Procedūra : 2013/0305(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0172/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0172/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 17/04/2014 - 9.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0453

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 965kWORD 643k
13.3.2014
PE 519.611v02-00 A7-0172/2014

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jaunām psihoaktīvām vielām

(COM(2013)0619 – C7‑0272/2013 – 2013/0305(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Jacek Protasiewicz

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMA RAKSTS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jaunām psihoaktīvām vielām

(COM(2013)0619 – C7‑0272/2013 – 2013/0305(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0619),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0272/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegušas Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta un Lordu palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra(1) atzinumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0172/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Dalībvalstu kompetentās iestādes ievieš dažādus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām, lai novērstu risku, ko tās rada vai var radīt, ja tiek lietotas uzturā. Tā kā jaunas psihoaktīvas vielas bieži izmanto, lai izgatavotu dažādus produktus vai citas vielas, ko izmanto tādu preču ražošanā kā zāles, rūpnieciskie šķīdinātāji, tīrīšanas līdzekļi vai augsto tehnoloģiju preces, tad ierobežota pieejamība šādai izmantošanai varētu būtiski ietekmēt uzņēmējus, traucējot viņu uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.

(3) Dalībvalstu kompetentās iestādes ievieš dažādus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām, lai novērstu risku, ko tās rada vai var radīt, ja tiek lietotas. Tā kā jaunas psihoaktīvas vielas bieži izmanto zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos, lai izgatavotu dažādus produktus vai citas vielas, ko izmanto tādu preču ražošanā kā zāles, rūpnieciskie šķīdinātāji, tīrīšanas līdzekļi vai augsto tehnoloģiju preces, tad ierobežota pieejamība šādai izmantošanai varētu būtiski ietekmēt uzņēmējus, traucējot viņu uzņēmējdarbību iekšējā tirgū, un arī kavēt ilgtspējīgu zinātnisko pētniecību un attīstību.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Iekšējā tirgū pieejamais arvien pieaugošais skaits jaunu psihoaktīvu vielu, to daudzveidība, ātrums, ar kādu tās parādās tirgū, dažādi riski, kas apdraud cilvēkus, tās lietojot, kā arī pieaugošais skaits cilvēku, kuri šīs vielas lieto, liek valsts iestādēm meklēt efektīvus risinājumus, kā aizsargāt sabiedrības veselību un drošību, neradot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(4) Iekšējā tirgū pieejamais arvien pieaugošais jaunu psihoaktīvu vielu skaits, šo vielu daudzveidība, ātrums, ar kādu tās parādās tirgū, dažādi riski, kas apdraud cilvēkus, tās lietojot, kā arī pieaugošais to cilvēku skaits, kuri šīs vielas lieto, un sabiedrības nepietiekamās zināšanas un informētība par riskiem, kas saistīti ar to patērēšanu, liek valsts iestādēm meklēt efektīvus risinājumus, kā aizsargāt sabiedrības veselību un drošību, neradot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Ierobežojošie pasākumi dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras, un tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri izmanto jaunas psihoaktīvas vielas dažādu preču ražošanā, ir jāievēro atšķirīgas prasības, piemēram, attiecībā uz pirmseksporta paziņojumu, eksporta atļauju vai importa un eksporta licencēm. Tādējādi atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām traucē iekšējā tirgus darbību, radot šķēršļus tirdzniecībai, veidojot tirgus sadrumstalotību, juridisku nenoteiktību un nevienlīdzīgas konkurences nosacījumus uzņēmējiem, kas apgrūtina uzņēmumu darbību iekšējā tirgū.

(5) Tā kā situācija un apstākļi saistībā ar psihoaktīvajām vielām dalībvalstīs atšķiras, attiecīgi atšķiras arī ierobežojošie pasākumi dažādās dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri izmanto jaunas psihoaktīvas vielas dažādu preču ražošanā, ir jāievēro atšķirīgas prasības, piemēram, attiecībā uz pirmseksporta paziņojumu, eksporta atļauju vai importa un eksporta licencēm. Tādējādi atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām, iespējams, zināmā mērā varētu traucēt iekšējā tirgus darbību, radot šķēršļus tirdzniecībai, veidojot tirgus sadrumstalotību, juridisku nenoteiktību un nevienlīdzīgas konkurences nosacījumus uzņēmējiem, kas vēl vairāk apgrūtina uzņēmumu darbību iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Tādu jaunu psihoaktīvu vielu gadījumā, kuras izmanto komerciālām un rūpniecības vajadzībām vai zinātniskiem mērķiem, ierobežojoši pasākumi ne tikai rada šķēršļus tirdzniecībai, bet arī šo lietojuma veidu izstrādei, kā arī varētu radīt nopietnus šķēršļus tirdzniecībai tiem uzņēmējiem, kuri cenšas attīstīt šādus lietojuma veidus, ievērojami apgrūtinot piekļuvi šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām.

(6) Tādu jaunu psihoaktīvu vielu gadījumā, kuras jau izmanto komerciālām un rūpniecības vajadzībām vai zinātniskiem mērķiem, ierobežojoši pasākumi varētu radīt šķēršļus ne tikai tirdzniecībai, bet arī iepriekš minēto lietojuma veidu izstrādei, kā arī varētu radīt nopietnus šķēršļus tirdzniecībai tiem uzņēmējiem, kuri cenšas attīstīt šādus lietojuma veidus, ievērojami apgrūtinot piekļuvi šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Atšķirības starp dažādiem ierobežojošiem pasākumiem, ko piemēro jaunām psihoaktīvām vielām, var arī veicināt kaitīgu jaunu psihoaktīvu vielu nonākšanu citās dalībvalstīs, apgrūtinot centienus ierobežot to pieejamību patērētājiem un mazinot patērētāju aizsardzību visā Savienībā.

(7) Ja netiks stiprināta efektīva informācijas apmaiņa un koordinācija starp dalībvalstīm, atšķirības starp dažādiem ierobežojošiem pasākumiem, ko piemēro jaunām psihoaktīvām vielām — kaut arī tie ir likumīgi, jo tos ievieš atbilstīgi katras dalībvalsts konkrētajai situācijai psihoaktīvo vielu jomā —, varētu arī veicināt kaitīgu jaunu psihoaktīvu vielu nonākšanu citās dalībvalstīs, apgrūtinot centienus ierobežot to pieejamību patērētājiem un mazinot patērētāju aizsardzību visā Savienībā.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Iepriekš minētās atšķirības veicina šādu vielu nelikumīgu tirdzniecību, ar ko nodarbojas noziedznieki, jo īpaši organizēti noziedzīgi grupējumi.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ir sagaidāms, ka šādas atšķirības tikai pieaugs, jo dalībvalstis turpina īstenot atšķirīgas pieejas, lai kontrolētu jaunas psihoaktīvas vielas. Tādēļ ir sagaidāms, ka pieaugs šķēršļi tirdzniecībai un tirgus sadrumstalotība, kā arī trūks juridiskās noteiktības un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu, kas radīs vēl lielākus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(8) Ir sagaidāms, ka šādas atšķirības tikai turpinās pastāvēt, jo dalībvalstis īsteno atšķirīgas pieejas, lai risinātu problēmas saistībā ar jaunajām psihoaktīvajām vielām. Tādēļ ir sagaidāms, ka gadījumā, ja dalībvalstis nekoordinēs savus pasākumus un efektīvāk nesadarbosies, turpinās pastāvēt šķēršļi tirdzniecībai un tirgus sadrumstalotība, kā arī trūks juridiskās noteiktības un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu, kas radīs vēl lielākus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Šie iekšējā tirgus darbības traucējumi ir jānovērš, un tālab būtu jātuvina noteikumi, kas attiecas uz jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada bažas Savienības līmenī, tajā pašā laikā nodrošinot augstu veselības, drošības un patērētāju aizsardzības līmeni.

(9) Ja tiek konstatēti iekšējā tirgus darbības traucējumi, tie būtu jārisina, un tālab būtu jātuvina noteikumi, kas attiecas uz jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada bažas Savienības līmenī, tajā pašā laikā nodrošinot augstu veselības, drošības un patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī dalībvalstu iespēju elastīgi reaģēt uz vietējo situāciju.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ja jaunas psihoaktīvas vielas un maisījumus paredzēts izmantot komerciālām un rūpniecības vajadzībām, kā arī zinātniskai pētniecībai un attīstībai, to apritei Savienībā jābūt brīvai. Šajā regulā jāparedz noteikumi ierobežojumu piemērošanai šādai brīvai apritei.

(10) Ja jaunas psihoaktīvas vielas un maisījumus paredzēts izmantot komerciālām un rūpniecības vajadzībām, kā arī zinātniskai pētniecībai un attīstībai, ko veic pienācīgi pilnvarotas personas struktūrās, kuras atrodas tiešā dalībvalstu iestāžu kontrolē vai kuras minētās iestādes ir īpaši apstiprinājušas, to apritei Savienībā vajadzētu būt brīvai.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Saskaņā ar šo regulu nav jāveic jaunas psihoaktīvas vielas riska novērtējums, ja tā tiek izvērtēta saskaņā ar starptautiskām tiesībām vai tā ir aktīva zāļu vai veterināro zāļu sastāvdaļa.

(14) Saskaņā ar šo regulu nebūtu jāveic jaunas psihoaktīvas vielas riska novērtējums, ja tā tiek izvērtēta saskaņā ar starptautiskām tiesībām vai tā ir zāļu vai veterināro zāļu aktīvā viela, izņemot gadījumus, kad Savienības līmenī ir pieejami pietiekami dati, kas liecina, ka ir jāsagatavo kopīgs Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) un Eiropola ziņojums.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Attiecībā uz dažām jaunām psihoaktīvām vielām, kas rada tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, vajadzīga steidzama rīcība. Tāpēc līdz riska novērtējuma pabeigšanai ir jāierobežo to pieejamība patērētājiem.

(17) Attiecībā uz dažām jaunām psihoaktīvām vielām, kas rada tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, vajadzīga steidzama rīcība. Tāpēc šādu vielu pieejamība patērētājiem būtu jāierobežo uz pietiekami ilgu laiku līdz brīdim, kad ir noteikts jaunās psihoaktīvās vielas radītā riska līmenis un, pamatotos gadījumos, stājas spēkā lēmums, ar ko ievieš pastāvīgus pasākumus.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Savienības līmenī nekādus ierobežojošus pasākumus nepiemēro jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada nelielu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai.

(18) Pamatojoties uz pašreizējiem pierādījumiem un iepriekš definētiem kritērijiem, Savienības līmenī nekādus ierobežojošus pasākumus nevajadzētu piemērot jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada nelielu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, bet dalībvalstis var ieviest papildu pasākumus, ko tās uzskata par atbilstīgiem vai vajadzīgiem atkarībā no konkrētajiem riskiem, ko šī viela rada to teritorijā, ņemot vērā valsts apstākļus un visus sociālos, ekonomikas, juridiskos, administratīvos vai jebkādus citus faktorus, ko dalībvalstis varētu uzskatīt par būtiskiem.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Tās jaunās psihoaktīvās vielas, kas rada mērenu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, nedrīkst būt pieejamas patērētājiem.

(19) Tās jaunās psihoaktīvās vielas, kas, pamatojoties uz pašreizējiem pierādījumiem un iepriekš definētiem kritērijiem, rada mērenu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, nedrīkstētu būt pieejamas patērētājiem.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Tās jaunās psihoaktīvās vielas, kas rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, nedrīkst būt pieejamas tirgū.

(20) Tās jaunās psihoaktīvās vielas, kas, pamatojoties uz pašreizējiem pierādījumiem un iepriekš noteiktiem kritērijiem, rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, nedrīkstētu būt pieejamas tirgū.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Šajā regulā jāparedz izņēmumi, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību, veicinātu zinātnisko pētniecību un attīstību, kā arī ļautu izmantot jaunas psihoaktīvas vielas rūpniecībā ar nosacījumu, ka tās netiek izmantotas ļaunprātīgi vai citiem mērķiem.

(21) Šajā regulā būtu jāparedz izņēmumi, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību, veicinātu zinātnisko pētniecību un attīstību, kā arī ļautu izmantot jaunas psihoaktīvas vielas rūpniecībā ar nosacījumu, ka tās nerada nelabvēlīgas sekas un netiek izmantotas ļaunprātīgi vai citiem mērķiem.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu tādu jaunu psihoaktīvo vielu novirzīšanu uz nelegālo tirgu, kas tiek izmantotas pētniecības un izstrādes nolūkos vai citos atļautos veidos.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu 1920/2006/EK18, būs galvenā loma informācijas apmaiņā par jaunām psihoaktīvām vielām un to radītā riska veselībai, sabiedrībai un drošībai izvērtēšanā.

(23) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu 1920/2006/EK18, vajadzētu uzņemties galveno lomu informācijas apmaiņā un aprites koordinēšanā par jaunām psihoaktīvām vielām un to radītā riska veselībai, sabiedrībai un drošībai izvērtēšanā. Ņemot vērā to, ka paredzamais informācijas apjoms, kas EMCDDA saskaņā ar šīs regulas piemērošanas jomu būs jāvāc un jāapkopo, palielināsies, būtu jāparedz un jānodrošina īpašs atbalsts.

__________________

__________________

18 OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.

18 OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Mehānisms ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām ir izrādījies noderīgs informācijas apmaiņas kanāls par jaunām psihoaktīvām vielām, par jaunām tendencēm kontrolējamo psihoaktīvo vielu lietošanā un par brīdinājumiem saistībā ar vielu ietekmi uz sabiedrības veselību. Šis mehānisms būtu turpmāk jāpilnveido, lai varētu vēl efektīvāk reaģēt uz straujo jauno psihoaktīvo vielu parādīšanos un izplatību visā Savienībā.

(24) Mehānisms ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām (Eiropas Savienības agrīnās brīdināšanas sistēma par jaunām psihoaktīvām vielām (ABS)) ir izrādījies noderīgs informācijas apmaiņas kanāls par jaunām psihoaktīvām vielām, par jaunām tendencēm kontrolējamo psihoaktīvo vielu lietošanā un par brīdinājumiem saistībā ar vielu ietekmi uz sabiedrības veselību. Lai varētu vēl efektīvāk reaģēt uz straujo jauno psihoaktīvo vielu parādīšanos un izplatību visā Savienībā, šis mehānisms būtu jāuztur un turpmāk jāpilnveido, jo īpaši attiecībā uz to datu apkopošanu un pārvaldību, kas attiecas uz jaunām psihoaktīvām vielām, nevēlamiem notikumiem saistībā ar to lietošanu un noziedzīgu grupējumu iesaistīšanos tirgū, izmantojot Savienības jauno psihoaktīvo vielu datubāzi (Eiropas jauno narkotisko vielu datubāzi). Plašsaziņas līdzekļi un publikācijas, jo īpaši zinātniskā un medicīniskā literatūra, var būt svarīgs informācijas avots attiecībā uz ziņojumiem par nevēlamiem notikumiem. Lai palielinātu ziņošanas efektivitāti, EMCDDA būtu jāuzrauga visas jaunās psihoaktīvās vielas un jāievada šī informācija Eiropas jauno narkotisko vielu datubāzē. Datu kopas, kas ir būtiskas šīs regulas darbībai, ietver datus par jaunu psihoaktīvo vielu noteikšanu un identificēšanu, nevēlamiem notikumiem saistībā ar to lietošanu un noziedzīgu grupējumu iesaistīšanos tirgū. Būtu jānosaka galveno datu kopums. Galveno datu kopums būtu regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo informāciju, kas ir vajadzīga šīs regulas efektīvai darbībai. Paātrināti būtu jāziņo, ja radušās aizdomas par nopietniem nevēlamiem notikumiem, tostarp letāliem nevēlamiem notikumiem.

Pamatojums

Lai zinātniski uzraudzītu un analizētu riskus, ko šīs vielas varētu vai nevarētu radīt, ir būtiski ieviest stabilu informācijas sistēmu šīm vajadzībām. Komisijas ierosinātajā tekstā liela uzmanība ir pievērsta regulatīvajai sistēmai (procesa beigās), bet informācijas bāze, uz kuras tiek pamatots lēmums, ir atstāta novārtā. Šis apsvērums ir paredzēts, lai tekstā atjaunotu līdzsvaru starp vajadzību pēc stingriem pierādījumiem un lēmumu pieņemšanu, un tas ir saistīts ar 5. pantu par informācijas apmaiņu, 20. pantu par pētniecību un analīzi un 15. pantu par uzraudzību.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a) Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var saņemt informāciju par jaunām psihoaktīvajām vielām Savienībā, vienlaicīgi tai piekļūt un apmainīties ar šo informāciju, Eiropas datubāzei par jaunām narkotiskām vielām vajadzētu būt pilnīgi un pastāvīgi pieejamai dalībvalstīm, EMCDDA, Eiropolam un Komisijai.

Pamatojums

Ir būtiski ātri izplatīt informāciju par jaunajām sastāvdaļām un maisījumiem, kas atrasti tirgū, lai dalībvalstu iestādes un aģentūra varētu viegli un vienlaicīgi piekļūt šai informācijai un dalīties savās zināšanās. Eiropas jauno narkotisko vielu datubāze ir līdzeklis sistēmas ātrākas darbības nodrošināšanai.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

24.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24b) EMCDDA būtu jāsniedz brīdinājumi par apdraudējumu veselībai visām dalībvalstīm, izmantojot sistēmu ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām, ja, pamatojoties uz saņemto informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām, šķiet, ka varētu rasties sabiedrības veselības problēmas. Šajos brīdinājumos par apdraudējumu veselībai būtu jāiekļauj arī informācija par tādiem profilakses, ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas pasākumiem, ko varētu veikt, lai novērstu vielas izraisīto risku.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

24.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24c) Lai aizsargātu sabiedrības veselību, EMCDDA un Eiropola agrīnās brīdināšanas sistēmas darbība būtu atbilstīgi jāfinansē.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā nav paredzēts ES atbalsts, lai pārvarētu problēmas, ko radīs paredzamā EMCDDA darba apjoma un sarežģītības palielināšanās. Šajā apsvērumā ir noteikts princips, ka atbilstīgi ir jāfinansē Eiropas Savienības agrīnās brīdināšanas sistēma par jaunām psihoaktīvajām vielām.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Informācija no dalībvalstīm ir būtiska, lai efektīvi darbotos procedūras, uz kurām pamatojoties, tiek pieņemts lēmums par tirgus ierobežojumu piemērošanu jaunām psihoaktīvām vielām. Dalībvalstīm regulāri jāvāc dati par jaunu psihoaktīvu vielu izmantošanu, ar tām saistītajām veselības, drošības un sociālajām problēmām un politikas risinājumiem, saskaņā ar EMCDDA sistēmu informācijas vākšanai par galvenajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem un citiem svarīgiem datiem. Dalībvalstīm jādalās ar šo informāciju.

(25) Informācija no dalībvalstīm ir būtiska, lai efektīvi darbotos procedūras, uz kurām pamatojoties, tiek pieņemts lēmums par tirgus ierobežojumu piemērošanu jaunām psihoaktīvām vielām. Dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga un jāvāc dati par jebkādu jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanos apritē un izmantošanu, ar tām saistītajām veselības, drošības un sociālajām problēmām un politikas risinājumiem, saskaņā ar EMCDDA sistēmu informācijas vākšanai par galvenajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem un citiem svarīgiem datiem. Dalībvalstīm būtu jādalās ar šo informāciju jo īpaši ar EMCDDA, Eiropolu un Eiropas Komisiju.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Informācija par jaunām psihoaktīvajām vielām, kuru nodrošina un ar kuru apmainās dalībvalstis, ir būtiska to valsts veselības politikai gan narkomānijas novēršanas ziņā, gan arī sniedzot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus psihoaktīvo vielu lietotājiem. Dalībvalstīm būtu efektīvi jāizmanto visa pieejamā informācija un jāuzrauga attiecīgās tendences.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Nepietiekamā spēja identificēt jaunas psihoaktīvas vielas un prognozēt to parādīšanos un izplatību, kā arī pierādījumu trūkums par to radīto risku veselībai, sabiedrībai un drošībai traucē efektīvi reaģēt. Tāpēc ir jāsniedz atbalsts, tostarp Savienības līmenī, lai veicinātu sadarbību starp EMCDDA, pētniecības institūtiem un tiesu medicīnas laboratorijām, kurām ir attiecīga pieredze, lai palielinātu spēju novērtēt jaunas psihoaktīvas vielas un efektīvi rīkoties.

(26) Nepietiekamā spēja identificēt jaunas psihoaktīvas vielas un prognozēt to parādīšanos un izplatību, kā arī pierādījumu trūkums par to radīto risku veselībai, sabiedrībai un drošībai traucē efektīvi reaģēt. Tāpēc būtu jāsniedz atbalsts un nepieciešamie resursi, tostarp Savienības un valstu līmenī, lai veicinātu regulāru un sistemātisku sadarbību starp EMCDDA, valstu kontaktpunktiem, veselības aprūpes un tiesībaizsardzības jomas pārstāvjiem valstu un reģionālā līmenī, pētniecības institūtiem un tiesu medicīnas laboratorijām, kurām ir attiecīga pieredze, lai palielinātu spēju novērtēt jaunas psihoaktīvas vielas un efektīvi rīkoties.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a) Būtu jāievieš atbilstoši nodrošinājumi, piemēram, datu anonimizācija, lai nodrošinātu augstu personas datu aizsardzības līmeni, jo īpaši gadījumos, kad tiek vākti un kopīgoti sensitīvi dati.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a) Bērni un pusaudži ir jo īpaši neaizsargāti pret šīm jaunajām vielām, kuru radītie riski joprojām ir lielā mērā nezināmi.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Saistībā ar aizvien pieaugošo jaunu psihoaktīvu vielu lietošanu un to iespējamajiem riskiem liela nozīme ir profilakses un kaitējuma novēršanas un mazināšanas pasākumiem. Internets, kas ir viens no galvenajiem izplatīšanas kanāliem, ar kura starpniecību jaunas psihoaktīvas vielas tiek pārdotas, ir jāizmanto, lai izplatītu informāciju par to risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, ko šīs vielas rada.

(29) Saistībā ar aizvien pieaugošo jaunu psihoaktīvu vielu lietošanu un to iespējamajiem riskiem liela nozīme ir profilakses, agrīnas atklāšanas un iejaukšanās, ārstēšanas, kā arī riska un kaitējuma mazināšanas pasākumiem. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo profilakses programmu pieejamība un efektivitāte un jāveicina izpratne par jaunu psihoaktīvo vielu lietošanas risku un ar to saistītajām sekām. Šajā nolūkā profilakses pasākumos būtu jāiekļauj agrīnā atklāšana un iejaukšanās, veselīga dzīvesveida veicināšana un mērķtiecīga profilakse, kas vērsta arī uz ģimenēm un kopienām. Internets, kas ir viens no galvenajiem un visstraujāk augošajiem izplatīšanas kanāliem, ar kura starpniecību jaunas psihoaktīvas vielas tiek reklamētas un pārdotas, būtu jāizmanto, lai izplatītu informāciju par to risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, ko šīs vielas rada, un lai novērstu to nepareizu vai kaitējoši pārmērīgu lietošanu. Svarīgi ir informēt bērnus, pusaudžus un jauniešus par riskiem, un to var darīt, īstenojot informatīvus pasākumus skolās un citās izglītības iestādēs.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a) Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jāveicina izglītojošas un informējošas darbības, iniciatīvas un kampaņas, kuras ir vērstas uz riskiem, kādus veselībai, sabiedrībai un drošībai var radīt jauno psihoaktīvo vielu nepareiza un kaitējoši pārmērīga lietošanu.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a) Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu kritēriju grozīšanu, kas nosaka, vai viela rada mazu, vidēju vai lielu risku. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Komisijai nekavējoties jāpieņem piemērojamie īstenošanas akti pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos, ja vairākās dalībvalstīs strauji pieaudzis nāves gadījumu skaits pēc jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas.

(32) Komisijai būtu nekavējoties jāpieņem piemērojamie īstenošanas akti pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos, ja vairākās dalībvalstīs strauji pieaudzis nāves un smagu veselības bojājumu vai ar nopietnām veselības problēmām saistītu gadījumu skaits pēc jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Piemērojot šo regulu, Komisijai jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertiem, attiecīgajām Savienības aģentūrām, pilsonisko sabiedrību un uzņēmējiem.

(33) Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertiem, attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši EMCDDA, pilsonisko sabiedrību, uzņēmējiem un citām atbilstīgām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību,

(36) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, tostarp darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz piekļuvi profilaktiskajai veselības aprūpei un tiesības uz ārstniecību,

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

2. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) „jauna psihoaktīva viela” ir dabiska vai sintētiska viela, kura, ja to lieto cilvēks, spēj izraisīt centrālās nervu sistēmas stimulāciju vai depresiju, kā rezultātā rodas halucinācijas, izmaiņas motorikā, domāšanā, uzvedībā, uztverē, apziņā vai garastāvoklī, kura ir paredzēta lietošanai cilvēkiem vai kuru varētu lietot cilvēki pat tad, ja tā nav paredzēta lietošanai cilvēkiem, nolūkā izraisīt kādu no iepriekš minētajiem efektiem vai vairākus šādus efektus, kuru nekontrolē ne 1961. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, ne 1971. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par psihotropajām vielām; šī viela nav alkohols, kofeīns un tabaka, kā arī tabakas izstrādājumi tādā nozīmē, kā noteikts Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvā 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu24;

a) „jauna psihoaktīva viela” ir dabiska vai sintētiska viela, kura, ja to lieto cilvēks, spēj izraisīt centrālās nervu sistēmas stimulāciju vai depresiju, kā rezultātā rodas halucinācijas, izmaiņas motorikā, domāšanā, uzvedībā, uztverē, apziņā vai garastāvoklī, kura ir vai nav paredzēta lietošanai cilvēkiem nolūkā izraisīt kādu no iepriekš minētajiem efektiem vai vairākus šādus efektus, kuru nekontrolē ne 1961. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, ne 1971. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par psihotropajām vielām; šī viela nav alkohols, kofeīns un tabaka, kā arī tabakas izstrādājumi Padomes Direktīvas 2001/37/EK24 izpratnē;

_________________________

__________________________

24 OV L 194, 18.7.2001., 26. lpp.

24 Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīva 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (OV L 194, 18.7.2001., 26. lpp.).

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

4. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Savienība nav pieņēmusi pasākumus, lai piemērotu jaunai psihoaktīvai vielai tirgus ierobežojumus saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis var pieņemt tehniskus noteikumus attiecībā uz šādu jaunu psihoaktīvu vielu saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK.

Ja Savienība nav pieņēmusi pasākumus, lai piemērotu jaunai psihoaktīvai vielai tirgus ierobežojumus saskaņā ar šo regulu, vai ja Komisija nav pieņēmusi ierobežojošu pasākumu saskaņā ar 11. pantu, dalībvalstis var pieņemt tehniskus noteikumus attiecībā uz šādu jaunu psihoaktīvu vielu saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par jebkuru šādu tehnisko noteikumu projektu attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par jebkuru šādu tehnisko noteikumu projektu attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

5. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valstu kontaktpunkti, kas ietilpst Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox), un Eiropola valsts vienības sniedz EMCDDA un Eiropolam pieejamo informāciju par iespējamo jauno psihoaktīvo vielu vai maisījumu patēriņu, iespējamo risku, izgatavošanu, ekstrakciju, ievešanu, tirdzniecību, izplatīšanu, nelikumīgu tirdzniecību, izmantošanu komerciāliem un zinātniskiem mērķiem.

Ja dalībvalstij ir informācija, kas liecina par iespējamu jaunu psihoaktīvu vielu vai maisījumu, tās valsts kontaktpunkti, kas ietilpst Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox), un Eiropola valsts vienības apkopo un savlaicīgi sniedz EMCDDA un Eiropolam pieejamo informāciju par iespējamo jauno psihoaktīvo vielu vai maisījumu atklāšanu un noteikšanu, patēriņu un tā īpatnībām, smagas intoksikācijas un nāves gadījumiem, iespējamajiem riskiem, kā arī toksicitātes līmeni, datus par izgatavošanu, ekstrakciju, ievešanu, tirdzniecību, izplatīšanu un izplatīšanas kanāliem, nelikumīgu tirdzniecību, izmantošanu komerciāliem un zinātniskiem mērķiem.

EMCDDA un Eiropols nekavējoties paziņo šo informāciju Reitox un Eiropola valstu vienībām.

EMCDDA un Eiropols nekavējoties paziņo šo informāciju Reitox, Eiropola valstu vienībām un Eiropas Zāļu aģentūrai.

 

Lai varētu vēl efektīvāk reaģēt uz jauno psihoaktīvo vielu straujo parādīšanos un izplatību visā Savienībā, informācijas apmaiņas mehānisms (agrīnās brīdināšanas sistēma) būtu jāuztur un tālāk jāpilnveido, jo īpaši attiecībā uz to datu vākšanu un pārvaldību, kas attiecas uz jaunām psihoaktīvām vielām.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

6. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja EMCDDA un Eiropols vai Komisija uzskata, ka vairāku dalībvalstu sniegtā informācija par jaunu psihoaktīvu vielu rada bažas visā Savienībā, ņemot vērā risku, ko šī jaunā psihoaktīvā viela varētu radīt veselībai, sabiedrībai un drošībai, EMCDDA un Eiropols par jauno psihoaktīvo vielu sagatavo kopīgu ziņojumu.

1. Ja EMCDDA un Eiropols vai Komisija uzskata, ka vairāku dalībvalstu sniegtā informācija par jaunu psihoaktīvu vielu rada bažas visā Savienībā, ņemot vērā risku, ko šī jaunā psihoaktīvā viela varētu radīt veselībai, sabiedrībai un drošībai, vai pēc vairāku dalībvalstu pamatota pieprasījuma EMCDDA un Eiropols par jauno psihoaktīvo vielu sagatavo kopīgu ziņojumu.

2. Kopīgajā ziņojumā iekļauj:

2. Kopīgajā ziņojumā iekļauj:

a) informāciju par to, kāda veida risku rada jaunās psihoaktīvās vielas, ja tās lieto cilvēki, un kāds ir sabiedrības veselības apdraudējuma apmērs, kā minēts 9. panta 1. punktā;

a) informāciju par to, kāda veida risku rada jaunās psihoaktīvās vielas, ja tās lieto cilvēki, tostarp kontrindikācijas šo vielu lietošanai kopā ar citām vielām, ja šāda informācija ir pieejama, un kāds ir sabiedrības veselības apdraudējuma apmērs, kā minēts 9. panta 1. punktā;

b) jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskās un fizikālās īpašības, to ražošanā vai ekstrahēšanā izmantotās metodes un ķīmiskos prekursorus, ja tādi zināmi, kā arī informāciju par citām tādām jaunām psihoaktīvām vielām ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, kas ir parādījušās;

b) jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskās un fizikālās īpašības, to ražošanā vai ekstrahēšanā izmantotās metodes un ķīmiskos prekursorus, ja tādi zināmi, kā arī informāciju par citām tādām jaunām psihoaktīvām vielām ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, kas ir parādījušās vai par kurām ir pamatoti paredzams, ka tās var parādīties, pamatojoties uz zinātnisko novērtējumu;

c) informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas izmantošanu komerciāliem un rūpniecības mērķiem, kā arī zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos;

c) informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas izmantošanu komerciāliem un rūpniecības mērķiem, kā arī zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos;

d) informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas izmantošanu cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, tostarp izmantojot to kā aktīvu vielu zālēs vai veterinārajās zālēs;

d) informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas izmantošanu cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, tostarp izmantojot to kā aktīvu vielu zālēs vai veterinārajās zālēs;

e) informāciju par noziedzīgu grupējumu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas ražošanā, izplatīšanā vai tirdzniecībā un jaunās psihoaktīvās vielas jebkādu izmantošanu narkotisko vai psihotropo vielu ražošanā;

e) informāciju par noziedzīgu grupējumu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas ražošanā, izplatīšanā vai tirdzniecībā un jaunās psihoaktīvās vielas jebkādu izmantošanu narkotisko vai psihotropo vielu ražošanā;

f) informāciju par to, vai jaunā psihoaktīvā viela pašlaik tiek vērtēta vai jau ir izvērtēta Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā;

f) informāciju par to, vai jaunā psihoaktīvā viela pašlaik tiek vērtēta vai jau ir izvērtēta Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā;

g) informāciju par to, vai jaunajai psihoaktīvajai vielai dalībvalstīs piemēro kādus ierobežojošus pasākumus;

g) informāciju par to, vai jaunajai psihoaktīvajai vielai dalībvalstīs piemēro kādus ierobežojošus pasākumus;

h) informāciju par jebkādiem esošiem profilaktiskiem un kaitējuma novēršanas pasākumiem, ko īsteno, lai novērstu jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas radītās sekas.

h) informāciju par jebkādiem esošiem profilaktiskiem un kaitējuma novēršanas pasākumiem, ko īsteno, lai novērstu jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas radītās sekas.

3. EMCDDA un Eiropols pieprasa valstu kontaktpunktiem un Eiropola valsts vienībām sniegt papildu informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Šo informāciju sniedz četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

 

3. EMCDDA un Eiropols pieprasa valstu kontaktpunktiem un Eiropola valsts vienībām sniegt papildu informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Šo informāciju sniedz četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

4. EMCDDA un Eiropols pieprasa Eiropas Zāļu aģentūrai sniegt informāciju par to, vai Savienībā vai kādā dalībvalstī jaunā psihoaktīvā viela ir:

4. EMCDDA un Eiropols pieprasa Eiropas Zāļu aģentūrai, kas apspriežas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm zāļu jomā, sniegt informāciju par to, vai Savienībā vai kādā dalībvalstī jaunā psihoaktīvā viela ir:

a) aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

a) aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

b) aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, par kurām iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujas saņemšanai;

b) aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, par kurām iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujas saņemšanai;

c) aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju, bet kuru tirdzniecības atļauju kompetentās iestādes ir apturējušas;

c) aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju, bet kuru tirdzniecības atļauju kompetentās iestādes ir apturējušas;

d) aktīvā viela nereģistrētu zāļu sastāvā atbilstoši Direktīvas 2001/83/EK 5. pantam vai veterināro zāļu sastāvā, ko konkrētam gadījumam pagatavojusi persona, kurai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības to darīt saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta c) apakšpunktu.

d) aktīvā viela nereģistrētu zāļu sastāvā atbilstoši Direktīvas 2001/83/EK 5. pantam vai veterināro zāļu sastāvā, ko konkrētam gadījumam pagatavojusi persona, kurai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības to darīt saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta c) apakšpunktu.

Dalībvalstis sniedz Eiropas Zāļu aģentūrai iepriekš minēto informāciju, ja aģentūra to pieprasa.

Dalībvalstis bez nepamatotas kavēšanās sniedz Eiropas Zāļu aģentūrai iepriekš minēto informāciju, ja aģentūra to pieprasa.

Eiropas Zāļu aģentūra sniedz tās rīcībā esošo informāciju četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no EMCDDA.

Eiropas Zāļu aģentūra sniedz tās rīcībā esošo informāciju četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no EMCDDA.

5. EMCDDA pieprasa Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei sniegt to rīcībā esošo informāciju un datus par jauno psihoaktīvo vielu. EMCDDA ievēro informācijas izmantošanas nosacījumus, par kuriem to informē Eiropas Ķimikāliju aģentūra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, ieskaitot nosacījumus par informācijas un datu drošību un konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas aizsardzību.

5. EMCDDA pieprasa Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ESPKC) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei sniegt to rīcībā esošo informāciju un datus par jauno psihoaktīvo vielu. EMCDDA ievēro informācijas izmantošanas nosacījumus, par kuriem to informē Eiropas Ķimikāliju aģentūra, ESPKC un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, ieskaitot nosacījumus par informācijas un datu drošību un konfidenciālu datu, tostarp sensitīvu datu vai uzņēmējdarbības informācijas, aizsardzību.•

Eiropas Ķimikāliju aģentūra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Eiropas Ķimikāliju aģentūra, ESPKC un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

6. EMCDDA un Eiropols iesniedz Komisijai kopīgo ziņojumu astoņu nedēļu laikā pēc pieprasījuma sniegt papildu informāciju, kas minēta 3. punktā.

6. EMCDDA un Eiropols iesniedz Komisijai kopīgo ziņojumu astoņu nedēļu laikā pēc pieprasījuma sniegt papildu informāciju, kas minēta 3. punktā.

Kad EMCDDA un Eiropols apkopo informāciju par maisījumiem vai vairākām jaunām psihoaktīvām vielām ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi, viņi iesniedz Komisijai atsevišķus kopīgus ziņojumus desmit nedēļu laikā pēc pieprasījuma sniegt papildu informāciju, kas minēta 3. punktā.

Kad EMCDDA un Eiropols apkopo informāciju par maisījumiem vai vairākām jaunām psihoaktīvām vielām ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi, viņi iesniedz Komisijai atsevišķus kopīgus ziņojumus desmit nedēļu laikā pēc pieprasījuma sniegt papildu informāciju, kas minēta 3. punktā.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Četru nedēļu laikā pēc 6. pantā minētā kopīgā ziņojuma saņemšanas Komisija var lūgt EMCDDA novērtēt iespējamo jaunās psihoaktīvās vielas radīto risku un sagatavot riska novērtējuma ziņojumu. Riska novērtējumu veic EMCDDA Zinātniskā komiteja.

1. Četru nedēļu laikā pēc 6. pantā minētā kopīgā ziņojuma saņemšanas Komisija var lūgt EMCDDA novērtēt iespējamo jaunās psihoaktīvās vielas radīto risku un sagatavot riska novērtējuma ziņojumu. Riska novērtējumu veic EMCDDA Zinātniskā komiteja.

2. Riska novērtējuma ziņojums iekļauj kritēriju un 10. panta 2. punktā minētās informācijas analīzi, lai ļautu Komisijai noteikt jaunās psihoaktīvās vielas veselībai, sabiedrībai un drošībai radītā riska līmeni.

2. Riska novērtējuma ziņojums iekļauj kritēriju un 10. panta 2. punktā minētās informācijas analīzi, lai ļautu Komisijai noteikt jaunās psihoaktīvās vielas veselībai, sabiedrībai un drošībai radītā riska līmeni.

3. EMCDDA Zinātniskā komiteja izvērtē risku īpašas sanāksmes laikā. Komitejas sastāvu iespējams paplašināt, pieaicinot ne vairāk kā piecus ekspertus no saistītām zinātnes jomām, lai sagatavotu objektīvu novērtējumu par jaunās psihoaktīvās vielas radīto risku. EMCDDA direktors izraugās ekspertus no ekspertu saraksta. EMCDDA valde apstiprina ekspertu sarakstu reizi trijos gados. Komisijai, EMCDDA, Eiropolam un Eiropas Zāļu aģentūrai ir tiesības izvirzīt divus novērotājus no savas organizācijas.

3. EMCDDA Zinātniskā komiteja izvērtē risku īpašas sanāksmes laikā. Komitejas sastāvu iespējams paplašināt, pieaicinot ne vairāk kā piecus ekspertus no saistītām zinātnes jomām, tostarp psihologu, kurš ir speciālists atkarību jomā, lai sagatavotu objektīvu novērtējumu par jaunās psihoaktīvās vielas radīto risku. EMCDDA direktors izraugās ekspertus no ekspertu saraksta. EMCDDA valde apstiprina ekspertu sarakstu reizi trijos gados. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, EMCDDA, Eiropolam un Eiropas Zāļu aģentūrai ir tiesības izvirzīt divus novērotājus no savas organizācijas.

4. EMCDDA Zinātniskā komiteja veic riska novērtējumu, pamatojoties uz informāciju, ko par vielas risku un tās lietojumiem, tostarp tās izmantošanu komerciālām un rūpniecības vajadzībām, iesniegušas dalībvalstis, Komisija, EMCDDA, Eiropols, Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Ķimikāliju aģentūra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā arī ņemot vērā jebkādus citus attiecīgus zinātniskus pierādījumus. Tiek ņemti vērā visu locekļu viedokļi. EMCDDA atbalsta riska novērtējumu un nosaka, kāda informācija nepieciešama, ieskaitot konkrētus pētījumus vai pārbaudes.

4. EMCDDA Zinātniskā komiteja veic riska novērtējumu, pamatojoties uz informāciju, ko par vielas risku un tās lietojuma veidiem, piemēram, to īpatnībām un devām, tostarp tās izmantošanu komerciālām un rūpniecības vajadzībām, iesniegušas dalībvalstis, Komisija, EMCDDA, Eiropols, Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Ķimikāliju aģentūra, ESPKC un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā arī ņemot vērā jebkādus citus attiecīgus zinātniskus pierādījumus. Tiek ņemti vērā visu locekļu viedokļi. EMCDDA atbalsta riska novērtējumu un nosaka, kāda informācija nepieciešama, ieskaitot konkrētus pētījumus vai pārbaudes.

5. EMCDDA iesniedz Komisijai riska novērtējuma ziņojumu divpadsmit nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no Komisijas.

5. EMCDDA iesniedz Komisijai riska novērtējuma ziņojumu divpadsmit nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no Komisijas.

6. Pēc EMCDDA pieprasījuma Komisija var pagarināt riska novērtējuma sagatavošanas periodu, bet ne ilgāk kā par divpadsmit nedēļām, lai varētu veikt papildu pētījumus un savākt datus. EMCDDA iesniedz šādu pieprasījumu Komisijai sešu nedēļu laikā pēc riska novērtējuma uzsākšanas. Ja divu nedēļu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas Komisija nav izteikusi iebildumus, riska novērtējuma periods tiek pagarināts.

6. Pēc EMCDDA pieprasījuma Komisija var pagarināt riska novērtējuma sagatavošanas periodu, bet ne ilgāk kā par divpadsmit nedēļām, lai varētu veikt papildu pētījumus un savākt datus. EMCDDA iesniedz šādu pieprasījumu Komisijai sešu nedēļu laikā pēc riska novērtējuma uzsākšanas. Ja divu nedēļu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas Komisija nav izteikusi iebildumus, riska novērtējuma periods tiek pagarināts.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Riska novērtējumu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas izvērtēšanas beigu stadijā, proti, ja Pasaules Veselības organizācijas ekspertu komiteja par narkotiku atkarību ir publicējusi kritisku analīzi kopā ar rakstisku rekomendāciju, izņemot gadījumus, ja ir būtiska jauna informācija vai īpaši nozīmīga informācija Savienībai, kura nav ņemta vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā.

1. Riska novērtējumu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas izvērtēšanas beigu stadijā, proti, ja Pasaules Veselības organizācijas ekspertu komiteja par narkotiku atkarību ir publicējusi kritisku analīzi kopā ar rakstisku rekomendāciju, izņemot gadījumus, ja ir būtiska un konkrēta jauna informācija vai īpaši nozīmīga informācija Savienībai, kura nav ņemta vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā un kura ir jāmin novērtējuma ziņojumā.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Riska novērtējumu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir izvērtēta Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā, bet ir pieņemts lēmums to neuzskaitīt atbilstīgi 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, vai 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, izņemot gadījumus, ja ir būtiska informācija, kas ir jauna vai īpaši nozīmīga Savienībai.

2. Riska novērtējumu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir izvērtēta Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā, bet ir pieņemts lēmums to neuzskaitīt atbilstīgi 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, vai 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, izņemot gadījumus, ja ir būtiska un konkrēta informācija, kas ir jauna vai īpaši nozīmīga Savienībai, un kuras iemeslus norāda novērtējuma ziņojumā.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4. Tomēr riska novērtējumu veic, ja Savienības līmenī ir pieejami pietiekami dati, kas liecina, ka ir nepieciešams kopīgs EMCDDA un Eiropola ziņojums.

 

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

9. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja Komisija pieprasa jaunas psihoaktīvas vielas riska novērtējumu saskaņā ar 7. panta 1. punktu, tā, pieņemot lēmumu, aizliedz jauno psihoaktīvo vielu darīt pieejamu tirgū patērētājiem, ja, pamatojoties uz esošo informāciju, tā rada tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, ko apliecina:

1. Ja Komisija pieprasa jaunas psihoaktīvas vielas riska novērtējumu saskaņā ar 7. panta 1. punktu, tā, pieņemot lēmumu, aizliedz jauno psihoaktīvo vielu darīt pieejamu tirgū patērētājiem, ja, pamatojoties uz esošo informāciju, tā rada tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, ko apliecina:

a) ziņojumi par nāves gadījumiem un nopietnām veselības problēmām, ko izraisījis jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš vairākās dalībvalstīs un kas saistītas ar šīs vielas akūto toksicitāti;

a) ziņojumi par nāves gadījumiem un nopietnām veselības problēmām, ko izraisījis jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš dalībvalstīs, un kas saistītas ar šīs vielas toksicitāti, ietverot kontrindikācijas šo vielu lietošanai kopā ar citām vielām, ja šāda informācija ir pieejama;

b) jaunās psihoaktīvās vielas izplatība un tās lietošanas paradumi iedzīvotājiem kopumā un īpašām lietotāju grupām, jo īpaši lietošanas biežums, daudzums un lietošanas veids, tās pieejamība patērētājiem un izplatīšanās potenciāls, kas norāda, ka riska pakāpe ir ievērojama.

b) jaunās psihoaktīvās vielas izplatība un tās lietošanas paradumi iedzīvotājiem kopumā un īpašām lietotāju grupām, jo īpaši lietošanas biežums, daudzums un lietošanas veids, tās pieejamība patērētājiem un izplatīšanās potenciāls, kas norāda, ka riska pakāpe ir ievērojama.

2. Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.

2. Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.

Pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos, kas saistīti ar strauju tādu letālu iznākumu skaita pieaugumu vairākās dalībvalstīs, kurus izraisījis attiecīgās jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, Komisija nekavējoties pieņem piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 19. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos, kas saistīti ar strauju tādu letālu iznākumu skaita pieaugumu vairākās dalībvalstīs, kurus izraisījis attiecīgās jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, Komisija nekavējoties pieņem piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 19. panta 3. punktā noteikto procedūru.

3. Tirgus ierobežojumi, kas noteikti 1. punktā minētajā lēmumā, nepārsniedz divpadsmit mēnešu ilgu periodu.

3. Tirgus ierobežojumi, kas noteikti 1. punktā minētajā lēmumā, nepārsniedz divpadsmit mēnešu ilgu periodu. Ja jaunās psihoaktīvās vielas radītā veselības, sabiedrības un drošības apdraudējuma līmenis attaisno pastāvīgu ierobežojošu pasākumu ieviešanu, tirgus pagaidu ierobežojumu ilgumu var pagarināt uz turpmākajiem 12 mēnešiem, ja nepastāv pastāvīgi tirgus ierobežojumi.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

10. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija nosaka, kāda līmeņa risku veselībai, sabiedrībai un drošībai rada jaunā psihoaktīvā viela, par kuru ticis sagatavots riska novērtējuma ziņojums. To nosaka, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, jo īpaši riska novērtējuma ziņojumu.

1. Komisija bez liekas kavēšanās nosaka, kāda līmeņa risku veselībai, sabiedrībai un drošībai rada jaunā psihoaktīvā viela, par kuru ticis sagatavots riska novērtējuma ziņojums. To nosaka, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, jo īpaši riska novērtējuma ziņojumu.

2. Nosakot jaunas psihoaktīvas vielas riska līmeni, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

2. Nosakot jaunas psihoaktīvas vielas riska līmeni, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

a) kaitējumu veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, jo īpaši traumas, slimības un fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanos;

a) kaitējumu veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, kontrindikācijām ar citām vielām, ja šāda informācija ir pieejama, pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, jo īpaši traumas, slimības, agresivitāti, kā arī fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanos;

b) sociālo kaitējumu personām un sabiedrībai, proti, vielas ietekmi uz sabiedriskām aktivitātēm, sabiedrisko kārtību un noziedzīgām darbībām, organizēto noziedzību, kas saistīta ar jauno psihoaktīvo vielu, nelegālu peļņu, kura gūta, ražojot, pārdodot un izplatot jauno psihoaktīvo vielu, un ar sociālo kaitējumu saistītās ekonomiskās izmaksas;

b) sociālo kaitējumu personām un sabiedrībai, jo īpaši pamatojoties uz vielas ietekmi uz lietotāja sociālās funkcionēšanas spējām, sabiedrisko kārtību un noziedzīgām darbībām, organizēto noziedzību, kas saistīta ar jauno psihoaktīvo vielu, nelegālu peļņu, kura gūta, ražojot, pārdodot un izplatot jauno psihoaktīvo vielu, un ar sociālo kaitējumu saistītās ekonomiskās izmaksas;

c) risku drošībai, proti, slimību izplatīšanos, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu izplatīšanos, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli, jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas un iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekmi uz vidi.

c) risku sabiedrības drošībai, jo īpaši pamatojoties uz slimību izplatīšanos, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu izplatīšanos, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli, jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas un iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekmi uz vidi.

Komisija ņem vērā arī jaunās psihoaktīvās vielas izplatību un to, kādi ir vielas lietošanas paradumi iedzīvotājiem kopumā un īpašām lietotāju grupām, tās pieejamību patērētājiem, izplatīšanās potenciālu, to dalībvalstu skaitu, kurās psihoaktīvā viela rada risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, apjomu, kādā vielu izmanto komerciāliem un rūpniecības mērķiem, kā arī tās izmantošanu zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos.

Komisija ņem vērā arī jaunās psihoaktīvās vielas izplatību un to, kādi ir vielas lietošanas paradumi iedzīvotājiem kopumā un īpašām lietotāju grupām, tās pieejamību patērētājiem, izplatīšanās potenciālu, to dalībvalstu skaitu, kurās psihoaktīvā viela rada risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, apjomu, kādā vielu izmanto komerciāliem un rūpniecības mērķiem, kā arī tās izmantošanu zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

11. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neliels risks

Neliels risks Savienības līmenī

Komisija nepiemēro ierobežojošus pasākumus jaunai psihoaktīvai vielai, ja, balstoties uz esošiem pierādījumiem, tā kopumā rada nelielu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, proti:

Komisija nepiemēro ierobežojošus pasākumus jaunai psihoaktīvai vielai, ja, balstoties uz esošajiem pierādījumiem un turpmāk minētajiem kritērijiem, tā kopumā Savienības līmenī rada nelielu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai:

a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir ierobežots, jo tā var radīt nenozīmīgas traumas un slimības, kā arī nelielus fiziskus vai psihiskus traucējumus;

a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir nebūtisks;

b) sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir ierobežots, proti, vielas ietekme uz sabiedriskām aktivitātēm un sabiedrisko kārtību, noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar jauno psihoaktīvo vielu, ir neliela, nelegāla peļņa, kura gūta, ražojot, pārdodot un izplatot jauno psihoaktīvo vielu, un ar sociālo kaitējumu saistītās ekonomiskās izmaksas ir niecīgas vai tādu nav vispār;

b) sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir ierobežots, jo īpaši pamatojoties uz to, ka vielas ietekme uz lietotāja sociālās funkcionēšanas spējām un sabiedrisko kārtību, noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar jauno psihoaktīvo vielu, ir neliela, nelegāla peļņa, kura gūta, ražojot, pārdodot un izplatot jauno psihoaktīvo vielu, un ar sociālo kaitējumu saistītās ekonomiskās izmaksas ir niecīgas vai tādu nav vispār;

c) risks drošībai ir ierobežots, jo īpaši neliels ir risks, ka varētu izplatīties slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi; risks, ka fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli, ir niecīgs vai tāda nav vispār; jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas, iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekme uz vidi ir neliela.

c) risks sabiedrības drošībai ir ierobežots, jo īpaši pamatojoties uz to, ka neliels ir risks, ka varētu izplatīties slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi; risks, ka fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli, ir niecīgs vai tāda nav vispār; jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas, iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekme uz vidi ir neliela.

 

Ja Komisija lēmumu nepiemērot ierobežojošus pasākumus jaunai psihoaktīvai vielai, par kuru tiek uzskatīts, ka tās radītais kopējais risks veselībai, sabiedrībai un drošībai Savienības līmenī ir neliels, ir pieņēmusi, pamatojoties uz daļēju vai pilnīgu pierādījumu trūkumu, tā iekļauj atbilstīgu norādi savā pamatojumā.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

12. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērens risks un pastāvīgs ierobežojums patēriņa tirgū

Mērens risks un pastāvīgs ierobežojums patēriņa tirgū Savienības līmenī

1. Komisija ar lēmumu bez liekas kavēšanās aizliedz jauno psihoaktīvo vielu darīt pieejamu patērētājiem tirgū, ja, balstoties uz esošiem pierādījumiem, tā kopumā rada mērenu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, proti:

1. Komisija ar lēmumu bez liekas kavēšanās aizliedz jauno psihoaktīvo vielu darīt pieejamu patērētājiem tirgū, ja, balstoties uz esošajiem pierādījumiem un uz turpmāk minētajiem kritērijiem, tā rada mērenu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai:

a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir mērens, jo tā parasti neizraisa nāvējošas traumas un slimības, kā arī rada mērenus fiziskus vai psihiskus traucējumus;

a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir mērens, jo tā parasti neizraisa nāvējošas traumas un slimības, kā arī rada mērenus fiziskus vai psihiskus traucējumus;

b) sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir mērens, jo īpaši saistībā ar vielas ietekmi uz sabiedriskām aktivitātēm un sabiedrisko kārtību, sabiedriskās kārtības traucējumiem; noziedzīgā darbība un organizētā noziedzība saistībā ar šo vielu ir sporādiska, nelegālas peļņas un ekonomisko izmaksu apjoms ir vidējs;

b) sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir mērens, jo īpaši pamatojoties uz vielas ietekmi uz lietotāja sociālās funkcionēšanas spējām un sabiedrisko kārtību, sabiedriskās kārtības traucējumiem; noziedzīgā darbība un organizētā noziedzība saistībā ar šo vielu ir sporādiska, nelegālas peļņas un ekonomisko izmaksu apjoms ir vidējs;

c) risks drošībai ir mērens, proti, slimību, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu, izplatīšanās ir sporādiska; fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir mērena, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada nelielu kaitējumu videi.

c) risks sabiedrības drošībai ir mērens, jo īpaši pamatojoties uz to, ka ar vielu saistītā slimību, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu, izplatīšanās ir sporādiska; fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir mērena, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada nelielu kaitējumu videi.

2. Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.

2. Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.

 

3. Ja pieejamā informācija vai pierādījumi liecina, ka jaunā psihoaktīvā viela, uz ko attiecas 1. punktā minētais lēmums, rada lielāku veselības, sabiedrības un drošības apdraudējumu attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši minētās vielas patēriņa īpatnību vai apjoma dēļ, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest stingrākus pasākumus ar mērķi nodrošināt augstāku sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

 

4. Dalībvalsts, kura vēlas saglabāt vai ieviest stingrāku pasākumu attiecībā uz jauno psihoaktīvo vielu saskaņā ar 3. punktu, nekavējoties paziņo Komisijai attiecīgos tiesību aktus, normatīvos vai administratīvos noteikumus un informē arī pārējās dalībvalstis.

 

5. Dalībvalsts, kura vēlas saglabāt vai ieviest stingrāku pasākumu attiecībā uz jauno psihoaktīvo vielu saskaņā ar 3. punktu, nekavējoties paziņo Komisijai attiecīgos tiesību aktu, normatīvo vai administratīvo noteikumu projektus un informē arī pārējās dalībvalstis.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

13. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nopietns risks un pastāvīgs tirgus ierobežojums

Nopietns risks un pastāvīgs tirgus ierobežojums Savienības līmenī

1. Pieņemot lēmumu, Komisija bez liekas kavēšanās aizliedz izgatavot, ražot un darīt pieejamu tirgū, tostarp ievest Savienībā, pārvadāt un izvest no Savienības, jauno psihoaktīvo vielu, ja, balstoties uz esošiem pierādījumiem, kopumā rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, proti:

1. Pieņemot lēmumu, Komisija bez liekas kavēšanās aizliedz izgatavot, ražot un darīt pieejamu tirgū, tostarp ievest Savienībā, pārvadāt un izvest no Savienības, jauno psihoaktīvo vielu, ja tā rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, pamatojoties uz esošajiem pierādījumiem un šādiem kritērijiem:

a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar tās akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir dzīvībai bīstams, jo parasti ir saistīts ar nāvi vai nāvējošu traumu, nopietnu saslimšanu un smagiem fiziskiem vai psihiskiem traucējumiem;

a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar tās akūtu un hronisku toksicitāti, pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir nopietns, jo parasti ir saistīts ar nāvi vai nāvējošu traumu, nopietnu saslimšanu un smagiem fiziskiem vai psihiskiem traucējumiem;

b) sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir nopietns, jo īpaši saistībā ar vielas ietekmi uz sabiedriskām aktivitātēm un sabiedrisko kārtību, tā izraisa sabiedriskās kārtības traucējumus, agresīvu un antisociālu uzvedību, nodarot kaitējumu lietotājam, līdzcilvēkiem un īpašumam; ar jauno psihoaktīvo vielu saistītā noziedzīgā darbība un organizētā noziedzība ir sistemātiska, nelegālās peļņas un ekonomisko izmaksu apjoms ir liels;

b) sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir nopietns, jo īpaši pamatojoties uz vielas ietekmi uz lietotāju sociālās funkcionēšanas spējām un sabiedrisko kārtību, kādēļ tā izraisa sabiedriskās kārtības traucējumus, agresīvu un antisociālu uzvedību, nodarot kaitējumu lietotājam, līdzcilvēkiem un īpašumam; ar jauno psihoaktīvo vielu saistītā noziedzīgā darbība un organizētā noziedzība ir sistemātiska;

c) risks drošībai ir nopietns, proti, izplatās slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir ievērojama, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada kaitējumu videi.

c) risks sabiedrības drošībai ir nopietns, jo īpaši tāpēc, ka ievērojami izplatās slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir ievērojama, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada kaitējumu videi.

2. Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.

2. Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Pilnvaru deleģēšana

 

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai grozītu 11., 12. un 13. pantā iekļautos kritērijus.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

14. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lēmumi, kas minēti 9. panta 1. punktā un 12. panta 1. punktā, nekavē tādu jaunu psihoaktīvu vielu brīvu apriti Savienībā un darīšanu pieejamu patērētājiem tirgū, kuras ir aktīvas vielas tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kas ir saņēmušas tirdzniecības atļauju.

1. Lēmumi, kas minēti 9. panta 1. punktā un 12. panta 1. punktā, nekavē tādu jaunu psihoaktīvu vielu brīvu apriti Savienībā un darīšanu pieejamu patērētājiem tirgū, kuras ir aktīvas vielas tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kas ir saņēmušas tirdzniecības atļauju.

2. Lēmumi, kas minēti 13. panta 1. punktā, nekavē jaunu psihoaktīvu vielu brīvu apriti Savienībā, kā arī to izgatavošanu, ražošanu un darīšanu pieejamu tirgū, ieskaitot ievešanu Savienībā, pārvadāšanu un izvešanu no Savienības:

2. Lēmumi, kas minēti 13. panta 1. punktā, nekavē jaunu psihoaktīvu vielu brīvu apriti Savienībā, kā arī to izgatavošanu, ražošanu un darīšanu pieejamu tirgū, ieskaitot ievešanu Savienībā, pārvadāšanu un izvešanu no Savienības:

a) zinātniskās pētniecības un attīstības mērķiem;

a) zinātniskās pētniecības un attīstības mērķiem, ko īsteno pienācīgi pilnvarotas personas struktūrās, kuras ir tiešā dalībvalstu iestāžu kontrolē vai kuras šīs iestādes ir īpaši apstiprinājušas;

b) lietojuma veidiem, kas atļauti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b) lietojuma veidiem, kas atļauti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

c) ja vielas ir aktīvas vielas tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kas ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

c) ja vielas ir aktīvas vielas tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kas ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

d) izmantošanai vielu un produktu ražošanā ar nosacījumu, ka jaunās psihoaktīvās vielas tiek pārveidotas tādā veidā, ka tās nevar ļaunprātīgi izmantot vai ekstrahēt.

d) izmantošanai vielu un produktu ražošanā ar nosacījumu, ka jaunās psihoaktīvās vielas tiek pārveidotas tādā veidā, ka tās nevar ļaunprātīgi izmantot vai ekstrahēt, un ka katras izmantotās vielas daudzums ir iekļauts informācijā par attiecīgo vielu vai produktu.

 

2.a Visiem atļautiem lietojuma veidiem, jaunām psihoaktīvām vielām un produktiem, kas satur jaunas psihoaktīvas vielas, pievieno norādes par lietošanu, tostarp brīdinājumus un informāciju par kontrindikācijām ar citām vielām, kas jānorāda tieši uz etiķetes vai jāiekļauj pievienotajā brošūrā, kas paredzēta lietotāja drošībai.

3. Lēmumos, kas minēti 13. panta 1. punktā, var noteikt prasības un nosacījumus attiecībā uz tādu jaunu psihoaktīvu vielu izgatavošanu, ražošanu un darīšanu pieejamu tirgū, ieskaitot ievešanu Savienībā, pārvadāšanu un izvešanu no Savienības, kuras rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai saistībā ar 2. punktā uzskaitītajiem lietojuma veidiem.

3. Lēmumos, kas minēti 13. panta 1. punktā, var noteikt prasības un nosacījumus attiecībā uz tādu jaunu psihoaktīvu vielu izgatavošanu, ražošanu un darīšanu pieejamu tirgū, ieskaitot ievešanu Savienībā, pārvadāšanu un izvešanu no Savienības, kuras rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai saistībā ar 2. punktā uzskaitītajiem lietojuma veidiem.

 

4. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu tādu jaunu psihoaktīvo vielu novirzīšanu uz nelegālo tirgu, kas tiek izmantotas pētniecības un izstrādes nolūkos vai citos atļautos veidos.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

20. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pētniecība un analīze

Pētniecība, analīze, profilakse un finansēšana

Komisija un dalībvalstis atbalsta informācijas un zināšanu apguvi, apmaiņu un izplatīšanu par jaunām psihoaktīvām vielām. Tas tiek īstenots, veicinot sadarbību starp EMCDDA, citām Savienības aģentūrām un zinātnes un pētniecības centriem.

1. Informācijas un zināšanu pilnveidošanai, apmaiņai un izplatīšanai par jaunām psihoaktīvām vielām nodrošina finansiālo atbalstu un nepieciešamos resursus Savienības un valstu līmenī. Komisija un dalībvalstis to īsteno, veicinot sadarbību starp EMCDDA, citām Savienības aģentūrām un zinātnes un pētniecības centriem un citām struktūrām ar atbilstīgu pieredzi, un regulāri sniedzot šīm struktūrām aktuālo informāciju par šādām vielām.

 

2. Komisija un dalībvalstis arī veicina un atbalsta pētniecību, tostarp lietišķo pētniecību, jauno psihoaktīvo vielu jomā un nodrošina sadarbību un koordināciju starp valsts un Savienības līmeņa tīkliem, lai stiprinātu izpratni par šo parādību. Tas tiek īstenots, veicinot sadarbību starp EMCDDA, citām Savienības aģentūrām (jo īpaši Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Ķimikāliju aģentūru) un zinātnes un pētniecības centriem. Uzsvars jo īpaši būtu jāliek uz tiesu medicīnas un toksikoloģisko spēju uzlabošanu, kā arī uz epidemioloģiskās informācijas pieejamības uzlabošanu.

 

3. Dalībvalstis veicina profilaktisku programmu un — kopā ar Komisiju — informatīvu pasākumu īstenošanu par psihoaktīvo vielu radītajiem riskiem, piemēram, izglītojošu informatīvu kampaņu organizēšanu.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

20.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Pilnvaras pieņemt 13.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz desmit gadu laikposmu no (šīs regulas spēkā stāšanās dienas). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms desmit gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta vēl uz desmit gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms šā laikposma beigām.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Saskaņā ar 13.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

21. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katru gadu EMCDDA un Eiropols ziņo par šīs regulas īstenošanu.

1. EMCDDA un Eiropols katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par šīs regulas īstenošanu. Īstenošanas ziņojumus publicē tīmekļa vietnē un publisko.

 

2. Komisija [piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam, Komisijai un dalībvalstīm ziņojumu, un, ja tas ir pamatoti, papildina to ar priekšlikumu par jebkādu nepilnību, kas konstatēta, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/20061a, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 un šo regulu, lai nodrošinātu to, ka psihotropās vielas tiek pienācīgi reglamentētas.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006 par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

22. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vēlākais [piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un tad ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu, piemērošanu un efektivitāti un publicē ziņojumu.

Vēlākais [piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un tad ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu, piemērošanu un efektivitāti un publicē ziņojumu. Šajā nolūkā Komisija, EMCDDA un Eiropols veic riska novērtējumus pēc tās īstenošanas par jaunām psihoaktīvām vielām.

 

Komisija [piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] novērtē un, ja vajadzīgs, iesniedz priekšlikumu par jauno psihoaktīvo vielu grupu iespējamu klasificēšanu, lai cīnītos ar spēkā esošo tiesību aktu apiešanu, veicot nelielas izmaiņas psihoaktīvo vielu ķīmiskajā struktūrā.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Jaunas psihoaktīvas vielas (JPV) ir vielas, kam ir tāda pati ietekme kā kontrolējamajām vielām, bet uz kurām neattiecas ANO Narkotiku kontroles konvencijas. Tās bieži var tikt izmantotas komerciālos un rūpnieciskos nolūkos, kā arī pētītas zinātniskiem un izstrādes mērķiem. Ja tās lieto cilvēki, JPV var radīt veselības, sabiedrības vai drošības apdraudējumu. Pēdējos gados vairākās dalībvalstīs bijis vērojams to pārdošanas un patēriņa apjoma straujš pieaugums. Pastāv pierādījumi, kas apliecina, ka JPV ir īpaši izplatītas jaunākās vecuma grupās. Saskaņā ar Eirobarometra 2011. gada pētījumu „Youth attitudes on drugs” („Jauniešu attieksme pret narkotikām”) 5 % ES jauniešu šādas vielas ir lietojuši vismaz vienreiz dzīvē; visaugstākie rādītāji — 16 % Īrijā un gandrīz 10 % Polijā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē. Pašlaik visā ES lieto vairāk nekā 300 JPV. Pašlaik apmēram vienu reizi nedēļā tiek saņemts jauns paziņojums no dalībvalstīm.

Dalībvalstis ir reaģējušas uz šo vielu straujo parādīšanos un izplatību, izmantojot dažādas metodes to tiesiskā regulējuma ietvaros un mēģinot uz atsevišķām vielām vai to analogiem attiecināt dažādus kontroles pasākumus. Tas var radīt šķēršļus vienotā tirgus pienācīgai darbībai.

Komisijas 2011. gada oktobra paziņojumā „Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām” jaunu psihoaktīvo vielu izplatība ir noteikta par vienu no nopietnākajām problēmām narkomānijas apkarošanas politikas jomā, norādot, ka tās risināšanai nepieciešama stingrāka ES reakcija. Vērts arī atzīmēt, ka jaunās psihoaktīvās vielas kā narkotiku aizvietotājas var saražot daudz lētāk un, kā ziņo tiesībaizsardzības jomas pārstāvji, tās jau rada vienu no lielākajām problēmām saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu ES.

ES iekšējā tirgū pieejamo jauno psihoaktīvo vielu pieaugošais skaits, arvien lielākā dažādība to veidu un apdraudējuma līmeņa ziņā, parādīšanās ātrums, kā arī to personu pieaugošais skaits, kas minētās vielas lieto, ir pārbaudījums valsts pārvaldes iestāžu spējai efektīvi reaģēt, lai aizsargātu sabiedrības veselību un drošību, nekavējot likumīgo tirdzniecību.

Saistībā ar to referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un uzskata, ka ir pierādīta nepieciešamība, lai dalībvalstis un ES aģentūras efektīvāk un saskaņotāk savstarpēji sadarbotos saistībā ar jaunajām psihoaktīvajām vielām. Šajā saistībā referents uzsver, ka regulas pievienotā vērtība, cita starpā, ir precīzāks, stingrāks grafiks attiecībā uz informācijas apmaiņu un ātrāku lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī niansētāka klasifikācija attiecībā uz JPV radītā apdraudējuma līmeņiem.

Ar regulu aizstās Padomes Lēmumu 2005/387/TI. Tās mērķis ir nodrošināt, ka tādu jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecība, kas izmantojamas rūpnieciskos un komerciālos nolūkos, netiek kavēta un ka šā tirgus darbība tiek uzlabota, vienlaicīgi aizsargājot personu veselību un drošību saistībā ar kaitīgām vielām, kuras rada bažas ES mērogā.

Šim priekšlikumam ir pievienots priekšlikums direktīvai, ar kuru groza Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā.

Regulas priekšlikuma galvenie elementi ir šādi:

•          informācijas apmaiņa un pagaidu ierobežojumi patēriņa tirgū: ar šo priekšlikumu nosaka stabilu sistēmu ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām, kas parādās tirgū, tostarp par to izmantojumu komerciālos un rūpnieciskos nolūkos, tādu vielu radītā apdraudējuma novērtējumu, kuras rada bažas ES mērogā, un tādu vielu izņemšanu no tirgus aprites, kas rada apdraudējumu;

•          vielas, par kurām ir aizdomas, ka tās varētu radīt tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tiks uz laiku izņemtas no patēriņa tirgus līdz to riska novērtējuma pabeigšanai, ko veiks Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) zinātniskā komiteja. Pēc riska novērtējuma pabeigšanas tiks veikti vielu radītajam apdraudējumam samērīgi pasākumi;

•          ES līmenī netiks piemēroti nekādi ierobežošanas pasākumi jaunām psihoaktīvām vielām, kuru radītais veselības, sabiedrības un drošības apdraudējums ir neliels;

•          attiecībā uz vielām, kas rada mērenu apdraudējumu, Komisija aizliedz šo vielu pieejamības nodrošināšanu patēriņa tirgū. Tās nevar pārdot patērētājiem (izņemot īpaši atļautiem izmantošanas veidiem, ko nosaka, piemēram, tiesību akti medikamentu jomā), taču to tirdzniecība būs atļauta komerciāliem un rūpnieciskiem mērķiem, kā arī zinātniskās pētniecības un izstrādes mērķiem;

•          attiecībā uz vielām, kas rada nopietnu apdraudējumu: Komisija aizliedz tādu jaunu psihoaktīvu vielu izgatavošanu, ražošanu, pieejamības nodrošināšanu tirgū, ietverot pārvadāšanu, importu vai eksportu, kas rada nopietnu veselības, sabiedrības un drošības apdraudējumu. Vielām, kas rada nopietnu apdraudējumu, piemēros pastāvīgu tirgus ierobežojumu, kurš attieksies gan uz patēriņa, gan komerciālo tirgu, un tās varēs izmantot tikai īpaši atļautiem rūpnieciskiem un komerciāliem mērķiem, kā arī zinātniskās pētniecības un izstrādes mērķiem. Turklāt šīm vielām piemēros ES krimināltiesību normas.

Referents uzskata, ka pagaidu ierobežojums tirgū ir svarīgs jauninājums jaunajā mehānismā un ka, tiklīdz Komisija to ieviesīs, tam jābūt spēkā, kamēr dalībvalstis ievieš pastāvīgos pasākumus. Ņemot vērā parādības dinamiku un izvēloties sistēmas efektivitāti, referents groza 9. panta noteikumus, lai izvairītos no iespējamām neatbilstībām starp tirgus pagaidu ierobežojumu un pastāvīgo pasākumu īstenošanu.

Attiecībā uz 11. un 12. pantu referents uzsver, ka dalībvalstīm nebūtu jāaizliedz ieviest vai saglabāt atbilstošus pasākumus saistībā ar konkrēto apdraudējumu, ko jaunā psihoaktīvā viela rada to teritorijā, neatkarīgi no tā, kā Komisija to klasificējusi kā tādu, kas rada nelielu vai vidēju apdraudējumu ES mērogā. Valstu tehniskie noteikumi ārpus ES darbības jomas jāpaziņo Komisijai. Valstu un ES kontroles sistēmām jābūt savstarpēji papildinošām.

Referents uzskata, ka, lai veiktu visaptverošu novērtējumu par apdraudējuma līmeni, ko rada jauna psihoaktīva viela, detalizēta informācija jāsniedz procedūras agrākajā posmā. Referents arī uzsver, ka informācijas apmaiņai jābūt savlaicīgai un ka sniegt ieguldījumu jāaicina visas puses, kas savā profesionālajā darbībā saskaras ar JPV negatīvo ietekmi. Tādēļ jāveicina uzlabota atbilstošu datu vākšana, ko veic ar labākiem resursiem, kā arī jānodrošina augstākais datu aizsardzības līmenis.

Attiecībā uz vērā ņemtajiem kritērijiem referents norāda, ka JPV lietošanas metodes, tostarp lietošana maisījumā vai vairāku narkotiku vienlaicīga lietošana, ir svarīgs faktors apdraudējuma noteikšanā un atbilstošu pasākumu piemērošanā, jo bieži jaunā psihoaktīvā viela var būt kaitīga vai nāvējoša, lietojot to kopā ar citu vielu.

Lai garantētu piekļuvi psihoaktīvām vielām to izmantošanai atļautos veidos, dalībvalstis tiek aicinātas ieviest augstāko aizsardzības līmeni, lai novērstu vielu novirzīšanu izmantošanai nelikumīgās darbībās.

Regulas pienācīgas darbības garantēšanai jānodrošina atbilstoši resursi valstu un ES līmenī. Tas jāņem vērā arī tad, kad Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanu, piemērošanu un efektivitāti.

Kopienas metode, lai risinātu jautājumu par visbīstamāko JPV kontroli vienotajā tirgū, ir atbilstoša, un, ja tā tiks pareizi īstenota, tā nodrošinās efektīvu un strukturālu atbildi uz jauno psihoaktīvo vielu problēmu ES.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS  (31.1.2014)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jaunām psihoaktīvām vielām

(COM(2013)0619 – C7‑0272/2013 – 2013/0305(COD))

Atzinumu sagatavoja: Elena Oana Antonescu

ĪSS PAMATOJUMS

Jaunas psihoaktīvas vielas, kurām var būt dažādi lietojuma veidi komerciālām un rūpniecības vajadzībām, kā arī zinātniskiem mērķiem, var radīt risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, ja tās lieto cilvēki. Šķiet, ka jaunu psihoaktīvu vielu patēriņš Eiropā pieaug, un tās pārsvarā lieto jaunieši. Saskaņā ar Eirobarometra 2011. gada pētījumu „Youth attitudes on drugs” („Jauniešu attieksme pret narkotikām”) 5 % ES jauniešu šādas vielas ir lietojuši vismaz vienreiz dzīvē; visaugstākie rādītāji — 16 % Īrijā un gandrīz 10 % Polijā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē.

Jaunu psihoaktīvu vielu lietošana var nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai un drošībai, kā arī var radīt risku un slogu sabiedrībai, jo var izraisīt agresivitāti un noziedzīgu rīcību. Šo vielu straujā parādīšanās un izplatība likusi valstu iestādēm attiecināt uz šīm vielām dažādus ierobežojošus pasākumus. Pēdējos gados dalībvalstīs simtiem šādām vielām vai vielu maisījumiem ievieš dažādus ierobežojošus pasākumus.

Komisijas 2011. gada oktobra paziņojumā „Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām” jaunu psihoaktīvo vielu izplatība ir noteikta par vienu no nopietnākajām problēmām narkomānijas apkarošanas politikas jomā, norādot, ka tās risināšanai nepieciešama stingrāka ES reakcija.

ES iekšējā tirgū pieejamo jauno psihoaktīvo vielu pieaugošais skaits, arvien lielākā dažādība to veidu un apdraudējuma līmeņa ziņā, parādīšanās ātrums, kā arī to personu pieaugošais skaits, kas minētās vielas lieto, apdraud valsts pārvaldes iestāžu spēju nodrošināt efektīvu reakciju ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību un drošību, nekavējot likumīgo tirdzniecību.

Šajā saistībā ir nepieciešana ātrāka, efektīvāka un atbilstošāka rīcība attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām ES līmenī, ņemot vērā straujās pārmaiņas šajā tirgū, kas likušas valstu iestādēm rīkoties.

Pieņemot ierosināto regulu, paredzēts aizstāt Padomes Lēmumu 2005/387/TI. Tās mērķis ir nodrošināt, ka tādu jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecība, kas izmantojamas rūpnieciskos un komerciālos nolūkos, netiek kavēta un ka šā tirgus darbība tiek uzlabota, vienlaicīgi aizsargājot personu veselību un drošību saistībā ar kaitīgām vielām, kuras rada bažas ES mērogā.

Šim priekšlikumam ir pievienots priekšlikums direktīvai, ar kuru groza Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā.

Regulas priekšlikuma galvenie elementi ir šādi:

•  informācijas apmaiņa un pagaidu ierobežojumi patēriņa tirgū: ar šo priekšlikumu nosaka stabilu sistēmu ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām, kas parādās tirgū, tostarp par to izmantojumu komerciālos un rūpnieciskos nolūkos, tādu vielu radītā apdraudējuma novērtējumu, kuras rada bažas ES mērogā, un tādu vielu izņemšanu no tirgus aprites, kas rada apdraudējumu;

•  vielas, par kurām ir aizdomas, ka tās varētu radīt tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tiks uz laiku izņemtas no patēriņa tirgus līdz to riska novērtējuma pabeigšanai, ko veiks Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) zinātniskā komiteja. Pēc riska novērtējuma pabeigšanas tiks veikti vielu radītajam apdraudējumam samērīgi pasākumi;

•  Nekādi ierobežojoši pasākumi netiks ieviesti jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada nelielu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai.

•  attiecībā uz vielām, kas rada mērenu apdraudējumu, Komisija aizliedz šo vielu pieejamības nodrošināšanu patēriņa tirgū. Tās nevar pārdot patērētājiem (izņemot īpaši atļautiem izmantošanas veidiem, ko nosaka, piemēram, tiesību akti medikamentu jomā), taču to tirdzniecība būs atļauta komerciāliem un rūpnieciskiem mērķiem, kā arī zinātniskās pētniecības un izstrādes mērķiem;

•  attiecībā uz vielām, kas rada nopietnu apdraudējumu: Komisija aizliedz tādu jaunu psihoaktīvu vielu izgatavošanu, ražošanu, pieejamības nodrošināšanu tirgū, ietverot pārvadāšanu, importu vai eksportu, kas rada nopietnu veselības, sabiedrības un drošības apdraudējumu. Vielām, kas rada nopietnu apdraudējumu, piemēros pastāvīgu tirgus ierobežojumu, kurš attieksies gan uz patēriņa, gan komerciālo tirgu, un tās varēs izmantot tikai īpaši atļautiem rūpnieciskiem un komerciāliem mērķiem, kā arī zinātniskās pētniecības un izstrādes mērķiem. Turklāt šīm vielām piemēros ES krimināltiesību normas.

Referente uzskata, ka reglamentējošā intervence ir ļoti svarīga un ka tā būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, tostarp ar psihoaktīvo vielu pētniecību un uzraudzību.

Lai risinātu jautājumu par jaunu psihoaktīvo vielu lietošanas pieaugumu un to iespējamajiem riskiem, dalībvalstīm vajadzētu uzlabot profilakses programmu pieejamību un efektivitāti un veicināt izpratni par šo vielu lietošanas risku un saistītajām sekām.

Attiecībā uz priekšlikuma 5. pantā aprakstīto informācijas apmaiņas procesu referente uzskata, ka informācijai, ko EMCDDA un Eiropolam sniegs valstu kontaktpunkti un Eiropola valstu vienības, vajadzētu attiekties arī uz to vielu atklāšanu un noteikšanu, kas varētu būt jaunas psihoaktīvas vielas vai maisījumi, kā arī uz patēriņa paradumiem, informāciju par intoksikāciju bez letāla iznākuma un nāves gadījumiem, ko izraisa šādu vielu lietošana.

Referente uzskata, ka bez Eiropas Ķimikāliju aģentūras un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes datu un informācijas apkopošanā par jaunām psihoaktīvām vielām būtu jāiesaistās arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram.

Komisija bez liekas kavēšanās nosaka, kāda līmeņa risku veselībai, sabiedrībai un drošībai rada jaunā psihoaktīvā viela, par kuru ir sagatavots riska novērtējuma ziņojums.

Nosakot, kāda līmeņa risku veselībai, sabiedrībai un drošībai rada jaunā psihoaktīvā viela, par kuru sagatavots riska novērtējuma ziņojums, Komisijai būtu jāņem vērā arī kontrindikācijas ar citām vielām.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Dalībvalstu kompetentās iestādes ievieš dažādus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām, lai novērstu risku, ko tās rada vai var radīt, ja tiek lietotas uzturā. Tā kā jaunas psihoaktīvas vielas bieži izmanto, lai izgatavotu dažādus produktus vai citas vielas, ko izmanto tādu preču ražošanā kā zāles, rūpnieciskie šķīdinātāji, tīrīšanas līdzekļi vai augsto tehnoloģiju preces, tad ierobežota pieejamība šādai izmantošanai varētu būtiski ietekmēt uzņēmējus, traucējot viņu uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.

(3) Dalībvalstu kompetentās iestādes ievieš dažādus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām, lai novērstu risku, ko tās rada vai var radīt, ja tiek lietotas uzturā. Tā kā jaunas psihoaktīvas vielas bieži izmanto zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos, lai izgatavotu dažādus produktus vai citas vielas, ko izmanto tādu preču ražošanā kā zāles, rūpnieciskie šķīdinātāji, tīrīšanas līdzekļi vai augsto tehnoloģiju preces, tad ierobežota pieejamība šādai izmantošanai varētu būtiski ietekmēt uzņēmējus, traucējot viņu uzņēmējdarbību iekšējā tirgū, un arī kavēt ilgtspējīgu zinātnisko pētniecību un attīstību.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Iekšējā tirgū pieejamais arvien pieaugošais skaits jaunu psihoaktīvu vielu, to daudzveidība, ātrums, ar kādu tās parādās tirgū, dažādi riski, kas apdraud cilvēkus, tās lietojot, kā arī pieaugošais skaits cilvēku, kuri šīs vielas lieto, liek valsts iestādēm meklēt efektīvus risinājumus, kā aizsargāt sabiedrības veselību un drošību, neradot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(4) Iekšējā tirgū pieejamais arvien pieaugošais skaits jaunu psihoaktīvu vielu, to daudzveidība, ātrums, ar kādu tās parādās tirgū, dažādi riski, kas apdraud cilvēkus, tās lietojot, kā arī pieaugošais skaits cilvēku, kuri šīs vielas lieto, un sabiedrības nepietiekamās zināšanas un informētība par riskiem, kas saistīti ar to patērēšanu, liek valsts iestādēm meklēt efektīvus risinājumus, kā aizsargāt sabiedrības veselību un drošību, neradot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Atšķirības starp dažādiem ierobežojošiem pasākumiem, ko piemēro jaunām psihoaktīvām vielām, var arī veicināt kaitīgu jaunu psihoaktīvu vielu nonākšanu citās dalībvalstīs, apgrūtinot centienus ierobežot to pieejamību patērētājiem un mazinot patērētāju aizsardzību visā Savienībā.

(7) Atšķirības starp dažādiem ierobežojošiem pasākumiem, ko piemēro jaunām psihoaktīvām vielām, var arī veicināt kaitīgu jaunu psihoaktīvu vielu nonākšanu citās dalībvalstīs, apgrūtinot centienus ierobežot to pieejamību patērētājiem, mazinot patērētāju aizsardzību visā Savienībā un centienus cīnīties pret iespējamām noziedzīgām darbībām un organizētās noziedzības darbībām, kas ir saistītas ar to izplatīšanu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ir sagaidāms, ka šādas atšķirības tikai pieaugs, jo dalībvalstis turpina īstenot atšķirīgas pieejas, lai kontrolētu jaunas psihoaktīvas vielas. Tādēļ ir sagaidāms, ka pieaugs šķēršļi tirdzniecībai un tirgus sadrumstalotība, kā arī trūks juridiskās noteiktības un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu, kas radīs vēl lielākus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(8) Ir sagaidāms, ka šādas atšķirības tikai pieaugs, jo dalībvalstis turpina īstenot atšķirīgas pieejas, lai kontrolētu jaunas psihoaktīvas vielas. Tādēļ ir sagaidāms, ka pieaugs šķēršļi tirdzniecībai un tirgus sadrumstalotība, kā arī trūks juridiskās noteiktības un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu, kas radīs vēl lielākus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un sabiedrības veselības un drošības aizsardzībai.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ja jaunas psihoaktīvas vielas un maisījumus paredzēts izmantot komerciālām un rūpniecības vajadzībām, kā arī zinātniskai pētniecībai un attīstībai, to apritei Savienībā jābūt brīvai. Šajā regulā jāparedz noteikumi ierobežojumu piemērošanai šādai brīvai apritei.

(10) Ja jaunas psihoaktīvas vielas un maisījumus paredzēts izmantot komerciālām un rūpniecības vajadzībām, kā arī zinātniskai pētniecībai un attīstībai, to apritei Savienībā jābūt brīvai. Šajā regulā jāparedz noteikumi ierobežojumu piemērošanai šādai brīvai apritei. Tomēr papildus būtu jāizslēdz iespēja šīs vielas un maisījumus izplatīt nelikumīgi.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Attiecībā uz dažām jaunām psihoaktīvām vielām, kas rada tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, vajadzīga steidzama rīcība. Tāpēc līdz riska novērtējuma pabeigšanai ir jāierobežo to pieejamība patērētājiem.

(17) Attiecībā uz dažām jaunām psihoaktīvām vielām, kas rada tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, vajadzīga steidzama rīcība. Tāpēc līdz riska novērtējuma pabeigšanai uz pietiekamu laikposmu ir jāierobežo to pieejamība patērētājiem.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Mehānisms ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām ir izrādījies noderīgs informācijas apmaiņas kanāls par jaunām psihoaktīvām vielām, par jaunām tendencēm kontrolējamo psihoaktīvo vielu lietošanā un par brīdinājumiem saistībā ar vielu ietekmi uz sabiedrības veselību. Šis mehānisms būtu turpmāk jāpilnveido, lai varētu vēl efektīvāk reaģēt uz straujo jauno psihoaktīvo vielu parādīšanos un izplatību visā Savienībā.

(24) Mehānisms ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām ir izrādījies noderīgs informācijas apmaiņas kanāls par jaunām psihoaktīvām vielām, par jaunām tendencēm kontrolējamo psihoaktīvo vielu lietošanā un par brīdinājumiem saistībā ar vielu ietekmi uz sabiedrības veselību. Šis mehānisms būtu turpmāk jāpilnveido, lai varētu vēl efektīvāk reaģēt uz straujo jauno psihoaktīvo vielu parādīšanos un izplatību visā Savienībā, kā arī palielināt sabiedrības informētību par riskiem, kas ir saistīti ar to lietošanu jebkādiem citiem mērķiem, kas nav komerciāli, rūpniecības vai zinātniski mērķi.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a) EMCDDA būtu jāsniedz brīdinājumi par apdraudējumu veselībai visām dalībvalstīm, izmantojot sistēmu ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām, ja, pamatojoties uz saņemto informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām, varētu rasties sabiedrības veselības problēmas. Šajos brīdinājumos par apdraudējumu veselībai būtu jāiekļauj arī informācija par tādiem profilakses, ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas pasākumiem, ko varētu veikt, lai novērstu vielas izraisīto risku.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Saistībā ar aizvien pieaugošo jaunu psihoaktīvu vielu lietošanu un to iespējamajiem riskiem liela nozīme ir profilakses un kaitējuma novēršanas un mazināšanas pasākumiem. Internets, kas ir viens no galvenajiem izplatīšanas kanāliem, ar kura starpniecību jaunas psihoaktīvas vielas tiek pārdotas, ir jāizmanto, lai izplatītu informāciju par to risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, ko šīs vielas rada.

(29) Saistībā ar aizvien pieaugošo jaunu psihoaktīvu vielu lietošanu un to iespējamajiem riskiem liela nozīme ir profilakses, agrīnas atklāšanas un iejaukšanās, ārstēšanas, kā arī riska un kaitējuma novēršanas un mazināšanas pasākumiem. Dalībvalstīm vajadzētu uzlabot profilakses programmu pieejamību un efektivitāti un veicināt izpratni par jaunu psihoaktīvo vielu lietošanas risku un ar to saistītajām sekām. Šajā saistībā profilakses pasākumos būtu jāiekļauj agrīnā atklāšana un iejaukšanās, veselīga dzīvesveida veicināšana un mērķtiecīga profilakse, kas vērsta arī uz ģimenēm un kopienām. Internets, kas ir viens no galvenajiem izplatīšanas kanāliem, ar kura starpniecību jaunas psihoaktīvas vielas tiek reklamētas un pārdotas, ir jāizmanto, lai izplatītu informāciju par to risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, ko šīs vielas rada, un lai novērstu to nepareizu vai ļaunprātīgu lietošanu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a) Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jāveicina izglītojošas un informējošas darbības, iniciatīvas un kampaņas, kuras ir vērstas uz riskiem, kādus veselībai, sabiedrībai un drošībai var radīt jauno psihoaktīvo vielu nepareiza un ļaunprātīga lietošanu.

 

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Komisijai nekavējoties jāpieņem piemērojamie īstenošanas akti pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos, ja vairākās dalībvalstīs strauji pieaudzis nāves gadījumu skaits pēc jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas.

(32) Komisijai nekavējoties jāpieņem piemērojamie īstenošanas akti pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos, ja vairākās dalībvalstīs strauji pieaudzis nāves un smagu veselības bojājumu vai ar nopietnām veselības problēmām saistītu gadījumu skaits pēc jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) „jauna psihoaktīva viela” ir dabiska vai sintētiska viela, kura, ja to lieto cilvēks, spēj izraisīt centrālās nervu sistēmas stimulāciju vai depresiju, kā rezultātā rodas halucinācijas, izmaiņas motorikā, domāšanā, uzvedībā, uztverē, apziņā vai garastāvoklī, kura ir paredzēta lietošanai cilvēkiem vai kuru varētu lietot cilvēki pat tad, ja tā nav paredzēta lietošanai cilvēkiem, nolūkā izraisīt kādu no iepriekš minētajiem efektiem vai vairākus šādus efektus, kuru nekontrolē ne 1961. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, ne 1971. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par psihotropajām vielām; šī viela nav alkohols, kofeīns un tabaka, kā arī tabakas izstrādājumi tādā nozīmē, kā noteikts Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvā 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu24;

(a) „jauna psihoaktīva viela” ir dabiska vai sintētiska viela, kura, ja to lieto cilvēks, spēj izraisīt centrālās nervu sistēmas stimulāciju vai depresiju, kā rezultātā rodas halucinācijas, izmaiņas motorikā, domāšanā, uzvedībā, uztverē, apziņā vai garastāvoklī, kura ir vai nav paredzēta lietošanai cilvēkiem nolūkā izraisīt kādu no iepriekš minētajiem efektiem vai vairākus šādus efektus, kuru nekontrolē ne 1961. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, ne 1971. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par psihotropajām vielām; šī viela nav alkohols, kofeīns un tabaka, kā arī tabakas izstrādājumi tādā nozīmē, kā noteikts Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvā 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu24;

 

_____________

____________

24OV L 194, 26.1.2005., 26. lpp.

24OV L 194, 26.1.2005., 26. lpp.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

5. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valstu kontaktpunkti, kas ietilpst Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox), un Eiropola valsts vienības sniedz EMCDDA un Eiropolam pieejamo informāciju par iespējamo jauno psihoaktīvo vielu vai maisījumu patēriņu, iespējamo risku, izgatavošanu, ekstrakciju, ievešanu, tirdzniecību, izplatīšanu, nelikumīgu tirdzniecību, izmantošanu komerciāliem un zinātniskiem mērķiem.

Valstu kontaktpunkti, kas ietilpst Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox), un Eiropola valsts vienības laikus sniedz EMCDDA un Eiropolam pieejamo informāciju par iespējamo jauno psihoaktīvo vielu vai maisījumu atklāšanu un noteikšanu, patēriņa paradumiem, iespējamajiem riskiem, tostarp informāciju par intoksikāciju bez letāla iznākuma un nāves gadījumiem, par izgatavošanu, ekstrakciju, ievešanu, tirdzniecību, izplatīšanu, nelikumīgu tirdzniecību, izmantošanu komerciāliem un zinātniskiem mērķiem.

EMCDDA un Eiropols nekavējoties paziņo šo informāciju Reitox un Eiropola valstu vienībām.

EMCDDA un Eiropols nekavējoties paziņo šo informāciju Reitox, Eiropola valstu vienībām, Komisijai un Eiropas Zāļu aģentūrai.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskās un fizikālās īpašības, to ražošanā vai ekstrahēšanā izmantotās metodes un ķīmiskos prekursorus, ja tādi zināmi, kā arī informāciju par citām tādām jaunām psihoaktīvām vielām ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, kas ir parādījušās;

(b) jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskās un fizikālās īpašības, to ražošanā vai ekstrahēšanā izmantotās metodes un ķīmiskos prekursorus, ja tādi zināmi, kā arī informāciju par citām jebkādām tādām jaunām psihoaktīvām vielām vai vielu grupām ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, kas ir parādījušās;

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju, bet kuru tirdzniecības atļauju kompetentās iestādes ir apturējušas;

(c) aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju, bet kuru tirdzniecības atļauju kompetentās iestādes ir apturējušas, atsaukušas vai anulējušas;

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EMCDDA pieprasa Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei sniegt to rīcībā esošo informāciju un datus par jauno psihoaktīvo vielu. EMCDDA ievēro informācijas izmantošanas nosacījumus, par kuriem to informē Eiropas Ķimikāliju aģentūra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, ieskaitot nosacījumus par informācijas un datu drošību un konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas aizsardzību.

EMCDDA pieprasa Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ESPKC) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei sniegt to rīcībā esošo informāciju un datus par jauno psihoaktīvo vielu. EMCDDA ievēro informācijas izmantošanas nosacījumus, par kuriem to informē Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, ieskaitot nosacījumus par informācijas un datu drošību un konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas aizsardzību.

 

Eiropas Ķimikāliju aģentūra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. EMCDDA Zinātniskā komiteja veic riska novērtējumu, pamatojoties uz informāciju, ko par vielas risku un tās lietojumiem, tostarp tās izmantošanu komerciālām un rūpniecības vajadzībām, iesniegušas dalībvalstis, Komisija, EMCDDA, Eiropols, Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Ķimikāliju aģentūra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā arī ņemot vērā jebkādus citus attiecīgus zinātniskus pierādījumus. Tiek ņemti vērā visu locekļu viedokļi. EMCDDA atbalsta riska novērtējumu un nosaka, kāda informācija nepieciešama, ieskaitot konkrētus pētījumus vai pārbaudes.

4. EMCDDA Zinātniskā komiteja veic riska novērtējumu, pamatojoties uz informāciju, ko par vielas risku un tās lietojumiem, tostarp tās izmantošanu komerciālām un rūpniecības vajadzībām, iesniegušas dalībvalstis, Komisija, EMCDDA, Eiropols, Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā arī ņemot vērā jebkādus citus attiecīgus zinātniskus pierādījumus. Tiek ņemti vērā visu locekļu viedokļi. EMCDDA atbalsta riska novērtējumu un nosaka, kāda informācija nepieciešama, ieskaitot konkrētus pētījumus vai pārbaudes.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ziņojumi par nāves gadījumiem un nopietnām veselības problēmām, ko izraisījis jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš vairākās dalībvalstīs un kas saistītas ar šīs vielas akūto toksicitāti;

(a) ziņojumi par nāves gadījumiem un nopietnām veselības problēmām, ko izraisījis jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš vairākās dalībvalstīs un kas saistītas ar šīs vielas toksicitāti;

Pamatojums

Jaunās psihoaktīvās vielas var izraisīt nāves gadījumus un nopietnas veselības problēmas arī tad, ja tām nepiemīt akūtā toksicitāte.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) jaunās psihoaktīvās vielas izplatība un tās lietošanas paradumi iedzīvotājiem kopumā un īpašām lietotāju grupām, jo īpaši lietošanas biežums, daudzums un lietošanas veids, tās pieejamība patērētājiem un izplatīšanās potenciāls, kas norāda, ka riska pakāpe ir ievērojama.

(b) jaunās psihoaktīvās vielas izplatība un tās lietošanas paradumi iedzīvotājiem kopumā un īpašām lietotāju grupām, jo īpaši lietošanas biežums, daudzums un lietošanas veids, tās pieejamība patērētājiem un izplatīšanās potenciāls, kas norāda, ka riska pakāpe ir mērena vai ievērojama.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija nosaka, kāda līmeņa risku veselībai, sabiedrībai un drošībai rada jaunā psihoaktīvā viela, par kuru ticis sagatavots riska novērtējuma ziņojums. To nosaka, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, jo īpaši riska novērtējuma ziņojumu.

1. Komisija bez liekas kavēšanās nosaka, kāda līmeņa risku veselībai, sabiedrībai un drošībai rada jaunā psihoaktīvā viela, par kuru ticis sagatavots riska novērtējuma ziņojums. To nosaka, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, jo īpaši riska novērtējuma ziņojumu.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) kaitējumu veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, jo īpaši traumas, slimības un fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanos;

(a) kaitējumu veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, kontrindikācijām ar citām vielām, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, jo īpaši traumas, slimības, agresivitāti un fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanos;

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) risku drošībai, proti, slimību izplatīšanos, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu izplatīšanos, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli, jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas un iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekmi uz vidi.

(c) risku sabiedrības drošībai, proti, slimību izplatīšanos, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu izplatīšanos, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli, jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas un iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir ierobežots, jo tā var radīt nenozīmīgas traumas un slimības, kā arī nelielus fiziskus vai psihiskus traucējumus;

(a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir niecīgs vai tāda nav vispār, jo tā nevar radīt traumas un slimības, izraisīt agresivitāti, kā arī fiziskus vai psihiskus traucējumus;

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) risks drošībai ir ierobežots, jo īpaši neliels ir risks, ka varētu izplatīties slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi; risks, ka fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli, ir niecīgs vai tāda nav vispār; jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas, iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekme uz vidi ir neliela.

(c) risks sabiedrības drošībai ir ierobežots, jo īpaši neliels ir risks, ka varētu izplatīties slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi; risks, ka fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli, ir niecīgs vai tāda nav vispār; jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas, iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekme uz vidi ir neliela.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) risks drošībai ir mērens, proti, slimību, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu, izplatīšanās ir sporādiska; fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir mērena, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada nelielu kaitējumu videi.

(c) risks sabiedrības drošībai ir mērens, proti, slimību, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu, izplatīšanās ir sporādiska; fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir mērena, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada nelielu kaitējumu videi.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pieņemot lēmumu, Komisija bez liekas kavēšanās aizliedz izgatavot, ražot un darīt pieejamu tirgū, tostarp ievest Savienībā, pārvadāt un izvest no Savienības, jauno psihoaktīvo vielu, ja, balstoties uz esošiem pierādījumiem, tā kopumā rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, proti:

1. Pieņemot lēmumu, Komisija bez liekas kavēšanās aizliedz izgatavot, ražot un darīt pieejamu tirgū, tostarp ievest Savienībā, pārvadāt un izvest no Savienības, jauno psihoaktīvo vielu, ja, balstoties uz esošiem pierādījumiem, tā kopumā rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai vai drošībai, proti:

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar tās akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir dzīvībai bīstams, jo parasti ir saistīts ar nāvi vai nāvējošu traumu, nopietnu saslimšanu un smagiem fiziskiem vai psihiskiem traucējumiem;

(a) kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar tās akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir nopietns un būtisks, jo parasti ir saistīts ar nāvi vai nāvējošu traumu, nopietnu saslimšanu un smagiem fiziskiem vai psihiskiem traucējumiem;

Pamatojums

Nopietna saslimšana un smagi fiziskie vai psihiskie traucējumi ne vienmēr ir dzīvībai bīstami, bet vielas ar šādu ietekmi būtu jāuzskata par tādām, kas rada lielu risku.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) risks drošībai ir nopietns, proti, izplatās slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir ievērojama, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada kaitējumu videi.

(c) risks sabiedrības drošībai ir nopietns, proti, izplatās slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir ievērojama, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada kaitējumu videi.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, ja nav saņemts 19. panta 1. punktā minētās komitejas atzinums.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

-20 pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-20. pants

 

Valstu darbības joma

 

Ja ES līmenī nav īstenotas attiecīgas darbības vai ja Komisija ir izlēmusi nepieņemt nekādus ierobežojošus pasākumus, pamatojoties uz EMCDDA jauno psihoaktīvo vielu riska novērtējumu, atsevišķas dalībvalstis drīkst savā teritorijā saglabāt vai ieviest ierobežojumus attiecībā uz jauno psihoaktīvo vielu darīšanu pieejamu tirgū patērētājiem, neskarot likumīgo nozares tirdzniecību vai zāles vai veterinārzāles, kam ir piešķirta tirdzniecības atļauja.

 

Dalībvalstis par šādiem ierobežojumiem nekavējoties paziņo Komisijai, EMCDDA un Eiropolam.

Pamatojums

Tā kā noteiktu jauno psihoaktīvo vielu ietekme var būt raksturīga tikai atsevišķām vietām, dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja savā teritorijā ieviest vielu aizliegumu, ja ES nav īstenojusi attiecīgas darbības vai ir nolēmusi, ka viela Eiropas līmenī rada nelielu risku, un tādēļ nav nepieciešama Savienības mēroga rīcība. Taču, ņemot vērā brīvas preču aprites un iekšējā tirgus principus, ja Savienībā pastāv šādu vielu likumīga tirdzniecība, to nevajadzētu ierobežot.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija un dalībvalstis atbalsta informācijas un zināšanu apguvi, apmaiņu un izplatīšanu par jaunām psihoaktīvām vielām. Tas tiek īstenots, veicinot sadarbību starp EMCDDA, citām Savienības aģentūrām un zinātnes un pētniecības centriem.

Komisija un dalībvalstis atbalsta informācijas un zināšanu apguvi, apmaiņu un izplatīšanu par jaunām psihoaktīvām vielām. Tas tiek īstenots, veicinot sadarbību starp EMCDDA, citām Savienības aģentūrām (jo īpaši Eiropas Zāļu aģentūru, Eiropas Ķimikāliju aģentūru) un zinātnes un pētniecības centriem un, kad vien iespējams, regulāri sniedzot šīm iestādēm atjauninātu informāciju par šādā vielām.

 

Komisija un dalībvalstis arī veicina un atbalsta pētniecību, tostarp lietišķo pētniecību, jauno psihoaktīvo vielu jomā un nodrošina sadarbību un koordināciju starp valsts un ES līmeņa tīkliem, lai stiprinātu izpratni par šo parādību. Tas tiek īstenots, veicinot sadarbību starp EMCDDA, citām Savienības aģentūrām (jo īpaši Eiropas Zāļu aģentūru, Eiropas Ķimikāliju aģentūru) un zinātnes un pētniecības centriem. Uzsvars jo īpaši būtu jāliek uz tiesu medicīnas un toksikoloģisko spēju uzlabošanu, kā arī uz epidemioloģiskās informācijas pieejamības uzlabošanu.

Pamatojums

Jaunu psihoaktīvu vielu īpašības var strauji mainīties, tādēļ Savienības aģentūrām un zinātnes un pētniecības centriem, kad vien iespējams, ir jāsaņem aktuālā informācija, lai varētu uzraudzīt jebkādus jaunus draudus sabiedrības veselībai.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katru gadu EMCDDA un Eiropols ziņo par šīs regulas īstenošanu.

Katru gadu EMCDDA un Eiropols ziņo Komisijai un dalībvalstīm par šīs regulas īstenošanu, un šādi ziņojumi tiek publicēti tīmekļa vietnē un publiskoti.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Jaunas psihoaktīvas vielas

Atsauces

COM(2013)0619 – C7-0272/2013 – 2013/0305(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

8.10.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

8.10.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Elena Oana Antonescu

10.10.2013

Izskatīšana komitejā

16.12.2013

 

 

 

Pieņemšanas datums

30.1.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Sandrine Bélier, Biljana Borzan, Tadeusz Cymański, Spyros Danellis, Chris Davies, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Martin Kastler, Christa Klaß, Claus Larsen-Jensen, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Richard Seeber, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kriton Arsenis, Julie Girling, Jutta Haug, Filip Kaczmarek, James Nicholson, Vittorio Prodi, Christel Schaldemose, Birgit Schnieber-Jastram, Bart Staes, Rebecca Taylor, Vladimir Urutchev, Andrea Zanoni

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hiltrud Breyer, Vojtěch Mynář, Bill Newton Dunn


PROCEDŪRA

Virsraksts

Jaunas psihoaktīvas vielas

Atsauces

COM(2013)0619 – C7-0272/2013 – 2013/0305(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

10.9.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

8.10.2013

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

8.10.2013

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Jacek Protasiewicz

30.9.2013

 

 

 

Izskatīšana komitejā

14.11.2013

23.1.2014

12.2.2014

10.3.2014

Pieņemšanas datums

10.3.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Salvatore Caronna, Philip Claeys, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Clemente Mastella, Véronique Mathieu Houillon, Anthea McIntyre, Claude Moraes, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Nils Torvalds, Wim van de Camp, Axel Voss, Renate Weber, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vilija Blinkevičiūtė, Michael Cashman, Jean Lambert, Jan Mulder, Juan Andrés Naranjo Escobar, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Béla Glattfelder, Ádám Kósa, Krzysztof Lisek, Jens Nilsson, Csaba Őry

Iesniegšanas datums

13.3.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika