ZIŅOJUMS par Saūda Arābiju, tās attiecībām ar ES un tās lomu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā

18.2.2014 - (2013/2147(INI))

Ārlietu komiteja
Referente: Ana Gomes

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Saūda Arābiju, tās attiecībām ar ES un tās lomu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā

(2013/2147(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 1989. gada 25. februāra sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Persijas līča sadarbības padomi (GCC),

–   ņemot vērā 1990. gada 13. jūlija rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīguma nozīmi, ko paredzēts noslēgt starp EEK un Persijas līča sadarbības padomi[1],

–   ņemot vērā 1996. gada 18. janvāra rezolūciju par Saūda Arābiju[2],

–   ņemot vērā 2001. gada 31. decembrī Maskatā (Omānā) pieņemto ekonomikas nolīgumu starp GCC valstīm un 2002. gada 21. decembra GCC Dohas deklarāciju par muitas savienības izveidi Persijas līča sadarbības padomei,

–   ņemot vērā to, ka 2004. gada oktobrī Saūda Arābija ratificēja ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), jo īpaši tās 7. pantu par politisko un sabiedrisko dzīvi,

–   ņemot vērā 2005. gada 10. marta rezolūciju par Saūda Arābiju[3],

–   ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par vārda brīvību internetā[4],

–   ņemot vērā 2007. gada 10. maija rezolūciju par reformām arābu pasaulē: kādu stratēģiju Eiropas Savienībai izvēlēties?[5],

–   ņemot vērā 2007. gada 13. decembra rezolūciju par sieviešu tiesībām Saūda Arābijā[6],

–   ņemot vērā ziņojumu „Eiropas drošības stratēģijas īstenošana: sniegt drošību mainīgā pasaulē”, ko Padome pieņēma 2008. gada decembrī,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts ES un GCC 19. kopējā sadarbības padomes un ministru sanāksmē Maskatā 2009. gada 29. aprīlī,

–   ņemot vērā kopīgo rīcības programmu (2010–2013) ES un GCC 1989. gada sadarbības nolīguma īstenošanai,

–   ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par Vidusjūras reģiona valstu savienību[7],

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts ES un GCC kopējā sadarbības padomes un ministru sanāksmē Luksemburgā 2010. gada 14. jūnijā,

–   ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi[8],

–   ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Bahreinā un Jemenā[9],

–   ņemot vērā 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā[10],

–   ņemot vērā 2011. gada 15. septembra rezolūciju par situāciju Sīrijā[11],

–   ņemot vērā 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par Bahreinu[12],

–   ņemot vērā rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību komitejas gadskārtējām sanāksmēm Ženēvā (2000–2012),

–   ņemot vērā 2013. gada 24.–25. novembra vizīti Saūda Arābijā, kurā, pārstāvot priekšsēdētāju M. Schultz, devās Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājs,

–   ņemot vērā Parlamenta gadskārtējos ziņojumus par cilvēktiesībām,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7−0125/2014),

A.  tā kā Saūda Arābijas Karaliste (SAK) ir ietekmīga dalībniece politikas, ekonomikas un reliģijas jomā Tuvējos Austrumos un islāma pasaulē, vadoša naftas ražotāja pasaulē un Persijas līča sadarbības padomes (GCC) un G20 grupas dibinātāja un vadošā locekle; tā kā Saūda Arābijas Karaliste ir svarīga ES partnere;

B.   tā kā ES ir Saūda Arābijas galvenā tirdzniecības partnere, veidojot 15 % no kopējā tirdzniecības apmēra, un SAK ir 11. lielākā ES tirdzniecības partnere; tā kā Saūda Arābijas ekonomikā, jo īpaši tās naftas nozarē, līdzekļus iegulda liels skaits ES uzņēmumu un SAK ir svarīgs tirgus ES rūpniecības preču eksportam tādās nozarēs kā aizsardzība, transports, autobūve, medicīna un ķīmija;

C.  tā kā laikā no 2010. gada līdz 2012. gadam pieauga to preču apmērs, ko ES importēja no SAK un eksportēja uz SAK;

D.  tā kā sarunas par ES brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ar ES un GCC, kas tika sāktas pirms 20 gadiem, joprojām nav pabeigtas;

E.   tā kā ES un SAK ir kopīgas problēmas, kurām ir globāla izcelsme un ietekme, piemēram, strauji mainīgā ekonomika, migrācija, enerģētiskā drošība, starptautiskais terorisms, masveida iznīcināšanas ieroču (MII) izplatība un vides degradācija;

F.   tā kā mainīgais Tuvējo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģiona politiskais un stratēģiskais konteksts liek pārvērtēt ES un SAK attiecības;

G.  tā kā SAK ir mantojama absolūta monarhija bez vēlēta parlamenta; tā kā tā saskaras ar karaliskās pēctecības problēmām; tā kā SAK iedzīvotāju skaits ir 28 miljoni, no kuriem 9 miljoni iedzīvotāju ir ārvalstnieki un 10 miljoni — personas vecumā līdz 18 gadiem; tā kā kopš 2001. gada Saūda Arābijas Karalistē ir tikušas īstenotas pieticīgas un pakāpeniskas reformas, bet tās nav institucionalizētas un tādējādi tās viegli var atcelt; tā kā valsts rādītāji cilvēktiesību jomā joprojām ir neapmierinoši, uzrādot būtisku atšķirību starp starptautiskiem pienākumiem un to īstenošanu;

H.  tā kā 2005. gadā notikušās pašvaldību vēlēšanas Saūda Arābijā bija pirmais vēlēšanu process valsts vēsturē; tā kā 2015. gadā tiks ievēlēta tikai puse no pašvaldības deputātiem, bet otru pusi joprojām iecels karalis;

I.    tā kā tikai šogad 30 sievietes pirmo reizi tika ieceltas konsultatīvajā Šura padomē un tā kā tikai 2015. gadā sievietēm būs atļauts balsot pašvaldību vēlēšanās;

J.    tā kā Pasaules Bankas ziņojumā „Sievietes, uzņēmējdarbība un likumdošana 2014. gadā — šķēršļu novēršana dzimumu līdztiesības veicināšanai”[13] Saūda Arābija ieņem pirmo vietu to valstu sarakstā, kuru tiesību akti ierobežo sieviešu potenciālu ekonomikas jomā;

K.  tā kā SAK ir vienīgā valsts pasaulē, kurā sievietēm nav atļauts vadīt automašīnu, un, lai gan neviens oficiāls likums neaizliedz sievietēm to darīt, 1990. gadā tika izdots Ministru padomes rīkojums, ar kuru pastāvošais tradicionālais aizliegums tika oficiāli atzīts, un sievietes, kuras mēģina vadīt automašīnu, tiek arestētas;

L.   tā kā ANO Attīstības programmas dzimumu nevienlīdzības indeksā (GII) no 148 valstīm Saūda Arābija ir ierindota 145. vietā, un tādēļ tā ir viena no valstīm pasaulē, kurā valda vislielākā nevienlīdzība; tā kā Pasaules dzimumu nevienlīdzības indeksā 2012. gadam (Pasaules Ekonomikas forums) pēc sieviešu līdzdalības darba tirgū rādītāja SAK ir ierindota starp vājākajām valstīm pasaulē (133. vietā no 135 valstīm);

M.  tā kā SAK tiek piespriests nāvessods par dažādiem noziegumiem un 2013. gadā tas tika izpildīts vismaz 24 personām; tā kā 2011. gadā nāvessods tika izpildīts vismaz 80 cilvēkiem un 2012. gadā šis skaitlis bija līdzīgs, vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot 2010. gada rādītāju, un starp šiem cilvēkiem bija arī nepilngadīgas personas un ārvalstnieki; tā kā SAK ir viena no retajām valstīm, kurās sodu izpilda publiski; tā kā ir ziņots par to, ka Saūda Arābijā sievietēm tiek izpildīts nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, pretrunā standartiem, kurus noteikusi ANO Sieviešu tiesiskā stāvokļa komiteja, kas ir nosodījusi to kā barbarisku spīdzināšanas veidu;

N.  tā kā Saūda Arābija ir veikusi stingras un mērķtiecīgas darbības un īstenojusi striktus pasākumus, lai cīnītos pret terorismu un ar terorismu saistītām finansiālām darbībām; tā kā vienlaikus SAK ir vadoša loma īpaši neiecietīgas salafisma/vahabisma islāma interpretācijas izplatīšanā un popularizēšanā visā pasaulē; tā kā salafisma/vahabisma visekstrēmākās izpausmes ir iedvesmojušas teroristu organizācijas, piemēram, Al-Qaeda, un rada globālus drošības draudus, tostarp pašai SAK; tā kā SAK ir izveidojusi sistēmu finanšu darījumu kontrolei, lai nodrošinātu, ka nekādi līdzekļi netiek novirzīti terorisma organizāciju finansēšanai, un šī kontrole vēl ir jāpastiprina;

O.  tā kā ANO eksperti cilvēktiesību jomā ir pastāvīgi pauduši bažas par pārmērīgi plašu pretterorisma pasākumu definēšanu, tostarp paredzot arī slepenu apcietināšanu, kā rezultātā uz terorisma apsūdzību pamata ir tikuši apcietināti un ieslodzīti arī miermīlīgi disidenti; tā kā starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir lūgušas karali Abdullah noraidīt Ministru padomes 2013. gada 16. decembrī pieņemto likumu par cīņu pret terorismu, jo tajā ir pārāk plaši definēts terorisma jēdziens, nosakot nepamatotus vārda brīvības ierobežojumus un tādējādi, iespējams, paredzot kriminālatbildību par jebkādiem kritiskiem izteikumiem attiecībā uz Saūda Arābijas valdību vai sabiedrību;

P.   tā kā vārda brīvība un preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir ārkārtīgi svarīgi demokratizācijas un reformu priekšnosacījumi un katalizatori, un tām ir būtiska nozīme varas kontrolēšanā;

Q.  tā kā SAK darbojas plaša tiešsaistes aktīvistu kopiena un tajā ir lielākais skaits Twitter kontu lietotāju Tuvajos Austrumos;

R.   tā kā cilvēktiesību organizāciju darbs Saūda Arābijā ir stingri ierobežots, par ko liecina iestāžu atteikums reģistrēt Adalas Cilvēktiesību centru vai Cilvēktiesību savienību; tā kā labdarības organizācijas ir vienīgais pilsoniskās sabiedrības organizāciju veids, kas atļauts karalistē;

S.   tā kā SAK ir jāuzlabo tiesību akti par reliģijas praktizēšanu, jo īpaši par tās publisku praktizēšanu un reliģisko minoritāšu grupām, kā to paredz islāma reliģijas patiesās vērtības, kas balstās uz iecietību un citu personu pieņemšanu; tā kā SAK ir būtiska nozīme kā divu islāma svēto mošeju Mekā un Medinā sargātājai;

T.   tā kā SAK joprojām ir izplatīti cilvēka pamattiesību pārkāpumi, neraugoties uz paziņojumu ANO Cilvēktiesību padomei par to, ka tā ir pieņēmusi vairākus ieteikumus, kas izriet no ANO 2009. gada vispārējā periodiskā pārskata; tā kā šajos ieteikumos ietilpst arī ieteikums reformēt tās kriminālās tiesvedības sistēmu, kurā tiek pārkāpti paši būtiskākie starptautiskie standarti un apcietinātie regulāri saskaras ar to, ka sistemātiski tiek izdarīti pārkāpumi saistībā ar pienācīgu tiesvedību, jo nav valstī nav izstrādāts rakstisks kriminālkodekss, kurā būtu skaidri definēts kriminālpārkāpuma jēdziens, un tiesneši var brīvi spriest tiesu atbilstoši savai islāmiskā likuma un praviešu tradīciju interpretācijai; tā kā pašreizējais tieslietu ministrs ir uzsvēris savu nodomu kodificēt šariātu un izstrādāt pamatnostādnes par notiesājošu spriedumu piemērošanu;

U.  tā kā 2007. gadā, kad karalis Abdullah apstiprināja jaunās tiesu sistēmas plānu, tika iesāktas vairākas tiesu sistēmas reformas, tostarp Augstākās tiesas un īpašas komerciālās, darba un administratīvās tiesas izveide;

V.  tā kā pēdējo dažu mēnešu laikā vairāk nekā viens miljons Etiopijas, Bangladešas, Indijas, Filipīnu, Pakistānas un Jemenas iedzīvotāju ir nosūtīti atpakaļ uz savām valstīm pēc tam, kad nolūkā samazināt migrējošo darba ņēmēju ievērojamo skaitu darba likumā tika ieviestas reformas, kas bija paredzētas kā līdzeklis bezdarba novēršanai Saūda Arābijas pilsoņu vidū; tā kā aizvien pieaugošais atpakaļ nosūtīto migrantu lielais skaits rada ārkārtīgu spriedzi bieži vien nabadzīgajās un nestabilajās šo personu izcelsmes valstīs;

W.  tā kā 2013. gada 12. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ievēlēja SAK Cilvēktiesību padomē uz trim gadiem, sākot no 2014. gada 1. janvāra;

X.  tā kā dialoga sākšana starp SAK un ES par cilvēktiesību jautājumiem varētu būt ārkārtīgi noderīga, lai stiprinātu savstarpējo sapratni un veicinātu turpmākās reformas šajā valstī,

1.   atzīst ES un SAK savstarpējo atkarību saistībā ar reģionālo stabilitāti, attiecībām ar islāma pasauli, pārmaiņu likteni Arābu pavasara valstīs, Izraēlas un Palestīnas miera procesu, karu Sīrijā, attiecību uzlabošanu ar Irānu, cīņu pret terorismu, globālo naftas un finanšu tirgu stabilitāti, tirdzniecības, investīciju un globāliem pārvaldības jautājumiem, īpaši Pasaules bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un G20 satvarā; uzsver, ka, ņemot vērā SAK un pārējo GCC dalībvalstu ģeopolitisko vidi, galvenā uzmanība tajās ir jāpievērš drošības problēmām, kuras var radīt sekas gan reģionālā, gan pasaules mērogā;

2.   ir vienisprātis ar SAK attiecībā uz dažiem SAK norādītajiem problēmjautājumiem, bet mudina tās valdību aktīvi un konstruktīvi sadarboties ar starptautisko sabiedrību; šajā sakarībā īpaši atzinīgi vērtē ASV un Krievijas vienošanos par ķīmisko ieroču likvidēšanu Sīrijā, vienlaikus izvairoties no militāras konfrontācijas;

3.   aicina SAK arī aktīvi atbalstīt nesen panākto E3+3 valstu un Irānas pagaidu vienošanos un palīdzēt nodrošināt ar kodolieročiem saistīto jautājumu atrisināšanu diplomātiskā ceļā, nākamo sešu mēnešu laikā noslēdzot plašāku vienošanos, kas būtu visa reģiona miera un drošības interesēs;

4.   uzsver to, ka Eiropa ir ieinteresēta, lai SAK evolūcijas un politiskās reformas process, kas ir galvenais ilgstoša miera, stabilitātes un attīstības faktors reģionā, noritētu mierīgi un kārtīgi;

5.   aicina SAK iestādes sākt dialogu ar ES par cilvēktiesībām, lai ļautu labāk saprast un identificēt vajadzīgās pārmaiņas;

6.   aicina SAK iestādes atļaut cilvēktiesību organizācijām darīt savu darbu, atvieglojot to licenču reģistrācijas procesu; pauž nožēlu par cilvēktiesību aktīvistu iebiedēšanu un apcietināšanu, neuzrādot apsūdzību;

7.   aicina SAK iestādes atļaut Valsts cilvēktiesību asociācijai neatkarīgi darboties, kā arī ievērot ANO standartus par cilvēktiesību veicināšanas valsts iestādēm (Parīzes principi);

8.   atgādina, ka 2009. gada februārī tika vērtēti SAK cilvēktiesību rādītāji saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes vispārējo periodisko pārskatu un ka SAK iestādes oficiāli pieņēma daudzus ieteikumus, kurus pārskata gaitā izteica ES dalībvalstis, tostarp, piemēram, aicinājumu atcelt vīriešu aizbildniecību un ieteikumus, kuru nolūks bija ierobežot nāvessoda un miesassoda piemērošanu; cer uz būtiskāku progresu šo ieteikumu īstenošanā un mudina SAK pieņemt konstruktīvu pieeju attiecībā uz ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar notiekošo 2013. gada vispārējā periodiskā pārskata izstrādi;

9.   pauž nopietnas bažas par to, ka joprojām ir plaši izplatīti tādi cilvēktiesību pārkāpumi kā patvaļīgi aresti un apcietināšana, spīdzināšana, ceļošanas aizliegumi, iebiedēšana tiesā un negodīgi tiesvedības procesi; īpaši pauž bažas par to, ka pasākumi, kas ir paredzēti cīņai pret terorismu, aizvien vairāk tiek izmantoti kā līdzeklis cilvēktiesību aizstāvju arestēšanai un ka tiek ziņots par aizvien lielāku nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina Saūda Arābijas valdību nekavējoties ieviest 2009. gada vispārējā periodiskā pārskatā iekļautos ieteikumus, tostarp turpinot un pastiprinot tiesu sistēmas reformu īstenošanu;

10. atzinīgi vērtē SAK iesaistīšanos ANO cilvēktiesību sistēmā, piedaloties Cilvēktiesību padomē, un tās līdz šim ratificētās vispārējās cilvēktiesību konvencijas; tomēr aicina SAK parakstīt un ratificēt pārējos galvenos ANO nolīgumus un vienošanās cilvēktiesību jomā, piemēram, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

11.  uzskata, ka no ANO Cilvēktiesību padomes dalībvalstīm visā pasaulē tiek sagaidīts, ka tajās īpaši tiks ievērotas cilvēktiesības un demokrātijas principi, un aicina SAK palielināt tās centienus reformu īstenošanā; pauž cerību, ka Cilvēktiesību padomes dalībvalstis pilnībā sadarbosies tās īpašo procedūru īstenošanā un atļaus ANO Cilvēktiesību padomes īpašajiem referentiem netraucēti apmeklēt valsti, īpaši atļaujot to apmeklēt ANO īpašajam referentam jautājumā par spīdzināšanu un cita veida nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu attieksmi vai sodīšanu;

12.  norāda, ka saskaņā ar pieejamo informāciju SAK ir vislielākais Twitter kontu lietotāju īpatsvars pasaulē, kas liecina par interneta sociālo tīklu lielo lomu šajā valstī un to, ka internetu un sociālos tīklus izmanto aizvien lielāks skaits sieviešu; aicina SAK iestādes atļaut neatkarīgas preses un plašsaziņas līdzekļu darbību un nodrošināt visu SAK iedzīvotāju vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; pauž nožēlu par aktīvistu un protestētāju apspiešanu miermīlīgās demonstrācijās; uzsver, ka juridisko pamattiesību miermīlīga aizstāvēšana vai kritisku piezīmju izteikšana sociālajos tīklos ir neatņemamu tiesību izpausme, kā Parlaments to ir uzsvēris savā ziņojumā par digitālo brīvību; uzsver, ka preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, ir būtiska brīvā sabiedrībā un ir izšķirošs varas pārbaudījums;

13.  aicina Saūda Arābijas Karalistes valdību ievērot saistības, kas paredzētas vairākos cilvēktiesību dokumentos, tostarp Arābu Cilvēktiesību hartā, Konvencijā par bērna tiesībām, Konvencijā pret spīdzināšanu un Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu;

14.  aicināt SAK parakstīt un ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas Statūtus;

15.  aicina SAK iestādes uzlabot uz šariātu balstīto krimināltiesību sistēmu, lai panāktu tās atbilstību starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē aresta, apcietināšanas un tiesāšanas procedūras, kā arī ieslodzīto tiesības;

16.  aicina SAK iestādes atbrīvot politieslodzītos, izbeigt cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšanu tiesā un ārpus tiesu sistēmas un paātrināt jaunā tiesību akta par NVO īstenošanu, nodrošinot to reģistrāciju, darbības brīvību un iespējas darboties likumīgi;

17.  aicina EĀDD aktīvi atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupas, kuru darbības mērķis ir veicināt cilvēktiesības un demokrātiju Saūda Arābijā; aicina ES delegāciju Rijādā aktīvi īstenot cilvēktiesību programmu, piedaloties turpmākajos tiesas procesos kā novērotājiem un apmeklējot ieslodzījuma vietas;

18.  atkārtoti pauž aicinājumu par vispārēju spīdzināšanas, miesas sodu un nāvessoda atcelšanu un prasa nekavējoties noteikt moratoriju nāvessoda izpildei SAK; pauž nožēlu par to, ka SAK joprojām piespriež nāvessodu par plašu noziegumu klāstu; tāpat arī aicina Saūda Arābijas iestādes reformēt tiesu sistēmu, lai novērstu jebkāda veida miesassodus; tādēļ atzinīgi vērtē Saūda Arābijas nesen pieņemto tiesību aktu, ar kuru vardarbība ģimenē ir atzīta par kriminālpārkāpumu;

19.  pauž nožēlu par to, ka pagājušā gada janvārī mājkalpotājai no Šrilankas, Rizana Nafeek, SAK tika izpildīts nāvessods, nocērtot galvu, par likumpārkāpumu, ko viņa, iespējams, bija izdarījusi bērnībā, tādējādi nepārprotami pārkāpjot Konvenciju par bērna tiesībām, ar kuru īpaši tiek aizliegta nāvessoda izpilde personām, kuras pārkāpuma izdarīšanas brīdī vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu;

20.  aicina SAK iestādes nodrošināt pamatīgu un objektīvu izmeklēšanu attiecībā uz visām apsūdzībām par spīdzināšanu un cita veida ļaunprātīgu izturēšanos, visu apsūdzēto likumpārkāpēju tiesāšanu un spīdzināšanā iegūto liecību neizmantošanu par pierādījumiem kriminālprocesā;

21.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan SAK ratificēja Starptautisko konvenciju pret spīdzināšanu, joprojām ir izplatīta tāda parādība kā piespiedu kārtā vai spīdzināšanas rezultātā iegūta atzīšanās; mudina SAK iestādes nodrošināt to, ka Saūda Arābijas tiesas un cietumu sistēmā tiek pilnībā izskausta spīdzināšana;

22.  pauž nopietnas bažas par to, ka SAK ir viena no tām valstīm pasaulē, kurā joprojām tiek praktizēta nomētāšana ar akmeņiem; aicina SAK iestādes izdot tiesību aktu, ar kuru nomētāšana ar akmeņiem tiktu atzīta par nelikumīgu, ņemot vērā, ka tā ir vērtējama kā rupjš vairāku tādu starptautisko cilvēktiesību dokumentu pārkāpums, kuriem SAK ir pievienojusies;

23.  pauž nožēlu par to, ka SAK iestādes nav uzaicinājušas ANO īpašo referentu par spīdzināšanu un ANO īpašo referentu par cilvēktiesību aizstāvjiem apmeklēt valsti, neraugoties uz ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) ieteikumu visām valstīm oficiāli uzaicināt ANO īpašos referentus tās apmeklēt;

24.  aicina SAK iestādes respektēt citu ticību publisku praktizēšanu; atzinīgi vērtē to, ka Vīnē ir izveidots Karaļa Abdullah bin Abdulaziz Starptautiskais centrs starpreliģiskā un starpkultūru dialoga veicināšanai (KAICIID), kura mērķis ir veicināt dialogu starp dažādu visas pasaules reliģiju un kultūru pārstāvju dialogu; mudina iestādes sekmēt savaldību un iecietību pret ticības daudzveidību visos izglītības sistēmas līmeņos, tostarp reliģiskās vadības līmeņos, kā arī amatpersonu un ierēdņu publiskajā izteiksmes veidā;

25.  uzsver nepieciešamību ievērot visu reliģisko minoritāšu pamattiesības; aicina iestādes veltīt lielākas pūles, lai nodrošinātu iecietību un līdzāspastāvēšanu starp visām reliģiskajām grupām; mudina iestādes turpināt pārskatīt izglītības sistēmu, lai izskaustu diskriminējošu attieksmi pret citu reliģiju vai pārliecību piekritējiem;

26.  aicina SAK iestādes noteikt obligāto vecumu, kas jāsasniedz, lai stātos laulībā, un veikt pasākumus bērnu laulību aizliegšanai saskaņā ar Konvenciju par bērna tiesībām (CRC) un Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), kuras SAK ir ratificējusi;

27.     ņem vērā to, ka karalis 2013. gadā pirmo reizi darbam SAK Konsultatīvajā asamblejā (Šura padomē) iecēla sievietes, kurām tiek piešķirtas 30 no šīs padomes 150 vietām, un cer uz Eiropas Parlamenta un Šura padomes savstarpējās saziņas un institucionālo attiecību turpmāku attīstību; sagaida, ka tiks īstenots karaļa paziņojums par to, ka sievietēm būs atļauts balsot un kandidēt uz amatiem nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas tiks rīkotas 2015. gadā, un ka sievietes arī turpmāk drīkstēs balsot un kandidēt uz amatiem visās pārējās vēlēšanās;

28.  mudina SAK iestādes atcelt vīriešu aizbildniecības sistēmu un brīdina, ka 2013. gada 26. augustā pieņemto tiesību aktu, kas aizsargā sievietes pret vardarbību ģimenē, būs iespējams efektīvi īstenot tikai tad, ja tiks atcelta vīriešu aizbildniecības sistēma, jo tā kavē sieviešu iespējas ziņot par vardarbību ģimenē vai seksuālu izmantošanu; mudina SAK iestādes atcelt arī visus ierobežojumus attiecībā uz sieviešu tiesībām, pārvietošanās brīvību, veselības aprūpi, izglītību, laulību, nodarbinātības iespējām, tiesībām būt juridiskai personai un būt pārstāvētai tiesu procesos, novēršot visus diskriminācijas veidus pret sievietēm ģimenes tiesībās un privātajā un sabiedriskajā dzīvē, lai veicinātu viņu līdzdalību ekonomikā, sociālajā jomā, kultūrā, pilsoniskajā darbībā un politikā; atzinīgi vērtē vispārējo kampaņu, ar kuru tiek pausts atbalsts tam, lai tiktu atcelts sievietēm noteiktais aizliegums vadīt automašīnu; aicina atbildīgās iestādes pārtraukt izdarīt spiedienu uz aktīvistiem, kuri piedalās kampaņā par sieviešu tiesībām vadīt automašīnu; turklāt atgādina Saūda Arābijas valdībai par tās saistībām saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kā arī tām saistībām, kas izriet no ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijas Nr. 53/144, ar kuru tika pieņemta Deklarācija par cilvēktiesību aizstāvjiem; vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešams veicināt šādas informētības palielināšanas kampaņas un arī adresēt tās vīriešu mērķauditorijai, lai arī viņi būtu informēti par sieviešu tiesībām, kā arī sekām, ko sabiedrībai kopumā rada šo tiesību neievērošana; uzsver to, ka ir jānodrošina, lai informācija tiktu izplatīta arī lauku teritorijās un no pārējās valsts izolētās teritorijās;

29.  atzinīgi vērtē nesen pieņemtos tiesību aktus, kas ļauj Saūda Arābijas meitenēm privātajās skolās nodarboties ar sportu, vienlaikus paužot nožēlu par to, ka tas nav atļauts meitenēm valsts skolās; atzinīgi vērtē arī lielo sieviešu universitāšu beidzēju skaitu, kas pašlaik pārsniedz universitāti beigušo vīriešu skaitu, un mudina valdību pastiprināt centienus sieviešu izglītības veicināšanā; tomēr uzsver — lai gan 57 % absolventu Saūda Arābijā ir sievietes, nodarbinātas ir tikai 18 % Saūda Arābijas sieviešu, kas vecākas par 15 gadiem, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem pasaulē; tādēļ aicina Saūda Arābijas valdību pārskatīt un reformēt sieviešu izglītību, lai palielinātu viņu līdzdalību ekonomikā, nodrošināt to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības kompetenču veicināšanai, un risināt ar dzimumu saistītās problēmas regulējuma jomā, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi valsts uzņēmējdarbības licencēšanas pakalpojumiem; atzinīgi vērtē sadarbībā ar Valsts vispārējās izglītības organizāciju izveidoto mācību programmu, kuras mērķis ir sagatavot meitenes dalībai darba tirgū, un uzsver Saūda Arābijas iestāžu centienus uzlabot meiteņu statusu izglītības jomā un paplašināt viņu iespējas jaunās nozarēs, ko parasti pārstāv vīrieši;

30.  mudina SAK veikt pasākumus augstākās izglītības veicināšanai sieviešu vidū, lai attīstītu Karalistē jaunas tendences izglītības nozarē; norāda, ka 2011. gadā augstākās izglītības iestādēs tika uzņemtas 473 725 sievietes (iepretim 429 842 vīriešiem), lai gan 1961. gadā tajās tika uzņemtas tikai 4 sievietes, un šādas iestādes absolvēja 59 948 sievietes (55 842 vīrieši); norāda arī uz to, ka izglītību iegūstošu sieviešu īpatsvars visos izglītības līmeņiem ir pieaudzis no 33 % 1974.−1975. gadā līdz 81 % 2013. gadā; atzinīgi vērtē starptautisko stipendiju programmu, kas izglītību ārvalstīs ļāva iegūt 24 581 studentei;

31. atzinīgi vērtē pirmās licences, kas izdotas sievietēm advokātēm, bet pauž nožēlu par to, ka juridiskā sistēma atrodas tiesnešu rokās, kuri ir ar reliģiskām aprindām saistīti vīrieši; ņem vērā to, ka šariāts pašlaik tiek pakāpeniski kodificēts, un mudina šo procesu paātrināt, jo, trūkstot kodifikācijai un pastāvot juridiska precedenta tradīcijai, bieži veidojas ievērojama nenoteiktība valsts tiesību aktu darbības jomā un saturā, kas noved pie kļūdu pieļaušanas tiesu varā; apstiprina, ka tiesu varas neatkarības un atbilstīgas tiesnešu juridiskās izglītošanas nodrošināšanai ir izšķirīga nozīme;

32.  atzinīgi vērtē to, ka SAK ir ratificējusi četrus ANO nolīgumus cilvēktiesību jomā, proti, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW, ratificēta 2000. gadā), Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu (CAT, ratificēta 1997. gadā), Konvenciju par bērna tiesībām (ratificēta 1996. gadā) un Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (ratificēta 1997. gadā);

33. uzsver to, ka ir svarīgi, lai islāma pētnieces sāktu debates nolūkā interpretēt reliģiskos tekstus no sieviešu tiesību un vienlīdzības perspektīvas;

34. uzsver to, ka jebkādās sarunās par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu, kurās piedalītos Saūda Arābija, vispirms ir jāparedz stingri pienākumi sieviešu un meiteņu aizsardzības nodrošināšanai;

35.  atzinīgi vērtē Nodarbinātības ministrijas neseno lēmumu paātrināt sieviešu pieņemšanu darbā dažādās privātā sektora nozarēs, kura rezultātā privātajā sektorā nodarbināto Saūda Arābijas sieviešu skaits ir palielinājies no 55 600 personām 2010. gadā līdz apmēram 100 000 personām 2011. gadā un 215 840 personām 2012. gada beigās; atzinīgi vērtē Nodarbinātības ministrijas lēmumu, ko tā pieņēmusi kopā ar Cilvēkresursu attīstības fondu, īstenot programmas sieviešu nodarbinātības veicināšanai;

36.  aicina iestādes uzlabot darba apstākļus un attieksmi pret migrējošiem darba ņēmējiem, īpašu uzmanību veltot sievietēm, kuras strādā par mājkalpotājām, kas ir īpaši pakļautas seksuālās vardarbības riskam, un bieži faktiski atrodas verdzības stāvoklī; mudina Saūda Arābijas valdību turpināt iesāktās nodarbinātības tiesību aktu reformas un īpaši pilnībā atcelt sponsorēšanas („Kafala”) sistēmu, un atzinīgi vērtē Valsts cilvēktiesību asociācijas nesen valdībai iesniegto lūgumu atļaut tai pieņemt darbiniekus, kas ir ārvalstnieki, neiesaistot Nodarbinātības ministrijas aģentūru; atzinīgi vērtē nesenos centienus ieviest valsts nodarbinātības tiesību aktus, lai sniegtu standartizētu aizsardzību mājstrādniekiem un nodrošinātu kriminālvajāšanu pret darba devējiem, kas ir atbildīgi par seksuāliem, fiziskiem un darba tiesību pārkāpumiem;

37.  aicina Saūda Arābijas iestādes pārtraukt nesenos vardarbīgos uzbrukumus migrējošiem darba ņēmējiem un atbrīvot tūkstošiem cilvēku, kas ir arestēti un tiek turēti pielāgotos uzturēšanās centros, kas saskaņā ar saņemto informāciju bieži vien neatbilst patvēruma vai medicīniskās uzraudzības prasībām; mudina mītnes valstis sadarboties ar Saūda Arābijas iestādēm, lai nokārtotu šo migrējošo darba ņēmēju pēc iespējas humānāku atgriešanos mājās; pauž nožēlu par to, ka nodarbinātības tiesību aktu īstenošana bieži vien netiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un pret nelikumīgiem migrantiem tiek vērsta nepamatota vardarbība, piemēram, nesen 2013. gada novembrī notika uzbrukumi, kuros tika nogalināti trīs Etiopijas pilsoņi, 33 000 personas tika apcietinātas un apmēram 200 000 nelikumīgie migranti tika deportēti;

38.  atzinīgi vērtē to, ka SAK ir ratificējusi dažas no galvenajām SDO konvencijām, proti, Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu; pauž atzinību par to, ka tā ir pievienojusies Protokolam par cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to (Palermo protokols); sagaida, ka tiks īstenotas juridiskas un politiskas reformas, lai nodrošinātu to, ka visi šie starptautiskie līgumi stājas spēkā;

39.  pieņem zināšanai to, ka SAK nesen ir noraidījusi tai piešķirto nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē;

40.  uzskata, ka reģiona drošības problēmu saasināšanās risinājums tiktu rasts, izveidojot kopīgu drošības satvaru, no kura nav izslēgta neviena valsts un kurā ir ņemtas vērā visu valstu leģitīmās drošības intereses;

41.  uzsver to, ka ES un SAK sadarbība ir būtiski svarīga, lai cīnītos pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, un uzsver, ka pasākumu efektivitātes nolūkā ir jāievēro cilvēka pamattiesības un pilsoniskās brīvības; aicina SAK iestādes uzlabot kontroli pār ārvalstīs bāzēto radikālo kaujinieku grupu finansējumu, ko tām piešķir Saūda Arābijas pilsoņi un labdarības organizācijas; atzinīgi vērtē ieguldījuma nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Centra cīņai pret terorismu izveidi, ko 2011. gada 19. septembrī parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācija un SAK, un SAK lēmumu to finansēt trīs gadus;

42.  pauž bažas par to, ka SAK finansiālais un politiskais atbalsts vairākām reliģiskām un politiskām grupām īpaši Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un it sevišķi Dienvidāzijā (proti, Pakistānā un Afganistānā), Čečenijā un Dagestānā var pastiprināt fundamentālistu un obskurantistu spēkus, kas grauj centienus atbalstīt demokrātisku pārvaldību un pretojas sieviešu līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē;

43.  aicina SAK iestādes sadarboties ar ES un starptautiskā mērogā, lai pārtrauktu salafisma kustību, kas atbalsta Mali militāro dumpinieku pretvalstiskās aktivitātes, kuras veicina visa reģiona destabilizāciju;

44.  uzsver, ka SAK ir viena no galvenajām grupas „Sīrijas draugi” dalībniecēm; aicina SAK ar savu ieguldījumu piedalīties miermīlīgā, iekļaujošā Sīrijas konflikta noregulējumā, jo īpaši atbalstot II Ženēvas sarunas bez priekšnosacījumiem; prasa aktīvāk sniegt atbalstu un nodrošināt visu iespējamo humāno palīdzību Sīrijas iedzīvotājiem, kurus skāris Sīrijā notiekošais pilsoņu karš; aicina SAK izbeigt finansiālā, militārā un politiskā atbalsta sniegšanu Sīrijas ekstrēmistu grupām un iedrošināt citas valstis rīkoties tamlīdzīgi;

45. atkārtoti aicina SAK dot konstruktīvu ieguldījumu un būt par starpnieci miermīlīgu reformu un valsts dialoga interesēs Bahreinā;

46.  aicina SAK iestādes iesaistīties miermīlīgā dialogā ar Irānu par divpusējām attiecībām un reģiona nākotni; atzinīgi vērtē arī SAK valdības 2013. gada 24. novembra paziņojumu par Ženēvas vienošanās rezultātiem ar Irānu;

47.  aicina ES un SAK efektīvi sadarboties, lai varētu rast taisnīgu un ilgtspējīgu risinājumu Izraēlas un palestīniešu konflikta izbeigšanai;

48.  mudina ES iestādes palielināt savu klātbūtni šajā reģionā un stiprināt darba attiecības ar SAK, palielinot resursus savai delegācijai Rijādā un ieplānojot regulāras Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vizītes uz Karalisti;

49.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO ģenerālsekretāram, ANO Augstajam cilvēktiesību komisāram, Viņa Majestātei karalim Abdullah bin Abdulaziz, Saūda Arābijas Karalistes valdībai un Saūda Arābijas Karalistes Nacionālā dialoga centra ģenerālsekretāram.

• [1]  OV C 231, 17.9.1990., 216. lpp.
• [2]  OV C 32, 5.2.1996., 75. lpp.
• [3]  OV C 320, 15.12.2005., 178. lpp.
• [4]  OV C 303 E, 13.12.2006., 879. lpp.
• [5]  OV C 76 E, 27.3.2008., 100. lpp.
• [6]  OV C 323 E, 18.12.2008., 529. lpp.
• [7]  OV C 161 E, 31.5.2011., 126. lpp.
• [8]  OV C 247 E, 17.8.2012., 1. lpp.
• [9]  OV C 296 E, 2.10.2012., 81. lpp.
• [10]  OV C 33 E, 5.2.2013., 158. lpp.
• [11]  OV C 51 E, 22.2.2013., 118. lpp.
• [12]  OV C 48 E/228, 18.2.2012., 238. lpp.
• [13]  http://wbl.worldbank.org/~/media/FPDKM/WBL/Documents/Reports/2014/Women-Business-and-the-Law-2014-Key-Findings.pdf

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (29.11.2013)

Ārlietu komitejai

par Saūda Arābiju, tās attiecībām ar ES un tās lomu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā
(2013/2147(INI))

Atzinumu sagatavoja: Barbara Matera

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā sievietes Saūda Arābijā joprojām saskaras ar dažādu veidu diskrimināciju un segregāciju privātajā un sabiedriskajā dzīvē un viņām jāsaņem atļauja no vīriešu dzimuma aizbildņa, lai pieņemtu lēmumus par savas dzīves pamatjautājumiem, jo īpaši saistībā ar konkrētām medicīniskām procedūrām;

B.  tā kā Saūda Arābijas valdība pēdējā laikā ir centusies veicināt un aizsargāt sieviešu tiesības, jo īpaši izglītības, lēmumu pieņemšanas procesa un nodarbinātības jomā;

C. tā kā Pasaules Bankas ziņojumā „Sievietes, uzņēmējdarbība un likumdošana 2014. gadā — šķēršļu novēršana dzimumu līdztiesības veicināšanai”[1] Saūda Arābija ieņem pirmo vietu to valstu sarakstā, kuru tiesību akti ierobežo sieviešu potenciālu ekonomikas jomā,

1.  mudina Saūda Arābiju īstenot pasākumus, ko tā apņēmusies veikt sieviešu atbalstam (tiesības balsot un kandidēt 2015. gada pašvaldības vēlēšanās; 30 sieviešu iecelšanu Shura padomē — viņas veidotu 20 % no šīs padomes kopējā locekļu skaita; likuma par sieviešu, bērnu un mājkalpotāju aizsardzību pret vardarbību ieviešanu; tādu licenču piešķiršanu, kas ļauj sievietēm praktizēt tieslietas); mudina Saūda Arābijas iestādes nodrošināt to, lai sieviešu tiesību veicināšanas pasākumi tiktu īstenoti gan pilsētās, gan lauku teritorijās; prasa ES veidot dialogu ar Saūda Arābiju, lai atbalstītu turpmākas reformas nolūkā panākt lielāku dzimumu līdztiesību, iespēju radīšanu sievietēm un sieviešu labklājības veicināšanu, un mudina iesaistīt sievietes sarunās par divpusējiem nolīgumiem;

2.  pauž nožēlu par to, ka, kamēr Saūda Arābijā faktiski ir spēkā vīriešu aizbildniecības sistēma, kas kavē sieviešu iespējas ziņot par vardarbību ģimenē vai seksuālu izmantošanu, nebūs iespējams efektīvi īstenot 2013. gada 26. augustā pieņemto tiesību aktu, kas aizsargā sievietes pret vardarbību ģimenē;

3.  atgādina, ka ir svarīgi stiprināt sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, galvenokārt ģimenes tiesību jomā (piemēram, attiecībā uz laulībām, šķiršanos, bērnu aprūpi, vecāku tiesībām, tautību, mantojumu un tiesībspējām u. c.), saskaņā ar starptautiskiem instrumentiem;

4.  aicina Saūda Arābijas valdību izstrādāt politikas nostādnes, kurās uzmanība tiktu pievērsta sievietēm un to nozīmei pilsoniskajā sabiedrībā, uzņēmējdarbībā un politiskajās darbībās un ar kurām tiktu sekmēta sieviešu izglītība; šajā sakarībā atzinīgi vērtē informācijas kampaņu, ko sākušas valsts iestādes sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai palielinātu sieviešu informētību par viņu tiesībām un pasākumiem, kas izstrādāti viņu aizsardzībai; vērš uzmanību uz to, ka šādas informētības palielināšanas kampaņas ir nepieciešamas arī vīriešu mērķauditorijai, lai arī viņi būtu informēti par sieviešu tiesībām, kā arī sekām, ko sabiedrībai kopumā rada šo tiesību neievērošana; uzsver to, ka ir jānodrošina, lai informācija tiktu izplatīta arī lauku teritorijās un no pārējās valsts izolētās teritorijās;

5.  atzinīgi vērtē nesen pieņemtos tiesību aktus, kas ļauj Saūda Arābijas meitenēm privātajās skolās nodarboties ar sportu; pauž nožēlu par to, ka tas nav atļauts meitenēm valsts skolās;

6.  atzīst Saūda Arābijas iestāžu centienus sievietēm labvēlīgu tiesību aktu izstrādē un nesen atklāto šiem jautājumiem veltīto debašu stimulēšanā; tomēr aicina Saūda Arābijas valdību atcelt aizliegumus attiecībā uz sieviešu pārvietošanās brīvību, jo īpaši transportlīdzekļu izmantošanas aizliegumu, un attiecībā uz viņu nodarbinātības iespējām, juridiskās personas statusu un pārstāvību tiesas procesos;

7.  atzinīgi vērtē Darba ministrijas pieņemtos lēmumus, kas sagatavoti sadarbībā ar Cilvēkattīstības fondu, lai paātrinātu un veicinātu sieviešu pieņemšanu darbā dažādos privātos sektoros, un aicina ministriju rīkoties, lai nodrošinātu konkrēto pasākumu efektīvu īstenošanu un pēcpārbaudi;

8.  aicina Saūda Arābijas iestādes cīnīties pret tradīciju slēgt piespiedu un agrīnas laulības, jo tādējādi tiek pārkāptas cilvēktiesības, radot sociālus nemierus, praktizēta spīdzināšana un kavēta attīstība;

9.  aicina Saūda Arābijas valdību reaģēt uz ziņojumiem par to, ka Saūda Arābijā esot notikusi apmētāšana ar akmeņiem ar un bez tiesas procesa, kas ir pretrunā standartiem, kurus noteikusi ANO Sieviešu tiesiskā statusa komisija, kas to ir atzinusi par barbariskas spīdzināšanas izpausmi;

10. uzsver — lai gan 57 % universitāšu absolventu Saūda Arābijā ir sievietes, nodarbinātas ir tikai 18 % Saūda Arābijas sieviešu, kas vecākas par 15 gadiem, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem pasaulē; aicina nodrošināt meitenēm tādas pašas iespējas piekļūt sākumskolas un vidējai izglītībai, kādas ir zēniem;

11. aicina Saūda Arābijas valdību pārskatīt un reformēt sieviešu izglītību, lai palielinātu to līdzdalību ekonomikā, nodrošināt to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības kompetenču veicināšanai, un risināt ar dzimumu saistītās problēmas regulējuma jomā, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi valsts uzņēmējdarbības licencēšanas pakalpojumiem;

12. uzsver un atzinīgi vērtē sadarbībā ar Valsts vispārējās izglītības organizāciju izveidoto mācību programmu, kuras mērķis ir sagatavot meitenes ieiešanai darba tirgū, un uzsver Saūda Arābijas iestāžu centienus uzlabot meiteņu statusu izglītības jomā un paplašināt viņu iespējas jaunās nozarēs, ko parasti pārstāv vīrieši;

13. uzsver to, cik liela nozīme pēdējos gados ir bijusi emuāru rakstīšanas praksei un interneta un sociālo tīklu izmantošanai, galvenokārt sieviešu vidū;

14. atgādina Saūda Arābijas valdībai par tās saistībām saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kā arī tām saistībām, kas izriet no ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijas Nr. 53/144, ar kuru tika pieņemta Deklarācija par cilvēktiesību aizstāvjiem; pamatojoties uz iepriekšminēto, atgādina par valdības pienākumu viennozīmīgi piemērot dzimumu līdztiesības principu un aizliegt jebkādu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm un pauž nožēlu par to, ka nesen tika notiesātas divas Saūda Arābijas aktīvistes, kurām piesprieda 10 mēnešu cietumsodu un noteica divus gadus ilgu aizliegumu pamest valsts teritoriju par to, ka viņas bija sniegušas palīdzību sievietei, kura bija cietusi no vardarbības ģimenē;

15. pauž nožēlu par to, ka Saūda Arābijas valdība neatzīst lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesības, un pauž nopietnas bažas par to, ka ir saņemtas ziņas par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti attiecībā pret personām, kuras tiek uzskatītas par LGBT vai faktiski ir LGBT;

16. mudina Saūda Arābijas iestādes garantēt to, lai pilnīgi un efektīvi tiktu īstenots jaunākais juridiskais regulējums attiecībā uz mājkalpotāju aizsardzību, un pievērst īpašu uzmanību migrantēm mājkalpotājām, kuras cieš no vardarbības un dzīvo apstākļos, kas līdzinās piespiedu darbam vai verdzībai;

17. aicina Saūda Arābijas valdību kā vienu no islāma un arābu pasaules vadošajām valdībām izmantot savu ietekmi un veikt mērķtiecīgākas un efektīvākas darbības, lai aizsargātu un veicinātu sieviešu un meiteņu neaizskaramību, cieņu, pamattiesības un brīvības un abu dzimumu līdzvērtību ikdienas dzīvē;

18. prasa, lai ES, veidojot dialogu ar Saūda Arābiju par cilvēktiesībām, veicinātu pret sievietēm vērstas vardarbības novēršanu, izmeklēšanu un sodīšanu, un prasa, lai Saūda Arābija kopā ar citām trešām valstīm Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā veicinātu cilvēktiesību dialoga nozīmi;

19. uzsver to, ka ir svarīgi, lai islāma pētnieces sāktu debates nolūkā interpretēt reliģiskos tekstus no sieviešu tiesību un vienlīdzības perspektīvas;

20 uzsver to, ka jebkādās sarunās par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu, kurās piedalītos Saūda Arābija, vispirms ir jāparedz stingri pienākumi sieviešu un meiteņu aizsardzības nodrošināšanai;

21. mudina Saūda Arābijas valdību atbalstīt partnerības veidus, labas prakses apmaiņu un sadarbības tīklus, tostarp starptautiskus, starp māksliniecēm un kultūras, plašsaziņas līdzekļu un žurnālistikas jomā strādājošām sievietēm;

22. mudina Saūda Arābijas valdību atbalstīt un veicināt starpkultūru un starpreliģiju dialogu veidus, jo īpaši starp sievietēm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Andrea Češková, Edite Estrela, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Mikael Gustafsson, Mary Honeyball, Sophia in ‘t Veld, Silvana Koch-Mehrin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Constance Le Grip, Barbara Matera, Elisabeth Morin-Chartier, Antonyia Parvanova, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Iñaki Irazabalbeitia Fernández, Kent Johansson, Nicole Kiil-Nielsen, Doris Pack
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jill Evans, María Irigoyen Pérez

• [1]  http://wbl.worldbank.org/~/media/FPDKM/WBL/Documents/Reports/2014/Women-Business-and-the-Law-2014-Key-Findings.pdf

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bastiaan Belder, Hiltrud Breyer, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Tarja Cronberg, Arnaud Danjean, Mário David, Mark Demesmaeker, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Richard Howitt, Liisa Jaakonsaari, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Ryszard Antoni Legutko, Krzysztof Lisek, Ulrike Lunacek, Marusya Lyubcheva, Willy Meyer, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, György Schöpflin, Werner Schulz, Sophocles Sophocleous, Geoffrey Van Orden, Nikola Vuljanić, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Charalampos Angourakis, Reinhard Bütikofer, Véronique De Keyser, Kinga Gál, Antonio López-Istúriz White
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	María Auxiliadora Correa Zamora, Leonidas Donskis, Marie-Christine Vergiat