ZIŅOJUMS par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu un tās politisko un stratēģisko ietekmi

14.2.2014 - (2013/2170(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Sampo Terho

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu un tās politisko un stratēģisko ietekmi

(2013/2170(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 7. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 222. pantu,

–   ņemot vērā LES 24. pantu un 42. panta 2. punktu, LESD 122. un 196. pantu un Deklarāciju Nr. 37 par LESD 222. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un ziņojumu par tās īstenošanu, ko apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembra Eiropadome,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās drošības stratēģiju, kuru Eiropadome pieņēma 2010. gada 25. un 26. marta sanāksmē,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 19. decembra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–   ņemot vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu aizsardzības un drošības stratēģisko koncepciju, kas tika pieņemta 2010. gada 19. un 20. novembra NATO augstākā līmeņa sanāksmē Lisabonā,

–   ņemot vērā Čikāgas augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, ko pieņēma valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Čikāgā 2012. gada 20. maijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0109/2014),

A. tā kā jautājums par aizsardzību pret ballistiskajām raķetēm (BMD) ir skatīts jau iepriekš, bet tā aktualitāte pēdējos gados ir palielinājusies, ņemot vērā kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču, kā arī ballistisko raķešu izplatīšanās radīto draudu daudzkārtēju pieaugumu, uz ko Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un tās Eiropas sabiedrotajiem ir jāspēj efektīvi reaģēt;

B.  tā kā aizsardzība pret ballistisko vai cita veida raķešu uzbrukumiem varētu būt pozitīvs pavērsiens Eiropas drošības jomā, ņemot vērā straujo starptautisko attīstību drošības jomā, proti, to, ka vairākas valstis un nevalstiski dalībnieki izstrādā raķešu tehnoloģijas un dažādas ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolaizsardzības spējas, kas var sasniegt Eiropas teritoriju;

C. tā kā NATO attīsta BMD spēju veikt tās pamatuzdevumu — nodrošināt kolektīvo aizsardzību, kuras mērķis ir pilnībā aptvert un aizsargāt visu NATO sastāvā esošo Eiropas valstu iedzīvotājus, teritorijas un spēkus pret arvien lielākiem draudiem, ko rada ballistisko raķešu izplatīšanās;

D. tā kā ASV būtiskais ieguldījumu BMD izveidē apstiprina tās apņemšanos aizsargāt NATO un Eiropas un Eiropas sabiedroto drošību un uzsver transatlantisko saišu nozīmību, jo iekārtas jau ir izvietotas Rumānijā un sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tās tiks izvietotas arī Polijā;

E.  tā kā, cieši sadarbojoties ar NATO, apstiprinātās ES un NATO stratēģiskās partnerības ietvaros tiks izstrādāta kopējā drošības un aizsardzības politika, kā to 2013. gada 19. decembrī apstiprināja Eiropadome,

1.  norāda — tā kā BMD tehnoloģijas attīstās un tiek ieviestas, Eiropas drošības jomā notiek jauna attīstība, kā rezultātā dalībvalstīm ir jāņem vērā BMD nozīme no to drošības viedokļa;

2.  atgādina, ka NATO BMD pasākumi tiek izstrādāti un uzstādīti, lai aizstāvētu šīs organizācijas dalībvalstis pret iespējamiem ballistisko raķešu uzbrukumiem; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi turpināt stratēģisko partnerību ar NATO, ņemot vērā BMD jautājumu, kā rezultātā būtu jānodrošina pilnīga aizsardzības zona un visu ES dalībvalstu aizsardzība, tādējādi novēršot to, ka šīm valstīm piemērotā aizsardzība būtu diferencēta;

3.  atzinīgi vērtē NATO pagaidu BMD spēju, kas sniegs pieejamo līdzekļu robežās nodrošinās NATO sastāvā esošo Dienvideiropas valstu iedzīvotāju, teritoriju un spēku maksimālu aizsardzību pret ballistisko raķešu uzbrukumu; atzinīgi vērtē arī mērķi līdz desmitgades beigām nodrošināt pilnīgu aizsardzības zonu un Eiropas NATO dalībvalstu aizsardzību;

4.  uzsver, ka tādas ES iniciatīvas kā resursu dalīšana un apvienošana, var izrādīties noderīgas, stiprinot dalībvalstu sadarbību BMD jomā, kā arī veicot kopējus pētniecības un izstrādes darbus; norāda, ka ilgtermiņā šāda sadarbība var arī veicināt turpmāku Eiropas aizsardzības nozares konsolidāciju;

5.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisiju, Eiropas Aizsardzības aģentūru un Padomi iekļaut ar BMD saistītos jautājumus turpmākajās drošības stratēģijās, pētījumos un baltajās grāmatās;

6.  uzsver, ka finanšu krīzes un budžeta samazinājumu dēļ netiek izmantots pietiekami daudz resursu, lai uzturētu pietiekamas aizsardzības spējas, un tādējādi tiek mazinātas ES militārās spējas un ražošanas jauda;

7.  uzsver, ka NATO BMD plāns nekādā ziņā nav vērsts pret Krieviju un ka NATO ir gatava sadarboties ar Krieviju, uztverot to kā sadarbību starp divām neatkarīgām pretraķešu aizsardzības sistēmām — NATO BMD un Krievijas sistēmu; uzsver — lai gan efektīva sadarbība ar Krieviju varētu dot jūtamus ieguvumus, tai jābūt nenoliedzami abpusējai un pilnīgi pārredzamai, jo aizvien lielāka savstarpējā uzticēšanās ir izšķiroši svarīga šādas sadarbības pakāpeniskā veidošanā; šajā sakarībā norāda, ka Krievijas raķešu pārcelšana tuvāk NATO un ES robežām ir pretrunā minētajiem mērķiem;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, NATO Parlamentārajai asamblejai un NATO ģenerālsekretāram.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu un tās politisko un stratēģisko ietekmi (2013/2170(INI))

Ārlietu komiteja, referents: Sampo Terho

Mazākuma ziņojums, ko iesniedza Eiropas Parlamenta Verts/ALE grupas deputāte Tarja Cronberg

Ziņojumā ir atzinīgi vērtēta NATO aizsardzības pret ballistiskajām raķetēm (BMD) projekts un ES tiek aicināta dot savu ieguldījumu. Tajā arī tiek atbalstīta doma saistīt NATO BMD ar ES kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP).

Verts/ALE grupa ir pret šo ziņojumu, jo tajā ir mēģināts panākt turpmāk minēto:

–   atbalstīt domu pārtraukt Eiropas drošības nedalāmību, izveidojot dažādas aizsardzības zonas pret uzbrūkošajām raķetēm;

–   neņemt vērā to, ka NATO BMD izveide aizsāks jaunu bruņošanās sacensību reģionāli, starptautiski un arī kosmosā, tādējādi izraisot reģionālu un globālu nestabilitāti un apdraudējumu;

–   finanšu un ekonomikas krīzes laikā leģitimizēt vērienīgus finansiālus un politiskus ieguldījumus sistēmā, kuras tehniskā uzticamība nav pierādīta;

–   atbalstīt NATO BMD projektu, kas var prasīt vairāk nekā EUR 20 miljardus un tādējādi patērēt ierobežotos finanšu līdzekļus, kurus labāk varētu ieguldīt atbruņošanās jomā, masu iznīcināšanas ieroču un to nesēju izplatīšanas novēršanā, diplomātijā un citās nemilitārās pieejās, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas drošību, piemēram, Tuvo Austrumu zonas bez masu iznīcināšanas ieročiem izveidē;

–   kavēt patlaban notiekošo resursu dalīšanas un apvienošanas procesu un izšķiroši svarīgus KDAP resursus LES 42. pantā noteikto uzdevumu izpildes vietā novirzīt uz BMD;

–   veicināt pretrunīgi vērtējamu politiku attiecībās ar Krieviju, piedāvājot vispārēju sadarbību, bet liedzot Krievijai dalību BMD un vēl norādot uz draudiem, ko rada (Krievijas) tuva darbības rādiusa raķetes. Šāda pieeja var radīt problēmas turpmākajās ASV un Krievijas sarunās par kodolatbruņošanos.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par projektu ziņojumam par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu un tās politisko un stratēģisko ietekmi (2013/2170(INI))

Ārlietu komiteja, referents: Sampo Terho

Mazākuma ziņojums, ko iesniedza Eiropas Parlamenta GUE/NGL deputāte Sabine Lösing

Šajā ļoti pretrunīgi vērtējamajā ziņojumā — no vienas puses — ir norādīts, ka pretraķešu aizsardzības sistēma (AMS) ir „ļoti dārgs projekts”, bet — no otras puses — AMS tiek atbalstīta, apgalvojot, ka „pretraķešu aizsardzības sistēmai ir leģitīms pamats”, lai gan tā „var radīt mānīgu drošības sajūtu”. Ziņojumā ir uzsvērts kodoluzbrukuma risks („lai gan tas ir tikai viens risks no daudziem”).

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tajā ir sniegta maldinoša un pretrunīga aina par šā brīža situāciju un domstarpībām par AMS/aizsardzības sistēmu/ līdzīgu programmu, tajā ir izteikts brīdinājums par to, ka aizsardzības budžeta samazinājuma dēļ pavājinās rūpnieciskā un militārā spēja, un ir pausts atbalsts dārgai, neefektīvai un agresīvai NATO militārai sistēmai.

Mēs prasām, lai visi plāni par AMS izveidi tiktu atcelti, jo šāda sistēma:

–   varētu nākotnē kalpot par jaunas bruņošanās sacensības un attiecību ar Krieviju un citām valstīm militarizēšanas dzinuli un varētu būt visai bīstama no ES valstu iedzīvotāju viedokļa;

–   izraisītu lielas summas nelietderīgu ieguldīšanu, jo tā ir steidzami nepieciešama sociālajā un attīstības palīdzības jomā utt.;

Mēs prasām:

–   kardinālu atbruņošanos (tostarp ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolaizsardzības jomā) ES un pasaules līmenī;

–   no masu iznīcināšanas ieročiem brīvu zonu Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā;

–   militāro izdevumu neparedzēšanu ES budžetā;

–   visu pasākumu veikšanu, stingri ievērojot ANO statūtus un starptautiskās tiesības;

–   ES un NATO stingru nošķiršanu (NATO likvidāciju).

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 7 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sir Robert Atkins, Bastiaan Belder, Hiltrud Breyer, Elmar Brok, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Richard Howitt, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Andrey Kovatchev, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Marusya Lyubcheva, Willy Meyer, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Justas Vincas Paleckis, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Werner Schulz, Sophocles Sophocleous, Davor Ivo Stier, Charles Tannock, Eleni Theocharous, Geoffrey Van Orden, Sir Graham Watson, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jörg Leichtfried, Doris Pack, Sampo Terho, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivari Padar, Dubravka Šuica