja šajā procesā organisms jebkādā nolūkā tiek izvietots vidē, bet netiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kuras nav invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, izbēgšanu un izplatīšanos, un ja dalībvalstis, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, uzskata, ka šo sugu atbrīvošanas vai izplatīšanās nelabvēlīgā ietekme, pat ja nav pilnībā skaidra, ir nozīmīga minētās valsts teritorijā (“invazīva svešzemju suga, kas rada bažas dalībvalstij”).

1. Dalībvalstis var veikt pasākumus pret invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij, tajos iekļaujot kādus no 7. panta 1. punkta iekļautajiem ierobežojumiem, vai arī paturēt spēkā vai pieņemt stingrākus valsts noteikumus, lai novērstu to introdukciju vai kontrolētu populāciju izveidošanos un attīstību.

2. Dalībvalstis informē Komisiju un citas dalībvalstis par sugām, kuras tās uzskata par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij.

2. Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par sugām, kuras tās uzskata par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij, un par ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu.

2.a Pieņemot pasākumus attiecībā uz invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas dalībvalstij, dalībvalstis nodrošina darbību saskaņošanu ar attiecīgajām kaimiņos esošajām dalībvalstīm, ja pastāv būtisks risks, ka šāda invazīvā svešzemju suga izplatīsies kaimiņos esošo dalībvalstu teritorijā, vai ja kopīga rīcība ar mērķi veidot kopīgus rīcības plānus attiecībā uz šo sugu būtu efektīvāka.

3. Dalībvalstu kompetentās iestādes var izdot atļaujas konkrētai apzinātai invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas dalībvalstij, izplatīšanu, ja pilnībā izpildīti šādi nosacījumi:

(a) nav alternatīvu neinvazīvu sugu, ko var izmantot, lai panāktu līdzīgus ieguvumus;

(b) ieguvumi no attiecīgo sugu izplatīšanas salīdzinājumā ar kaitējuma risku ir ļoti lieli;

(c) līdz ar izplatīšanu tiks paredzēti riska mīkstināšanas pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī uz cilvēka veselību un ekonomiku;

(d) tiek veikta piemērota uzraudzība un ir sagatavots negadījumu novēršanas plāns sugu izskaušanai, kas piemērojams gadījumā, ja kompetentā iestāde sugu nodarīto kaitējumu uzskata par nepieņemamu.

4. Jebkuru atļauju svešzemju sugu introdukcijai, lai tās izmantotu akvakultūrā, izdod saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 708/2007 noteikumiem.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz [18 mēneši no šīs regulas stāšanās spēkā – norādīt datumu] visaptverošā veidā analizē invazīvu svešzemju sugu neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļus to teritorijās un nosaka tos ceļus, attiecībā uz kuriem vajadzīga prioritāra rīcība (“prioritāri ceļi”) sakarā ar ienākošo sugu daudzumu vai nodarīto kaitējumu. To darot, dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, introdukcijas ceļu analīzei.	1. Dalībvalstis divu gadu laikā no 4. panta 1. punktā minētā saraksta pieņemšanas visaptverošā veidā analizē invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļus to teritorijās un nosaka tos ceļus, attiecībā uz kuriem vajadzīga prioritāra rīcība (“prioritāri ceļi”) sakarā ar Savienībā pa tiem ienākošo sugu daudzumu vai potenciālo risku, kas ar tiem saistīts.

Pamatojums

Visam procesam ir jābūt konsekventam: dalībvalstis nevar izstrādāt rīcības plānu, kamēr nav izveidots invazīvo sugu saraksts. Tiek arī ierosināts pagarināt analīzes veikšanai paredzēto termiņu, jo sākotnējais termiņš var būt nereāls. Līdzīgi grozījumi ir veikti arī 11. panta 2. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ne vēlāk kā līdz [3 gadi no šīs regulas stāšanās spēkā – norādīt datumu] katra dalībvalsts izstrādā un īsteno rīcības plānu saistībā ar prioritārajiem ceļiem, kurus tā ir noteikusi saskaņā ar 1. punktu. Šajā rīcības plānā iekļauj rīcības grafiku un apraksta pasākumus, kas jāveic saistībā ar prioritārajiem ceļiem un lai novērstu invazīvu svešzemju sugu neapzinātu introdukciju un izplatīšanos Savienībā un vidē.	2. Trīs gadu laikā no 4. panta 1. punktā minētā saraksta pieņemšanas katra dalībvalsts izstrādā un īsteno rīcības plānu saistībā ar prioritārajiem ceļiem, kurus tā ir noteikusi saskaņā ar 1. punktu. Šajā rīcības plānā iekļauj rīcības grafiku un apraksta pasākumus, kas jāveic saistībā ar prioritārajiem ceļiem un lai novērstu invazīvu svešzemju sugu neapzinātu introdukciju un izplatīšanos Savienībā un vidē.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Rīcības plānā, kas minēts 2. punktā, iekļauj vismaz šādus pasākumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi:

3. Rīcības plānā, kas minēts 2. punktā, iekļauj vismaz, bet ne tikai, šādus pasākumus, kas ietver atbilstīgas, normatīvas vai brīvprātīgas darbības un labas prakses kodeksus:

(a) informētības paaugstināšanas pasākumi;

(a) paaugstināt informētību;

(b) normatīvi pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu preču un produktu, kā arī jebkādu transportlīdzekļu vai iekārtu piesārņojumu ar invazīvām svešzemju sugām, tostarp pasākumi saistībā ar invazīvu svešzemju sugu transportēšanu no trešām valstīm;

(b) pēc iespējas samazināt invazīvu svešzemju sugu nejaušas ievešanas risku preču un produktu transportēšanas laikā, kā arī ar jebkādiem transportlīdzekļiem vai iekārtām, tostarp pasākumos saistībā ar invazīvu svešzemju sugu transportēšanu no trešām valstīm;

(c) normatīvi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstīgas pārbaudes pie Savienības robežām papildus oficiālajām kontrolēm, ko veic saskaņā ar 13. pantu;

(c) nodrošināt atbilstīgas pārbaudes pie Savienības robežām papildus oficiālajām kontrolēm, ko veic saskaņā ar 13. pantu;

(d) pasākumi, kas paredzēti Starptautiskajā Konvencijā par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu.

Pamatojums

Pasākumiem, kas ietverti rīcības plānos attiecībā uz introdukcijas ceļiem, būtu jābūt piemērotākiem, un tie nebūtu jāierobežo vienīgi ar regulatīviem pasākumiem. Ir neatbilstoši uzlikt par pienākumu Eiropas Savienībai ievērot konvenciju, ko parakstījušas tikai četras dalībvalstis. Turklāt balasta ūdeņi ir tikai viens no introdukcijas ceļiem, tāpēc ir neatbilstoši to izdalīt atsevišķi. Pasākumiem, kas ietverti rīcības plānos attiecībā uz introdukcijas ceļiem, vajadzētu būt piemērotākiem, un tie nebūtu jāierobežo vienīgi ar regulatīviem pasākumiem.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz [18 mēneši no šīs regulas stāšanās spēkā – norādīt datumu] ievieš oficiālu uzraudzības sistēmu, kuras ietvaros, veicot apsekojumus, monitoringu vai citas procedūras, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos Savienībā, tiek vākti un reģistrēti dati par invazīvu svešzemju sugu sastopamību vidē.	1. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no 4. panta 1. punktā minētā saraksta pieņemšanas ievieš oficiālu uzraudzības sistēmu, kuras ietvaros, veicot apsekojumus, monitoringu vai citas procedūras, lai apstiprinātu nesastopamību, atklātu parādīšanos pirmo reizi vai novērstu invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos Savienībā, tiek vākti un reģistrēti dati par invazīvu svešzemju sugu sastopamību vidē.

Pamatojums

Ierosinātais formulējums labāk aptver uzraudzības sistēmas uzdevumus. Uzraudzības procesā ir svarīgi reģistrēt noteiktu sugu nesastopamību, jo tas var palīdzēt aprēķināt, kāda ir iespējamība, ka sugas faktiski pastāv, taču nav atklātas.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis ievieš paziņošanas prasību to lolojumdzīvnieku īpašniekiem, kuri tiek turēti nekomerciālos nolūkos un kuri pieder pie vienas no sugām, kas ir iekļautas sarakstā, kurš izveidots atbilstīgi 4. panta 1. punktam.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz [12 mēneši no šīs regulas stāšanās spēkā – norādīt datumu] ievieš pilnībā darbojošās struktūras, lai veiktu oficiālās kontroles saistībā ar Savienībā ievestiem dzīvniekiem un augiem, tostarp to sēklām, olām vai sakneņiem, kas nepieciešamas, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kuras rada bažas Savienībai, apzinātu introdukciju Savienībā.	1. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā no 4. panta 1. punktā minētā saraksta pieņemšanas ievieš pilnībā funkcionējošas struktūras, lai veiktu oficiālās kontroles un uzraudzības darbības saistībā ar Savienībā ievestiem dzīvniekiem un augiem, tostarp to sēklām, olām, attīstības stadijām vai sakneņiem, kas nepieciešamas, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, apzinātu introdukciju Savienībā.

Pamatojums

Ir svarīgi pieminēt attīstības stadijas, jo īpaši tādas kā kūniņas un kāpuri bezmugurkaulnieku sugām vai mugurkaulnieku embriji un abinieku vai zivju ontoģenētiskās attīstības stadija.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

13. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Dalībvalsts robežkontroles iestādes reģistrē invazīvas svešzemju sugas, kuras rada bažas dalībvalstij, par kurām tās ir saņēmušas informāciju, kā noteikts 10. panta 2. punktā, un kuras ir atklātas šo iestāžu kontrolēs.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai netiek zaudēta informācija par tādu invazīvu svešzemju sugu atklāšanu, kas rada bažas dalībvalstij.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

13. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis izstrādā vadlīnijas un mācību programmas, lai atvieglotu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, identifikāciju un atklāšanu, sadarbojoties visām iestādēm, kuras iesaistītas 2. punktā minētajās pārbaudēs. Muitas iestāžu mācību programmās iekļauj informāciju par to, kā aizpildāms vienotais administratīvais dokuments, ar kuru sniedz muitas deklarāciju.

7. Pamatojoties uz paraugpraksi, Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādā pamatnostādnes un mācību programmas, lai atvieglotu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, un pēc iespējas arī to invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas dalībvalstij, identifikāciju un atklāšanu, sadarbojoties visām iestādēm, kuras iesaistītas 2. punktā minētajās pārbaudēs.

Pamatojums

Ir svarīgi pēc iespējas iekļaut informāciju par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij, jo ir ļoti iespējams, ka tās nākotnē var kļūt par sugām, kas rada bažas Savienībai, un tās ir pierādījušas, ka to ietekme ir tāda kā invazīvām svešzemju sugām.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Veicot izskaušanas pasākumus, dalībvalstis nodrošina, ka ar izmantotajām metodēm faktiski ir panākta attiecīgo invazīvo svešzemju sugu pilnīga un pastāvīga aizvākšana, ir pienācīgi ņemta vērā to ietekme uz cilvēka veselību un vidi un ir nodrošināts, ka dzīvnieki, pret kuriem vērsti šie pasākumi, tiek pasargāti no sāpēm, stresa vai ciešanām, ja no tām ir iespējams izvairīties.

2. Veicot izskaušanas pasākumus, dalībvalstis nodrošina, ka ar izmantotajām metodēm faktiski ir panākta attiecīgo invazīvo svešzemju sugu pilnīga un pastāvīga aizvākšana, ir pienācīgi ņemta vērā to ietekme uz cilvēka veselību un vidi un ir nodrošināts, ka gan dzīvnieki, pret kuriem vērsti šie pasākumi, gan dzīvnieki, pret kuriem šie pasākumi nav vērsti, tiek pasargāti no sāpēm, stresa vai ciešanām, ja no tām ir iespējams izvairīties.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka pienācīga uzmanība tiek pievērsta arī tiem dzīvniekiem, pret kuriem nav vērsti šie pasākumi.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pieprasījumus par atkāpšanos balsta uz pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem un iesniedz tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Pieprasījumus par atkāpšanos balsta uz pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem un iesniedz tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:

Pamatojums

Minētie pamatojumi atkāpēm no vajadzības veikt ātru izskaušanu ir atsevišķi un nav kumulatīvi. Atkāpi var piešķirt, ja ir izpildīts viens vai vairāki nosacījumi, nevis visi.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) izskaušanas metodes nav pieejamas vai ir pieejamas, bet tās ļoti negatīvi ietekmē cilvēka veselību, vidi vai citas sugas.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) attiecīgās invazīvās svešzemju sugas nerada būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi;

Pamatojums

Ja dalībvalsts pieprasa atkāpi noteiktam sugu veidam, būtu jāizslēdz šīs atkāpes nelabvēlīgā ietekme (kaimiņos esošajās) dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ne vēlāk kā 12 mēnešos no dienas, kad invazīva svešzemju suga ir iekļauta 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis, kuras savā teritorijā ir konstatējušas plaši izplatījušos šo invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, ievieš pārvaldības pasākumus tā, lai minētās sugas ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselību un ekonomiku tiktu pēc iespējas samazināta. Šos pārvaldības pasākumus pamato ar izmaksu un ieguvumu analīzi, un tajos ietilpst arī 18. pantā minētie atjaunošanas pasākumi.

1. Ne vēlāk kā 12 mēnešos no dienas, kad invazīva svešzemju suga ir iekļauta 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis, kuras savā teritorijā ir konstatējušas plaši izplatījušos šo invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, ievieš pārvaldības pasākumus tā, lai minētās sugas ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselību un ekonomiku tiktu pēc iespējas samazināta. Šos pārvaldības pasākumus veido izmaksu un ieguvumu analīze, ņemot vērā ietekmi uz vidi, un tajos ietilpst arī 18. pantā minētie atjaunošanas pasākumi.

Pamatojums

Formulējums „ietilpst” sniedz dalībvalstīm lielāku elastību noteikt piemērotus pārvaldības pasākumus. Nav ne pietiekami, ne atbilstoši pieņemt lēmumus tikai par ekonomiskajiem aspektiem (piemēram, Mantegacas latvāņa gadījumā).

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pārvaldības pasākumi sastāv no fiziskām, ķīmiskām vai bioloģiskām darbībām, kuru mērķis ir izskaust invazīvas svešzemju sugas, kontrolēt vai ierobežot to populāciju. Vajadzības gadījumā pārvaldības pasākumos ietilpst darbības, kuras vērstas uz jaunās sugas uzņemošo ekosistēmu un kuru mērķis ir palielināt ekosistēmas izturētspēju pret pašreizējām un turpmākām invāzijām.

2. Pārvaldības pasākumi sastāv no nāvējošām vai nenāvējošām fiziskām, ķīmiskām vai bioloģiskām darbībām, kuru mērķis ir izskaust invazīvas svešzemju sugas, kontrolēt vai ierobežot to populāciju. Vajadzības gadījumā pārvaldības pasākumos ietilpst darbības, kuras vērstas uz jaunās sugas uzņemošo ekosistēmu un kuru mērķis ir palielināt ekosistēmas izturētspēju pret pašreizējām un turpmākām invāzijām.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Uzraudzības sistēmu, kas minēta 12. pantā, izveido un izmanto, lai kontrolētu, cik efektīvi sugas izskaušanas, populācijas kontroles vai ierobežošanas pasākumi samazina ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselību un ekonomiku.

Pamatojums

Monitorings var vēl vairāk uzlabot pārvaldības pasākumus.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

17. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Ja monitoringā tiek noskaidrots, ka izskaušanas, populācijas kontroles vai ierobežošanas pasākumi neefektīvi samazina ietekmi, kā norādīts 4. punktā, veic analīzi attiecībā uz to, vai pasākums būtu jāpārveido vai jāpārtrauc.

Pamatojums

Ja ir atklāts, ka pasākums ir neefektīvs, ir jāveic novērtējums, lai noteiktu, vai pasākums būtu jāpārveido vai jāpārtrauc, lai izvairītos no liekas līdzekļu tērēšanas un nebūtiskas ietekmes.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja ir ievērojams risks, ka invazīva svešzemju suga, kas rada bažas Savienībai, izplatīsies kaimiņos esošā dalībvalstī, dalībvalstis, kurās šī suga ir plaši izplatījusies, nekavējoties informē kaimiņos esošās dalībvalstis un Komisiju. Vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalstis izveido kopīgus pārvaldības pasākumus. Gadījumos, kad izplatīšanās var skart arī trešās valstis, skartā dalībvalsts apsver nepieciešamību informēt attiecīgās trešās valstis.	5. Ja ir ievērojams risks, ka invazīva svešzemju suga, kas rada bažas Savienībai, izplatīsies kaimiņos esošā dalībvalstī, dalībvalstis, kurās šī suga ir plaši izplatījusies, nekavējoties informē kaimiņos esošās dalībvalstis un Komisiju. Vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalstis izveido kopīgus pārvaldības pasākumus. Gadījumos, kad izplatīšanās var skart arī trešās valstis, skartā dalībvalsts informē attiecīgās trešās valstis.

Pamatojums

Attiecīgo trešo valstu informēšana ir vienlīdz svarīga ES dalībvalstīm un atbilst regulas mērķim, t. i., novērst invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18. pants

Cietušo ekosistēmu atjaunošana

1. Dalībvalstis īsteno samērīgus atjaunošanas pasākumus, lai palīdzētu atjaunoties ekosistēmai, kuru invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, ir degradējušas, kam nodarījušas kaitējumu vai kuru tās ir iznīcinājušas.

1. Dalībvalstis īsteno pienācīgus atjaunošanas pasākumus, lai palīdzētu atjaunoties ekosistēmai, kuru invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, ir degradējušas, kurai tās ir nodarījušas kaitējumu vai kuru tās ir iznīcinājušas, ja vien izmaksu un ieguvumu analīze, balstoties uz pieejamajiem datiem, ar pietiekamu pārliecību nepierāda, ka šādu pasākumu izmaksas būs ārkārtīgi augstas un nebūs samērīgas ar atjaunošanas ieguvumiem.

2. Atjaunošanas pasākumos, kas minēti 1. punktā, ietver vismaz:

(a) pasākumus, lai palielinātu traucējumam pakļautās ekosistēmas spēju pretoties šim traucējumam, absorbēt to, pielāgoties tam un atgūties no tā radītās ietekmes;

(a) pasākumus, lai palielinātu traucējumam pakļautās ekosistēmas jaudu pretoties šim traucējumam, absorbēt to, pielāgoties tam un atgūties no tā radītās ietekmes;

(b) pasākumus, kas nodrošina atkārtotas invāzijas profilaksi pēc izskaušanas kampaņas.

(b) pasākumus, kas palīdz novērst atkārtotu invāziju pēc izskaušanas kampaņas.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18.a pants

Pārskatatbildība

1. Pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā”, lai novērstu un mazinātu ekosistēmas bojājumus, ko radījušas invazīvas svešzemju sugas, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators (fiziska vai juridiska, privāta vai publiska persona), kurš noteikts kā atbildīgs par tādu apzinātu vai netīšu invazīvu svešzemju sugu introdukciju vai izplatīšanu, kas rada bažas Savienībai, ir atbildīgs un veic ieguldījumu, lai būtiskā apmērā segtu atjaunošanas izmaksas.

2. Tā operatora atbildība par atjaunošanu, kurš noteikts par atbildīgu par apzinātu vai netīšu invazīvu svešzemju sugu introdukciju vai izplatīšanu, ir spēkā, līdz sugas ir efektīvi likvidētas un ekosistēma ir atjaunota.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) aprakstu par invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, esošo izplatību to teritorijā;

(b) aprakstu par invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, esošo izplatību to teritorijā un jūras ūdeņos, tostarp informāciju par migrācijas un vairošanās modeļiem;

Pamatojums

Šāda informācija palīdzēs informēt pārējās dalībvalstis par potenciālajiem riskiem, ko rada noteiktas jūras ūdeņu invazīvās svešzemju sugas.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) dati, kas attiecas uz invazīvām svešzemju sugām, kuras rada bažas Savienībai vai dalībvalstij saskaņā ar 10. panta 2. punktu un kuras tiek importētas vai pārvadātas caur Savienību;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) to atļauju formu, kas minētas 8. pantā.

(f) to atļauju formu un skaitu, kas minētas 8. panta 2. punktā, un 8. panta 4.a punktā minēto pārbaužu rezultātus.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa) regulas īstenošanas izmaksas;

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – fb apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fb) pasākumus, kas īstenoti, lai informētu sabiedrību par svešzemju sugu esamību un norādījumiem, kā iedzīvotājiem ir jārīkojas.

Pamatojums

Daudzos gadījumos iedzīvotājiem ir attiecīgi jārīkojas, lai novērstu svešzemju sugu turpmāku izplatību. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Piecu gadu laikā no [pieņemšanas datums] Komisija novērtē, cik efektīvas ir pašreizējās regulas prasības, tostarp 4. panta 1. punktā minētais saraksts, 11. panta 3. punktā minētie rīcības plāni, uzraudzības sistēma, pārbaudes uz robežām, izskaušanas pienākums un pārvaldības saistības, kā arī novērtē īstenošanas finansēšanas atbilstību, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kuram var pievienot priekšlikumus par regulas grozīšanu, tostarp par izmaiņām 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, un kas, pamatojoties uz finansiālās situācijas izvērtējumu, sagatavo priekšlikumu par Savienības finansiālo atbalstu nākamajā finanšu ciklā.

Pamatojums

Nav pieejams neviens finansējuma avots, lai atbalstītu to regulas noteikumu īstenošanu, kas īpaši paredzēti šim nolūkam, kaut arī, pamatojoties uz līdz šim publicētajām aplēsēm, invazīvo svešzemju sugu apkarošana ES līmenī izmaksā EUR 12 miljardus gadā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi piecu gadu novērtējumā ņemt vērā arī finansiālos aspektus un ziņojumā, ko iesniedz Parlamentam un Padomei, iekļaut priekšlikumu par finansējuma attīstību, ko tādējādi varētu labāk īstenot, gatavojot un apspriežot nākamo finanšu ciklu.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

20. pants – virsraksts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informācijas atbalsta mehānisms	Informācijas atbalsta sistēma

Pamatojums

„Mehānisma” vietā vēlams izmantot „sistēmu”, lai šo terminu nejauktu ar šā panta 2. punktā minēto datu atbalsta mehānismu.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija pakāpeniski izveido informācijas atbalsta mehānismu, kas nepieciešams, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu.	1. Komisija 12 mēnešu laikā no 4. panta 1. punktā minētā saraksta pieņemšanas izveido informācijas atbalsta sistēmu, kas nepieciešama, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu.

Pamatojums

Informācijas atbalsta sistēma ir būtiska IT atbalsta daļa visā procesā, tāpēc tā ir jāievieš kā kopums un noteiktā termiņā.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Sākuma posmā sistēma ietver datu atbalsta mehānismu, kas savstarpēji savieno esošās datu sistēmas par invazīvām svešzemju sugām, pievēršot īpašu uzmanību informācijai par invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, un tādā veidā atvieglojot ziņošanu atbilstīgi 19. pantam.	2. Sistēma ietver datu atbalsta mehānismu, kas savstarpēji savieno esošās datu sistēmas par invazīvām svešzemju sugām, pievēršot īpašu uzmanību informācijai par invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, un tādā veidā atvieglojot ziņošanu atbilstīgi 19. pantam.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

20. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Otrajā posmā 2. punktā minētais datu atbalsta mehānisms kļūst par rīku, kas palīdz Komisijai apstrādāt attiecīgos paziņojumus, kas prasīti 14. panta 2. punktā.	3. Šā panta 2. punktā minētais datu atbalsta mehānisms kļūst par rīku, kas palīdz Komisijai apstrādāt attiecīgos paziņojumus, kas prasīti 14. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Trešajā posmā 2. punktā minētais datu atbalsta mehānisms kļūst par mehānismu informācijas apmaiņai par citiem šīs regulas piemērošanas aspektiem.	4. Šā panta 1. punktā minētā informācijas atbalsta sistēma ietver mehānismu informācijas apmaiņai par citiem šīs regulas piemērošanas aspektiem, jo īpaši attiecībā uz invazīvu svešzemju sugu agrīnu atklāšanu un ātru izskaušanu.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

20. pants – 4.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Informācijas atbalsta sistēmas darbību izpildi Komisija var pilnībā vai daļēji uzticēt Eiropas Vides aģentūrai, pienācīgi ņemot vērā šādu uzdevumu deleģēšanas rentabilitāti un ietekmi uz organizācijas pārvaldības struktūru un uz tās finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

Pamatojums

Lai ierosinātie pasākumi tiktu veiksmīgi īstenoti, sevišķi svarīga ir saskaņota centrālā informācijas sistēma, un Komisijai būtu jāizmanto visi pieejamie resursi, lai sniegtu atbalstu īstenošanas darbā, tostarp un jo īpaši Eiropas Vides aģentūras ļoti atbilstīgā kompetence. Darbinieki būtu jānorīko pēc vajadzības, protams, ņemot vērā uzdevumu deleģēšanas rentabilitāti.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

21. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

21. pants

Sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības un ieinteresēto personu līdzdalība

1. Rīcības plānu veidošanā saskaņā ar 11. pantu un pasākumu plānošanā saskaņā ar 17. pantu dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas piedalīties šo plānu un pasākumu sagatavošanā, grozīšanā vai pārskatīšanā tādā kārtībā, kuru dalībvalstis jau ir noteikušas atbilstīgi Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 3. punkta otrajai daļai.

1. Rīcības plānu veidošanā saskaņā ar 11. pantu un pasākumu plānošanā saskaņā ar 17. pantu dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai un atbilstošajām ieinteresētajām personām tiek dotas agrīnas un reālas iespējas piedalīties šo plānu un pasākumu sagatavošanā, grozīšanā vai pārskatīšanā tādā kārtībā, kuru dalībvalstis jau ir noteikušas atbilstīgi Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 3. punkta otrajai daļai.

1.a Komisija nodrošina līdzsvarotu dalībvalstu pārstāvju un citu ieinteresēto personu, tostarp attiecīgo dalībnieku, dalību saistībā ar regulas īstenošanu, tostarp veidojot un atjauninot 4. panta 1. punktā minēto sarakstu un pieņemot ārkārtas pasākumus saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Minētās personas tiekas apspriežu forumā. Komisija forumu izmanto arī informācijas apmaiņas veicināšanai saistībā ar sugu izplatības un pārvaldības iespējām, tostarp humānām kontroles metodēm.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22.a pants

Zinātniskais forums

1. Komisija izveido Zinātnisko forumu kā īpašu struktūru. Tas sniedz atzinumu Komisijai un 22. pantā minētajai komitejai visos zinātniskajos vai tehniskajos jautājumos saistībā ar šīs regulas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz 4. un 5. pantu, 9. panta 4. punktu un 16. pantu. Zinātniskais forums jo īpaši:

(a) sniedz atzinumus attiecībā uz sugām, kurām varētu veikt riska novērtējumu, lai tās, iespējams, iekļautu to invazīvo svešzemju sugu sarakstā, kas rada bažas Savienībai, ņemot vērā to pašreizējo vai iespējamo risku kļūt par invazīvām Savienībā. Pirms Komisija ierosina izņemt kādu sugu no to invazīvo svešzemju sugu saraksta, kas rada bažas Savienībai, tā apspriežas ar Zinātnisko forumu, un

(b) pēc pieprasījuma veic riska novērtējumus.

2. Zinātnisko forumu vada Komisija. Tajā darbojas dalībvalstu iecelti zinātnes aprindu pārstāvji, pamatojoties uz to pieredzi un kompetenci saistībā ar 1. punktā minēto uzdevumu izpildi. Zinātniskā foruma locekļu skaitu nosaka atbilstoši nepieciešamībai un ņemot vērā ģeogrāfisku sadalījumu, kas atspoguļo zinātnisko problēmu un metožu daudzveidību Savienībā.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

23. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
23. pants	23. pants
Deleģēšanas īstenošana	Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.	2. Šīs regulas 4. panta 1. punktā, 4. panta 1.b punktā un 5. panta 2. punktā minētās deleģēšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz tāda paša ilguma laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto tiesību deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 1. punktā, 4. panta 1.b punktā un 5. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto tiesību deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.	4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Saskaņā ar 4. panta 1. punktu, 4. panta 1.b punktu un 5. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

24. pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, ko piemēro, ja šī regula tiek pārkāpta. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Paredzētajiem pasākumiem un sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

1.a Neskarot to uzraudzības pilnvaras, kompetentās iestādes ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas:

(a) izdot rīkojumu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, pārtraukt šo rīcību un vairs to neatkārtot;

(b) izdot rīkojumu konfiscēt attiecīgās neatļautās invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai;

(d) neatsaucami atņemt darbības atļauju;

(e) piemērot administratīvus naudassodus;

(f) izdot rīkojumu fiziskajai vai juridiskajai personai veikt korektīvus pasākumus vai veikt būtisku ieguldījumu atjaunošanas pasākumu izmaksu segšanā, vai abus.

1.b Nosakot administratīvo pasākumu un sankciju veidu, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:

(a) pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b) par invāziju atbildīgās personas iesaistīšanās pakāpi;

(d) pārkāpuma nodarīto vidisko, sociālo un ekonomisko kaitējumu;

(e) cik lielā mērā atbildīgā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;

(f) atbildīgās personas iepriekš pieļautos pārkāpumus;

(g) radītā bojājuma ekonomisko ietekmi un principu “piesārņotājs maksā”.

1.c Dalībvalstis nodrošina, ka par kompetento iestāžu lēmumiem, ko tās pieņem saskaņā ar šo pantu, ir iespējams iesniegt apelāciju.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25. pants

svītrots

Sankciju piemērošanas pilnvaras

1. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas piemērot administratīvus pasākumus un sankcijas jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas pārkāpj šo regulu.

2. Neskarot to uzraudzības pilnvaras, kompetentās iestādes ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas:

(a) izdot rīkojumu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, pārtraukt šo rīcību un vairs to neatkārtot;

(b) izdot rīkojumu konfiscēt attiecīgās neatļautās invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai;

(d) neatsaucami atņemt darbības atļauju;

(e) piemērot administratīvus naudassodus;

3. Nosakot administratīvo pasākumu un sankciju veidu, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tai skaitā:

(a) pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b) par invāziju atbildīgās personas iesaistīšanās pakāpi;

(d) pārkāpuma nodarīto vidisko, sociālo un ekonomisko kaitējumu;

(e) cik lielā mērā atbildīgā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;

(f) atbildīgās personas iepriekš pieļautos pārkāpumus.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka par kompetento iestāžu lēmumiem, ko tās pieņem saskaņā ar šo pantu, ir iespējams iesniegt apelāciju.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta c) un f) apakšpunkta, tādu lolojumdzīvnieku, kas netiek turēti komerciāliem nolūkiem un kas pieder pie sugām, kuras ietvertas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, īpašniekiem ir atļauts tos paturēt līdz dzīvnieku dabiskai nāvei, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:	1. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta c) un f) apakšpunkta, tādu lolojumdzīvnieku īpašniekiem, kas netiek turēti komerciāliem nolūkiem un kas pieder pie sugām, kuras ietvertas to invazīvo svešzemju sugu sarakstā, kas rada bažas Savienībai, ir atļauts tos paturēt līdz dzīvnieku dabiskai nāvei, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) ir informētas kompetentās iestādes;

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) sugu īpatņus apzīmē atbilstīgi 8. panta 2. punkta d) apakšpunktam;

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Tiem nekomerciālajiem īpašniekiem, kas nevar nodrošināt 1. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi, dalībvalstis piedāvā iespēju pārņemt viņu lolojumdzīvniekus un to aprūpē pievērš pienācīgu uzmanību dzīvnieku labturībai.

3. Dalībvalstis atņem īpatņus tiem nekomerciālajiem īpašniekiem, kas nevar izpildīt 1. punktā noteiktās prasības, nodrošinot, ka dzīvniekiem nerada sāpes, stresu vai ciešanas, no kurām var izvairīties.

Pamatojums

Šis grozījums ir nepieciešams, lai neļautu īpašniekiem turēt lolojumdzīvniekus, ja viņi nevar izpildīt 1. punktā noteiktās prasības attiecībā uz dzīvniekus aizsardzību pret izbēgšanu vai atbrīvošanu.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

26. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Šā panta 3. punktā minētos sugu īpatņus var turēt 8. pantā minētajās iestādēs vai īpaši šim nolūkam izveidotās telpās.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Invazīvu svešzemju sugu īpatņu, kas iegūti pirms sugas iekļaušanas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, komerckrājumu turētājiem atļauts ne ilgāk kā divus gadus pēc šo sugu iekļaušanas minētajā sarakstā tās turēt un transportēt, lai pārdotu vai nodotu dzīvos īpatņus vai to vairoties spējīgās daļas 8. pantā minētajām pētniecības vai ex situ saglabāšanas iestādēm, ja īpatņus tur un transportē ierobežotas turēšanas apstākļos un ja tiek īstenoti visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nav iespējama vairošanās vai izbēgšana, vai arī lai tos nokautu un šādi iztukšotu krājumus.

1. Invazīvu svešzemju sugu īpatņu, kas iegūti pirms sugas iekļaušanas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, komerckrājumu turētājiem atļauts ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc šo sugu iekļaušanas minētajā sarakstā tās turēt un transportēt, lai pārdotu vai nodotu dzīvos īpatņus vai to vairoties spējīgās daļas, ja īpatņus tur un transportē ierobežotas turēšanas apstākļos un ja tiek īstenoti visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nav iespējama vairošanās vai izbēgšana, vai arī lai tos humāni izbrāķētu un šādi iztukšotu krājumus.

Pamatojums

Pastāv risks, ka, ierobežojot krājumu pārdošanu ex situ saglabāšanas iestādēm pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tirgotāji cietīs vērtības zaudējumus. Kompromiss būtu atcelt ierobežojumu, taču saīsināt tirdzniecības termiņu līdz 12 mēnešiem. Turklāt vārds „nokaut” šajā kontekstā nav atbilstošs, jo bieži to izmanto, lai apzīmētu dzīvnieku nogalināšanu, lai tos izmantotu pārtikā vai kažokādās; tas būtu jāaizstāj ar vārdiem „humāni izbrāķēt”.

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Svešzemju sugas tiešas vai netiešas cilvēka darbības rezultātā tiek transportētas pāri ekoloģiskajām barjerām ārpus to dabiskās izplatības zonas. Dažas no šīm sugām jaunajai videi nespēj pielāgoties un ātri izmirst, bet citas var izdzīvot, vairoties un izplatīties.

Invazīvas svešzemju sugas (turpmāk ISS) ir sugas, par kurām ir konstatēts, ka to introdukcija vai izplatīšanās apdraud bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus vai negatīvi ietekmē vidi, cilvēka veselību un sociālekonomisko attīstību. ISS ietver dzīvniekus, augus, sēnes un mikroorganismus un ietekmē ES kontinentālo daļu, ūdenstilpes, jūras un salas.

Tikai 11 % no vairāk nekā 12 000 Eiropā reģistrēto svešzemju sugu ietekmē bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, savukārt 13 % kaut kādā mērā ietekmē ekonomiku.

Tomēr to ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir būtiska, un ISS tiek uzskatītas par otru svarīgāko faktoru tikai saistībā ar dzīvotņu izzušanu vien kā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloni un par galveno iemeslu sugu izmiršanai.

Runājot par sociālo un ekonomisko ietekmi, ISS var būt slimību pārnēsātājas vai tiešā veidā izraisīt veselības problēmas (piemēram, astmu, dermatītu, alerģijas). ISS var bojāt infrastruktūru un atpūtas objektus, traucēt mežsaimniecībā vai radīt zaudējumus lauksaimniecībā.

Sagaidāms, ka bioloģiskās invāzijas Eiropā pieaugs. Aplēses, kuru pamatā ir ticami pieejamie dati, rāda, ka ISS vai paraugtaksonu, dzīvotņu veidu vai attiecīgo kontinenta daļu skaits Eiropā pēdējos 35 gados ir palielinājies par 76 %.

Pašreizējās tendences saistībā ar jaunu sugu naturalizāciju rāda, ka problēma nepavisam netiek kontrolēta, turklāt ir sagaidāms, ka ietekme uz bioloģisko daudzveidību palielināsies, jo pieaug attiecīgo sugu skaits un ekosistēmu neaizsargātība pret invāzijām citu spiedienu rezultātā, tādu kā dzīvotņu izzušana, degradācija, fragmentācija, pārmērīga ekspluatācija un klimata pārmaiņas.

Ir aprēķināts, ka pēdējo 20 gadu laikā ISS Eiropas Savienībai ir izmaksājušas vismaz EUR 12 miljardus gadā, un kaitējuma radītās izmaksas turpina palielināties. Invazīvo sugu izplatīšanās novēršanas, regulēšanas un izskaušanas izmaksas ES ir robežās no EUR 40 līdz 100 miljoniem gadā.

Priekšlikuma konteksts

ISS ir prioritārs jautājums, kas ietverts Konvencijā par bioloģisko daudzveidību ar īpašu mērķi, kas jāsasniedz pēc Nagojas konferences (Aiči bioloģiskās daudzveidības 9. mērķis), norādot, ka „līdz 2020. gadam ISS un to izplatības ceļi ir identificēti un prioritizēti, prioritārās sugas ierobežotas vai izskaustas un izplatības ceļi pārvaldīti tā, lai novērstu to introdukciju un naturalizāciju”.

2009. gadā Eiropas Parlaments un Vides padome pilnībā atbalstīja ISS stratēģijas izstrādi Eiropas Savienībai.

ISS bija viens no desmit prioritārajiem mērķiem Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā, kā arī piektais uzdevums ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā laikposmam līdz 2020. gadam, kuras mērķis ir sniegt visaptverošu un saskaņotu atbildi ES līmenī, lai novērstu un kontrolētu bīstamo ISS introdukciju un izplatīšanos visā ES.

Saskaņā ar jauno bioloģiskās daudzveidības stratēģiju Komisijai līdz 2012. gadam bija jāierosina īpašs tiesību akts, lai risinātu kopīgās problēmas saistībā ar ISS Eiropas Savienībā.

Komisijas priekšlikums

2013. gada 9. septembrī Eiropas Komisija publicēja tiesību akta priekšlikumu par ISS introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.

Jau agrāk Komisija bija secinājusi, ka pamata tiesību akts ir vienīgais reālais risinājums tam, kā efektīvi strādāt pie ISS jautājuma. Tas tika apstiprināts ietekmes novērtējumā. Tā rezultātā Komisija iesniedza priekšlikumu regulai. Lai nodrošinātu efektivitāti, tiesību akts būtu jāapvieno ar pienākumu ātri izskaust nesen naturalizējušās ISS, kas rada bažas Savienībai.

Saskaņā ar šo risinājumu dalībvalstu pienākums ir nekavējoties rīkoties un dalīties informācijā. Atkāpes ir iespējamas, ja tās apstiprinājusi Komisija.

Priekšlikuma projekta pamatā ir to ISS saraksts, kas rada bažas Savienībai un kuru negatīvās ietekmes dēļ ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī. Komisija to sagatavos sadarbībā ar dalībvalstīm. Sugas, kuras sarakstā būs norādītas kā sugas, kas rada bažas ES, ar dažiem ierobežotiem izņēmumiem tiks aizliegtas. Dalībvalstīm būs jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka šīs sugas netiek introducētas, tirgotas, turētas, audzētas vai izplatītas ES. Šādas sugas var radīt kaitējumu visā Savienībā vai tikai dažās Savienības daļās, tomēr, ņemot vērā to ietekmes nopietnību, ir jālūdz palīdzība pārējām ES dalībvalstīm.

Komisija ierosina to sugu sarakstu, kas rada bažas ES, sākotnēji ierobežot līdz 50 sugām, lai koncentrētos uz bīstamākajām sugām un nodrošinātu pietiekamu regulatīvās vides noteiktību dalībvalstīm, ieviešot vajadzīgās pārvaldības struktūras.

Priekšlikumā ir paredzēta arī agrīnās brīdināšanas sistēma. Ja dalībvalsts pamana kādu ISS, kas pēkšņi parādījusies tās teritorijā, tai būs nekavējoties jābrīdina Komisija un citas dalībvalstis, lai apturētu tās tālāku izplatīšanos.

Ja kāda suga, kas ir iekļauta to sugu sarakstā, kuras rada bažas ES, dažās dalībvalstīs jau ir sastopama, šīm dalībvalstīm būs jāveic šīs sugas izskaušanas vai pārvaldības pasākumi un jānodrošina, ka tās izplatība tiek kontrolēta.

Referenta priekšlikums

Referents piekrīt Komisijai, ka priekšlikums būtu jābalsta uz trim pamatprincipiem:

• PROFILAKSE

Profilakses mērķis ir samazināt Eiropas Savienībā ienākošo jauno ISS skaitu, tādējādi nepieļaujot, ka palielinās apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai un negatīvā ietekme uz sabiedrību un ekonomiku.

• PRIORITĀŠU NOTEIKŠANA

Prioritāšu noteikšana ļaus darboties efektīvi, novirzot resursus cīņai ar pašām bīstamākajām ISS, t. i., lai nodrošinātu vislielāko labumu bioloģiskajai daudzveidībai, sabiedrībai un ekonomikai.

• RĪCĪBAS SASKAŅOŠANA

Saskaņoti rīkojoties visā ES, darbības efektivitāte palielināsies ES līmenī, t. i., izvairoties no tā, ka vienas dalībvalsts īstenotās rīcības ietekme tiek mazināta citas dalībvalsts rīcības trūkuma dēļ.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, tomēr uzskata, ka daži aspekti ir jāgroza.

Galvenie grozījumi, kas ierosināti ziņojuma projektā

• Sarakstā iekļauto sugu skaita ierobežojums

Ierosinātais ISS skaita ierobežojums līdz 50 sugām ar pārskatīšanas iespēju tikai pēc pieciem gadiem ir šā priekšlikuma būtisks trūkums. Šis ierobežojums nav ņemts vērā ietekmes novērtējumā, un tā kopsavilkumā pat ir norādīts, ka „iepriekš nav iespējams zināt, ar cik un kādām invāzijām būs jācīnās un cik un kādas sugas tiks iekļautas to ISS sarakstā, kas rada bažas ES”.

To ISS skaits, kuras naturalizējas Eiropā, būtu jāsamazina līdz minimumam, un būtu jāveic pasākumi, lai līdz pieņemamam līmenim samazinātu vismaz pašu bīstamāko ISS ietekmi. Tomēr šim rādītājam nav kvantitatīva mērķa.

Zinātnes aprindu pārstāvji piekrīt, ka šīs regulas piemērošanas ierobežošanai līdz 50 sugām, kā to ierosina Komisija, nav zinātniska pamata un ka tādējādi ES, visticamāk, nesasniegs Aiči bioloģiskās daudzveidības 9. mērķi 2020. gadam. Šāds ierobežojums būtu jāatceļ un sistēma jāaizstāj ar tādu, kas ir elastīga, ātri reaģējoša un var tikt atjaunināta tik bieži, cik tas ir vajadzīgs.

• ISS saraksta izveide un atjaunināšana

Ņemot vērā to ISS saraksta, kas rada bažas Savienībai, būtisko nozīmi un ciešo saikni ar tiesību akta darbības jomu, šis saraksts būtu jāpievieno pamataktam kā pielikums. Turklāt, sarakstu pievienojot pamataktam, tiks nodrošināta lielāka juridiskā skaidrība nekā patstāvīga saraksta gadījumā. Tādējādi atbilstošā procedūra saraksta izveidei un atjaunināšanai ir deleģēto, nevis īstenošanas aktu izmantošana.

• Sugas, kas dažās Eiropas daļās ir vietējās sugas, bet citās — invazīvas

Sadarbības pasākumi Savienības līmenī var būt noderīgi attiecībā uz konkrētām sugām, kas atsevišķās Savienības teritorijas daļās ir invazīvas, neatkarīgi no tā, vai tās ir citas Savienības daļas vietējās sugas vai introducētas Savienībā no citām valstīm. Izveidojot visaptverošu sarakstu ar visām invazīvajām sugām, neraugoties uz to, vai tās ir vai nav endēmiskas kādā ES daļā, visām dalībvalstīm būtu jāapsver, kāds sadarbības pasākumu līmenis ir vajadzīgs vai pamatots, lai novērstu vai pārvaldītu jebkādu ietekmi.

• ISS, kas rada bažas dalībvalstij (brīvprātīga rīcība)

Būtu lietderīgi paredzēt rīcību dalībvalstu līmenī attiecībā uz ISS, kuras nav iekļautas to ISS sarakstā, kas rada bažas ES, bet attiecībā uz kurām dalībvalstis uzskata, ka kaitējums, ko rada to izplatīšanās, lai gan nav pilnībā skaidrs, varētu būt būtisks. Lēmumu par to, vai svešzemju sugu var uzskatīt par tādu, kas rada bažas dalībvalstij, katra dalībvalsts pieņems pati. Vienīgais dalībvalstu pienākums, ko tas ietver, ir ieviest atļauju sistēmu to sugu izplatīšanai vidē, kuras tās uzskata par tādām, kas tām rada bažas.

• Iespējami stingrāki noteikumi

Apzinoties, ka ierobežoti resursi var kavēt noteiktu pasākumu īstenošanu, ir jāizstrādā sistēma, lai nodrošinātu elastību, ja tas ir iespējams, un atzītu to, ka dalībvalstis jau strādā pie ISS problēmas risināšanas. Tāpēc referents vēlas nodrošināt, ka dalībvalstis var ieviest vai saglabāt stingrākus pasākumus.

• Atkāpes

Atkāpes no daudziem, bet ne visiem ierobežojumiem un pienākumiem ir jāparedz ar mērķi ņemt vērā reģionālās atšķirības attiecībā uz to, cik pamatota un vajadzīga ir rīcība, lai novērstu sugu naturalizāciju vai izplatīšanos, ļaujot dalībvalstīm par prioritāti noteikt rīcību, kas atbilst apstākļiem to teritorijā, un tādējādi uz bioģeogrāfiskā raksturojuma pamata samazināt ietekmi uz izmaksām.

• Informācijas atbalsta sistēma

Referents uzskata, ka informācijas atbalsta sistēma ir priekšnosacījums regulas veiksmīgai īstenošanai un ka tā ir jāizveido 12 mēnešu laikā no regulas stāšanās spēkā. Strādājot ar šo sistēmu, var izmantot arī Eiropas Vides aģentūras atbilstīgo kompetenci.

• Sabiedrības līdzdalība

Ir jāpastiprina noteikumi attiecībā uz sabiedrības līdzdalību, jo patiesa sabiedrības līdzdalība dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt būtiski šo lēmumu pieņemšanai, tādējādi palielinot lēmumu pieņemšanas procesa atbildīgumu un pārredzamību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem.

• Zinātniskais forums

Ņemot vērā regulas plašo piemērošanas jomu, ir svarīgi, lai tiktu izveidota īpaša tehniska/zinātniska struktūra, kas ar ekspertu zināšanām sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (24.1.2014)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību
(COM(2013)0620 – C7-0264/2013 – 2013/0307(COD))

Atzinumu sagatavoja: Catherine Bearder

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē jau sen gaidīto Komisijas priekšlikumu regulai par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, lai radītu tiesisku satvaru, kas iekļautu profilakses, agrīnas atklāšanas, ātras izskaušanas, kā arī ilgtermiņa pārvaldības un kontroles principus. Šie principi nodrošinās to, ka turpmākajos gados tiks saglabāta Eiropas nenovērtējamā bioloģiskā daudzveidība, un Eiropas Savienība ir ideāli piemērota šāda veida darbību koordinēšanai. Apzinātu un nejaušu darbību rezultātā ES sastopamas aptuveni 12 000 dzīvnieku un augu sugas, kas nav tai dabiski raksturīgas.

Atzinuma sagatavotāja piekrīt Komisijas viedoklim, ka labi saskaņota pieeja invazīvu svešzemju sugu pārvaldībai un kontrolei ir labākais veids, kā nodrošināt mūsu vērtīgās bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un mazināt iespējamo postošo kaitējumu ekonomikai, videi un ekoloģijai, kas var rasties invazīvu svešzemju sugu apzinātas un neapzinātas introdukcijas dēļ un kas produkcijas bojājumu un radīto zaudējumu dēļ pašreiz tiek lēsts EUR 12 miljardu vērtībā gadā.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē to, ka regulas priekšlikumā aplūkota gan ES ievestu invazīvu svešzemju sugu ietekme uz vidi, gan arī to ievērojamā sociālā un ekonomiskā ietekme, tomēr uzskata, ka nevajadzētu aktīvi uzraugāmo sugu sarakstu saīsināt līdz 50 sugām, jo tas ir nevajadzīgi ierobežojoši un pretrunā globālajam mērogam, kāds vajadzīgs, lai patiešām apkarotu invazīvu svešzemju sugu radītās problēmas. Šāda ierobežošana nav savienojama ar sniegto ietekmes novērtējumu. Tādēļ jēdziena „sugas” paplašināšana līdz taksonomiskai grupai novērsīs to, ka tirdzniecībai to sugu vietā, kas iekļautas Savienībai bažas izraisošu sugu sarakstā, tiks izmantotas līdzīgas, bet sarakstā neminētas tās pašas taksonomiskās grupas sugas.

Lolojumdzīvnieku un pārtikas likumīgās tirdzniecības apmērs tikai Apvienotajā Karalistē vien 2010. gadā bija 5,9 miljardi mārciņu. Tomēr ne visa tirdzniecība ir likumīga, un apdraudētu vai eksotisku dzīvnieku kontrabanda un nelikumīga pārvadāšana ir vilinoša iespēja likumīgu maršrutu aizsegā, kā arī būtiski apdraud dabisko floru un faunu. Tiek lēsts, ka savvaļas īpatņu nelikumīgas tirdzniecības apmērs pasaulē ir 7,8–10 miljardi dolāru. Šī regula ir vērsta uz likumīgas tirdzniecības iespējamajām sekām, tomēr, ņemot vērā, ka kokmateriālu tirdzniecība melnajā tirgū ir vērta apmēram 7 miljardus dolāru, bet zivsaimniecība — apmēram 4,2–9,5 miljardus dolāru, regulā iekļauti arī papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka robežapsardzība ir kompetenta veikt efektīvu robežkontroli.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

9. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā¹⁴, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulā (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu¹⁵ un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK¹⁶, paredzēti noteikumi par atļauju izmantot dažas svešzemju sugas konkrētiem mērķiem. Laikā, kad stājas spēkā šie jaunie noteikumi, dažu sugu izmantošana saskaņā ar minētajiem režīmiem jau ir atļauta, jo tās nerada nepieņemamus riskus videi, cilvēka veselībai un ekonomikai. Lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu, uz šīm sugām jaunie noteikumi nebūtu jāattiecina.	(9) Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā¹⁴, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulā (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu¹⁵ un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK¹⁶, paredzēti noteikumi par atļauju izmantot dažas svešzemju sugas konkrētiem mērķiem. Laikā, kad stājas spēkā šie jaunie noteikumi, dažu sugu izmantošana saskaņā ar minētajiem režīmiem jau ir atļauta, jo tās nerada nepieņemamus riskus videi, endēmisku sugu izdzīvošanai, cilvēka veselībai, dzīvnieku veselībai un ekonomikai. Lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu, uz šīm sugām jaunie noteikumi nebūtu jāattiecina.
_______________	_______________
¹⁴OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.	¹⁴OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.
¹⁵OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.	¹⁵OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
¹⁶OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.	¹⁶OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

10. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai nodrošinātu, ka invazīvo svešzemju sugu daļa, kas rada bažas Savienībai, ir samērīga, saraksts būtu jāizstrādā saskaņā ar pakāpenisku un posmos sadalītu pieeju, kas ietver sākotnēju par prioritārām noteikto sugu skaita ierobežošanu līdz ne vairāk kā 3 % no apmēram 1500 invazīvo svešzemju sugu, kas sastopamas Eiropā, un uzmanības koncentrēšanu uz tām sugām, kuras rada vai varētu radīt būtisku ekonomisku kaitējumu, tostarp tādu, kas rodas, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai.	(10) Lai nodrošinātu, ka invazīvo svešzemju sugu daļa, kas rada bažas Savienībai, ir samērīga un atbilst mērķim par preventīvu pasākumu akcentēšanu, ir ļoti svarīgi, lai sarakstu regulāri pārskatītu un atjaunotu. Ņemot vērā to, ka ir konstatētas aptuveni 1500 pašreiz Savienībā mītošas invazīvas svešzemju sugas un ka invāzijas apjoms pieaug, sarakstam vajadzētu būt atvērtam un tajā būtu jāiekļauj visas taksonomiskās grupas un sugu grupas ar līdzīgām vides prasībām, lai novērstu atkāpes no Savienībā tirgotām sugām, to vietā ņemot līdzīgas, bet sarakstā neminētas sugas. Sarakstā uzmanība būtu jāvērš uz tām sugām, kuras rada vai varētu radīt būtisku ekonomisku kaitējumu, tostarp tādu, kas rodas, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Šo jauno noteikumu piemērošanas pamatinstruments ir kritēriji, pēc kuriem sarakstā iekļauj invazīvas svešzemju sugas, kuras uzskatāmas par tādām, kas rada bažas Savienībai. Komisija darīs visu iespējamo, lai viena gada laikā no šī tiesību akta stāšanās spēkā komitejai iesniegtu priekšlikumu par sarakstu, kas balstīts uz šādiem kritērijiem. Tiem būtu jāietver arī riska novērtējums atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumos par tirdzniecības ierobežojumu piemērošanu sugām.

(11) Šo jauno noteikumu piemērošanas pamatinstruments ir kritēriji, pēc kuriem sarakstā iekļauj invazīvas svešzemju sugas, kuras uzskatāmas par tādām, kas rada bažas Savienībai. Komisija viena gada laikā no šī tiesību akta stāšanās spēkā komitejai iesniegs priekšlikumu par sarakstu, kas balstīts uz šādiem kritērijiem. Tiem vajadzētu būt balstītiem jaunākajos zinātniskajos pierādījumos un ietvert arī riska novērtējumu atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem attiecīgajos Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumos par tirdzniecības ierobežojumu piemērošanu sugām.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Riski un bažas saistībā ar invazīvām svešzemju sugām ir pārrobežu problēma, kas skar visu Savienību. Tāpēc ir būtiski Savienības līmenī pieņemt aizliegumu apzināti ievest Savienībā, pavairot, audzēt, transportēt, pirkt, pārdot, izmantot, apmainīt, turēt un izplatīt invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, nodrošinot, ka visā Savienībā tiek īstenota savlaicīga un saskaņota rīcība, lai izvairītos no iekšējā tirgus izkropļošanas un novērstu situācijas, kad vienā dalībvalstī īstenotās rīcības efektivitāti mazina citas dalībvalsts rīcības trūkums.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

18. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Var būt gadījumi, kad svešzemju sugas, kuras vēl nav atzītas par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, parādās pie Savienības robežām vai tiek atklātas Savienības teritorijā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja, balstoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, veikt noteiktus ārkārtas pasākumus. Šādi ārkārtas pasākumi ļautu nekavējoties reaģēt uz sugām, kas var radīt riskus saistībā ar to introdukciju, naturalizāciju un izplatīšanos šajās valstīs, kamēr dalībvalstis atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu piemērojamajiem noteikumiem novērtē to radītos reālos riskus, jo īpaši attiecībā uz šo sugu atzīšanu par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai. Lai nodrošinātu atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu noteikumiem, ir jāapvieno valstu ārkārtas pasākumi ar iespēju veikt ārkārtas pasākumus Savienības mērogā. Turklāt Savienības mēroga ārkārtas pasākumi nodrošinātu Savienību ar ātras rīcības mehānismu atbilstīgi piesardzības principam gadījumā, ja pastāv jaunas invazīvas svešzemju sugas ienākšanas nenovēršami draudi.	(18) Var būt gadījumi, kad svešzemju sugas, kuras vēl nav atzītas par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, parādās pie Savienības robežām vai tiek atklātas Savienības teritorijā un var radīt riskus, tām tīši vai nejauši nonākot vidē. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja, balstoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem un paraugpraksi, veikt noteiktus ārkārtas pasākumus. Šādi ārkārtas pasākumi ļautu nekavējoties reaģēt uz sugām, kas var radīt riskus saistībā ar to introdukciju, naturalizāciju un izplatīšanos šajās valstīs, kamēr dalībvalstis atbilstīgi attiecīgo Pasaules Tirdzniecības organizācijas saistošo nolīgumu piemērojamajiem noteikumiem novērtē to radītos reālos riskus, jo īpaši attiecībā uz šo sugu atzīšanu par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai. Lai nodrošinātu atbilstību attiecīgo Pasaules Tirdzniecības organizācijas saistošo nolīgumu noteikumiem, ir jāapvieno valstu ārkārtas pasākumi ar iespēju veikt ārkārtas pasākumus Savienības mērogā. Turklāt Savienības mēroga ārkārtas pasākumi nodrošinātu Savienību ar ātras rīcības mehānismu atbilstīgi piesardzības principam gadījumā, ja pastāv jaunas invazīvas svešzemju sugas ienākšanas nenovēršami draudi.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Dalībvalstīm būtu jāļauj paturēt spēkā vai pieņemt valsts noteikumus par invazīvu svešzemju sugu pārvaldību, kas ir stingrāki par šajā regulā paredzētajiem.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Liela daļa invazīvo svešzemju sugu Savienībā ir introducētas neapzināti. Tāpēc ir ļoti svarīgi efektīvāk pārvaldīt sugu neapzinātas introdukcijas izplatības ceļus. Šajā ziņā rīcībai vajadzētu būt pakāpeniskai, ņemot vērā salīdzinoši mazo pieredzi šajā jomā. Rīcībai būtu jāietver brīvprātīgi pasākumi, piemēram, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Pamatnostādnes par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību, un obligāti pasākumi, un tai būtu jābalstās uz Savienībā un dalībvalstīs iegūto pieredzi dažu izplatības ceļu pārvaldībā, tostarp uz pasākumiem, ko nosaka Starptautiskā Konvencija par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33a) Dalībvalstis var paturēt spēkā vai pieņemt valsts noteikumus par invazīvu svešzemju sugu pārvaldību, kuri ir stingrāki par noteikumi, kas ietverti šajā regulā un attiecas uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, un var paplašināt prasību par invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, piemērošanu arī attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ga) sugām, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 708/2007 izmanto slēgtās akvakultūras platībās;

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) “svešzemju sugas” ir jebkuri dzīvi dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu sugu, pasugu vai zemāka taksona īpatņi vai eksemplāri, kas introducēti ārpus to dabiskās kādreizējās vai tagadējās izplatības teritorijas; tās ietver jebkuru šādu organismu daļu, dzimumšūnas, sēklas, olas vai dzinumus, kā arī jebkuras savvaļā nonākušās pieradinātās sugas, hibrīdus, pasugas vai šķirnes, kuras varētu izdzīvot un savairoties;

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) “invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas dalībvalstij” ir invazīvas svešzemju sugas, kuras nav invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, bet attiecībā uz kurām dalībvalsts uzskata, ka to nonākšana brīvībā un izplatīšanās tās teritorijā radītu būtisku negatīvo ietekmi –– pat ja tā nav pilnīgi skaidra;

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, sarakstu pieņem un atjaunina Komisija ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	1. Invazīvo svešzemju sugu vai sugu taksonomisku grupu, kas rada bažas Savienībai, sarakstu pieņem un atjaunina Komisija ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Invazīvās svešzemju sugas iekļauj 1. punktā minētajā sarakstā tikai tad, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:	2. Invazīvās svešzemju sugas vai sugu taksonomiskās grupas iekļauj 1. punktā minētajā sarakstā tikai tad, ja ikviena no tām atbilst šādiem kritērijiem, ņemot vērā starptautiskos standartus:

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, ir konstatēts, ka tās ir svešas Savienības teritorijā, izņemot tālākos reģionus;

a) ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, ir konstatēts, ka tās ir svešas un invazīvas sugas vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot tālākos reģionus;

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) sugas nosaukums;	a) sugas vai sugu taksonomiskās grupas nosaukums;

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) pierādījumi, ka suga atbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem.	c) pierādījumi, ka suga vai sugu taksonomiskā grupa atbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Sarakstā, kas minēts 1. punktā, ir ne vairāk kā piecdesmit sugu, tai skaitā visas sugas, kuras var tikt pievienotas 9. pantā paredzēto ārkārtas pasākumu īstenošanas rezultātā.	svītrots

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Sugas, kas iekļautas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, aizliegts apzināti:

1. Sugas, kas iekļautas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā, aizliegts apzināti vai nolaidības dēļ:

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) ja invazīvās svešzemju sugas ir dzīvnieki, tie pēc iespējas tiek marķēti;	d) ja invazīvās svešzemju sugas ir dzīvnieki, tie pēc iespējas tiek marķēti; šo dzīvnieku identificēšana un marķēšana nodrošinās īpašumtiesību izsekojamību un vienkāršāku kontroli;

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz [12 mēneši no šīs regulas stāšanās spēkā – norādīt datumu] ievieš pilnībā darbojošās struktūras, lai veiktu oficiālās kontroles saistībā ar Savienībā ievestiem dzīvniekiem un augiem, tostarp to sēklām, olām vai sakneņiem, kas nepieciešamas, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kuras rada bažas Savienībai, apzinātu introdukciju Savienībā.	1. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz [12 mēneši no šīs regulas stāšanās spēkā – norādīt datumu] ievieš pilnībā darbojošās struktūras, lai veiktu oficiālās kontroles un uzraudzības darbības saistībā ar Savienībā ievestiem dzīvniekiem un augiem, tostarp to sēklām, olām vai sakneņiem, kā arī parazītiem un patogēnu izraisītām infekcijām, kas nepieciešamas, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kuras rada bažas Savienībai, apzinātu vai nejaušu introdukciju Savienībā.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Veicot izskaušanas pasākumus, dalībvalstis nodrošina, ka ar izmantotajām metodēm faktiski ir panākta attiecīgo invazīvo svešzemju sugu pilnīga un pastāvīga aizvākšana, ir pienācīgi ņemta vērā to ietekme uz cilvēka veselību un vidi un ir nodrošināts, ka dzīvnieki, pret kuriem vērsti šie pasākumi, tiek pasargāti no sāpēm, stresa vai ciešanām, ja no tām ir iespējams izvairīties.	2. Veicot izskaušanas pasākumus, dalībvalstis nodrošina, ka ar izmantotajām metodēm faktiski ir panākta attiecīgo invazīvo svešzemju sugu pilnīga un pastāvīga aizvākšana, ir pienācīgi ņemta vērā to ietekme uz cilvēka veselību, endēmisko sugu veselību un izdzīvošanu un vidi un ir nodrošināts, ka dzīvnieki, pret kuriem vērsti šie pasākumi, tiek pasargāti no sāpēm, stresa vai ciešanām, ja no tām ir iespējams izvairīties.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) izskaušanas metodes nav pieejamas vai ir pieejamas, bet tās ļoti negatīvi ietekmē cilvēka veselību vai vidi.	c) izskaušanas metodes nav pieejamas vai ir pieejamas, bet tās ļoti negatīvi ietekmē cilvēka veselību, endēmisko sugu veselību vai vidi.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Piemērojot pārvaldības pasākumus, dalībvalstis nodrošina, ka izmantotajās metodēs ir pienācīgi ņemta vērā to ietekme uz cilvēka veselību un vidi un ir nodrošināts, ka dzīvnieki, pret kuriem vērsti šie pasākumi, tiek pasargāti no sāpēm, stresa vai ciešanām, ja no tām ir iespējams izvairīties.

3. Piemērojot pārvaldības pasākumus, dalībvalstis nodrošina, ka izmantotajās metodēs ir pienācīgi ņemta vērā to ietekme uz cilvēka veselību, endēmisko sugu veselību un vidi un ir nodrošināts, ka dzīvnieki, pret kuriem vērsti šie pasākumi, tiek pasargāti no sāpēm, stresa vai ciešanām, ja no tām ir iespējams izvairīties.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) dati, kas attiecas uz invazīvām svešzemju sugām, kuras rada bažas Eiropas Savienībai vai dalībvalstij saskaņā ar 10. panta 2. punktu un kuras tiek importētas vai pārvadātas caur Eiropas Savienību;

PROCEDÛRA

Virsraksts	Invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakse un pārvaldība
Atsauces	COM(2013)0620 – C7-0264/2013 – 2013/0307(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.9.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 24.10.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Catherine Bearder 27.11.2013
Pieņemšanas datums	21.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienë, Maria Badia i Cutchet, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šastný, Robert Sturdy, Henri Weber, Jan Zahradil, Pawe³ Zalewski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Bearder, Béla Glattfelder, Syed Kamall, Elisabeth Köstinger, Katarína Neveïalová, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Peter Skinner, Jarosùaw Leszek Waùæsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sophie Auconie, Franco Frigo

Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (23.1.2014)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību
(COM(2013)0620 – C7‑0264/2013 – 2013/0307(COD))

Atzinumu sagatavoja: Chris Davies

ĪSS PAMATOJUMS

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 12 000 dzīvnieku un augu sugu ar svešzemju izcelsmi. Šo sugu skaits turpina pieaugt cilvēku pārvietošanās, tirdzniecības pieauguma un klimata pārmaiņu dēļ. Aptuveni 10–15 % gadījumu šīs sugas var strauji un nekontrolējami vairoties un radīt smagas ekonomiskas un ekoloģiskas sekas.

Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā ir norādīts, ka, aplēšot kaitējumu un zaudēto produkciju, radītās izmaksas jau tagad var sasniegt EUR 12 miljardus gadā. Tas arī būtiski ietekmē bioloģisko daudzveidību. Šī problēma kļūst aizvien lielāka, tai ir pārrobežu raksturs un tā ir jārisina koordinēti. Komisijas priekšlikumi paredz novērst šādu sugu izplatību, iznīcinot un vajadzības gadījumā pārvaldot tās.

Tiks panākta vienošanās par tādu invazīvu svešzemju sugu sarakstu, kuras Savienībā nedrīkst ievest, turēt, pārdot, audzēt vai izplatīt vidē. Dalībvalstis pēc vajadzības var ieviest ārkārtas kontroles pasākumus, un tām būs jāizstrādā rīcības plāni, kā noteikt šādu sugu ievešanu un kā rīkoties, ja to esamība jau ir apstiprināta. Dalībvalstīm būs jāīsteno vairāki pasākumi, lai atjaunotu bojātās ekosistēmas.

Tā kā tiks noteikti tirdzniecības ierobežojumi, var būt jārisina jautājumi saistībā ar iekšējo tirgu un Pasaules Tirdzniecības organizāciju.

Var saprast, ka Padomei nav iebildumu pret Komisijas ierosināto pieeju, tomēr norādīto pasākumu izmaksas un efektivitāte izraisīs zināmas debates.

Eiropas Parlamentā par šo jautājumu ir atbildīga Vides komiteja. Tādēļ šajā atzinuma projektā atzinuma sagatavotājs ir izstrādājis priekšlikumus jautājumos, kas var ietekmēt jūras vidi vai akvakultūru.

Svarīgs pirmais solis būtu grozīt Komisijas priekšlikumu par to, ka to sugu sarakstā, kas rada bažas Savienībai, iekļauj tikai 50 sugas. Tas ir pilnīgi mākslīgs nosacījums, kas ir pretrunā pašas Komisijas novērtējumam par to, ka problēmas nerisināšanas gadījumā radīsies lieli zaudējumi. Piemēram, Beļģijā vien ir apzinātas 28 augu sugas, uz kurām attiecas stādīšanas aizliegums. Ir svarīgi šajā jautājumā noteikt prioritātes, tomēr Savienības saraksts būtu jāizstrādā, pamatojoties uz zinātniskās padomdevējas grupas norādījumiem.

Dažas sugas, kuras ir dabiski sastopamas konkrētos Eiropas Savienības reģionos, var radīt problēmas, ja tiek izplatītas citās dalībvalstīs ar atšķirīgiem vides apstākļiem. Atzinuma sagatavotājs ierosina šādām sugām piemērot tādus pašus ierobežojumus un pasākumus, kurus piemēro problemātiskajām svešzemju sugām.

Par to, ka ūdens vidē nonāk invazīvas svešzemju sugas, lielā mērā ir atbildīgi pasaules mēroga tirdzniecības kuģi, kas vienā valstī uzņemtus balasta ūdeņus izgāž citas valsts ūdeņos. Atzinuma sagatavošanas brīdī tikai četras dalībvalstis bija ratificējušas Konvenciju par balasta ūdeņiem. Parlamentam būtu aktīvi jācenšas pārliecināt visas ES piekrastes dalībvalstis apstiprināt minēto konvenciju.

GROZĪJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

10. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Tā kā invazīvo svešzemju sugu ir daudz, ir svarīgi nodrošināt, ka prioritāte tiek noteikta to invazīvo svešzemju sugu apkarošanai, kas rada bažas Savienībai. Tāpēc būtu jāizveido to invazīvu svešzemju sugu saraksts, kuras uzskatāmas par tādām, kas rada bažas Savienībai. Invazīva svešzemju suga par tādu, kas rada bažas Savienībai, būtu jāuzskata tad, ja tās skartajās dalībvalstīs nodarītais kaitējums ir tik būtisks, ka attaisno īpaši izstrādātu pasākumu pieņemšanu, kuri darbojas visā Savienībā, tostarp dalībvalstīs, kurās šo sugu ietekmes vēl nav vai pat ir maz ticams, ka tāda jebkad radīsies. Lai nodrošinātu, ka invazīvo svešzemju sugu daļa, kas rada bažas Savienībai, ir samērīga, saraksts būtu jāizstrādā saskaņā ar pakāpenisku un posmos sadalītu pieeju, kas ietver sākotnēju par prioritārām noteikto sugu skaita ierobežošanu līdz ne vairāk kā 3 % no apmēram 1500 invazīvo svešzemju sugu, kas sastopamas Eiropā, un uzmanības koncentrēšanu uz tām sugām, kuras rada vai varētu radīt būtisku ekonomisku kaitējumu, tostarp tādu, kas rodas, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai.	(10) Tā kā invazīvo svešzemju sugu ir daudz, ir svarīgi nodrošināt, ka prioritāte tiek noteikta to invazīvo svešzemju sugu apkarošanai, kas rada bažas Savienībai. Tāpēc būtu jāizveido to invazīvu svešzemju sugu saraksts, kuras uzskatāmas par tādām, kas rada bažas Savienībai. Invazīva svešzemju suga par tādu, kas rada bažas Savienībai, būtu jāuzskata tad, ja tās skartajās dalībvalstīs nodarītais kaitējums ir tik būtisks, ka attaisno īpaši izstrādātu pasākumu pieņemšanu, kuri darbojas visā Savienībā, tostarp dalībvalstīs, kurās šo sugu ietekmes vēl nav vai pat ir maz ticams, ka tāda jebkad radīsies. Lai nodrošinātu, ka invazīvo svešzemju sugu daļa, kas rada bažas Savienībai, ir samērīga, saraksts būtu jāizstrādā saskaņā ar pakāpenisku un posmos sadalītu pieeju un uzmanības koncentrēšanu uz tām sugām, kuras rada vai varētu radīt būtisku ekonomisku kaitējumu, tostarp tādu, kas rodas, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai.

Pamatojums

Ierobežojot Savienībā sastopamu invazīvu svešzemju sugu skaitu, tiesību akti tiks īstenoti neefektīvi.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Dažas sugas, kas ir invazīvas Savienībā, var būt vietējās sugas dažos tālākajos Savienības reģionos un otrādi. Komisijas paziņojumā “Tālākie reģioni: Eiropas priekšrocība”¹⁸ tika atzīts, ka tālāko reģionu ievērojamā bioloģiskā daudzveidība prasa izstrādāt un ieviest pasākumus, lai novērstu un pārvaldītu invazīvu svešzemju sugu izplatību šajos reģionos, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 29. oktobra Lēmumu 2010/718/ES, ar ko groza statusu, kas Senbertelemī salai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību¹⁹, un 2012. gada 11. jūlija Lēmumu 2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību²⁰. Tāpēc visiem šo jauno noteikumu nosacījumiem būtu jāattiecas uz tālākajiem Savienības reģioniem, izņemot tos nosacījumus, kuri skar invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, bet kuras ir šo reģionu vietējās sugas. Turklāt, lai nodrošinātu vajadzīgo bioloģiskās daudzveidības aizsardzību šajos reģionos, attiecīgajām dalībvalstīm visos attiecīgajos gadījumos ir nepieciešams papildus invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, sarakstam izveidot un atjaunināt īpašus to invazīvo svešzemju sugu sarakstus saviem tālākajiem reģioniem, uz kurām arī attiektos šie jaunie noteikumi. Šis saraksts ir atvērts, un to pārskata, tiklīdz ir atklātas un par riskantām atzītas jaunas invazīvas svešzemju sugas. Dažas svešzemju sugas, kas ir invazīvas Savienībā, var būt vietējās sugas daļā Savienības un tālākajos reģionos un otrādi.

__________________

¹⁸ COM(2008) 642 galīgā redakcija.

¹⁸ COM(2008)0642 galīgā redakcija.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

20. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Liela daļa invazīvo svešzemju sugu Savienībā ir introducētas neapzināti. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārvaldīt sugu neapzinātas introdukcijas izplatības ceļus. Šajā ziņā rīcībai vajadzētu būt pakāpeniskai, ņemot vērā salīdzinoši mazo pieredzi šajā jomā. Rīcībai būtu jāietver brīvprātīgi pasākumi, piemēram, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Pamatnostādnes par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību, un obligāti pasākumi, un tai būtu jābalstās uz Savienībā un dalībvalstīs iegūto pieredzi dažu izplatības ceļu pārvaldībā, tostarp uz pasākumiem, ko nosaka Starptautiskā Konvencija par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu.	(20) Liela daļa invazīvo svešzemju sugu Savienībā ir introducētas neapzināti. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārvaldīt sugu neapzinātas introdukcijas izplatības ceļus. Šajā ziņā rīcībai vajadzētu būt pakāpeniskai, ņemot vērā salīdzinoši mazo pieredzi šajā jomā. Rīcībai būtu jāietver brīvprātīgi pasākumi, piemēram, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Pamatnostādnes par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību, un obligāti pasākumi, un tai būtu jābalstās uz Savienībā un dalībvalstīs iegūto pieredzi dažu izplatības ceļu pārvaldībā, tostarp uz pasākumiem, ko nosaka Starptautiskā Konvencija par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu. Attiecīgi Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai mudinātu dalībvalstis ratificēt šo konvenciju un tostarp veicinātu iespējas apspriesties dalībvalstu ministriem. Neskarot 11. pantā paredzētos noteikumus par dalībvalstu rīcības plāniem, Komisija trīs gadus pēc šīs regulas īstenošanas dienas izstrādā ziņojumu par to, kā dalībvalstis īsteno iepriekš minētos brīvprātīgos pasākumus un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību aktu priekšlikumus, lai šos pasākumus iestrādātu Savienības tiesību aktos. Ja konvencijas stāšanās spēkā aizkavējas, Komisijai būtu jārosina saskaņota dalībvalstu, trešo kuģniecības valstu un starptautisko kuģniecības organizāciju rīcība, lai ierosinātu pasākumus, ar ko novērš sugu neapzinātu introdukciju šajā konkrētajā izplatības ceļā.

Pamatojums

Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma izstrādes brīdī tikai četras dalībvalstis bija ratificējušas minēto konvenciju; tomēr Komisijas vajadzībām izstrādātajā Eiropas Vides institūta ziņojumā (2010) ir norādīts, ka neapstrādāta balasta ūdeņu izgāšana un korpusa nosēdumi ir galvenie cēloņi svešzemju sugu neapzinātai introdukcijai citu valstu ūdeņos. Ja brīvprātīgie pasākumi nedos vajadzīgos rezultātus, Komisijai būtu jāapsver tiesību aktu izstrāde šajā jomā.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a) Šīs regulas īstenošana, jo īpaši to invazīvo svešzemju sugu saraksta izveide un atjaunināšana, kas rada bažas Savienībai, riska novērtēšanas elementi, ārkārtas pasākumi un ātra izskaušana agrīnā invāzijas stadijā, būtu jābalsta uz pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem. Šajā nolūkā vajadzīga efektīva attiecīgo zinātnieku iesaistīšana. Tāpēc vajadzētu aktīvi meklēt informāciju, regulāri apspriežoties ar zinātniekiem un jo īpaši izveidojot īpašu struktūru (Zinātnisko padomdevēju grupu), kas konsultētu Komisiju.

Pamatojums

Attiecīgās jomas ekspertu sniegtā zinātniskā informācija nodrošinās efektīvu un konsekventu tiesību akta īstenošanu.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) “invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai” ir invazīvas svešzemju sugas, kuru negatīvā ietekme tiek uzskatīta par tādu, kuras novēršanai vajadzīga saskaņota rīcība Savienības mērogā atbilstīgi 4. panta 2. punktam;	(3) “invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai” ir invazīvas svešzemju sugas, kuras nav vietējās sugas Savienībā vai ir vietējās sugas vienīgi dažos Savienības reģionos, vai ir taksonomiskas sugu grupas un kuru negatīvā ietekme tiek uzskatīta par tādu, kuras novēršanai vajadzīga saskaņota rīcība Savienības mērogā atbilstīgi 4. panta 2. punktam;

Pamatojums

Dažas sugas var būt vietējās sugas vienā Savienības reģionā un svešzemju invazīvās sugas citā; līdz ar to būtu jāparedz attiecīgi noteikumi par diferencētu pieeju šīm sugām dažādās dalībvalstīs. Taksonomisku sugu grupu ar līdzīgām ekoloģiskajām prasībām iekļaušana Savienības sarakstā palīdzētu novērst tirdzniecības pārorientēšanos uz līdzīgām sugām un atvieglotu regulas īstenošanu.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 16.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) „apzināta izplatīšana” ir process, kad organisms jebkādā nolūkā tiek izvietots vidē, bet netiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu tā izbēgšanu un izplatīšanos.

Pamatojums

Papildu definīcija saskaņā ar izmaiņām 12. grozījumā (10. panta 1. punkts).

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus, ir konstatēts, ka tās ir svešas Savienības teritorijā, izņemot tālākos reģionus;

(a) ņemot vērā labākos un jaunākos pieejamos zinātniskos pierādījumus, ir konstatēts, ka tās ir svešas Savienības teritorijā, izņemot tālākos reģionus;

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Attiecībā uz tām invazīvajām sugām, kas rada bažas Savienībai un ir vietējās sugas dažos Savienības reģionos, bet svešzemju sugas citos, dalībvalstis var iesniegt Komisijai pieprasījumu atkāpties no 7. panta 1. punktā minētajiem noteikumiem. Šādu atkāpi Komisija piešķir pēc tam, kad tā ir izvērtējusi sniegtos pierādījumus, kuros iekļauj šādu informāciju:
	a) pierādījumus, ka attiecīgās sugas dalībvalstī ir vietējās un/vai neinvazīvās sugas;
	b) pierādījumus, ka dalībvalsts ir veikusi pienācīgus piesardzības pasākumus, vajadzības gadījumā kopīgi ar citām attiecīgajām dalībvalstīm, lai nepieļautu šo sugu izplatību uz citiem Savienības reģioniem, kuros šīs sugas var radīt invāzijas risku.

Pamatojums

Gadījumos, kad dalībvalsts ir apzinājusi savā teritorijā invazīvas sugas, kas citā dalībvalstī ir vietējās vai neinvazīvās sugas, šai citai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai īstenot atšķirīgu pieeju šo sugu kontrolē ar noteikumu, ka tā izpilda zināmas prasības.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Sarakstā, kas minēts 1. punktā, ir ne vairāk kā piecdesmit sugu, tai skaitā visas sugas, kuras var tikt pievienotas 9. pantā paredzēto ārkārtas pasākumu īstenošanas rezultātā.	svītrots

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija katru gadu izvērtē atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 4. panta 3.a punktu. Šajā novērtējumā ņem vērā ar 21.a pantu izveidotās zinātniskās padomdevējas grupas norādījumus.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – e apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) sugas pašreizējās izplatības apraksts, tai skaitā tas, vai suga jau atrodas Savienībā vai tās kaimiņvalstīs;	(e) sugas pašreizējās izplatības apraksts, tai skaitā tas, vai suga jau atrodas Savienībā — kā vietējā vai svešzemju suga — vai tās kaimiņvalstīs;

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – g apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) kvantitatīva prognoze par kaitējuma radītajām izmaksām Savienības mērogā, parādot to nozīmīgumu Savienībai, lai papildus pamatotu rīcību, jo kopējais kaitējums būtu lielāks par ietekmes mīkstināšanas izmaksām;	(g) iespējamo izmaksu novērtējums Savienības mērogā;

Pamatojums

Ir grūti kvantificēt iespējamos invazīvo svešzemju sugu radītos riskus un izmaksas.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – h apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) apraksts par sugas iespējamo izmantošanu un ar to saistītajiem ieguvumiem.	(h) apraksts par sugas iespējamo izmantošanu un iespējamiem ar to saistītajiem ieguvumiem.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis aizliedz apzinātu izplatīšanu vidē, ja šajā procesā organisms jebkādā nolūkā tiek izvietots vidē, bet netiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kuras nav invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, izbēgšanu un izplatīšanos, un ja dalībvalstis, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, uzskata, ka šo sugu atbrīvošanas vai izplatīšanās nelabvēlīgā ietekme, pat ja nav pilnībā skaidra, ir nozīmīga minētās valsts teritorijā (“invazīva svešzemju suga, kas rada bažas dalībvalstij”).	1. Dalībvalstis aizliedz apzināti izplatīt vidē invazīvas svešzemju sugas, kuras nav invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, ja dalībvalstis, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, uzskata, ka šo sugu atbrīvošanas un izplatīšanās nelabvēlīga ietekme ir nozīmīga minētās valsts teritorijā (“invazīva svešzemju suga, kas rada bažas dalībvalstij”).

Pamatojums

Definīcijas būtu jāiekļauj regulas 3. pantā.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) aprakstu par invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, esošo izplatību to teritorijā;	(b) aprakstu par invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, esošo izplatību to teritorijā un to saldūdeņos un jūras ūdeņos, tostarp informāciju par migrēšanas vai reprodukcijas modeļiem;

Pamatojums

Šāda informācija palīdzēs informēt citas dalībvalstis par iespējamo risku, ko rada konkrētas jūras invazīvās svešzemju sugas.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) pasākumus, kas īstenoti, lai informētu sabiedrību par svešzemju sugu esamību un norādījumiem, kā iedzīvotājiem ir jārīkojas.

Pamatojums

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	21.a pants
	Zinātniskā padomdevēja grupa
	1. Komisija izveido zinātnisko padomdevēju grupu, kurā ietilpst neatkarīgi zinātnieki ar attiecīgu kompetenci tieši invazīvu svešzemju sugu introdukcijas novēršanas un pārvaldības jomā. Grupa jo īpaši veic šādus uzdevumus:
	a) identificē jaunas invazīvās sugas, kuras varētu radīt bažas Savienībai, un ierosina tās iekļaut Savienības sarakstā;
	b) izvērtē dalībvalstu riska novērtējumus;
	c) izvērtē dalībvalstu pieprasījumus piešķirt atkāpi no 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem saskaņā ar 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 4. punkta a) apakšpunktu.

Pamatojums

Attiecīgās jomas ekspertu sniegtā zinātniskā informācija nodrošinās tiesību akta efektīvu, konsekventu un sekmīgu īstenošanu un uzraudzību.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

21.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

21.b pants

Zinātniskās analīzes grupa

1. Ar šo tiek izveidota zinātniskās analīzes grupa.

Zinātniskās analīzes grupas uzdevums ir sagatavot atzinumu, ko ņem vērā Komisija un 22. pantā paredzētā komiteja, par šādiem jautājumiem:

(a) to invazīvo svešzemju sugu saraksta sagatavošana un atjaunināšana, kas rada bažas Savienībai;

(b) zinātniski un tehniski jautājumi saistībā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pieļaujamo īpašo pierādījumu veidu un 5. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā minēto elementu piemērošanu, tostarp šo elementu novērtēšanai piemērojamo metodi, saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

(d) Savienības ārkārtas pasākumi, kas jāpieņem saskaņā ar 9. panta 4. punktu, attiecībā uz tādām invazīvām svešzemju sugām, kas nav iekļautas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā;

(e) pēc Komisijas vai dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma — jebkādi citi zinātniski vai tehniski jautājumi, kas izriet no šīs regulas īstenošanas.

2. Zinātniskās analīzes grupas locekļus ieceļ Komisija, ņemot vērā to pieredzi un kompetenci saistībā ar 1. punktā minēto uzdevumu izpildi un ievērojot ģeogrāfisku sadalījumu, kas atspoguļo zinātnisko problēmu un metožu daudzveidību Savienībā. Komisija nosaka locekļu skaitu pēc nepieciešamības.

Pamatojums

Lai šo regulu varētu sekmīgi īstenot, jo īpaši saistībā ar profilakses pasākumiem, vajadzīga neatkarīga padomdevēja struktūra. Ir vajadzīga zinātniska un tehniska informācija, lai varētu paredzēt, kādas sugas varētu tikt introducētas vai kļūt problemātiskas. Tāpēc būtu jāizveido neatkarīgu zinātnisko un tehnisko ekspertu grupa. Šīs grupas galvenie uzdevumi ietvertu atzinumu sniegšanu par sarakstā iekļaujamām sugām un riska novērtējumu analīzi.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

21. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība, ieinteresēto personu iesaistīšanās un informācijas apmaiņa

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lai sekmētu efektīvu un pārredzamu informācijas apmaiņu saistībā ar dažādu regulas aspektu īstenošanu, Komisija izveido un regulāri sasauc invazīvo svešzemju sugu jautājumam veltītu forumu, ko veido pārstāvji no dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un jomām un nevalstiskajām organizācijām, kuras veicina vides aizsardzību un dzīvnieku labturību.

Komisija jo īpaši ņem vērā foruma ieteikumus, veidojot un atjauninot 4. panta 1. punktā minēto sarakstu un ārkārtas pasākumus, kas jāpieņem saskaņā ar 9. panta 4. punktu, attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kuras nav iekļautas 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā. Komisija forumu izmanto arī informācijas apmaiņas veicināšanai saistībā ar sugu izplatības un pārvaldības iespējām, tostarp humānām kontroles metodēm.

Pamatojums

Attiecīgajām ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējai iesaistīties tādu sugu saraksta izveidē, kuras rada bažas Eiropai, kā arī pasākumos, kuru mērķis ir palīdzēt novērst invāziju un pieņemt humānas kontroles metodes. Lai informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, attiecīgo nozaru un jomu pārstāvjiem, attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām un Komisiju būtu efektīva un aktīva, vajadzīgs forums, kas darbojas pārredzami.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakse un pārvaldība
Atsauces	COM(2013)0620 – C7-0264/2013 – 2013/0307(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.9.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 12.9.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Chris Davies 23.9.2013
Izskatīšana komitejā	17.10.2013
Pieņemšanas datums	22.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	13 7 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Antonello Antinoro, Alain Cadec, Chris Davies, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Raül Romeva i Rueda, Struan Stevenson, Isabelle Thomas, Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Izaskun Bilbao Barandica, Ole Christensen, Jens Nilsson

PROCEDŪRA

Virsraksts	Invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakse un pārvaldība
Atsauces	COM(2013)0620 – C7-0264/2013 – 2013/0307(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	9.9.2013
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.9.2013
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 24.10.2013	ITRE 12.9.2013	REGI 12.9.2013	AGRI 12.9.2013
	PECH 12.9.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ITRE 25.9.2013	REGI 24.9.2013	AGRI 30.9.2013
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Pavel Poc 23.9.2013
Izskatīšana komitejā	16.12.2013
Pieņemšanas datums	30.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 4 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Sandrine Bélier, Biljana Borzan, Martin Callanan, Tadeusz Cymański, Spyros Danellis, Chris Davies, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Martin Kastler, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Claus Larsen-Jensen, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Julie Girling, Jutta Haug, Filip Kaczmarek, James Nicholson, Vittorio Prodi, Christel Schaldemose, Birgit Schnieber-Jastram, Renate Sommer, Bart Staes, Rebecca Taylor, Vladimir Urutchev, Andrea Zanoni
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Fabrizio Bertot, Hiltrud Breyer, Vojtěch Mynář, Bill Newton Dunn
Iesniegšanas datums	4.2.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika