ZIŅOJUMS par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

19.3.2014 - (COM(2013)0541 – C7‑0283/2013 – 2013/2206(DEC))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Jan Mulder

Procedūra : 2013/2206(DEC)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0176/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0176/2014

Debates :

PV 02/04/2014 - 24
CRE 02/04/2014 - 24

Balsojumi :

PV 03/04/2014 - 7.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0290

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(COM(2013)0541 – C7‑0283/2013 – 2013/2206(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu saistībā ar lēmumiem par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2013)0668) un Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2013)0348 un SWD(2013)0349)), kas pievienoti šim ziņojumam,

– ņemot vērā 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2012. finanšu gadu (COM(2013)0541 – C7‑0283/2013),

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 29. aprīļa gada ziņojumu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2012. gadā,

– ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2013)0346),

– ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda, kopā ar komisijas atbildēm[1],

– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību[2], kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2012. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes .2014. gada 18. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu 2012. finanšu gadā īstenotajām darbībām (05748/2014 – C7-0050/2014, 05750/2014 – C7-0051/2014, 05753/2014 – C7-0052/2014),

– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuru 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū[3] un pārskatīja 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu, Burkinafaso[4],

– ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju)[5],

– ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK-EK konvencijai[6],

– ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar finanšu protokolu, kas pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kuru 2000. gada 23. jūnijā noslēdza Kotonū (Benina), un par tāda finanšu atbalsta piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa[7],

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai[8],

– ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam[9],

– ņemot vērā 142. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam[10],

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai par Finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (COM (2013) 0660),

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumus — „ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma” un “Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”,

– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu, 77. panta trešo ievilkumu un VI pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0176/2014),

1. sniedz Komisijai apstiprinājumu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par kontu slēgšanu saistībā ar 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildi

(COM(2013)0541 – C7‑0283/2013 – 2013/2206(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2012. finanšu gadu (COM(2013)0541 – C7‑0283/2013),

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 29. aprīļa gada ziņojumu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2012. gadā,

– ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2013)0346),

– ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda, kopā ar komisijas atbildēm[11],

– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību[12], kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2012. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuru 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū[13] un pārskatīja 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu, Burkinafaso[14],

– ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju)[15],

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai[18],

– ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam[19],

– ņemot vērā 142. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam[20],

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai par Finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (COM (2013) 0660),

– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu, 77. panta trešo ievilkumu un VI pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0176/2014),

1. konstatē, ka 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda galīgie gada pārskati ir tādi, kādi tie iekļauti Revīzijas palātas gada pārskata 2. tabulā;

2. apstiprina kontu slēgšanu saistībā ar 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(COM(2013)0541 – C7‑0283/2013 – 2013/2206(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2012. finanšu gadu (COM(2013)0541 – C7‑0283/2013),

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 29. aprīļa gada ziņojumu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2012. gadā,

– ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2013)0346),

– ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda, kopā ar komisijas atbildēm[21],

– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību[22], kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2012. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 18. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu 2012. finanšu gadā īstenotajām darbībām (05748/2014 – C7-0050/2014, 05750/2014 – C7-0051/2014, 05753/2014 – C7-0052/2014),

– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuru 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū[23] un pārskatīja 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu, Burkinafaso[24],

– ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju)[25],

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai[28],

– ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam[29],

– ņemot vērā 142. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam[30],

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai par Finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (COM (2013) 0660),

– ņemot vērā iepriekšējos lēmumus un rezolūcijas par budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu, 77. panta trešo ievilkumu un VI pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0176/2014),

A. tā kā Kotonū nolīgumu, kas ir Savienības un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) attiecības reglamentējošs pamatdokuments, galvenokārt noslēdza tāpēc, lai samazinātu un ilgākā laika posmā novērstu nabadzību pavisam, ievērojot ilgtspējīgas attīstības mērķus un nodrošinot ĀKK valstu un AZT pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā;

B. tā kā Eiropas Attīstības fondi (EAF) ir Savienības vissvarīgākie finanšu instrumenti, ar kuru palīdzību nodrošina attīstības sadarbību ĀKK valstīm;

C. tā kā EAF finansē dalībvalstis un tā kā Komisija būdama īstenošanas iestāde ir atbildīga par EAF budžeta izpildes apstiprināšanu;

D. tā kā vispārējās saistības, individuālās saistības un maksājumi 2012. finanšu gadā sasniedza attiecīgi EUR 3745 miljonus, EUR 3817 miljonus un EUR 3292 miljonus;

E. tā kā pārredzamība un pārskatatbildība ir priekšnosacījumi, lai nodrošinātu demokrātisko kontroli un efektīvu attīstības palīdzības sniegšanu;

F. tā kā budžeta atbalsts ir izšķiroši svarīgs pārmaiņu nodrošināšanā un galveno ar attīstību saistīto problēmu risināšanā, tomēr tas saistīts ar ievērojamu fiduciāro risku un būtu jāsniedz tikai tad, ja saņēmējvalsts pirms budžeta atbalsta saņemšanas ir spējīga pierādīt, ka tiek nodrošināta pietiekama līmeņa pārredzamība, izsekojamība, pārskatatbildība un efektivitāte;

G. tā kā pārredzamības veicināšana un korupcijas un krāpšanas apkarošana ir pamats Savienības budžeta atbalsta darbību sekmīgumam, kā uzsvērts iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā „Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”;

H. tā kā ilgtspēja ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu efektīvu attīstības palīdzību;

I. tā kā sadarbība un rīcības koordinēšana ar citiem līdzekļu devējiem un starptautiskām finanšu iestādēm ir ārkārtīgi svarīga, lai nepieļautu dublēšanos, nodrošinātu atbalsta efektivitāti un veicinātu atbalsta veiktspēju attīstības veicināšanā saņēmējvalstīs;

J. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi veicināt Savienības atpazīstamību un atspoguļot Savienības vērtības visos attīstības palīdzības veidos;

K. tā kā tādu inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanā, kā, piemēram, apvienošanas mehānismi, tiek saskatīta viena no iespējām, kā paplašināt pašreizējos instrumentus — dotācijas un aizdevumus;

L tā kā Parlaments ir atkārtoti pieprasījis iekļaut EAF vispārējā budžetā,

Ticamības deklarācija

Pārskatu ticamība

1. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, ka astotā, devītā un desmitā EAF galīgie gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas Attīstības fondu finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā slēgtajā gadā, saskaņā ar EAF finanšu regulām un galvenā grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2. atzīmē, ka tādās jomās, kā budžeta atbalsts un Savienības iemaksas vairāku līdzekļu devēju finansētos projektos, kurus īsteno starptautiskas organizācijas, instrumentu būtība un maksājumu nosacījumi samazina kļūdu iespējamību darījumos;

3. atzīmē, ka EuropeAid palīdzības sniegšanā ir iesaistījušās 1153 nevalstiskās organizācijas (57 % no visām nevalstiskajām organizācijām), bet humānās palīdzības sniegšanā 152 nevalstiskās organizācijas (8 %), kuras saņem attiecīgi EUR 1 520 miljonus un EUR 960 miljonus ES finansējuma; atzīmē, ka desmit gadu laikā nevalstiskajām organizācijām piešķirto Savienības līdzekļu apjoms ir divkāršojies; aicina Komisiju sniegt pārskatu par 30 lielākajiem un 30 mazākajiem projektiem, kurus īsteno nevalstiskās organizācijas, kas saņem EAF finansējumu, un pārskatu par to, cik daudz pašu līdzekļu šīs organizācijas ir investējušas šajos projektos;

4. pauž bažas par to, ka iekasēšanas rīkojumi, lai no saņēmējiem atgūtu procentus par priekšfinansējuma maksājumiem, kas lielāki par EUR 750 000, tiek ļoti reti izdoti, lai gan piemērojamie noteikumi paredz, ka šie rīkojumi būtu jāizdod katru gadu; atzīmē, ka priekšfinansējuma maksājumu radītos procentus reizēm kompensē ar radušos izmaksu atlīdzināšanas pieprasījumiem — šos procentus finanšu pārskatos neatzīst par ieņēmumiem;

5. aicina Komisiju piemērot EAF finanšu regulu noteikumus attiecībā uz procentu ieņēmumiem, kas saistīti ar lieliem priekšfinansējuma maksājumiem, un stingri pārbaudīt situāciju delegācijās, lai izstrādātu precīzu to līgumu uzskaiti, no kuru priekšfinansējuma nav saņemti procenti;

6. atkārtoti pauž nožēlu, ka finanšu darījumi kopējā Relex informācijas sistēmā (CRIS) bieži vien bija reģistrēti nepareizi, ietekmējot to datu vispārējo kvalitāti un precizitāti, kurus izmanto gada finanšu pārskatu sagatavošanā, jo īpaši radot risku, ka netiks ievērots finanšu gadu nodalīšanas princips — nodrošināt visu finanšu darījumu precīzu iegrāmatošanu pareizajā pārskata periodā;

7. saprot, ka Komisija zina par savas informācijas sistēmas nepilnībām, tomēr, tāpat kā iepriekšējos gados, stingri aicina Komisiju pielikt vairāk pūļu un regulāri pārbaudīt šo jautājumu visos darbības līmeņos, EuropeAid centrālajos dienestos un Savienības delegācijās;

Darījumu pareizība

8. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta uzskata — ieņēmumi un saistības visos pakārtotajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

9. tomēr pauž bažas par Revīzijas palātas vērtējumu saistībā ar pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, saskaņā ar kuru EuropeAid centrālajos dienestos un Savienības delegācijās uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas, lai nodrošinātu maksājumu likumību un regularitāti;

10. pauž bažas, ka maksājumos bija būtisks kļūmes līmenis, ko izraisīja uzraudzības un kontroles mehānismos konstatētās nepilnības; atzīmē, ka no 167 starpposma un galīgo izdevumu darījumiem, kurus pārbaudīja Revīzijas palāta, 44 (t.i. 26 %) bija kļūdaini;

11. atgādina, ka attiecībā uz maksājumiem no 8., 9. un 10. EAF Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 3 %, kas norāda uz samazinājumu salīdzinājumā ar 2011. gadu (5,1 %) un 2010. gadu (3,4 %);

12. atzīmē, ka no 127 izdevumu darījumiem, kas tika pārbaudīti, 28 bija skaitļos izsakāmas kļūdas, no kuriem 20 bija galīgie maksājumi, kurus Komisija jau bija pārbaudījusi; norāda, ka līdz ar to kļūdu skaits ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2011. gadu, kad skaitļi attiecīgi bija 29 un 11 darījumi;

13. norāda, ka budžeta atbalsta darījumos, kurus pārbaudīja Revīzijas palāta, skaitļos izsakāmās kļūdas bija saistītas ar nepareizi piemērotu vērtēšanas metodi, ar kuru noteica, vai partnervalstis ir ievērojušas nosacījumus ar izpildi saistītiem maksājumiem, kā arī šīs kļūdas bija saistītas ar to, ka netika novērtēta atbilstība konkrētiem maksājuma nosacījumiem;

Sistēmu efektivitāte

14. pauž gandarījumu, ka Komisijai vismaz daļēji izdevies panākt visu Revīzijas palātas 2009. un 2010. gada pārskatā sniegto ieteikumu īstenošanu attiecībā uz EAF izmantošanu, un aicina Komisiju nodrošināt turpmāko pārraudzību un no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gada pārskata izrietošo ieteikumu īstenošanu;

15. saprot, ka EAF īstenošanā tiek izmantotas daudzas piegādes metodes ar sarežģītiem noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz 79 valstīm, tāpēc saskaņā ar Revīzijas palātas novērtējumu objektīvā riska līmenis ir augsts;

16. pauž dziļu satraukumu par Revīzijas palātas atzinumu, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas;

17. ar nožēlu atzīmē, ka tāpat kā agrāk EuropeAid ex ante pārbaudes, kas tika veiktas pirms projekta maksājumiem, joprojām ir nepilnīgas, kā to novērtējumā secina Revīzijas palāta; pauž bažas par to, ka, neraugoties uz ārējām revīzijām un izdevumu apstiprinājuma pārbaudēm, joprojām ir konstatētas kļūdas;

18. aicina Komisiju pārskatīt līgumus ar tiem ārējiem revidentiem, kuru revīzijas pārskati par EuropeAid vai Savienības delegācijām ir izrādījušies neatbilstīgi profesionālas revīzijas prasībām vai līgumu noteikumiem;

19. aicina EuropeAid un Savienības delegācijas vairāk uzmanības pievērst ārējo revīziju un izdevumu apstiprinājuma pārbaužu rezultātu kontrolei, jo īpaši gadījumos, kad ir jāatgūst neattaisnoti izmaksāti līdzekļi;

20. ar nožēlu atzīmē nenomaksāto pieprasījumu lielo skaitu novēlotas grāmatojumu noskaidrošanas un līgumu darbības izbeigšanas dēļ; atzīmē, ka tam ir negatīva ietekme ne tikai uz ex ante pārbaužu vispārējo kvalitāti un uzticamību, bet arī uz darījumu izsekojamību, revīzijas izsekojamību un apliecinošo dokumentu pieejamību; aicina EuropeAid nekavējoties atrisināt šo jautājumu;

21. aicina Komisiju turpināt centienus nostiprināt pašreizējās kontroles sistēmas, jo īpaši lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un dokumentu uzticamu pārvaldību, kā to pieprasa iekšējās kontroles standarti, un aicina katru gadu ziņot Parlamentam par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem;

22. joprojām ir ļoti nobažījies par pastāvīgajām nepilnībām vadības informācijas sistēmā attiecībā uz ārējo revīziju un izdevumu apstiprinājuma pārbaužu rezultātu kontroli, neraugoties uz to, ka 2012. gadā Komisija apņēmās uzlabot Kopējās Relex informācijas sistēmas (CRIS) datu kvalitāti; aicina Komisiju divkāršot savus centienus izstrādāt un sākt izmatot ar CRIS saistītu revīzijas moduli un jo īpaši kontrolēt paveikto attiecībā uz visiem revīzijas pārskatiem vistuvākajā nākotnē;

23. atzinīgi vērtē centienus izmantot galvenos izpildes rādītājus saistībā ar maksājumu kavējumu pārbaudēm, kā arī regulāros atgādinājumus darbiniekiem, kas iesaistīti maksājumu pārvaldībā; tomēr mudina arī efektīvāk izmantot riska novērtējumu saistībā ar Savienības delegāciju projektu portfeļa rezultātu kontroli;

24. uzskata, ka, neraugoties uz darbinieku trūkumu, ja tiks veicināta viņu izpratne un zināšanas par kontroli, būs iespējams atrisināt visas iepriekšminētās problēmas un nepieļaut daudzas no visbiežāk sastopamajām kļūdām; uzskata — lai uzlabotu EuropeAid darbību, pastāvīgi jācenšas uzlabot kontroles sistēmas un to ķēdi visos darbības līmeņos;

25. atzinīgi vērtē pirmo pētījumu par atlikušo kļūdu īpatsvaru pabeigtajiem EuropeAid veiktajiem darījumiem, lai novērtētu atlikušo kļūdu finansiālo ietekmi pēc tam, kad īstenotas visas ex ante un ex post pārbaudes; aicina Komisiju pielikt pūles, lai uzlabotu galveno kļūdu veidu analīzi un dokumentēšanu un turpmākos gados samazinātu atlikušo kļūdu (AKĪ) īpatsvaru;

26. atzīmē, ka, pamatojoties uz šo pētījumu, kļūdas līmenis tika lēsts 3,6 % (kas atbilst apmēram EUR 259,5 miljoniem) salīdzinājumā ar Revīzijas palātas lēstajiem 3 %; atzīmē, ka noteiktie galvenie iemesli, sarindojot pēc to ietekmes, ir — nepilnības un kļūdas, ko pieļāva starptautiskās organizācijas, kuras īstenoja Savienības finansētus projektus, summu neatgūšana pēc revīzijām vai izdevumu pārbaudes apmeklējumiem, dažādas kļūdas, kas saistītas ar Savienības līdzekļu netiešu pārvaldību un dokumentācijas trūkums konkursu procedūrās; sagaida, ka šis darbs pie atlikušo kļūdu īpatsvara tiks vēl vairāk pilnveidots 2013. gadā, lai panāktu lielāku uzticamību, un tā rezultāti tiks iesniegti Parlamentam;

27. aicina Komisiju un Revīzijas palātu turpmākajos gados izmantot salīdzināmu revīzijas pieeju, lai nodrošinātu regulāru un salīdzināmu novērtējumu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

28. Norāda, ka no EuropeAid 2010. gada revīzijas plāna un 2011.gada revīzijas plāna līdz 2012. gada beigām bija izpildīti attiecīgi 85 % un 53 %; atkārtoti uzsver, ka (atbilstīgu) apliecinošo dokumentu trūkums un iepirkuma procedūras nepareiza piemērošana no līgumslēdzēju un saņēmēju puses, ir vienas no galvenajām nepilnībām, uz kurām norādīts revīzijas konstatējumos; aicina Komisiju stingrāk piemērot savus kontroles mehānismus un apmācības politiku, lai turpmāk novērstu šādas nepilnības;

29. aicina EuropeAid turpināt izstrādāt piemērotus instrumentus un pasākumus, lai uzlabotu kontroles piramīdas vispārējo efektivitāti EuropeAid centrālajos dienestos un Savienības delegācijās, veicot mērķorientētus izpratnes veicināšanas pasākumus vai nodrošinot, ka darbinieki un līdzekļu saņēmēji vairāk izmanto finanšu pārvaldības instrumentu kopumu;

30. atkārtoti cieši piekodina, ka ticamības veidošanas procesā nepieciešama arī delegāciju atbildības pastiprināšana, kā arī Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu kvalitātes un pilnīguma uzlabošana;

31. aicina EuropeAid un Eiropas Ārējās darbības dienestu (turpmāk “EĀDD”) stingrāk uzraudzīt Savienības delegāciju vadītājus attiecībā uz viņiem pastarpināti deleģētajām kredītrīkotāju pilnvarām no Komisijas, lai palielinātu viņu pārskatatbildību, ieviešot gada darbības pārskatus;

32. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz pagājušā gada ieteikumiem, nav vērojami nekādi būtiski uzlabojumi Iekšējās revīzijas nodaļas darbībā, kurai ir nozīme iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanā, nedz arī kontroles struktūru/mehānismu izmaksu lietderības analīzē; turpina cerēt, ka šī situācija mainīsies 2013. gadā;

33. atzīmē, ka, neraugoties uz skaitļos izsakāmām kļūdām un liela riska apstākļiem, nav ziņu par iekšējās ziņošanas gadījumiem; atkārto savu aicinājumu Komisijai vēl vairāk pilnveidot gan iekšējās ziņošanas politiku, jo īpaši Savienības delegācijās, gan krāpšanas apkarošanas stratēģiju, lai noteiktu dubultā finansējuma gadījumus;

34. prasa Komisijai ņemt vērā nesenākās tendences Savienībā attiecībā uz faktisko īpašnieku, kā tas apspriests saistībā ar turpmāk pārskatāmo direktīvu par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai; prasa, lai Komisija ziņotu par rīcību šajā jomā savā gada darbības pārskatā;

35. pauž bažas par Komisijas Deleģētās regulas (ES) No 1268/2012[31] 190. panta 2. punktu; atzīmē, ka šie noteikumi ir paredzēti arī Kotonū nolīguma 72. un 73. pantā attiecībā uz ĀKK valstīm; šajā sakarā vērš uzmanību uz 36., 37. un 76. punktu Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 14/2013, kurā cita starpā teikts, ka dažos gadījumos piedāvājumu konkursi būtu bijuši īstenojami; aicina Komisiju kritiski izvērtēt savus noteikumus par atkāpēm no iepirkuma procedūras un ziņot par rīcību šajā jomā savā gada darbības pārskatā;

Budžeta atbalsts

36. norāda, ka 2012. gadā EUR 891 miljons, kas veido 29 % no EAF veiktajiem kopējiem atbalsta maksājumiem, ir piešķirts, izmantojot budžeta atbalstu;

37. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas vērtējumu, saskaņā ar kuru ir ievēroti vispārējie attiecināmības nosacījumi, piemēram, ir uzlabojusies publiskā sektora finanšu pārvaldība;

38. atzinīgi vērtē to, ka pēc Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumā „Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm” izklāstītās jaunās politikas ieviešanas, lielāka uzmanība tiek veltīta pārskatatbildībai, pārredzamībai un pastiprinātai riska pārvaldībai attiecībā uz budžeta atbalsta darījumu pārvaldību;

39. atzinīgi vērtē to, ka Komisijas aktīvāk pievērsusies cīņai pret krāpšanu un korupciju, jo īpaši izvērtējot publiskās finanšu pārvaldības atbilstības kritēriju attiecībā uz budžeta atbalstu; šajā sakarā atzīmē, ka korupcija un krāpšana ir viena no piecām riska kategorijām, kuras Komisija noteikusi riska pārvaldības sistēmā, kas izstrādāta budžeta atbalsta programmām;

40. ņem vērā, ka programmas, kas saistītas ar labu pārvaldību, tiek finansētas, lai atbalstītu jaunattīstības valstis to cīņā pret krāpšanu, korupciju un nepareizu finanšu pārvaldību; uzsver, ka nekorumpēta tiesu sistēma ir obligāts priekšnosacījums, lai nodrošinātu labu pārvaldību un tiesiskumu; aicina Komisiju likt stingru uzsvaru uz tiesu reformu programmām;

41. norāda, ka riska pārvaldības sistēmas, kas izstrādāta budžeta atbalsta programmām, pakāpeniskas ieviešanas posms tika pabeigts 2012. gada beigās, un norāda, ka šī sistēma tika noteikta par obligāti piemērojamu visiem jauniem līgumiem un izmaksām, sākot no 2013. gada 1. janvāra; atzinīgi vērtē riska pārvaldības sistēmas nostiprināšanu budžeta atbalsta programmām un saistībā ar nākamo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru pieprasa iesniegt ziņojumu par riska pārvaldības stratēģiju un šajā sakarībā īstenotajiem pasākumiem;

42. cer sagaidīt, ka Komisija īstenos savu apņemšanos saskaņot EAF demokrātisko kontroli ar Parlamenta īstenojamo attīstības sadarbības instrumenta kontroli, kā paredzēts Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”;

43. pieņem zināšanai EuropeAid lēmumu izveidot partnervalstīs reģionālos centrus, lai veicinātu gan budžeta atbalsta darījumu kvalitāti, gan politisko dialogu; prasa Komisijai nākamajā budžeta izpildes apstiprināšanā ziņot Parlamentam par pirmajiem rezultātiem vai gūto pieredzi;

44. atzīst Komisijas iespējas manevrēt, novērtējot, vai ir izpildīti vispārējie attiecināmības nosacījumi, saskaņā ar diferenciācijas principu un dinamisku pieeju attiecināmībai, lai veiktu maksājumus partnervalstij; pauž bažas par pārskaitīto līdzekļu galīgo izmantojumu, kā arī par pārredzamības trūkumu, kad Savienības līdzekļi tiek apvienoti ar partnervalsts budžeta līdzekļiem;

45. atbalsta attiecīgas budžeta informācijas publiskošanu, lai veicinātu iekšēju un abpusēju pārskatatbildību, tostarp pret pilsoņiem;

46. norāda, ka pašlaik Subsahāras valstīs īstenojamo EAF projektu novērtēšanas pabeigšana 2012. gadā, no vienas puses, liecina par uzlabojumiem projektu sagatavošanā, piemērotībā, radītajā ietekmē un ilgtspējībā, bet tai pašā laikā joprojām ir vērojamas efektivitātes un lietderīguma problēmas, jo tikai puse projektu ir novērtēti ar labu vai ļoti labu atzīmi[32]; atzinīgi vērtē to, ka 2012. gadā ir ieviestas visaptverošas sistēmas ar mērķi attīstīt izturētspēju Sāhelā (AGIR — Alliance globale pour l'initiative Résilience – Sahel) un Āfrikas raga reģionā (SHARE — Supporting HoA Resilience), lai veiksmīgāk novērstu pastāvīgo pārtikas trūkumu minētajos reģionos;

47. pauž bažas par to, ka Klusā okeāna reģionā īstenoto projektu novērtēšanā aizvien biežāk atklājas nopietni trūkumi un tikai 40,4 % projektu ir vērtējami ar atzīmi „labi” vai „ļoti labi”; aicina Komisiju sīkāk izpētīt minēto trūkumu cēloņus un sekmēt valstu rīcībspēju, lai uzlabotu projektu sagatavošanu un īstenošanu[33];

48. pozitīvi vērtē kopumā apmierinošo un uzlaboto projektu kvalitāti Karību jūras reģionā, kurā 75,47 % projektu ir vērtējami ar atzīmi „labi” vai „ļoti labi”[34];

49. aicina Komisiju gadījumos, kad saistību skaidri noteiktie sākotnējie mērķi nav sasniegti un kad ir apdraudētas Savienības politiskās un finansiālās intereses, tomēr nodrošināt, ka līdzekļu izmaksas budžeta atbalstam tiek apturētas, samazinātas vai atceltas;

50. atgādina, ka joprojām saglabājas liels risks, ka līdzekļi netiks izmantoti paredzētajiem mērķiem, kā arī korupcijas un krāpšanas risks, kas saistīts ar publisko finanšu pārvaldību un tās reformām; atkārtoti prasa, lai EuropeAid centrālie dienesti un Savienības delegāciju vadītāji šiem riskiem pievērstu lielāku un pastāvīgāku uzmanību saistībā ar politikas dialogu, jo īpaši lai novērtētu attiecīgās valdības atvērtību un tās spēju ieviest reformas;

Savienības atbalsts pārvaldībai Kongo Demokrātiskajā Republikā

51. aicina Komisiju un EĀDD sadarbībā ar citiem attīstības partneriem, tostarp dalībvalstīm, un ņemot vērā 11. EAF plānošanu un turpmāko Savienības programmu izstrādi, pievērst lielāku uzmanību pienācīgi līdzsvarotam atbalsta sadalījumam starp visām provincēm, jo īpaši nabadzīgākajām, lai tādējādi novērstu attīstības palīdzības ģeogrāfiskā sadalījuma atšķirības; prasa apvienot atbalstu centrālā līmenī ar atbalstu provinces līmeņa programmām, kas nodrošina saikni starp politisko un teritoriālo decentralizāciju un labākām dabas resursu pārvaldības stratēģijām, kā arī infrastruktūras atjaunošanu un attīstību; uzskata, ka atkārtoti jāizskata jautājums par ES atbalstu labākai dabas resursu pārvaldībai, pamatojoties uz visaptverošu vajadzību novērtējumu;

52. aicina Komisiju un EĀDD dialogā ar Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) valdību vairāk uzsvērt, ka demokrātiskas vēlēšanas ir izšķiroši svarīgs pārvaldības elements; aicina Komisiju un EĀDD uzmanīgi novērtēt visus riskus, lai nodrošinātu, ka ar Savienības programmām šajā jomā netiek atbalstīta režīma nostiprināšanās;

53. prasa Komisijai un EĀDD veicināt labāku KDR valdības pārskatatbildību ar lielāka atbalsta palīdzību, lai nostiprinātu valsts pārraudzības iestāžu, jo īpaši specializēto Valsts asamblejas komiteju un augstākās revīzijas iestādes rīcībspēju;

54. atgādina, ka regulāri jāapsver nepieciešamība atbalstīt cīņu pret krāpšanu un korupciju visās pārvaldības jomās, kas ietvertas ES sadarbības stratēģijā;

55. uzstāj, ka EĀF finansējumam būtu jāatbalsta KDR centrālo tiesu iestāžu ilgtermiņa restrukturizācijas mērķus, lai nodrošinātu tiesiskuma ilgtspējīgu iedibināšanu šajā valstī; šajā sakarā atzīmē REJUSCO un PAG — divas programmas, kurām tika piešķirti attiecīgi EUR 7,9 miljoni un EUR 9 miljoni no 9. EĀF; pauž nožēlu, ka šīs programmas nav sasniegušas paredzētos rezultātus, un ņem vērā, ka Komisijas ieguldījums REJUSCO ir sekojoši samazināts, un PAG gadījumā pilnībā apturēts; aicina Komisiju izvērtēt konkrētas nepilnības šo divu programmu izstrādāšanas un īstenošanas laikā, lai 11. EĀF varētu izstrādāt ilgtspējīgākas tiesu sistēmas reformas programmas ar atbilstīgāk noteiktiem mērķiem;

56. programmu sākumā un to īstenošanas laikā regulāri jānovērtē galveno risku iespējamība un varbūtējā ietekme uz programmas mērķu sasniegšanu, veicot pārvaldības uzlabošanai paredzēto valsts politikas programmu un darbības plānu atbilstības un uzticamības novērtēšanu saistībā ar pieejamajiem institucionālajiem un finanšu resursiem, un pārraugot progresu attiecībā uz saistībām, kuras ir uzņēmušās KDR iestādes; aicina izstrādāt pasākumus risku novēršanai vai mazināšanai un skaidri definēt rīcības plānu, kas īstenojams, ja riski kļūst par realitāti;

57. uzskata, ka Komisijai, uzstādot mērķus, galvenā uzmanība jāvelta ierobežotam prioritāšu skaitam, jānosaka termiņi ar regulāri paredzētiem novērtējumiem, kas labāk atbilst programmas apstākļiem, kā arī jānodrošina elastības iespējas programmas īstenošanas laikā, lai nepieciešamības gadījumā šīs prioritātes varētu savlaicīgi pielāgot;

58. uzskata, ka Komisijai būtu jānostiprina strukturēts politiskais un politikas virzienu dialogs ar KDR; norāda, ka, pilnībā ņemot vērā Kotonū nolīguma (jo īpaši tā 96. panta) noteikumus, tas ietvers i) skaidru, atbilstīgu, reālu un noteiktā termiņā izpildāmu mērķu izvirzīšanu, par kuriem ir panāktas savstarpējas vienošanās ar valsts iestādēm, ii) apstiprināto mērķu periodisku atbilstības novērtēšanu regulārā politiskajā dialogā ar valdību un iii) gadījumā, ja KDR valdība neizrāda pienācīgu apņemšanos nodrošināt atbilstību, pēc rūpīgas novērtēšanas apsvērumus par programmas pielāgošanu vai īpašos gadījumos — par tās īstenošanas apturēšanu vai pārtraukšanu;

59. mudina KDR valdību pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu tematisko darba grupu darbību, un uzraudzīt šo pasākumu īstenošanu;

60. aicina Komisiju uzņemties aktīvāku vadību attiecībā uz ES dalībvalstīm, lai veicinātu saskaņotu politisko dialogu un palielinātu Savienības ietekmi uz KDR valdību;

Haiti sniegtais Savienības atbalsts

61. norāda uz to, ka Komisija nav ņēmusi vērā Parlamenta 2010. un 2011. gada rezolūcijas saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru — tā joprojām nav publiskojusi nedz pilnīgu darbības rezultātus raksturojošo rādītāju sarakstu, kas bija pamatā budžeta atbalstam Haiti Republikai, nedz arī sīki izstrādātu vērtējumu par Haiti valdības darbību, no kura atkarīgs lēmums par budžeta atbalsta piešķiršanu;

62. konstatē, ka Komisija un Haiti Republikas valdība vistuvākajā laikā gatavojas parakstīt valsts veidošanas līgumu, kam vajadzētu būt saskanīgam ar jaunajiem budžeta atbalsta piešķiršanas kritērijiem, kas norādīti Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumā „Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”;

63. prasa Komisijai vistuvākajā laikā nosūtīt Parlamentam valsts veidošanas līgumu kopā ar visiem novērtējumiem, ar kuriem šis līgums ir pamatots; aicina Komisiju precizēt, kādā veidā šis līgums ir saskaņā ar iepriekšminēto Komisijas paziņojumu;

64. pieprasa, jo īpaši saistībā ar nesenajām bažām par situācijas pasliktināšanos tiesiskuma jomā Haiti un pastāvīgi sliktajiem rādītājiem starptautiskos korupcijas pētījumos, lai Komisija paskaidro Parlamentam, kādi darbības rezultātus raksturojošie rādītāji tika noteikti Haiti valdībai, lai tā varētu saņemt budžeta atbalstu, un kādā veidā šo mērķu sasniegšana tiek novērtēta;

65. mudina Komisiju nodrošināt, ka atbilstīgi paziņotajam ietekmes novērtējums tiek pabeigts līdz 2014. gada aprīlim, kā noteikts Parlamenta rezolūcijas saistībā ar 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru 62. un 63. pantā, kā arī nodrošināt, ka šis novērtējums tiek nosūtīts Parlamentam;

66. atsaucas uz Parlamenta CONT komitejas delegāciju, kas apmeklēja Haiti 2012. gadā, un norādīja, ka nepieciešams būtiski veicināt informācijas pieejamību sabiedrībai par Savienības finansēto projektu un programmu sasniegtajiem rezultātiem Haiti;

67. konstatē — kopš CONT ziņojuma publicēšanas un Savienības līdzdalības starptautiskajā atbalsta pārredzamības iniciatīvā, ir vērojami daži uzlabojumi;

68. prasa, lai Komisija ziņotu par to, kā Haiti valdības ziņojumi un atskaites par saņemtajiem Savienības līdzekļiem ir mainījušies, kopš CONT delegācija konstatēja, ka kontroles sistēmas ir neatbilstīgas un atskaites par Savienības līdzekļu izlietojumu ir nepieņemami zemā līmenī;

69. mudina Komisiju būtiski pasteidzināt Savienības finansēto projektu un programmu uzraudzības un novērtējuma pilnveidošanas procesu, kā arī rezultātā iegūtās informācijas publiskošanu lietotājiem draudzīgā veidā atbilstīgi starptautiskās atbalsta pārredzamības iniciatīvas garam un burtam;

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām

70. pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka kļūdas daudz biežāk atklāja darījumos, kas attiecas uz programmas aplēsēm, dotācijām un iemaksu nolīgumiem starp Komisiju un starptautiskām organizācijām, nekā citos atbalsta veidos, proti 31 no 71 pārbaudītā darījuma (t.i. 44 %) bija kļūdas;

71. atkārtoti atgādina, ka jānostiprina sadarbība un kontakti ar starptautiskām organizācijām jautājumos par kļūdām, kas konstatētas darījumos, ko tās īstenojušas, kā arī vairāk jāapspriežas par turpmāk kopīgi veicamajiem pasākumiem, lai no šādām kļūdām izvairītos;

72. ir stingri pārliecināts, ka ir īpaši svarīgi apmainīties ar labāko praksi, lai definētu līdzīgus un ilgtspējīgus pārliecināšanās pamatprincipus, kas būtu atbilstīgi Savienības finanšu regulām;

73. turklāt mudina veikt visus pasākumus, kas palīdzētu ne tikai nodrošināt labāku savstarpēju sapratni par Savienības un Pasaules Bankas metodoloģijām, bet arī nostiprinātu kontroles pārvaldības vispārējo kvalitāti un uzticamību attiecībā uz ieguldījumu fondu izmantošanu; uzskata, ka šā mērķa vajadzībām Eiropas Komisijas 7 pīlāru novērtējums ir atbilstīgs standarts, lai nodrošinātu pienācīga līmeņa pārliecināšanos;

74. atzinīgi vērtē Pasaules Bankas lēmumu censties atcelt ar konfidencialitāti saistītos ierobežojumus, kā arī Pasaules Bankas un Komisijas darba vienošanos, saskaņā ar kuru no katras iestādes ir norīkota viena kontaktpersona, lai kopīgi izskatītu konkrētus gadījumus, kad dokumentu pieejamība vēl aizvien ir apgrūtināta gan Revīzijas palātai veicot revīziju, gan Komisijas atlikušo kļūdu aprēķinu pētījumam;

75. atzinīgi vērtē to, ka Pasaules Banka ir izveidojusi vienas pieturas aģentūru attiecībā uz visām ar ieguldījumu fondiem saistītām revīzijām un pārbaudēm, kā arī pašreizējo procesu, kad tiek veidota racionalizēta sistēma darbam ar ieguldījumu fondu revīziju pārskatīšanas jautājumiem; atgādina, ka Parlaments ir ļoti ieinteresēts, lai notiktu aizvien lielāka attiecīgās informācijas, kas saistīta ar ES finansētu ieguldījumu fondu revīziju, apmaiņa;

76. ir noraizējies par aizvien lielākām atšķirībām Komisijas un ESAO Attīstības komitejas sekretariāta viedokļos saistībā ar 2015. gadā paredzēto OAP kritēriju pārskatīšanu par to, vai oficiālā attīstības palīdzība (OAP) var pretendēt uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem saistībā ar 2015. gadā paredzēto OAP kritēriju pārskatīšanu; mudina Komisiju atrisināt nesaskaņas konstruktīvā ceļā, jo ir svarīgi nodrošināt pamatotus statistikas datus un salīdzināmus kritērijus finanšu iemaksām, kas paredzētas, lai atbalstītu attīstības mērķu sasniegšanu;

77. mudina EIB veicināt dialogu ar nevalstiskām organizācijām (NVO), vienlaikus nodrošinot, ka saistībā ar konkrētiem projektiem tiek pārbaudīts to NVO juridiskais statuss, kas iesaistītas šo projektu īstenošanā;

78. prasa Komisijai, finansējot NVO projektu, pārbaudīt, kura daļa no finansējuma nāk no organizācijas pašas privātajiem līdzekļiem, un kura daļa no valdības — neatkarīgi no tā, vai tas ir atsevišķu valstu, vai Eiropas Savienības piešķirts finansējums; prasa, lai Komisija katru gadu publicētu ziņojumu par saviem konstatējumiem;

Ieguldījumu mehānisms

79. atgādina, ka summa, kas no 9. un 10. EAF ir piešķirta ieguldījumu mehānismam, ir EUR 3,137 miljoni;

80. tāpat kā iepriekšējos gados pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas sniegtā ticamības deklarācija un Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra uz ieguldījumu mehānismu neattiecas, kaut arī projektus EIB īsteno Savienības vārdā, izmantojot EAF līdzekļus un Savienībai uzņemoties risku; tāpēc 2015. gada oktobrī paredzētajā pārskatīšanā aicina izbeigt trīspusējo nolīgumu un iekļaut ieguldījumu mehānismu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.

81. prasa Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu darbību rezultātiem un atbilstību ES politikai pirms EIB ārējo pilnvaru starpposma pārskata un ieguldījumu mehānisma vidusposma pārskata, kā arī salīdzināt pievienoto vērtību attiecībā uz pašu resursiem, ko izmato pati EIB; turklāt prasa Revīzijas palātai nošķirt analīzes starp ES budžeta un dalībvalstu piešķirtajām garantijām, EAF dotēto ieguldījumu mehānismu, un atmaksājumu izmantošanā minētajiem ieguldījumiem un EIB izmantoto dažāda veida kombinēšanu ES Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fondā, Karību jūras ieguldījumu fondā un Klusā okeāna valstu ieguldījumu mehānismā un atmaksājumu izmantošanā minētajiem ieguldījumiem;

82. atzinīgi vērtē pirmo ziņojumu saistībā ar EIB jauno rezultātu novērtēšanas sistēmas (RNS) īstenošanu, lai labāk varētu lēst sagaidāmos projektu rezultātus, un prasa publicēt pilnu metodoloģiju, jo īpaši attiecībā uz rādītājiem, kas tiek izmantoti, lai panāktu atbilstību Savienības attīstības mērķiem; aicina EIB regulāri sagatavot RNS ziņojumu un informēt Parlamentu;

83. mudina EIB pēc vajadzības precizēt RNS sistēmu, integrējot tajā pirmās atsauces no attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, regulāri nodrošinot atbilstību Savienības attīstības politikas virzieniem, kā arī norādot gada ziņojumā RNS rādītājus atsevišķi katram darījumam ĀKK vai AZT valstīs;

84. uzskata, ka jācenšas uzlabot iestāžu sadarbību, proti, vairāk jāsadarbojas plānošanas posmā, ko īsteno Komisija un EĀDD;

85. uzskata, ka EIB būtu jāturpina pētīt konverģences iespējas ar citām līdzfinansējošām starptautiskām iestādēm attiecībā uz rezultātu ziņošanu, kā arī iespējām izmantot kopīgus rādītājus un definīcijas;

86. uzskata, ka ir obligāti jānodrošina lielāka Savienības atpazīstamība, izceļot Savienības vērtības dažādās intervences jomās, piemēram, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanā, vides un sociālo standartu paaugstināšanā un vispārējā atbalstā ilgtspējīgai attīstībai un iekļaujošai ekonomiskai izaugsmei;

87. saistībā ar Savienības ārpolitikas virzieniem atbalsta jaunu finanšu produktu progresīvu izstrādāšanu kopīgi ar Komisiju un dalībvalstīm; atbalsta ieguldījumu mehānismu, ievērojot papildināmības principu, lai tas turpinātu piedāvāt šos alternatīvos finansiālos risinājumus, kas parasti nav pieejami vai sasniedzami vietējos finanšu tirgos un kurus var mobilizēt, izstrādājot produktus, kuros apvienotas Savienības dotācijas, aizdevumi un riska dalīšanas instrumenti vai garantiju izmantošana; pieprasa, lai tiek noteiktas labākās prakses un rūpīgi izstrādāti atbilstības kritēriji, ko varētu izmantot šiem instrumentiem, sasaistot ar strukturētiem ziņojumu sniegšanas, uzraudzības un kontroles nosacījumiem;

88. prasa Komisijai aplūkot ieguldījumu mehānisma ietekmi uz attīstību Parlamentam un Padomei sniegtajā gada ziņojumā par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un to īstenošanu, kā arī gada darbības pārskatā;

89. aicina Komisiju sagatavot visaptverošu ziņojumu par finanšu mehānismu īstenošanas ietekmi un rezultātiem saistībā ar sadarbības platformu finanšu instrumentu apvienošanas un attīstības politikas jomā;

90. cer, ka ieguldījumu mehānisms tiks iekļauts nākošajā novērtējuma ziņojumā par Savienības atbalstu privātā sektora attīstībā;

EAF iekļaušana budžetā

91. pauž nožēlu par to, ka jaunajos finanšu noteikumos, kas piemērojami Savienības vispārējam budžetam (Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012), nav paredzēta EAF iekļaušana vispārējā budžetā;

92. atgādina, ka Parlaments, Padome un Komisija vienojās, ka šie finanšu noteikumi tiks pārskatīti, lai iekļautu grozījumus, kas vajadzīgi saskaņā ar rezultātu sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, tostarp par iespējamu EAF iekļaušanu vispārējā budžetā; atkārto savu Padomei un dalībvalstīm adresēto aicinājumu piekrist pilnīgai EAF iekļaušanai vispārējā budžetā;

93. uzsver, ka iekļaušana budžetā samazinātu darījumu izmaksas un vienkāršotu ziņošanas un pārskatatbildības prasības, jo pastāvētu tikai viens administratīvo noteikumu un lēmumu pieņemšanas struktūru kopums, nevis divi;

94. norāda uz Komisijas apņemšanos iekļaut EAF vispārējā budžetā ne vēlāk kā līdz Kotonū nolīguma termiņa beigām 2020. gadā; tomēr uzsver, ka Parlaments uzskata, ka šī iekļaušana būtu jāveic pēc iespējas drīzāk;

95. ir sarūgtināts, ka saistībā ar sarunām par turpmāko savstarpējo nolīgumu par 11. EAF, Komisija nav iesniegusi priekšlikumu par vienotu finanšu regulu, lai racionalizētu EAF pārvaldību;

96. attiecībā uz 11. EAF īstenošanu ir nobažījies par to, ka pilnvarotās vienības ar pakalpojuma līgumu var tālāk uzticēt budžeta īstenošanas uzdevumus citām organizācijām, kuru darbību reglamentē privāttiesības, tādējādi radot trasta attiecību kaskādi; attiecībā uz šo īstenošanas modeli atgādina, ka šīm pilnvarotajām vienībām ir jāgarantē Savienības finansiālo interešu efektīvs aizsardzības līmenis;

Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi

97. aicina Revīzijas palātu nākamajā gada ziņojumā iekļaut pārskatu par veiktajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta ieteikumiem Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā.

12.2.2014

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — astotais, devītais un desmitais EAF

(2013/2206(DEC))

Atzinumu sagatavoja: Charles Goerens

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. pauž gandarījumu, ka Komisijai vismaz daļēji izdevies panākt Revīzijas palātas 2009. un 2010. gada pārskatā sniegto ieteikumu īstenošanu attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu izmantošanu, un aicina Komisiju nodrošināt turpmāko pārraudzību un no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gada pārskata izrietošo ieteikumu īstenošanu;

2. norāda, ka 2012. gadā EUR 891 miljons, kas veido 29 % no EAF veiktajiem kopējiem atbalsta maksājumiem, ir piešķirts, izmantojot budžeta atbalstu[35], un atzinīgi vērtē to, ka budžeta atbalsta saistības ir palielinātas par 90 %, sasniedzot EUR 2,4 miljardus[36]; šajā sakarā atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu paredzēt stingrākus pasākumus, lai nodrošinātu budžeta atbalsta nosacījumu pareizu piemērošanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija grasās budžeta atbalsta gadījumā paredzēt lielāku palīdzību parlamentārās kontroles un revīzijas spēju, kā arī publisko izdevumu lielākas pārredzamības nodrošināšanai saņēmējvalstīs[37];

3. cer sagaidīt, ka Komisija īstenos savu apņemšanos saskaņot EAF demokrātisko kontroli ar Parlamenta īstenojamo attīstības sadarbības instrumenta kontroli[38];

4. norāda, ka pašlaik Subsahāras valstīs īstenojamo EAF projektu novērtēšanas pabeigšana 2012. gadā, no vienas puses, liecina par uzlabojumiem projektu sagatavošanā, piemērotībā, radītajā ietekmē un ilgtspējībā, bet tai pašā laikā joprojām ir vērojamas efektivitātes un lietderīguma problēmas, jo tikai puse projektu ir novērtēti ar labu vai ļoti labu atzīmi[39]; atzinīgi vērtē to, ka 2012. gadā ir ieviestas visaptverošas sistēmas ar mērķi attīstīt izturētspēju Sāhelā (AGIR — Alliance globale pour l'initiative Résilience – Sahel) un Āfrikas raga reģionā (SHARE — Supporting HoA Resilience), lai veiksmīgāk novērstu pastāvīgo pārtikas trūkumu minētajos reģionos;

5. pauž bažas par to, ka Klusā okeāna reģionā īstenoto projektu novērtēšanā aizvien biežāk atklājas nopietni trūkumi un tikai 40,4 % projektu ir vērtējami ar atzīmi „labi” vai „loti labi”; aicina Komisiju sīkāk izpētīt minēto trūkumu cēloņus un sekmēt valstu rīcībspēju, lai uzlabotu projektu sagatavošanu un īstenošanu[40];

6. pozitīvi vērtē kopumā apmierinošo un uzlaboto projektu kvalitāti Karību jūras reģionā, kurā 75,47 % projektu ir vērtējami ar atzīmi „labi” vai „loti labi”[41];

7. atzinīgi vērtē EuropeAid/ĢD DEVCO 2012. gadā ieviesto saskaņoto metodiku atlikušo kļūdu īpatsvara (AKĪ) aprēķināšanai un pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palāta šo metodiku atzinusi par piemērotu; tomēr pauž bažas par lielo aprēķināto AKĪ — 3,6 %; aicina Komisiju pielikt pūles, lai uzlabotu galveno kļūdu veidu analīzi un dokumentēšanu un turpmākos gados samazinātu AKĪ;

8. atkārtoti pauž bažas par biežām būtiskām kļūdām EAF maksājumos; tomēr pozitīvi vērtē Revīzijas palātas aprēķinus, kas liecina, ka 2012. gadā iespējamākais kļūdu īpatsvars varētu būt 3,0 %, tātad mazāks nekā 2011. gadā (5,1 %) un 2010. gadā (3,4 %).

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Ricardo Cortés Lastra, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Mikael Gustafsson, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Anna Záborská, Iva Zanicchi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philippe Boulland, Edvard Kožušník, Csaba Őry, Cristian Dan Preda
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Tadeusz Ross

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.3.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Zuzana Brzobohatá, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Rina Ronja Kari, Monica Luisa Macovei, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Derek Vaughan
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Philip Bradbourn, Markus Pieper
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thomas Ulmer

[1] OV C 331, 14.11.2013., 261. lpp.
[2] OV C 334, 15.11.2013., 122. lpp.
[3] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
[4] OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
[5] OV L 314, 30.11.2001., 1 un OV L 324, 7.12.2001., 1. lpp.
[6] OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
[7] OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
[8] OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
[9] OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
[10] OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
[11] OV C 331, 14.11.2013., 261. lpp.
[12] OV C 334, 15.11.2013., 122.lpp.
[13] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
[14] OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
[15] OV L 314, 30.11.2001., 1 un OV L 324, 7.12.2001., 1. lpp.
[16] OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
[17] OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
[18] OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
[19] OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
[20] OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
[21] OV C 331, 14.11.2013., 261. lpp.
[22] OV C 334, 15.11.2013., 122. lpp.
[23] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
[24] OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
[25] OV L 314, 30.11.2001., 1 un OV L 324, 7.12.2001., 1. lpp.
[26] OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
[27] OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
[28] OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
[29] OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
[30] OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
[31] Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
[32] Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 307 final, kas pievienots 2013. gada ziņojumam par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2012. gadā (72. lpp.), un Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2012) 242 final, kurš pievienots 2012. gada ziņojumam par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2011. gadā (67. lpp.)
[33] Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 307 final, kas pievienots 2013. gada ziņojumam par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2012. gadā (120. lpp.)
[34] Turpat, 97. lpp.
[35] Atbildes uz komisāram A. Piebalgam uzdotiem rakstiskajiem jautājumiem (EAF budžeta izpildes apstiprināšana) — uzklausīšana Budžeta kontroles komitejā 2013. gada 26. novembrī http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2009_2014/documents/cont/dv/questionnaireedf_/questionnaireedf_en.pdf
[36] Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 307 final, kas pievienots 2013. gada ziņojumam par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2012. gadā (171. lpp.)
[37] Komisijas priekšlikums Finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, COM(2013) 660 final, 39. pants
[38] Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”, COM(2011)0500, 21. lpp.
[39] Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 307 final, kas pievienots 2013. gada ziņojumam par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2012. gadā (72. lpp.), un Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2012) 242 final, kurš pievienots 2012. gada ziņojumam par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2011. gadā (67. lpp.)
[40] Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 307 final, kas pievienots 2013. gada ziņojumam par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2012. gadā (120. lpp.)
[41] Turpat, 97. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika