Procedūra : 2013/0377(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0171/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0171/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2014 - 7.31
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0426

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 671kWORD 306k
12.3.2014
PE 527.990v02-00 A7-0171/2014

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola tehnisko īstenošanu

(COM(2013)0769 – C7‑0393/2013 – 2013/0377(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Vladimir Urutchev

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola tehnisko īstenošanu

(COM(2013)0769 – C7‑0393/2013 – 2013/0377(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0769),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0393/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2014. gada 26. februārī(1),

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0171/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Komisijai deleģētajos aktos, kas tiks pieņemti saskaņā ar šo regulu, būtu jāparedz, ka, tāpat kā Kioto protokola pirmā saistību perioda vienību pārvaldības procesos, periodiski jāveic neto klīrings, kur AAU pārskaitījumos būtu jāatspoguļo Savienības kvotu neto pārskaitījumi, tostarp emisiju kvotu pārskaitījumi starp Savienību un trešām valstīm, kas piedalās ES ETS un nav kopīgās izpildes vienošanās dalībnieces (piemēram, Lihtenšteina un Norvēģija).

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) Attiecīgie starptautiskie noteikumi, kas reglamentē emisiju uzskaiti un saistību izpildē panākto progresu, būtu jāpieņem nākamajā konferencē par klimata pārmaiņām, kas notiks 2014. gada decembrī Limā. Tādēļ Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka Limas klimata konferencē tiek oficiāli pieņemti Kioto protokola uzskaites noteikumi. Šo noteikumu rezultāts būtu jāatspoguļo šajā regulā paredzētā Savienības reģistra un deleģēto aktu īstenošanā.

Pamatojums

Lai grozītu/aizstātu referenta 5. grozījumu (5.b apsvērumu).

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c) Klimata politikas, kā arī ekonomisko apstākļu dēļ būtiski samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā, Savienības un dalībvalstu kontos attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu radīsies ievērojams AAU, CER (sertificētu emisijas samazināšanas vienību) un ERU pārpalikums. Saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 līgumslēdzējām pusēm līdz 2014. gadam ir jāpārskata savas emisiju samazināšanas saistības otrajam saistību periodam, tāpēc Savienībai un dalībvalstīm būtu jāatceļ vairākas vienības, lai nodrošinātu atbilstību prognozētajām faktiskajām emisijām un vismaz rentablam iekšzemes emisiju samazināšanas plānam, virzoties uz Savienības klimata mērķa 2050. gadam sasniegšanu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai izveidotu saskaņotus noteikumus, ar ko nodrošinātu Kioto protokola tehnisko īstenošanu Savienībā pēc 2012. gada, darītu iespējamu Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgas izpildes efektīvu norisi un nodrošinātu tās saskaņošanu ar ES ETS un Lēmuma par kopīgiem centieniem darbību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina to saskaņotība ar starptautiski atzītām uzskaites prasībām, Lēmumā [...] paredzētajiem kopīgās izpildes noteikumiem un attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem,

(6) Lai izveidotu saskaņotus noteikumus, ar ko nodrošinātu Kioto protokola tehnisko īstenošanu Savienībā pēc 2012. gada, darītu iespējamu Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgas izpildes efektīvu norisi un nodrošinātu tās saskaņošanu ar ES ETS un Lēmuma par kopīgiem centieniem darbību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša nodošana Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī to saskaņotība ar starptautiski atzītām uzskaites prasībām, Padomes Lēmumā par Kioto protokola Dohas grozījuma ratifikāciju paredzētajiem kopīgās izpildes noteikumiem un attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem,

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Dohas klimata pārmaiņu konferencē, kas notika 2012. gada decembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola 192 līgumslēdzējas puses pieņēma minētā protokola grozījumu.

Šis „Dohas grozījums” nosaka Kioto protokola otro saistību periodu (KP SP2), kas sākās 2013. gada 1. janvārī un beigsies 2020. gada 31. decembrī. Saskaņā ar Dohas grozījumu Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islande uzņemas juridiskas saistības laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam ierobežot savas gada vidējās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 80 % no to emisijām bāzes gadā (vairumā gadījumu 1990. gads).

Ar Dohas grozījumu tika ieviestas arī šādas izmaiņas Kioto protokolā: pirmkārt, tika ietverts jauns gāzes veids (slāpekļa trifluorīds), otrkārt, tika ieviests vērienīgu saistību mehānisms, kas ļauj līgumslēdzējai pusei vienkāršotā veidā pielāgot savas saistības, proti, noteikt vērienīgākas saistības attiecīgajā saistību periodā, un, treškārt, tika ieviests noteikums, ar kuru automātiski pielāgo līgumslēdzējas puses mērķrādītāju, lai novērstu to, ka tās emisijas 2013.–2020. gadā pārsniedz 2008.–2010. gada vidējo līmeni.

Dohas klimata pārmaiņu konferencē tika pieņemts arī Lēmums 1/CMP.8 un Lēmums 2/CMP.8 par to saistību tehnisko īstenošanu, kas attiecas uz Kioto vienību uzskaiti un pārvaldību otrajā saistību periodā un to pārcelšanu no pirmā saistību perioda uz otro.

Tādējādi, lai Kioto protokolu īstenotu pēc 2012. gada, ir jāsagatavo tehniskie īstenošanas noteikumi Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei.

Mērķis

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ir pamats to tehnisko noteikumu pieņemšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Kioto protokola īstenošanu Eiropas Savienībā pēc 2012. gada un panāktu efektīvu Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgo izpildi saskaņā ar ES ETS darbību un Lēmumu par kopīgiem centieniem. Šiem noteikumiem būtu jāaptver vairāki jautājumi, tostarp:

-          vienību pārvaldības procesi, piemēram, darījumi ar Kioto vienībām (piešķiršana, pārskaitīšana, iegūšana, anulēšana, norakstīšana, pārnese, aizstāšana vai termiņa beigu datuma maiņa) Eiropas Savienības, dalībvalstu un Islandes valstu reģistros un starp reģistriem,

-          uzskaites procesi, kas saistīti ar pāreju no pirmā saistību perioda uz otro, tostarp ar pārpalikušo AAU, CER un ERU pārnesi no pirmā saistību perioda uz otro,

-          iepriekšējā perioda pārpalikuma rezerves (PPSR) un saistību perioda rezerves (CPR) izveide un uzturēšana katram kopīgas izpildes vienošanās dalībniekam,

-          tā „ieturējuma” uzskaite, ko iekasē par ERU piešķiršanu un AAU pirmreizējo starptautisko pārskaitīšanu otrajā saistību periodā.

Juridiskie aspekti

Saskaņā ar LESD 290. pantu deleģētais akts papildina būtiskos noteikumus, konkretizējot to būtību un reglamentējot papildu aspektus. Tas atšķiras no īstenošanas akta, kurā paredzēti vienādi nosacījumi Savienības tiesību aktu īstenošanai dalībvalstīs.

Kioto protokola uzskaites prasības, kas jāīsteno pēc 2012. gada, lielākoties ir pamatotas ar noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās starptautiskā līmenī. Šos noteikumus neīsteno tikai dalībvalstis vien; tie tikpat lielā mērā attiecas uz pašu Eiropas Savienību un tādējādi uzliek saistības ES iestādēm.

Kā paredz LESD 290. pants, šajā regulā paredzētie deleģētie akti nevis saskaņotu kādu pašreizējo būtisko noteikumu īstenošanu, bet gan reglamentētu konkrētus papildu tehniskos aspektus Kioto protokola īstenošanai pēc 2012. gada.

Lai izveidotu efektīvu reģistru sistēmu, ar kuru tiktu ieviestas jaunās uzskaites un vienību pārvaldības prasības Kioto protokola otrajā saistību periodā, Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt nepieciešamos deleģētos aktus.

Referenta nostāja

Referents pauž atzinību par Komisijas priekšlikumu. Viņš uzskata, ka tas ir nepieciešamais juridiskais pamats tādu tehnisko noteikumu pieņemšanai, ar kuriem tiks nodrošināta efektīva Kioto protokola īstenošana Eiropas Savienībā pēc 2012. gada.

Referents vēlas uzsvērt šādus aspektus, kas būtu jāatspoguļo Komisijas priekšlikumā

Neskaidrību un pielāgojumu risināšana

Katrai dalībvalstij (un Islandei) noteiktais emisiju līmenis / piešķirtais daudzums ir pamatots ar Lēmumu par kopīgiem centieniem (ESD; Lēmums 406/2009), un šis līmenis un daudzums attiecas uz visiem dalībvalsts teritorijā esošajiem avotiem un piesaistītājiem, uz kuriem attiecas Kioto protokols, izņemot avotus, kas iekļauti ES ETS.

ES emisiju līmenis / noteiktais daudzums attiecas uz dalībvalstu un Islandes emisijām no ES ETS ietvertiem avotiem, uz kuriem attiecas arī Kioto protokols.

Tā kā dalībvalstīm noteiktais daudzums ir paredzēts priekšlikumā Padomes lēmumam par Kioto protokola Dohas vienošanās ratifikāciju, visas neskaidrības vai pielāgojumi attiecībā uz kopīgo noteikto daudzumu ietekmēs tikai Savienībai noteikto daudzumu. Tas, kā izmantot Savienībai noteiktā daudzuma pārpalikumu vai risināt tā deficītu, kas varētu rasties, piemēram, pēc ANO ekspertu veiktās pārskatīšanas, jānosaka deleģētajos aktos.

Starptautiski noteikumi, kas vēl joprojām nav oficiāli pieņemti

Par attiecīgajiem starptautiskajiem noteikumiem, kas reglamentē emisiju uzskaiti un Kioto protokola otrā perioda saistību izpildē panākto progresu, 2013. gada novembrī Varšavā tika panākta vienošanās pēc būtības, tomēr tie netika oficiāli pieņemti. Plānots, ka tie tiks pieņemti nākamajā klimata konferencē Limā 2014. gada decembrī pēc tam, kad būs atrisināti divi strīdīgi noteikumi. Tā kā visas līgumslēdzējas puses pasludināja par slēgtām sarunas par to starptautisko noteikumu daļu, par kuriem tika panākta vienošanās pēc būtības, un pauda apņemšanos tos izpildīt Kioto protokola otrajā periodā, tam, ka šie noteikumi vēl nav oficiāli pieņemti, nebūtu jāattur Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islande no šo noteikumu ieviešanas vietējos tiesību aktos. Tomēr Komisija kopā ar dalībvalstīm un trešām valstīm palīdzēs nodrošināt, ka Kioto protokola uzskaites noteikumi tiek oficiāli pieņemti Limas klimata konferencē. Visas būtiskās izmaiņas noteikumos būtu jāatspoguļo šajā regulā paredzētajos deleģētajos aktos.

Neto klīringa īstenošana

Tāpat kā attiecībā uz Kioto protokola pirmā saistību perioda vienību pārvaldības procesiem, būtu jāparedz, ka arī otrajā saistību periodā periodiski jāveic neto klīrings, kur AAU pārskaitījumos jāatspoguļo ES kvotu neto pārskaitījumi, tostarp emisiju kvotu pārskaitījumi starp Savienību un trešām valstīm, kas piedalās ES ETS un nav kopīgās izpildes vienošanās dalībnieces (piem., Lihtenšteina un Norvēģija). Tas jāparedz deleģētajos aktos, kas tiks pieņemti saskaņā ar šo regulu.

Secinājumi

Referents uzskata, ka piedāvātā Regulas (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai Savienības līmenī grozījuma tvērums pilnībā atspoguļo nepieciešamību sagatavot un pieņemt konkrētus un saskaņotus noteikumus, ar kuriem tiktu nodrošināta Kioto protokola tehniskā īstenošana Savienībā pēc 2012. gada un panākta efektīva Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgā izpilde saskaņā ar ES ETS darbību un Lēmumu par kopīgiem centieniem.

Referents uzskata, ka Dohas grozījuma oficiāla stāšanās spēkā ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem mērķiem, jo Kioto protokols ievērojami palīdz īstenot pasaules centienus cīņā pret klimata pārmaiņām.

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, referents iesaka Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai bez liekas kavēšanās pieņemt Komisijas priekšlikumu līdz pašreizējā Parlamenta sasaukuma pilnvaru termiņa beigām.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Regulas (ES) Nr. 525/2013 grozīšana attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola tehnisko īstenošanu

Atsauces

COM(2013)0769 – C7-0393/2013 – 2013/0377(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

6.11.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

18.11.2013

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

18.11.2013

ITRE

18.11.2013

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

17.12.2013

ITRE

27.11.2013

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Vladimir Urutchev

18.12.2013

 

 

 

Izskatīšana komitejā

12.2.2014

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.3.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

5

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Oana Antonescu, Pilar Ayuso, Sergio Berlato, Franco Bonanini, Biljana Borzan, Martin Callanan, Chris Davies, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Martin Kastler, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Claus Larsen-Jensen, Jo Leinen, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Andrés Perelló Rodríguez, Mario Pirillo, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Dubravka Šuica, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Thomas Ulmer, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Inés Ayala Sender, Nikos Chrysogelos, Birgit Collin-Langen, Julie Girling, Jutta Haug, Romana Jordan, Filip Kaczmarek, Judith A. Merkies, Justas Vincas Paleckis, Marit Paulsen, Vittorio Prodi, Rebecca Taylor, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fiona Hall, Kent Johansson, Bernd Lange, Emma McClarkin, Sabine Verheyen

Iesniegšanas datums

13.3.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika