Procedūra : 2014/2008(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0131/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0131/2014

Debates :

PV 10/03/2014 - 17
CRE 10/03/2014 - 17

Balsojumi :

PV 11/03/2014 - 9.26
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0204

ZIŅOJUMS     
PDF 240kWORD 173k
19.2.2014
PE 526.099v04-00 A7-0131/2014

par Lūgumrakstu komitejas darbību 2013. gadā

(2014/2008(INI))

Lūgumrakstu komiteja

Referents: Jarosław Leszek Wałęsa

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2013. gadā

(2014/2008(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības iesniegt lūgumrakstu un cik svarīgi ir Parlamenta struktūras nekavējoties informēt par Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju konkrētām bažām un viedokļiem, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. un 227. pantā,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumus un jo īpaši tās 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

–       ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 202. panta 8. punktu,

–       ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0131/2014),

A.     tā kā 2013. gadā — Eiropas Pilsoņu gadā — tika saņemti 2885 lūgumraksti, kas atbilst pieaugumam par teju 45 % salīdzinājumā ar 2012. gadu; ņemot vērā to, ka pašreizējā Parlamenta sasaukuma laikā līdz šim ir reģistrēti gandrīz 10 000 lūgumraksti;

B.     tā kā, lai gan salīdzinājumā ar Eiropas Savienības iedzīvotāju skaitu šis skaitlis saglabājies neliels, tas tomēr norāda, ka ir ievērojami pieaugusi informētība par tiesībām iesniegt lūgumrakstu un tiesiskā paļāvība, ka lūgumrakstu izskatīšanas process ir lietderīgs kā līdzeklis, lai pievērstu Eiropas iestāžu un dalībvalstu uzmanību atsevišķu pilsoņu, vietējo kopienu, NVO, brīvprātīgo asociāciju un privātu uzņēmumu rūpēm;

C.     tā kā Eiropas pilsoņus tieši pārstāv vienīgā pilsoņu vēlētā ES iestāde — Eiropas Parlaments; tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu dod pilsoņiem iespēju tieši vērsties pie saviem pārstāvjiem;

D.     tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu uzlabo Eiropas Parlamenta spēju atsaukties Savienības pilsoņu un iedzīvotāju rūpēm, vienlaikus nodrošinot cilvēkiem atvērtu, demokrātisku un pārredzamu mehānismu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļa iegūšanai saistībā ar viņu sūdzībām, ja tās ir likumīgas un pamatotas, un jo īpaši attiecībā uz problēmām Eiropas tiesību aktu īstenošanā; tā kā likumdevēji un izpildvaras struktūras ES un vietējā līmenī no lūgumrakstiem var gūt vērtīgu informāciju;

E.     tā kā ir jānovērš turpmāki neatgūstami bioloģiskās daudzveidības zudumi, jo īpaši Natura 2000 tīklā iekļautajās teritorijās; tā kā dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt īpaši aizsargājamu teritoriju aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (92/43/EEK) un Putnu direktīvu (79/409/EEK); tā kā — lai gan Komisija atbilstību ES tiesību aktiem var pilnībā pārbaudīt tikai pēc tam, kad dalībvalsts iestādes ir pieņēmušas galīgo lēmumu, — ir svarīgi, jo īpaši saistībā ar vides jautājumiem, pēc iespējas agrīnā posmā pārbaudīt, vai vietējās, reģionālās un valsts iestādes pareizi piemēro visas ES tiesību aktos noteiktās attiecīgās procedūru prasības, tostarp piesardzības principu;

F.     tā kā ir jāpalielina pilsoņu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā, lai pastiprinātu tā likumību un pārskatatbildību; tā kā lūgumrakstu iesniegšanas process ir arī veids, kā gūt ieskatu par reālo situāciju attiecībā uz Eiropas sabiedrībā — it sevišķi ekonomikas krīzes un sociālo nemieru laikā — valdošo spriedzi, kuru izraisījusi pasaules finanšu tirgu un banku sistēmu sabrukuma ietekme uz Eiropas iedzīvotājiem; atgādinot, ka Lūgumrakstu komiteja 2013. gada septembrī par šo tematu rīkoja atklātu uzklausīšanu, kurā piedalījās lūgumrakstu iesniedzēji; tā kā komitejas uzmanību ir piesaistījuši daudzie lūgumraksti par nelikumīgu rīcību finanšu jomā un patērētāju tiesību pārkāpumiem banku nozarē un jo īpaši — dramatiskās sekas tam, ka negodīgu hipotēkas līgumu noteikumu dēļ no mājokļiem tiek izliktas ģimenes;

G.     tā kā Lūgumrakstu komitejai iesniegtie lūgumraksti ir nereti snieguši lietderīgu informāciju citām Eiropas Parlamenta komitejām, kas atbild par tādu tiesību aktu izstrādi, kuru mērķis ir izveidot sociālekonomiski un vides ziņā drošāku, stabilāku, taisnīgāku un veiksmīgāku pamatu visu Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju nākotnei;

H.     tā kā katru lūgumrakstu novērtē un izskata atbilstīgi tā svarīgumam, pat ja to iesniedzis tikai viens ES pilsonis vai iedzīvotājs, un tā kā katram lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības saņemt atbildi savā valodā vai valodā, kāda izmantota, iesniedzot lūgumrakstu;

I.      tā kā atkarībā no saņemtā lūgumraksta būtības un sarežģītības tā apstrādes un atbildes sniegšanas laiks atšķirsies, taču ir jāpieliek visas pūles, lai pienācīgi atbildētu uz lūgumrakstu iesniedzēju bažām pieņemamā laika periodā un atbilstīgi gan procesuālā ziņā, gan pēc būtības;

J.      tā kā lūgumrakstu iesniedzēji, kuru lūgumrakstus pēc tam apspriež Lūgumrakstu komitejas regulārajās sanāksmēs, var šajās sanāksmēs pilnvērtīgi piedalīties un iepazīstināt ar savu lūgumrakstu, sniedzot sīkāku informāciju, un tā aktīvi atbalstīt komitejas darbu, nodrošinot papildu tiešu informāciju komitejas locekļiem un Eiropas Komisijai, kā arī dalībvalstu pārstāvjiem, kas var piedalīties sanāksmēs; tā kā 2013. gadā 185 lūgumrakstu iesniedzēji apmeklēja komitejas apspriedes un aktīvi tajās piedalījās;

K.     tā kā Lūgumrakstu komitejas darbības pilnībā balstās uz informāciju un datiem, kas saņemti no lūgumrakstu iesniedzējiem, kā arī rezultātiem, kuri gūti komitejas veiktajā izmeklēšanā par katru gadījumu un kurus, ja vajadzīgs, papildina ar papildu zināšanām, kas ir Eiropas Komisijas, dalībvalstu vai citu struktūru rīcībā; tā kā komitejas darba kārtību prioritātes un to secību nosaka, pamatojoties uz komitejas locekļu demokrātiski pieņemtiem lēmumiem;

L.     tā kā Līguma noteikumos un Parlamenta reglamentā paredzētie kritēriji par lūgumrakstu pieņemamību nosaka, ka lūgumrakstam ir jāattiecas uz jautājumu, kas ir Savienības darbības jomā un kas tieši skar lūgumraksta iesniedzēju; un ka tāpēc daļu no saņemtajiem lūgumrakstiem atzīst par nepieņemamiem, jo tie neatbilst šādiem kritērijiem;

M.    tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu ir galvenais pilsoņu līdzdalības un demokrātiskas kontroles rīks un ir jānodrošina tā pienācīga izmantošana visā procesa gaitā; tā kā arī turpmāk ir pilnībā jāgarantē šīs tiesības, neatkarīgi no valdības interesēm; tā kā šis princips ir nevainojami jāievēro ES līmenī, izskatot lūgumrakstus Parlamentā un Komisijā;

N.     tā kā iepriekš minētie kritēriji ir pārbaudīti tiesās un tā kā Eiropas Savienības Tiesas spriedumos, piemēram, lietā T-308/07, ir apstiprināti kritēriji attiecībā uz tiesībām iesniegt lūgumrakstu un noteikts, ka lūgumraksta atzīšanai par nepieņemamu ir jābūt labi pamatotai un ka komitejai ir jāsniedz šis pamatojums tās turpmākajā sarakstē ar lūgumraksta iesniedzēju; kā piemērs minami arī spriedumi lietās T-280/09 un T-160/10 saistībā ar lūgumrakstiem, kuru saturu var atzīt par nepietiekami precīzu;

O.     tā kā papildus lūgumrakstiem, kas saņemti saistībā ar krīzes ietekmi uz Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem, citi svarīgākie jautājumi, par kuriem lūgumrakstu iesniedzēji pauž bažas, ir saistīti ar vides tiesību aktiem (jo īpaši atkritumu un ūdens apsaimniekošanas jomā), pamattiesībām (jo īpaši bērna tiesībām, personu ar invaliditāti tiesībām un ar veselību saistītiem jautājumiem), tiesībām uz personīgo un nekustamo īpašumu, jautājumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, dažādiem diskriminācijas veidiem un jo īpaši diskrimināciju etniskās izcelsmes, kultūras vai valodas dēļ, vīzām, imigrāciju un nodarbinātību; kā arī tiek iesniegti lūgumraksti par tiesiskuma piemērošanu, iespējamu korupciju, tiesvedības kavējumiem un daudzām citām darbības jomām;

P.     tā kā Lūgumrakstu komiteja Eiropas Parlamenta aizbildniecībā ir izveidojusi pati savu sociālo tīklu, kurā tai pastāvīgi seko aizvien vairāk galveno sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotāju, jo daudzi lūgumrakstu iesniedzēji, it sevišķi gados jaunākās iedzīvotāju grupas, saziņai plaši izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, un tā kā šis tīkls ir sevišķi aktīvs un noderīgs komitejas sanāksmju laikā; tā kā komitejas apkārtrakstu „Péti Journal” pastāvīgi lasa vērā ņemams skaits abonentu (patlaban 1500);

Q.     tā kā šajā saistībā Lūgumrakstu komiteja ir strādājusi kopā ar attiecīgajiem Eiropas Parlamenta dienestiem, lai izstrādātu jaunu daudzvalodu tīmekļa portālu, kas aizstās iepriekšējo, krietni ierobežotāko elektronisko rīku lūgumrakstu iesniegšanai Europarl tīmekļa vietnē; tā kā jaunais portāls ir izstrādāts nolūkā palielināt administratīvo efektivitāti, vienlaikus uzlabojot lūgumrakstu iesniegšanas procesa pārredzamību un mijiedarbīgumu lūgumrakstu iesniedzēju, Eiropas Parlamenta deputātu un plašas sabiedrības interesēs; un tā kā minētā portāla darbības uzsākšana šā sasaukuma laikā noteikti ir būtisks ieguldījums, lai veicinātu Eiropas pilsoniskumu saskaņā ar 2013. gada — Eiropas Pilsoņu gada — institucionālajiem mērķiem;

R.     šajā saistībā atgādina Lūgumrakstu komitejas nostāju, pamatojoties uz 2012. gada ziņojumu, kurā tā apņēmās padarīt lūgumrakstu iesniegšanas procedūru efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu līdzdalības tiesības, lai, lūgumrakstu izskatīšanas procesu pārbaudot tiesā, netiktu konstatēti nekādi pārkāpumi, pat ne attiecībā uz procedūru;

S.     tā kā Lūgumrakstu komiteja saglabā aktīvu interesi par to, kā tiek piemērota regula par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un apzinās spēkā esošā tiesiskā regulējuma daudzos trūkumus un samērā smagnējo būtību; neraugoties uz Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas centieniem tā izstrādē, šis regulējums pilnībā neatbilst attiecīgajam Līguma noteikumam; tā kā saskaņā ar pārskatīšanas klauzulu Parlamentam ir jāiesaistās diskusijās par minētās regulas pārskatīšanu pēc tam, kad tā ir bijusi spēkā trīs gadus;

T.     tā kā drīz tiks ieviesti Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulas noteikumi par atklātas uzklausīšanas rīkošanu Eiropas Parlamenta telpās saistībā ar sekmīgu iniciatīvu, šādā uzklausīšanā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta noteikumiem un Prezidija pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem līdz ar Lūgumrakstu komiteju piedaloties galvenajai komitejai, kam ir likumdošanas kompetence iniciatīvas temata jomā;

U.     tā kā liela nozīme ir faktu vākšanas misijām (attiecībā uz lūgumrakstiem, par kuriem notiek izmeklēšana), ko Lūgumrakstu komiteja regulāri organizē saistībā ar jautājumiem, kuriem tā piešķīrusi īpašu prioritāti, un tā kā ziņojumiem par šādām misijām ir jābūt sevišķi kvalitatīviem un uzticamiem un tie ir jāizstrādā patiesas sadarbības gaisotnē, panākot dalībnieku vēlamo vienprātību; atgādina par 2013. gadā veiktajām misijām Spānijā (divreiz), Polijā, Dānijā un Grieķijā; tā kā lielāks elastīgums šo misiju praktisko aspektu plānošanā — galvenokārt attiecībā uz to nedēļu noteikšanu, kad tās var rīkot, — ļautu gūt vēl lielākus misiju panākumus, jo īpaši deputātu pieejamības dēļ, un mazinātu to atcelšanas risku;

V.     tā kā komitejai ir pienākumi saistībā ar Eiropas Ombuda biroju, kas atbild par ES pilsoņu sūdzību izmeklēšanu attiecībā uz iespējamiem administratīviem pārkāpumiem ES iestādēs un struktūrās, par kuriem komiteja arī sagatavo gada ziņojumu, pamatojoties uz paša Eiropas ombuda gada ziņojumu; un atgādinot, ka 2013. gadā komiteja bija aktīvi iesaistīta jauna Eiropas ombuda vēlēšanu organizēšanā pēc toreizējā ombuda Nikiforos Diamandouros došanās pensijā;

W.    tā kā, lai gan Parlamenta deputāti par jauno Eiropas ombudu ievēlēja Emily O'Reilly, viņas pilnvaru termiņam sākoties 2013. gada 1. oktobrī, jaunā sasaukuma darbības sākumā ir jārīko jaunas vēlēšanas, kā to paredz Reglamenta 204. pants, un tā kā būtu saprātīgi nodrošināt tādu skaidru un pārredzamu noteikumu savlaicīgu publicēšanu, kuros sīkāk paskaidroti Lūgumrakstu komitejas pienākumi šajā procesā un kuri garantē pienācīgu vēlēšanu pārredzamību, jo īpaši, izmantojot tam veltītu uzlabotu tīmekļa portālu;

X.     tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla (kurā ietilpst dažas to valstu parlamentu lūgumrakstu komitejas, kuros šādas komitejas pastāv) locekle un tā kā šķiet svarīgi pievērst lielāku uzmanību pašu lūgumrakstu komiteju savstarpējai sadarbībai un piemērotā gadījumā to stiprināt, un tā kā Eiropas Parlamentam varētu būt izšķirīga nozīme šādā procesā, pārstāvot Eiropas pilsoņu intereses;

Y.     tā kā Lūgumrakstu komitejas mērķis ir būt lietderīgam un pārredzamam instrumentam, ko var izmantot Eiropas pilsoņi un iedzīvotāji, īstenojot demokrātisku kontroli un uzraudzību attiecībā uz daudziem Eiropas Savienības darbības aspektiem, jo īpaši attiecībā uz to, kā valstu iestādes īsteno ES tiesību aktus; tā kā komiteja, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem, var vēl vairāk veicināt, no vienas puses, ES tiesību aktu konsekventāku un saskaņotāku piemērošanu, un, no otras puses, turpmāko ES tiesību aktu uzlabošanu, vēršot uzmanību uz pieredzi, kas gūstama, analizējot saņemto lūgumrakstu būtību;

Z.     tā kā šis ziņojums ir pēdējais Lūgumrakstu komitejas gada ziņojums Eiropas Parlamenta septītā sasaukuma laikā, un tādēļ tajā ir sniegts izklāsts par komitejas darbībām 2013. gadā, kā arī pārskats par visu parlamentārā sasaukuma laiku un vērtējums par to, cik lielā mērā Lūgumrakstu komiteja spēja atbilst pilsoņu gaidītajam pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā,

1.      atzīst Lūgumrakstu komitejas būtisko un izšķirīgo nozīmi ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā un veicināšanā, ar lūgumrakstu iesniegšanas procesu nodrošinot lūgumrakstu iesniedzēju bažu sekmīgāku noteikšanu un, ja vien iespējams, pamatoto sūdzību apmierināšanu pieņemamā laika periodā;

2.      cieši apņemas lūgumrakstu procedūru padarīt efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu līdzdalības tiesības, lai, lūgumrakstu izskatīšanas procesu pārbaudot tiesā, netiktu konstatēti nekādi pārkāpumi, pat ne attiecībā uz procedūru;

3.      uzsver, ka līdz ar citām iestādēm un struktūrām, piemēram, izmeklēšanas komitejām un Eiropas Ombudu, Lūgumrakstu komiteja pilda autonomu un skaidri noteiktu uzdevumu kā iestāde, kurā var vērsties ikviens iedzīvotājs; uzsver, ka minētās iestādes līdz ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu ir būtiski instrumenti demokrātiskas ES garantam un Eiropas tautas izveidei un ka ir jānodrošina to pienācīga pieejamība un uzticama darbība;

4.      uzsver, ka visā pašreizējā parlamentārā sasaukuma laikā Lūgumrakstu komiteja uzņēmās problēmu risināšanu, lai attaisnotu Eiropas Savienības pilsoņu cerības; uzsver, ka ir svarīgi, lai pilsoņi būtu tieši iesaistīti Parlamenta darbībā un lai komitejas locekļi konkrēti pievērstos viņu rūpēm, priekšlikumiem un sūdzībām; norāda uz paveikto darbu, lai atrisinātu iespējamus pilsoņu tiesību pārkāpumus, un sadarbību ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm ar Eiropas tiesību piemērošanu saistītos jautājumos, vienlaikus saglabājot būtisku lomu saiknes ar Eiropas iedzīvotājiem atjaunošanā un ES lēmumu pieņemšanas procesa demokrātiskās leģitimitātes un atbildības par tiem nostiprināšanā;

5.      atgādina par Komisijas nozīmīgo lomu, palīdzot izskatīt lūgumrakstu iesniedzēju ierosinātos jautājumus; uzskata, ka Komisijai būtu jāveic pamatīgāka izmeklēšana attiecībā uz lūgumrakstiem un jāraugās uz lietu būtību saistībā ar ES tiesību aktiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai šie procesi būtu pārredzami un lai sabiedrība varētu pienācīgi piekļūt attiecīgajiem dokumentiem un ar lietām saistītajai informācijai;

6.      uzsver — ir svarīgi, lai Komisija īstenotu proaktīvu uzraudzību un savlaicīgu preventīvu rīcību, ja ir pamatoti pierādījumi, ka konkrēti plānoti projekti, par kuriem ir publicēta informācija, varētu būtu pretrunā ES tiesību aktiem;

7.      norāda, ka iedzīvotāju lūgumraksti tematiskā ziņā pieder daudzām un dažādām jomām, piemēram, pamattiesībām, iekšējam tirgum, vides tiesībām, sabiedrības veselības jautājumiem, bērnu labklājībai, transportam un būvniecībai, Spānijas Piekrastes likumam, jaunajai regulai par labu pārvaldību, personām ar invaliditāti, diskriminācijai vecuma dēļ, sabiedrības piekļuvei dokumentiem, Eiropas skolām, fiskālai savienībai, tērauda nozarei, dzīvnieku tiesībām un daudzām citām;

8.      uzskata, ka lūgumraksti, kas pieder pie iepriekšminētajām tematiskajām jomām, ir pierādījums tam, ka joprojām ir bieži novērojami un plaši izplatīti neapmierinošas ES tiesību aktu transponēšanas vai to nepareizas piemērošanas gadījumi;

9.      uzskata, ka ir svarīgi uzlabot sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem un valdībām, pamatojoties uz savstarpīguma principu, un nepieciešamības gadījumā mudināt dalībvalstu iestādes pilnībā pārredzami transponēt un piemērot ES tiesību aktus; uzsver Komisijas un dalībvalstu sadarbības nozīmīgumu un pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis nepilda savu pienākumu pilnībā transponēt un īstenot Eiropas tiesību aktus, jo īpaši vides jomā;

10.    atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja uzskata par pieņemamiem lūgumrakstus, kas ir saistīti ar Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas vai tās daļas principiem un saturu, kā arī uzskata, ka šie lūgumraksti ir būtiska tās darbības daļa, un veic izmeklēšanu atbilstīgi katra gadījuma svarīgumam; atgādina, ka Eiropas Komisija hartas 51. panta dēļ bieži ir uzskatījusi, ka nevar rīkoties, kad komiteja to lūgusi; uzsver to, ka pilsoņi sagaida daudz aktīvāku rīcību, nekā to pieļauj hartas stingrie juridiskie noteikumi;

11.    pauž atzinību komitejai par darbu, ko tā uzņēmusies attiecībā uz lūgumrakstiem, kuri saņemti ar invaliditāti saistītos jautājumos (to skaits 2013. gadā ir būtiski pieaudzis); norāda uz centieniem nodrošināt sekmīgu ES struktūras ieviešanu saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 33. pantu, Lūgumrakstu komitejai sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, Pamattiesību aģentūru un Eiropas forumu cilvēkiem ar invaliditāti, un norāda uz komitejas gatavību turpināt atbalstu šai darbībai; pauž nožēlu par to, ka Lūgumrakstu komitejas līdzdalība šajā struktūrā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai tika pārtraukta un to aizvietoja likumdošanas komitejas, kas arī ir atbildīgas šajā nozarē; uzskata, ka šā lēmuma pamatā ir nepareiza ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas struktūras uzdevumu interpretācija;

12.    norāda, ka liela uzmanība tika pievērsta dažiem ļoti būtiskiem saņemtiem lūgumrakstiem par ierosināto jaunas lidostas būvniecību Notrdamdelandā netālu no Nantes; atzīst, ka vērā ņemamu ieguldījumu sniedza lūgumrakstu iesniedzēji, kas iebilda pret šiem plāniem vides apsvērumu dēļ, un ka pamatots lūgumraksts tika saņemts arī no personām, kuras projektu atbalstīja, kā rezultātā komitejā izraisījās intensīvas debates, piedaloties Francijas iestāžu pārstāvjiem, Komisijas vides ģenerāldirektoram un galvenajiem lūgumrakstu iesniedzējiem; uzskata, ka šādas nopietnas diskusijas ne vien uzlabo sabiedrības izpratni un ļauj pilsoņiem aktīvi un likumīgi iesaistīties, bet arī dod iespēju noskaidrot vairākus pretrunīgus ar tādu projektu saistītus jautājumus, kurš, iespējams, ir pretrunā ES tiesību aktiem, un noteikt to risinājumus, lai pienācīgi ievērotu Eiropas tiesību aktus, kas būtu šādā situācijā jāpiemēro;

13.    atzīst, ka 2013. gadā daudzi lūgumrakstu iesniedzēji pauda bažas par novērotajām netaisnībām Dānijā attiecībā uz administratīvajām un tiesu procedūrām saistībā ar vecāku šķirtību un laulības šķiršanu, un mazgadīgu bērnu turpmāko aizgādību; šajā saistībā norāda uz nepārprotamiem piemēriem, ka pāru ar dažādu valstspiederību gadījumā pastāv diskriminācija valstspiederības dēļ par labu laulātajam no tās dalībvalsts, kurā notiek tiesvedība, un pret personu, kas nav šīs valsts valstspiederīgais, rezultātā smagi un nereti ļoti negatīvi un dramatiski ietekmējot bērna tiesības; šajā saistībā konstatē, ka ir smagi pārkāptas lūgumrakstu iesniedzēju un bērnu pamattiesības; norāda, ka Lūgumrakstu komiteja īstenoja faktu vākšanas misiju Dānijā, kur situācija šķiet sevišķi nopietna, lai tieši izmeklētu šādus apgalvojumus; norāda, ka par šādiem gadījumiem ir ziņots arī no citām valstīm, jo īpaši Vācijas (it sevišķi jautājumi par nepilgadīgo aizbildnības un aizgādības iestādes Jugendamt darbību), Francijas un Apvienotās Karalistes;

14.    atgādina par izmeklēšanām, kas parlamentārā sasaukuma laikā veiktas, pamatojoties uz lūgumrakstiem saistībā ar Atkritumu apsaimniekošanas direktīvas nesekmīgās īstenošanas sekām, un par attiecīgā ziņojuma pieņemšanu; atgādina ieteikumus saistībā ar to, ka netiek pienācīgi pieņemti lēmumi par atkritumu poligoniem, un to, kā šādu lēmumu trūkums ietekmē vietējos iedzīvotājus; uzsver — ņemot vērā lūgumrakstus, kas izskatīti pēc ieteikumu sniegšanas, situācija vēl ne tuvu nav atrisināta, jo īpaši saistībā ar ļoti piesārņotu rūpniecisko atkritumu izraisītajiem nerimstošiem ķīmisko vielu ugunsgrēkiem dažos Kampānijas apvidos un saistībā ar pārredzamības trūkumu attiecībā uz Lacio reģiona plāniem un iestāžu pārvaldību pēdējo mēnešu laikā pēc Malagrotas atkritumu poligona plānotās slēgšanas, ko patlaban izskata augstā tiesu līmenī; atgādina par intensīvo faktu vākšanas misiju Grieķijā, kuru īstenoja 2013. gada rudenī par šo pašu jautājumu un kura lika pievērst uzmanību nepilnībām attiecīgo ar atkritumiem saistīto direktīvu piemērošanā, progresa trūkumam atkritumu apsaimniekošanas jomā saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas augstāko līmeņu plāniem un sistēmām, kā arī ietekmei uz konkrētu Grieķijas apgabalu iedzīvotāju veselību; norāda, ka nesen ir iesniegti vairāki citi lūgumraksti par nepilnībām atkritumu apsaimniekošanas jomā citās dalībvalstīs, jo īpaši Valensijas reģionā Spānijā un Apvienotajā Karalistē;

15.    ņem vērā ziņojumu par faktu vākšanas misiju Polijā, izmeklējot ierosināto virszemes raktuvju būvniecību Lejassilēzijā; atzinīgi vērtē arī šajā sakarībā īstenotās intensīvās diskusijas ar lūgumraksta iesniedzējiem un valsts iestādēm par slānekļa gāzes krājumu iespējamu izpēti un izmantošanu, par ko komiteja jau bija vadījusi semināru 2012. gadā;

16.    uzsver visas komitejas veikto konstruktīvo darbu attiecībā uz lūgumrakstiem, kas saņemti saistībā ar Spānijas likumu par piekrastes pārvaldību (Ley de Costas), — gan faktu vākšanas misijas rezultātus un secinājumus, gan sadarbību ar lūgumrakstu iesniedzējiem un attiecīgajām valsts iestādēm; atgādina, ka komiteja ir izveidojusi īpašu ad hoc darba grupu, lai šo sarežģīto jautājumu izskatītu sīkāk un nodrošinātu saikni ar daudzajiem lūgumrakstu iesniedzējiem; atzīst — lai gan lūgumrakstu iesniedzēji ir guvuši zināmus panākumus saistībā ar Spānijas Parlamenta pieņemtajiem jaunajiem tiesību aktiem, daži jautājumi par īpašumtiesībām un vides aizsardzību nav atrisināti un daļu no tiem šobrīd izskata Spānijas Konstitucionālā tiesa; pieprasa Komisijai arī turpmāk aktīvi uzraudzīt šo jautājumu;

17.    pauž atzinību par to, ka faktu vākšanas misijā Galisijā 2013. gada februārī varēja plaši diskutēt ar lūgumrakstu iesniedzējiem un reģionālajām iestādēm par jautājumiem saistībā ar pienācīgu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trūkumu reģionā, kas ir ietekmējis vietējo iedzīvotāju veselību un ekonomisko darbību noteiktās teritorijās, kuras ir piesārņotas ar dūņām un atliekvielām, kas satur sabiedrības veselībai un videi kaitīgas vielas, kā arī potenciāli kaitīgi ietekmē jūras produktu ražošanu noteiktos apvidos; sagaida, ka iestādes stingri apņemsies rīkoties uzcītīgāk, lai atrisinātu šos jautājumus, ka tiks īstenots integrēts notekūdeņu attīrīšanas plāns un ka tiks faktiski uzsākta šim mērķim nepieciešamo iekārtu darbība attiecīgajās teritorijās; pauž nožēlu par ilgo un nepiemēroto misijas secinājumu sagatavošanas procedūru; pauž nožēlu par to, ka ziņojumam nav pievienots divu delegācijas locekļu mazākuma ziņojums;

18.    uzsver komitejas ziņošanas pienākuma nozīmi; pievērš uzmanību vairākām 2013. gadā ziņojumu veidā pieņemtām rezolūcijām, piemēram, Eiropas ombuda īpašajam ziņojumam par Komisijas rīcību attiecībā uz Vīnes lidostas paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma trūkumiem papildus gada ziņojumam par Eiropas Ombuda darbību kopumā; uzsver komitejas nozīmīgo ieguldījumu (pateicoties zināšanām, kas gūtas, daudzus gadus izskatot neskaitāmus konkrētus gadījumus), sniedzot vadošajām komitejām atzinumus, un jo īpaši ieguldījumu IVN direktīvas pārskatīšanā, kā arī atzinumu par Eiropas Savienības iestāžu darba vietu izvietojumu; uzskata — pateicoties šādiem dokumentiem, Lūgumrakstu komiteja var plenārsēdē pievērst uzmanību jautājumiem, kas ir svarīgi Eiropas pilsoņiem;

19.    atgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 202. panta 2. punktu Lūgumrakstu komitejai ir tiesības plenārsēdē iesniegt ne vien nenormatīvus patstāvīgos ziņojumus par jautājumiem saistībā ar vairākiem lūgumrakstiem, bet arī īsus rezolūciju priekšlikumus, par ko balsot plenārsēdē attiecībā uz steidzamiem jautājumiem;

20.    uzskata, ka atklātu uzklausīšanu rīkošana ir ļoti svarīgs rīks, lai pārbaudītu lūgumrakstu iesniedzēju norādītās problēmas; pievērš uzmanību atklātajai uzklausīšanai par krīzes ietekmi uz Eiropas pilsoņu dzīvi un demokrātiskās līdzdalības Savienības pārvaldībā stiprināšanu, kā arī atklātajai uzklausīšanai par ES pilsonības pilnvērtīgu izmantošanu, kurās, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem, tika analizētas ES pilsoņu paustās bažas saistībā ar minētajiem jautājumiem; uzskata, ka lūgumrakstos sniegtā informācija parāda taupīguma kampaņas ietekmi uz lūgumrakstu iesniedzēju tiesībām, kā arī apliecina pilsoniskās sabiedrības vēlmi uzņemties lielāku atbildību un apņēmību; atzīst — lai risinātu turpmākās finanšu problēmas, Eiropai ir vajadzīga uzticama, skaidra un atbildīga ekonomikas pārvaldība; uzsver, ka ir svarīgi likvidēt vēl nenovērstos šķēršļus, kas neļauj ES pilsoņiem īstenot savas tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā arī veicināt ES pilsoņu politisko līdzdalību ES dzīvē;

21.    uzskata — risinot specifiskus jautājumus, ir būtiski izmantot citus darbības veidus, piemēram, parlamentāros jautājumus, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde plenārsēdes laikā; atgādina, ka šie jautājumi ļauj veikt tiešu Parlamenta kontroli pār citām ES iestādēm un struktūrām; norāda, ka 2013. gadā komiteja deviņas reizes izmantoja savas tiesības iesniegt jautājumus par, piemēram, invaliditāti, dzīvnieku labturību, atkritumu apsaimniekošanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu; pauž dziļu nožēlu par to, ka ir jāgaida vairāki mēneši pirms dažu komitejas ierosināto iniciatīvu apspriešanas plenārsēdē un tāpēc nav iespējams uzklausīt ES pilsoņu atkārtoti paustās bažas un šie pilsoņi nevar saņemt tiešu atbildi no Komisijas;

22.    norāda, ka pastāvīgi tiek saņemtas vēstules no iedzīvotājiem, kas vēršas Parlamentā ar prasību jautājumos, kuri saskaņā ar Līguma 227. pantu, kā arī Pamattiesību hartas 51. pantu neietilpst ES kompetences jomā; aicina rast labāku risinājumu šo iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanai, vienlaikus ņemot vērā Parlamenta pienākumus attiecībā uz saraksti ar iedzīvotājiem;

23.    atzīst, ka lūgumrakstu iesniedzēji joprojām piešķir prioritāti vides jautājumiem, tā parādot, ka šajā jomā dalībvalstīs joprojām ir nepilnības; konstatē, ka daudzos lūgumrakstos galvenā uzmanība ir vērsta uz sabiedrības veselību, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, ūdens nekaitīgumu, kodolenerģētiku un aizsargātām dzīvnieku sugām; norāda, ka daudzos lūgumrakstos ir paustas bažas par jauniem un gaidāmiem projektiem, kuru ietekme palielina apdraudējumu iepriekšminētajās jomās; atgādina — lai gan dalībvalstis cenšas risināt šīs situācijas, ir skaidrs, ka joprojām ir grūti rast ilgtspējīgu risinājumu; norāda uz ILVA tērauda rūpnīcas Taranto lietu, kas raisa dziļas bažas būtiskas vides apstākļu un vietējo iedzīvotāju veselības pasliktināšanās dēļ; mudina Komisiju izmantot pieejamos mehānismus, lai pēc iespējas nodrošinātu, ka Itālijas iestādes nekavējoties ievēro ES tiesību aktus vides jomā;

24.    aicina Lūgumrakstu komiteju arī turpmāk izvērtēt Eiropas Savienības Tiesas judikatūras ietekmi uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta interpretāciju un tās sekas attiecībā uz lūgumrakstiem un izpētīt, ar kādiem faktiskiem šķēršļiem saskaras ES pilsoņi, prasot Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai gūtu ticamu skaidrojumu par galvenajiem Eiropas tiesību jautājumiem lietās, kas tiek izskatītas valsts tiesās;

25.    atzinīgi vērtē Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) īstenošanu no 2012. gada 1. aprīļa, kā arī Eiropas jauniešu politikai (Fraternity 2020) veltītās pirmās EPI reģistrēšanu un neseno sekmīgo EPI, kas veltīta tiesībām uz ūdeni; uzskata, ka EPI ir pirmais starptautiskas demokrātiskas līdzdalības instruments, kas sniegs pilsoņiem iespēju aktīvi iesaistīties Eiropas politikas veidošanā un tiesību aktu izstrādē. atkārtoti pauž apņemšanos piedalīties sekmīgu EPI atklāto uzklausīšanu rīkošanā, aktīvi iesaistoties visām attiecīgajām parlamentārajām komitejām; uzsver, ka nolūkā uzlabot procedūru un vienlaikus samazināt birokrātiju un citus šķēršļus regulāri ir jāpārbauda EPI aktuālais stāvoklis; apzinās, ka iznākums pirmās sekmīgās EPI pirmajai parlamentārajai uzklausīšanai 2014. gadā ir ļoti svarīgs, lai noteiktu augstus procedūras standartus un piepildītu pilsoņu gaidas attiecībā uz šo tiesību turpmāko izmantošanu, un apņemas par iestādes prioritāti noteikt efektīva līdzdalības procesa nodrošināšanu;

26.    augstu vērtē Komisijas lēmumu pasludināt 2013. gadu par Eiropas Pilsoņu gadu, sniedzot ES pilsoņiem vērtīgu informāciju par viņu tiesībām un sekmējot izpratni par šīm tiesībām un demokrātiskajiem instrumentiem, kas ir iedzīvotāju rīcībā, lai tās aizstāvētu; uzskata, ka Eiropas Pilsoņu gads būtu jāizmanto, lai plaši izplatītu informāciju par jauno Eiropas pilsoņu iniciatīvu, tā nodrošinot skaidras un saprotamas pamatnostādnes nolūkā samazināt lielo samēru nepieņemamu iniciatīvu, kas ir pielīdzināms nepieņemamības līmenim lūgumrakstu jomā; ir pārliecināts, ka lūgumrakstu tīmekļa portāls ir konkrēts un vērtīgs Parlamenta ieguldījums Eiropas pilsonībai;

27.    aicina Komisiju kā Līguma uzraudzītāju nodrošināt, lai tiktu labots tas, ka ES tiesību akti patlaban netiek pienācīgi īstenoti (ko apliecina Parlamentam iesniegto lūgumrakstu skaits), lai ES pilsoņi varētu pilnvērtīgi izmantot savas tiesības;

28.    aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, lai atrisinātu jautājumus saistībā ar civilstāvokļa dokumentu un to spēka savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot atbilstību dalībvalstu sociālajai politikai;

29.    pauž nožēlu par to, ka Eiropas pilsoņi, īstenojot savu pārvietošanās brīvību, joprojām bieži saskaras ar problēmām tāpēc, ka valsts iestādes nepareizi piemēro iekšējā tirgus noteikumus;

30.    pauž nožēlu par to, ka pēdējā laikā ziņojumi par faktu vākšanas misijām un citi dokumenti netika tulkoti ES oficiālajās valodās, jo īpaši lūgumraksta iesniedzēju valsts valodās;

31.    atzīst SOLVIT tīkla nozīmīgo lomu, pastāvīgi konstatējot un atrisinot ar iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu saistītas problēmas; mudina pastiprināt šo instrumentu; atgādina, ka 2013. gads bija Eiropas Pilsoņu gads, un pauž atzinību Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādēm un struktūrām, kas šajā gadā Eiropas pilsoņus un iedzīvotājus intensīvāk informēja par sniegtajiem pakalpojumiem, ievērojot Līgumos noteiktos principus un šajā ziņojumā paustos faktus;

Jaunas perspektīvas un attiecības ar citām iestādēm

32.    norāda, ka ir svarīgi padarīt komitejas darbu Parlamentā nozīmīgāku, paaugstinot tās statusu kā kontroles komitejai; aicina jaunievēlēto Lūgumrakstu komiteju iecelt iekšējos gada referentus svarīgākajās politikas jomās, par kurām pauž bažas Eiropas līgumrakstu iesniedzēji, un stiprināt sadarbību ar citām parlamentārajām komitejām, regulāri aicinot to locekļus piedalīties tajās Lūgumrakstu komitejas debatēs, kas attiecas uz to likumdošanas kompetences jomu; aicina citas parlamentārās komitejas vairāk iesaistīt Lūgumrakstu komiteju kā komiteju, kas sniedz atzinumus par īstenošanas ziņojumiem un citiem instrumentiem, lai uzraudzītu Eiropas tiesību aktu pareizu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs vai iespējamu šo aktu pārskatīšanu; uzsver, ka ir svarīgi — cita starpā saņemto lūgumrakstu skaita un ar tiem saistīto darbību pieauguma dēļ — tas, ka komitejai vairs nepiemēro neitrālas komitejas statusu; aicina Eiropas Parlamentu plenārsēdēs vairāk laika veltīt debatēm par Eiropas pilsoņu lūgumrakstiem un Lūgumrakstu komitejas darbu;

33.    uzsver, ka ir jāpastiprina Lūgumrakstu komitejas sadarbība ar citām ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstu valsts iestādēm; uzskata, ka ir svarīgi veicināt strukturētu dialogu un sistemātisku sadarbību ar dalībvalstīm, jo īpaši ar valstu parlamentu lūgumrakstu komitejām, piemēram, rīkojot regulāras sanāksmes ar visu dalībvalstu lūgumrakstu komiteju vadītājiem; šādas partnerības izveide ļautu vislabāk apmainīties ar zināšanām un praksi, sistemātiskāk un efektīvāk nodot lūgumrakstus kompetentajai iestādei un struktūrai un galu galā pietuvinātu Eiropas Parlamentu Eiropas pilsoņu rūpēm; atzinīgi vērtē Īrijas parlamenta (Oireachtas) Apvienotās izmeklēšanas, uzraudzības un lūgumrakstu komitejas izveidi Īrijā un lietderīgo saikni, ko minētā komiteja šā gada laikā ir nodibinājusi ar Eiropas Parlamentu, lai pilsoņiem sniegtu vēl labākus pakalpojumus; norāda, ka citu dalībvalstu parlamenti pašlaik apsver lūgumrakstu komiteju vai līdzīgu struktūru izveidi un ka dažos parlamentos ir citi procesi lūgumrakstu apstrādei;

34.    aicina Komisiju pienācīgi atzīt lūgumrakstu nozīmi ES tiesību aktu efektīvas piemērošanas uzraudzības jomā, jo lūgumraksti ir pirmā pazīme tam, ka dalībvalstis atpaliek juridisko pasākumu piemērošanas jomā; aicina Eiropas Parlamentu atbilstīgi iestāžu nolīgumam ar Komisiju ieteikt, lai Komisija saīsinātu laiku, ko tā velta atbildēšanai uz komitejas prasībām, kā arī informētu Lūgumrakstu komiteju par to pārkāpumu procedūru virzību, kuras ir tieši saistītas ar lūgumrakstiem; kopumā uzskata, ka Eiropas iestādēm būtu jāsniedz vairāk informācijas un jābūt ES pilsoņiem pārredzamākām, lai cīnītos ar aizvien izplatītāko uzskatu, ka Eiropā trūkst demokrātijas;

35.    uzsver, ka cieša sadarbība ar dalībvalstīm ir būtiski svarīga Lūgumrakstu komitejas darbā; mudina dalībvalstis aktīvāk iesaistīties to lūgumrakstu izskatīšanā, kuri attiecas uz Eiropas tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu, un uzskata, ka īpaša nozīme ir dalībvalstu pārstāvju dalībai Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs un aktīvai sadarbībai; ir apņēmies arī turpmāk nodrošināt, lai ES iestādes un pilsoņi cieši sadarbotos un sazinātos;

36.    uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt sadarbību ar Eiropas Ombudu, izveidojot jaunu iestāžu nolīgumu; uzsver — ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments iesaistītos valstu ombudu tīklā; atzinīgi vērtē Ombuda un komitejas lieliskās attiecības iestāžu līmenī; sevišķi atzinīgi vērtē ombuda pastāvīgo ieguldījumu Lūgumrakstu komitejas darbā visā sasaukuma laikā; atgādina, ka joprojām ne visās ES dalībvalstīs ir iecelts ombuds, tātad visiem ES iedzīvotājiem nav vienādas piekļuves tiesiskās aizsardzības mehānismiem; uzskata — ja katrā ES dalībvalstī būtu valsts ombuda birojs, kopā veidojot Eiropas ombudu tīklu, tas sniegtu būtisku atbalstu Eiropas ombudam;

Darba metodes

37.    aicina EP deputātus, kas ir Lūgumrakstu komitejas locekļi, pieņemt galīgos iekšējos noteikumus, lai nodrošinātu komitejas darba maksimālu efektivitāti un atklātību, un sagatavot priekšlikumus, lai attiecīgi pārskatītu Eiropas Parlamenta Reglamentu nolūkā apvienot deputātu pastāvīgos mēģinājumus uzlabot darba metodes septītā sasaukuma laikā; aicina Lūgumrakstu komiteju pieņemt skaidrus termiņus attiecībā uz lūgumrakstu iesniegšanas procesu, lai paātrinātu lūgumrakstu aprites ciklu Eiropas Parlamentā un visu procesu padarītu vēl pārredzamāku un demokrātiskāku; uzsver, ka tā varētu ieviest noteiktu lūgumrakstu aprites ciklu no to reģistrācijas līdz galīgajai slēgšanai Eiropas Parlamentā līdzīgi pašreizējiem termiņiem darbā ar normatīviem un nenormatīviem dokumentiem; uzskata, ka minētajiem termiņiem būtu jāveido brīdinājuma mehānisms, kas automātiski pievērstu deputātu uzmanību lūgumrakstiem, attiecībā uz kuriem vērā ņemamu laika periodu nav veiktas nekādas darbības vai nenotiek sarakste, lai nepieļautu, ka senāk iesniegtu lūgumrakstu izskatīšana gadiem netiek pabeigta; atgādina, ka faktu vākšanas misijas ir viens no galvenajiem Lūgumrakstu komitejas izmeklēšanas instrumentiem, tāpēc ir steidzami jāpārskata attiecīgie noteikumi, lai jaunievēlētie deputāti varētu efektīvi piedalīties misijās un ātri ziņot lūgumrakstu iesniedzējiem un komitejai par saviem konstatējumiem un ieteikumiem;

38.    atzinīgi vērtē attiecīgās dalībvalsts publiskā sektora iestāžu, kā arī citu ieinteresēto personu klātbūtni Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs; uzsver to, ka Lūgumrakstu komiteja ir vienīgā komiteja, kas pilsoņiem pastāvīgi nodrošina tribīni, lai tieši paustu savas bažas Eiropas Parlamenta deputātiem, un kas padara iespējamu daudzpusēju dialogu starp ES iestādēm, valsts iestādēm un lūgumrakstu iesniedzējiem; ierosina — lai atvieglinātu sanāksmju rīkošanu un turpmāk samazinātu ceļa izmaksas, Lūgumrakstu komitejai un Parlamenta administrācijai būtu jāpēta iespēja lūgumrakstu iesniedzējiem vai valsts sektora iestādēm sanāksmēs piedalīties, izmantojot videokonferences vai līdzīgus saziņas veidus;

39.    norāda — šā parlamentārā sasaukuma laikā ir pieaudzis lūgumrakstu iesniedzēju skaits, un turpina paust dziļas bažas par to, ka šā procesa reģistrācijas un pieņemamības izvērtēšanas posmos joprojām raksturīgi pārāk ilgi kavējumi un atbildes sniegšanas laiks; aicina nodrošināt Lūgumrakstu komitejas sekretariātu ar papildu juridiskajiem ekspertiem un administratīvu atbalstu, lai sniegtu ieteikumus attiecībā uz to, vai lūgumraksts ietilpst vai neietilpst Eiropas tiesību kompetences jomā; uzskata — lai paātrinātu pirmos lēmumus par pieņemamību, šie ieteikumi līdz ar lūgumrakstu kopsavilkumiem būtu jāsniedz deputātiem tikai angļu valodā un jātulko visās oficiālajās valodās tikai tad, kad tos publicē; sagaida — darbību uzsākot jaunajam lūgumrakstu tīmekļa portālam, tiks saņemts mazāk apšaubāmu iesniegumu, ko reizēm reģistrē kā lūgumrakstus;

40.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem, to lūgumrakstu komitejām un valsts ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.


PASKAIDROJUMS

Īpaša nozīme septītā sasaukuma laikā bija Lisabonas līguma ieviešanai 2009. gada decembrī, ar kuru gandrīz divkāršoja Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras un nostiprināja tā relatīvo nozīmi attiecībā pret citām ES iestādēm. Visvairāk Lūgumrakstu komitejas darbu ietekmēja Eiropas Savienības Pamattiesību hartas konsolidācija līgumā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas –– jaunā Eiropas iedzīvotāju dalības mehānisma galīgā pieņemšana.

Lūgumrakstu komiteja aktīvi iesaistījās šīs iniciatīvas likumdošanas procedūrā, kuras rezultātā 2010. gada decembrī tika pieņemta Regula par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), saskaņā ar Reglamenta 50. pantu esot iesaistītai kopā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju. Turklāt Lūgumrakstu komiteja Parlamentā ir noteikta kā komiteja, kura automātiski jāiesaista ar kompetento likumdošanas komiteju, lai rīkotu veiksmīgās EPI organizatoru uzklausīšanu, ko Parlamentam ir jānotur saskaņā ar Regulas Nr. 211/2011 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Komitejai tas nozīmēja panākumus, jo tika atzīta tās ilglaicīgā un nopietnā pieredze attiecībās ar pilsoņiem.

Kā varēs redzēt šajā ziņojumā, Pamattiesību hartas īstenošana bija neskaidra un noteiktā mērā nebija pieņemama daudziem iedzīvotājiem. Tās 51. pantā noteikts, ka harta attiecas uz ES kompetences jomu, un Eiropas Komisija ir piemērojusi stingru šā panta interpretāciju, un šim faktam ir jāpievērš uzmanība.

Daudzi Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka šī pati uzticība sasaukuma laikā ir kļuvusi vājāka, jo to ietekmēja finanšu un ekonomiskā krīze, kas nopietni pazemināju uzticību euro un visas pasaules banku sistēmai. Nav nekāds pārsteigums, ka pēc šiem satricinošajiem notikumiem, kas ietekmēja lielāko daļu Eiropas iedzīvotāju, tika iesniegti daudzi lūgumraksti.

Šobrīd kopš 2009. gada Komiteja ir saņēmusi 10 000 lūgumrakstus, kuri tika reģistrēti; aptuveni sešdesmit procenti no tiem tika pasludināti par pieņemamiem, jo tie attiecās uz Eiropas Savienības darbības jomu. Reģistrēto lūgumrakstu skaits 2013. gadā tuvojās triju tūkstošu atzīmei, kopš 2012. gada pieaugot vairāk nekā par četrdesmit pieciem procentiem un kopš 2011. gada –– divkāršojoties. Konkrētāk, 2013. gadā Lūgumrakstu komiteja saņēma kopumā 2885 lūgumrakstus. Lūgumrakstu komiteja spēja izskatīt aptuveni 989 lūgumrakstus, no kuriem 654 lūgumraksti bija pieņemami, 335 –– nepieņemami un 538 lūgumraksti tika slēgti. 199 lūgumraksti tika atzīti par pieņemamiem, izskatīti un slēgti.

Referents pauž bažas par lielo nepieņemamo lūgumrakstu skaitu, uzskatot, ka tāpat kā 2012. gadā, ir jāievieš pirmais filtrs, lūgumrakstus reģistrējot Prezidentūras ģenerāldirektorātā. Ir jāatceras arī tas, ka ir sagaidāms, ka izveidotais Lūgumrakstu komitejas tīmekļa portāls darbosies kā svarīgs nepieņemamo lūgumrakstu filtrs.

2013. gadā tika reģistrēts milzīgs skaits lūgumrakstu, no kuriem šā ziņojuma pieņemšanas brīdī bija izvērtēti tikai 30 %. Šādas kavēšanās neliecina par veiksmi, un tās ir rūpīgi jāanalizē un jāizvērtē, jo īpaši, lai rastu risinājumus un izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās turpmāk. Lūgumrakstu milzīgajam skaitam ir vairāki iemesli. Saņemto lūgumrakstu skaits ir strauji palielinājies, gandrīz divkāršojies kopš 2012. gada. Lūgumrakstu komiteja 2013. gadā bija atbildīga par jaunā Ombuda vēlēšanu organizāciju un strādāja pie relatīvi lielāka faktu vākšanas misiju un atzinumu skaita nekā senāk. Šo situāciju apvienojums, kā arī tas, ka tradicionālais lūgumrakstu izskatīšanas veids izrādījās nepietiekams, radīja secinājumu, ka jāpārskata viss lūgumrakstu izskatīšanas process. Savukārt koordinatori pieņēma darba metodes un noteica termiņus Lūgumrakstu komitejas sekretariātam tā, lai turpmāk izvairītos no tādiem nepieņemamiem kavējumiem, kādi bija reģistrēti 2013. gadā. Tomēr visi Lūgumrakstu komitejas locekļi šā sasaukuma laikā ir smagi strādājuši, kalpojot visiem lūgumrakstu iesniedzējiem un izskatot katru lūgumrakstu atbilstoši tā nopelniem.

Referents uzskata, ka lielākā daļa no komitejas 35 locekļiem pauž steidzamu aicinājumu, ka nepieciešama administratīvās veiktspējas stiprināšana un skaidru termiņu noteikšana lūgumrakstiem, kas tiek izskatīti Eiropas Parlamentā. Ņemot vērā nevēlamās kavēšanās 2013. gada lūgumrakstu izskatīšanā un politisko grupu koordinatoru un Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājas nepārtraukto darbu visa sasaukuma laikā, lai ierosinātu to novēršanas iespējas, referents nolēma veltīt divas apakšnodaļas Lūgumrakstu komitejas sekretariāta darba metodēm un komitejas starpiestāžu attiecību perspektīvai jaunā sasaukuma laikā.

Saņemto lūgumrakstu pieaugums 2013. gadā ir fakts. Tā iemesls varētu būt Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaru pieaugums septītajā sasaukumā. Tas varēja rasties arī no neveiksmes sajūtas un uzticības trūkuma publiskajām iestādēm, kas pastiprinājās smagajā ekonomiskajā un finanšu krīzē, ar kuru eiropieši saskārās kopš 2008. gada. Patiesībā, ņemot vērā daudzu pieņemamo lūgumrakstu un ievērojamas nepieņemamo lūgumrakstu daļas raksturu, ir skaidrs, ka daudzi iedzīvotāji uzskata, ka viņu valstu parlamenti un iestādes viņus neuzklausa.

Visbeidzot, mums ir jāņem vērā paša Eiropas Parlamenta un līdz ar to arī Lūgumrakstu komitejas pieaugošā nozīme un redzamība. Gan Parlaments, gan komiteja ir saskaņoti un brīvprātīgi uzlabojusi savu saziņas veidu un Lūgumrakstu komitejas interaktīvā klātbūtne kļūst aizvien pamanāmāka sociālajos plašsaziņas līdzekļos

Visu iepriekš nosaukto iemeslu dēļ referents ir pārliecināts, ka Eiropas Parlaments saņems aizvien vairāk un vairāk Eiropas iedzīvotāju lūgumrakstu. Tādēļ, lai nepieviltu iedzīvotāju cerības, viņš aicina Eiropas Parlamentu steidzami rīkoties efektīvas un pārredzamas lūgumrakstu izskatīšanas nodrošināšanai. Lūgumrakstu komitejas tīmekļa portāls, kurš ir izmēģinājuma stadijā, varētu būt elastīga platforma pilsoņu informēšanai par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstu. Tādējādi tas varētu vēl vairāk veicināt lūgumrakstu skaita pieaugumu. Portāla oficiālās atklāšanas laikā ir jānodrošina proporcionāli palielināta administratīvā veiktspēja. Tīmekļa portāls noteikti uzlabos reģistrēto lūgumrakstu kvalitāti, pateicoties īsai aptaujai, ko ir jāaizpilda lūgumraksta iesniedzējam. Citiem vārdiem, ir sagaidāms, ka dokumenti, kuri tiks reģistrēti, patiešām būs Līguma noteikumiem atbilstoši lūgumraksti, nevis tikai vienkāršotas piezīmes vai lūgumi sniegt informāciju, kas neatbilst lūgumraksta būtībai. Aptauja palīdzēs iedzīvotājiem arī atrast citus palīdzības avotus, ja komiteja nevarēs atbildēt viņu bažām juridiskās kompetences trūkuma dēļ.

Lūgumrakstu komitejas vienpadsmit sapulces 2013. gadā apmeklēja vairāk nekā 200 lūgumrakstu iesniedzēji, kā arī daudzi dalībvalstu iestāžu pārstāvji, kuri sniedza paskaidrojumus par apgalvojumiem. Vēl daudzi simti varēja vērot sapulču norisi, pateicoties to straumēšanai tīmeklī. Referents stingri iesaka Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs turpmāk izmantot jaunās informācijas un video iespējas, kuras radīs vēl lielākus izmaksu ietaupījumus tās uzklausīšanu organizācijā.

Pamattiesības

Komiteja daudzu gadu garumā ir saņēmusi lūgumrakstus, galvenokārt par Vāciju un Jugendamt, kā arī nesen attiecībā uz Dāniju, par jautājumiem saistībā ar bērnu tiesībām un, konkrētāk, atsevišķi dzīvojošu vai šķirtu vecāku bērniem. Komiteja ir skaidri norādījusi, ka tā nevar atrisināt šādos lūgumrakstos ietvertos individuālos jautājumus, bet var griezties pie attiecīgo dalībvalstu iestādēm vairāku iemeslu dēļ, piemēram, komiteja nevar apstrīdēt lēmumus, kurus pieņēmušas vietējās tiesas kompetences un pilnvaru nošķiršanas dēļ. Lielākā daļa no lūgumrakstiem 2013. gadā no Dānijas, bija par, šķiet, sociālo dienestu, tiesas vai policijas piešķirtām īpašām priekšrocībām dāņu dzīvesbiedriem pretstatā viņu bijušiem partneriem, kuri nebija Dānijas izcelsmes un kuri dažkārt bija cietuši no apcietināšanas un aizturēšanas, bērnu nolaupīšanas un dažādām ļaunprātīgām darbībām. Faktu vākšanas misijā Kopenhāgenā komitejas locekļi nevarēja iegūt kopējus statistikas datus, jo Dānijas iestādes neizrādīja vēlmi sadarboties un valdības ministri skaidri atteicās tikties ar locekļiem. Locekļi secināja, ka Dānijas valdība sistemātiski nespēj risināt šo problēmu un tas, ka Dānija ir izvēlējusies nepiemērot vairākus Līguma noteikumus, viens no kuriem attiecas uz tieslietām un iekšlietām, padziļina bažas par nopietnu problēmu pastāvēšanu.

Komiteja ir arī atkārtoti paudusi lūgumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm izveidot kopīgus standartus veselības aprūpes nozarē attiecībā uz grūtniecēm un jaundzimušajiem, kā arī piedāvāt efektīvas, preventīvas ārstēšanas iniciatīvas, kas paredzētas grūtniecēm un dzemdību laikā, lai aizsargātu viņu dzīvības.

Pilnīgi cita rakstura lūgumrakstu iesniedzēju bažas, kuras tāpat attiecas uz pamattiesību kategoriju, ir saistītas ar tiesībām uz likumīgi iegādātu nekustamo īpašumu. Jau iepriekšējā sasaukuma laikā Komiteja pētīja Spānijas urbanizācijas ietekmi uz iedzīvotāju tiesībām uz savu īpašumu, kā arī saistībā ar šādu gadījumu ietekmi uz vidi. Šā sasaukuma laikā Komiteja pievērsa uzmanību daudzu lūgumrakstu novērtēšanai, kuri tika iesniegti par Spānijas likumu par piekrastes pārvaldību. Pēc īpašas darba grupas izveides attiecībā uz Spānijas likumu par piekrastes pārvaldību, kuru veidoja Lūgumrakstu komitejas locekļi, 2013. gada sākumā notika faktu vākšanas brauciens uz Madridi. Locekļi ziņoja par saviem konstatējumiem nākamajās sapulcēs, kuras notika ar augstākā līmeņa amatpersonām Spānijā un ar daudziem lūgumrakstu iesniedzējiem un NVO, kuras deva ieguldījumu Komitejas konstatējumu apkopošanā.

Vide

Vides jautājumu apspriešanai komiteja ir veltījusi vairāk laika nekā jebkurai citai darbības jomai. Galvenās problemātiskās likumdošanas jomas ir saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu un lielu infrastruktūras projektu ietekmi uz vidi.

Lūgumraksta iesniedzēji pauda savas bažas par ārkārtīgi nopietnām atkritumu apsaimniekošanas problēmām Itālijā, jo īpaši Lacio un Kampānijas reģionā (uz kuru 2012. gadā tika nosūtīta faktu vākšanas misija), kā arī Grieķijā, uz kurieni faktu vākšanas misija tika nosūtīta 2013. gada maijā. Tika apspriesti svarīgi lūgumraksti arī par Houghton-le Spring atkritumu poligonu Apvienotajā Karalistē, kā arī par vairākiem objektiem Francijā un Spānijā. Pēc minētajām faktu vākšanas misijām locekļi pieņēma ziņojumus un balsoja par ieteikumiem. Viņi konstatēja, ka tiek būtiski kavēta svarīgu Eiropas tiesību aktu transponēšana un īstenošana attiecībā uz vidi un sabiedrības veselību, piemēram, saistībā ar Ūdens pamatdirektīvu. Attiecībā uz Eiropas Komisiju locekļi vēlētos, lai nodrošināto informāciju izmantotu ES tiesību pareizas piemērošanas efektīvākai panākšanai šajā jomā.

Komiteja 2013. gadā veltīja ievērojamu laiku, novērtējot lūgumrakstus, kuri tika saņemti no lūgumrakstu iesniedzējiem Francijā par ierosināto jauno lidostu netālu no Nantes Notre Dame des Landes. Divus lūgumrakstus iesniedza vietējās vides asociācijas, pamatojot tos ar ievērojamām specializētajām zināšanām un pretstatot projektus, kuriem bija Francijas valdības atbalsts jaunās lidostas izveidei, juridiskajām saistībām, kas noteiktas ES vides tiesību aktos. Trešo lūgumrakstu iesniedza daudzi vietējie iedzīvotāju, kuri pilnībā atbalstīja projektu un pamatoja savu atbalstu ar ārkārtīgi izsmeļošu dokumentāciju. Lūgumrakstu komitejai nebija atļaujas nosūtīt faktu meklēšanas delegāciju, tādēļ tā organizēja diskusijas starp lūgumrakstu iesniedzējiem, augsta līmeņa amatpersonām no Francijas Transporta ministrijas un Eiropas Komisijas Vides ĢD ģenerāldirektoru. Kļuva skaidrs, ka lidostas būvniecības plānos ir pielaisti vairāki trūkumi, kas jānovērš, lai panāktu atbilstību ES tiesību aktiem. Komisija tiešām norādīja, ka pret Franciju joprojām ir notiek pienākumu neizpildes procedūra saistībā ar vides tiesību aktu nepiemērošanu attiecībā uz ietekmes novērtējumiem.

Komiteja ziņoja arī par Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu saistībā ar sūdzībām, ka procesā pirms Vīnes lidostas paplašināšanas netika veikti vides novērtējumi.

Liela daļa no komitejas darba saistībā ar vides jomas lūgumrakstu izmeklēšanu tika pielietota, kad komiteja sniedza atzinumu Vides komitejai par pārskatīto Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu, un ierosināja vairākus savā pieredzē un konkrētos piemēros balstītus grozījumus, kurus vadošā komiteja galu galā apstiprināja un iekļāva sarunās ar Padomi. Starp iekļautajiem grozījumiem bija priekšlikumi par pārrobežu ietekmes novērtējumiem, kas izrietēja no komitejas izmeklēšanas par vēja ģeneratoru parka projektu, kas atradās uz Čehijas un Vācijas robežas.

Vēl viena tēma, kas tika pamatīgi analizēta, ir saistīta ar lūgumrakstiem, kurus iesniedza no Galisijas, un to, cik lielā mērā nepietiekamas ūdens attīrīšanas iekārtas kaitēja noteiktām upēm, un attiecīgo neattīrīto pilsētas notekūdeņu ieplūdi piekrastes ūdeņos, dažās zonās radot iespējamu ietekmi uz vēžveidīgo ražošanas nozari. Faktu vākšanas misija 2013. gada sākumā veica situācijas izpēti un rīkoja padziļinātas diskusijas ar dažādām lūgumrakstu grupām un Galisijas valdību un vietējiem mēriem. Delegācijas locekļu vidū radās ievērojamas viedokļu atšķirības, tādēļ ieteikumu galīgā redakcija tika apstiprināta tikai decembrī kopā ar atšķirīgu mazākuma viedokli.

Komiteja rīkoja faktu vākšanas vizīti arī uz Poliju, lai atbildētu uz bažām, kuras pauda lūgumrakstu iesniedzēji un vietējās kopienas locekļi Lejassilēzijā, par plāniem izveidot atklāta tipa brūnogļu raktuvi šajā vietā. Vienlaikus locekļi varēja apspriest ar lūgumrakstu iesniedzējiem un iestādēm valdības politiku attiecībā uz slānekļa gāzes rezervju izveidi, jautājumu, kas joprojām Parlamentā rada lielu nevienprātību.

Tika apspriesti daudzi citi lūgumraksti par vides jautājumiem, taču ir jāapskata arī gadījums, kam nepieciešama steidzamāka ES rīcība, lai novērstu katastrofālu bišu populāciju samazināšanos trinikotinoīdu pesticīdu izmantošanas dēļ. Pēc Lūgumrakstu komitejas diskusijām Eiropas Komisija nolēma ierosināt attiecīgo vielu aizliegumu. Locekļi piedalījās arī nozīmīgās diskusijās par ĢMO ietekmi lauksaimniecībā un to ietekmi uz cilvēku veselību un bioloģisko daudzveidību.

Pilsonība, tiesības balsot un pārvietošanās brīvība

Liela daļa no Lūgumrakstu komitejas darba un centieniem pilsonības tiesību jomā ir ietverta mana kolēģa Nikos Salavrakos lieliskajā ziņojumā. Tomēr ir jautājumi, kuri izceļas un kuriem nepieciešama lielāka uzmanības pievēršana šajā ziņojumā.

Tuvojoties Eiropas vēlēšanām, mums tiek atgādināts, cik liela nozīme ir iespējami vienkāršākām ES pilsoņu reģistrācijas procedūrām, lai vēlētāju reģistrā varētu reģistrēt iespējami vairāk cilvēku. Atklāta uzklausīšana par pilsonību, kas kopā ar Eiropas Komisiju tika rīkota 2013. gada februārī, pievērsās attiecīgajiem jautājumiem, piemēram, arī pilsoņiem, kuriem tiek liegtas iespējas balsot, dzīvojot ārzemēs, viņu izcelsmes valsts vēlēšanās, kā arī viņu jaunās dzīvesvietas valstī.

Ievērojams lūgumrakstu skaits tiek saņemts no personām, kuras pēc tam, kad ir izmantojušas pārvietošanās brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību, atgriežas savā izcelsmes valsti un konstatē, ka valsts iestādes, aprēķinot viņu tiesības, nav pienācīgi ņēmušas vērā viņu pensijas vai sociālā nodrošinājuma iemaksas. Daudzkārt paliek iespaids, ka īstenībā viņi tiek sodīti par to, ka pavadījuši daļu savas darba dzīves citā ES valstī, un tas negatīvi iespaido ne tikai šos atsevišķos cilvēkus, bet kavē arī citus, kuri varētu apsvērt dzīvošanu un strādāšanu ārzemēs. Komiteja uzskatīja, ka varētu darīt vairāk, lai koordinētu un saskaņotu valstu tiesību aktus šajā jomā.

Reakcija uz krīzi

Daudzi lūgumraksti par ekonomiskās krīzes ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi tika pārsūtīti Ekonomikas un monetārajai komitejai, kura ņēma vērā šīs nozīmīgās bažas savās likumdošanas darbībās. Dažus no šiem lūgumrakstiem izskatīja Lūgumrakstu komitejas 2013. gada septembrī organizētajā atklātajā uzklausīšanā par ekonomiskās krīzes ietekmi. Bieži tika pausta kritika par daudzu banku nevēlēšanos sniegt finansējumu maziem uzņēmumiem, vienlaikus turpinot maksāt nepamatotas piemaksas un augstas algas saviem vadītājiem, vai dažos gadījumos –– agrākajiem vadītājiem.

Personu ar invaliditāti tiesības

Visa 2013. gada laikā komiteja turpināja pievērst uzmanību un patiesi piešķirt prioritāri lūgumrakstiem, kuri bija saistīti ar personām ar invaliditāti. Ar Padomes lēmumu tika noteikts, ka komiteja kopā ar Komisiju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA) un Eiropas Attīstības fondu (EDF) piedalās ES sistēmā –– uzraudzības struktūrā, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 33. pantu. Minētā gada laikā komiteja aktīvi piedalījās četrās sapulcēs, kuras bija saistītas ar šo struktūru. Tomēr Priekšsēdētāju konference nolēma piešķirt šo lomu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai EP, sadarbībā ar citām komitejām, tostarp Lūgumrakstu komiteju.

Šajā sakarībā notika vairākas uzklausīšanas, klātesot lūgumrakstu iesniedzējiem, kuri pārstāvēja to neredzīgo personu tiesības, kas cīnījās par tiesībām uz lasāmvielas pieejamību saskaņā ar ANO Konvenciju par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu, par kuru 2013. gadā noritēja sarunas un kura pēc tam, kad Eiropas Parlaments izdarīja spiedienu uz Komisiju un dalībvalstīm, tika noslēgta un parakstīta.

Komiteja rīkoja diskusijas par daudzus gadus apspriesto jautājumu attiecībā uz Eiropas iestāžu mītni (par kuru lūgumrakstus parakstīja gandrīz pusotrs miljons cilvēku) un jo īpaši par Eiropas Parlamenta atrašanās vietu, rīkojot balsojumu par atzinumu Konstitucionālo jautājumu komitejai, kas ar vairākuma balsojumu deva priekšroku vienai mītnei Briselē, vienlaikus atzīstot, ka jebkādu izmaiņu izdarīšanai ir nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība.

Iestāžu attiecības

Komitejai jau ir labas attiecības ar daudziem valstu parlamentiem, un saziņa nereti ir diezgan bieža, kā tas jau notiek ar Eiropas Ombudu un citiem locekļiem Eiropas Ombuda sistēmā, kas tika izveidota pēc Nikiforos Diamandouros iniciatīvas. Šogad komiteja aktīvi iesaistījās viņa pēcteces Emily O’Reilly ievēlēšanā šī pilnvaru termiņa atlikušajam laikam.

Referents aicina izveidot ikgadēju dialogu starp Lūgumrakstu komitejas locekļiem un dalībvalstu parlamentu Lūgumrakstu komiteju deputātiem. Šīs iniciatīvas rezultātā var izveidoties stabilas partnerattiecības, kurā Eiropas un valstu likumdevēji varētu apmainīties ar pieredzi un paraugprakses piemēriem lūgumrakstu apstrādē.

Referents ir pārliecināts, ka katram lūgumraksta iesniedzējam tiek izrādīta cieņpilna attieksme un viņa lūgumraksts tiek izskatīts objektīvi. Viņš aicina palielināt izpratni par to, ka visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā un ka viņi to var darīt paļāvībā, ka viņu bažas tiks sadzirdētas.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.2.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Heinz K. Becker, Victor Boştinaru, Philippe Boulland, Nikolaos Chountis, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ágnes Hankiss, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, Carlos José Iturgaiz Angulo, Peter Jahr, Erminia Mazzoni, Chrysoula Paliadeli, Nikolaos Salavrakos, Jarosław Leszek Wałęsa, Angelika Werthmann, Rainer Wieland, Zbigniew Zaleski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marino Baldini, Sandrine Bélier, Vicente Miguel Garcés Ramón, Axel Voss

Juridisks paziņojums - Privātuma politika