Procedūra : 2013/0265(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0167/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0167/2014

Debates :

PV 02/04/2014 - 26
CRE 02/04/2014 - 26

Balsojumi :

PV 03/04/2014 - 7.3
CRE 03/04/2014 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0279

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 937kWORD 622k
11.3.2014
PE 522.956v02-00 A7-0167/2014

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem

(COM(2013)0550 – C7‑0241/2013 – 2013/0265(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Pablo Zalba Bidegain

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
  Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem

(COM(2013)0550 – C7‑0241/2013 – 2013/0265(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0550),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0241/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 5. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A7-0167/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai regulētu starpbanku komisijas maksas, dažās dalībvalstīs21 tiek gatavoti tiesību akti, kas aptver vairākus jautājumus, tostarp maksimālās robežvērtības noteikšanu starpbanku komisijas maksām dažādos līmeņos, tirgotāju maksas, visu karšu pieņemšanas noteikumu (Honour All Cards Rule) vai novirzīšanas pasākumus. Dažās dalībvalstīs pastāvošie administratīvie lēmumi ievērojami atšķiras. Ņemot vērā to, kādu kaitējumu starpbanku komisijas maksas nodara mazumtirgotājiem un patērētājiem, sagaidāms, ka valstu līmenī tiks turpmāk ieviesti regulatīvi pasākumi, kas pievērsīsies šo maksu līmenim vai atšķirībām. Šādi valstu pasākumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus saistībā ar iekšējā tirgus izveidi kartēm piesaistītu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā un tādējādi ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(7) Lai regulētu starpbanku komisijas maksas, dažās dalībvalstīs21 notiek vai jau ir pabeigta tādu tiesību aktu sagatavošana, kas aptver vairākus jautājumus, tostarp maksimālās robežvērtības noteikšanu starpbanku komisijas maksām dažādos līmeņos, tirgotāju maksas, visu karšu pieņemšanas noteikumu (Honour All Cards Rule) vai novirzīšanas pasākumus. Dažās dalībvalstīs pastāvošie administratīvie lēmumi ievērojami atšķiras. Lai ieviestu lielāku saskaņotību starpbanku komisijas maksu līmeņos, sagaidāms, ka valstu līmenī tiks turpmāk ieviesti regulatīvi pasākumi, kas pievērsīsies šo maksu līmenim vai atšķirībām. Šādi valstu pasākumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus saistībā ar iekšējā tirgus izveidi kartēm piesaistītu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā un tādējādi ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību.

__________________

__________________

21 Itālija, Ungārija, Polija un Apvienotā Karaliste.

21 Itālija, Ungārija, Polija un Apvienotā Karaliste.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Maksājumu kartes ir mazumtirdzniecībā visbiežāk lietotais elektronisko maksājumu instruments. Tomēr Savienības maksājumu karšu tirgus integrācija nebūt nav pilnīga, jo daudzi maksājumu risinājumi nevar attīstīties ārpus to valstu robežām un jauniem Eiropas mēroga pakalpojumu sniedzējiem tiek liegta piekļuve tirgum. Tirgus integrētības trūkums patērētājiem un mazumtirgotājiem pašlaik rada augstākas cenas un mazāku maksājumu pakalpojumu izvēli, kā arī ierobežotākas iespējas izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tādēļ ir vajadzīgs novērst tādus šķēršļus efektīvai karšu tirgus darbībai — tostarp attiecībā uz mobilajiem un interneta maksājumiem, kuru pamatā ir karšu darījumi —, kas joprojām liedz izvērst pilnībā integrētu tirgu.

(8) Maksājumu kartes ir mazumtirdzniecībā visbiežāk lietotais elektronisko maksājumu instruments. Tomēr Savienības maksājumu karšu tirgus integrācija nebūt nav pilnīga, jo daudzi maksājumu risinājumi nevar attīstīties ārpus to valstu robežām un jauniem Eiropas mēroga pakalpojumu sniedzējiem tiek liegta piekļuve tirgum. Lai varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, ir jānovērš šķēršļi jaunu karšu maksājumu risinājumu ieviešanai, tostarp attiecībā uz mobilajiem un interneta maksājumiem, kuru pamatā ir karšu darījumi.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai iekšējais tirgus efektīvi, elektronisko maksājumu izmantošana būtu jāsekmē un jāatvieglo par labu mazumtirgotājiem un patērētājiem. Kartes un citus elektroniskos maksājumus var izmantot krietni daudzpusīgāk, un tie ietver iespējas norēķināties tiešsaistē, lai izmantotu iekšējā tirgus un e-komercijas priekšrocības; vienlaikus elektroniskie maksājumi arī mazumtirgotājiem nodrošina potenciāli drošus maksājumus. Tādēļ tas, ka skaidras naudas vietā tiek izmantoti karšu maksājumi un kartēm piesaistīti maksājumi, varētu labvēlīgi ietekmēt mazumtirgotājus un patērētājus, ja maksa par maksājumu sistēmu izmantošanu būtu noteikta ekonomiski izdevīgā līmenī, un vienlaikus veicināt inovācijas un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

(9) Lai iekšējais tirgus varētu darboties efektīvi, elektronisko maksājumu izmantošana būtu jāsekmē un jāatvieglo par labu mazumtirgotājiem un patērētājiem. Kartes un citus elektroniskos maksājumus var izmantot daudzpusīgāk, un tie ietver iespējas norēķināties tiešsaistē, lai izmantotu iekšējā tirgus un e-komercijas priekšrocības; vienlaikus elektroniskie maksājumi arī mazumtirgotājiem nodrošina potenciāli drošus maksājumus. Tādēļ tas, ka skaidras naudas vietā tiek izmantoti karšu maksājumi un kartēm piesaistīti maksājumi, varētu labvēlīgi ietekmēt mazumtirgotājus un patērētājus, ja maksa par maksājumu sistēmu izmantošanu būtu noteikta ekonomiski izdevīgā līmenī, un vienlaikus veicināt godīgu konkurenci, inovācijas un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Viens no galvenajiem aspektiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību saistībā ar karšu maksājumiem un kartēm piesaistītiem maksājumiem, ir starpbanku komisijas maksas, kuras tiek plaši izmantotas un uz kurām vairumā dalībvalstu neattiecas nekādi tiesību akti. Starpbanku komisijas maksas ir starpbanku maksas, ko parasti piemēro starp karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un karti izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir piederīgi noteiktai karšu shēmai. Starpbanku komisijas maksas veido lielu daļu no maksām, ko kartes pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par katru darījumu iekasē no tirgotājiem. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas kopējās preču un pakalpojumu cenās. Šķiet, ka praksē konkurence starp karšu shēmām ir lielā mērā vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk izdodošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju (piemēram, banku) pārliecinātu izdot to kartes, kas tirgū — atšķirībā no ierastās cenu disciplinējošās ietekmes, kāda ir konkurencei tirgus ekonomikas apstākļos — parasti rada augstākas, nevis zemākas starpbanku komisijas maksas. Starpbanku komisijas maksu regulēšana uzlabotu iekšējā tirgus darbību.

(10) Vairumā dalībvalstu uz starpbanku komisijas maksām attiecas nevis tiesību akti, bet gan dalībvalstu konkurences iestāžu lēmumi. Starpbanku komisijas maksas ir starpbanku maksas, kas no karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem parasti tiek nodotas karti izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir piederīgi attiecīgajai shēmai. Starpbanku komisijas maksas ir to maksu galvenā sastāvdaļa, ko kartes pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par katru darījumu iekasē no tirgotājiem. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas, tāpat kā visas citas savas izmaksas, kopējās preču un pakalpojumu cenās. Konsekventa konkurences noteikumu piemērošana attiecībā uz starpbanku komisijas maksām samazinātu darījumu izmaksas patērētājiem un tādējādi uzlabotu iekšējā tirgus darbību.

 

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Pašlaik pastāvošās dažādās starpbanku komisijas maksas un to atšķirīgais līmenis neļauj rasties “jauniem” Savienības mēroga dalībniekiem, kuri pamatotos uz uzņēmējdarbības modeļiem ar zemākām starpbanku komisijas maksām, un ierobežo potenciālus apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus un no tiem izrietošo efektivitāti. Tas negatīvi ietekmē mazumtirgotājus un patērētājus un kavē inovāciju. Savienības mēroga dalībniekiem būtu izdevējbankām jāpiedāvā vismaz augstākā līmeņa starpbanku komisijas maksa, kas dominē tirgū, kurā tie vēlas iekļūt, tāpēc arī rodas pastāvīga tirgus sadrumstalotība. Arī pastāvošās vietējās shēmas, kurās ir zemākas starpbanku komisijas maksas vai kurās to vispār nav, var būt spiestas aiziet no tirgus tādēļ, ka bankas izdara spiedienu saistībā ar lielāku starpbanku komisijas maksas ieņēmumu iegūšanu. Tā rezultātā patērētāji un tirgotāji attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem saskaras ar ierobežotu izvēli, augstākām cenām un zemāku kvalitāti, turklāt to spēja izmantot Savienības mēroga maksājumu risinājumus ir ierobežota. Papildus tam mazumtirgotāji nevar pārvarēt maksu atšķirības, izmantojot karšu pieņemšanas pakalpojumus, ko bankas piedāvā citās dalībvalstīs. Īpaši noteikumi, ko izmanto maksājumu shēmas, pieprasa, lai par katru maksājuma darījumu “tirdzniecības vietā (mazumtirgotāja valstī) tiktu piemērota starpbanku komisijas maksa. Tas neļauj pieņēmējbankām veiksmīgi piedāvāt to pakalpojumus pārrobežu līmenī. Turklāt tas neļauj mazumtirgotājiem samazināt to maksājumu izmaksas par labumu patērētājiem.

 

(11) Pašlaik pastāvošās dažādās starpbanku komisijas maksas un to atšķirīgais līmenis neļauj rasties “jauniem” Savienības mēroga dalībniekiem, kuri pamatotos uz uzņēmējdarbības modeļiem ar zemākām starpbanku komisijas maksām vai bez tām, un ierobežo potenciālus apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus un no tiem izrietošo efektivitāti. Tas negatīvi ietekmē mazumtirgotājus un patērētājus un kavē inovāciju. Savienības mēroga dalībniekiem būtu izdevējbankām jāpiedāvā vismaz augstākā līmeņa starpbanku komisijas maksa, kas dominē tirgū, kurā tie vēlas iekļūt, tāpēc arī rodas pastāvīga tirgus sadrumstalotība. Arī pastāvošās vietējās shēmas, kurās ir zemākas starpbanku komisijas maksas vai kurās to vispār nav, var būt spiestas aiziet no tirgus tādēļ, ka bankas izdara spiedienu saistībā ar lielāku starpbanku komisijas maksas ieņēmumu iegūšanu. Tā rezultātā patērētāji un tirgotāji attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem saskaras ar ierobežotu izvēli, augstākām cenām un zemāku kvalitāti, turklāt to spēja izmantot Savienības mēroga maksājumu risinājumus ir ierobežota. Papildus tam mazumtirgotāji nevar pārvarēt maksu atšķirības, izmantojot karšu pieņemšanas pakalpojumus, ko bankas piedāvā citās dalībvalstīs. Īpaši noteikumi, ko izmanto starptautiskās karšu maksājumu shēmas saskaņā ar to teritoriālo licencēšanas politiku, paredz par katru maksājuma darījumu piemērot “tirdzniecības vietas (mazumtirgotāja valsts) starpbanku komisijas maksu. Tas neļauj pieņēmējiem veiksmīgi piedāvāt to pakalpojumus pārrobežu līmenī. Turklāt tas var arī radīt šķēršļus mazumtirgotājiem samazināt to maksājumu izmaksas par labu patērētājiem.

 

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Šajā regulā izmantota pakāpeniska pieeja. Pirmkārt, ir jāveic pasākumi, lai atvieglotu maksājumu karšu izdošanu un maksājumu karšu darījumu pieņemšanu pārrobežu mērogā. Tam, ka tirgotājiem ir ļauts izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”) un ka attiecībā uz pārrobežā pieņemtiem darījumiem tiek noteikts maksimālais pārrobežu starpbanku komisijas maksu līmenis, būtu jānodrošina vajadzīgā juridiskā skaidrība. Turklāt atļaujām izdot vai pieņemt maksājumu instrumentus Savienībā vajadzētu būt spēkā bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. Šie pasākumi veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji.

(15) Lai veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji, šo regulu piemēro maksājumu karšu izdošanai un maksājumu karšu darījumu pieņemšanai gan pārrobežu, gan iekšzemes mērogā. Ja tirgotāji var izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”), ko veicinās vienāda maksimālā gan iekšzemes, gan pārrobežu starpbanku komisijas maksas līmeņa noteikšana pieņemtiem darījumiem un teritoriālās licencēšanas aizliegums, vajadzētu būt arī iespējai nodrošināt vajadzīgo juridisko skaidrību un novērst maksājuma karšu sistēmu konkurences izkropļojumus.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas, kas piemērojamas pirmajā šīs regulas posmā. Tādēļ noteikumiem, kas attiecas uz šiem darījumiem, būtu jāstājas spēkā jau tuvākajā laikā, lai mazumtirgotājiem radītu iespējas meklēt lētākus pārrobežu pieņemšanas pakalpojumus un stimulētu vietējos banku sektorus vai shēmas samazināt to pieņemšanas maksas.

(16) Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas. Lai pieņemšanas pakalpojumu tirgū nodrošinātu godīgu konkurenci, noteikumi, kas saistīti ar pārrobežu un iekšzemes darījumiem, būtu jāpiemēro vienlaicīgi un samērīgā laikposmā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ņemot vērā maksājumu karšu sistēmu migrācijas grūtības un sarežģītību, ko paredz šī regula.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Attiecībā uz iekšzemes darījumiem ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām nodrošinātu laiku pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus.

(17) Tomēr ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām būtu laiks pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, kad būs pagājis viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai atvieglotu pārrobežu pieņemšanu, visiem (pārrobežu un iekšzemes) “patērētāju” debetkaršu darījumiem un kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,20 % apmērā un visiem (pārrobežu un iekšzemes) patērētāju kredītkaršu darījumiem un uz tiem balstītajiem kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,30 % apmērā.

(18) Visiem debetkaršu darījumiem un kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,2 % apmērā un visiem kredītkaršu darījumiem un uz tiem balstītajiem kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,3 % apmērā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Ietekmes novērtējums liecina, ka aizliegums darījumiem ar debetkarti piemērot starpbanku komisijas maksas uzlabos karšu pieņemšanas un izmantošanas rādītājus, labvēlīgi ietekmēs vienotā tirgus izveidi un sniegs vairāk priekšrocību tirgotājiem un patērētājiem nekā maksimālā robežvērtība, kas noteikta augstākā līmenī. Turklāt tādējādi netiks pieļauta situācija, ka iekšzemes sistēmas, kas paredz ļoti zemas starpbanku komisijas maksas debeta darījumiem vai šādas maksas nepiemēro, negatīvi ietekmē augstāka maksimālā robežvērtība saistībā ar darbības paplašināšanos pārrobežu mērogā vai ar to, ka jaunie tirgus dalībnieki maksu palielina līdz maksimālās robežvērtības līmenim. Aizliegums darījumiem ar debetkarti piemērot starpbanku komisijas maksas arī mazina risku, ka starpbanku komisijas maksu modelis tiks pārnests uz jauniem, novatoriskiem maksājumu pakalpojumiem, tādiem kā mobilās un tiešsaistes sistēmas.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Saskaņā ar vienotā tirgus pamatprincipiem pieņēmējiem vajadzētu būt iespējai sniegt pakalpojumus tirgotājiem visā Savienībā, izmantojot daudzpusējās starpbanku komisijas maksas, ko tie piemēro iekšzemes tirgū. Viņiem nevajadzētu pārrobežu darījumiem piemērot augstākas daudzpusējās starpbanku komisijas maksas nekā tie piemēro iekšzemes darījumiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Maksājumu karšu darījumi parasti tiek veikti, pamatojoties uz diviem galvenajiem uzņēmējdarbības modeļiem — tā dēvētajām trīspusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – pieņemošā un izdodošā shēma – tirgotājs) un četrpusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – izdevējbanka – pieņēmējbanka – tirgotājs). Daudzas četrpusējās maksājumu karšu shēmas izmanto atklātu starpbanku komisijas maksu, kas galvenokārt ir daudzpusēja. Trīspusējās maksājumu karšu shēmās starpbanku komisijas maksas (pieņēmējbankas segta maksa, ar ko tiek stimulēta karšu izdošana un izmantošana) ir slēptas. Lai ņemtu vērā to, ka pastāv slēptas starpbanku komisijas maksas, un palīdzētu radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, trīspusējās maksājumu karšu shēmas, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējus izmanto kā izdevējus vai pieņēmējus, būtu jāuzskata par četrpusējām maksājumu karšu shēmām, un tām būtu jāievēro tādi paši noteikumi, turklāt pārredzamība un citi pasākumi, kas saistīti ar darbības noteikumiem, būtu jāpiemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem.

(22) Maksājumu karšu darījumi parasti tiek veikti, pamatojoties uz diviem galvenajiem uzņēmējdarbības modeļiem — tā dēvētajām trīspusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – pieņemošā un izdodošā shēma – tirgotājs) un četrpusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – izdevējbanka – pieņēmējbanka – tirgotājs). Daudzas četrpusējās maksājumu karšu shēmas izmanto atklātu starpbanku komisijas maksu, kas galvenokārt ir daudzpusēja. Trīspusējās maksājumu karšu shēmās starpbanku komisijas maksas (pieņēmējbankas segta maksa, ar ko tiek stimulēta karšu izdošana un izmantošana) ir slēptas. Lai atzītu to, ka pastāv slēptas starpbanku komisijas maksas, un palīdzētu radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, trīspusējās maksājumu karšu shēmas, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējus izmanto kā izdevējus vai pieņēmējus, būtu jāuzskata par četrpusējām maksājumu karšu shēmām un tām būtu jāievēro tādi paši noteikumi, turklāt pārredzamība un citi pasākumi, kas saistīti ar darbības noteikumiem, būtu jāpiemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem. Trīspusējām shēmām būtu jāpieņem jebkura pieņēmēja darījumi, kas veikti ar to kartēm, pamatojoties uz vispārējiem karšu darījumu standartiem un pieņemšanas noteikumiem, kas ir salīdzināmi ar tirgotāja noteikumiem attiecībā uz konkrētajām trīspusējām shēmām un ar starpbanku komisijas maksu maksimālajām robežvērtībām saskaņā ar šo regulu.

Pamatojums

Nosakot, ka trīspusējām shēmām ir jāpieņem visi darījumi, tās darbosies kā četrpusējās shēmas attiecībā uz daudzpusējo starpbanku komisijas maksu maksimālajām robežvērtībām un palielinās konkurenci pieņemšanas pakalpojumu jomā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Ir svarīgi nodrošināt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko maksā vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, netiek apieti, izmantojot alternatīvas maksu plūsmas, ko saņem izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Lai no tā izvairītos, “neto kompensācija” par maksām, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā un saņem no maksājumu karšu shēmas, būtu jāuzskata par starpbanku komisijas maksu. Lai pārbaudītu, vai notiek noteikumu apiešana, aprēķinot starpbanku komisijas maksu, būtu jāņem vērā maksājumu vai stimulu kopējā summa, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs par regulētajiem darījumiem ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas, atņemot no tās maksas, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis shēmai. Vērā ņemamie maksājumi, stimuli un maksas varētu būt tieši (t. i., saistīti ar apjomu vai konkrēto darījumu), vai netieši (tostarp tirgvedības stimuli, piemaksas, rabati par atbilstību noteiktiem darījumu apjomiem).

(23) Ir svarīgi nodrošināt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko maksā vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, netiek apieti, izmantojot alternatīvas maksu plūsmas, ko saņem izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Lai to novērstu, “neto kompensācija” par maksām, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā un saņem no maksājumu karšu shēmas, ieskaitot iespējamās maksas par atļauju izsniegšanu, būtu jāuzskata par starpbanku komisijas maksu. Lai pārbaudītu, vai notiek noteikumu apiešana, aprēķinot starpbanku komisijas maksu, būtu jāņem vērā maksājumu vai stimulu kopējā summa, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs par regulētajiem darījumiem ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas, atņemot no tās maksas, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis shēmai, kā arī monetārie stimuli vai līdzvērtīgi maksājumi, ko kartes turētājs ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas. Būtu jāņem vērā visi maksājumi, stimuli un maksas — gan tiešie (t. i., saistīti ar apjomu vai konkrēto darījumu), gan netiešie (tostarp tirgvedības stimuli, piemaksas, rabati par atbilstību noteiktiem darījumu apjomiem). Pārbaudot to, vai šīs regulas noteikumi par maksimālajām pieļaujamajām starpbanku komisijas maksu likmēm tiek apieti, īpaši jāņem vērā izdevēju peļņa no speciālām programmām, ko maksājumu karšu izdevēji īsteno kopīgi ar maksājumu karšu shēmām, kā arī ienākumi no apstrādes, licencēšanas un citām maksām, kas ir karšu struktūru ienākumi.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Lai ierobežojumi attiecībā uz visu karšu pieņemšanas noteikumu darbotos efektīvi, ir obligāti nepieciešama noteikta informācija. Pirmkārt, maksājumu saņēmējiem vajadzētu būt līdzekļiem, lai identificētu dažādo kategoriju kartes. Tāpēc dažādās kategorijas vajadzētu spēt identificēt vizuāli un ar elektroniskas ierīces palīdzību. Otrkārt, arī maksātājam vajadzētu būt informētam par tā maksājumu instrumenta(-u) pieņemšanu attiecīgā tirdzniecības vietā. Nepieciešams, lai maksājuma saņēmējs maksātājam jebkādus ierobežojumus saistībā ar attiecīgā zīmola izmantošanu darītu zināmus tajā pašā laikā un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā informāciju, ka attiecīgais zīmols tiek pieņemts.

(30) Maksājumu saņēmējiem un maksātājiem vajadzētu būt līdzekļiem, lai identificētu dažādo kategoriju kartes. Tāpēc dažādajām kategorijām vajadzētu būt elektroniski un — attiecībā uz jaunizdotām kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem — arī vizuāli identificējamām ar ierīces vai maksājumu termināļa palīdzību. Otrkārt, arī maksātājam vajadzētu būt informētam par tā maksājumu instrumenta(-u) pieņemšanu attiecīgā tirdzniecības vietā.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a) Maksājums ir līgums starp maksātāju un maksājuma saņēmēju. Lai nodrošinātu efektīvu zīmolu konkurenci, ir būtiski, lai maksājumu lietojumprogrammas izvēlētos lietotāji, nevis to noteiktu tirgus iepriekšējos posmos, ko veido maksājumu karšu shēmas, maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai apstrādātāji. Ar šādu nosacījumu nevajadzētu liegt maksātājiem un maksājumu saņēmējiem iespēju, kad tas ir tehniski iespējams, iestatīt automātisku lietojumprogrammas izvēli, ja šo izvēli katrā darījumā ir iespējams mainīt. Ja maksājumu saņēmējs ir izvēlējies abu pušu atbalstītu lietojumprogrammu, lietotājam vajadzētu būt iespējai izvēli noraidīt un izvēlēties citu lietojumprogrammu.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas strīdi, ir iespējama tiesību aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas.

(31) Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas strīdi, ir iespējama tiesību aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm, ievērojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/20101a izveidotās Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes — EBI) pieņemtās pamatnostādnes, būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī regula nosaka vienotas tehniskās un darbības prasības Savienībā veiktiem maksājumu karšu darījumiem gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā.

1. Šī regula nosaka vienotas tehniskās un darbības prasības Savienībā veiktiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šo regulu nepiemēro maksājumu instrumentiem, ko var izmantot tikai ierobežotā tīklā, kas radīts konkrētu vajadzību risināšanai ar tādiem maksājumu instrumentiem, kuri tiek izmantoti tikai ierobežotā veidā, tādēļ, ka tie ļauj konkrētā maksājuma instrumenta turētājam saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi maksājuma instrumenta izdevēja telpās ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā, vai arī tādēļ, ka tos var izmantot vienīgi ierobežota preču un pakalpojumu klāsta iegādei.

2. Šo regulu nepiemēro maksājumu instrumentiem, ko var izmantot tikai ierobežotā tīklā, kas radīts konkrētu vajadzību risināšanai ar tādiem maksājumu instrumentiem, kuri tiek izmantoti tikai ierobežotā veidā, tādēļ, ka tie ļauj konkrētā maksājuma instrumenta turētājam saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi maksājuma instrumenta izdevēja telpās ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā, vai arī tādēļ, ka tos var izmantot vienīgi ļoti neliela preču un pakalpojumu klāsta iegādei.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) darījumiem ar komerckartēm,

svītrots

Pamatojums

Uzņēmumu kartes ir jāiekļauj, jo pretējā gadījumā patērētāji tās šķērssubsidētu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem un

(b) skaidras naudas izņemšanai vai jebkura darījuma, izņemot preču vai pakalpojumu pārdošanu, veikšanai, izmantojot bankomātu, un skaidras naudas izmaksām no kases maksājumu pakalpojumu sniedzēja telpās; un

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) darījumiem ar kartēm, kas izdotas trīspusējās maksājumu karšu shēmās.

(c) darījumiem ar kartēm, kas izdotas trīspusējās maksājumu karšu shēmās, ja to apjoms nepārsniedz Komisijas noteikto robežvērtību.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

1. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Regulas 6. un 7. pantu nepiemēro iekšzemes debetkaršu shēmām, kuras darbojas ar vidējo starpbanku komisijas maksu vai neto kompensācijas modeli, kas ir objektīvi zemāks par 3. un 4. pantā minēto robežvērtību.

Pamatojums

Ja valstu iestādes nolemj izmantot atteikuma tiesības, 6. un 7. pantu par darbības noteikumiem var nepiemērot rentablām iekšzemes debetkaršu shēmām, kas jau tagad darbojas ar starpbanku komisijas maksu, kuras līmenis ir zemāks par Komisijas ierosināto robežvērtību (0,2 %). Komisijas ietekmes novērtējumā, kas pievienots regulai par daudzpusējām komisijas maksām (206. lpp.), ir norādīts, ka šis atbrīvojums attieksies tikai uz dažām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) debetkartes darījums” ir maksājuma darījums ar karti, tostarp ar priekšapmaksas kartēm, kas piesaistītas norēķinu vai noguldījumu kontam, kurā darījums tiek debitēts, vēlākais, 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas.

(4) debeta darījums ar karti” ir kartei piesaistīts maksājuma darījums, kas saistīts ar norēķinu vai noguldījumu kontu, kurā darījums tiek debitēts tūlīt pēc klīringa veikšanas par šo darījumu, kā arī maksājums ar priekšapmaksas karti;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) “kredītkartes darījums” ir tāds maksājuma darījums ar karti, kura norēķins tiek veikts vēlāk nekā 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas;

(5) “kredītkartes darījums ar karti” ir kartei piesaistīts maksājuma darījums, kas tiek debitēts vismaz divas darba dienas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) “pārrobežu maksājuma darījums” ir tāds kartes maksājums vai kartei piesaistīts maksājuma darījums, ko iniciē maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs vai ja maksājumu karti ir izdevis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav tirdzniecības vietas dalībvalsts;

(8) “pārrobežu maksājuma darījums” ir kartes maksājums vai kartei piesaistīts maksājuma darījums, ko iniciē maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tirdzniecības vieta ir reģistrēti dalībvalstī, kas nav maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, vai ja maksājumu karti ir izdevis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav tirdzniecības vietas dalībvalsts, ieskaitot gadījumus, kad maksājuma saņēmējs izmanto tāda pieņēmēja pakalpojumus, kurš atrodas citā dalībvalstī;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) „maksājumu karte” ir debetkarte vai kredītkarte, ar kuru kartes turētājam ir tiesības piekļūt saviem līdzekļiem vai ar kuru kartes turētājs var veikt maksājumu ar pieņēmēja starpniecību, un kuru pieņem maksājuma saņēmējs, lai apstrādātu maksājuma darījumu;

Pamatojums

Priekšlikumā daudzkārtīgi tiek izmantots termins „maksājumu karte”; šādas definīcijas iekļaušana šķiet nepieciešama skaidrības apsvērumu dēļ.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) “maksājumu karšu shēma” ir tāds vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums maksājumu darījumu veikšanai Savienībā un dalībvalstīs, kas ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība;

(13) “maksājumu shēma” ir vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums maksājumu darījumu veikšanai Savienībā un dalībvalstīs, kas ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

2. pants – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) “trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko kartes turētāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu;

(15) “trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko maksātāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes vai izdod maksājumu kartes ar kopzīmola partneri vai ar pārstāvja starpniecību, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu;

Pamatojums

Priekšlikumā daudzkārtīgi tiek izmantots termins „maksājumu karte”; šādas definīcijas iekļaušana šķiet nepieciešama skaidrības apsvērumu dēļ.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Starpbanku komisijas maksas par pārrobežu darījumiem ar patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm

Starpbanku komisijas maksas par patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu debetkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

1. No ...*, maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz debeta darījumiem ar karti nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 7 eurocentus vai 0,2 % no darījuma vērtības (atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka).

 

____________

 

* OV ierakstīt datumu: viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu kredītkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.

2. No ...* maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz kredīta darījumiem ar karti nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.

 

____________

 

* OV ierakstīt datumu: viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis ar valsts tiesību aktiem var paturēt spēkā vai ieviest zemākas maksimālās robežvērtības vai pasākumus ar līdzvērtīgu mērķi vai ietekmi.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

svītrots

Starpbanku komisijas maksas par visiem patērētāju debetkaršu vai kredītkaršu darījumiem

 

1. Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem debetkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

 

2. Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem kredītkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.

 

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Regulas 3. un 4. pantā minēto maksimālo robežvērtību piemērošanas nolūkā jebkādu neto kompensāciju, ko izdevējbanka attiecībā uz maksājumu darījumiem saņem no maksājumu kartes shēmas, uzskata par daļu no starpbanku komisijas maksas.

Regulas 3. pantā minēto maksimālo robežvērtību piemērošanas nolūkā jebkādu neto kompensāciju, ko izdodošais maksājuma pakalpojuma sniedzējs saņem attiecībā uz maksājumu darījumiem, uzskata par daļu no starpbanku komisijas maksas.

 

Kompetentās iestādes novērš jebkādus maksājumu pakalpojumu sniedzēju mēģinājumus apiet šo regulu, tostarp maksājumu karšu izdošanu trešās valstīs.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Jebkādi ierobežojumi noteikumos par maksājumu pakalpojumu sniegšanu maksājumu karšu shēmās ir aizliegti, ja vien, ņemot vērā nediskriminējošus un objektīvus apsvērumus, tie nav nepieciešami maksājumu shēmas darbībai.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Pārrobežu darījumi

 

Pārrobežu darījumiem piemēro pieņēmēja valsts starpbanku komisijas maksu.

Pamatojums

Lai vienotais tirgus darbotos pēc iespējas efektīvi, ir jānodrošina, ka starpbanku komisijas maksa, ko piemēro visiem darījumiem, ir tās dalībvalsts starpbanku komisijas maksa, kurā atrodas pieņēmējs. Tas veicinās konkurenci, nosakot par maksimālajām robežvērtībām zemākas likmes, kur tās ir piemērojamas.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Maksājumu karšu shēmas nodrošina iespēju, ka atsevišķu karšu darījumu autorizēšanas un tīrvērtes ziņas var nodalīt un apstrādāt dažādas apstrādes struktūras.

2. Maksājumu karšu shēmas un izdevēji nodrošina iespēju, ka atsevišķu karšu darījumu autorizēšanas un tīrvērtes ziņas var nodalīt un apstrādāt dažādas apstrādes struktūras. Shēmu noteikumi un noteikumi licences nolīgumos vai citos līgumos, kuru rezultātā tiek ierobežota brīvība izvēlēties apstrādātāju, ir aizliegti.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Apstrādes struktūras Savienībā, izmantojot starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātus standartus, nodrošina, ka to sistēma ir tehniski sadarbspējīga ar citām apstrādes struktūru sistēmām Savienībā. Turklāt apstrādes struktūras nepieņem vai nepiemēro tādus darbības noteikumus, kas ierobežo sadarbspēju ar citām apstrādes struktūrām Savienībā.

4. Līdz ...* apstrādes struktūras Savienībā, izmantojot starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātus standartus, nodrošina, ka to sistēma ir tehniski sadarbspējīga ar citām apstrādes struktūru sistēmām Savienībā. Turklāt apstrādes struktūras nepieņem vai nepiemēro tādus darbības noteikumus, kas ierobežo sadarbspēju ar citām apstrādes struktūrām Savienībā.

 

4.a Pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 41. pantā un lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, ar ko nosaka prasības, kas maksājumu sistēmām, maksājumu shēmām un apstrādes struktūrām ir jāievēro, lai nodrošinātu pilnībā atvērtu un konkurētspējīgu karšu apstrādes tirgu.

 

EBI līdz ...** iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

 

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

 

Pirmajā daļā minētās prasības stājas spēkā ..***, un tās pēc vajadzības regulāri atjaunina.

 

________________

 

* OV ierakstīt datumu: viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

 

** OV ierakstīt datumu ..

 

*** OV ierakstīt datumu: divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.      39

Regulas priekšlikums

7. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Dalībvalstis, atkāpjoties no 1.–4.b panta un pēc apspriešanās ar Komisiju, var paredzēt, ka šo pantu noteiktu laikposmu nepiemēro jaunizveidotajām maksājumu karšu shēmām.

Pamatojums

Ir svarīgi neaizmirst jaunizveidotās maksājumu karšu shēmas, kurām radīsies augstas uzņēmējdarbības izmaksas, kas būs nesamērīgas ar to nestabilo stāvokli tirgū, ņemot vērā lielākās jau pastāvošās karšu shēmas. Šāds ierobežotu laikposmu piemērojams noteikums palīdzētu kartēm piesaistītu maksājumu darījumu tirgū veidot efektīvas konkurences vidi.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Visi shēmu noteikumi un licences nolīgumu noteikumi, kas izdevējam traucē vai neļauj attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci koplietot divus vai vairākus atšķirīgu maksājumu instrumentu zīmolus, ir aizliegta.

1. Visi shēmu noteikumi un licences nolīgumu noteikumi vai pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi, kas izdevējam traucē vai neļauj attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci koplietot divus vai vairākus atšķirīgu maksājumu instrumentu zīmolus, ir aizliegti.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Slēdzot līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, patērētājs var izlemt savai maksājumu kartei, telesakaru, digitālai vai IT ierīcei piesaistīt divus vai vairākus atšķirīgus maksājumu instrumentu zīmolus. Laikus pirms līguma parakstīšanas maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz patērētājam skaidru un objektīvu informāciju par visiem pieejamajiem maksājumu zīmoliem un to īpašībām, tostarp funkcionalitāti, izmaksām un drošību.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Shēmu noteikumos un licences nolīgumu noteikumos izdevējiem un pieņēmējiem piemērotie atšķirīgie nosacījumi par zīmolu koplietošanu attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci ir objektīvi pamatoti un nediskriminējoši.

2. Shēmu noteikumos un licences nolīgumu noteikumos izdevējiem un pieņēmējiem piemērotie atšķirīgie nosacījumi par zīmolu koplietošanu vai par līdzvērtīgu dažādu zīmolu vai lietojumprogrammu vienlaicīgu piesaisti kartei, telesakaru, digitālai vai IT ierīcei ir objektīvi pamatoti un nediskriminējoši.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Maksājumu karšu shēmas kartes izdodošajiem un pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar jebkādu ierīci, uz kuras attēlots šādas shēmas zīmols, taču kas neizmanto minēto shēmu, neuzliek prasības par ziņošanu, pienākumus segt maksas vai citus pienākumus.

3. Maksājumu karšu shēmas kartes izdodošajiem un pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar jebkādu ierīci, uz kuras attēlots šādas shēmas zīmols, taču kas neizmanto minēto shēmu, neuzliek prasības par ziņošanu, pienākumus segt maksas vai līdzīgus pienākumus.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Visi maršrutēšanas principi, kuru mērķis ir vadīt darījumus, izmantojot īpašu kanālu vai procesu, un citi tehniski un drošības standarti un prasības par apiešanos ar kartēm, telesakaru, digitālām vai IT ierīcēm, uz kurām attiecas vairāki maksājumu karšu zīmoli, ir nediskriminējošas un tiek piemērotas nediskriminējošā veidā.

4. Visi maršrutēšanas principi vai līdzvērtīgi pasākumi, kuru mērķis ir vadīt darījumus, izmantojot īpašu kanālu vai procesu, un citi tehniski un drošības standarti un prasības par apiešanos ar kartēm, telesakaru, digitālām vai IT ierīcēm, uz kurām attiecas vairāki maksājumu karšu zīmoli vai to ekvivalenti, ir nediskriminējoši un tiek piemēroti nediskriminējošā veidā.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Maksājumu karšu shēmas, izdevēji, pieņēmēji un maksājumu karšu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentā vai aprīkojumā, ko izmanto tirdzniecības vietā, neievieto automātiskus mehānismus, programmatūru vai iekārtas, kas maksātājam, lietojot koplietotu zīmolu maksājumu instrumentu, ierobežo lietojumprogrammas izvēli.

6. Maksājumu karšu shēmas, izdevēji, pieņēmēji un maksājumu karšu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentā vai aprīkojumā, ko izmanto tirdzniecības vietā, neievieto automātiskus mehānismus, programmatūru vai iekārtas, kas maksātājam un maksājuma saņēmējam, lietojot koplietotu zīmolu maksājumu instrumentu, ierobežo lietojumprogrammas izvēli. Maksājumu saņēmēji saglabā iespēju tirdzniecības vietā izmantotajā ierīcē uzstādīt automātiskus mehānismus, kuri prioritāri izvēlas noteiktu zīmolu vai lietojumprogrammu. Tomēr maksājumu saņēmēji neliedz maksātājam attiecībā uz maksājuma saņēmēja pieņemtajām karšu kategorijām vai saistītiem maksājumu instrumentiem neņemt vērā automātisko prioritāšu izvēli, ko savā aprīkojumā veicis maksājuma saņēmējs.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pieņēmēji par dažādu kategoriju un atšķirīgu zīmolu maksājumu kartēm maksājumu saņēmējiem piedāvā un no tiem iekasē atsevišķi norādītas tirgotāju apkalpošanas maksas, izņemot, ja tirgotāji maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rakstiski pieprasa uzlikt vienotas apkalpošanas maksas.

1. Pieņēmēji par dažādu kategoriju un atšķirīgu zīmolu maksājumu kartēm ar dažādiem starpbanku komisijas maksu līmeņiem maksājumu saņēmējiem piedāvā un no tiem iekasē atsevišķi norādītas tirgotāju apkalpošanas maksas, izņemot, ja tirgotāji maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rakstiski pieprasa uzlikt vienotas apkalpošanas maksas.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepiemēro noteikumus, kas maksājumu saņēmējiem, kuri pieņem kartes un citus maksājumu instrumentus, ko maksājumu instrumentu shēmas ietvaros izsniedzis viens izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var uzlikt pienākumu pieņemt arī citus tā paša zīmola un/vai kategorijas maksājumu instrumentus, ko tajā pašā shēmā izsnieguši citi izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot, ja tiem piemēro to pašu regulēto starpbanku komisijas maksu.

1. Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepiemēro noteikumus, kas maksājumu saņēmējiem, kuri pieņem kartes un citus maksājumu instrumentus, ko maksājumu instrumentu shēmas ietvaros izsniedzis viens izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var uzlikt pienākumu pieņemt arī citus tā paša zīmola un/vai kategorijas maksājumu instrumentus, ko tajā pašā shēmā izsnieguši citi izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot, ja tiem piemēro to pašu starpbanku komisijas maksu, kas turklāt atbilst šajā regulā paredzētajai maksimālajai robežvērtībai.

Pamatojums

Ar grozījumu precizē, ka tirgotāja, kurš pieņem maksājumu karti A par starpbanku komisijas maksu, kas zemāka par noteikto maksimālo robežvērtību, vienīgais pienākums ir pieņemt maksājumu karti B, ja par to tiek maksāta tāda pati starpbanku komisijas maksa. Tas nozīmē, ka nepietiek tikai ar to, ka abām maksājumu kartēm starpbanku komisijas maksa ir zemāka par noteikto maksimālo robežvērtību. Šādi tirgotājs, noraidot atsevišķu maksājumu karti, var piespiest arī konkurentus piemērot maksas, kas zemākas par reglamentēto maksimālo robežvērtību.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to maksājumu instrumenti ir vizuāli un elektroniski identificējami, ļaujot maksājumu saņēmējiem nepārprotami identificēt, kāda zīmola vai kategorijas priekšapmaksas kartes, debetkartes, kredītkartes vai komerckartes vai tām piesaistītus maksājumus izvēlas maksātājs.

4. Līdz ...* izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to maksājumu instrumenti ir elektroniski identificējami, bet to jaunizdotām kartēm piesaistītie maksājumu instrumenti — arī vizuāli identificējami, ļaujot maksājumu saņēmējiem un maksātājiem nepārprotami identificēt, kāda zīmola vai kategorijas priekšapmaksas kartes, debetkartes, kredītkartes vai komerckartes vai tām piesaistītus maksājumus izvēlas maksātājs.

 

________________

 

* OV ierakstīt datumu: viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar noteikumus par maksām, atlaidēm vai citiem novirzīšanas paņēmieniem, kas izklāstīti priekšlikuma COM (2013)547 55. pantā un Direktīvas 2011/83/ES 19. pantā22.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar noteikumus par maksām, atlaidēm vai citiem novirzīšanas paņēmieniem, kas izklāstīti Direktīvas 2014/../ES [MPD] 55. pantā un Direktīvas 2011/83/ES22 19. pantā.

__________________

__________________

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām.

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka atsaucei vajadzētu būt nevis uz Komisijas ierosinātajiem noteikumiem, bet gan uz galīgo tekstu.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Slēdzot līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, patērētājam periodiski sniedz arī skaidru un objektīvu informāciju par maksājumiem un maksājumu darījumiem piemērotajām maksām.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tās tiek piemērotas. Šīs sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. EBI var pieņemt pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai nodrošinātu, ka šie sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu saistībā ar šo regulu radušos strīdus starp maksājumu saņēmējiem un to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras.

1. Dalībvalstis ievieš neatkarīgas, atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu saistībā ar šo regulu radušos strīdus starp maksājumu saņēmējiem un to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro prasības, ko nosaka vismaz viena alternatīvas strīdu izšķiršanas iestāde.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis Komisijai paziņo par šīm struktūrām. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šīm struktūrām.

2. Dalībvalstis līdz ... * [divi mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisijai paziņo par šīm struktūrām. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šīm struktūrām.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji piedalās 1. punktā minētajās sūdzību procedūrās.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu. Komisija ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik atbilstoši ir starpbanku komisijas maksu līmeņi un novirzīšanas mehānismi, piemēram, maksas, ņemot vērā dažādo maksājumu līdzekļu izmantojumu un izmaksas un līmeni, kādā jauni dalībnieki un jaunas tehnoloģijas ienāk tirgū.

Līdz ...* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Komisija ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik atbilstoši ir starpbanku komisijas maksu līmeņi un novirzīšanas mehānismi, piemēram, maksas, ņemot vērā dažādo maksājumu līdzekļu izmantojumu un izmaksas un līmeni, kādā jauni dalībnieki, jaunas tehnoloģijas un novatoriski uzņēmējdarbības modeļi ienāk tirgū. Ziņojumā būtu īpaši jāņem vērā:

 

(a) izmaiņas karšu turētājiem noteiktajās maksās,

 

(b) konkurences līmenis starp maksājumu karšu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām;

 

(c) ietekme uz maksātāja un maksājuma saņēmēja izmaksām;

 

(d) tirgotāju pastarpinātā loma saistībā ar starpbanku komisijas maksu līmeņu samazināšanu;

 

(e) tehniskās prasības un to ietekme uz visām iesaistītajām pusēm;

 

(f) zīmolu koplietošanas ietekme uz lietotājdraudzīgumu, jo īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma un citiem neaizsargātiem lietotājiem.

 

Papildus Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā tiek iesniegts arī tiesību akta priekšlikums, kas var ietvert ierosinājumu grozīt starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības.

 

_______________

 

* OV ierakstīt datumu: divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (13.2.2014)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem

(COM(2013)0550 – C7‑0241/2013 – 2013/0265(COD))

Atzinumu sagatavoja: Adam Bielan

ĪSS PAMATOJUMS

Viens no valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem ir bezskaidras naudas darījumu līmenis tirgū. Statistika liecina, ka rūpnieciski attīstītās valstis atrodas vadībā arī tiešsaistes maksājumu vai karšu izdošanas ziņā un visiem iedzīvotājiem ir pieejami dažādi finanšu pakalpojumi. Šīs valstis aktīvi veicina maksājumu karšu sistēmas izmantošanu preču un pakalpojumu iegādei tiešsaistē, tādējādi paplašinot patērētāju izvēles iespēju klāstu un sekmējot pareizu ekonomikas darbību. Bezskaidras naudas darījumiem ir ļoti būtiska loma ekonomikas darbībā, jo tie ir ātri, droši un inovatīvi. Viena no galvenajām praksēm, kas traucē izveidot integrētu Eiropas tirgu, ir plaši izplatītā „četru pušu” shēmas izmantošana, kas tirgū atspoguļojas kā tā dēvēto daudzpusējo starpbanku komisijas maksu izmantošana. Tās ir starpbanku komisijas maksas, par kurām panākta kopīga vienošanās un kuras parasti piemēro starp maksājumu instrumentu pieņemošajiem pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu instrumentu izdodošajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas pieder konkrētai shēmai. Šādas starpbanku komisijas maksas, ko maksā pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, ir daļa no maksas, kuru tie uzliek tirgotājiem un kuru tirgotāji savukārt iekasē no patērētājiem. Tādējādi augstās starpbanku komisijas maksas, ko maksā tirgotāji, palielina preču un pakalpojumu galīgās cenas. Jānorāda, ka patērētāji bieži nav informēti par maksām, kuras no tirgotājiem tiek iekasētas, turklāt izdevēji izmanto dažādus stimulus, lai mudinātu patērētājus izmantot šādus maksājumu instrumentus, kas rada augstākas maksas izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Starpbanku komisijas maksas ierobežo arī ienākšanu tirgū, jo no tām gūtie ieņēmumi izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem darbojas kā minimālā robežvērtība, kad izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji jāpārliecina izdot maksājumu kartes vai citus maksājumu instrumentus, piemēram, tiešsaistes vai mobilo maksājumu risinājumus, ko piedāvā jaunie dalībnieki. Visbeidzot, valstu un starptautiskajās maksājumu karšu shēmās piemērotas starpbanku komisijas maksas ir dažādas, un tas izraisa tirgus sadrumstalotību un neļauj mazumtirgotājiem un patērētājiem izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības.

Ar ierosināto regulu tiks uzlaboti maksājumu iekšējā tirgus darbības un attīstības apstākļi. Komisijas konstatētie šķēršļi maksājumu iekšējā tirgus turpmākajai integrācijai un atbilstīga pieeja šīs problēmas atrisināšanai pozitīvi ietekmēs ES ekonomiku. Priekšlikumam ir divas galvenās daļas. Ar pirmo daļu tiek ieviesti noteikumi par starpbanku komisijas maksām. Attiecībā uz šādām maksām priekšlikumā ir ierosināta „regulēta” un „neregulēta” joma. Regulētā joma ir visi to karšu darījumi, ko patērētāji plaši izmanto un ko tādēļ mazumtirgotājiem ir grūti atteikties pieņemt, t. i., patērētāju debetkartes un kredītkartes, un kartēm piesaistīti maksājumu darījumi. Neregulētā joma ir visi maksājumu karšu darījumi un kartēm piesaistīti maksājumu darījumi, kas saistīti ar maksājumu kartēm, uz kurām neattiecas regulētā joma, tostarp kartes, ko izdevušas trīspusējās shēmas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir vēlams Eiropas Savienībā izveidot atbilstīgus apstākļus karšu pieņemšanas tīkla attīstībai, kas neapšaubāmi ir ierosinātās regulas par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, mērķis. Protams, komisijas maksu maksimālās robežvērtības pieņemšana iekšējiem un pārrobežu darījumiem ES mērogā ir nozīmīgs solis virzībā uz iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, kā arī uz to, lai īstenotu principu, kas paredz brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla apriti un personu pārvietošanos ES, īpaši koncentrējoties uz patērētāju. Lai gan atzinuma sagatavotājs atbalsta ideju par komisijas maksu maksimālās robežvērtības ieviešanu šīs regulas II nodaļā, viņš izmanto savas tiesības izdarīt papildu izmaiņas ierosinātās regulas projekta 3. un 4. pantā.

Tomēr, lai nodrošinātu ierosinātās regulas efektivitāti, ir svarīgi rast atbilstīgus līdzekļus, kas novērsīs ierosinātā aizlieguma apiešanu. Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka saskaņā ar Komisijas tehnoloģiskās neitralitātes principu, kas norādīts Eiropas digitalizācijas programmā, šī regula būtu jāpiemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem neatkarīgi no vides, kādā šis darījums tiek veikts, iekļaujot bezsaistes, tiešsaistes vai mobilus privātklientu maksājumu instrumentus un pakalpojumus vai darījumus, ko veic ar komerckartēm.

Maksājumu darījumu tirgū notiek straujas izmaiņas, tāpēc atzinuma sagatavotājs uzskata, ka 16. pantā paredzētās pārskatīšanas klauzulas darbības laikposms būtu jāierobežo, lai Komisija un attiecīgā gadījumā likumdevēji varēti laicīgi izvērtēt šīs regulas piemērošanu, ņemot vērā jaunākos notikumus tirgū, jaunu dalībnieku ienākšanas līmeni un jaunas pieejamās tehnoloģijas. Šajā sakarībā atzinuma sagatavotājs vēlētos vērst uzmanību uz to, ka novatoriskie mobilie maksājumi, kuri parādās tirgū, pamatoti netiek iekļauti ierosinātās regulas darbības jomā, un norāda, ka ar šādiem novatoriskiem instrumentiem saistītās norises arī būtu jāskata 16. pantā minētajā ziņojumā.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka saistībā ar jaunizveidotajām maksājumu karšu shēmām, kurām, īstenojot uzņēmējdarbību, var būt augstas izmaksas, kas nav samērīgas ar nestabilo situāciju, kura izveidojusies tirgū sakarā ar jau pastāvošajām lielajām karšu shēmām, būtu jānodrošina iespēja saskaņā ar dalībvalsts lēmumu un pēc konsultēšanās ar Komisiju noteiktu laikposmu nepiemērot šīs regulas 7. pantu. Tas palīdzētu kartēm piesaistītu maksājumu darījumu tirgū veidot efektīvas konkurences vidi.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai regulētu starpbanku komisijas maksas, dažās dalībvalstīs21 tiek gatavoti tiesību akti, kas aptver vairākus jautājumus, tostarp maksimālās robežvērtības noteikšanu starpbanku komisijas maksām dažādos līmeņos, tirgotāju maksas, visu karšu pieņemšanas noteikumu (Honour All Cards Rule) vai novirzīšanas pasākumus. Dažās dalībvalstīs pastāvošie administratīvie lēmumi ievērojami atšķiras. Ņemot vērā to, kādu kaitējumu starpbanku komisijas maksas nodara mazumtirgotājiem un patērētājiem, sagaidāms, ka valstu līmenī tiks turpmāk ieviesti regulatīvi pasākumi, kas pievērsīsies šo maksu līmenim vai atšķirībām. Šādi valstu pasākumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus saistībā ar iekšējā tirgus izveidi kartēm piesaistītu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā un tādējādi ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību.

 

(7) Lai regulētu starpbanku komisijas maksas, dažās dalībvalstīs21 notiek vai jau ir pabeigta tādu tiesību aktu sagatavošana, kas aptver vairākus jautājumus, tostarp maksimālās robežvērtības noteikšanu starpbanku komisijas maksām dažādos līmeņos, tirgotāju maksas, visu karšu pieņemšanas noteikumu (Honour All Cards Rule) vai novirzīšanas pasākumus. Dažās dalībvalstīs pastāvošie administratīvie lēmumi ievērojami atšķiras. Ņemot vērā to, kādu kaitējumu starpbanku komisijas maksas nodara mazumtirgotājiem un patērētājiem, sagaidāms, ka valstu līmenī tiks turpmāk ieviesti regulatīvi pasākumi, kas pievērsīsies šo maksu līmenim vai atšķirībām. Šādi valstu pasākumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus saistībā ar iekšējā tirgus izveidi kartēm piesaistītu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā un tādējādi ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību.

__________________

__________________

21 Itālija, Ungārija, Polija un Apvienotā Karaliste.

21Itālija, Ungārija, Polija un Apvienotā Karaliste.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Viens no galvenajiem aspektiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību saistībā ar karšu maksājumiem un kartēm piesaistītiem maksājumiem, ir starpbanku komisijas maksas, kuras tiek plaši izmantotas un uz kurām vairumā dalībvalstu neattiecas nekādi tiesību akti. Starpbanku komisijas maksas ir starpbanku maksas, ko parasti piemēro starp karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un karti izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir piederīgi noteiktai karšu shēmai. Starpbanku komisijas maksas veido lielu daļu no maksām, ko kartes pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par katru darījumu iekasē no tirgotājiem. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas kopējās preču un pakalpojumu cenās. Šķiet, ka praksē konkurence starp karšu shēmām ir lielā mērā vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk izdodošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju (piemēram, banku) pārliecinātu izdot to kartes, kas tirgū — atšķirībā no ierastās cenu disciplinējošās ietekmes, kāda ir konkurencei tirgus ekonomikas apstākļos — parasti rada augstākas, nevis zemākas starpbanku komisijas maksas. Starpbanku komisijas maksu regulēšana uzlabotu iekšējā tirgus darbību.

(10) Viens no galvenajiem aspektiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību saistībā ar karšu maksājumiem un kartēm piesaistītiem maksājumiem, ir starpbanku komisijas maksas, kuras tiek plaši izmantotas un uz kurām vairumā dalībvalstu neattiecas nekādi tiesību akti. Starpbanku komisijas maksas ir starpbanku maksas, kas no karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem parasti tiek nodotas karti izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir piederīgi attiecīgajai shēmai. Starpbanku komisijas maksas ir to maksu galvenā sastāvdaļa, ko kartes pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par katru darījumu iekasē no tirgotājiem. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas kopējās preču un pakalpojumu cenās. Šķiet, ka praksē konkurence starp karšu shēmām ir lielā mērā vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk izdodošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju (piemēram, banku) pārliecinātu izdot to kartes, kas tirgū — atšķirībā no ierastās cenu disciplinējošās ietekmes, kāda ir konkurencei tirgus ekonomikas apstākļos — parasti rada augstākas, nevis zemākas starpbanku komisijas maksas. Starpbanku komisijas maksu regulēšana uzlabotu iekšējā tirgus darbību.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Šajā regulā izmantota pakāpeniska pieeja. Pirmkārt, ir jāveic pasākumi, lai atvieglotu maksājumu karšu izdošanu un maksājumu karšu darījumu pieņemšanu pārrobežu mērogā. Tam, ka tirgotājiem ir ļauts izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”) un ka attiecībā uz pārrobežā pieņemtiem darījumiem tiek noteikts maksimālais pārrobežu starpbanku komisijas maksu līmenis, būtu jānodrošina vajadzīgā juridiskā skaidrība. Turklāt atļaujām izdot vai pieņemt maksājumu instrumentus Savienībā vajadzētu būt spēkā bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. Šie pasākumi veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji.

(15) Lai veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji, ir jāveic pasākumi, kas atvieglotu maksājumu karšu izdošanu un maksājumu karšu darījumu pieņemšanu pārrobežu mērogā. Tam, ka tirgotājiem ir ļauts izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”) un ka attiecībā gan uz iekšzemē, gan pārrobežu mērogā pieņemtiem darījumiem tiek noteikts maksimālais starpbanku komisijas maksu līmenis, būtu jānodrošina vajadzīgā juridiskā skaidrība. Turklāt atļaujām izdot vai pieņemt maksājumu instrumentus Savienībā vajadzētu būt spēkā bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas, kas piemērojamas pirmajā šīs regulas posmā. Tādēļ noteikumiem, kas attiecas uz šiem darījumiem, būtu jāstājas spēkā jau tuvākajā laikā, lai mazumtirgotājiem radītu iespējas meklēt lētākus pārrobežu pieņemšanas pakalpojumus un stimulētu vietējos banku sektorus vai shēmas samazināt to pieņemšanas maksas.

(16) Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas. Lai pieņemšanas pakalpojumu tirgū nodrošinātu taisnīgu konkurenci, visiem noteikumiem, kas saistīti ar kartēm piesaistītiem pārrobežu un iekšzemes maksājumu darījumiem, būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi un samērīgā laikposmā, lai nodrošinātu pietiekami ilgu laiku tirgus pielāgošanai.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Attiecībā uz iekšzemes darījumiem ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām nodrošinātu laiku pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus.

(17) Ir nepieciešams ieviest pārejas periodu, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām būtu laiks pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, kad pagājis viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā, būtu jāpiemēro maksu maksimālās robežvērtības, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Ir svarīgi nodrošināt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko maksā vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, netiek apieti, izmantojot alternatīvas maksu plūsmas, ko saņem izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Lai no tā izvairītos, “neto kompensācija” par maksām, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā un saņem no maksājumu karšu shēmas, būtu jāuzskata par starpbanku komisijas maksu. Lai pārbaudītu, vai notiek noteikumu apiešana, aprēķinot starpbanku komisijas maksu, būtu jāņem vērā maksājumu vai stimulu kopējā summa, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs par regulētajiem darījumiem ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas, atņemot no tās maksas, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis shēmai. Vērā ņemamie maksājumi, stimuli un maksas varētu būt tieši (t. i., saistīti ar apjomu vai konkrēto darījumu), vai netieši (tostarp tirgvedības stimuli, piemaksas, rabati par atbilstību noteiktiem darījumu apjomiem).

(23) Ir svarīgi nodrošināt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko maksā vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, netiek apieti, izmantojot alternatīvas maksu plūsmas, ko saņem izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Lai no tā izvairītos, “neto kompensācija” par maksām, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā un saņem no maksājumu karšu shēmas, būtu jāuzskata par starpbanku komisijas maksu. Lai pārbaudītu, vai notiek noteikumu apiešana, aprēķinot starpbanku komisijas maksu, būtu jāņem vērā maksājumu vai stimulu kopējā summa, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs par regulētajiem darījumiem ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas, atņemot no tās maksas, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis shēmai. Vērā ņemamie maksājumi, stimuli un maksas varētu būt tieši (t. i., saistīti ar apjomu vai konkrēto darījumu) vai netieši (tostarp tirgvedības stimuli, piemaksas, rabati par atbilstību noteiktiem darījumu apjomiem, vai arī dažādas apstrādes un licencēšanas maksas, kas nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiešie ienākumi). Turklāt būtu jāiekļauj arī no kopīgi ar karšu izdevējiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem īstenotajām programmām izrietošie ieguvumi un izdevēju peļņa, ko gūst no kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, kuri veikti, vienojoties ar citu karšu izdevēju, vienlaicīgi nosakot, vai ir notikusi jebkāda šīs regulas noteikumu apiešana.

Pamatojums

Precizējums ir lietderīgs skaidrības apsvērumu dēļ, jo izdevējs ne vienmēr ir pieņēmējs. Turklāt būtu jāprecizē, uz kādu vēl neto peļņu attiecas 5. panta noteikumi.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Patērētāji parasti nav informēti par maksām, ko tirgotāji maksā par maksājumu instrumentu izmantošanu. Vienlaikus virkne stimulējošu paņēmienu, ko izmanto izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji (piemēram, ceļojumu kuponi, piemaksas, rabati, atmaksas, bezmaksas apdrošināšana utt.), var novirzīt patērētājus uz maksājumu instrumentiem, par kuru izmantošanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek piemērotas lielas maksas. Lai to novērstu, pasākumi, ar ko starpbanku komisijas maksām uzliek ierobežojumus, būtu jāpiemēro vienīgi maksājumu kartēm, kuras ir kļuvušas par plaša patēriņa produktiem un kuras tirgotājiem parasti ir grūti atteikt, jo tās tiek plaši izdotas un izmantotas (t. i., patērētāju debetkartes un kredītkartes). Lai uzlabotu efektīvu tirgus darbību nereglamentētajās nozares daļās un ierobežotu darbības pārnešanu no reglamentētajām uz nereglamentētajām nozares daļām, ir nepieciešams pieņemt virkni pasākumu, tostarp attiecībā uz shēmas un infrastruktūras nodalīšanu, maksājuma saņēmēja veikto maksātāja novirzīšanu un maksājuma saņēmēja iespēju selektīvi pieņemt maksājumu instrumentus.

(24) Patērētāji parasti nav informēti par maksām, ko tirgotāji maksā par maksājumu instrumentu izmantošanu. Vienlaikus virkne stimulējošu paņēmienu, ko izmanto izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji (piemēram, ceļojumu kuponi, piemaksas, rabati, atmaksas, bezmaksas apdrošināšana utt.), var novirzīt patērētājus uz maksājumu instrumentiem, par kuru izmantošanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek piemērotas lielas maksas. Lai uzlabotu efektīvu tirgus darbību, ir nepieciešams pieņemt virkni pasākumu, tostarp attiecībā uz shēmas un infrastruktūras nodalīšanu, maksājuma saņēmēja veikto maksātāja novirzīšanu un maksājuma saņēmēja iespēju selektīvi pieņemt maksājumu instrumentus.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Visu karšu pieņemšanas noteikums ir divējāds pienākums, ko izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji un maksājumu karšu shēmas uzliek maksājumu saņēmējiem, — no vienas puses, pieņemt visas viena zīmola kartes (“visu produktu pieņemšanas” elements) neatkarīgi no šo karšu izmaksām un, no otras puses, pieņemt tās neatkarīgi no kartes atsevišķās izdevējbankas (“visu izdevēju pieņemšanas” elements). Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji var uzlikt šādu pienākumu maksājuma saņēmējiem, jo tas ir patērētāju interesēs, ka attiecībā uz vienas un tās pašas kategorijas kartēm maksājuma saņēmējs neizturas diskriminējoši pret izdevējiem vai karšu turētājiem. Tāpēc, lai gan “visu izdevēju pieņemšanas” elements noteikumā par visu karšu pieņemšanu ir pamatots maksājumu karšu shēmas noteikums, jo tas liedz maksājumu saņēmējiem diskriminējoši izturēties pret atsevišķajām bankām, kas izdevušas karti, “visu produktu pieņemšanas” elements būtībā ir sasaistīšanas prakse, kuras ietekmē zemas maksas karšu pieņemšana tiek sasaistīta ar augstas maksas kartēm. Ja noteikumā par visu karšu pieņemšanu tiktu atcelts “visu produktu pieņemšanas” elements, tirgotāji varētu izvēlēties pieņemt vienīgi zemu vai zemāku izmaksu maksājumu kartes, kas, samazinot tirgotāju izmaksas, sniegtu labumu arī patērētājiem. Tādā gadījumā tirgotāji, kas pieņem debetkartes, nebūtu spiesti pieņemt arī kredītkartes, un tie, kuri pieņem kredītkartes, nebūtu spiesti pieņemt komerckartes. Tomēr, lai aizsargātu patērētāju un tā spēju iespējami bieži lietot maksājumu kartes, būtu jānosaka pienākums, ka tirgotājiem ir jāpieņem visas kartes, uz kurām attiecas tā pati regulētā starpbanku komisijas maksa. Turklāt šāds ierobežojums radītu lielāku konkurenci attiecībā uz kartēm, kuru starpbanku komisijas maksas netiek reglamentētas saskaņā ar šo regulu, jo tirgotāji iegūtu lielāku ietekmi sarunās par nosacījumiem, ar kādiem tie pieņem šādas kartes.

(29) Visu karšu pieņemšanas noteikums ir divējāds pienākums, ko izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji un maksājumu karšu shēmas uzliek maksājumu saņēmējiem, — no vienas puses, pieņemt visas viena zīmola kartes (“visu produktu pieņemšanas” elements) neatkarīgi no šo karšu izmaksām un, no otras puses, pieņemt tās neatkarīgi no kartes atsevišķās izdevējbankas (“visu izdevēju pieņemšanas” elements). Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji var uzlikt šādu pienākumu maksājuma saņēmējiem, jo tas ir patērētāju interesēs, ka attiecībā uz vienas un tās pašas kategorijas kartēm maksājuma saņēmējs neizturas diskriminējoši pret izdevējiem vai karšu turētājiem. Tāpēc, lai gan “visu izdevēju pieņemšanas” elements noteikumā par visu karšu pieņemšanu ir pamatots maksājumu karšu shēmas noteikums, jo tas liedz maksājumu saņēmējiem diskriminējoši izturēties pret atsevišķajām bankām, kas izdevušas karti, “visu produktu pieņemšanas” elements būtībā ir sasaistīšanas prakse, kuras ietekmē zemas maksas karšu pieņemšana tiek sasaistīta ar augstas maksas kartēm. Ja noteikumā par visu karšu pieņemšanu tiktu atcelts “visu produktu pieņemšanas” elements, tirgotāji varētu izvēlēties pieņemt vienīgi zemu vai zemāku izmaksu maksājumu kartes, kas, samazinot tirgotāju izmaksas, sniegtu labumu arī patērētājiem. Tādā gadījumā tirgotāji, kas pieņem debetkartes, nebūtu spiesti pieņemt arī kredītkartes. Tomēr, lai aizsargātu patērētāju un tā spēju iespējami bieži lietot maksājumu kartes, būtu jānosaka pienākums, ka tirgotājiem ir jāpieņem visas kartes, uz kurām attiecas tā pati regulētā starpbanku komisijas maksa.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas strīdi, ir iespējama tiesību aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas.

(31) Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas strīdi, ir iespējama tiesību aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm, ievērojot Eiropas Banku iestādes pieņemtās pamatnostādnes, būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī regula nosaka vienotas tehniskās un darbības prasības Savienībā veiktiem maksājumu karšu darījumiem gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā.

1. Šī regula nosaka vienotas tehniskās un darbības prasības Savienībā veiktiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā.

Pamatojums

Formulējums ir jāprecizē, lai nodrošinātu atbilstību Komisijas tehnoloģiskās neitralitātes principam, kas izklāstīts Eiropas digitalizācijas programmā un šīs regulas 21. apsvērumā, proti, tam, ka šī regula būtu jāpiemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem neatkarīgi no vides, kādā šis darījums tiek veikts, iekļaujot bezsaistes, tiešsaistes vai mobilus privātklientu maksājumu instrumentus un pakalpojumus.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) darījumiem ar komerckartēm,

svītrots

Pamatojums

Atšķirīgai attieksmei pret komerckartēm nav ekonomiska pamatojuma.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) darījumiem ar kartēm, kas izdotas trīspusējās maksājumu karšu shēmās.

(c) darījumiem ar kartēm, kas izdotas saskaņā ar trīspusējām maksājumu karšu shēmām.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) “debetkartes darījums” ir maksājuma darījums ar karti, tostarp ar priekšapmaksas kartēm, kas piesaistītas norēķinu vai noguldījumu kontam, kurā darījums tiek debitēts, vēlākais, 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas.

(4) “debetkartes darījums” ir maksājuma darījums ar karti, tostarp ar priekšapmaksas kartēm, kas piesaistītas norēķinu vai noguldījumu kontam, kurā darījums tiek debitēts nekavējoties un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā divu darba dienu laikā pēc tam, kad izdevējs ir saņēmis maksājuma uzdevumu.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) “kredītkartes darījums” ir tāds maksājuma darījums ar karti, kura norēķins tiek veikts vēlāk nekā 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas;

(5) “kredītkartes darījums” ir maksājuma darījums ar karti, kurā darījums tiek debitēts vairāk nekā divu darba dienu laikā pēc tam, kad izdevējs ir saņēmis maksājuma uzdevumu;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) “komerckarte” ir maksājumu karte, kura izdota uzņēmumiem vai valsts sektora struktūrām un kuru izmanto vienīgi darbinieku vai ierēdņu darbības izmaksu segšanai, vai karte, kura izdota pašnodarbinātām fiziskām personām, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, un kuru izmanto vienīgi minēto pašnodarbināto fizisko personu vai to darbinieku darbības izmaksu segšanai;

svītrots

Pamatojums

Šī definīcija nav nepieciešama, jo komerckartes ir jāietver regulas darbības jomā.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

2. pants – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) „maksājumu karte” ir jebkura maksājumu karte — debetkarte vai kredītkarte —, ar kuru kartes turētājam ir tiesības piekļūt saviem līdzekļiem vai ar kuru kartes turētājs var veikt maksājumu ar pieņēmēja starpniecību, un kuru pieņem maksājuma saņēmējs, lai apstrādātu maksājuma darījumu;

Pamatojums

Priekšlikumā daudzkārtīgi tiek izmantots termins „maksājumu karte”; šādas definīcijas iekļaušana šķiet nepieciešama skaidrības apsvērumu dēļ.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) “trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko kartes turētāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu;

(15) “trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko maksātāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes vai izdod maksājumu kartes ar kopzīmola partneri vai ar pārstāvja starpniecību, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Starpbanku komisijas maksas par pārrobežu darījumiem ar patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm

Starpbanku komisijas maksas par pārrobežu un iekšzemes maksājumu darījumiem, kas piesaistīti patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu debetkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

1. Kad pagājis viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem debetkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu kredītkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.

2. Kad pagājis viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem kredītkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis ar valsts tiesību aktiem var paturēt spēkā vai ieviest zemākas maksimālās robežvērtības vai pasākumus ar līdzvērtīgu mērķi vai ietekmi.

Pamatojums

Nevajadzētu pieļaut situāciju, ka, ņemot vērā daudzpusējo starpbanku komisijas maksu maksimālo robežvērtību, pašreizējās iekšzemes shēmas vai jauni dalībnieki ar zemākām daudzpusējām starpbanku komisijas maksām tās palielina līdz maksimālās robežvērtības līmenim. Ierosinātajai maksimālajai robežvērtībai nevajadzētu kaitēt labi funkcionējošiem valstu tirgiem, jo tam būs tikai nelabvēlīga ietekme uz patērētājiem.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Starpbanku komisijas maksas par visiem patērētāju debetkaršu vai kredītkaršu darījumiem

svītrots

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem debetkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

svītrots

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem kredītkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.

svītrots

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Regulas 3. un 4. pantā minēto maksimālo robežvērtību piemērošanas nolūkā jebkādu neto kompensāciju, ko izdevējbanka attiecībā uz maksājumu darījumiem saņem no maksājumu kartes shēmas, uzskata par daļu no starpbanku komisijas maksas.

Regulas 3. un 4. pantā minēto maksimālo robežvērtību piemērošanas nolūkā jebkādu neto kompensāciju, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz maksājumu darījumiem saņem no maksājumu kartes shēmas, uzskata par daļu no starpbanku komisijas maksas. Pieņēmējam būtu jāpiemēro tikai šajā regulā noteiktā summa.

Pamatojums

Lai maksājumu karšu shēmām neļautu palielināt tādas maksas kā maksu par licencēšanu, atļauju izsniegšanu u. c., kas tālāk tiktu nodotas mazumtirgotājiem un patērētājiem, regulu vajadzētu precizēt.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dalībvalstis, atkāpjoties no noteikumiem un pēc apspriešanās ar Komisiju, var paredzēt, ka šo pantu noteiktu laikposmu nepiemēro jaunizveidotajām maksājumu karšu shēmām.

Pamatojums

Ir svarīgi neaizmirst jaunizveidotās maksājumu karšu shēmas, kurām radīsies augstas uzņēmējdarbības izmaksas, kas būs nesamērīgas ar to nestabilo stāvokli tirgū, ņemot vērā lielākās jau pastāvošās karšu shēmas. Šāds ierobežotu laikposmu piemērojams noteikums palīdzētu kartēm piesaistītu maksājumu darījumu tirgū veidot efektīvas konkurences vidi.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Slēdzot līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, patērētājam ir iespēja izlemt, vai attiecībā uz savu karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci viņam ir vai nav vajadzīgi divi vai vairāki atšķirīgi maksājumu instrumentu zīmoli. Pirms līguma parakstīšanas maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz patērētājam skaidru un objektīvu informāciju par pieejamajiem maksājumu zīmoliem un to īpašībām saistībā ar izmantošanu, funkcionalitāti, izmaksām un drošību.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Maksājumu karšu shēmas, izdevēji, pieņēmēji un maksājumu karšu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentā vai aprīkojumā, ko izmanto tirdzniecības vietā, neievieto automātiskus mehānismus, programmatūru vai iekārtas, kas maksātājam, lietojot koplietotu zīmolu maksājumu instrumentu, ierobežo lietojumprogrammas izvēli.

6. Maksājumu karšu shēmas, izdevēji, pieņēmēji, tirgotāji un maksājumu karšu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentā vai aprīkojumā, ko izmanto tirdzniecības vietā, neievieto automātiskus mehānismus, programmatūru vai iekārtas, kas maksātājam, lietojot koplietotu zīmolu maksājumu instrumentu, ierobežo lietojumprogrammas izvēli.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pieņēmēji par dažādu kategoriju un atšķirīgu zīmolu maksājumu kartēm maksājumu saņēmējiem piedāvā un no tiem iekasē atsevišķi norādītas tirgotāju apkalpošanas maksas, izņemot, ja tirgotāji maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rakstiski pieprasa uzlikt vienotas apkalpošanas maksas.

1. Pieņēmēji par dažādu kategoriju un atšķirīgu zīmolu maksājumu kartēm ar dažādiem starpbanku komisijas maksu līmeņiem maksājumu saņēmējiem piedāvā un no tiem iekasē atsevišķi norādītas tirgotāju apkalpošanas maksas, izņemot, ja tirgotāji maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rakstiski pieprasa uzlikt vienotas apkalpošanas maksas.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Jebkāda starpbanku komisijas maksas pazemināšana atbilstoši šīs regulas 3. un 4. pantam vai 13. pantā minēto kompetento iestāžu lēmumam ir jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgu tās tirgotāja apkalpošanas maksas pazemināšanu, ko maksājumu instrumentu pieņemošie pakalpojumu sniedzēji piemēro saņēmējiem.

Pamatojums

Regulai nebūs nekādas ietekmes, ja pieņēmēji neveiks starpbanku komisijas maksas pazemināšanu attiecībā uz tirgotājiem piemērotajiem tarifiem.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Starp pieņēmējiem un maksājumu saņēmējiem noslēgtajos līgumos var būt iekļauts nosacījums, ka 1. punkta pirmajā apakšpunktā minētā informācija ir jāsniedz vai jādara pieejama periodiski vismaz reizi mēnesī un tādā veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksājuma saņēmējam saglabāt un pavairot informāciju, nemainot to.

2. Starp pieņēmējiem un maksājumu saņēmējiem noslēgtajos līgumos iekļauj nosacījumu, ka 1. punkta pirmajā daļā minētā informācija ir jāsniedz vai jādara pieejama periodiski vismaz reizi mēnesī un tādā veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksājuma saņēmējam saglabāt un pavairot informāciju, nemainot to.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Slēdzot līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, patērētājam periodiski sniedz arī skaidru un objektīvu informāciju par maksājumiem un maksājumu darījumiem piemērotajām maksām.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Eiropas Banku iestāde atbild par pamatnostādņu izdošanu attiecībā uz iedarbīgām, samērīgām un preventīvām sankcijām.

Pamatojums

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, būtu svarīgi, ka visas dalībvalstis, pieņemot noteikumus par sankcijām šīs regulas noteikumu neievērošanas gadījumā, darbotos saskaņoti.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu saistībā ar šo regulu radušos strīdus starp maksājumu saņēmējiem un to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras.

1. Dalībvalstis ievieš neatkarīgas, atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu saistībā ar šo regulu radušos strīdus starp maksājumu saņēmējiem un to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro prasības, ko nosaka viena vai vairākas alternatīvas strīdu izšķiršanas iestādes.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu. Komisija ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik atbilstoši ir starpbanku komisijas maksu līmeņi un novirzīšanas mehānismi, piemēram, maksas, ņemot vērā dažādo maksājumu līdzekļu izmantojumu un izmaksas un līmeni, kādā jauni dalībnieki un jaunas tehnoloģijas ienāk tirgū.

Divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu. Komisija ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik atbilstoši ir starpbanku komisijas maksu līmeņi un novirzīšanas mehānismi, piemēram, maksas, ņemot vērā dažādo maksājumu līdzekļu izmantojumu un izmaksas un līmeni, kādā jauni dalībnieki un jaunas tehnoloģijas ienāk tirgū, un to, kā iekšējā tirgus darbību ietekmē slēptās starpbanku komisijas maksas, kuras piemēro trīspusējās maksājumu karšu shēmās, un, ja nepieciešams, iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai atvieglotu to iespējamās negatīvās sekas.

 

Pamatojums

Ir nepieciešams, lai Komisija regulas sākotnējo ietekmi uz maksājumu tirgu izvērtētu ātrāk nekā pēc četriem gadiem, jo šajā tirgū notiek straujas pārmaiņas.

Komisijas maksas, kas saistītas ar trīspusējām maksājumu shēmām, var būt ievērojamas un daudz augstākas nekā četrpusējo shēmu kartēm. Tāpēc būtu jāpēta to ietekme uz darījumiem iekšējā tirgū un regulējuma iespējas šajā jomā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpbanku komisijas maksas, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem

Atsauces

COM(2013)0550 – C7-0241/2013 – 2013/0265(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

8.10.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

8.10.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Adam Bielan

25.9.2013

Izskatīšana komitejā

27.11.2013

23.1.2014

10.2.2014

 

Pieņemšanas datums

11.2.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adam Bielan, Preslav Borissov, Sergio Gaetano Cofferati, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia de Campos, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Eduard-Raul Hellvig, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emma McClarkin, Roberta Metsola, Konstantinos Poupakis, Olle Schmidt, Olga Sehnalová, Gabriele Stauner, Jutta Steinruck, Wim van de Camp, Patricia van der Kammen

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christian Engström


PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpbanku komisijas maksas, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem

Atsauces

COM(2013)0550 – C7-0241/2013 – 2013/0265(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

24.7.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

8.10.2013

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

8.10.2013

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Pablo Zalba Bidegain

10.9.2013

 

 

 

Izskatīšana komitejā

5.11.2013

17.12.2013

12.2.2014

 

Pieņemšanas datums

20.2.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

0

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marino Baldini, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Syed Kamall, Jürgen Klute, Hans-Peter Martin, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Sampo Terho, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fabrizio Bertot, Herbert Dorfmann, Bas Eickhout, Sari Essayah, Ashley Fox, Sophia in ‘t Veld, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Catherine Stihler, Nils Torvalds, Emilie Turunen

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen

Iesniegšanas datums

11.3.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika