Procedūra : 2013/0343(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0090/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0090/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 26/02/2014 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0138

ZIŅOJUMS     *
PDF 185kWORD 291k
4.2.2014
PE 526.020v02-00 A7-0090/2014

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz standartizētu PVN deklarāciju groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(COM(2013)0721 – C7-0394/2013 – 2013/0343(CNS))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Ivo Strejček

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz standartizētu PVN deklarāciju groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(COM(2013)0721 – C7-0394/2013 – 2013/0343(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0721),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0394/2013),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0090/2014),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Padomes Direktīvā 2006/112/EK nodokļa maksātājiem ir prasīts iesniegt PVN deklarācijas, bet dalībvalstis drīkst brīvi noteikt tajās iekļaujamo informāciju. Tāpēc PVN deklarāciju iesniegšanai Savienībā piemēro krasi atšķirīgus noteikumus un procedūras, kas sarežģī uzņēmumu darbu un PVN maksāšanas pienākumu, tādējādi ierobežojot Savienības tirdzniecību.

(1) Padomes Direktīvā 2006/112/EK nodokļa maksātājiem ir prasīts iesniegt PVN deklarācijas, bet dalībvalstis drīkst brīvi noteikt tajās iekļaujamo informāciju. Tā rezultātā PVN deklarāciju iesniegšanu Savienībā reglamentē būtiski atšķirīgi noteikumi un procedūras, palielinās sarežģītība uzņēmumiem, tiek radīts nevajadzīgs administratīvais slogs dalībvalstu nodokļu iestādēm un nodokļu maksātājiem, rodas nepilnības likumdošanā, kuras iespējams izmantot, lai krāptos PVN jomā, tiek noteikti pienākumi PVN jomā, kas rada šķēršļus Savienības tirdzniecībai, un tiek radītas nevajadzīgas izmaksas gan dalībvalstu nodokļu iestādēm, gan nodokļu maksātājiem.

_____________

_____________

12 Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

12 Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai samazinātu slogu uzņēmumiem un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, būtu jāievieš standartizēta PVN deklarācija, kas paredzēta visiem uzņēmumiem, kuri veic tirdzniecību Savienībā. Standartizētu deklarāciju izmantošanai būtu jāatvieglina PVN deklarāciju pārbaude dalībvalstīs.

(2) Lai samazinātu slogu uzņēmumiem un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, būtu jāievieš standartizēta PVN deklarācija visiem uzņēmumiem, kuri veic tirdzniecību Savienībā, un standartizētu deklarāciju izmantošanai būtu jāatvieglo gan PVN iekasēšana un maksāšana, gan PVN deklarāciju pārbaude, ko veic dalībvalstu nodokļu iestādes. Tai arī būtu jāpalīdz uzņēmumiem ievērot tiesību aktus PVN jomā, tādējādi mazinot kļūdu īpatsvaru un galu galā veicinot krāpšanas PVN jomā un neiekasēto PVN ieņēmumu apjoma samazināšanos vai pat novēršot šīs parādības.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ir svarīgi maksimāli samazināt administratīvo slogu. Tādēļ standartizētajā PVN deklarācijā prasītā informācija būtu jāierobežo, nosakot konkrētu obligātās informācijas kopumu. Turklāt standartizētajās PVN deklarācijās un citās deklarācijās dalībvalstis nedrīkstētu prasīt citu informāciju papildus Direktīvas XI sadaļas 5. nodaļā noteiktajai.

(3) Ir svarīgi maksimāli samazināt administratīvo slogu. Tādēļ standartizētajā PVN deklarācijā prasītā informācija būtu jāierobežo, nosakot konkrētu obligātās informācijas kopumu. Turklāt standartizētajās PVN deklarācijās un citās deklarācijās dalībvalstis nedrīkstētu prasīt citu informāciju papildus Direktīvas XI sadaļas 5. nodaļā noteiktajai. Standartizētas PVN deklarācijas sniegto priekšrocību potenciālu būs iespējams pilnībā izmantot tikai tad, ja dalībvalstis pilnībā un savlaicīgi transponēs šo direktīvu savos tiesību aktos un administratīvajos noteikumus, nenovirzoties no tās darbības jomas.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Dalībvalstu nodokļu iestādēm būtu jāsniedz savām amatpersonām un ar nodokli apliekamajām personām norādījumi tiešsaistē par to, kā pareizi elektroniski aizpildīt standartizēto PVN deklarāciju, lai nodrošinātu tās pareizu un drošu iesniegšanu.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Lai vēl vairāk mazinātu slogu uzņēmumiem un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, informācijas prasībām standartizētajā PVN deklarācijā jābūt vienotām visās dalībvalstīs un Komisijai piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā datuma būtu jānovērtē tās īstenošana no minētā aspekta un attiecīgā gadījumā jāsniedz priekšlikumi.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija līdz ... [OV, lūdzu, ierakstiet datumu: 5 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā datuma] pārskata direktīvas atbilstību, lai vēl vairāk mazinātu slogu uzņēmumiem un uzlabotu iekšējā tirgus darbību. Pārskatīšanas rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, nepieciešamības gadījumā tiem pievienojot atbilstošus likumdošanas priekšlikumus.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To dara pieejamu konsolidētā veidā ar direktīvu, kuru tā groza, trīs mēnešu laikā pēc tās publicēšanas.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienības pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir vispārīgs patēriņa nodoklis, kam ir plaša bāze un ko novērtē, pamatojoties uz visu ar preču ražošanu un izplatīšanu un pakalpojumu sniegšanu saistīto komercdarbību (ar dažiem izņēmumiem) pievienoto vērtību. PVN parasti nepiemēro precēm, ko pārdod eksportam vai pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Tomēr šo nodokli piemēro importam, lai ES ražotāji iekšējā tirgū varētu konkurēt vienlīdzīgos apstākļos ar importēto preču piegādātājiem un importēto pakalpojumu sniedzējiem, kas nodibināti ārpus Savienības.

PVN ir netiešs nodoklis, ko maksā galapatērētājs. To nosaka kā īpatsvaru no cenas, ko pircējs maksā pārdevējam, un to iekasē ar daļēju maksājumu palīdzību, katrai ar nodokli apliekamajai personai (gan uzņēmumiem, gan pašnodarbinātām personām, kas reģistrētas kā PVN maksātāji) no iekasētās PVN summas atvelkot to nodokļa summu, kuru tie samaksājuši citām ar nodokli apliekamajām personām par to veikto uzņēmējdarbību. Šis mehānisms nodrošina PVN neitralitāti neatkarīgi no saistīto darījumu skaita.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstis ir atzinušas, ka PVN(1) ļauj gūt ieņēmumus pārredzamā veidā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk „Komisija”) aprēķiniem PVN ES dalībvalstīs veido aptuveni 21 % no valsts nodokļu ieņēmumiem, un, ņemot vērā to, ka katru gadu 12 % no PVN ieņēmumiem paliek neiekasēti, ir nepieciešama efektīvāka PVN iekasēšanas sistēma, lai pienācīgi novērstu dažādos krāpšanas veidus PVN jomā.

Komisija lēš, ka, ieviešot standartizēto PVN deklarāciju, ar PVN iekasēšanu saistīto administratīvo slogu būs iespējams samazināt par summu, kas var sasniegt EUR 15 miljardus kalendārajā gadā. Šāda summa būtu liels atvieglojums ES dalībvalstu budžetu izdevumu pusē un ne tikai krīzes laikā.

Referents augstu vērtē Komisijas priekšlikuma mērķi palielināt PVN iekasēšanas efektivitāti, vienlaikus mazinot birokrātiju un samazinot ar PVN iekasēšanu saistītās izmaksas gan dalībvalstīm, gan ar nodokli apliekamajām personām. Referents atzinīgi vērtē direktīvas priekšlikuma mērķi ierobežot informācijas sniegšanas prasības līdz prasībām, kas ir patiešām nepieciešamas PVN kontrolei un iekasēšanai. Tādējādi ar šo priekšlikumu tiek panākts saprātīgs līdzsvars un samērs starp nepieciešamību mazināt slogu uzņēmējdarbībai un novērst šķēršļus iekšējā tirgus pareizai darbībai.

Referents piekrīt arī viedoklim, ka, ļaujot uzņēmumiem to dalībvalstu nodokļu administrācijām, kurās tie darbojas, divdesmit sešas standartizētas informācijas vienības iesniegt, izmantojot kopējo, vēlams elektronisko, PVN deklarācijas formātu, PVN deklarācijas aizpildīšana visticamāk ļaus ietaupīt laiku visiem šajā procesā iesaistītajiem dalībniekiem, novērst vai viegli izlabot kļūdas un tādējādi palielināt nodokļu administrāciju kontroles spēju Savienībā.

Referents uzskata — lai atbalstītu subsidiaritātes principa ievērošanu, būtu prātīgi noteikt, ka dalībvalstis PVN kontroles un administrēšanas nolūkā var pieprasīt papildu informāciju par konkrētiem reģioniem, teritorijām vai īpašiem režīmiem, kas izņēmuma kārtā ir atļauti PVN tiesību aktos (sk. Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu Nr. 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu).

Visbeidzot, referents ir izdarījis trīs grozījumus, lai precizētu un papildinātu Komisijas priekšlikumu ar nolūku:

1) uzsvērt, ka standartizētas PVN deklarācijas ieviešanai būtu jāsamazina tās nevajadzīgās izmaksas gan dalībvalstu nodokļu administrācijām, gan ar nodokli apliekamajām personām, kuras tām rada ļoti atšķirīgie noteikumi un procedūras, kas pašlaik reglamentē PVN deklarāciju iesniegšanu Savienībā;

2) uzsvērt, ka standartizēto PVN deklarāciju izmantošanai būtu jāatvieglo dalībvalstu nodokļu administrācijām PVN iekasēšana un maksāšana un PVN deklarāciju pārbaude, lai novērstu krāpšanu PVN jomā, jo īpaši pārrobežu uzņēmējdarbības gadījumā (piemēram, karuseļveida krāpšanu(2));

3) uzsvērt, ka dalībvalstu nodokļu administrācijām ir jāsniedz savām amatpersonām un ar nodokli apliekamajām personām norādījumus tiešsaistē par to, kā pareizi elektroniski aizpildīt standartizēto PVN deklarāciju, lai nodrošinātu tās pareizu un drošu iesniegšanu.

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ referents iesaka Ekonomikas un monetārajai komitejai pieņemt grozīto Komisijas priekšlikumu.

***

(1)

PVN tiek saukts arī par preču un pakalpojumu nodokli.

(2)

Karuseļveida krāpšana, kas ir pazīstama arī kā „pazudušā” komersanta krāpšanās Kopienā (MTIC), ir PVN zādzība no dalībvalsts nodokļu administrācijas, kuru veic organizētās noziedzības grupējumi, kas šajā nolūkā izmanto veidu, kādā PVN tiek apstrādāts attiecībā uz tirdzniecību, kurā iesaistītas vairākas jurisdikcijas un kurā preču apritei starp šīm jurisdikcijām PVN nepiemēro.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumi Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

Atsauces

COM(2013)0721 – C7-0394/2013 – 2013/0343(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

8.11.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

18.11.2013

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

18.11.2013

JURI

18.11.2013

 

 

Atzinumu nesniedza

  Lēmuma datums

ITRE

27.11.2013

JURI

25.11.2013

 

 

Referents(-i)

  Iecelšanas datums

Ivo Strejček

8.10.2013

 

 

 

Izskatīšana komitejā

5.12.2013

30.1.2014

 

 

Pieņemšanas datums

30.1.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marino Baldini, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Syed Kamall, Wolf Klinz, Werner Langen, Astrid Lulling, Ivana Maletić, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Marlene Mizzi, Sławomir Nitras, Ivari Padar, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Zdravka Bušić, Philippe De Backer, Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Thomas Mann, Andreas Schwab, Catherine Stihler

Iesniegšanas datums

4.2.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika