ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

28.2.2014 - (COM(2013)0045 – C7‑0032/2013 – 2013/0025(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referenti: Krišjānis Kariņš, Judith Sargentini
(Apvienotās komitejas sanāksmes – Reglamenta 51. pants)

Procedūra : 2013/0025(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0150/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0150/2014

Debates :

PV 11/03/2014 - 6
CRE 11/03/2014 - 6

Balsojumi :

PV 11/03/2014 - 9.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0191

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Attīstības komitejaS ATZINUMS
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

(COM(2013)0045 – C7‑0032/2013 – 2013/0025(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0045),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0032/2013),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu[1],

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 23. maija atzinumu[2],

– ņemot vērā saistības, kuras uzņēmās G8 augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2013. gada jūnijā Ziemeļīrijā,

– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumus par agresīvu nodokļu plānošanu,

– ņemot vērā ESAO ģenerālsekretāra progresa ziņojumu, ko iesniedza G20 sanāksmē, kas notika 2013. gada 5. septembrī,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma projektu par direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 84/349/EEK attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0150/2014),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Milzīga nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu nozares stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt vienoto tirgu, bet terorisms vājina pašus mūsu sabiedrības pamatus. Papildinot krimināltiesisko pieeju, preventīvi līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmu, var sniegt rezultātus.	(1) Milzīga nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu nozares stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt vienoto tirgu un starptautisko attīstību. Terorisms grauj pašus mūsu sabiedrības pamatus. Galvenās nelikumīgās naudas plūsmas veicinātājas ir slepenas korporatīvas struktūras, kuras darbojas ārzonu jurisdikcijās, ko nereti dēvē arī par nodokļu oāzēm, izmantojot to priekšrocības. Papildus krimināltiesiskās pieejas turpmākai pilnveidei Savienības līmenī preventīvi līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmu, ir obligāti un var dot papildinošus rezultātus. Tomēr preventīvajai pieejai vajadzētu būt mērķtiecīgai un samērīgai un tai nebūtu jāpārvēršas par visu sabiedrību aptverošu kontroles sistēmu.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Finanšu iestāžu un kredītiestāžu drošība, integritāte un stabilitāte, kā arī uzticēšanās finanšu sistēmai kopumā var tikt nopietni apdraudēta sakarā ar noziedznieku un to līdzdalībnieku pūlēm noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai novirzīt likumīgi vai nelikumīgi iegūtu naudu teroristu mērķiem. Nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un teroristu finansētāji, lai sekmētu savu noziedzīgo rīcību, varētu mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību un finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa. Tāpēc Savienības mērogā ir jāpieņem konkrēti saskaņoti pasākumi. Vienlaikus mērķis aizsargāt sabiedrību pret noziedzniekiem un aizsargāt Eiropas finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti jāīsteno samērīgi, ņemot vērā nepieciešamību izveidot tādu normatīvo vidi, kurā uzņēmumi varētu panākt uzņēmējdarbības izaugsmi, nemaksājot nesamērīgi daudz par atbilstību tiesību aktiem. Ikvienai prasībai cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kas tiek noteikta atbildīgajam subjektam, jābūt pamatotai un samērīgai.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Šis priekšlikums ir ceturtā direktīva nolūkā vērsties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudiem. Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai)²⁵, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu definēja attiecībā uz narkotiku tirdzniecību un saistības noteica tikai finanšu nozarei. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada decembra Direktīva 2001/97/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK²⁶, paplašināja darbības jomu gan attiecībā uz aptvertajiem noziegumiem, gan aptvertajām profesijām un darbībām. Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (turpmāk – FATF) 2003. gada jūnijā pārskatīja savus ieteikumus, lai aptvertu teroristu finansēšanu, un noteica sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un verifikāciju, situācijām, kurās augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var būt par pamatojumu pastiprinātiem pasākumiem, kā arī situācijām, kurās samazināts risks var būt par pamatojumu mazāk stingrai kontrolei. Šīs izmaiņas tika atspoguļotas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai²⁷, un Komisijas Direktīvā 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos²⁸.

__________________

²⁵ OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.

²⁶ OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.

²⁷ OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

²⁸ OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek īstenota starptautiskā vidē. Pasākumiem, kurus pieņem tikai valsts vai pat Eiropas Savienības līmenī, neņemot vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, varētu būt ļoti ierobežota ietekme. Tādējādi pasākumiem, kurus pieņem Eiropas Savienība, vajadzētu būt savietojamiem ar citām darbībām un vismaz tikpat stingriem kā citas darbības, ko veic starptautiskās institūcijas. Izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ieņēmumu neatklāšanas un slēpšanas mehānismus var izmantot kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģijas, lai izvairītos no to atklāšanas. Eiropas Savienības rīcībā būtu jo īpaši jāturpina ņemt vērā ieteikumus, kurus sagatavojusi FATF un citas starptautiskās organizācijas, kas cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai vēl vairāk efektivizētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, attiecīgā gadījumā Direktīva 2005/60/EK un Direktīva 2006/70/EK būtu jāpielāgo FATF ieteikumiem, kas tika pieņemti un paplašināti 2012. gada februārī. Tomēr ir svarīgi, lai šāda minēto normu pielāgošana FATF ieteikumiem notiktu, pilnībā ievērojot Savienības tiesības, jo īpaši Savienības datu aizsardzības tiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Lai novērstu pieaugošo tendenci nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības veikt nevis attīstītajās valstīs, bet gan jaunattīstības valstīs, kurās ir mazāk stingri tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, īpaša vērība būtu jāpievērš to starptautisko saistību īstenošanai, kas ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā, saskaņā ar kuru ir jāpanāk attīstības sadarbības politikas saskanība.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b) Ņemot vērā, ka nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas, jo īpaši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apjoms jaunattīstības valstīs ir no 6 līdz 8,7 % no to IKP^28a, un šī summa ir 10 reizes lielāka nekā Savienības un tās dalībvalstu palīdzības apjoms šīm valstīm, ir jākoordinē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pasākumi un jāņem vērā Savienības un dalībvalstu attīstības stratēģija un politikas virzieni, kas vērsti uz kapitāla aizplūšanas apkarošanu.

____________

^28a Avots: „Nodokļu oāzes un attīstība. Statuss, analīze un pasākumi”, NOU, Norvēģijas Oficiālie ziņojumi, 2009.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Turklāt finanšu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, lai nelikumīgi iegūtus vai pat likumīgi iegūtus līdzekļus novirzītu teroristiskiem mērķiem, rada skaidru apdraudējumu finanšu sistēmas integritātei, pareizai darbībai, reputācijai un stabilitātei. Tādējādi šajā direktīvā ietverto preventīvo pasākumu loks būtu jāpaplašina tā, lai tas ietvertu ne tikai manipulācijas ar līdzekļiem, kas iegūti no noziedzīgas darbības, bet arī naudas vai īpašuma uzkrāšanu teroristiskiem mērķiem.

(5) Turklāt finanšu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, lai nelikumīgi iegūtus vai pat likumīgi iegūtus līdzekļus novirzītu teroristiskiem mērķiem, rada skaidru apdraudējumu finanšu sistēmas integritātei, pareizai darbībai, reputācijai un stabilitātei. Tādējādi šajā direktīvā ietverto preventīvo pasākumu loks būtu jāpaplašina tā, lai tas ietvertu manipulācijas ar līdzekļiem, kas iegūti, izdarot smagus noziedzīgus nodarījumus, un naudas vai īpašuma uzkrāšanu teroristiskiem mērķiem.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Neatkarīgi no dalībvalstīs paredzētajām sankcijām to pasākumu galvenajam mērķim, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt visu tādu darbību apkarošanai, kas dod ievērojamus nelikumīgi ienākumus. To panākt, veicot visus iespējamos pasākumus, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu šādu ienākumu legalizācijas nolūkā.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā ir riskanta saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai palielinātu modrību un mazinātu riskus, ko rada skaidras naudas maksājumi, šī direktīva būtu jāattiecina uz fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm, ja tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 7500 vai vairāk. Dalībvalstis var nolemt pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp zemāku robežvērtību.

(6) Lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā ir riskanta saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai palielinātu modrību un mazinātu riskus, ko rada skaidras naudas maksājumi, šī direktīva būtu jāattiecina uz fiziskām vai juridiskām personām, ja tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 7500 vai vairāk. Dalībvalstis var nolemt pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp zemāku robežvērtību.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Elektroniskās naudas produktus arvien biežāk izmanto, lai aizstātu bankas kontus. Šādu produktu piedāvātājiem būtu stingri jāpilda pienākums novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tomēr attiecībā uz elektroniskās naudas produktiem var neveikt klienta uzticamības pārbaudi, ja tie atbilst noteiktiem arvien stingrākiem noteikumiem. Par elektronisko naudu, kas izsniegta, neveicot klienta uzticamības pārbaudi, būtu jāļauj iegādāties tikai preces un pakalpojumus no pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir identificēti un kuru identitāti ir apstiprinājis elektroniskās naudas izsniedzējs. Elektronisko naudu nedrīkst izmantot, ja attiecībā uz starppersonu darījumiem nav veikta klienta uzticamības pārbaude. Elektroniski uzglabātajai summai būtu jābūt pietiekami zemai, lai izvairītos no nepilnībām un lai pārliecinātos, ka persona nevar iegūt neierobežotu daudzumu anonīmo elektroniskās naudas produktu.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) Nekustamā īpašuma aģenti dalībvalstīs ir aktīvi dažādos veidos, veicot darījumu ar nekustamo īpašumu. Lai samazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku nekustamā īpašuma sektorā, šī direktīva būtu jāattiecina arī uz minētajiem aģentiem, ja tie savā profesionālajā darbībā veic finanšu darījumus saistībā ar īpašumu.

Pamatojums

Dalībvalstīs nekustamā īpašuma aģentu pienākumi atšķiras. Viņi veido kontaktus, veic finanšu darījumus un nodod īpašumtiesības. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas nolūkā ir būtiskas tikai darbības saistībā ar finanšu darījumiem (skatīt FATF ieteikumu Nr. 22). Tas ir svarīgi, lai dalībvalstis varētu vienoti un mērķtiecīgi īstenot šo direktīvu.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Svarīgi nepārprotami uzsvērt, ka „nodokļu noziegumi” saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem ir iekļauti „noziedzīgas darbības” plašajā definīcijā, ko izmanto šajā direktīvā saskaņā ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem.

(9) Svarīgi nepārprotami uzsvērt, ka „nodokļu noziegumi” saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem ir iekļauti „noziedzīgas darbības” definīcijā, ko izmanto šajā direktīvā saskaņā ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem. Eiropadome savā 2013. gada 23. maija sanāksmē apliecināja nepieciešamību uzsākt visaptverošu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu un apkarot visu veidu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu iekšējā tirgū un darījumos ar trešām valstīm un jurisdikcijām, kuras šajā jomā nevēlas sadarboties. Nodokļu noziegumu definīcijas pieņemšana ir nozīmīgs solis šo noziegumu atklāšanā, tāpat arī prasības noteikšana lielajiem uzņēmumiem, kuri darbojas Savienībā, par katru valsti atsevišķi izpaust konkrētu finanšu informāciju. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstu noteiktie atbildīgie subjekti un profesionālie juristi necenstos traucēt šīs direktīvas mērķu īstenošanu un neveicinātu vai neiesaistītos agresīvu nodokļu shēmu plānošanā.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Dalībvalstīm būtu jāievieš vispārējie izvairīšanās novēršanas noteikumi (GAAR) nodokļu jomā, lai ierobežotu agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra ieteikumiem par agresīvu nodokļu plānošanu un ESAO progresa ziņojumu, ko iesniedza G20 sanāksmē, kura notika 2013. gada 5. septembrī.

Pamatojums

Lai gan agresīvu shēmu plānošana nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas ir formāli likumīga, tā var apdraudēt nodokļu tiesību aktu morālo reputāciju. GAAR ir lietderīgi instrumenti, ar kuriem ir iespējams pārtraukt agresīvu nodokļu izvairīšanās shēmu īstenošanu un uzlabot uzņēmuma darbības pārredzamību.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9b) Veicot vai sekmējot komerciālus vai privātus darījumus, struktūrām, kurām finanšu sistēmā ir īpaša loma, piemēram, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, dalībvalstu centrālām bankām un centrālām noreķinu sistēmām, būtu pēc iespējas jāievēro citiem atbildīgajiem subjektiem piemērojamie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Nepieciešams identificēt ikvienu fizisku personu, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas ir pierādījuma faktors, kas jāņem vērā. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrota fiziskā persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisko personu, kas ir klients.

(10) Nepieciešams identificēt ikvienu fizisku personu, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības konkrēto procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas ir viens no faktoriem, ar kura palīdzību var noskaidrot faktisko īpašnieku. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrota fiziskā persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisko personu, kas ir klients.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Nepieciešamība pēc precīzas un atjauninātas informācijas par faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem un dara šo informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem.

(11) Ir svarīgi nodrošināt un uzlabot maksājumu izsekojamību. Precīza un atjaunināta informācija par visu juridisko struktūru, piemēram, juridisko personu, trastu, fondu vai pārvaldītājsabiedrību vai jebkuru citu līdzīgu pašreizējo vai turpmāko juridisko veidojumu, faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem un dara šo adekvāto, precīzo un jaunāko informāciju pieejamu, izmantojot centrālos publiskos reģistrus, nodrošina iespējas ar to iepazīties tiešsaistē un publisko to atklātā un drošā formātā saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētajām tiesībām uz privātumu. Būtu jāparedz kompetento iestāžu, jo īpaši FIU un atbildīgo subjektu, tiesības šādus reģistrus izmantot, kā arī šādas tiesības jāparedz sabiedrībai, ja pirms izmantošanas tiek identificēta persona, kas vēlas ar informāciju iepazīties, un tiek nomaksāta iespējamā nodeva. Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) Dalībvalstīm izveidojot faktisko īpašnieku reģistrus, tiktu sniegts ievērojams atbalsts cīņā pret nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, korupciju, noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, krāpšanu un citiem finanšu noziegumiem. To varētu panākt, uzlabojot dalībvalstu esošo uzņēmumu reģistru darbību. Lai panāktu reģistros ievadītās informācijas efektīvu izmantošanu, ir svarīgi, lai reģistri būtu savstarpēji savienoti, jo uzņēmējdarbības darījumi ir pārrobežu darījumi. Visu Savienības uzņēmumu reģistru savstarpēja savienojamība jau ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/17/ES^28b un būtu jāpaplašina vēl vairāk.

________________

^28bEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012. gada 13. jūnija Direktīva 2012/17/ES , ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību, OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.)

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11b) Tehnoloģiskais progress ir radījis instrumentus, ar kuriem atbildīgie subjekti, veicot atsevišķus pārskaitījumus, var pārbaudīt savu klientu identitāti. Šādi tehnoloģiskie uzlabojumi uzņēmumiem un klientiem nodrošina laika un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, tāpēc tie būtu jāņem vērā, novērtējot risku. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, vēršoties pret jauniem un novatoriskiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidiem, būtu jārīkojas proaktīvi, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzības normas.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB īstenot šīs direktīvas noteikumus un publicēt savā tīmekļa vietnē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas politikas nostādnes, kurās ir ietvertas sīki izstrādātas procedūras, kas paredzētas šīs direktīvas īstenošanai.

Pamatojums

Šis grozījums sagatavots, ņemot vērā ES tiesību aktos par ERAB izmantoto formulējumu.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Bažas rada azartspēļu nozares izmantošana noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai. Lai mazinātu ar šo nozari saistītos riskus un noteiktu vienlīdzīgu attieksmi pret azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi katram atsevišķam darījumam, kura apmērs ir EUR 2000 vai vairāk. Veicot uzticamības pārbaudi, būtu jāīsteno uz risku balstīta pieeja, kas atspoguļo dažādus atšķirīgiem azartspēļu pakalpojumiem raksturīgus riskus, un jāanalizē, vai šis risks no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas viedokļa ir uzskatāms par augstu vai zemu. Būtu jāņem vērā arī dažādu azartspēļu īpašie raksturlielumi, piemēram, jānošķir kazino, tiešsaistes azartspēles vai citi azartspēļu pakalpojumu sniedzēji. Dalībvalstīm būtu jāapsver šīs robežvērtības piemērošana laimestiem, kā arī azartspēļu likmēm. Azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudi, ja to veic pie ieejas, var sasaistīt ar klienta veiktajiem darījumiem.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana notiek arvien sarežģītākos veidos un tajā tiek izmantoti arī nelegāli un dažreiz arī legāli totalizatori, jo īpaši saistībā ar sporta pasākumiem. Ir radušies jauni, ienesīgi organizētās noziedzības veidi, piemēram, spēļu rezultātu sarunāšana, un tie ir kļuvuši par izdevīgiem noziedzības veidiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks nav vienāds visos gadījumos. Tādēļ būtu jāizmanto uz riska faktoru balstīta pieeja. Uz riska faktoru balstīta pieeja nav nepamatoti pieļaujošs risinājums dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem. Tā ietver uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas izmantošanu, lai labāk vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība un tie, kas tajā darbojas.

(14) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks nav vienāds visos gadījumos. Tādēļ būtu jāizmanto holistiska uz riska faktoru balstīta pieeja, pamatojoties uz standartu minimumu. Uz riska faktoru balstīta pieeja nav nepamatoti pieļaujošs risinājums dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem. Tā ietver uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas izmantošanu, lai labāk vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība un tie, kas tajā darbojas.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Uz riska faktoru balstītas pieejas pamatā ir dalībvalstu nepieciešamība identificēt, izprast un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ar kādiem tās saskaras. Pārvalstiskas pieejas riska identifikācijai nozīme ir atzīta starptautiskā līmenī, un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (turpmāk – EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK²⁹; Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (turpmāk – EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK³⁰; un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (turpmāk – EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK³¹, būtu jāuzdod sniegt atzinumu par riskiem, kas skar finanšu nozari.

(15) Uz riska faktoru balstītas pieejas pamatā ir dalībvalstu un Savienības nepieciešamība identificēt, izprast un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ar kādiem tās saskaras. Pārvalstiskas pieejas riska identifikācijai nozīme ir atzīta starptautiskā līmenī, un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (turpmāk – EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK²⁹; Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (turpmāk – EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK³⁰; un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (turpmāk — EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu Nr. 2009/77/EK, būtu jāuzdod sniegt atzinumu par riskiem, kas skar finanšu nozari, un sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā tā riska novērtējuma standartu minimums, ko īsteno valstu kompetentās iestādes. Šajā procesā pēc iespējas būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, īstenojot publisku apspriešanos.

__________________

²⁹ OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

³⁰ OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

³¹ OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Attiecīgā gadījumā riska novērtējuma rezultāti dalībvalstīs būtu jādara pieejami atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu identificēt, izprast un mazināt paši savus riskus.

(16) Attiecīgā gadījumā riska novērtējuma rezultāti būtu jādara savlaicīgi pieejami atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu identificēt, izprast un mazināt paši savus riskus.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai labāk izprastu un mazinātu riskus Eiropas Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu ar savu riska novērtējumu rezultātiem jāapmainās savā starpā, ar Komisiju un EBI, EAAPI un EVTI, ja tas ir attiecīgi.

(17) Lai labāk izprastu un mazinātu riskus Eiropas Savienības līmenī, būtu jāveic pārvalstiska riska analīze, lai efektīvi identificētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas pastāv iekšējā tirgū. Komisijai būtu jālūdz dalībvalstis efektīvi atrisināt gadījumus, kas saistīti ar augstu risku. Turklāt dalībvalstīm būtu ar savu riska novērtējumu rezultātiem jāapmainās savā starpā, ar Komisiju un EBI, EAAPI, EVTI un Eiropolu, ja tas ir atbilstoši.

Pamatojums

Lai skaidri atklātu saistību starp dažādiem riska analīzes līmeņiem, šajā direktīvā ir jāiekļauj apsvērums, kur noteikts, ka dalībvalstīs ir jāveic efektīva pārvalstiska riska analīze, jo īpaši gadījumus, kas saistīti ar augstu risku.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Tas īpaši atbilst patiesībai komercdarbības attiecībās ar personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, jo īpaši ar tām, kas ir no valstīm, kur korupcija ir plaši izplatīta. Šādas attiecības finanšu nozari var īpaši pakļaut nopietnam reputācijas un juridiskam riskam. Starptautiskās pūles apkarot korupciju arī attaisno nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādiem gadījumiem un piemērot atbilstīgus pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās.

(21) Tas īpaši atbilst patiesībai attiecībās ar personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, jo īpaši ar tām, kas ir no Savienības vai citām valstīm, kur korupcija ir plaši izplatīta. Šādas attiecības finanšu nozari var īpaši pakļaut nopietnam reputācijas un juridiskam riskam. Starptautiskās pūles apkarot korupciju arī attaisno nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādiem gadījumiem un piemērot atbilstīgus pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Ir jāpastiprina klienta uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās, tomēr nedrīkst pieļaut situāciju, ka saraksti, kuros ir sniegta informācija par minētajām personām, tiek izplatīti komerciālos nolūkos. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizliegtu minētās darbības.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a) Eiropas Savienībai ir jāizstrādā kopēja pieeja un kopēja politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāievieš un tieši jāpiemēro visi tie valstu saraksti, kurus FATF publicēja savās valstu sistēmās, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jānosaka citas jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties, ņemot vērā visu pieejamo informāciju.

Komisijai būtu jāizstrādā kopēja pieeja attiecībā uz pasākumiem, kas jāizmanto, lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti attiecībā uz jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties.

Pamatojums

Il est essentiel d’introduire des mesures ambitieuses au sein des cadres juridiques nationaux relatives à une approche européenne cohérente à l’égard des juridictions non coopératives, et il doit être clair que les listes du GAFI doivent être considérées comme obligatoires par tous les Etats membres. La Directive doit précisément donner la possibilité à l’Union européenne d’adopter une approche commune et de prendre des mesures (coordonnées entre les EM ou laissée à la libre appréciation d’un Etat membre) à l’égard de pays qui ne seraient pas listés par les Déclarations publiques du GAFI, mais qui sont identifiées comme présentant un risque ou des défaillances importantes en matière de lutte contre le blanchiment de capitaux et le financement du terrorisme.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Ja starp atbildīgajiem subjektiem un ārējām fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām šī direktīva neattiecas, pastāv aģenta vai apakšuzņēmuma līgumattiecības, tad šiem aģentiem vai apakšuzņēmumiem, kas saistīti ar atbildīgajiem subjektiem, pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu var noteikt tikai līgums, nevis šī direktīva. Atbildībai par šīs direktīvas ievērošanu būtu jāgulstas uz atbildīgo subjektu, uz kuru šī direktīva attiecas.

(24) Ja starp atbildīgajiem subjektiem un ārējām fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām šī direktīva neattiecas, pastāv aģenta vai apakšuzņēmuma līgumattiecības, tad šiem aģentiem vai apakšuzņēmumiem, kas saistīti ar atbildīgajiem subjektiem, pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu var noteikt tikai līgums, nevis šī direktīva. Atbildībai par šīs direktīvas ievērošanu būtu jāgulstas galvenokārt uz atbildīgo subjektu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai visas šādas trešās personas varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Visas dalībvalstis ir izveidojušas, vai tām būtu jāizveido finanšu ziņu vākšanas vienības (turpmāk – FIU), lai vāktu un analizētu informāciju, kuru tās saņem, nolūkā noteikt saikni starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Par aizdomīgiem darījumiem būtu jāziņo FIU, kurām būtu jādarbojas kā valsts centram, kas saņem, analizē un nosūta kompetentajām iestādēm ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju attiecībā uz iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Tam nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu mainīt savas esošās ziņošanas sistēmas, kurās informēšana tiek veikta, izmantojot prokuratūru vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ja vien informācija nekavējoties un nemainītā veidā tiek nosūtīta FIU, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, kas ietver arī starptautisko sadarbību ar citām FIU.

(25) Visas dalībvalstis ir izveidojušas, vai tām būtu jāizveido funkcionāli neatkarīgas un autonomas finanšu ziņu vākšanas vienības (turpmāk — FIU), lai vāktu un analizētu informāciju, kuru tās saņem, nolūkā noteikt saikni starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Par aizdomīgiem darījumiem būtu jāziņo FIU, kurām būtu jādarbojas kā valsts centram, kas saņem, analizē un nosūta kompetentajām iestādēm ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju attiecībā uz iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Tam nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu mainīt savas esošās ziņošanas sistēmas, kurās informēšana tiek veikta, izmantojot prokuratūru vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ja vien informācija nekavējoties un nemainītā veidā tiek nosūtīta FIU, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, kas ietver arī starptautisko sadarbību ar citām FIU. Ir svarīgi, lai dalībvalstis FIU sniegtu nepieciešamos resursus nolūkā pilnībā nodrošināt to darbības spēju risināt attiecīgā brīža problēmas, ko rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzības normas.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a) Tā kā nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas liela daļa nonāk nodokļu oāzēs, Savienībai būtu jāpalielina spiediens, lai šīs valstis nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas nolūkā sadarbotos.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Ir bijuši vairāki gadījumi, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Lai gan šī direktīva nevar iejaukties dalībvalstu tiesvedības procesos, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu darbiniekus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām.

(29) Ir bijuši vairāki gadījumi, kad personas, tostarp darbinieki un viņu pārstāvji, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Lai gan šī direktīva nevar iejaukties dalībvalstu tiesvedības procesos, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu personas, tostarp darbiniekus un viņu pārstāvjus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām, kā arī no citas nelabvēlīgas izturēšanās vai negatīvām sekām, tādējādi atvieglojot viņiem iespēju ziņot par aizdomām un nostiprinot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001^31a ir piemērojama personu datu apstrādei, ko veic Savienības iestādes un struktūras šīs direktīvas piemērošanas nolūkā.

________________

^31aEiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Šīs direktīvas īstenošanas daži aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu. Personas datu apstrāde būtu pieļaujama, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, tostarp veikt klienta uzticamības pārbaudi, veikt pastāvīgu uzraudzību, izmeklēt un ziņot par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, identificēt juridiskas personas vai juridiska veidojuma faktisko īpašnieku, veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un veikt informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm. Personas datu vākšana būtu jāierobežo, vācot tikai tos datus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tos neapstrādājot tālāk Direktīvai 95/46/EK neatbilstīgā veidā. Īpaši būtu stingri jāaizliedz personas datu tālāka apstrāde komerciālos nolūkos.

(31) Šīs direktīvas īstenošanas daži aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu. Personas datu apstrāde būtu pieļaujama, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, tostarp veikt klienta uzticamības pārbaudi, veikt pastāvīgu uzraudzību, izmeklēt un ziņot par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, identificēt juridiskas personas faktisko īpašnieku vai juridisku veidojumu, konstatēt politiski ietekmējamas personas, veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un veikt informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. Personas datu vākšana būtu jāierobežo, vācot tikai tos datus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tos neapstrādājot tālāk Direktīvai 95/46/EK neatbilstīgā veidā. Īpaši būtu stingri jāaizliedz personas datu tālāka apstrāde komerciālos nolūkos.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis atzīst par svarīgu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm.

(32) Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis atzīst par svarīgu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm. Šo parādību apkarošanai nepieciešama stingra politiskā griba un sadarbība visos līmeņos.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32a) Ļoti svarīgi ir panākt, lai ieguldījumi, kurus līdzfinansē no Savienības budžeta, atbilstu augstākajiem standartiem, un tādējādi tiktu novērsti finanšu noziegumi, tostarp korupcija un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ Eiropas Investīciju banka 2008. gadā ir pieņēmusi iekšējās pamatnostādnes „Politika neatļautu darbību novēršanai un aizkavēšanai Eiropas Investīciju bankas darbībā”, par tiesisko pamatojumu izmantojot LESD 325. pantu, EIB statūtu 18. pantu un 2002. gada 25. jūnija Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002. Pēc šīs politikas pieņemšanas EIB būtu jāziņo Luksemburgas Finanšu ziņu vākšanas vienībai par visiem aizdomīgiem vai iespējamiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem, kas skar EIB atbalstītos projektus, darbības un darījumus.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Šī direktīva neskar to personas datu aizsardzību, kuri tiek apstrādāti, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp Pamatlēmuma 977/2008/TI noteikumus.

svītrots

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Personas datiem, kurus apstrādā šīs direktīvas nolūkos, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi. Tomēr datu subjekta piekļuve informācijai, kas iekļauta ziņojumā par aizdomīgu darījumu, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ var būt pamatoti šo tiesību ierobežojumi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. panta noteikumiem. Tomēr šādi ierobežojumi ir jālīdzsvaro, datu aizsardzības iestādēm piešķirot efektīvas pilnvaras, tostarp netiešas piekļuves tiesības, kas noteiktas Direktīvā 95/46/EK, lai tās izmeklētu vai nu ex officio, vai balstoties uz sūdzību, visu veidu informāciju par personas datu apstrādes problēmām. Tas jo īpaši attiecas cita starpā uz iespējām iepazīties ar atbildīgā subjekta datiem.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Atbildīgajiem subjektiem, cik vien iespējams, vajadzētu saņemt informāciju par to iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem lietderību un veiktajiem pēcpasākumiem. Lai to īstenotu un lai varētu pārbaudīt, cik efektīva ir to sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm vajadzētu veidot un uzlabot attiecīgu statistiku. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā ES attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un regulāri jāpublicē pārskati.

(37) Atbildīgajiem subjektiem, ja iespējams, vajadzētu saņemt informāciju par to iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem lietderību un veiktajiem pēcpasākumiem. Lai to īstenotu un lai varētu pārbaudīt, cik efektīva ir to sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm vajadzētu veidot un uzlabot attiecīgu statistiku. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā ES attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un regulāri jāpublicē pārskati. Komisijai, izstrādājot savus pārskatus, būtu jāiekļauj arī valsts līmeņa riska novērtējumu analīze. Komisijai pirmais pārskats būtu jāveic gada laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai atbildīgie subjekti ne tikai ievērotu attiecīgos noteikumus un pamatnostādnes, bet arī izveidotu sistēmas, ar kurām var praktiski mazināt šo subjektu iekšienē pastāvošo nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

37.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37b) Lai dalībvalstis varētu pārskatīt savu sistēmu efektivitāti nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšanu, tām būtu jāglabā attiecīgie statistikas dati un tie jāuzlabo. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā Savienībā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un būtu regulāri jāpublicē pārskati.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40) Informācijas apmaiņas uzlabošana starp FIU ES ir īpaši svarīga, saskaroties ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārvalstisko raksturu. Dalībvalstīm būtu jāveicina drošu iekārtu izmantošana informācijas apmaiņai, īpaši decentralizēta datortīkla FIU.net un minētā tīkla piedāvāto metožu izmantošana.

(40) Informācijas apmaiņas uzlabošana starp FIU ES ir īpaši svarīga, saskaroties ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārvalstisko raksturu. Dalībvalstīm būtu jāveicina drošu iekārtu izmantošana informācijas apmaiņai un šādu iekārtu piedāvāto metožu izmantošana.

Pamatojums

Direktīvā būtu jānosaka rezultāti un mērķi, nevis precīzi līdzekļi to sasniegšanai. Tāpēc būtu jābūt iespējai izvēlēties visefektīvākos un vislabāk aizsargātos saziņas kanālus. Tādēļ juridisku un praktisku iemeslu dēļ šajā direktīvā nevar definēt rīku FIU.net. Tas attiecas arī uz 53. pantu.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Cīņas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu nozīmīgumam vajadzētu virzīt dalībvalstis uz to, lai tās savos tiesību aktos nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kuras piemēro gadījumos, kad netiek ievēroti valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstīs pašlaik ir dažādi administratīvie pasākumi un sankcijas attiecībā uz galveno preventīvo pasākumu pārkāpumiem. Šī dažādība varētu kaitēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā ieguldītajiem centieniem, un pastāv risks, ka Savienības rīcība varētu tikt sadrumstalota. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāiekļauj vairāki administratīvie pasākumi un sankcijas, kas dalībvalstīs būtu pieejami saistībā ar sistemātiskiem prasību pārkāpumiem attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, uzskaiti, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un atbildīgo subjektu iekšējo kontroli. Šim pasākumu un sankciju lokam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai ļautu dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, īpaši starp finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, attiecībā uz to apmēru, raksturu un darbības jomām. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka administratīvo pasākumu un sankciju piemērošana saskaņā ar šo direktīvu un kriminālsanckiju piemērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepārkāpj principu ne bis in idem.

(41) Cīņas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu nozīmīgumam vajadzētu virzīt dalībvalstis uz to, lai tās savos tiesību aktos nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kuras piemēro gadījumos, kad netiek ievēroti valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstīs pašlaik ir dažādi administratīvie pasākumi un sankcijas attiecībā uz galveno preventīvo pasākumu pārkāpumiem. Šī dažādība varētu kaitēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā ieguldītajiem centieniem, un pastāv risks, ka Savienības rīcība varētu tikt sadrumstalota. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāiekļauj vairāki administratīvie pasākumi un sankcijas, kas dalībvalstīs būtu pieejami saistībā ar sistemātiskiem prasību pārkāpumiem attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, uzskaiti, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un atbildīgo subjektu iekšējo kontroli. Šim pasākumu un sankciju lokam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai ļautu dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, īpaši starp finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, attiecībā uz to apmēru, raksturu, riska līmeni un darbības jomām. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka administratīvo pasākumu un sankciju piemērošana saskaņā ar šo direktīvu un kriminālsanckiju piemērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepārkāpj principu ne bis in idem.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

42.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42a) Lai kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti varētu labāk novērtēt ar noteiktiem darījumiem saistītu risku, Komisijai būtu jāsagatavo to jurisdikciju saraksts valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās ir īstenoti noteikumi un regulējums, kas ir līdzīgs tam, kāds noteikts šajā direktīvā.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

(46) Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, nevainīguma prezumpcija, tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48a) Dalībvalstis un atbildīgie subjekti, piemērojot šo direktīvu vai valstu tiesības, ar kurām īsteno šo direktīvu, ievēro Padomes Direktīvu 2000/43/EK^33a.

_________________

^33aPadomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) īpašuma konversija vai nodošana, zinot, ka šāds īpašums ir iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā, lai slēptu vai maskētu šā īpašuma nelikumīgo izcelsmi, vai palīdzētu jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības pasūtīšanā, izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

(a) īpašuma konversija vai nodošana, zinot vai ko varētu zināt, ņemot vērā konkrētus faktus un apstākļus, ka šāds īpašums ir iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā, lai slēptu vai maskētu šā īpašuma nelikumīgo izcelsmi vai nepieļautu iesaldēšanu vai konfiskāciju, vai palīdzētu jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības pasūtīšanā, izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – b punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v) trastu, komercsabiedrību vai līdzīgu struktūru dibināšanu, vadīšanu vai pārvaldīšanu;

(v) trastu, fondu, pašpalīdzības sabiedrību, komercsabiedrību vai līdzīgu struktūru dibināšanu, vadīšanu vai pārvaldīšanu;

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) nekustamā īpašuma aģentiem, tostarp īpašuma izīrēšanas aģentiem;

(d) nekustamā īpašuma aģentiem, tostarp īpašuma izīrēšanas aģentiem, ciktāl tie ir iesaistīti finanšu darījumos;

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs nekustamā īpašuma aģentu pienākumos ietilpst tikai nekustamā īpašuma tirgotājam atrast pircēju, un viņu pienākumos neietilpst līguma oficiāla un attiecīgā finanšu darījuma noslēgšana, un tāpēc šā punkta formulējumam būtu jābūt precīzākam.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm, ja maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 7500 apmērā vai vairāk neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

(e) citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm vai pakalpojumiem, ja maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 7500 apmērā vai vairāk neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem.

(f) azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis var noteiktiem azartspēļu pakalpojumiem, izņemot kazino, pilnīgi vai daļēji nepiemērot valsts noteikumus, ar ko transponē šīs direktīvas noteikumus, ņemot vērā nelielo risku saistībā ar minēto pakalpojumu sniedzēju darbībām vai balstoties uz riska novērtējumiem.. Pirms šāda izņēmuma piemērošanas dalībvalstīm ir nepieciešama Komisijas atļauja.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) visi noziedzīgi nodarījumi, tostarp nodokļu noziegumi saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;

(f) visi noziedzīgi nodarījumi, tostarp nodarījumi nodokļu jomā saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir viens gads vai vairāk, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir seši mēneši;

Šis lingvistiskais grozījums ir ierosināts, lai jo īpaši saskaņotu angļu valodas versiju ar citu valodu versijām, skaidri norādot, ka regulējums attiecas uz krimināllikumā paredzētajiem nodarījumiem nodokļu jomā.

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) „pašregulējuma iestāde” ir struktūra, kurai ir attiecīgās valsts tiesībās noteiktas pilnvaras pieņemt saistības un noteikumus, kas reglamentē atsevišķas profesijas vai ekonomiskās darbības jomas un kas šajā profesijā vai jomā nodarbinātām fiziskām vai juridiskām personām ir jāievēro;

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) „faktiskais īpašnieks” ir jebkura(s) fiziska persona(s), kurai/-ām pilnībā pieder klients vai kura(s) šo klientu kontrolē, un/vai fiziska persona, kuras vārdā darbojas vai veic darījumu. Faktiskais īpašnieks ir vismaz:

(a) attiecībā uz uzņēmumiem:

(i) fiziska(s) persona(s), kas pilnībā ir kādas juridiskas vienības īpašnieks vai to kontrolē, jo tai tieši vai netieši pieder pietiekama akciju daļa vai balsstiesības, tostarp ar uzrādītāja akciju palīdzību, un kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem.

25 % akciju plus viena akcija ir pietiekams pierādījums īpašumtiesībām vai kontrolei, ko īsteno akciju turētājs, un attiecas uz tiešo un netiešo īpašumtiesību visiem līmeņiem,

jebkurā gadījumā līdzdalība 25 % apmēra plus viena akcija attiecībā uz fiziskām personām ir pierādījums tiešām īpašumtiesībām; 25 % akciju plus viena klienta akcija, kas pieder uzņēmumam, ko kontrolē fiziska(-s) persona(-s), vai vairākiem uzņēmumiem, ko kontrolē tā pati fiziskā persona, ir norādījums par netiešām īpašumtiesībām; Jēdzienu „kontrole” nosaka, cita starpā, saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. līdz 5. punktā^42a; tomēr šo noteikumu piemēro, neskarot dalībvalstu tiesības nolemt, ka zemāks procentuāls apmērs var būt pierādījums īpašumtiesībām uz uzņēmumu vai tā kontrolēšanai;

(ii) ja ir šaubas par to, vai i) punktā identificētā(s) persona(s) ir faktiskais/-ie īpašnieks/-i, fiziska(s) persona(s), kas citādi īsteno kontroli pār juridiskās vienības pārvaldību;

(ii) ja ir šaubas par to, vai i) punktā identificētā(-s) persona(-s) ir faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), vai ja pēc visu nepieciešamo pasākumu veikšanas saskaņā ar i) punktu nevar identificēt nevienu personu, fiziska(-s) persona(-s), kas citādi īsteno kontroli pār juridisko vienību vai tās pārvaldību, kas var ietvert personas, kuras ieņem augstākos pārvaldības amatus;

(iia) ja neviena persona nav identificēta saskaņā ar i) vai ii) punktu, fiziska persona(-s), kas ieņem augstākos pārvaldības amatus, un šādā gadījumā atbildīgajiem subjektiem ir jādokumentē darbības faktiskā īpašnieka identificēšanai saskaņā ar i) un ii) punktu, lai pierādītu nespēju identificēt šādas personas;

(b) attiecībā uz juridiskām vienībām, piemēram, fondiem, un juridiskiem veidojumiem, piemēram, trastiem, kas pārvalda un sadala līdzekļus:

(b) attiecībā uz juridiskām vienībām, piemēram, fondiem, un juridiskiem veidojumiem, piemēram, trastiem vai pašpalīdzības sabiedrībām, kas pārvalda un sadala līdzekļus:

(i) fiziska(s) persona(s), kurai/-ām ir kontrole pār juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašumu vismaz 25 % apmērā, un

(ii) ja nākamie labuma guvēji jau ir noteikti, fiziska(s) persona(s), kam pieder vismaz 25 % no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašuma, vai

(iii) ja vēl nav noteiktas personas, kas ir labuma guvējas no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības, personu grupa, kuru interesēs ir nodibināts vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība. Attiecībā uz personām, kas ir labuma guvējas no trasta pēc būtības vai kategorijas, atbildīgie subjekti iegūst pietiekamu informāciju par labuma guvēju, lai būtu pārliecināti, ka spēs noteikt labuma guvēja identitāti izmaksas laikā vai tad, kad labuma guvējs gatavojas izmantot paredzētās tiesības;

(iiia) attiecībā uz trastiem — tā dibinātāja, pilnvarotās(-o) personas(-u), trasta pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu fizisko personu, kas īsteno pilnīgu, efektīvu kontroli pār trastu (tostarp, ko īsteno, izmantojot īpašumtiesību ķēdi) identitāte;

________________

^42a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – b. apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) „politiski ietekmējamas iekšzemes personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus kādā dalībvalstī;	(b) „politiski ietekmējamas iekšzemes personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus attiecīgā dalībvalstī;
	Lingvistisks grozījums

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – d. apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) parlamentu locekļi,

(ii) parlamentu vai līdzīgu likumdošanas struktūru locekļi,

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – d. apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi) valsts uzņēmumu administratīvo, pārvaldes vai uzraudzības institūciju locekļi.

(vi) valsts uzņēmumu administratīvo, pārvaldes vai uzraudzības institūciju augstu stāvoši locekļi.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – e. apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) bērni un viņu laulātie vai partneri,

svītrots

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – e. apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv) vecāki;

svītrots

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – f. apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) jebkura fiziska persona, kura ir vienīgā juridiskas vienības vai juridiska veidojuma faktiskā īpašniece, par kuru ir zināms, ka tas ir izveidots 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās personas labā de facto;

(ii) jebkura fiziska persona, kura ir juridiskas vienības vai juridiska veidojuma faktiskā īpašniece, par kuru ir zināms, ka tas ir izveidots 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās personas labā de facto,

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

3.pants – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) „derību darījums” šīs direktīvas 12. panta izpratnē ir darījums, kas nozīmē visus komercattiecību posmus starp azartspēļu pakalpojumu sniedzēju, no vienas puses, un klientu un reģistrēto derību labuma saņēmēju, no otras puses, līdz laimesta izmaksāšanas brīdim;

Grozījums Nr. 62

Direktīvas priekšlikums

3.pants – 11.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) „komercdarbības attiecības vai darījumi bez tiešas saskares” ir līguma vai darījuma izpilde bez līgumslēdzēja vai starpnieka un klienta vienlaicīgas fiziskās klātbūtnes, izmantojot tikai vienu vai vairākus interneta, telemārketinga vai citus elektroniskos saziņas līdzekļus līdz līguma noslēgšanas brīdim vai tā noslēgšanas laikā;

Pamatojums

Šis punkts ir jāiekļauj pēc 3. panta 11. punkta. Direktīvā ir jābūt norādītai jēdziena „komercdarbības attiecības vai darījumi bez tiešas saskares” definīcijai, lai nepieļautu, ka starpniecība ir izdevīga komercsabiedrībām bez tiešas saskares.

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums

4.pants – 1.punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz tām profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas nav 2. panta 1. punktā minētie atbildīgie subjekti, bet tomēr veic darbības, kas ir īpaši piemērotas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus un finansētu teroristus.

1. Dalībvalstis saskaņā ar riska novērtējumu nodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz tām profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas nav 2. panta 1. punktā minētie atbildīgie subjekti, bet tomēr veic darbības, kas ir īpaši piemērotas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus un finansētu teroristus.

Grozījums Nr. 64

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var pieņemt vai paturēt spēkā stingrākus noteikumus.

Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var pieņemt vai paturēt spēkā stingrākus noteikumus, ja šie noteikumi pilnībā atbilst Savienības tiesību sistēmai, jo īpaši attiecībā uz Savienības datu aizsardzības noteikumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību aizsardzību. Šādi noteikumi pārmērīgi nekavē klientu piekļuvi finanšu pakalpojumiem un nerada šķēršļus vienotā tirgus darbībai.

Grozījums Nr. 65

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija lūdz Eiropas Banku iestādei (turpmāk – EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (turpmāk – EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI) sniegt atzinumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas skar iekšējo tirgu.

1. Komisija veic tādas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumu, kas ietekmē iekšējo tirgu, īpaši ņemot vērā pārrobežu darbības. Nolūkā veikt šādu novērtējumu Komisija konsultējas ar dalībvalstīm, Eiropas Banku iestādi (turpmāk — EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk — EAAPI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (turpmāk — EVTI), Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU), 29. panta darba grupu, Eiropolu un citas atbilstošās iestādes.

Šā punkta pirmajā daļā minētais novērtējums ietver vismaz šādus aspektus:

(a) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vispārējo apmēru un iekšēja tirgus jomas, kuras pakļautas lielākam riskam;

(b) riskus, kas saistīti ar katru attiecīgo jomu, jo īpaši ar finansēm nesaistīto nozari un azartspēļu nozari;

(d) ieteikumus kompetentām iestādēm par to, kā efektīvi izmantot resursus;

(e) EUR banknošu lomu kriminālās darbībās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā;

Riska novērtējuma iekļauj priekšlikumus tādu obligāto standartu izstrādei, kas jāievēro dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajos riska novērtējumos. Minētie obligātie standarti jāizstrādā sadarbībā ar dalībvalstīm, un to izstrādes procesā jāiesaista nozares pārstāvji un citas ieinteresētās personas, veicot sabiedrisko apspriešanu un attiecīgi organizējot privātā sektora ieinteresēto personu sanāksmes.

Atzinumu sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Riska novērtējumu sniedz viena gada laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā un to aktualizē reizi divos gados vai vajadzības gadījumā biežāk.

2. Komisija dara atzinumu pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku.

2. Komisija riska novērtējumu dara pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku un lai citas ieinteresētās personas, tostarp likumdevēji, varētu labāk saprast risku, un ļautu citām iesaistītajām pusēm, tostarp valstu likumdevējiem, Eiropas Parlamentam, Eiropolam, Eiropas finanšu ziņu vākšanas vienību komitejai, EBI, EAAPI un EVTI, labāk izprast riskus. Novērtējuma kopsavilkumu publisko. Šāds kopsavilkums nesatur klasificētu informāciju.

2.a Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par secinājumiem attiecībā uz regulāriem riska novērtējumiem un par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šiem secinājumiem.

Grozījums Nr. 66

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a pants

1. Neskarot pārkāpuma procedūru, kas noteikta LESD, Komisija nodrošina, lai valstu tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošas jomā, ko dalībvalstis pieņēma saskaņā ar šo direktīvu, tiktu īstenoti efektīvi un saskaņā ar Eiropas normatīvajiem aktiem.

2. Attiecībā uz 1. punkta piemērošanu Komisijai palīdz komiteja un attiecīgajā gadījumā Eiropols, Eiropas finanšu ziņu vākšanas vienību komiteja, EBI, EAAPI, EVTI un jebkura cita kompetentā iestāde saskaņā ar 1. punktu.

3. Šā panta 1. punktā minēto tiesību aktu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā novērtējumu veic, neskarot finanšu darījumu darba grupas vai Moneyval veiktos novērtējumus.

Grozījums Nr. 67

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai identificētu, novērtētu, izprastu un mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas to skar, un regulāri atjauninātu novērtējumu.

2. Katra dalībvalsts norīko iestādi, lai koordinētu valsts rīcību saistībā ar 1. punktā minētajiem riskiem. Par minēto iestādi paziņo Komisijai, EBI, EAAPI un EVTI un citām dalībvalstīm.

2. Katra dalībvalsts norīko iestādi, lai koordinētu valsts rīcību saistībā ar 1. punktā minētajiem riskiem. Par minēto iestādi paziņo Komisijai, EBI, EAAPI, Eiropolam, EVTI un citām dalībvalstīm.

3. Veicot 1. punktā minētos novērtējumus, dalībvalstis var izmantot 6. panta 1. punktā minēto atzinumu.

3. Veicot 1. punktā minētos novērtējumus, dalībvalstis izmanto 6. panta 1. punktā minēto riska novērtējumu.

4. Katra dalībvalsts veic 1. punktā minēto novērtējumu un

(a) izmanto novērtējumu(s), lai uzlabotu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmu, īpaši apzinot visas jomas, kurās atbildīgie subjekti piemēro pastiprinātus pasākumus, un attiecīgā gadījumā konkretizējot veicamos pasākumus;

(aa) vajadzības gadījumā nosaka nozares vai jomas, kurās pastāv maznozīmīgs, neliels un augsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks;

(b) izmanto novērtējumu(s), piešķirot resursus un nosakot to piešķiršanas prioritāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanai;

(ba) izmanto novērtējumu(-us), lai attiecīgajai nozarei vai jomai nodrošinātu atbilstošu noteikumu izstrādi saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku;

(c) attiecīgo informāciju dara pieejamu atbildīgajiem subjektiem, lai tie veiktu savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumus.

(c) attiecīgo informāciju savlaicīgi dara pieejamu atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu veikt savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumus.

5. Dalībvalstis savu riska novērtējumu rezultātus pēc pieprasījuma dara pieejamus citām dalībvalstīm, Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI.

5. Dalībvalstis savu riska novērtējumu rezultātus pēc pieprasījuma dara pieejamus citām dalībvalstīm, Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI. Novērtējuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Šāds kopsavilkums nesatur klasificētu informāciju.

Grozījums Nr. 68

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā minētos novērtējumus dokumentē, regulāri atjaunina un dara pieejamus kompetentajām iestādēm un pašregulējuma iestādēm.

2. Šā panta 1. punktā minētos novērtējumus dokumentē, regulāri atjaunina un pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajām iestādēm un pašregulējuma iestādēm.

Grozījums Nr. 69

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem ir izstrādāta politika, kontrole un procedūras, kā mazināt un efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas identificēti Savienības līmenī, dalībvalstu līmenī un atbildīgo subjektu līmenī. Politikai, kontrolei un procedūrām būtu jābūt samērīgām ar minēto atbildīgo subjektu būtību un apmēru.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem ir izstrādāta politika, kontrole un procedūras, kā mazināt un efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas identificēti Savienības līmenī, dalībvalstu līmenī un atbildīgo subjektu līmenī. Politikai, kontrolei un procedūrām vajadzētu būt samērīgām ar minēto atbildīgo subjektu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku būtību un apmēru, un, tās īstenojot, būtu jārespektē datu aizsardzības noteikumi.

Grozījums Nr. 70

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) iekšējās politikas, procedūru un kontroles, tostarp klienta uzticamības pārbaudes, ziņošanas, uzskaites, iekšējās kontroles, atbilstības pārvaldības (tostarp, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komercdarbības apmēru un būtību, atbilstības uzraudzības amatpersonas iecelšanas vadības līmenī) un darbinieku pārbaudes, izstrādi;

(a) iekšējās politikas, procedūru un kontroles, tostarp modeļu riska pārvaldības metodes, klienta uzticamības pārbaudes, ziņošanas, uzskaites, iekšējās kontroles, atbilstības pārvaldības (tostarp, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komercdarbības apmēru un būtību, atbilstības uzraudzības amatpersonas iecelšanas vadības līmenī) un darbinieku pārbaudes, izstrādi; Ar šādiem pasākumiem atbildīgajiem subjektiem netiek atļauts prasīt patērētājiem vairāk personas datus saturošu informāciju, nekā tas nepieciešams;

Grozījums Nr. 71

Direktīvas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a pants

1. Lai izstrādātu kopēju pieeju un kopēju politiku attiecībā uz jurisdikcijām bez sadarbības, kur ir nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, dalībvalstis periodiski apstiprina un pieņem FATF publicēto valstu sarakstu.

2. Komisija koordinē sagatavošanās darbus Eiropas līmenī, lai identificētu trešās valstis, kuru režīms, kas vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir stratēģiski nepilnīgs un rada ievērojamu risku Eiropas Savienības finanšu sistēmai, ņemot vērā III pielikuma 3. punktā minētos kritērijus.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu valstu sarakstu, kā noteikts 2. punktā.

4. Komisija regulāri uzrauga situācijas izmaiņas 2. punktā minētajās valstīs, ņemot vērā III pielikuma 3. punktā minētos kritērijus, un attiecīgā gadījumā pārskata 3. punktā minēto sarakstu.

Grozījums Nr. 72

Direktīvas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis aizliedz to kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus vai anonīmas krājgrāmatiņas. Dalībvalstis visos gadījumos pieprasa, lai esošo anonīmo kontu vai anonīmo krājgrāmatiņu īpašnieki un labuma guvēji tiek pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā pirms kontu vai krājgrāmatiņu lietošanas jebkādā veidā.

Dalībvalstis aizliedz to kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus, anonīmas krājgrāmatiņas vai izsniegt anonīmas elektroniskās maksājumu kartes, kas neatbilst 10.a pantā uzskaitītajiem nosacījumiem. Dalībvalstis visos gadījumos pieprasa, lai esošo anonīmo kontu, anonīmo krājgrāmatiņu vai anonīmo maksājumu karšu īpašnieki un labuma guvēji tiek pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā pirms kontu vai krājgrāmatiņu lietošanas jebkādā veidā.

Grozījums Nr. 73

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem – veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

(d) attiecībā uz kazino — veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

(da) attiecībā uz azartspēlēm tiešsaistē — nodibinot darījuma attiecības;

(db) attiecībā uz citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem — izmaksājot laimestu EUR 2.000 apmērā vai vairāk;

Grozījums Nr. 74

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa) neatkarīgi no tā, kad uzņēmums dibināts;

Grozījums Nr. 75

Direktīvas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

Dalībvalstis, ņemot vērā pierādīto nelielo risku, var atbildīgajiem subjektiem noteikt atbrīvojumu no klienta uzticamības pārbaudes attiecībā uz elektronisko naudu, kā noteikts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) maksājuma instrumentu nevar uzpildīt;

(b) elektroniski uzglabātā maksimālā summa nav lielāka par EUR 250, Dalībvalstis var palielināt minēto robežvērtību līdz EUR 500 maksājuma instrumentiem, ko var izmantot tikai vienā attiecīgajā dalībvalstī;

(d) maksājuma instrumentu nevar finansēt ar elektronisko naudu.

(e) ir aizliegts izpirkt ar skaidru naudu, vai, veicot skaidras naudas izņemšanu, izņemot gadījumus, kad ir identificēta un pārbaudīta turētāja identitāte un ir ievērota atbilstīga un piemērota politika un procedūras attiecībā uz izpirkšanu ar skaidru naudu un skaidras naudas izņemšanu, un ja ir ievērots pienākums reģistrēt saistības.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudes pasākumus vienmēr piemēro pirms tādas elektroniskās naudas vērtības izpirkšanas, kas pārsniedz EUR 250.

3. Ar šo pantu dalībvalstis netiek atturētas atļaut atbildīgiem subjektiem saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu piemērot vienkāršotus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz elektronisko naudu, ja nav izpildīti šajā pantā paredzētie nosacījumi.

Grozījums Nr. 76

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Klienta uzticamības pārbaudes pasākumi ietver:

(a) klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, ziņas vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota;

1. Klienta uzticamības pārbaudes pasākumi ietver:

(a) klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, ziņas vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota;

(b) faktiskā īpašnieka identifikāciju, kā arī saprātīgu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu viņa identitāti, tā, lai iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir faktiskais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot saprātīgus pasākumus, lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru;

(b) papildus tāda faktiskā īpašnieka identifikācijai, kas saskaņā ar 29. pantu ir iekļauts reģistrā, saprātīgu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu viņa identitāti, tā, lai iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir faktiskais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem, fondiem, pašpalīdzības sabiedrībām, holdingiem un visiem citiem pastāvošiem vai turpmākiem līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot visus nepieciešamos pasākumus, lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru

(d) komercdarbības attiecību uzraudzība, ietverot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, viņa komercdarbību un riska profilu, tostarp, ja nepieciešams, līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunināti.

(d) komercdarbības attiecību uzraudzība, ietverot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, viņa komercdarbību un riska profilu, tostarp līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunināti.

Grozījums Nr. 77

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Turklāt atbildīgajiem subjektiem prasa, īstenojot a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus, pierādīt, ka persona, kas vēlas veikt darbības klienta uzdevumā, drīkst to darīt, un identificēt attiecīgo personu un apliecināt tās identitāti.

Grozījums Nr. 78

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka klienta un faktiskā īpašnieka identitātes pārbaude notiek komercdarbības attiecību dibināšanas laikā, ja tas izrādās nepieciešami, lai nepārtrauktu komercdarbības normālu norisi, un ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks ir neliels. Šajā gadījumā šīs procedūras beidz iespējami drīz pēc pirmās tikšanās.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj, ka klienta un faktiskā īpašnieka identitātes pārbaude notiek komercdarbības attiecību dibināšanas laikā vai tāda darījuma veikšanas laikā, kas tiek veikts personu, uz kurām attiecas 2. punktā minētās saistības, interesēs, kā arī vienmēr, kad tiek izmaksāts laimests, ja tas izrādās nepieciešami, lai nepārtrauktu komercdarbības normālu norisi, un ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks ir neliels. Šajā gadījumā šīs procedūras beidz iespējami drīz pēc pirmās tikšanās.

Grozījums Nr. 79

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti veic darījumu vai komercdarbības attiecību pietiekamu uzraudzību, lai varētu atklāt neparastus vai aizdomīgus darījumus.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 80

Direktīvas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar klientu veidiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām un konkrētiem produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz potenciāli zemāka riska situāciju faktorus, kas izklāstīti II pielikumā.

Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar klientu veidiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām un konkrētiem produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz faktorus, kuri attiecas uz klientu un produktu, pakalpojumu, pārskaitījumu vai piegādes kanālu, kā potenciāli zemāka riska situācijas, kas izklāstītas II pielikumā.

Grozījums Nr. 81

Direktīvas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EBI, EAAPI un EVTI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās ir atbilstīgi vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš komercdarbības būtībai un apmēram, un, ja tas ir vajadzīgs un samērīgi, būtu jāparedz īpaši pasākumi. Šīs pamatnostādnes sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

EBI, EAAPI un EVTI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās ir atbilstīgi vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš komercdarbības būtībai un apmēram, un, ja tas ir vajadzīgs un samērīgi, būtu jāparedz īpaši pasākumi. Šīs pamatnostādnes sniedz viena gada laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 82

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem, ciktāl tas ir saprātīgi iespējams, izpētīt kontekstu un mērķi visiem kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visiem neparastiem darījumu veidiem, kam nav acīmredzama ekonomiska vai likumīga mērķa. Īpaši tie pastiprina komercdarbības attiecību uzraudzības pakāpi un būtību, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet neparastas vai aizdomīgas.

2. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem izpētīt kontekstu un mērķi visiem kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visiem neparastiem darījumu veidiem, kam nav acīmredzama ekonomiska vai likumīga mērķa vai kuri ir uzskatāmi par 3. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētajiem nodokļu noziegumiem. Īpaši tie pastiprina komercdarbības attiecību uzraudzības pakāpi un būtību, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet neparastas vai aizdomīgas. Ja atbildīgais subjekts konstatē šādus neparastus vai aizdomīgus darījumus vai darbības, tas nekavējoties par to informē visas iespējami iesaistīto dalībvalstu FIU.

Grozījums Nr. 83

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz III pielikumā izklāstītos potenciāli augstāka riska situāciju faktorus.

3. Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz faktorus, kuri attiecas uz klientu un produktu, pakalpojumu, pārskaitījumu vai piegādes kanālu, kā potenciāli augstāka riska situācijas, kas izklāstītas III pielikumā.

Grozījums Nr. 84

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. EBI, EAAPI un EVTI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās nepieciešams piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus. Šīs pamatnostādnes sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

4. EBI, EAAPI un EVTI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās nepieciešams piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus. Šīs pamatnostādnes sniedz viena gada laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 85

Direktīvas priekšlikums

19.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19.a pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām izstrādā tādu vietēja mēroga politiski ietekmējamo personu un dalībvalstu rezidentu sarakstu, kuras kādas starptautiskas organizācijas vārdā tagad veic vai agrāk ir veikušas ļoti svarīgu uzdevumu. Sarakstu padara pieejamu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem.

Komisija informē attiecīgās personas, kad tās tiek iekļautas sarakstā vai izsvītrotas no saraksta.

Šajā pantā minētās prasības neatbrīvo atbildīgos subjektus no pienākuma ievērot pienācīgu rūpību attiecībā uz klientiem, un šī informācija nav vienīgais atbildīgo subjektu rīcības pietiekamais pamats, lai izpildītu šos pienākumus.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu publisku personu informācijas nodošanu komerciālos nolūkos.

Grozījums Nr. 86

Direktīvas priekšlikums

20. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbildīgie subjekti veic saprātīgus pasākumus, lai noteiktu, vai dzīvības apdrošināšanas vai kāda cita veida apdrošināšanas uzkrājumu veidošanas nolūkā polises saņēmēji un/vai – attiecīgā gadījumā – saņēmēja faktiskais īpašnieks ir politiski ietekmējamas personas. Minētos pasākumus veic vēlākais izmaksas laikā vai laikā, kad polise tiek piešķirta pilnībā vai daļēji. Ja tiek identificēti augstāki riski, papildus parastajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem dalībvalstis arī prasa, lai atbildīgie subjekti

Atbildīgie subjekti veic saprātīgus pasākumus, izmantojot uz risku pamatotu pieeju, lai noteiktu, vai dzīvības apdrošināšanas vai kāda cita veida apdrošināšanas uzkrājumu veidošanas nolūkā polises saņēmēji un/vai — attiecīgā gadījumā — saņēmēja faktiskais īpašnieks ir politiski ietekmējamas personas. Minētos pasākumus veic vēlākais izmaksas laikā vai laikā, kad polise tiek piešķirta pilnībā vai daļēji. Ja tiek identificēti augstāki riski, papildus parastajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem dalībvalstis arī prasa, lai atbildīgie subjekti

Pamatojums

Saprātīgi pasākumi ietver uz risku pamatotas pieejas izmantošanu, kā to ieteica FATF.

Grozījums Nr. 87

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumi, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, attiecas arī uz ģimenes locekļiem vai personām, par kurām ir zināms, ka tās ir cieši saistītas ar šādām politiski ietekmējamām personām.

Pasākumi, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, izņemot 19.a pantu, attiecas arī uz ģimenes locekļiem vai personām, par kurām ir pierādīta šo personu ciešā saistība ar šādām politiski ietekmējamām personām.

Grozījums Nr. 88

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 18., 19. un 20. pantā minēta persona ir pārtraukusi ieņemt svarīgu valsts amatu dalībvalstī vai trešā valstī vai svarīgu amatu starptautiskā organizācijā, atbildīgajiem subjektiem prasa apsvērt risku, kādu minētā persona joprojām rada, un piemērot atbilstīgus pasākumus, pamatojoties uz riska pakāpi, līdz laikam, kad tiek atzīts, ka minētā persona risku vairs nerada. Šis laiks ir ne īsāks par 18 mēnešiem.

Grozījums Nr. 89

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var atļaut atbildīgajiem subjektiem izmantot trešās personas, lai izpildītu 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības. Tomēr galīgā atbildība par minēto prasību izpildi gulstas uz atbildīgo subjektu, kurš izmanto trešo personu. Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai trešās personas varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr. 90

Direktīvas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs iedaļas nolūkos „trešās personas” ir 2. pantā uzskaitītie atbildīgie subjekti vai citas iestādes un personas, kuras atrodas dalībvalstīs vai trešā valstī un kuras piemēro klientu uzticamības pārbaudes prasības un lietvedības prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, un viņu atbilstību šīs direktīvas prasībām uzrauga saskaņā ar VI nodaļas 2. iedaļu.

1. Šīs iedaļas nolūkos „trešās personas” ir: a) 2. pantā uzskaitītie atbildīgie subjekti un b) citas iestādes un personas, kuras atrodas dalībvalstīs vai trešā valstī un kuras piemēro klientu uzticamības pārbaudes prasības un lietvedības prasības, kas atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, un viņu atbilstību šīs direktīvas prasībām uzrauga saskaņā ar VI nodaļas 2. iedaļu.

2. Dalībvalstis, lemjot par to, vai trešā valsts atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ņem vērā pieejamo informāciju par ģeogrāfiskā riska līmeni un par gadījumiem, kuros tās uzskata, ka trešā valsts atbilst šādiem nosacījumiem, informē cita citu, Komisiju un EBI, EAAPI un EVTI tādā apmērā, kādā tas atbilst šīs direktīvas nolūkiem, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 noteikumiem.

2. Komisija, lemjot par to, vai trešā valsts atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ņem vērā pieejamo informāciju par ģeogrāfiskā riska līmeni un par gadījumiem, kuros tā uzskata, ka trešā valsts atbilst šādiem nosacījumiem, informē dalībvalstis, atbildīgos subjektus un EBI, EAAPI un EVTI tādā apmērā, kādā tas atbilst šīs direktīvas nolūkiem, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 noteikumiem.

2.a Komisija sniedz to jurisdikciju sarakstu, kurās ir spēkā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas noteikumiem un citiem saistītiem Savienības noteikumiem un normatīvajam regulējumam.

2.b Sarakstu, kas minēts 2.a punktā, regulāri pārbauda un atjaunina saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju, kā minēts 2. punktā.

Grozījums Nr. 91

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) šā panta b) punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības valsts kompetenta iestāde sadarbībā ar uzņemošās valsts kompetento iestādi.

Grozījums Nr. 92

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a EBI, EAAPI un EVTI pieņem pamatnostādnes par kārtību, saskaņā ar kuru attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes uzrauga grupas vienības, lai nodrošinātu saskanīgu un efektīvu grupas līmeņa uzraudzību. Šīs pamatnostādnes pieņem viena gada laikā kopš šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 93

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi vai juridiskas vienības, kas darbojas to teritorijā, iegūst un to rīcībā ir adekvāta, pareiza un aktuāla informācija par to faktiskajiem īpašniekiem.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi un citas juridiskas personas, tostarp trasti vai pēc struktūras vai funkcijām trastiem līdzīgi veidojumi, fondi, pārvaldītājsabiedrības un visi citi struktūras vai funkciju ziņā līdzīgi pašreizējie vai turpmākie juridiski veidojumi, kas ir reģistrēti vai iekļauti uzņēmumā to teritorijā vai ko pārvalda saskaņā ar to tiesību aktiem, iegūst, glabā un nosūta valsts centrālajam reģistram, komercreģistram vai uzņēmumu reģistram adekvātu, pareizu, aktuālu un atjauninātu informāciju par tiem un to faktiskajiem īpašniekiem reģistrācijas vai statusa maiņas brīdī.

1.a Reģistrā iekļauj informācijas minimumu, kas ļauj skaidri identificēt uzņēmumu un tā faktisko īpašnieku, proti, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko formu un statusu, apvienošanās apstiprinājumu, juridisko adresi (un galvenās komercdarbības norises vietas adresi, ja tā atšķiras no juridiskās adreses), pamata regulatīvās pilnvaras (piemēram, kā norādīts dibināšanas memorandā un statūtos), direktoru sarakstu (tostarp norādot viņu tautību un dzimšanas datumu), kā arī informāciju par akcionāriem vai faktiskajiem īpašniekiem, piemēram, vārdu, dzimšanas datumu, tautību vai reģistrācijas jurisdikciju, kontaktinformāciju, akciju skaitu, akciju kategorijas (tostarp ar tām saistīto balsstiesību veidu) un, attiecīgā gadījumā, viņu akciju vai kontrolpaketes daļu.

Šajā pantā noteiktās prasības neatbrīvo atbildīgos subjektus no pienākuma veikt klienta uzticamības pārbaudi, un atbildīgie subjekti neuzskata šo informāciju par pietiekamu attiecīgo pienākumu izpildei.

1.b Attiecībā uz trastiem un citu veidu pašreizējām vai turpmākām juridiskām vienībām un veidojumiem, kam ir līdzīga struktūra un funkcijas, informācijā iekļauj arī trasta dibinātāja, pilnvarotās(-o) personas(-u), trasta pārraudzītāja (ja nepieciešams), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu tādu fizisko personu identitāti, kuras īsteno faktisko kontroli pār trastu. Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotās personas paziņo atbildīgajiem subjektiem par savu statusu, kad tās kā pilnvarotās personas veido komercdarbības attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu, kas pārsniedz 10. panta b), c) un d) punktos noteikto robežvērtību. Glabātajā informācijā būtu jāiekļauj visu personu dzimšanas dati un tautība. Dalībvalstis, publicējot trasta līgumu un neoficiālus norādījumus, darbojas atbilstoši uz riska faktoru balstītai pieejai un vajadzības gadījumā, ievērojot personas datu aizsardzību, nodrošina informācijas atklāšanu kompetentajām iestādēm, jo īpaši FIU, un atbildīgajiem subjektiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajai informācijai savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti.

2. Šā panta 1., 1.a un 1.b punktā minētā informācija ir savlaicīgi pieejama kompetentajām iestādēm, jo īpaši FIU, un atbildīgajiem subjektiem visās dalībvalstīs. Dalībvalstis šā panta 1. punktā minētos reģistrus padara publiski pieejamus, iepriekš ar vienkāršu reģistrāciju tiešsaistē identificējot personu, kas vēlas piekļūt informācijai. Informācija atvērtu un drošu datu veidā ir pieejama tiešsaistē visām personām saskaņā ar noteikumiem par datu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz datu subjekta tiesību uz piekļuvi personas datiem un kļūdainu datu labošanu vai dzēšanu efektīvu aizsardzību. Maksa par informācijas iegūšanu nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas. Reģistrā nekavējoties un ne vēlāk kā 30 dienu laikā skaidri norāda visas pieejamajā informācijā izdarītās izmaiņas.

Šā panta 1. punktā minētie uzņēmumu reģistri ir savstarpēji savienoti, izmantojot Eiropas platformu, portālu un dalībvalstīs pēc izvēles izveidotas piekļuves vietas saskaņā ar Direktīvu 2012/17/ES. Dalībvalstis ar Komisijas atbalstu nodrošina savu reģistru savstarpēju izmantojamību reģistru tīklu sistēmā, izmantojot Eiropas platformu.

2.a Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ātri, konstruktīvi un efektīvi tiecas sadarboties ar trešām valstīm, lai veicinātu tādu līdzīgu centrālo reģistru izveidošanu, kuros glabā informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kā arī sekmētu šā panta 1. un 1.a punktā minētās informācijas publisku pieejamību attiecīgajās valstīs.

Par prioritārām nosaka trešās valstis, kurās darbojas vērā ņemams skaits tādu uzņēmumu vai juridisku vienību, tostarp trastu, fondu, pārvaldītājsabiedrību un visu citu struktūras vai funkciju ziņā līdzīgu organizāciju, kuru īpašumā ir akcijas, kas norāda uz tiešām īpašumtiesībām atbilstoši šīs direktīvas 3. panta 5. punktam uz Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem vai juridiskām vienībām.

2.b Dalībvalstis pieņem noteikumus par efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām, kas paredzētas fiziskām vai juridiskām personām un ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sankciju piemērošanu. Šā panta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nosaka efektīvus pasākumus pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, lai nepieļautu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, pamatojoties uz uzrādītāja akcijām un uzrādītāja akciju garantijām.

2.c Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šajā punktā paredzēto prasību piemērošanu un darbības principu, un vajadzības gadījumā arī priekšlikumu tiesību aktam.

Grozījums Nr. 94

Direktīvas priekšlikums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

svītrots

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ar tiešu pilnvarojumu pilnvarotās personas saskaņā ar to tiesību aktiem iegūst un uztur adekvātu, pareizu un aktuālu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver trasta dibinātāja, pilnvarotās/-o personas/-u, trasta pārraudzītāja (protector) (ja tas ir attiecīgi), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu fizisko personu, kas īsteno efektīvu kontroli pār trastu, identitāti.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotās personas izpauž atbildīgajiem subjektiem savu statusu, kad tās kā pilnvarotās personas veido komercdarbības attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu, kas pārsniedz 10. panta b), c) un d) punktos noteikto robežvērtību.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajai informācijai savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus, kas atbilst 1., 2. un 3. punktā minētajiem, piemēro citiem juridisku vienību un veidojumu veidiem, kam ir trastiem līdzīga struktūra un funkcija.

Grozījums Nr. 95

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Direktīvas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) punktā minētās personas informē FIU un/vai attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi, kā izklāstīts 33. panta 1. punktā, ja tām ir aizdomas vai pamats aizdomām par to, ka to pakalpojumus izmanto kriminālas rīcības nolūkā.

Grozījums Nr. 96

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. FIU izveido kā centralizētu valsts vienību. Tā atbild par tādas finanšu informācijas saņemšanu, (un, ciktāl tas atļauts, pieprasīšanu), analīzi un nodošanu kompetentām iestādēm, kas attiecas uz potenciāliem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem vai ar tiem saistītiem predikatīviem nodarījumiem, potenciāliem teroristu finansēšanas gadījumiem vai kuru pieprasa valsts tiesību akti vai noteikumi. FIU piešķir pietiekamus līdzekļus, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.

3. FIU izveido kā centralizētu valsts vienību, kas darbojas neatkarīgi un autonomi. Tā atbild par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un citas informācijas par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai iespējamu teroristu finansēšanu saņemšanu un analīzi. FIU ir atbildīga par šīs analīzes rezultātu nodošanu visām kompetentajām iestādēm, ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Tai jāspēj iegūt svarīgu papildu informāciju no atbildīgajiem subjektiem iepriekšminētajos nolūkos. FIU piešķir pietiekamus finanšu un tehniskos līdzekļus un cilvēkresursus, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. Dalībvalstis nodrošina, ka nenotiek nevajadzīga iejaukšanās FIU darbībā.

Grozījums Nr. 97

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tiem ir vajadzīgi savu uzdevumu izpildei. Turklāt FIU atbild uz informācijas pieprasījumiem, ko iesniedz tās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes, ja vien nav faktisku iemeslu uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas atklāšana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, vai neatbilstīga nolūkam, kādā tā ir pieprasīta.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tām ir vajadzīgi savu uzdevumu izpildei. Turklāt FIU atbild uz informācijas pieprasījumiem, ko iesniedz to dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, ja vien nav faktisku iemeslu uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas atklāšana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, vai neatbilstīga nolūkam, kādā tā ir pieprasīta. Ja FIU saņem šādu pieprasījumu, lēmums veikt analīzi un/vai izplatīt informāciju pieprasījumu iesniegušajai tiesībaizsardzības iestādei būtu jāpieņem FIU. Dalībvalstis pieprasa tiesībaizsardzības iestādēm informēt FIU par tām sniegtās informācijas izmantošanu.

Grozījums Nr. 98

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, nodod tālāk FIU tajā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas tā iestāde vai persona, kas nodod informāciju. Persona vai personas, kuras ir norīkotas saskaņā ar 8. panta 4. punktā noteikto procedūru, nodod informāciju tālāk.

2. Informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, nodod tālāk FIU tajā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas tā iestāde vai persona, kas nodod informāciju, vai tās dalībvalsts FIU, kurā ir reģistrēts atbildīgais subjekts. Persona vai personas, kuras ir norīkotas saskaņā ar 8. panta 4. punktā noteikto procedūru, nodod informāciju tālāk.

Grozījums Nr. 99

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no 32. panta 1. punkta, attiecībā uz personām, kas minētas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) punktā, dalībvalstis var iecelt atbilstīgu attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi par iestādi, kura saņem 32. panta 1. punktā minēto informāciju.

Atkāpjoties no 32. panta 1. punkta, dalībvalstis attiecībā uz personām, kas minētas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b), d) un e) punktā, kā arī profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas minētas 4. pantā, var iecelt atbilstīgu attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi par iestādi, kura saņem 32. panta 1. punktā minēto informāciju.

Dalībvalstis jebkādos apstākļos nodrošina līdzekļus un iespējas dienesta noslēpumu, konfidencialitātes un privātuma aizsardzības garantēšanai.

Grozījums Nr. 100

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu no draudiem vai naidīgām darbībām atbildīgo subjektu darbiniekus, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka personas, tostarp atbildīgo subjektu darbinieki un pārstāvji, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, tiek pienācīgi aizsargātas no draudiem vai naidīgām darbībām, nelabvēlīgas izturēšanās vai negatīvām sekām un jo īpaši no negatīvām vai diskriminējošām darbībām darba attiecībās. Dalībvalstis šādām personām nodrošina juridisko palīdzību bez maksas un personām, kas vēlas ziņot par aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, nodrošina drošus komunikācijas kanālus. Ar šādiem kanāliem nodrošina, ka ziņojošo personu identitāte ir zināma vienīgi EUI vai FIU. Dalībvalstis nodrošina piemērotas liecinieku aizsardzības programmas.

Grozījums Nr. 101

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neattiecas uz informācijas izpaušanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp pašregulējuma iestādēm, vai informācijas izpaušanu tiesībaizsardzības nolūkā.

2. Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neattiecas uz informācijas izpaušanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp pašregulējuma iestādēm, datu aizsardzības iestādēm vai informācijas izpaušanu tiesībaizsardzības nolūkā.

Grozījums Nr. 102

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā punktā „tīkls” nozīmē aptverošu struktūru, pie kuras pieder šī persona un kurai ir kopīgs īpašums, kopīga vadība vai kopīga atbilstības uzraudzība.

Pirmajā punktā „tīkls” nozīmē aptverošu struktūru, pie kuras pieder šī persona un kurai ir kopīgs īpašums, kopīga vadība, standarti, metodes vai kopīga atbilstības uzraudzība.

Grozījums Nr. 103

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Šā panta piemērošanas nolūkā trešo valstu prasībās, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, iekļauj arī datu aizsardzības noteikumus.

Grozījums Nr. 104

Direktīvas priekšlikums

5. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

LIETVEDĪBA UN STATISTIKAS DATI

DATU AIZSARDZĪBA, LIETVEDĪBA UN STATISTIKAS DATI

Grozījums Nr. 105

Direktīvas priekšlikums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem glabāt šādus dokumentus un informāciju, lai to izmantotu FIU vai citas kompetentās iestādes, izmeklējot vai analizējot iespējamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas gadījumus:

(a) klienta uzticamības pārbaudes gadījumā – nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par laikposmu, kas ir pieci gadi pēc tam, kad komercdarbības attiecības ar to klientu ir izbeigušās. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, šādā gadījumā tajos nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Maksimālais datu glabāšanas periods pēc komercdarbības attiecību izbeigšanās nepārsniedz desmit gadus;

(a) klienta uzticamības pārbaudes gadījumā — nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par laikposmu, kas ir pieci gadi pēc tam, kad komercdarbības attiecības ar to klientu ir izbeigušās, vai pēc gadījuma rakstura darījuma dienas. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi; šādā gadījumā tie nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai un ja datu glabāšanas perioda pagarināšana ir pamatota katrā atsevišķā gadījumā. Maksimālais datu glabāšanas perioda pagarinājums ir pieci papildu gadi;

(b) komercdarbības attiecību un darījumu gadījumā – apstiprinošie pierādījumi un ieraksti, kas sastāv no oriģinālajiem dokumentiem vai kopijām, kuras ir pieņemamas tiesu procesā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, par laikposmu, kas ir pieci gadi, kuri seko vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods ir īsākais. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, šādā gadījumā tajos nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Maksimālais datu glabāšanas periods vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods beidzas pirmais, nepārsniedz desmit gadus.

(b) komercdarbības attiecību un darījumu gadījumā — apstiprinošie pierādījumi un ieraksti, kas sastāv no oriģinālajiem dokumentiem vai kopijām, kuras ir pieņemamas tiesu procesā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, par laikposmu, kas ir pieci gadi, kuri seko vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods ir īsākais. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi; šādā gadījumā tie nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai un ja datu glabāšanas perioda pagarināšana ir pamatota katrā atsevišķā gadījumā. Maksimālais datu glabāšanas perioda pagarinājums ir pieci papildu gadi.

2. Visus saglabātos personas datus izmanto tikai tajā nolūkā, kādā tie ir saglabāti, un nekādā gadījumā neizmanto komerciāliem mērķiem.

Grozījums Nr. 106

Direktīvas priekšlikums

39.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

39.a pants

1. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Eiropas uzraudzības iestādes, piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus. Informācijas apkopošana, apstrāde un nodošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas nolūkos ir uzskatāma par sabiedrības interesēm saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2. Personas datus, pamatojoties uz šo direktīvu, apstrādā tikai nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Atbildīgie subjekti pirms komercdarbības attiecību uzsākšanas informē jaunus klientus par iespējamu personas datu izmantošanu nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Datu sensitīvo kategoriju apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

3. Datus, kas ir apkopoti, pamatojoties uz šo direktīvu, ir aizliegts apstrādāt komerciālos nolūkos.

4. Personai, kurai atbildīgais subjekts vai kompetentā iestāde liedz tiesības iepazīties ar informāciju par viņa vai viņas datu apstrādi, ir tiesības savā datu aizsardzības iestādē pieprasīt savu personas datu pārbaudi, piekļuvi tiem, tos labot vai dzēst, kā arī tiesības iesniegt prasību tiesā.

5. Datu subjektam ir liegta piekļuve informācijai, kas sniegta ziņojumā par aizdomīgu darījumu. Šajā pantā paredzētais aizliegums neattiecas uz informācijas izpaušanu datu aizsardzības iestādēm.

6. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem un kompetentajām iestādēm atzīt un ievērot datu aizsardzības iestāžu faktiskās pilnvaras saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz personas datu apstrādes drošību un šo datu precizitāti, vai nu tām rīkojoties ex officio, vai pamatojoties uz iesaistītās personas sūdzību.

Grozījums Nr. 107

Direktīvas priekšlikums

40. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.a Dalībvalstīs ir centralizēti valsts mehānismi, kas tām savlaicīgi ļauj konstatēt, vai to teritorijā fiziskām vai juridiskām personām pieder finanšu iestāžu uzturēti bankas konti vai tās šādus kontus kontrolē.

-1.b Dalībvalstīs ir arī mehānismi, kas kompetentās iestādes nodrošina ar līdzekļiem īpašumu identificēšanai, iepriekš par to nepaziņojot īpašniekam.

Dalībvalstis pieprasa, lai to atbildīgajiem subjektiem būtu sistēmas, kas tiem ļautu izsmeļoši un ātri atbildēt uz FIU vai citu iestāžu pieprasījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt informāciju, vai tiem ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas komercdarbības attiecības ar konkrētu fizisku vai juridisku personu, kā arī par šo attiecību būtību.

1. Dalībvalstis pieprasa, lai to atbildīgajiem subjektiem būtu sistēmas, kas tiem ļautu izsmeļoši un ātri atbildēt uz FIU vai citu iestāžu pieprasījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt informāciju, vai tiem ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas komercdarbības attiecības ar konkrētu fizisku vai juridisku personu, kā arī par šo attiecību būtību, izmantojot drošus kanālus un nodrošinot pieprasījumu pilnīgu konfidencialitāti.

Grozījums Nr. 108

Direktīvas priekšlikums

40.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

40.a pants

Informācijas apkopošana, apstrāde un nodošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas nolūkos ir uzskatāma par sabiedrības interesēm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

Grozījums Nr. 109

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) dati, kas parāda tādu ziņojumu skaitu un procentuālo īpatsvaru, uz kuru pamata ir sākta izmeklēšana, atbildīgajām iestādēm iesniedzot gada ziņojumu, kurā ir sīki izklāstīta informācija par minēto ziņojumu lietderību un saistībā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 110

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb) dati par tādiem pārrobežu pieprasījumiem sniegt informāciju, kurus veica, saņēma, noraidīja FIU un uz kuriem daļēji vai pilnībā atbildēja FIU.

Grozījums Nr. 111

Direktīvas priekšlikums

42. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. EBI, EAAPI un EVTI izstrādā normatīvo tehnisko standartu projektu, norādot šā panta 4. punktā minēto papildu pasākumu veidu un minimuma darbību, kas jāveic 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem, ja trešās valsts tiesību akti neļauj piemērot pasākumus, kas prasīti 1. un 2. punktā. EBI, EAAPI un EVTI iesniedz normatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

5. EBI, EAAPI un EVTI izstrādā normatīvo tehnisko standartu projektu, norādot šā panta 4. punktā minēto papildu pasākumu veidu un minimuma darbību, kas jāveic 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem, ja trešās valsts tiesību akti neļauj piemērot pasākumus, kas prasīti 1. un 2. punktā. EBI, EAAPI un EVTI iesniedz normatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 112

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ikreiz, kad tas ir iespējams, tiek sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ikreiz, kad tas ir iespējams, atbildīgajiem subjektiem tiek sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti.

Grozījums Nr. 113

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis prasa atbildīgajiem subjektiem iecelt valdes locekli vai locekļus, kuri būtu atbildīgi par to tiesību aktu, normatīvo un administratīvo aktu īstenošanu, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai.

Grozījums Nr. 114

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecībā uz 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b), d) un e) punktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka noziedznieki vai to līdzdalībnieki ir būtisku akciju daļu vai kontrolpaketes turētāji vai faktiskie īpašnieki vai ka tie ieņem vadošu amatu minētajos atbildīgajos subjektos.

3. Attiecībā uz 2. panta a), b), d), e) un g) punktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un pašregulējuma iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka par krimināliem nodarījumiem iepriekšminētajās jomās sodītas personas vai to līdzdalībnieki ir būtisku akciju daļu vai kontrolpaketes turētāji vai faktiskie īpašnieki vai ka tie ieņem vadošu amatu minētajos atbildīgajos subjektos.

Grozījums Nr. 115

Direktīvas priekšlikums

45. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecībā uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem kompetentajām iestādēm ir lielākas pārraudzības pilnvaras, jo īpaši iespēja veikt kontroles pasākumus uz vietas. Kompetentās iestādes, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu pārraudzību, uzrauga minēto iestāžu saņemto juridisko konsultāciju atbilstīgumu nolūkā mazināt tiesisko un reglamentējošo arbitrāžu saistībā ar agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Grozījums Nr. 116

Direktīvas priekšlikums

45. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti, kuriem ir filiāles vai meitasuzņēmumi citās dalībvalstīs, ievēro minētās citas dalībvalsts valsts līmeņa noteikumus, kas attiecas uz šo direktīvu.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai atbildīgie subjekti, kuriem ir filiāles vai meitasuzņēmumi citās dalībvalstīs, ievēro šīs citas dalībvalsts valsts noteikumus, kas attiecas uz šo direktīvu.

Grozījums Nr. 117

Direktīvas priekšlikums

45. pants – 6. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas uzraudzībai piemēro uz riska pakāpi balstītu pieeju,

6. Dalībvalstis nodrošina, ka, uzraudzībai piemērojot uz riska faktoru balstītu pieeju, kompetentajām iestādēm:

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina uz riska faktoru balstītas pieejas īstenošana un jānovērš tas, ka kompetentās iestādes piemēro „atķeksēšanas pieeju”.

Grozījums Nr. 118

Direktīvas priekšlikums

46. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka politikas veidotājiem, FIU, tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzītājiem un citām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un teroristu finansēšanas apkarošanā, ir efektīvi mehānismi, lai tās varētu valsts līmenī sadarboties un koordinēt politikas un pasākumu izstrādi un īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka politikas veidotājiem, FIU, tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzītājiem, datu aizsardzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un teroristu finansēšanas apkarošanā, ir efektīvi mehānismi, lai tās varētu valsts līmenī sadarboties un koordinēt politikas un pasākumu izstrādi un īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

Grozījums Nr. 119

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes sniedz EBI, EAAPI un EVTI visu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu to uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

Neskarot datu aizsardzības noteikumus, kompetentās iestādes sniedz EBI, EAAPI un EVTI visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu to uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr. 120

Direktīvas priekšlikums

48. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var sniegt tādu atbalstu, kāds var būt nepieciešams, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp FIU Savienības teritorijā. Tā var regulāri rīkot sanāksmes ar dalībvalstu FIU pārstāvjiem, lai atvieglotu sadarbību un veiktu viedokļu apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību.

Komisija sniedz tādu atbalstu, kāds var būt nepieciešams, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp FIU Savienības teritorijā Tā regulāri rīko ES FIU platformas — ko veido dalībvalstu FIU pārstāvji — sanāksmes un, ja nepieciešams, ES FIU platformas tikšanās ar EBI, EAAPI vai EVTI. ES FIU platforma ir izveidota, lai sagatavotu īstenošanas norādes par tādiem jautājumiem, kas ir attiecināmi uz FIU un ziņojošiem subjektiem, veicinātu FIU darbības, jo īpaši saistībā ar starptautisko sadarbību un kopīgu analīzi, dalītos informācijā par tendencēm un riska faktoriem iekšējā tirgū un nodrošinātu FIU dalību FIU.net sistēmas pārvaldībā.

Grozījums Nr. 121

Direktīvas priekšlikums

49. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU, cik vien iespējams, sadarbojas savā starpā neatkarīgi no tā, vai tās ir administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu, vai jauktas iestādes.

Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU, cik vien iespējams, sadarbojas savā starpā un ar trešo valstu FIU neatkarīgi no tā, vai tās ir administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu, vai jauktas iestādes, neskarot Savienības datu aizsardzības noteikumus.

Grozījums Nr. 122

Direktīvas priekšlikums

50. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU spontāni vai pēc pieprasījuma veic visas tādas informācijas apmaiņu, kas var būt būtiska informācijas apstrādei vai analīzei, vai izmeklēšanai, ko veic FIU attiecībā uz finanšu darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un tajā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā meklēta informācija tiks izmantota.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU automātiski vai pēc pieprasījuma veic visas tādas informācijas apmaiņu gan ar dalībvalstu FIU, gan ar trešo valstu FIU, kura var būt būtiska informācijas apstrādei vai analīzei, vai izmeklēšanai, ko veic FIU attiecībā uz finanšu darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un tajā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā meklēta informācija tiks izmantota.

Grozījums Nr. 123

Direktīvas priekšlikums

50. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU, kurai tiek iesniegts pieprasījums, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu, ko iesniegusi cita FIU, kas atrodas Savienībā, ir jāizmanto visas pilnvaras, kādas tai iekšzemē pieejamas, lai saņemtu un analizētu informāciju. FIU, kurai ir iesniegts pieprasījums, atbild savlaicīgi, un gan tā FIU, kura iesniedz pieprasījumu, gan tā FIU, kurai pieprasījums tiek iesniegts, informācijas apmaiņai, kad vien tas ir iespējams, izmanto drošus digitālos līdzekļus.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU, kurai tiek iesniegts pieprasījums, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu, ko iesniegusi cita FIU, ir jāizmanto visas pilnvaras, kādas tai iekšzemē pieejamas, lai saņemtu un analizētu informāciju. FIU, kurai ir iesniegts pieprasījums, atbild savlaicīgi, un gan tā FIU, kas iesniedz pieprasījumu, gan tā FIU, kurai pieprasījums tiek iesniegts, informācijas apmaiņai, kad vien tas ir iespējams, izmanto drošus digitālos līdzekļus.

Grozījums Nr. 124

Direktīvas priekšlikums

50. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konkrētāk, ja FIU, kas atrodas Savienībā, vēlas iegūt papildu informāciju no citas dalībvalsts atbildīgā subjekta, kas darbojas tās teritorijā, pieprasījumu nosūta tās dalībvalsts FIU, kuras teritorijā atrodas atbildīgais subjekts. Šī FIU nosūta pieprasījumus un atbildes nekavējoties un nemainītā veidā.

Grozījums Nr. 125

Direktīvas priekšlikums

53. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis mudina savas FIU izmantot aizsargātus komunikācijas kanālus FIU starpā un izmantot decentralizētu datortīklu FIU.net.

1. Dalībvalstis pieprasa savas FIU izmantot aizsargātus komunikācijas kanālus saziņai savā starpā.

Grozījums Nr. 126

Direktīvas priekšlikums

53. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU šajā direktīvā noteikto uzdevumu izpildei sadarbojas, lai izmantotu sarežģītas tehnoloģijas. Šīs tehnoloģijas ļaus FIU anonīmi salīdzināt savus datus ar citām FIU, nodrošinot personas datu pilnīgu aizsardzību, nolūkā atklāt FIU interesējošus subjektus citās dalībvalstīs un identificēt viņu ieņēmumus un līdzekļus.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU šajā direktīvā noteikto uzdevumu izpildei sadarbojas savā starpā un, ievērojot tā pilnvaras, ar Eiropolu, lai izmantotu sarežģītas tehnoloģijas. Šīs tehnoloģijas ļaus FIU anonīmi salīdzināt savus datus ar citām FIU, nodrošinot personas datu pilnīgu aizsardzību, nolūkā atklāt FIU interesējošus subjektus citās dalībvalstīs un identificēt viņu ieņēmumus un līdzekļus.

Pamatojums

Būtu jāpievieno vārdi „sadarbībā ar Eiropolu”, lai pilnībā ievērotu FIU un Eiropola vienošanos par Eiropola drošā informācijas tīkla SIENA izmantošanu informācijas apmaiņai.

Grozījums Nr. 127

Direktīvas priekšlikums

54. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU sadarbojas ar Eiropolu attiecībā uz veikto analīzi, kurai piemīt pārrobežu dimensija, aptverot vismaz divas dalībvalstis.

Dalībvalstis veicina to FIU un Eiropola sadarbību attiecībā uz aktuālu lietu analīzi, kurai piemīt pārrobežu dimensija, aptverot vismaz divas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 128

Direktīvas priekšlikums

54.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

54.a pants

Komisijai būtu jāpalielina izdarītais spiediens uz nodokļu oāzēm, lai uzlabotu to sadarbošanos un informācijas apmaiņu nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

Grozījums Nr. 129

Direktīvas priekšlikums

55. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgos subjektus var saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgos subjektus var saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

Grozījums Nr. 130

Direktīvas priekšlikums

56. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

(a) publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību, ja tas katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams un ir samērīgi nodarījumam;

Grozījums Nr. 131

Direktīvas priekšlikums

56. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā punkta e) apakšpunkta nolūkos, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo komercdarbības gadu.

Šā punkta e) apakšpunkta nolūkos, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts filiāles pārskatā.

Grozījums Nr. 132

Direktīvas priekšlikums

57. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpšanu, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda informācijas publiskošana nerada nopietnu apdraudējumu finanšu tirgu stabilitātei. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publicē, ievērojot anonimitāti.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, ja tas katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams un ir samērīgi nodarījumam, bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpšanu, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti. Ja šāda publiskošana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas var publicēt, ievērojot anonimitāti.

Grozījums Nr. 133

Direktīvas priekšlikums

57. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EBI, EAAPI un EVTI sniedz pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm, par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kas ir piemērojami 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem. Šīs pamatnostādnes sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

3. Lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu un preventīvu ietekmi visas Savienības līmenī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EBI, EAAPI un EVTI sniedz pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm, par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kas ir piemērojami 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem. Šīs pamatnostādnes sniedz viena gada laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 134

Direktīvas priekšlikums

58. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) pienācīga apsūdzētās personas aizsardzība;

Grozījums Nr. 135

Direktīvas priekšlikums

59. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gada laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par noteikumiem saistībā ar nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā un sodiem dalībvalstīs, noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā pārrobežu nozīmīgumu un iespējamo nepieciešamību īstenot koordinētu pieeju Savienībā, vajadzības gadījumā ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr. 136

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) kopējo kontu, kurus pārvalda dalībvalstu vai trešo valstu notāri vai citi neatkarīgi un profesionāli juristi, faktiskie īpašnieki ar nosacījumu, ka uz tiem attiecas prasības apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem un tiek uzraudzīts, vai tie pilda šīs prasības, un ar nosacījumu, ka faktiskā īpašnieka identitāte ir pieejama pēc pieprasījuma iestādēm, kas darbojas kā kopējo kontu noguldījumu iestādes;

Grozījums Nr. 137

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) atbildīgie subjekti, ja uz tiem saskaņā ar šo direktīvu attiecas prasības apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un tie šīs prasības ir faktiski izpildījuši;

Grozījums Nr. 138

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) konkrētam mērķim paredzēti ilgtermiņa uzkrājumu līgumi, kas darbojas, piemēram, kā papildpensijas kapitāla vai paša izmantota nekustamā īpašuma iegādes nodrošinājums, un ja ienākošie maksājumi ir veikti no maksājumu konta, kas ir identificēts saskaņā ar šīs direktīvas 11. un 12. pantu;

Grozījums Nr. 139

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) mazvērtīgi finanšu produkti, kuru atmaksa tiek veikta, izmantojot bankas kontu klienta vārdā;

Grozījums Nr. 140

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) finanšu produkti, kas ir saistīti ar fiziskiem finanšu aktīviem nomas līgumu vai mazvērtīgu patērētāju kredītu veidā, ar nosacījumu, ka darījumi tiek veikti, izmantojot bankas kontus;

Grozījums Nr. 141

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(eb) komercdarbības attiecības bez tiešas saskares vai darījumi, kuros identitāti iespējams pārbaudīt elektroniski;

Grozījums Nr. 142

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ec) produkti, pakalpojumi un darījumi ar zemu risku, kurus par tādiem ir atzinušas atbildīgo subjektu piederības dalībvalsts kompetentās iestādes;

Grozījums Nr. 143

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) citas ES dalībvalstis;

(a) ES dalībvalstis,

Grozījums Nr. 144

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) trešās valstis, kurās ir efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas / teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas;

(b) trešās valstis, kuras uzticamos avotos, piemēram, FATF publiskajos paziņojumos, savstarpējos izvērtējumos vai sīki izstrādātos novērtējuma ziņojumos, vai publicētos turpmākās rīcības ziņojumos ir atzītas par tādām, kurās ir efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas;

Grozījums Nr. 145

Direktīvas priekšlikums

2. pielikums – 1. daļa – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) jurisdikcijas, ko Komisija ir atzinusi par tādām, kurās īstenotie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi ir līdzīgi tiem, kas ir paredzēti šajā direktīvā un citos Savienības noteikumos;

Grozījums Nr. 146

Direktīvas priekšlikums

3. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) produkti vai darījumi, kas varētu veicināt anonimitāti;

(b) produkti vai darījumi, kas varētu veicināt vai atļaut anonimitāti;

Grozījums Nr. 147

Direktīvas priekšlikums

3. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) komercdarbības attiecības vai darījumi bez tiešas saskares, kuros nepastāv konkrētas drošības garantijas, piemēram, elektroniskie paraksti;

Grozījums Nr. 148

Direktīvas priekšlikums

3. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) jauni produkti un jauna komercdarbības prakse, tostarp jauns īstenošanas mehānisms, un jaunu vai attīstošos tehnoloģiju izmantošana gan jauniem, gan jau esošiem produktiem.

svītrots

Grozījums Nr. 149

Direktīvas priekšlikums

3. pielikums – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) valstis, uz kurām attiecas sankcijas, embargo vai līdzīgi pasākumi, kurus noteikusi, piemēram, ANO un Eiropas Savienība;

Grozījums Nr. 150

Direktīvas priekšlikums

3.b pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IIIb pielikums

Turpmāk norādīti pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veidi, kas dalībvalstīm būtu jāīsteno kā minimums, piemērojot 16. pantu:

– papildu informācijas iegūšana par klientu (piemēram, par nodarbošanos, aktīvu apmēru, publiskajās datu bāzēs un internetā pieejamā informācija u. c.) un regulārāka klienta un faktiskā īpašnieka identifikācijas datu atjaunināšana;

– papildu informācijas iegūšana par paredzēto komercdarbības attiecību veidu;

– informācijas iegūšana par klienta līdzekļu vai bagātības izcelsmi;

– informācijas iegūšana par paredzēto vai veikto darījumu iemesliem;

- apstiprinājuma saņemšana no augstākā līmeņa vadības komercdarbības attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

– komercdarbības attiecību pastiprināta uzraudzība, palielinot veikto kontroļu skaitu un biežumu un izraugoties tādus darījumu modeļus, kam nepieciešama papildu pārbaude;

– prasības noteikšana par pirmā maksājuma izpildi, izmantojot kontu, kas klienta vārdā atvērts bankā, kurai piemēro līdzīgus klienta uzticamības pārbaudes standartus.

[1] OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp.
[2] OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp.

PASKAIDROJUMS

Jaunā direktīva ir uzskatāma par mēģinājumu uzlabot pašreizējo regulējumu, lai novērstu kriminālās darbības rezultātā gūtās peļņas pārvēršanu legālos naudas līdzekļos, izmantojot finanšu sistēmu.

Komisijas priekšlikums ir izstrādāts, lai reaģētu uz Komisijas veikto pārskatu par pašreiz spēkā esošās direktīvas īstenošanu, kā arī, lai ņemtu vērā Finanšu darījumu darba grupas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF) pieņemtajās nesaistošajās rekomendācijās izdarītos grozījumus.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apjoms ir ļoti liels, un tiek lēsts, ka tas sasniedz 5 % no pasaules IKP. Šāda krimināla darbība grauj finanšu sektora integritāti, rada zaudējumus valdībām, kaitē konkurencei un negatīvi ietekmē tirgu netraucētu darbību un kavē attīstību.

Lai pilnīgāk ņemtu vērā patlaban esošos izaicinājumus, atzinuma sagatavotājs ierosina Komisijas dokumentu uzlabot.

Pirmkārt, jāuzlabo uzņēmumu reģistru darbība. Galvenais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas faktors ir uzņēmuma vai uzņēmuma darījuma faktiskā īpašnieka identificēšana. Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu uzņēmuma pienākums ir pazīt tā klientu un atrast tā īpašnieku. Patlaban uzņēmumiem nav veidu un līdzekļu, kā noskaidrot faktiskos īpašniekus. Uzņēmumiem tas rada nevajadzīgu slogu un saistības. Tāpēc jāuzlabo dalībvalstu esošo uzņēmumu reģistru darbība, lai iekļautu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas varētu gan valsts iestādēm, gan uzņēmumiem verificēt tās personas, kas no uzņēmuma darījumiem gūst faktisko labumu. Reģistru savienojamībai ir svarīga nozīme tajos esošās informācijas izmantojamībai uzņēmumu darbības pārrobežu rakstura un iekšējā tirgus savienojamības dēļ. Tāpēc reģistri būtu savstarpēji jāsavieno un jānodrošina iestāžu un atbildīgo subjektu piekļuve tiem. Dalībvalstis var piešķirt tiesības iepazīties ar informāciju arī citām personām un pieņem noteikumus, kas reglamentē piekļuvi reģistram.

Otrkārt, jānoskaidro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks ES līmenī. Resursu labākai izvietošanai atzinuma sagatavotājs atbalsta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku novērtēšanu ES līmenī. Tomēr ir skaidri jāpasaka, ka riska novērtējumā jābūt vismaz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apjoma vispārējam novērtējumam, ar katru konkrēto nozari saistītajiem riskiem, noziedznieku visplašāk izmantotajiem līdzekļiem un rekomendācijām par resursu efektīvu izvietošanu. Uzņēmējdarbības vides pastāvīgās mainības dēļ novērtēšana jāveic regulāri un vismaz reizi divos gados.

Treškārt, preventīvajai pieejai vajadzētu būt mērķtiecīgai un samērīgai un tai nebūtu jāpārvēršas par visu sabiedrību aptverošu kontroles sistēmu. Tas nozīmē, ka cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu ir jāveic, pilnībā ievērojot ES tiesību sistēmu, jo īpaši attiecībā uz ES datu aizsardzības tiesībām un ES Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību aizsardzību. Datu aizsardzības problēmas būtu jārisina visos līmeņos: gan atbildīgajiem subjektiem, gan dalībvalstu iestādēm, gan Eiropas Savienībai. Tiesību iepazīties ar informāciju ierobežojumi ir jālīdzsvaro, datu aizsardzības iestādēm piešķirot efektīvas pilnvaras, tostarp netiešas piekļuves tiesības, kā tas noteikts Direktīvā 95/46/EK, lai izmeklētu vai nu ex officio, vai balstoties uz sūdzību, visu veidu informāciju par personas datu apstrādes problēmām.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (2.10.2013)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai
(COM(2013)0045 – C7‑0032/2013 – 2013/0025(COD))

Atzinumu sagatavoja: Bill Newton Dunn

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2013. gada 2. februārī iesniedza priekšlikumu direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Komisijas priekšlikums vērsts uz iekšējā tirgus stiprināšanu, samazinot pārrobežu sarežģījumus un aizsargājot sabiedrības intereses pret noziedzību un teroristu darbībām, kā arī uz efektīvas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu un finansiālu stabilitāti, aizsargājot finanšu sistēmas drošību, pareizu darbību un integritāti. Komisija ierosina šos mērķus sasniegt nodrošinot, ka šie noteikumi ir uz riskiem orientēti un tie ir piemēroti jaunu draudu novēršanai.

Šajā priekšlikumā ir iestrādāta un līdz ar to tiek atcelta Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīva 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK[1], tādējādi uzlabojot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas tiesiskā regulējuma saprotamību un pieejamību visām ieinteresētajām personām.

Finanšu sistēmai ir izšķirīgi svarīga nozīme nelikumīgi iegūto līdzekļu plūsmas atvieglošanai. Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties vadošu lomu vispārīgajos centienos apturēt nelegāla kapitāla plūsmas.

Lai gan Komisijas priekšlikums ir labs izejas punkts, lai panāktu informācijas atklāšanu par uzņēmumu, trastu un citu juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, atzinuma sagatavotājs vēlētos nodrošināt iespējami lielu pārredzamību, izmantojot publisku piekļuvi šai informācijai valsts centrālo reģistru veidā. Piekļuvei informācijai par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem ir izšķirīgi svarīga nozīme ne tikai dalībvalstu, bet arī attīstības valstu atbildīgajiem subjektiem, lai viņi zinātu, ar ko viņi īstenībā veic uzņēmējdarbību un varētu mazināt risku tikt iesaistītiem nelikumīgā darbībā.

Finanšu sistēmas izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai ir noziegums, kurā bieži vien tiek iesaistītas vairākas valstis. Atzinuma sagatavotājs tāpēc vēlas ne tikai stiprināt dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) sadarbību, bet arī ierosina iesaistīt citu (arī jaunattīstības) valstu FIU, tādējādi nodrošinot informācijas un labākās prakses apmaiņu starptautiskā līmenī.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Milzīga nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu nozares stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt vienoto tirgu, bet terorisms vājina pašus mūsu sabiedrības pamatus. Papildinot krimināltiesisko pieeju, preventīvi līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmu, var sniegt rezultātus.	(1) Milzīga nelikumīgi iegūtas naudas plūsma var kaitēt finanšu nozares stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt vienoto tirgu un starptautiskās norises, bet terorisms vājina pašus mūsu sabiedrības pamatus. Papildinot krimināltiesisko pieeju, preventīvi līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmu, var sniegt rezultātus.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Lai izbeigtu pieaugošo tendenci darbības nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanai pārvietot no attīstītajām valstīm ar stingriem tiesību aktiem uz jaunattīstības valstīm, īpaša vērība jāpievērš ES starptautiskajām saistībām, kas izklāstītas Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā par politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Ņemot vērā, ka nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas, jo īpaši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apjoms jaunattīstības valstīs ir no 6 līdz 8,7 % no IKP¹, un šī summa ir 10 reizes lielāka nekā ES un tās dalībvalstu palīdzības apjoms šīm valstīm, ir jākoordinē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pasākumi un jāņem vērā dalībvalstu un ES attīstības stratēģija un politikas virzieni, kas vērsti uz kapitāla aizplūšanas apkarošanu.
	____________
	¹ Avots: „Nodokļu oāzes un attīstība. Statuss, analīze un pasākumi”, NOU, Norvēģijas Oficiālie ziņojumi, 2009.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Neatkarīgi no dalībvalstīs paredzētajām sankcijām to pasākumu galvenajam mērķim, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt visu tādu darbību apkarošanai, kas dod ievērojamus nelikumīgi iegūtus ienākumus, veicot visus iespējamos pasākumus, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu šādu ienākumu legalizācijai.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b Būtu jāpievērš uzmanība naudas pārvedumiem t.i., naudai, ko ārvalstīs dzīvojošie migranti sūta savām ģimenēm, vai vispārīgāk — uz savām izcelsmes valstīm. Tiek uzskaitītas tikai šāda veida starptautiskas naudas plūsmas pa oficiāliem kanāliem, un šajā statistikā netiek ņemti vērā naudas pārvedumi pa tādiem neformāliem kanāliem kā nereģistrētas naudas pārvedumu organizācijas un nelegāli vai noziedzīgi grupējumi, kas savā darbībā neņem vērā migrantu intereses.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 10.b apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10) Nepieciešams identificēt ikvienu fizisku personu, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas ir pierādījuma faktors, kas jāņem vērā. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrota fiziskā persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisko personu, kas ir klients.	10) Nepieciešams identificēt visas fiziskās personas, kuras īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas ir pierādījuma faktors, kas jāņem vērā. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrotas fiziskās personas, kuras īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridiskajām personām, kas ir klients.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11) Nepieciešamība pēc precīzas un atjauninātas informācijas par faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem un dara šo informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem.	11) Nepieciešamība pēc precīzas un atjauninātas informācijas par faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem, un jānodrošina, ka šī informācija ir publiski pieejama publiska reģistra veidā. Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) Bažas rada azartspēļu nozares izmantošana noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai. Lai mazinātu ar šo nozari saistītos riskus un noteiktu vienlīdzīgu attieksmi pret azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, visiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi katram atsevišķam darījumam, kura apmērs ir EUR 2000 vai vairāk. Dalībvalstīm būtu jāapsver šīs robežvērtības piemērošana laimestiem, kā arī azartspēļu likmēm. Azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir fiziskas telpas (piemēram, kazino un laimētavas), būtu jānodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudi, ja to veic pie ieejas telpās, var sasaistīt ar darījumiem, kurus klients veic minētajās telpās.	13) Bažas rada azartspēļu nozares izmantošana noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai. Lai mazinātu ar šo nozari saistītos riskus un noteiktu vienlīdzīgu attieksmi pret azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, visiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi katram atsevišķam darījumam, kura apmērs ir EUR 2000 vai vairāk. Dalībvalstīm būtu jāapsver šīs robežvērtības piemērošana laimestiem, kā arī azartspēļu likmēm. Azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudi, ja to veic pie ieejas telpās, var sasaistīt ar darījumiem, kurus klients veic minētajās telpās.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
21) Tas īpaši atbilst patiesībai komercdarbības attiecībās ar personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, jo īpaši ar tām, kas ir no valstīm, kur korupcija ir plaši izplatīta. Šādas attiecības finanšu nozari var īpaši pakļaut nopietnam reputācijas un juridiskam riskam. Starptautiskās pūles apkarot korupciju arī attaisno nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādiem gadījumiem un piemērot atbilstīgus pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās.	21) Tas īpaši atbilst patiesībai komercdarbības attiecībās ar personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, jo īpaši ar tām, kas ir no valstīm Savienībā vai ārpus tās, kur korupcija ir plaši izplatīta. Šādas attiecības finanšu nozari var īpaši pakļaut nopietnam reputācijas un juridiskam riskam. Starptautiskās pūles apkarot korupciju arī attaisno nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādiem gadījumiem un piemērot atbilstīgus pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās.
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	26.a Tā kā nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas liela daļa nonāk nodokļu oāzēs, ES būtu jāpalielina spiediens uz šīm valstīm sadarboties, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
29) Ir bijuši vairāki gadījumi, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Lai gan šī direktīva nevar iejaukties dalībvalstu tiesvedības procesos, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu darbiniekus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām.	29) Ir bijuši vairāki gadījumi, kad ziņotāji un darbinieki, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Lai gan šī direktīva nevar iejaukties dalībvalstu tiesvedības procesos, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu ziņotājus un darbiniekus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām, no atlaišanas no darba, un gadījumos, kad tas vajadzīgs, tiem nodrošinātu pienācīgu juridisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4) „noziedzīga darbība” ir jebkāda veida noziedzīga iesaistīšanās šādu smagu noziegumu veikšanā:	4) „noziedzīga darbība” ir jebkāda veida noziedzīga iesaistīšanās vismaz šādu smagu noziedzīgu nodarījumu veikšanā:
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 3. pants ‑ 4. punkts ‑ ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) „nodokļu noziegumi” ir noziegumi saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem;
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 3. pants ‑ 4. punkts ‑ f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) visi noziedzīgi nodarījumi, tostarp nodokļu noziegumi saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;	(f) visi noziedzīgi nodarījumi, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 3. pants ‑ 7. punkts ‑ d apakšpunkts ‑ ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) parlamentu locekļi,	(ii) parlamentu vai citu likumdošanas struktūru locekļi,
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 3. pants ‑ 7. punkts ‑ f apakšpunkts ‑ ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) jebkura fiziska persona, kura ir vienīgā juridiskas vienības vai juridiska veidojuma faktiskā īpašniece, par kuru ir zināms, ka tas ir izveidots 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās personas labā de facto;	(ii) jebkura fiziska persona, kura ir juridiskas vienības vai juridiska veidojuma faktiskā īpašniece, par kuru ir zināms, ka tas ir izveidots 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās personas labā de facto,
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija dara atzinumu pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku.	2. Komisija dara atzinumu publiski pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku, un lai dotu iespējas citām ieinteresētajām personām, tostarp likumdevējiem, labāk izprast finansiālos riskus.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis savu riska novērtējumu rezultātus pēc pieprasījuma dara pieejamus citām dalībvalstīm, Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI.	5. Dalībvalstis savu riska novērtējumu rezultātus pēc pieprasījuma dara publiski pieejamus citām dalībvalstīm, Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI.
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 11. pants ‑ 1. punkts ‑ b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) faktiskā īpašnieka identifikāciju, kā arī saprātīgu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu viņa identitāti, tā, lai iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir faktiskais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot saprātīgus pasākumus, lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru;	(b) faktisko īpašnieku identifikāciju, kā arī saprātīgu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu viņu identitāti, tā, lai iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir faktiskie īpašnieki, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot saprātīgus pasākumus, lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru;
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 11. pants ‑ 1. punkts ‑ d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) komercdarbības attiecību uzraudzība, ietverot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, viņa komercdarbību un riska profilu, tostarp, ja nepieciešams, līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunināti.	(d) komercdarbības attiecību uzraudzība, ietverot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, viņa komercdarbību un riska profilu, tostarp līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunināti.
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 12. pants ‑ 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka klientu un faktisko īpašnieku identitātes pārbaude notiek pirms komercdarbības attiecību nodibināšanas vai pirms darījuma veikšanas.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 13. pants ‑ 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Atbildīgajiem subjektiem jāidentificē savi klienti un to faktiskais(-ie) īpašnieks(-i) saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu pirms komercdarbības attiecības var identificēt kā attiecības ar zemu risku.
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem, ciktāl tas ir saprātīgi iespējams, izpētīt kontekstu un mērķi visiem kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visiem neparastiem darījumu veidiem, kam nav acīmredzama ekonomiska vai likumīga mērķa. Īpaši tie pastiprina komercdarbības attiecību uzraudzības pakāpi un būtību, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet neparastas vai aizdomīgas.	2. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem izpētīt kontekstu un mērķi visiem kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visiem neparastiem darījumu veidiem, kam nav acīmredzama ekonomiska vai likumīga mērķa, vai kas atbilst tādiem noziedzīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuri pielīdzināmi noziedzīgām darbībām 3. panta 4. punkta f) apakšpunkta izpratnē, vai kas atbilst agresīvai nodokļu plānošanai, kā Komisija ir noteikusi Ieteikumā C(2012)8806. Īpaši tie pastiprina komercdarbības attiecību uzraudzības pakāpi un būtību, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet neparastas vai aizdomīgas. Ja atbildīgais subjekts konstatē šādus neparastus vai aizdomīgus darījumus vai darbības, tas nekavējoties par to informē visas iespējami iesaistīto dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienības.
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 21. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumi, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, attiecas arī uz ģimenes locekļiem vai personām, par kurām ir zināms, ka tās ir cieši saistītas ar šādām politiski ietekmējamām personām.	Pasākumi, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, attiecas arī uz ģimenes locekļiem vai personām, par kurām ir pierādījumi, kas liecina, ka tās ir cieši saistītas ar šādām politiski ietekmējamām personām.
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 29. pants ‑ 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis pieprasa, ka 1. punktā minētā informācija tiek izpausta valsts iestādēm, kuras izveido un uztur centrālo publisko reģistru, ko regulāri atjaunina.
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajai informācijai savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajai informācijai savlaicīgi un brīvi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti.
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis ātri, konstruktīvi un efektīvi veic starptautisko sadarbību attiecībā uz informāciju par uzņēmumiem, tostarp informāciju par faktiskajiem īpašniekiem.
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis pieprasa, ka 1. punktā minētā informācija tiek izpausta valsts iestādēm, kuras izveido un uztur centrālo publisko reģistru, ko regulāri atjaunina.
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus, kas atbilst 1., 2. un 3. punktā minētajiem, piemēro citiem juridisku vienību un veidojumu veidiem, kam ir trastiem līdzīga struktūra un funkcija.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus, kas atbilst 1., 1.a, 2. un 3. punktā minētajiem, piemēro citiem juridisku vienību un veidojumu veidiem, kam ir trastiem līdzīga struktūra un funkcija.
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis ātri, konstruktīvi un efektīvi veic starptautisko sadarbību attiecībā uz informāciju par uzņēmumiem, tostarp informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem.
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 37. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu no draudiem vai naidīgām darbībām atbildīgo subjektu darbiniekus, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.	Dalībvalstis nodrošina, lai atbildīgie subjekti nepieļautu to savu darbinieku atlaišanu no darba, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, un, gadījumos, kad tas vajadzīgs, viņiem nodrošina pienācīgu juridisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 38. pants ‑ 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neliedz izpaust informāciju starp dalībvalstu iestādēm vai trešo valstu iestādēm, kurās ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, ar nosacījumu, ka minētās iestādes pieder tai pašai grupai.	3. Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neliedz izpaust informāciju starp dalībvalstu iestādēm vai trešo valstu iestādēm, kurās ir spēkā šai direktīvai pēc būtības līdzvērtīgas prasības, ar nosacījumu, ka minētās iestādes pieder tai pašai grupai.
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 38. pants ‑ 4. punkts ‑ 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Aizliegums, kas minēts 1. punktā, neattiecas uz informācijas apmaiņu starp 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a) un b) punktā minētajām personām dalībvalstīs vai trešās valstīs, kurās ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, ja attiecīgās personas savus profesionālos pienākumus veic, piederot pie tās pašas juridiskās personas vai arī darbojoties tīklā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav tās darbinieki.	4. Aizliegums, kas minēts 1. punktā, neattiecas uz informācijas apmaiņu starp 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a) un b) punktā minētajām personām dalībvalstīs vai trešās valstīs, kurās ir spēkā šai direktīvai pēc būtības līdzvērtīgas prasības, ja attiecīgās personas savus profesionālos pienākumus veic, piederot pie tās pašas juridiskās personas vai arī darbojoties tīklā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav tās darbinieki.
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 41. pants ‑ 2. punkts ‑ ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) dati, kas identificē aizdomīgo darījumu ziņojumu (STR) skaitu un to daļu, par kuriem veikta turpmāka izmeklēšana, paredzot gada ziņojuma iesniegšanu atbildīgajiem subjektiem, kurā izvērtēta iesniegto STR lietderība un veiktie pēcpasākumi.
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 41. pants ‑ 2. punkts ‑ bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) dati par informācijas pārrobežu pieprasījumu skaitu, kurus veikusi FIU, FIU saņēmusi, FIU atteikusi un uz kuriem FIU pilnībā vai daļēji atbildējusi.
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 48. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija var sniegt tādu atbalstu, kāds var būt nepieciešams, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp FIU Savienības teritorijā. Tā var regulāri rīkot sanāksmes ar dalībvalstu FIU pārstāvjiem, lai atvieglotu sadarbību un veiktu viedokļu apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību.	Komisija sniedz tādu atbalstu, kāds var būt nepieciešams, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp FIU Savienības teritorijā. Tā regulāri rīko sanāksmes ar dalībvalstu FIU, EBI, EAAPI un EVTI pārstāvjiem, lai atvieglotu sadarbību un veiktu viedokļu apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību.
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 49. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU, cik vien iespējams, sadarbojas savā starpā neatkarīgi no tā, vai tās ir administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu, vai jauktas iestādes.	Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU, cik vien iespējams, sadarbojas savā starpā un ar trešo valstu FIU neatkarīgi no tā, vai tās ir administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu, vai jauktas iestādes.
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 50. pants ‑ 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU spontāni vai pēc pieprasījuma veic visas tādas informācijas apmaiņu, kas var būt būtiska informācijas apstrādei vai analīzei, vai izmeklēšanai, ko veic FIU attiecībā uz finanšu darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un tajā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā meklēta informācija tiks izmantota.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU automātiski vai pēc pieprasījuma veic visas tādas informācijas apmaiņu ar dalībvalstu FIU un trešo valstu FIU, kas var būt būtiska informācijas apstrādei vai analīzei, vai izmeklēšanai, ko veic FIU attiecībā uz finanšu darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un tajā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā meklēta informācija tiks izmantota.
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 50. pants ‑ 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU, kurai tiek iesniegts pieprasījums, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu, ko iesniegusi cita FIU, kas atrodas Savienībā, ir jāizmanto visas pilnvaras, kādas tai iekšzemē pieejamas, lai saņemtu un analizētu informāciju. FIU, kurai ir iesniegts pieprasījums, atbild savlaicīgi, un gan tā FIU, kura iesniedz pieprasījumu, gan tā FIU, kurai pieprasījums tiek iesniegts, informācijas apmaiņai, kad vien tas ir iespējams, izmanto drošus digitālos līdzekļus.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU, kurai tiek iesniegts pieprasījums, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu, ko iesniegusi cita FIU, ir jāizmanto visas pilnvaras, kādas tai iekšzemē pieejamas, lai saņemtu un analizētu informāciju. FIU, kurai ir iesniegts pieprasījums, atbild savlaicīgi, un gan tā FIU, kura iesniedz pieprasījumu, gan tā FIU, kurai pieprasījums tiek iesniegts, informācijas apmaiņai, kad vien tas ir iespējams, izmanto drošus digitālos līdzekļus.
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 54.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	54.a pants
	Eiropas Komisijai būtu jāpalielina spiediens uz nodokļu oāzēm, lai uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 57. pants ‑ 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpšanu, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda informācijas publiskošana nerada nopietnu apdraudējumu finanšu tirgu stabilitātei. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publicē, ievērojot anonimitāti.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpšanu, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti. Ja šīs informācijas publiskošana varētu radīt nopietnu apdraudējumu finanšu tirgu stabilitātei vai iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, dalībvalstis pieprasa šādas informācijas publiskošanu, ievērojot anonimitāti.
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums II pielikums ‑ 3. punkts ‑ b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) trešās valstis, kurās ir efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas / teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas;	(b) trešās valstis, par kurām uzticamos avotos, piemēram, FATF publiskos paziņojumos, savstarpējā izvērtējuma vai sīka novērtējuma ziņojumos vai publicētos veikto pēcpasākumu ziņojumos ir atzīts, ka tām ir efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas / teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas;
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums II pielikums ‑ 3. punkts ‑ c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) trešās valstis, kurās, kā atzinuši uzticami avoti, ir zems korupcijas un citu noziedzīgu darbību līmenis;	svītrots

PROCEDŪRA

Virsraksts	Finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai
Atsauces	COM(2013)0045 – C7-0032/2013 – 2013/0025(COD)
Atbildīgā(-s) komiteja(-s)	LIBE 12.3.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 12.3.2013
Atzinumu sagatavoja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	Bill Newton Dunn 27.5.2013
Izskatīšana komitejā	28.8.2013
Pieņemšanas datums	30.9.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 1 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Véronique De Keyser, Charles Goerens, Mikael Gustafsson, Eva Joly, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Alf Svensson, Keith Taylor, Daniël van der Stoep, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emer Costello, Enrique Guerrero Salom, Fiona Hall, Edvard Kožušník, Krzysztof Lisek, Isabella Lövin, Gesine Meissner
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Tanja Fajon, Danuta Jazłowiecka, Barbara Lochbihler, Marusya Lyubcheva, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Hans-Peter Mayer, Eleni Theocharous

[1] OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (4.12.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

Atzinumu sagatavoja: Antonio López-Istúriz White

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas tiesiskajā regulējumā ir virkne pasākumu, kas vērsti uz noziedzīgā darbībā iesaistītu organizāciju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apjoms ir aptuveni 330 miljardi euro (ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja 2011. gada dati). Saskaņā ar citiem aprēķiniem, kas veikti, izmantojot līdzīgu loģisko pamatojumu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu kopējais apjoms ir 2,7 % no pasaules IKP. Šis skaitlis liecina par šādas nelikumīgas darbības radīto draudu apmēru patlaban esošajai ekonomikai.

Turklāt šāda nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija bieži vien ir cieši saistīta ar līdzekļu iegūšanu darbībām, kas netieši attiecas uz terorismu. Ja organizētās noziedzības galvenais mērķis ir nelikumīgu ienākumu iegūšana, teroristu grupas izmanto savus ieņēmumus mērķu sasniegšanai, kas ne vienmēr pamatoti ar ekonomiskiem apsvērumiem. To starpā var būt savu mērķu popularizācija vai politiskās ietekmes palielināšana.

Galvenā starptautiskā organizācija, kas izveidota nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, ir Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force, FATF), kas apņēmusies būtiski pārskatīt attiecīgos starptautiskos standartus un 2012. gada februārī pieņēmusi jaunu ieteikumu kopumu. Ievērojot šajos dokumentos esošos ieteikumus, iesaistītajās valstīs izveidotas finanšu ziņu vākšanas vienības (Financial Intelligence Unit, FIU).

Galvenā uzmanība šādu parādību apkarošanā pievērsta preventīvajiem pasākumiem. Šim nolūkam tādas starptautiskās struktūras kā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Finanšu darījumu darba grupa (FATF) noteikušas standartus, kas jāievēro finanšu institūcijām, citām uzņēmējdarbības nozarēm un privātpersonām. Šīs reglamentējošās darbības pamatā ir princips „pazīsti savu klientu”, un ar vairākām direktīvām tas iekļauts ES tiesiskajā regulējumā.

Komisijas priekšlikumā direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai iekļauta Direktīva 2005/60/EK un Direktīva 2006/70/EK, un ar to paredzēts šīs direktīvas atcelt. Šis priekšlikums ir atbilde uz FATF prasību izmaiņām un uz Komisijas 2010. gadā veikto Trešās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvas (Trešā AML direktīva) pārskatīšanu. Lai efektīvāk cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ierosinātās iniciatīvas vērstas uz esošo standartu saskaņošanu un integrāciju, kā arī mērķtiecīgākas un uz riskiem balstītas pieejas izmantošanu.

Lai to sasniegtu:

a) dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai panākt, lai struktūrvienības no ārvalstīm, kas darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ziņotu attiecīgās dalībvalsts (t.i., ārvalsts struktūrvienību uzņemošās valsts) FIU par visiem aizdomīgajiem darījumiem. Tas turklāt nozīmē, ka ārvalstu struktūrvienībām jāievēro arī attiecīgās valsts prasības par informācijas pārredzamību;

b) jāpaplašina uzraudzība, to attiecinot uz visām azartspēlēm, ne tikai kazino, un visām azartspēļu kategorijām neparedzot vienādu pieeju. Komisijas ierosinātie noteikumi jāpiemēro kazino, bet azartspēles tiešsaistē jāuzskata par pastāvīgām darījuma attiecībām (un dokumentācijai par darījumiem jābūt pieejamai tūlīt pēc konta atvēršanas). Attiecībā uz pārējiem azartspēļu pakalpojumiem jāpaplašina uzraudzības joma gadījumos, kad lielāko risku rada laimesta izmaksāšana. Dalībvalstīm jānosaka pasākumi, kas jāizmanto atbilstoši to veiktajam riska novērtējumam;

c) jāparedz, ka attiecīgās dokumentācijas glabāšanas laiks ir pieci gadi, paredzot iespēju šo termiņu pagarināt, un jāpamato, ka ar atbilstošām garantijām uzņēmuma vadītāji tiek uzskaitīti par tā faktiskajiem īpašniekiem.

Šie pasākumi ir patlaban spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās uzraudzības jomas nepieciešamais paplašinājums. Vienlaicīgi par pārkāpumiem tiek noteiktas stingrākas sankcijas.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Ekonomikas un monetāro komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savos ziņojumos iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Uz juridisko profesiju pārstāvjiem, kā tos definē dalībvalstis, šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina tad, kad viņi iesaistās finansiālās vai korporatīvās darbībās, ietverot konsultēšanu nodokļu jautājumos, kur pastāv vislielākais risks, ka šo juridisko profesiju pārstāvju pakalpojumus var pretlikumīgi izmantot noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai, teroristu finansēšanai, 3. panta 4. punktā minētās noziedzīgās darbībās vai agresīvās shēmās, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Tomēr vajadzētu būt atbrīvojumiem no jebkura pienākuma paziņot informāciju, kas iegūta tiesas procesa laikā vai arī pirms vai pēc tā, kā arī izvērtējot klienta juridisko stāvokli. Tādējādi uz juridiskajām konsultācijām arī turpmāk būtu jāattiecina pienākums neizpaust profesionālo noslēpumu, ja vien juridiskais konsultants pats nepiedalās nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā, 3. panta 4. punktā minētajās noziedzīgās darbībās vai agresīvās shēmās, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, juridisko konsultāciju mērķis nav legalizēt nelikumīgi iegūtos līdzekļus, finansēt teroristus, īstenot 3. panta 4. punktā minētās noziedzīgās darbības vai agresīvas shēmas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, vai ja vien jurists nezina, ka klients meklē juridisko konsultāciju, lai legalizētu nelikumīgi iegūtos līdzekļus, finansētu teroristus, īstenotu 3. panta 4. punktā minētās noziedzīgās darbības vai agresīvas shēmas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

Pamatojums

Juristiem ir pienākums rūpēties par to, lai viņu sniegtie pakalpojumi netiktu izmantoti nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu izvairīšanās shēmu īstenošanas nolūkā, kas var būt paredzēta kā atklātas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģijas sastāvdaļa.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Nepieciešams identificēt ikvienu fizisku personu, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas var palīdzēt faktiskā īpašnieka noskaidrošanā. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrota fiziskā persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisko personu, kas ir klients.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Nepieciešamība pēc precīzas un atjauninātas informācijas par faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem, uztur centrālos reģistrus un dara šo informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm, atbildīgajiem subjektiem un publiski kotētu atbildīgo subjektu gadījumā — sabiedrībai. Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem.

Pamatojums

Jāizmanto konkrētāka teksta redakcija, lai uzlabotu starptautisko un Eiropas sadarbību informācijas apmaiņā par uzņēmuma faktiskajiem īpašniekiem, īpaši ņemot vērā nesenajā Eiropadomes sanāksmē un G8 samitā pieņemtās saistības. Arī ieguldītājiem ir tiesības zināt, kas ir publiski kotēto uzņēmumu faktiskie īpašnieki.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Bažas rada azartspēļu nozares izmantošana noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai. Tomēr jānošķir azartspēļu pakalpojumi ar augstu risku tikt izmantotiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un tādi azartspēļu pakalpojumi, kuriem šāds risks ir ļoti zems. Attiecīgi tāpēc kazino un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem tiešsaistē jānosaka citāds režīms nekā pārējiem azartspēļu pakalpojumiem. Kazino būtu jānodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudi, ja to veic pie ieejas telpās, var sasaistīt ar darījumiem, kurus klients veic minētajās telpās.

Pamatojums

Šis grozījums atspoguļo 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta f) punkta grozījumu. Uzraudzība būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot visas azartspēles, ne tikai kazino, un visām azartspēļu kategorijām neparedzot vienlīdzīgu pieeju.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Visas dalībvalstis ir izveidojušas, vai tām būtu jāizveido finanšu ziņu vākšanas vienības (turpmāk — FIU), lai vāktu un analizētu informāciju, kuru tās saņem, nolūkā noteikt saikni starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Par aizdomīgiem darījumiem būtu jāziņo FIU, kurām būtu jādarbojas kā valsts centram, kas saņem un analizē ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un teroristu finansēšanu, un šo analīžu rezultātus nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Tam nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu mainīt savas esošās ziņošanas sistēmas, kurās informēšana tiek veikta, izmantojot prokuratūru vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ja vien informācija nekavējoties un nemainītā veidā tiek nosūtīta FIU, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, kas ietver arī starptautisko sadarbību ar citām FIU.

Pamatojums

Aizdomīgi darījumi ir konfidenciāli un tos neizplata, cita starpā, lai aizsargātu personas, kas sūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem (STR). Turklāt, pamatojoties uz šiem iesniegumiem, FIU veic analīzes un izpēti, nosakot, par kurām operācijām ir pietiekams pamats ziņot policijai, valstu prokuroriem, un tiem pievienots šādas analīzes rezultāts, kurā ir papildu informācija, kuru FIU ir bijusi spējīga savākt. FATF standarti (29. ieteikums) to atzīst, nosakot, ka FIU ir valstu centri STR (un citas informācijas) saņemšanai un analizēšanai, kā arī šādu analīžu rezultātu izplatīšanai.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Šīs direktīvas īstenošanas daži aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu. Personas datu apstrāde būtu pieļaujama, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, tostarp veikt klienta uzticamības pārbaudi, veikt pastāvīgu uzraudzību, izmeklēt un ziņot par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, identificēt juridiskas personas vai juridiska veidojuma faktisko īpašnieku, veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un veikt informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm. Personas datu vākšana būtu jāierobežo, vācot tos datus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tos neapstrādājot tālāk Direktīvai 95/46/EK neatbilstīgā veidā. Īpaši būtu stingri jāaizliedz personas datu tālāka apstrāde komerciālos nolūkos.

Pamatojums

Priekšlikuma 32. apsvērumā cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu atzīst „par svarīgu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm”. Attiecīgi tāpēc šķiet nevajadzīgi tik ļoti ierobežot personas datu vākšanu. Šāds stingrs ierobežojums ir neatbilstošs direktīvā pieņemtajai uz pastiprinātiem riskiem balstītajai pieejai. Tas var novest pie situācijas, ka atbildīgie subjekti tiesību aktu nepareizi interpretē un tiem rodas bažas par savu juridisko situāciju gadījumos, kad tie mēģina vienlaicīgi ievērot šo noteikumu un vispārējo prasību par klientu uzticamības pārbaudi.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Personas datiem, kurus apstrādā šīs direktīvas nolūkos, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi. Tomēr datu subjekta piekļuve informācijai, kas iekļauta ziņojumā par aizdomīgu darījumu vai iegūta, lai pārbaudītu tādus darījumus vai darījumu veidus, kuriem nav redzama ekonomiska vai juridiska mērķa, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ ir pamatoti šo tiesību ierobežojumi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. panta noteikumiem.

Pamatojums

Piekļuves tiesību ierobežojumi jānosaka arī par datiem, kas savākti saskaņā ar 16. panta 2. punktu, un ir neatņemama daļa procesā, kas noved līdz ziņojumam par aizdomīgiem darījumiem. Šim ierobežojumam jābūt obligātam. Pretējā gadījumā tas varētu ne tikai graut sistēmu cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, bet būtu arī pretrunā 38. pantam (informācijas izpaušanas aizliegums klientam) un 37. pantam (ziņotājas iestādes darbinieku aizsardzība).

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šīs direktīvas nozīmē „teroristu finansēšana” nozīmē finanšu līdzekļu nodrošināšanu vai vākšanu jebkādā veidā, tieši vai netieši, ar nodomu, ka tie būtu jāizmanto, vai apzinoties, ka tos izmantos, pilnībā vai daļēji, lai veiktu jebkuru nodarījumu 1. līdz 4. panta nozīmē Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs)³⁴ par terorisma apkarošanu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris)³⁵.	4. Šīs direktīvas nozīmē „teroristu finansēšana” nozīmē finanšu līdzekļu nodrošināšanu vai vākšanu jebkādā veidā, tieši vai netieši, ar nodomu, ka tie būtu jāizmanto, vai apzinoties, ka tos pilnībā vai daļēji izmantos individuāls terorists vai teroristu organizācija, lai veiktu jebkuru nodarījumu 1. līdz 4. panta nozīmē Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs)³⁴ par terorisma apkarošanu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris)³⁵.
______________	_________________
³⁴ OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.	³⁴ OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.
³⁵ OV L 330, 9.12.2008., 21.-23. lpp.	³⁵ OV L 330, 9.12.2008., 21.-23. lpp.

Pamatojums

Teroristu finansēšanas definīcijai jābūt saskaņotai ar Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk FATF) definīciju.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – d punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) nekustamā īpašuma aģentiem, tostarp īpašuma izīrēšanas aģentiem;	(d) nekustamā īpašuma aģentiem;

Pamatojums

Nav pietiekamu liecību tam, lai pamatotu direktīvas jomu paplašināšanu, iekļaujot izīrēšanas aģentus. Nav konstatēti veidi, kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai izmanto izīrēšanas aģentus.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm, ja maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 15 000 apmērā vai vairāk neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – f, fa, fb punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem.	(f) kazino;
	(fa) azartspēlēm tiešsaistē;
	(fb) citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz laimestu izmaksāšanu;

Pamatojums

Jānošķir dažādi azartspēļu veidi. Dažiem veidiem ir augsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, bet citiem tas ir zemāks. Attiecībā uz pārējiem azartspēļu veidiem atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šāds risks pastāv tikai laimestu izmaksāšanas laikā, un ir samērīgi ierobežot viņu pienākumus ar šīm konkrētajām situācijām.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) nodokļu noziegumi, kas saistīti ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem;

Pamatojums

Svarīgi atsevišķi definēt nodokļu noziegumus ar tiem saistīto pārkāpumu nopietnuma dēļ.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) visi noziedzīgi nodarījumi, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – i punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) fiziska(s) persona(s), kas pilnībā ir kādas juridiskas vienības īpašnieks vai to kontrolē, jo tai tieši vai netieši pieder pietiekama akciju daļa vai balsstiesības, tostarp ar uzrādītāja akciju palīdzību, un kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem.	(i) fiziska(s) persona(s), kas pilnībā ir kādas juridiskas vienības īpašnieks vai to kontrolē, jo tai tieši vai netieši pieder pietiekama akciju daļa vai balsstiesības, tostarp ar uzrādītāja akciju palīdzību, un kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem.
25 % akciju plus viena akcija ir pietiekams pierādījums īpašumtiesībām vai kontrolei, ko īsteno akciju turētājs, un attiecas uz tiešo un netiešo īpašumtiesību visiem līmeņiem,

Pamatojums

Nosakot 25% robežu visiem īpašuma tiesību līmeņiem, var rasties situācija, kad par faktiskajiem īpašniekiem uzskata fiziskas personas, kurām kā akciju turētājām faktiski nav nekādas kontroles, un tādējādi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem nav nekādas nozīmes.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia) ja saskaņā ar (i) vai (ii) punktu nav identificētas fiziskas personas, kuras ieņem augstākos pārvaldības amatus. Šādā gadījumā, lai pamatotu šādu personu neesamību, atbildīgajam subjektam jādokumentē darbības, kas veiktas faktisko īpašnieku identificēšanai saskaņā ar (i) vai (ii) punktu.

Pamatojums

Var būt gadījumi, kad akciju turētāji ir ļoti diversificēti un nav iespējams identificēt faktiskos īpašniekus saskaņā ar (i) vai (ii) punktu. Tāpēc šādām situācijām atzinuma sagatavotājs ierosina iekļaut FATF noteikumus, minot personas, kas ieņem augstākos pārvaldības amatus. Iespējas, ka atbildīgie subjekti šādu noteikumu varētu izmantot pārmērīgi un neatbilstoši, var samazināt, paredzot atbilstošus aizsargpasākumus.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) „politiski ietekmējamas ārvalstu personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus trešā valstī;	(a) „politiski ietekmējamas ārvalstu personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus citā trešā valstī;

Pamatojums

Nav kritēriju, lai pamatotu, ka mazāks faktiskais risks ir tad, ja cita valsts ir ES dalībvalsts vai trešā valsts. Komisijas izmantotā pieeja ir pretrunā FATF standartiem, kuri šajā jomā neņem vērā pārvalstiskus aspektus. Priekšlikumā ierosināto pieeju varētu būt grūti pamatot ar risku mazināšanas vai citiem pasākumiem ES līmenī.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) „politiski ietekmējamas iekšzemes personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus kādā dalībvalstī;	(b) „politiski ietekmējamas iekšzemes personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus attiecīgajā dalībvalstī;
	Lingvistisks grozījums

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – d apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) parlamentu locekļi,

(ii) parlamentu vai citu likumdošanas struktūru locekļi,

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) „azartspēļu pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuri ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp tādās, kuras ietver prasmju elementu, piemēram, izlozēs, kazino spēlēs, pokera spēlēs un derībās, un kuri tiek sniegti fiziskā atrašanās vietā vai ar jebkādiem līdzekļiem attālināti, ar elektroniskiem līdzekļiem vai ar jebkādas citas sakaru tehnoloģijas starpniecību, un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla lūguma;

(10) „azartspēļu pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuri ietver likmes ar naudas vērtību vai ko var pārvērst naudā laimes spēlēs, tostarp tādās, kuras ietver prasmju elementu, piemēram, izlozēs, bingo, kazino spēlēs, pokera spēlēs un derībās, un kuri tiek sniegti fiziskā atrašanās vietā vai ar jebkādiem līdzekļiem attālināti, ar elektroniskiem līdzekļiem vai ar jebkādas citas sakaru tehnoloģijas starpniecību, un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla lūguma;

Pamatojums

Lai mazinātu mafijas iefiltrēšanās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus un nodrošinātu, ka azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem ir vienlīdzīgas konkurences iespējas, direktīvai būtu jāattiecas uz visām spēlēm, tostarp arī uz laimes spēlēm, ko piedāvā ar sociālo tīklu starpniecību. Ar azartspēļu nozari saistītie riski nosaka to, ka visām spēlēm jāparedz vienādi kontroles pasākumi tā, lai nebūtu "pelēko zonu". Līdz ar to jānosaka, ka bingo tiek iekļauts "azartspēļu pakalpojumos".

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija lūdz Eiropas Banku iestādei (turpmāk – EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (turpmāk – EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI) sniegt atzinumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas skar iekšējo tirgu.	1. Eiropas Komisija sagatavo tādu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku novērtējumu, kuriem ir ietekme uz iekšējo tirgu. Lai šādu novērtējumu sagatavotu, Eiropas Komisija konsultējas ar Eiropolu, Eiropas Banku iestādi (turpmāk — EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk — EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (turpmāk — EVTI), un pēc vajadzības ar citām iestādēm.
Atzinumu sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.	Novērtējumu sagatavo divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka atbilstoši starptautiskajiem standartiem vienota nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku novērtējuma sagatavošanai piemērotākā institūcija ir Komisija. Šādam novērtējumam vajadzīgi dati no citām attiecīgām aģentūrām (piemēram, tiesībaizsardzības un robežkontroles iestādēm).

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija dara atzinumu pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku.	2. Komisija dara novērtējumu pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku.

Pamatojums

Atbilstoši 1. punkta grozījumam.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

10. pants – d punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem – veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;	(d) attiecībā uz kazino — veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;
	attiecībā uz azartspēlēm tiešsaistē — nodibinot darījuma attiecības;
	attiecībā uz citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem — veicot laimestu izmaksāšanu, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu operāciju vai ar vairākām operācijām, kas šķiet saistītas;

Pamatojums

Jānošķir dažādi azartspēļu veidi. Dažiem veidiem ir augsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, bet citiem tā gandrīz nav. Zema nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska azartspēļu organizatoriem būtu jānosaka tikai prasība veikt klienta uzticamības pārbaudes pasākumus gadījumos, kad izmaksājamais laimests pārsniedz noteiktu summu.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

17. pants – -1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1a) Dalībvalstis 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajām iestādēm nosaka pienākumu garantēt, ka tās neveic ienākošās un izejošās darījumu operācijas ar azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav attiecīgās dalībvalsts azartspēļu licences.

Pamatojums

Šis grozījums vērsts uz izmaksu un iemaksu bloķēšanas vienkāršošanu tiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav saņēmuši nepieciešamo valsts licenci. Šī direktīva un tās īstenošanas tiesību akti attiecas tikai uz legālajiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem (kuri saņēmuši nepieciešamo valsts licenci azartspēļu rīkošanai). Tomēr vislielākais nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risks ir tieši nelegālās azartspēles. Tāpēc svarīgu ieguldījumu varētu dot izmaksu un iemaksu bloķēšana nelegālo azartspēļu rīkotājiem.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

19. pants – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz darījumiem vai komercdarbības attiecībām ar politiski ietekmējamām iekšzemes personām vai personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgu amatu starptautiskā organizācijā, dalībvalstis papildus 11. pantā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem prasa atbildīgajiem subjektiem,	Dalībvalstis prasa atbildīgajiem subjektiem:

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs aizstāv pieeju, saskaņā ar ko ievēro starptautiskos standartus, kuros atzīts, ka a priori politiski ietekmējamām ārvalstu un iekšzemes personām risks nav vienāds, un tāpēc atbildīgajiem subjektiem abos gadījumos veicamo pasākumu raksturs ir atšķirīgs. Priekšlikumā izmantotā pieeja atbildīgajiem subjektiem varētu radīt nesamērīgu slogu, liekot visiem klientiem piemērot pastiprinātus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

19. pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) lai tiem būtu atbilstīgas uz riska faktoriem balstītas procedūras, lai noteiktu, vai klients vai klienta faktiskais īpašnieks ir šāda persona;	a) veikt atbilstošus pasākumus, lai noteiktu, vai klients vai faktiskais īpašnieks ir politiski ietekmējama iekšzemes persona vai persona, kas ieņem vai ir ieņēmusi svarīgu amatu starptautiskā organizācijā;

Pamatojums

Šis noteikums, kas ir tieši pārņemts no punkta par ārvalstu politiski ietekmējamām personām, starptautiski ir jāsaprot kā atbildīgo subjektu pienākums noskaidrot, vai klients nerezidents ir politiski ietekmējama persona. Šīs prasības attiecināšanu uz visiem iekšzemes klientiem varētu uzskatīt par nesamērīgu.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi vai juridiskas vienības, kas darbojas to teritorijā, iegūst un to rīcībā ir adekvāta, pareiza un aktuāla informācija par to faktiskajiem īpašniekiem.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi vai juridiskas vienības, kas izveidotas to teritorijā, iegūst un to rīcībā ir adekvāta, pareiza un aktuāla informācija par to faktiskajiem īpašniekiem.

Pamatojums

FATF standartos minētas juridiskas vienības, kas izveidotas attiecīgajā teritorijā. Atzinuma sagatavotājs iesaka izmantot šo terminu saskaņotībai.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tiem ir vajadzīgi savu uzdevumu izpildei. Turklāt FIU atbild uz informācijas pieprasījumiem, ko iesniedz tās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes, ja vien nav faktisku iemeslu uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas atklāšana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, vai neatbilstīga nolūkam, kādā tā ir pieprasīta.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tiem ir vajadzīgi savu uzdevumu izpildei. Turklāt FIU atbild uz informācijas pieprasījumiem, ko iesniedz tās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes, un kuri attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, saistītu noziedzīgu nodarījumu un teroristu finansēšanas izmeklēšanu, ja vien nav faktisku iemeslu uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas atklāšana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, vai neatbilstīga nolūkam, kādā tā ir pieprasīta. Ja FIU saņem šādu pieprasījumu, lēmums veikt analīzi un/vai izplatīt informāciju pieprasījumu iesniegušajai tiesībaizsardzības iestādei būtu jāpieņem FIU.

Pamatojums

Papildus informācijai, ko atbildīgie subjekti sniedz FIU (saskaņā ar saņemšanas funkciju), FIU, lai pienācīgi veiktu analīzi, jābūt iespējām iegūt un izmantot papildu informāciju no ziņotājām iestādēm. Turklāt FIU jābūt iespējām atbildēt uz savas valsts tiesībaizsardzības iestāžu informācijas pieprasījumiem, kuri attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, saistītu noziedzīgu nodarījumu un teroristu finansēšanas izmeklēšanu. Kad FIU saņem šādu pieprasījumu, lēmumu par analīzes veikšanu un/vai informācijas sniegšanu tiesībaizsardzības iestādei, kas to pieprasījusi, pieņem FIU.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti aizsargā no draudiem vai naidīgām darbībām, tostarp atlaišanas no darba savus darbiniekus, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, un, ja vajadzīgs, nodrošina viņiem pienācīgu juridisko aizsardzību.

Pamatojums

Darbiniekiem, kas ziņo par aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, jānodrošina pienācīgu juridiskā aizsardzība, un viņiem nav jābaidās, ka varētu tikt atlaisti no darba.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

39. pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) klienta uzticamības pārbaudes gadījumā – nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par laikposmu, kas ir pieci gadi pēc tam, kad komercdarbības attiecības ar to klientu ir izbeigušās. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, šādā gadījumā tajos nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Maksimālais datu glabāšanas periods pēc komercdarbības attiecību izbeigšanās nepārsniedz desmit gadus;	a) klienta uzticamības pārbaudes gadījumā – nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par laikposmu, kas ir pieci gadi pēc tam, kad komercdarbības attiecības ar to klientu ir izbeigušās, vai pēc gadījuma rakstura darījuma datuma. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, šādā gadījumā tajos nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Maksimālais datu glabāšanas periods pēc komercdarbības attiecību izbeigšanās nepārsniedz desmit gadus;

Pamatojums

Saskaņā ar 10. pantu atbildīgajiem subjektiem jāveic klienta uzticamības pārbaude ne tikai izveidojot (ilgtermiņa) darījumu attiecības, bet arī veicot gadījuma rakstura darījumus, kas pārsniedz konkrētu minimālo summu. Šā grozījuma mērķis ir pienākumu paplašināt, nosakot prasību glabāt arī no gadījuma rakstura darījumiem savākto informāciju. Tas atbilst FATF ieteikumiem (11. apsvērums).

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

III pielikums – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) valstis, kurām ir ievērojams ārzonas finanšu sektors.

Pamatojums

Pārvirzes uz trešām valstīm parasti saistītas ar nepārredzamības garantijām, ko tās piedāvā saistībā ar izcelsmes valsts iestādēm, tostarp attiecībā uz nodokļiem. Šis jautājums kļuvis svarīgāks pēc tam, kad FATF nepārprotami klasificējusi ar nodokļiem saistītus pārkāpumus kā noziegumus, kas izriet no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai
Atsauces	COM(2013)0045 – C7-0032/2013 – 2013/0025(COD)
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 12.3.2013	LIBE 12.3.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 12.3.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Antonio López-Istúriz White 20.6.2013
51. pants – komiteju apvienotās sanāksmes Datums, kad paziņoja plenārsēdē	10.10.2013
Izskatīšana komitejā	17.9.2013
Pieņemšanas datums	26.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 7 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eduard-Raul Hellvig, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer, Axel Voss

PROCEDŪRA

Virsraksts	Finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai
Atsauces	COM(2013)0045 – C7-0032/2013 – 2013/0025(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	5.2.2013
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 12.3.2013	LIBE 12.3.2013
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 12.3.2013	IMCO 12.3.2013	JURI 12.3.2013	PETI 12.3.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	IMCO 20.3.2013	PETI 19.2.2013
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Krišjānis Kariņš 12.9.2013	Judith Sargentini 12.9.2013
51. pants – komiteju apvienotās sanāksmes Datums, kad paziņoja plenārsēdē	10.10.2013
Izskatīšana komitejā	28.11.2013	9.1.2014	20.2.2014
Pieņemšanas datums	20.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marino Baldini, Elena Băsescu, Jean-Paul Besset, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Carlos Coelho, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Ioan Enciu, Frank Engel, Diogo Feio, Kinga Gál, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Jürgen Klute, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Louis Michel, Marlene Mizzi, Claude Moraes, Judith Sargentini, Olle Schmidt, Theodor Dumitru Stolojan, Sampo Terho, Nils Torvalds, Pablo Zalba Bidegain, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zdravka Bušić, Cornelis de Jong, Sari Essayah, Stanimir Ilchev, Krišjānis Kariņš, Franziska Keller, Jean Lambert, Ulrike Lunacek, Siiri Oviir, Joanna Senyszyn, Roberts Zīle
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Christa Klaß, Derek Vaughan
Iesniegšanas datums	28.2.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika