ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012

20.3.2014 - (COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Pilar del Castillo Vera
Atzinumus sagatavoja (*):
Malcolm Harbour, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 50. pants

Procedūra : 2013/0309(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0190/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0190/2014

Debates :

PV 02/04/2014 - 16
CRE 02/04/2014 - 16

Balsojumi :

PV 03/04/2014 - 7.5
CRE 03/04/2014 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0281

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012

(COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0627),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0267/2013),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0190/2014),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012

ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009, (ES) Nr. 531/2012, un Lēmumu 243/2012/ES.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Eiropai jāizmanto visi izaugsmes avoti, lai izkļūtu no krīzes, radītu darbvietas un atgūtu konkurētspēju. Izaugsmes un darbvietu radīšanas atjaunošana Savienībā ir stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis. Eiropadomes 2013. gada pavasara sanāksmē tika uzsvērta digitālā vienotā tirgus svarīgums izaugsmei un tika izteikts aicinājums iesniegt konkrētus pasākumus, lai izveidotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) vienoto tirgu cik ātri vien iespējams. Ievērojot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un šo aicinājumu, ar šo regulu paredzēts izveidot elektronisko sakaru vienoto tirgu, izveidojot un pielāgojot spēkā esošo Savienības tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā.

(1) Eiropai jāizmanto visi izaugsmes avoti, lai izkļūtu no krīzes, radītu darbvietas un atgūtu konkurētspēju. Izaugsmes un darbavietu radīšanas atjaunošana Savienībā ir stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis. Turklāt digitālā nozare ir kļuvusi par tādas publiskās telpas daļu, kurā tiek veidotas jaunas pārrobežu tirdzniecības formas un globālajā digitālajā ekonomikā Eiropas uzņēmumiem tiek radītas komerciālas iespējas līdztekus inovatīva tirgus attīstībai un sociālai un kultūras mijiedarbībai. Eiropadomes 2013. gada pavasara sanāksmē tika uzsvērta digitālā vienotā tirgus svarīgums izaugsmei un tika izteikts aicinājums iesniegt konkrētus pasākumus, lai izveidotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) vienoto tirgu cik ātri vien iespējams. Ievērojot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un šo aicinājumu, ar šo regulu paredzēts sekmēt elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidi, atsevišķās jomās nosakot un pielāgojot spēkā esošo Savienības tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā un definējot šā regulējuma nākamās pārskatīšanas vispārējo saturu, mērķi un laika grafiku.

Pamatojums

Grozījums izdarīts, ņemot vērā Transatlantisko dialoga neoficiālo dokumentu „Kiberdrošība un ar internetu saistīti jautājumi — transatlantiskās rīcības regulējuma noteikšana”.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Vienā no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām „Eiropas digitalizācijas programma” (turpmāk „EDP”) jau atzīts, ka IKT un tīkla savienojamība ir neaizstājams pamats mūsu ekonomikas un sabiedrības attīstībai. Lai ļautu Eiropai gūt digitālās pārveides labumus, Savienībā nepieciešams dinamisks elektronisko sakaru vienotais tirgus visās nozarēs un visā Eiropā. Šāds patiesi vienots sakaru tirgus būs inovatīvas un gudras digitālas ekonomikas „mugurkauls” un tāda digitālā vienotā tirgus pamats, kurā tiešsaistes pakalpojumi var brīvi „plūst” pāri robežām.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Viengabalainā elektronisko sakaru vienotajā tirgū būtu jāsniedz brīvība nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus katram klientam Savienībā un tiesības katram galalietotājam izvēlēties labāko tirgū pieejamo piedāvājumu, un tirgu sadrumstalotībai valstu robežu dēļ nevajadzētu tās kavēt. Šādu sadrumstalotību nevar pilnībā novērst ar spēkā esošo tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā, ko raksturo drīzāk valstu, nevis Savienības mēroga vispārējo atļauju izsniegšanas režīms, valstu frekvenču spektra piešķiršanas shēmas, dažādās dalībvalstīs elektronisko sakaru nodrošinātājiem pieejamie atšķirīgie piekļuves produkti un dažādi noteikumu kopumi, ko piemēro klientiem atkarā no nozares. Daudzos gadījumos Savienības noteikumi tikai nosaka pamatscenāriju, un dalībvalstīs tie bieži vien ir ieviesti atšķirīgi.

(3) Brīvība nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus katram klientam Savienībā un tiesības katram galalietotājam izvēlēties labāko tirgū pieejamo piedāvājumu, un tirgu sadrumstalotībai valstu robežu dēļ nevajadzētu tās kavēt. Kaut arī tiek atzītas un pieļautas dalībvalstu situācijas objektīvas atšķirības, šādu sadrumstalotību nevar pilnībā novērst ar spēkā esošo tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā citu iemeslu dēļ, jo atšķiras valstu vispārējo atļauju izsniegšanas režīma īstenošana, valstu frekvenču spektra piešķiršanas shēmas un konkrētām nozarēm piemērojamie patērētāju aizsardzības noteikumu kopumi. Piemēram, kaut arī Atļaujas izsniegšanas direktīva ierobežo tās informācijas veidu, kuru var pieprasīt, 12 dalībvalstis pieprasa papildu detaļas, piemēram, paredzēto darbības veidu iedalījumu kategorijās, darbības ģeogrāfisko areālu, konkrēto tirgu, uzņēmuma struktūru, tostarp akcionāru vārdus/nosaukumus un akcionāru akcionāru vārdus/nosaukumus, Tirdzniecības kameras izsniegtu apliecību un izziņu par to, ka uzņēmuma pilnvarotā persona nav izdarījusi noziedzīgus nodarījumus. Papildu prasības, piemēram, minētās ziņas, apliecina Komisijas īstenotās stingrās politikas nozīmību attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūrām.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Patiesi vienotam tirgum elektronisko sakaru jomā būtu jāveicina konkurence, ieguldījumi un inovācijas jaunos un uzlabotos tīklos un pakalpojumos, sekmējot tirgus integrāciju un pārrobežu pakalpojumu piedāvājumu. Tādējādi tam būtu jāpalīdz sasniegt augstos mērķus, kas attiecībā uz ātrdarbīgu platjoslu noteikti EDP. Savukārt pieaugošajai digitālo infrastruktūru un pakalpojumu pieejamībai būtu jāpaplašina patērētāju izvēle, jāpaaugstina pakalpojumu kvalitāte un satura dažādība, jāveicina teritoriālā un sociālā kohēzija, kā arī jāsekmē mobilitāte Savienībā.

(4) Patiesi vienotam tirgum elektronisko sakaru jomā attiecībā uz jauniem un uzlabotiem tīkliem un pakalpojumiem būtu jāveicina konkurence, koordinācija, ieguldījumi un inovācijas, un lielāka šo tīklu un pakalpojumu jauda, sekmējot tirgus integrāciju un pārrobežu pakalpojumu piedāvājumu, un būtu līdz minimumam jāsamazina uzņēmumiem noteiktie liekie regulatīvie ierobežojumi. Tādējādi tam būtu jāpalīdz sasniegt un pat pārsniegt mērķus, kas attiecībā uz ātrdarbīgu platjoslu noteikti EDP, un atvieglināt tādu pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādi, ar kuru palīdzību var izmantot atklātos datus un formātus sadarbspējīgā, standartizētā un drošā veidā, nodrošinot to pieejamību vienādā funkcionālā un nefunkcionālā līmenī visā Savienībā. Savukārt pieaugošajai digitālo infrastruktūru un pakalpojumu pieejamībai būtu jāpaplašina patērētāju izvēle, jāpaaugstina pakalpojumu kvalitāte un satura dažādība, jāveicina teritoriālā un sociālā kohēzija, kā arī jāsekmē mobilitāte Savienībā.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

4a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Kā to savā 2013. gada pētījumā „Internets, digitalizācijas programma un Eiropas reģionu ekonomiskā attīstība” (turpmāk „pētījums”) uzsver Eiropas Parlamenta iekšpolitikas ģenerāldirektorāts (B politikas departaments — struktūrpolitika un kohēzijas politika), labvēlīgs reģionālais klimats no IKT un informācijas sabiedrības akceptances un atvērtības tiem viedokļa ir svarīgs un pat izšķirošs faktors, jo tā ir priviliģēta nozare, kurā var rasties pieprasījums pēc IKT izstrādes.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b) Kā pētījumā konstatēts, reģionālais līmenis ir piemērots, lai konstatētu informācijas sabiedrības piedāvātās iespējas un lai īstenotu tās atbalsta plānus un programmas. Pētījumā ir norādīts arī uz to, ka dažādo pārvaldības līmeņu sadarbība rada lielu izaugsmes potenciālu. Augšupējās iniciatīvas un lejupējās projekti būtu jākombinē vai vismaz jāizstrādā paralēli, lai tādējādi sasniegtu mērķi par vienota digitālā tirgus izveidi.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

4c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4c) Veidojot Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un nostiprinot teritoriālo un sociālo kohēziju, būtu jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013^1a 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā ieguldījumu prioritāte, lai uzlabotu platsjolas datu pārraides izmantošanu un ātrdarbīgu tīklu izveidi un atbalstītu jauno tehnoloģiju un tīklu izmantošanu digitālajā ekonomikā, un visiem Eiropas reģioniem būtu jāspēj ieguldīt šajā jomā, kā tas paredzēts šīs regulas 4.pantā.

__________

^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.)

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4d) Ieguldījumi jaunākajā infrastruktūrā, kas ir svarīgi, lai Savienības iedzīvotāji spētu izmantot jaunus un inovatīvus pakalpojumus, nedrīkstētu aprobežoties tikai ar centrāliem un biezi apdzīvotiem reģioniem, kuros tie noteikti būs ienesīgi. Tie vienlaikus būtu jāveic arī nomaļos un attālākajos reģionos, kuri nav tik blīvi apdzīvoti un ir mazāk attīstīti, lai nepalielinātos šo reģionu atpalicība.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Elektronisko sakaru vienotā tirgus radītajiem labumiem būtu jāattiecas uz plašāku digitālo ekosistēmu, kas ietver Savienības iekārtu ražotājus, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājus un plašāku ekonomiku, aptverot tādas nozares kā banku nozare, automobiļu nozare, loģistika, mazumtirdzniecība, enerģētika un transporta nozare, kuras balstās uz savienojamību, lai palielinātu savu efektivitāti, izmantojot, piemēram, vispārējas mākoņdatošanas lietojumprogrammas, savienotos objektus un integrētas pakalpojumu sniegšanas iespējas dažādām uzņēmuma daļām. Arī valsts pārvaldei un veselības aizsardzības nozarei būtu jāgūst labums no plašāk pieejamiem e-pārvaldes un e-veselības pakalpojumiem. Kultūras saturu un pakalpojumus un kultūras dažādību kopumā varētu pilnveidot arī elektronisko sakaru vienotā tirgū. Savienojamības nodrošināšana, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, ir tik svarīga plašākai ekonomikai un sabiedrībai, ka būtu jānovērš nepamatots slogs, piemēram, tiesiskā regulējuma vai cita veida slogs, ko piemēro atkarā no nozares.

(5) Elektronisko sakaru vienotā tirgus radītajiem labumiem būtu jāattiecas uz plašāku digitālo ekosistēmu, kas ietver iekārtu ražotājus, satura, lietojumprogrammu un programmatūras nodrošinātājus un plašāku ekonomiku, aptverot tādas nozares kā izglītība, banku nozare, automobiļu nozare, loģistika, mazumtirdzniecība, enerģētika, medicīna, mobilitāte, transporta nozare un ārkārtas situāciju un dabas katastrofu saprātīga pārvaldība, kuras balstās uz savienojamību un platjoslas datu pārraidi, lai palielinātu savu produktivitāti, kvalitāti un galalietotāju apkalpošanu, izmantojot, piemēram, vispārējas mākoņdatošanas lietojumprogrammas, sakaru tīklu lielo datu modernu analīzi, savienotos un sadarbspējīgos objektus un integrētas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas iespējas, ņemot vērā atvērtā standarta sistēmas sadarspēju un atklātos datus. Iedzīvotājiem, valsts pārvaldei un veselības aizsardzības nozarei būtu jāgūst labums no plašāk pieejamiem e-pārvaldes un e-veselības pakalpojumiem. Kultūras un izglītības saturu un pakalpojumus un kultūras dažādību kopumā varētu pilnveidot arī elektronisko sakaru vienotā tirgū. Sakaru nodrošināšana, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, ir tik svarīga no plašākas ekonomikas, sabiedrības un tehnoloģisko nākotnes pilsētu viedokļa, ka būtu jānovērš nepamatots slogs, piemēram, tiesiskā regulējuma vai cita veida slogs, ko piemēro atkarā no nozares.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Šīs regulas mērķis ir izveidot elektronisko sakaru vienoto tirgu, rīkojoties trijos plašos savstarpēji saistītos virzienos. Pirmkārt, tai būtu jānodrošina brīvība sniegt pārrobežu elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus dažādās dalībvalstīs, balstoties uz Eiropas vienotas atļaujas koncepciju, kas rada nosacījumus satura un konkrētu nozaru tiesiskā regulējuma ieviešanas lielākas saskaņotības un paredzamības nodrošināšanai visā Savienībā. Otrkārt, ir nepieciešams ar līdzīgākiem noteikumiem un nosacījumiem sniegt piekļuvi būtiskiem resursiem, kas nepieciešami elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanai ne tikai bezvadu platjoslas sakariem, kuriem svarīgs ir licencēts un nelicencēts frekvenču spektrs, bet arī fiksētas līnijas savienojamībai. Treškārt, lai saskaņotu uzņēmējdarbības apstākļus un veidotu iedzīvotāju uzticību digitalizācijas jomā, ar šo regulu būtu jāsaskaņo noteikumi par galalietotāju, jo īpaši patērētāju, aizsardzību. Tas ietver noteikumus attiecībā uz nediskrimināciju, līguma informāciju, līguma izbeigšanu un maiņu, papildu noteikumiem attiecībā uz piekļuvi tiešsaistes saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem un datplūsmas pārvaldību, kas ne tikai aizsargā galalietotājus, bet vienlaikus garantē ilgstošu interneta ekosistēmas kā inovāciju virzītājspēka funkcionēšanu. Turklāt turpmākām reformām viesabonēšanas jomā būtu jārada galalietotājiem pārliecība, ka, ceļojot Savienībā, viņi varēs saglabāt savienojamību, un ar laiku būtu jākļūst par cenu un citu nosacījumu tuvināšanas veicinātājām Savienībā.

(6) Šīs regulas mērķis ir turpināt elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidi, rīkojoties trijos plašos savstarpēji saistītos virzienos. Pirmkārt, tai būtu jānosaka brīvība sniegt pārrobežu elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt tīklus dažādās dalībvalstīs, saskaņojot un vienkāršojot vispārīgās atļauju izsniegšanas sistēmas piemērošanu. Otrkārt, ir jāreglamentē bezvadu platjoslas sakaru frekvenču spektra licenču piešķiršanas nosacījumi un procedūras un nelicencēta frekvenču spektra izmantošana. Treškārt, lai saskaņotu uzņēmējdarbības apstākļus un veidotu iedzīvotāju uzticību digitalizācijas jomā, ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi par lietotāju, jo īpaši patērētāju, aizsardzību. Tas papildus noteikumiem attiecībā uz piekļuvi tiešsaistes saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem, datplūsmas pārvaldību ietver noteikumus attiecībā uz nediskrimināciju, līguma informāciju, līguma izbeigšanu un maiņu un kopīgus, vienotus standartus attiecībā uz galalietotāju privātumu un datu aizsardzību un drošību, kas ne tikai aizsargā galalietotājus, bet vienlaikus garantē ilgstošu interneta ekosistēmas kā inovāciju virzītājspēka funkcionēšanu. Turklāt turpmākām reformām viesabonēšanas jomā būtu jārada galalietotājiem pārliecība, ka, ceļojot Savienībā, viņi varēs saglabāt savienojamību, nemaksājot maksu papildus tarifiem, kurus viņi maksā līgumu slēgšanas dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Tāpēc šai regulai būtu jāpapildina spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK, Komisijas Direktīva 2002/77/EK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 un Eiropas Parlamenta Lēmums Nr. 243/2012/ES) un piemērojamie valstu tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, paredzot īpašas tiesības un pienākumus gan elektronisko sakaru nodrošinātājiem, gan galalietotājiem, ko var īstenot, veicot svarīgus grozījumus spēkā esošajās direktīvās un Regulā (ES) Nr. 531/2012, lai nodrošinātu lielāku konverģenci, kā arī dažas būtiskas pārmaiņas, kas saskanīgas ar konkurētspējīgāku vienoto tirgu.

(7) Tāpēc šai regulai būtu jāpapildina spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK¹⁴, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK¹⁵, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK¹⁶, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK¹⁷, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK¹⁸, Komisijas Direktīva 2002/77/EK¹⁹, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009²⁰, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012²¹ un Eiropas Parlamenta Lēmums Nr. 243/2012/ES²²) un piemērojamie valstu tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nosakot atsevišķus konkrētus pasākumus, ar kuriem paredz īpašas tiesības un pienākumus gan elektronisko sakaru nodrošinātājiem, gan lietotājiem, ko var īstenot, veicot svarīgus grozījumus spēkā esošajās direktīvās un Regulā (ES) Nr. 531/2012, lai nodrošinātu lielāku konverģenci, kā arī dažas būtiskas pārmaiņas, kas saskanīgas ar konkurētspējīgāku vienoto tirgu.

__________________

¹⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).

¹⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.).

¹⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

¹⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).

¹⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātumu un elektroniskajiem sakariem) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

¹⁹ Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū (OV L 249, 17.9.2002, 21. lpp.).

²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.).

²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.).

²² Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Pārrobežu elektronisko sakaru nodrošināšanai joprojām tiek piemērots lielāks slogs nekā elektronisko sakaru nodrošināšanai valsts teritorijā. Konkrēti, pārrobežu nodrošinātājiem joprojām atsevišķās uzņēmējdalībvalstīs jāsniedz paziņojums un jāmaksā nodevas. Uz ES vienotās atļaujas turētājiem būtu jāattiecina vienota paziņošanas sistēma galvenās uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalstī (piederības dalībvalsts), un tas samazinātu pārrobežu operatoru administratīvo slogu. ES vienotajai atļaujai būtu jāattiecas uz jebkuru uzņēmumu, kurš nodrošina vai nodomājis nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus vairāk nekā vienā dalībvalstī, ļaujot šim uzņēmumam izmantot tiesības, ko sniedz brīvība nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus saskaņā ar šo regulu jebkurā dalībvalstī. ES vienotās atļaujas izsniegšanai, kas nosaka tiesisko regulējumu, kurš piemērojams elektronisko sakaru operatoriem, kuri sniedz pakalpojumus dalībvalstīs, pamatojoties uz vispārīgu atļaujas izsniegšanu piederības dalībvalstī, būtu jānodrošina, lai brīvība sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus būtu efektīva visā Savienībā.

(9) Zināmā mērā saskaņojot vispārīgās atļaujas izsniegšanu, kurā BEREC piedalītos kā paziņojumu saņēmējs, būtu vēl vairāk jānodrošina brīvības nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus visā Savienībā praktiskā efektivitāte. Turklāt paziņojums nav obligāts, lai varētu piedalīties vispārējo atļauju izsniegšanas sistēmā, un visas valstis to neprasa. Tā kā prasība par paziņojumu no operatoru viedokļa nozīmē administratīvo slogu, dalībvalstīm, kurās tas tiek pieprasīts, šī prasība būtu jāpamato, ņemot vērā Savienības politiku par nevajadzīga regulatīvā sloga novēršanu. Komisijai būtu jāvar izvērtēt šādas prasības un attiecīgajā gadījumā jāvar prasīt to atcelšanu.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Elektronisko sakaru vai tīklu pārrobežu nodrošināšana var notikt dažādos veidos atkarā no vairākiem faktoriem, piemēram, tīkla vai sniegto pakalpojumu veida, nepieciešamās fiziskās infrastruktūras apjoma vai abonentu skaita dažādās dalībvalstīs. Nodomu nodrošināt elektronisko sakaru pārrobežu pakalpojumus vai nodrošināt elektronisko sakaru tīklu vairāk nekā vienā dalībvalstī var parādīt, veicot tādas darbības kā sarunas par līgumiem attiecībā uz piekļuvi tīkliem konkrētā dalībvalstī vai tirgvedību interneta vietnē mērķa dalībvalsts valodā.

svītrots

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Neatkarīgi no tā, kā nodrošinātājs izvēlas veikt elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanu, tiesiskajam regulējumam, ko piemēro Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam, vajadzētu būt neitrālam attiecībā uz komerciālo izvēli, kas veikta, organizējot funkcijas un darbības dalībvalstīs. Tāpēc neatkarīgi no uzņēmuma korporatīvās struktūras par Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja piederības dalībvalsti būtu jāuzskata dalībvalsts, kurā tiek pieņemti stratēģiskie lēmumi par elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanu.

svītrots

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) ES vienotās atļaujas izsniegšanai vajadzētu būt balstītai uz vispārīgās atļaujas izsniegšanu piederības dalībvalstī. Uz to nevajadzētu attiecināt nosacījumus, kas jau ir piemērojami saskaņā ar kādu citu valsts tiesību aktu, kurš nav attiecināms konkrēti uz elektronisko sakaru nozari. Turklāt šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumi būtu jāpiemēro arī Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem.

svītrots

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lielākā daļa uz konkrētu nozari attiecinātu nosacījumu, piemēram, attiecībā uz piekļuvi tīkliem vai to drošību un integritāti vai piekļuvi neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ir cieši saistīti ar vietu, kur šāds tīkls atrodas vai pakalpojums tiek nodrošināts. Tāpēc uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju var attiecināt nosacījumus, kas ir piemērojami dalībvalstīs, kur tas darbojas, ciktāl šī regula nenosaka citādi.

svītrots

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ir nepieciešams nodrošināt, ka līdzīgos apstākļos nav diskriminācijas attiecībā uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju dažādās dalībvalstīs un ka vienotajā tirgū tiek piemērota saskanīga regulatīvā prakse, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2002/21/EK 15. vai 16. panta vai Direktīvas 2002/19/EK 5. vai 8. panta darbības joma. Tāpēc Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem vajadzētu būt tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi dažādās dalībvalstīs objektīvi vienādās situācijās, lai nodrošinātu integrētākas daudzteritoriālas operācijas. Turklāt Savienības līmenī vajadzētu būt konkrētām procedūrām, saskaņā ar kurām šādos gadījumos pārskata lēmumprojektus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem Direktīvas 2002/21/EK 7.a panta nozīmē, lai izvairītos no nepamatotām atšķirībām pienākumos, kas piemērojami Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem dažādās dalībvalstīs.

(15) Vienlīdzīgas attieksmes princips ir Eiropas Savienības tiesībās paredzēts vispārējs princips, kas ir noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā. Atbilstoši pieņemtajai judikatūrai vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē to, ka salīdzināmas situācijas netiek uzskatītas par dažādām un atšķirīgas situācijas netiek uzskatītas par vienādām, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota. Ir jānodrošina, lai līdzīgos apstākļos Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs dažādās dalībvalstīs netiktu diskriminēts un lai vienotajā tirgū tiktu piemērota saskanīga regulatīvā prakse, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2002/21/EK 15. vai 16. panta vai Direktīvas 2002/19/EK 5. vai 8. panta darbības joma.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Regulatīvo un uzraudzības kompetenču piešķiršana būtu jānosaka starp Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju piederības dalībvalsti un jebkuru uzņēmējdalībvalsti, lai samazinātu šķēršļus ienākšanai tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka šo nodrošinātāju sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un tīkliem tiek atbilstīgi piemēroti visi šādu pakalpojumu un tīklu nodrošināšanas nosacījumi. Tāpēc, kaut arī katrai valsts regulatīvajai iestādei būtu jāuzrauga atbilstība nosacījumiem, kas piemērojami tās teritorijā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp izmantojot sankcijas un pagaidu pasākumus, tikai valsts regulatīvajai iestādei, kas atrodas piederības dalībvalstī, vajadzētu būt pilnvarām apturēt vai atsaukt Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus visā Savienībā vai tās daļā.

svītrots

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais labums un būtisks resurss mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakaru iekšējā tirgū Savienībā. Bezvadu platjoslas sakaru attīstība sniedz ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanā un jo īpaši mērķī, kas paredz nodrošināt piekļuvi platjoslai ar ātrumu ne mazāk par 30 Mb/s līdz 2020. gadam visiem Savienības iedzīvotājiem un nodrošināt Savienībā vislielāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu. Tomēr Savienība ir atpalikusi no citiem nozīmīgiem pasaules reģioniem — Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas daļām — attiecībā uz tādu jaunākās paaudzes bezvadu platjoslas tehnoloģiju ieviešanu un izplatību, kuras nepieciešamas, lai sasniegtu šos politikas mērķus. Pakāpenisks process attiecībā uz atļauju izsniegšanu un 800 MHz joslas nodrošināšanu bezvadu platjoslas sakariem apstākļos, kad vairāk nekā puse no dalībvalstīm pieprasa izņēmuma statusu vai citā veidā neizpilda noteikto termiņā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 243/2012 par Radiofrekvenču spektra politikas programmu (turpmāk „RSPP”), apliecina rīcības steidzamību pat spēkā esošās RSPP termiņā. Savienības pasākumi, lai saskaņotu nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu bezvadu platjoslas sakariem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK, nav bijuši pietiekami, lai risinātu šo problēmu.

(17) Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais labums un ierobežots resurss, bez kura nav iespējams radīt plaša mēroga sociālas, kulturālas un ekonomiskas vērtības Savienības mobilo, bezvadu platjoslas, apraides un satelītu sakaru iekšējā tirgū. Savienībā īstenojot radiofrekvenču spektra politiku, būtu jāsekmē vārda brīvība, tostarp domas brīvība un brīvība saņemt un izplatīt informāciju un idejas, ignorējot robežas, kā arī mēdiju brīvība un daudzveidība. Bezvadu platjoslas sakaru attīstība sniedz ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanā un jo īpaši mērķī, kas paredz nodrošināt piekļuvi platjoslai ar ātrumu ne mazāk par 30 Mb/s līdz 2020. gadam visiem Savienības iedzīvotājiem un nodrošināt Savienībā vislielāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu. Tomēr, kaut arī daži Savienības reģioni ir guvuši lielus panākumus gan attiecībā uz Eiropas Digitalizācijas programmas politikas mērķiem, gan globālā mērogā, citi reģioni atpaliek. Jo īpaši tas daļēji ir saistīts ar to, ka Savienībā ir sadrumstalots tāda frekvenču spektra piedāvāšanas process, kas ir sevišķi piemērots ātrdarbības bezvadu platjoslas pieejamības nodrošināšanai, apdraudot šo politikas mērķu sasniegšanu visā Savienībā. Tas, ka process attiecībā uz atļauju izsniegšanu un 800 MHz joslas nodrošināšanu bezvadu platjoslas sakariem ir neviendabīgs apstākļos, kad vairāk nekā pusei no dalībvalstīm Komisija ir piešķīrusi izņēmuma statusu vai tās citā veidā šo procesu neīsteno termiņā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 243/2012²³ par Radiofrekvenču spektra politikas programmu (turpmāk „RSPP”), apliecina vajadzību rīkoties steidzami pat spēkā esošās RSPP termiņā. Šī parādība liek domāt arī par vajadzību Komisijai uzlabot savu pilnvaru izmantošanu, kas ir ļoti svarīgi, lai lojāli veiktu Savienības pasākumus un panāktu dalībvalstu patiesu sadarbību. Komisijas stingrajiem pūliņiem nodrošināt jau pieņemtā Savienības regulējuma izpildi, lai saskaņotu nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu bezvadu platjoslas sakariem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK²⁴, vajadzētu būt pietiekamiem, lai būtiski palīdzētu šīs problēmas risināšanā.

__________________

²³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu, (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.)

²⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums, (OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.)

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) Frekvenču spektra pārdošana un iznomāšana bezvadu platjoslas sakaru vajadzībām uzlabo elastību un padara efektīvāku frekvenču spektra resursu piešķiršanu. Tāpēc pārdošana un iznomāšana būtu jāatbalsta un jāveicina vēl vairāk, tostarp nodrošinot, lai visām izmantošanas tiesībām, ieskaitot jau piešķirtām izmantošanas tiesībām, būtu pietiekami ilgs termiņš.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Atšķirīgas valstu politikas piemērošana rada iekšējā tirgus nesaskaņotību un sadrumstalotību, kas kavē Savienības mēroga pakalpojumu ieviešanu un bezvadu platjoslas sakaru iekšējā tirgus izveidi. Jo īpaši tas varētu radīt nevienādus nosacījumus piekļuvei šādiem pakalpojumiem, kavēt konkurenci starp uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un apslāpēt ieguldījumus modernākos tīklos un tehnoloģijās un inovatīvu pakalpojumu rašanos, tādējādi atņemot iedzīvotājiem un uzņēmumiem plaši pieejamus integrētus augstas kvalitātes pakalpojumus un bezvadu platjoslas operatoriem — lielāku efektivitāti, ko rada liela apjoma integrētākas operācijas. Tāpēc rīcība Savienības līmenī attiecībā uz noteiktiem radiofrekvenču spektra piešķiršanas aspektiem būtu jāapvieno ar modernu bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumu plaša integrēta pārklājuma attīstību visā Savienībā. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības pieņemt pasākumus, lai organizētu savu radiofrekvenču spektru sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un aizsardzības vajadzībām.

(18) Atšķirīgas valstu politikas piemērošana rada iekšējā tirgus nesaskaņotību un sadrumstalotību, kas kavē Savienības mēroga pakalpojumu ieviešanu un bezvadu platjoslas sakaru iekšējā tirgus izveidi. Jo īpaši tas varētu radīt nevienādus nosacījumus piekļuvei šādiem pakalpojumiem, kavēt konkurenci starp uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un apslāpēt ieguldījumus modernākos tīklos un tehnoloģijās un inovatīvu pakalpojumu rašanos, tādējādi atņemot iedzīvotājiem un uzņēmumiem plaši pieejamus integrētus augstas kvalitātes pakalpojumus un bezvadu platjoslas operatoriem — lielāku efektivitāti, ko rada liela apjoma integrētākas operācijas. Tāpēc rīcība Savienības līmenī attiecībā uz noteiktiem radiofrekvenču spektra piešķiršanas aspektiem būtu jāapvieno ar modernu bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumu plaša integrēta pārklājuma attīstību visā Savienībā. Vienlaikus ir nepieciešama pietiekama elastība, lai ņemtu vērā valstu īpašas vajadzības, un dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības pieņemt pasākumus, lai organizētu savu radiofrekvenču spektru nolūkā nodrošināt sabiedrisko kārtību, sabiedrisko drošību un aizsardzību, aizsargāt un sekmēt vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, valodu un kultūras daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājiem, tostarp mobilo sakaru operatoriem vai šādu operatoru konsorcijiem, nodrošinot galalietotāju ilgtermiņa labumu, būtu jāvar kolektīvi organizēt efektīvu un pieejamu pārklājumu plašā Savienības teritorijas daļā un tādējādi izmantot radiofrekvenču spektru vairākās dalībvalstīs ar līdzīgiem nosacījumiem, procedūrām, izmaksām, laika grafiku, ilgumu saskaņotās joslās un ar tādām papildu radiofrekvenču paketēm kā zemākas un augstākas frekvences kopums, lai nodrošinātu pārklājumu blīvi un mazāk blīvi apdzīvotās teritorijās. Iniciatīvas par labu lielākai koordinācijai un saskaņotībai arī veicinātu tīkla ieguldījumu vides paredzamību. Šāda paredzamība būtu ļoti vēlama saskaņā ar skaidru politiku par labu ilgtermiņa lietošanas tiesībām saistībā ar radiofrekvenču spektru, neietekmējot šādu tiesību nenoteikto būtību dažās dalībvalstīs, un savukārt būtu saistīta ar skaidriem nosacījumiem attiecībā uz visu to radiofrekvenču pārvedumu, nomu vai koplietošanu, uz kurām attiecas šādas individuālas lietošanas tiesības, vai arī uz šādu radiofrekvenču daļas pārvedumu, nomu vai koplietošanu.

(19) Elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājiem, nodrošinot galalietotāju ilgtermiņa labumu, būtu jāvar kolektīvi organizēt efektīvu, tehnoloģiski modernu, pilnveidotu un pieejamu pārklājumu plašā Savienības teritorijas daļā un tādējādi izmantot radiofrekvenču spektru vairākās dalībvalstīs ar līdzīgiem nosacījumiem, procedūrām, izmaksām, laika grafiku, ilgumu saskaņotās joslās un ar tādām papildu radiofrekvenču paketēm kā zemākas un augstākas frekvences kopums, lai nodrošinātu pārklājumu blīvi un mazāk blīvi apdzīvotās teritorijās. Iniciatīvas par labu lielākai koordinācijai un saskaņotībai arī veicinātu tīkla ieguldījumu vides paredzamību. Šāda paredzamība būtu ļoti vēlama saskaņā ar skaidru politiku par labu ilgtermiņa lietošanas tiesībām saistībā ar radiofrekvenču spektru, neietekmējot šādu tiesību nenoteikto būtību dažās dalībvalstīs, un savukārt būtu saistīta ar uzlabotiem nosacījumiem attiecībā uz visu to radiofrekvenču pārvedumu, nomu vai koplietošanu, uz kurām attiecas šādas individuālas lietošanas tiesības, vai arī uz šādu radiofrekvenču daļas pārvedumu, nomu vai koplietošanu.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lietošanas tiesību koordinācija un saskaņotība attiecībā uz radiofrekvenču spektru būtu jāuzlabo, vismaz joslām, kuras ir saskaņotas attiecībā uz bezvadu fiksētajiem, nomādiskajiem un mobilajiem platjoslas sakariem. Tas ietver joslas, kas noteiktas Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) līmenī attiecībā uz Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) progresīvajām sistēmām, kā arī joslām, ko izmanto vietējie radiotīkli (RLAN), piemēram, 2,4 GHz un 5 GHz. Tam būtu jāattiecas arī uz joslām, kuras nākotnē iespējams saskaņot attiecībā uz bezvadu platjoslas sakariem, kā paredzēts RSPP 3. panta b) punktā un Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumā „Strategic challenges facing Europe in addressing the growing radio spectrum demand for wireless broadband”, kas tika pieņemts 2013. gada 13. jūnijā, piemēram, tuvākajā nākotnē — 700 MHz, 1,5 GHz un 3,8‒4,2 GHz josla.

(20) Lietošanas tiesību koordinācija un saskaņotība attiecībā uz radiofrekvenču spektru būtu jāuzlabo. Tas ietver joslas, kas noteiktas Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) līmenī attiecībā uz Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) progresīvajām sistēmām, kā arī joslām, ko izmanto vietējie radiotīkli (RLAN), piemēram, 2,4 GHz un 5 GHz. Tam būtu jāattiecas arī uz joslām, kuras nākotnē iespējams saskaņot attiecībā uz bezvadu platjoslas sakariem, kā paredzēts RSPP 3. panta b) punktā un Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumā „Eiropas stratēģiskās problēmas apmierināt augošo pieprasījumu pēc radiofrekvenču spektra bezvadu platjoslas datu pārraides vajadzībām”, kas tika pieņemts 2013. gada 13. jūnijā. Ņemot vērā nozīmīgo ietekmi uz sabiedrību, kultūru, sociālo dzīvi un ekonomiku, kāda ir lēmumiem par frekvenču spektru, tos pieņemot, būtu pienācīgi jāņem vērā Direktīvas 2002/21/EK 8.a pantā minētie apsvērumi un attiecīgos gadījumos šīs direktīvas 9. panta 4. punktā minētie vispārējas nozīmes mērķi.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Kas attiecas uz citiem galvenajiem būtiskajiem nosacījumiem, ko iespējams pievienot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām attiecībā uz bezvadu platjoslu, šajā regulā noteikto regulatīvo principu un kritēriju vienveidīga piemērošana, ko veic atsevišķas dalībvalstis, būtu vēlama saskaņā ar koordinācijas mehānismu, ar kuru Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iespēja dot atsauksmes, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir lietošanas tiesības, un ar kuru Komisijai ir iespēja, ņemot vērā dalībvalstu viedokli, novērst jebkura tāda priekšlikuma īstenošanu, kurš neatbilst Savienības tiesību aktiem.

(24) Savienības regulējumā noteikto regulatīvo principu un kritēriju vienveidīga piemērošana, ko veic atsevišķas dalībvalstis, būtu vēlama saskaņā ar koordinācijas mehānismu, ar kuru Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iespēja dot atsauksmes, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir lietošanas tiesības, un ar kuru Komisijai ir iespēja, ņemot vērā dalībvalstu viedokli, novērst jebkura tāda priekšlikuma īstenošanu, kurš neatbilst Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Ņemot vērā radiofrekvenču spektra pieprasījuma milzīgo izaugsmi attiecībā uz bezvadu platjoslu, būtu jāveicina risinājumi alternatīvai spektrāli efektīvai piekļuvei bezvadu platjoslai. Tas ietver tādu mazas jaudas bezvadu piekļuves sistēmu lietošanu, kurām ir nelielas zonas darbības diapazons, piemēram, t. s. lokālo radiotīklu (RLAN, kas zināmi arī kā Wi-Fi) tīklāji, kā arī mazas jaudas mazizmēra šūnu piekļuves punktu tīkli (tiek saukti arī par femto-, piko- vai mikrošūnām).

(25) Ņemot vērā radiofrekvenču spektra pieprasījuma milzīgo izaugsmi attiecībā uz bezvadu platjoslu, būtu jāveicina, nevis jāierobežo, risinājumi alternatīvai spektrāli efektīvai piekļuvei bezvadu platjoslai. Tas patlaban cita starpā attiecas uz tādu mazas jaudas bezvadu piekļuves sistēmu lietošanu, kurām ir nelielas zonas darbības diapazons, piemēram, t. s. lokālo radiotīklu (RLAN) tīklāji, kā arī mazas jaudas mazizmēra šūnu piekļuves punktu tīkli (tiek saukti arī par femto-, piko- vai mikrošūnām). Būtu jāveicina un jāpiedāvā dinamiska frekvenču spektra izmantošana, tostarp arī bez licencēm, kā arī citas inovatīvas tehnoloģijas un citi frekvenču spektra izmantošanas veidi.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai radiofrekvenču spektra pārvaldība valsts līmenī nekavētu citas dalībvalstis izmantot radiofrekvenču spektru, uz ko tām ir tiesības, vai arī izpildīt to pienākumus attiecībā uz joslām, kuru lietošana ir saskaņota Savienības līmenī. Pamatojoties uz spēkā esošajām RSPG darbībām, ir nepieciešams koordinācijas mehānisms, lai nodrošinātu, ka katrai dalībvalstij ir taisnīga piekļuve radiofrekvenču spektram un ka koordinācijas rezultāti ir saskanīgi un izpildāmi.

svītrots

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Pieredze Savienības tiesiskā regulējuma īstenošanā norāda, ka spēkā esošie noteikumi, kas nosaka saskaņotu regulatīvo pasākumu piemērošanu, apvienojumā ar mērķi, kas paredz veicināt iekšējā tirgus attīstību, nav radījuši pietiekamus stimulus, lai, pamatojoties uz saskaņotiem standartiem un procesiem, tiktu izstrādāti piekļuves produkti, jo īpaši saistībā ar fiksētajiem tīkliem. Darbojoties dažādās dalībvalstīs, operatoriem ir grūtības atrast piekļuves resursus, kuriem būtu attiecīgā kvalitāte un tīkla un pakalpojumu sadarbspējas līmeņi, un, kad šie resursi ir pieejami, tiem ir dažādas tehniskās īpašības. Tas palielina izmaksas un veido šķērsli pakalpojumu sniegšanai ārpus valsts robežām.

svītrots

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Elektronisko sakaru vienotā tirgus integrāciju varētu paātrināt, izveidojot sistēmu, kas paredzēta, lai definētu noteiktus galvenos Eiropas virtuālos produktus, kas ir īpaši svarīgi elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājiem, lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus un, pamatojoties uz galvenajiem parametriem un minimālajām īpašībām, pieņemtu visas Savienības stratēģiju pilnīgā IP vidē, kas paplašinās.

svītrots

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Ir jārisina darbības vajadzības, ko apkalpo ar dažādiem virtuālajiem produktiem. Eiropas virtuālajiem platjoslas piekļuves produktiem vajadzētu būt pieejamiem gadījumos, kad operatoram, kuram ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar pamatdirektīvu un Piekļuves direktīvu ir noteikta prasība sniegt piekļuvi ar regulētiem noteikumiem noteiktā piekļuves punktā tam piederošā tīklā. Pirmkārt, efektīva pārrobežu operatoru ienākšana tirgū būtu jāveicina ar saskaņotiem produktiem, kas ļauj pārrobežu pakalpojumu nodrošinātājiem veikt sākotnējo pakalpojumu nodrošināšanu saviem tiešajiem klientiem bez kavēšanās un ar paredzamu un pietiekamu kvalitāti, tostarp klientiem, kas ir uzņēmumi ar daudzām uzņēmējdarbības vietām dažādās dalībvalstīs, ja tas būtu nepieciešami un samērīgi saskaņā ar tirgus analīzi. Šiem saskaņotajiem produktiem vajadzētu būt pieejamiem pietiekami ilgi, lai ļautu piekļuves prasītājiem un nodrošinātājiem plānot vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumus.

svītrots

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Otrkārt, sarežģīti virtuālie piekļuves produkti, kam nepieciešams augstāks piekļuves prasītāju veiktu ieguldījumu līmenis un kas nodrošina viņiem augstāku kontroles un diferencēšanas līmeni, jo īpaši nodrošinot piekļuvi vietējā līmenī, ir svarīgi, lai radītu apstākļus ilgtspējīgai konkurencei visā iekšējā tirgū. Tāpēc šie galvenie vairumtirdzniecības piekļuves produkti nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem arī būtu jāsaskaņo, lai veicinātu pārrobežu ieguldījumus. Šādi virtuālie platjoslas piekļuves produkti būtu jāveido tā, lai tiem būtu funkcionalitāte, kas līdzīga fiziskajai atsaistei, lai paplašinātu to potenciālo vairumtirdzniecības tiesiskās aizsardzības līdzekļu klāstu, kuri pieejami valstu regulatīvajām iestādēm izskatīšanai saskaņā ar proporcionalitātes novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 2002/19/EK.

svītrots

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Treškārt, ir nepieciešams arī saskaņot vairumtirdzniecības piekļuves produktu, lai izbeigtu tādu nomātu līniju segmentus, kurām ir uzlabotas saskarnes, lai garantētu darbībai kritisko savienojamības pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanu visprasīgākajiem lietotājiem, kas ir no uzņēmējdarbības vides.

svītrots

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a) Ir jāsaskaņo tādu vairumtirdzniecības augstas kvalitātes produktu nosacījumi, kurus izmanto uzņēmējdarbībai paredzētu pakalpojumu sniegšanā, lai varētu sniegt nevainojamus pakalpojumus uzņēmumiem, kas darbojas divās vai vairākās valstīs visā Eiropas Savienībā. Šādai saskaņošanai var būt būtiska ietekme ES uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanā attiecībā uz sakaru izmaksām.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Pakāpeniska pāreja uz tīkliem, kas pilnībā ir IP tīkli, tādu savienojamības produktu pieejamības trūkums, kuri balstīti uz IP protokolu, dažādām pakalpojumu klasēm ar garantētu pakalpojuma kvalitāti, kas nodrošina sakaru ceļus starp tīkla domēniem un pāri tīkla robežām gan dalībvalstīs, gan starp tām, kavē tādu lietojumprogrammu attīstību, kuras balstītas uz piekļuvi citiem tīkliem, tādējādi ierobežojot tehnoloģisko inovāciju. Turklāt šī situācija kavē tādas efektivitātes plašāku izplatību, kura saistīta ar vadību un nodrošināšanu, ko veic attiecībā uz tīkliem, kas balstīti uz IP, un savienojamības produktiem, kuru pakalpojumu kvalitāte ir garantēta, jo īpaši uzlabota drošība, uzticamība un elastība, izmaksu efektivitāte un ātrāka nodrošināšana, no kā labumu gūst tīkla operatori, pakalpojumu nodrošinātāji un galalietotāji. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota pieeja šo produktu izveidei un pieejamībai, paredzot saprātīgus nosacījumus, tostarp, ja nepieciešams, iespēju, ka attiecīgie elektronisko sakaru uzņēmumi veic savstarpējas piegādes.

svītrots

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Eiropas virtuālo platjoslas piekļuves produktu noteikšanai saskaņā ar šo regulu būtu jāatspoguļojas valstu regulatīvo iestāžu veiktajā novērtējumā par vispiemērotākajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz piekļuvi to operatoru tīkliem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas regulācijas, izmantojot nevajadzīgu vairumtirdzniecības piekļuves produktu pavairošanu, kura noteikta saskaņā ar tirgus analīzi vai citiem apstākļiem. Jo īpaši Eiropas virtuālo piekļuves produktu ieviešanai vien nevajadzētu radīt tādu regulētu piekļuves produktu skaita palielinājumu, kuru sniegšana tiek uzspiesta attiecīgajam operatoram. Turklāt vajadzībai pēc valstu kompetentajām iestādēm pēc šīs regulas pieņemšanas, lai izvērtētu, vai esošo vairumtirdzniecības piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļu vietā būtu jāievieš Eiropas virtuālie platjoslas piekļuves produkti, un lai izvērtētu Eiropas virtuālo platjoslas piekļuves produkta ieviešanas piemērotību turpmāko tirgus pārskatu kontekstā, kur tiem ir būtiska tirgus ietekme, nevajadzētu ietekmēt minēto iestāžu atbildību noteikt vispiemērotāko un visproporcionālāko tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai risinātu konstatēto konkurences problēmu atbilstoši Direktīvas 2002/21/EK 16. pantam.

svītrots

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Regulatīvās paredzamības interesēs galvenie tādas lēmumu pieņemšanas prakses elementi, kura attīstās saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un kura ietekmē nosacījumus, ar kuriem vairumtirdzniecības piekļuves produkti, tostarp Eiropas virtuālie platjoslas piekļuves produkti, pieejami NGA tīkliem, būtu jāatspoguļo arī tiesību aktos. Tiem būtu jāietver noteikumi, kas vairumtirdzniecības piekļuves tirgu analīzes vajadzībām un jo īpaši, lai noteiktu, vai ir nepieciešamība pēc cenu kontroles saistībā ar šādu piekļuvi NGA tīkliem, atspoguļo, cik svarīgas ir attiecības starp konkurences spiedienu, ko rada alternatīvās fiksētās un bezvadu infrastruktūras, kā arī efektīvas garantijas attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi, un spēkā esošo konkurences līmeni cenu, izvēles un kvalitātes ziņā mazumtirdzniecības līmenī. Piemēram, veicot konkrētu gadījumu vērtēšanu atbilstoši Direktīvas 2001/21/EK 16. pantam un neskarot būtiskas tirgus ietekmes vērtēšanu, valstu regulatīvās iestādes var izvērtēt, vai pastāvot diviem fiksētiem NGA tīkliem, tirgus apstākļi ir pietiekami konkurētspējīgi, lai varētu veicināt tīkla jauninājumus un attīstīties, lai nodrošinātu īpaši ātrdarbīgus pakalpojumus, kas ir viens no svarīgajiem mazumtirdzniecības konkurences rādītājiem.

svītrots

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40) Atšķirīgais veids, kā valstis īsteno nozarei raksturīgus galalietotāju aizsardzības noteikumus, rada nozīmīgus šķēršļus vienotajam digitālajam tirgum, jo īpaši tādu palielinātu izpildes izmaksu veidā, kuras rodas publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ja šie nodrošinātāji vēlas sniegt pakalpojumus dalībvalstu mērogā. Turklāt sadrumstalotība un nenoteiktība saistībā ar aizsardzības līmeni, kas tiek nodrošināts dažādās dalībvalstīs, mazina galalietotāju uzticēšanos un mudina atteikties no elektronisko sakaru pirkšanas ārzemēs. Lai sasniegtu Savienības mērķi likvidēt iekšējā tirgus šķēršļus, ir nepieciešams aizstāt spēkā esošos atšķirīgos valstu tiesiskos pasākumus ar vienotu un pilnībā saskaņotu nozarei raksturīgu tādu noteikumu kopumu, kuri rada galalietotāju kopīgu aizsardzības līmeni. Šādai tiesiskā regulējuma pilnīgai saskaņošanai nebūtu jāattur publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji no tādu līguma nosacījumu piedāvāšanas galalietotājiem, kuri pārsniedz minēto aizsardzības līmeni.

svītrots

Pamatojums

Kad šajā regulas priekšlikumā iekļautās normas būs pārceltas uz Vispārējo pakalpojumu direktīvu, šīs regulas ar patērētāju tiesībām saistītos apsvērumus varēs svītrot.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Tā kā šī regula saskaņo tikai noteiktus nozarei raksturīgus noteikumus, tai nebūtu jāietekmē vispārīgie patērētāju aizsardzības noteikumi, kas paredzēti Savienības aktos un valstu īstenošanas tiesību aktos.

(41) Šai regulai nebūtu jāietekmē vispārīgie patērētāju aizsardzības noteikumi, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un valstu īstenošanas tiesību aktos.

Pamatojums

Kad šajā regulas priekšlikumā iekļautās normas būs pārceltas uz Vispārējo pakalpojumu direktīvu, šīs regulas ar patērētāju tiesībām saistītos apsvērumus varēs svītrot.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42) Gadījumos, kad šīs regulas 4. un 5. nodaļas noteikumi attiecas uz galalietotājiem, šādi noteikumi būtu jāattiecina ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz citām galalietotāju kategorijām, galvenokārt uz mikrouzņēmumiem. Pēc to individuāla pieprasījuma galalietotājiem, kas nav patērētāji, būtu jāvar saskaņā ar individuālu līgumu vienoties par atkāpēm no atsevišķiem noteikumiem.

svītrots

Pamatojums

Kad šajā regulas priekšlikumā iekļautās normas būs pārceltas uz Vispārējo pakalpojumu direktīvu, šīs regulas ar patērētāju tiesībām saistītos apsvērumus varēs svītrot.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44) Gan fiksēto, gan mobilo sakaru jomā turpina pastāvēt ļoti nozīmīgas cenu atšķirības iekšzemes balss zvanu un SMS sakariem un minētajiem sakariem, kas beidzas citā dalībvalstī. Lai gan ir būtiskas atšķirības starp valstīm, operatoriem un tarifu paketēm un starp mobilajiem un fiksētajiem pakalpojumiem, tas turpina ietekmēt neaizsargātākās patērētāju grupas un radīt šķēršļus vienotiem sakariem Savienībā. Tas notiek, neraugoties uz ļoti būtisku samazinājumu un konverģenci absolūtos skaitļos, izbeigšanas tempu dažādās dalībvalstīs un zemām cenām tranzīta tirgos. Turklāt pārejai uz elektronisko sakaru vidi, kas pilnībā balstīta uz IP, būtu ar laiku jārada papildu izmaksu samazinājumi. Jebkuras nozīmīgas mazumtirdzniecības tarifu atšķirības starp fiksētiem iekšzemes starppilsētu sakaru pakalpojumiem, kas ir sakari, kuri nav vienā vietējā zonā, ko apzīmē ar ģeogrāfiskās zonas kodu valsts numerācijas plānā, un fiksētiem sakariem, kas beidzas citā dalībvalstī, būtu jāattaisno ar atsauci uz objektīviem kritērijiem. Starptautisko mobilo sakaru mazumtirdzniecības tarifiem nebūtu jāpārsniedz balss zvanu un SMS Eiropas tarifi, ko attiecīgi piemēro regulētajiem viesabonēšanas zvaniem un SMS un kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 531/2012, izņemot gadījumus, kad tas pamatojams ar atsauci uz objektīviem kritērijiem. Šādi kritēriji var ietvert papildu izmaksas un saprātīgu saistīto peļņu. Citi objektīvi faktori var ietvert saistītā cenu elastīguma atšķirības un visiem galalietotājiem viegli pieejamus vai nu alternatīvus tarifus, ko piedāvā publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, kuri nodrošina pārrobežu sakarus Savienībā par nelielu papildu maksu vai bez papildu maksas, vai arī informācijas sabiedrības pakalpojumus ar salīdzināmu funkcionalitāti, ja nodrošinātāji aktīvi informē savus galalietotājus par šādām alternatīvām.

svītrots

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences parāda, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai uzturētu atklāto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi.

(45) Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz lietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem. „Tīkla neitralitātes” princips atklātā internetā nozīmē, ka visa interneta datplūsma būtu jāapstrādā vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūcijā par atklātu internetu un tīkla neitralitāti Eiropā 2011/2866, interneta atklātā būtība ir galvenais konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes, sociālās attīstības un inovāciju virzītājspēks, kas ir radījis iespaidīgu tiešsaistes lietojumprogrammu, satura un pakalpojumu attīstības līmeni un līdz ar to satura un pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma pieaugumu, kā arī īpaši būtiski paātrinājis zināšanu, ideju un informācijas brīvu apriti, tostarp valstīs, kurās piekļuve neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem ir ierobežota. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta lietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu lietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences parāda, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai uzturētu atklāto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Galalietotāju brīvība piekļūt informācijai un leģitīmam saturam un tos izplatīt, izmantot lietojumprogrammas un pēc savas izvēles izmantot pakalpojumus tiek respektēta Savienības un valstu saskanīgajos tiesību aktos. Šī regula nosaka jebkuru ierobežojumu robežas attiecībā uz publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, brīvību, bet neietekmē citus Savienības tiesību aktus, tostarp autortiesību noteikumus un Direktīvu 2000/31/EK.

(46) Lietotāju brīvība piekļūt informācijai un saturam un tos izplatīt, izmantot lietojumprogrammas un pēc savas izvēles izmantot pakalpojumus tiek respektēta Savienības un valstu saskanīgajos tiesību aktos. Šī regula nosaka visu to ierobežojumu robežas, ko attiecībā uz minēto brīvību piemēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, bet neskar citus Savienības tiesību aktus.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ievērojot līgumā noteiktos datu apjoma un internetpiekļuves pakalpojumu ātruma ierobežojumus, atklātā internetā nevajadzētu bloķēt, palēnināt, pasliktināt vai diskriminēt noteiktu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to veidus, izņemot ierobežota skaita saprātīgu datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanu. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt pārredzamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem. Saprātīga datplūsmas pārvaldība paredz smagu noziegumu novēršanu vai kavēšanu, tostarp nodrošinātāju brīvprātīgu rīcību, lai novērstu piekļuvi bērnu pornogrāfijai un tās izplatīšanu. Tīkla pārblīves ietekmes mazināšana līdz minimālam līmenim būtu jāuzskata par pieņemamu, ja tīkla pārblīve ir īslaicīga vai tā notiek ārkārtas apstākļos.

(47) Internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot līgumā noteiktos datu apjoma un internetpiekļuves pakalpojumu ātruma ierobežojumus, atklātā internetā nevajadzētu bloķēt, palēnināt, pasliktināt vai diskriminēt noteiktu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to veidus, izņemot ierobežota skaita datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanu. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt tehniski nepieciešamiem, pārredzamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem. Tīkla pārblīves novēršana būtu jāatļauj, ja tīkla pārblīve ir īslaicīga vai tā notiek ārkārtas apstākļos. Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs pierāda to, ka vienāda attieksme pret datplūsmu būs daudz nefektīvāka.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47a) Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48) Būtu jāuzskata, ka uz apjomu balstīti tarifi ir saderīgi ar atklāta interneta principu, ciktāl tie ļauj lietotājiem atbilstoši normālam datu patēriņam izvēlēties tarifu, pamatojoties uz skaidru, pārskatāmu un precīzu informāciju par šādas izvēles nosacījumiem un sekām. Vienlaikus šādiem tarifiem būtu jāļauj internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem labāk pielāgot tīkla jaudas gaidāmajiem datu apjomiem. Ir būtiski, ka lietotāji ir pilnībā informēti, pirms tie piekrīt jebkādiem datu apjoma vai ātruma ierobežojumiem un piemērojamiem tarifiem, un ka tie var nepārtraukti pārraudzīt savu patēriņu un pēc vēlēšanās viegli iegūt pieejamo datu apjomu paplašinājumu.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49) Būtu jāspēj apmierināt lietotāju pieprasījumu pēc pakalpojumiem un lietojumprogrammām, kam nepieciešams augstāks garantētas pakalpojumu kvalitātes līmenis. Šādi pakalpojumi cita starpā var ietvert pārraidi, videokonferences un noteiktas lietojumprogrammas veselības jomā. Tāpēc lietotājiem vajadzētu būt nodrošinātai brīvībai slēgt līgumus par paaugstinātās kvalitātes specializētiem pakalpojumiem vai nu ar internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem, publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vai arī ar satura vai lietojumprogrammu nodrošinātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Ja šādi līgumi ir noslēgti ar internetpiekļuves nodrošinātāju, tam būtu jānodrošina, lai paaugstinātas kvalitātes pakalpojuma dēļ būtiski nepazeminātos internetpiekļuves vispārējā kvalitāte. Turklāt, datplūsmas pārvaldības pasākumi jāpiemēro tā, lai konkurējošie pakalpojumi netiktu diskriminēti.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Turklāt pastāv satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāju pieprasījums attiecībā uz pārraides pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz elastīgiem kvalitātes rādītājiem, tostarp zemākiem prioritātes līmeņiem attiecībā uz datplūsmām, kurām laiks nav svarīgs. Šāda iespēja, ka satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātāji var vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem par šādiem elastīgiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ir nepieciešama specializēto pakalpojumu nodrošināšanā, un ir paredzams, ka tai būs nozīmīga loma tādu jaunu pakalpojumu attīstībā kā iekārtu saziņas (M2M) sakari. Vienlaikus šādai kārtībai būtu jāļauj publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem labāk sabalansēt datplūsmu un novērst tīkla pārblīvi. Tāpēc satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, būtu jāgarantē brīvība slēgt specializētu pakalpojumu līgumus par noteiktiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ciktāl šādi līgumi būtiski neietekmē internetpiekļuves pakalpojumu vispārīgo kvalitāti.

(50) Turklāt pastāv satura un lietojumprogrammu nodrošinātāju un pakalpojumu sniedzēju pieprasījums attiecībā uz pārraides pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz elastīgiem kvalitātes rādītājiem, tostarp zemākiem prioritātes līmeņiem attiecībā uz datplūsmām, kurām laiks nav svarīgs. Šāda iespēja, ka satura vai lietojumprogrammu nodrošinātāji vai pakalpojumu sniedzēji var vienoties ar elektronisko sakaru nodrošinātājiem par šādiem elastīgiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, var būt nepieciešama tādu konkrētu pakalpojumu nodrošināšanā kā iekārtu saziņas (M2M) sakari. Tāpēc arī turpmāk būtu jāgarantē, ka satura un lietojumprogrammu nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji un elektronisko sakaru sniedzēji var brīvi slēgt specializētu pakalpojumu līgumus par noteiktiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ciktāl šādi līgumi neietekmē internetpiekļuves pakalpojumu vispārīgo kvalitāti.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka galalietotāji var efektīvi izmantot šo brīvību lietot piekļuvi atklātajam internetam. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpiemēro uzraudzības un ziņošanas pienākums, un tām būtu jānodrošina publisko elektronisko sakaru nodrošinātāju atbilstība un tādu augstas kvalitātes nediskriminējošu internetpiekļuves pakalpojumu pieejamība, kurus būtiski nepasliktina specializētie pakalpojumi. Iespējamās internetpiekļuves vispārējo traucējumu novērtējumā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā tādus kvalitātes parametrus kā laika grafika un uzticamības parametrus (latentums, vibrācija, paketes pazaudēšana), tīkla sastrēgumu mērogs un ietekme, faktiskais ātrums pretstatā reklamētajam ātrumam, internetpiekļuves pakalpojuma sniegums salīdzinājumā ar specializētajiem pakalpojumiem un kvalitāte galalietotāju uztverē. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām noteikt obligātās pakalpojumu kvalitātes prasības visiem vai atsevišķiem publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu vispārējus internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes traucējumus/pasliktināšanos.

(51) Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka lietotāji var efektīvi izmantot šo brīvību lietot piekļuvi atklātajam internetam. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpiemēro uzraudzības un ziņošanas pienākums, un tām būtu jānodrošina internetpiekļuves pakalpojumu sniedzēju, citu elektronisko sakaru nodrošinātāju un citu pakalpojumu sniedzēju atbilstība un tādu augstas kvalitātes nediskriminējošu internetpiekļuves pakalpojumu pieejamība, kurus būtiski nepasliktina specializētie pakalpojumi. Iespējamās internetpiekļuves vispārējo traucējumu novērtējumā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā tādus kvalitātes parametrus kā laika grafika un uzticamības parametrus (latentums, vibrācija, paketes pazaudēšana), tīkla sastrēgumu mērogs un ietekme, faktiskais ātrums pretstatā reklamētajam ātrumam, internetpiekļuves pakalpojuma sniegums salīdzinājumā ar augstākas kvalitātes pakalpojumiem un kvalitāte lietotāju uztverē. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu izstrādāt sūdzību procedūras, ar kurām nodrošina iedarbīgus, vienkāršus un uzreiz pieejamus pārsūdzības mehānismus lietotājiem, un tām vajadzētu būt pilnvarām noteikt obligātās pakalpojumu kvalitātes prasības visiem vai atsevišķiem internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem, citu elektronisko sakaru nodrošinātājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu vispārējus internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes traucējumus/pasliktināšanos.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52) Pasākumiem, kas nodrošina labāku cenu, tarifu, noteikumu un nosacījumu un pakalpojumu kvalitātes rādītāju pārredzamību un salīdzināmību, tostarp tiem, kas īpaši attiecas uz internetpiekļuves pakalpojumu sniegšanu, būtu jāpalielina galalietotāju spēja optimizēt savu nodrošinātāju izvēli un tādējādi pilnībā gūt labumu no konkurences. Jebkurai brīvprātīgai sertifikācijas shēmai, kas paredzēta interaktīvām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, rokasgrāmatām vai līdzīgiem rīkiem, vajadzētu būt neatkarīgai no elektronisko sakaru nodrošinātājiem, tajā būtu jāizmanto vienkārša un skaidra valoda un jāiekļauj pilnīga un atjaunināta informācija, tai vajadzētu būt pārredzamai metodikai, tai vajadzētu būt drošai un pieejamai saskaņā ar Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādņu 2. versiju un tajā būtu jāparedz efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53) Galalietotājiem pirms pakalpojuma pirkšanas būtu jāsaņem atbilstīga informācija par piedāvātā pakalpojuma cenu un veidu. Šī informācija būtu jāsniedz arī tieši pirms zvana savienojuma, ja zvanam uz konkrēto numuru vai pakalpojumam ir piemērojami īpaši cenas nosacījumi, piemēram, zvani papildu maksas pakalpojumiem, kuriem bieži vien tiek piemērota speciāla likme. Ja šāds pienākums ilguma un to pakalpojumu sniedzēja izmaksu ziņā, kuras attiecas uz tarifa informāciju, ir nesamērīgs salīdzinājumā ar vidējo zvana ilgumu un izmaksu risku, kam galalietotājs ir pakļauts, valstu regulatīvās iestādes var noteikt izņēmumu. Galalietotāji arī būtu jāinformē, ja uz bezmaksas tālruņa numuru attiecas papildu izmaksas.

svītrots

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54) Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu atbilstīgi jāinformē galalietotāji, cita starpā par saviem pakalpojumiem un tarifiem, pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un jebkuriem ierobežojumiem, kā arī par to pakalpojumu un produktu izvēli, kuri veidoti klientiem ar īpašām vajadzībām. Attiecībā uz tādiem tarifu plāniem, kam ir iepriekš noteikts sakaru apjoms, publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vajadzētu arī sniegt informāciju par iespēju patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to pieprasa, pārcelt jebkādu neizmantotu apjomu no iepriekšējā apmaksas termiņa uz pašreizējo periodu. Šī informāciju būtu jāsniedz skaidrā un pārredzamā veidā, tai vajadzētu būt atbilstošai tās dalībvalsts situācijai, kurā pakalpojumi tiek sniegti, un jebkuru kļūdu gadījumā tā būtu jāatjaunina. Nodrošinātāji būtu jāatbrīvo no šādām informācijas prasībām attiecībā uz piedāvājumiem, par kuriem ir bijusi individuāla vienošanās.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56) Līgumi ir nozīmīgs līdzeklis, kas nodrošina galalietotājiem augstu informācijas pārredzamības līmeni un juridisko noteiktību. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu jāsniedz galalietotājiem skaidra un saprotama informācija par visiem būtiskajiem līguma elementiem, pirms līgums kļūst saistošs lietotājam. Informācijai vajadzētu būt obligātai, un to nevajadzētu mainīt, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts, izmantojot secīgu līgumu, kas noslēgts starp galalietotāju un nodrošinātāju. Komisija un dažas valstu regulatīvās iestādes nesen konstatēja nozīmīgas atšķirības starp reklamēto internetpiekļuves pakalpojumu ātrumu un to ātrumu, kurš faktiski bija pieejams galalietotājiem. Tāpēc publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu pirms līguma noslēgšanas jāinformē galalietotāji par ātrumu un citiem pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, kurus tie patiesībā var piegādāt galalietotāja galvenajā atrašanās vietā. Fiksētajiem un mobilajiem datu posmiem parasti pieejamais ātrums ir sakaru pakalpojuma ātrums, ko patērētājs varētu saņemt lielākajā daļā no pakalpojuma izmantošanas laika neatkarīgi no diennakts stundas. Parasti pieejamais ātrums būtu jāaprēķina, ņemot vērā paredzēto ātruma diapazonu, vidējo ātrumu, ātrumu maksimālās slodzes stundās un minimālo ātrumu. Metodoloģija būtu jānosaka BEREC pamatnostādnēs, un to vajadzētu regulāri pārskatīt un atjaunināt, lai atspoguļotu tehnoloģiju un infrastruktūras attīstību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji pirms līguma noslēgšanas sniedz galalietotājiem piekļuvi salīdzināmai informācijai par mobilo tīklu pārklājumu, tostarp par dažādām tehnoloģijām attiecīgajā dalībvalstī, lai galalietotāji varētu pieņemt apzinātus pirkuma lēmumus.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Attiecībā uz galiekārtām līgumos būtu jānorāda jebkuri ierobežojumi, ko nodrošinātājs noteicis saistībā ar iekārtu lietojumu, piemēram, mobilo iekārtu SIM kartes bloķēšanu, un jebkuras maksas saistībā ar līguma izbeigšanu pirms līgumā paredzētā termiņa beigām. Maksas nebūtu jāpiemēro pēc nolīgtā līguma termiņa beigām. Līgumos būtu jānorāda arī pēcpārdošanas pakalpojumu veids, tehniskās apkopes pakalpojumi un nodrošinātie klientu atbalsta pakalpojumi. Ja iespējams, šādā informācijā būtu jāiekļauj arī tehniska informācija, ko sniedz pēc pieprasījuma, attiecībā uz galalietotāja izvēlēto galaiekārtu pareizu darbību. Ja nav konstatēta tehniska nesaderība, šāda informācija būtu jāsniedz bez maksas.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58) Lai izvairītos no šokējošiem rēķiniem, galalietotājiem būtu jāvar definēt maksimālo finanšu ierobežojumu attiecībā uz maksām, kas saistītas ar zvanu un internetpiekļuves pakalpojumu izmantojumu. Šai iespējai vajadzētu būt pieejamai bez maksas un ar atbilstīgu paziņojumu, ko iespējams atkal pēc tam aplūkot tad, kad tuvojas limita sasniegšana. Sasniedzot maksimālo līmeni, galalietotājam vairs nevajadzētu saņemt šos pakalpojumus vai par šiem pakalpojumiem nevajadzētu galalietotājiem piemērot maksas, izņemot gadījumus, kad galalietotāji īpaši pieprasa turpināt pakalpojumu nodrošināšanu, kā paredzēts līgumā ar nodrošinātāju.

(58) Lai izvairītos no šokējošiem rēķiniem, attiecībā uz visiem pēcapmaksas pakalpojumiem galalietotājiem būtu jāvar iepriekš noteikt maksimālo finanšu ierobežojumu attiecībā uz maksām, kas saistītas ar zvanu un internetpiekļuves pakalpojumu izmantojumu. Šai iespējai vajadzētu ietvert atbilstīgu paziņojumu, ko iespējams atkal aplūkot, kad limits ir gandrīz sasniegts.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

58.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58.a) Personas datu apstrādei, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti^1a, kas reglamentē personas datu apstrādi, kuru saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstīs to kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu neatkarīgu publisko iestāžu, uzraudzībā, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē^1b.

________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

^1bEiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

58.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58.b) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, minētajai personas datu apstrādei vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.^1a

__________________

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59) Dalībvalstu pieredze un pieredze, kas ietverta nesenajā Veselības un patērētāju izpildaģentūras pasūtītajā pētījumā, parāda, ka gari līguma darbības periodi un automātiska līguma pagarināšana vai līguma pagarināšana klusuciešot rada nozīmīgu šķērsli nodrošinātāja maiņai. Tāpēc ir vēlams, lai galalietotāji varētu bez jebkādiem izdevumiem izbeigt līgumu sešus mēnešus pēc tā noslēgšanas. Šādā gadījumā galalietotājiem varētu noteikt prasību kompensēt nodrošinātājiem subsidētās galiekārtas atlikušo vērtību vai jebkuru citu īpašo piedāvājumu vērtību proporcionāli laikam. Attiecībā uz līgumiem, kuri pagarināti klusuciešot, būtu jāpiemēro izbeigšana ar viena mēneša brīdinājuma termiņu par izbeigšanu.

svītrots

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63) Lai atbalstītu vienotu kontaktpunktu nodrošināšanu un veicinātu raitas maiņas pieredzi galalietotājiem, maiņas process būtu jāvada saņemošajam publisko elektronisko sakaru nodrošinātājam. Nododošajam publisko elektronisko sakaru nodrošinātājam nebūtu jāatliek vai jātraucē maiņas process. Cik plaši vien iespējams būtu jāizmanto automatizēti procesi un jānodrošina augsts personas datu aizsardzības līmenis. Pārredzamas, precīzas un laicīgas informācijas pieejamībai attiecībā uz nodrošinātāja maiņu būtu jāpalielina galalietotāju uzticēšanās maiņai un vēlēšanās aktīvi piedalīties konkurencē.

(63) Lai veicinātu raitas maiņas pieredzi galalietotājiem, BEREC būtu jāpilnvaro pieņemt pamatnostādnes, kurās ir noteikta saņemošā un nosūtošā sakaru nodrošinātāja atbildība nodrošinātāja maiņas un numura pārnešanas procesā, cita starpā nodrošinot, ka nosūtošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs nekavē vai netraucē maiņas procesu, ka šis process ir pēc iespējas automatizēts un tiek garantēts augsts personas datu aizsardzības līmenis. Minētajās pamatnostādnēs būtu jāizklāsta arī jautājums par to, kā nodrošināt galalietotāju pieredzes nepārtrauktību, tostarp izmantojot tādus identifikatorus kā e-pasta adreses, piemēram, iespēju izvēlēties e-pasta pāradresāciju. Pārredzamas, precīzas un laicīgas informācijas pieejamībai attiecībā uz nodrošinātāja maiņu būtu jāpalielina galalietotāju uzticēšanās maiņai un vēlēšanās aktīvi piedalīties konkurencē.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(64) Līgumi ar nododošajiem nodrošinātājiem, kas sabiedrībai nodrošina elektroniskos sakarus, būtu jāatceļ automātiski pēc maiņas veikšanas, neprasot nekādas papildu darbības no galalietotājiem. Iepriekš apmaksātu pakalpojumu gadījumā jebkurš neiztērēts kredīta atlikums būtu jāatmaksā patērētājam, kurš veic maiņu.

svītrots

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(65) Mainot tādus nozīmīgus identifikatorus kā e-pasta adrese, galalietotājiem nepieciešams sajust nepārtrauktību. Tāpēc, kā arī lai nodrošinātu, ka netiek zaudēti e-pasta sakari, būtu jānodrošina iespēja galalietotājiem bez maksas izvēlēties e-pasta pārsūtīšanas iespēju, ko piedāvā nododošais internetpiekļuves pakalpojuma nodrošinātājs, gadījumos, kad galalietotājam ir e-pasta adrese, ko nodrošina nododošais nodrošinātājs.

svītrots

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

68. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68) Lai ņemtu vērā tirgus un tehnisko attīstību, attiecībā uz pielikumu pieņemšanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši svarīgi, lai, veicot sagatavošanās darbu, Komisija īsteno atbilstīgu apspriešanu, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

svītrots

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70) Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra atļauju izsniegšanas saskaņošanu un koordinēšanu, nelielas zonas bezvadu piekļuves punktu īpašībām, koordināciju starp dalībvalstīm saistībā ar radiofrekvenču spektra piešķiršanu, detalizētākiem tehniskajiem un metodiskajiem noteikumiem saistībā ar Eiropas virtuālajiem piekļuves produktiem un piekļuves internetam un datplūsmas saprātīgas pārvaldības nodrošināšanu un pakalpojuma kvalitāti, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011²⁵.

(70) Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra atļauju izsniegšanas saskaņošanu un koordinēšanu, nelielas zonas bezvadu piekļuves punktu īpašībām un taisnīgas izmantošanas kritērijiem, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011²⁵.

____________________

²⁵Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71) Lai nodrošinātu saskaņotību starp mērķi un pasākumiem, kas nepieciešami, lai izveidotu elektronisko sakaru vienoto tirgu saskaņā ar šo regulu un atsevišķiem spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem un lai ņemtu vērā attīstībā esošās lēmumu pieņemšanas prakses galvenos elementus, būtu jāgroza Direktīvas 2002/21/EK, 2002/20/EK un 2002/22/EK un Regula Nr. 531/2012. Tas ietver noteikuma izveidi Direktīvai 2002/21/EK un saistītajām direktīvām, kas jālasa saistībā ar šo regulu, Komisijas pastiprinātu pilnvaru ieviešanu, lai nodrošinātu saskaņotību ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko piemēro Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū Eiropas apspriešanas mehānisma kontekstā, to kritēriju saskaņošanu, kuri pieņemti attiecīgo tirgu definīcijas un konkurences novērtēšanai, paziņošanas sistēmas pieņemšanu saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, ņemot vērā vienoto ES atļauju izsniegšanu, kā arī to noteikumu atcelšanu, kuri attiecas uz galalietotāju tiesību obligāto saskaņošanu, kā paredzēts Direktīvā 2002/22/EK, un kuri kļuvuši lieki pilnīgās saskaņošanas dēļ, kuru nodrošina šī regula.

(71) Lai nodrošinātu saskaņotību starp mērķi un pasākumiem, kas nepieciešami nolūkā sasniegt šīs regulas mērķus, un atsevišķiem spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem, būtu jāgroza Direktīvas 2002/21/EK, 2002/20/EK un 2002/22/EK un Regula Nr. 531/2012 un Regula (EK) Nr. 1211/2009, kā arī Lēmums Nr. 243/2012/ES. Tas ietver to kritēriju saskaņošanu, kuri pieņemti attiecīgo tirgu definīcijas un konkurences novērtēšanai, paziņošanas sistēmas pieņemšanu saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, kā arī to noteikumu atcelšanu, kuri attiecas uz galalietotāju tiesību obligāto saskaņošanu, kā paredzēts Direktīvā 2002/22/EK, un kuri kļuvuši lieki saskaņošanas dēļ, kuru nodrošina šī regula.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

72. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(72) Savienībās mobilo sakaru tīkls vēl aizvien ir sadrumstalots, un neviens tīkls neaptver visas dalībvalstis. Rezultātā, lai nodrošinātu mobilo sakaru pakalpojumus saviem iekšzemes klientiem, kuri ceļo Savienības teritorijā, viesabonēšanas nodrošinātājiem jāiegādājas vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi no operatoriem apmeklētajā dalībvalstī. Šādas vairumtirdzniecības maksas rada būtisku šķērsli viesabonēšanas pakalpojumu nodrošināšanai tādā cenu līmenī, kas atbilstu iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem. Tādēļ būtu jāpieņem turpmāki pasākumi, kas veicinātu šo maksu pazemināšanu. Komerciāli vai tehniski līgumi starp viesabonēšanas nodrošinātājiem, kas ļauj virtuāli paplašināt līgumslēdzēju tīklu pārklājumu visā Savienības teritorijā, ir paņēmiens, kā internalizēt vairumtirdzniecības izmaksas. Lai sniegtu atbilstošu stimulu, būtu jāpielāgo konkrēti reglamentējošie pienākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 531/2012²⁶. Jo īpaši gadījumos, kad viesabonēšanas nodrošinātāji, izmantojot savus tīklus vai divpusējus vai daudzpusējus līgumus, nodrošina, ka visiem klientiem Savienībā pēc noklusējuma tiek piedāvāti viesabonēšanas tarifi iekšzemes tarifu līmenī, iekšzemes nodrošinātāju pienākumam nodrošināt klientiem piekļuvi jebkura cita viesabonēšanas nodrošinātāja balss, SMS un datu pārraides pakalpojumiem nebūtu jāattiecas uz šādiem nodrošinātājiem, ņemot vērā pārejas periodu, kad šāda piekļuve jau tikusi sniegta.

svītrots

__________________

²⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.).

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

73. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73) Divpusēji vai daudzpusēji viesabonēšanas līgumi var ļaut mobilo sakaru operatoram raudzīties uz savu iekšzemes klientu viesabonēšanu partneru tīklos kā uz zināmā mērā līdzvērtīgu pakalpojumu nodrošināšanai šādiem klientiem savos tīklos ar attiecīgu ietekmi uz savu mazumtirdzniecības cenu līmeni par šādu virtuālu tīkla pārklājumu visā Savienībā. Vairumtirdzniecības līmenī šāda kārtība ļautu izstrādāt jaunus viesabonēšanas produktus un tādējādi paplašinātu izvēli un palielinātu konkurenci mazumtirdzniecības līmenī.

svītrots

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

74. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74) Ar Eiropas Digitalizācijas programmu un Regulu Nr. 531/2012 ir noteikts politikas mērķis — panākt, lai starpība starp viesabonēšanas un iekšzemes tarifiem tuvinātos nullei. Praktiski tas nozīmē, ka, regulāri ceļojot Savienības teritorijā, klientiem, kuri pieder pie jebkuras no plašā iekšzemes patēriņa kategorijām, kas identificētas pēc puses dažādajām iekšzemes mazumtirdzniecības paketēm, būtu jāspēj droši replicēt tipiskos iekšzemes patēriņa ieradumus, kas paredzēti viņu attiecīgajās iekšzemes pakalpojumu mazumtirdzniecības paketēs, bez citām papildu izmaksām kā tikai attiecīgajiem iekšzemes tarifiem. Esošajā komercpraksē šādas plašas kategorijas var noteikt pēc, piemēram, diferencēšanas iekšzemes mazumtirdzniecības paketēs starp priekšapmaksas un pēcapmaksas klientiem; tikai-GSM paketēm (t. i., balss, SMS); paketēm, kas pielāgotas dažādam patēriņa apjomam; paketēm attiecīgi korporatīvai un plaša patēriņa lietošanai; mazumtirdzniecības paketēm ar cenām par patērēto vienību un tām, kas par fiksētu maksu nodrošina noteiktu vienību skaitu (piemēram, sarunu minūtes, datu megabaitus) neatkarīgi no faktiskā patēriņa. Savienības mobilo sakaru tirgos klientiem pieejamais plašais mazumtirdzniecības tarifu plānu un pieejamo pakešu klāsts atbilst dažādajām lietotāju prasībām, kas saistās ar konkurences tirgus apstākļiem. Minētā elastība iekšzemes tirgos būtu jāatspoguļo arī Savienības iekšējās viesabonēšanas vidē, ņemot vērā, ka pēc viesabonēšanas nodrošinātāju vajadzība pēc vairumtirdzniecības resursiem no neatkarīgiem tīkla operatoriem citās dalībvalstīs aizvien var attaisnot ierobežojumu noteikšanu, atsaucoties uz saprātīgu izmantošanu, ja šādam viesabonēšanas patēriņam piemēro iekšzemes tarifus.

svītrots

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75) Tā kā pirmām kārtām viesabonēšanas nodrošinātājiem pašiem būtu jāizvērtē saprātīgs apjoms attiecībā uz balss, SMS un datu pārraidi, ko iekļaut iekšzemes tarifos dažādu mazumtirdzniecības pakešu ietvaros, valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāuzrauga tas, kā viesabonēšanas nodrošinātāji piemēro šādus saprātīgus izmantošanas ierobežojumus, un jānodrošina, ka līgumos patērētājam skaidrā un nepārprotamā veidā ierobežojumi ir konkrēti definēti attiecībā uz detalizētu kvantificētu informāciju. Šādi rīkojoties, valstu kompetentajām iestādēm būtu maksimāli jāņem vērā attiecīgie BEREC norādījumi. Minētajos norādījumos BEREC būtu jānosaka dažādi lietošanas modeļi, kas balstīti uz balss, datu pārraides un SMS lietošanas tendencēm Savienības līmenī, kā arī tas, kā mainās prasības attiecībā uz bezvadu datu patēriņu.

(75) Tā kā viesabonēšanas nodrošinātājiem pašiem būtu jāizvērtē saprātīgs apjoms attiecībā uz balss, SMS un datu pārraidi, ko iekļaut iekšzemes tarifos dažādu mazumtirdzniecības pakešu ietvaros, tie –– neraugoties uz mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksas atcelšanu 2015. gada 15. decembrī –– attiecībā uz regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, ko nodrošina vietēji noteikto cenu līmenī, var piemērot taisnīgas izmantošanas klauzulu, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritērijiem. Šādus kritērijus būtu jāpiemēro tādā veidā, ka patērētāji, periodiski ceļojot Eiropas Savienībā, spēj ar pārliecību veikt tādu pašu patēriņu kā mājās, izmantojot savu attiecīgo valstu mazumtirdzniecības paketes. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāuzrauga tas, kā viesabonēšanas nodrošinātāji piemēro šādus taisnīgus izmantošanas ierobežojumus, un jānodrošina, ka līgumos patērētājam skaidrā un nepārprotamā veidā ierobežojumi ir konkrēti definēti attiecībā uz detalizētu kvantificētu informāciju. Šādi rīkojoties, valstu regulatīvajām iestādēm būtu maksimāli jāņem vērā attiecīgie BEREC norādījumi, pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, lai attiecībā uz viesabonēšanas nodrošinātāju mazumtirdzniecības līgumiem piemērotu taisnīgas izmantošanas kritērijus. Minētajos norādījumos BEREC būtu jānosaka dažādi lietošanas modeļi, kas balstīti uz balss, datu pārraides un SMS lietošanas tendencēm Savienības līmenī, kā arī tas, kā mainās prasības attiecībā uz bezvadu datu patēriņu. Maksimālajiem Eiropas tarifa cenu ierobežojumiem joprojām būtu jānodrošina aizsargājoši ierobežojami attiecībā uz maksām par patēriņu, kas pārsniedz taisnīgas izmantošanas ierobežojumus, kamēr spēkā ir Regula (ES) Nr.531/2012.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76) Turklāt būtiskiem samazinājumiem mobilo sakaru terminēšanas pakalpojumiem visā Savienībā nesenā pagātnē nebūtu jāļauj izskaust papildu viesabonēšanas maksu par ienākošajiem zvaniem.

(76) Lai nodrošinātu saprotamību un juridisko noteiktību, 2015. gada 15. decembris būtu jānosaka kā datums, kurā tiek pārtrauktas mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu papildmaksas, kuras sāka piemērot, pieņemot Regulu (EK) Nr. 717/2007. Turklāt Komisijai būtu līdz 2015. gada 30. jūnijam un pirms minētās mazumtirdzniecības uzcenojumu galīgās atcelšanas jāziņo par visām izmaiņām, kas jāveic vairumtirdzniecības likmēs vai vairumtirdzniecības tirgus mehānismos, ņemot vērā arī mobilo savienojumu pabeigšanas tarifus, ko visā Savienībā piemēro viesabonēšanai.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

77. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(77) Lai nodrošinātu BEREC darbībām stabilitāti un stratēģisko virsvadību, BEREC Regulatoru valde būtu jāpārstāv pilna laika priekšsēdētājam, ko, ņemot vērā nopelnus, prasmes, zināšanas par elektronisko sakaru tirgiem un tirgus dalībniekiem, kā arī pieredzi saistībā ar uzraudzību un regulējumu, pēc Regulatoru valdes organizētas atklātas atlases procedūras ar komisijas līdzdalību ievēlē Regulatoru valde. Pirmā Regulatoru valdes priekšsēdētāja iecelšanai Komisijai cita starpā būtu jāsastāda pretendentu saraksts, ņemot vērā nopelnus, prasmes, zināšanas par elektronisko sakaru tirgiem un tirgus dalībniekiem, kā arī pieredzi saistībā ar uzraudzību un regulējumu. Nākamajām iecelšanas reizēm saskaņā ar šo regulu sastādītā ziņojumā būtu jāpārskata iespēja izmantot Komisijas sastādītu pretendentu sarakstu. Tādējādi BEREC birojs sastāvētu no Regulatoru valdes priekšsēdētāja, Vadības komitejas un administratīvā vadītāja.

svītrots

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

78. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78) Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012.

(78) Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012, kā arī Lēmums 243/2012/ES.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

79. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(79) Gadījumos, kad Komisija uzskata, ka tas nepieciešams šīs regulas noteikumu īstenošanai, tā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 var lūgt BEREC atzinumu.

(79) Gadījumos, kad tas nepieciešams šīs regulas noteikumu īstenošanai, Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 būtu jālūdz BEREC atzinums.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

79.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(79 a) Saskaņā ar prasību Eiropas Parlamenta rezolūcijā par īstenošanas ziņojumu par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektroniskajām komunikācijām^1aelektronisko sakaru regulējums būtu jāpārskata. Pārskatīšana būtu jāveic, pamatojoties uz regulējuma ietekmes ex-post novērtējumiem, kas tika veikti kopš 2009. gada, konsultējoties par visiem jautājumiem un veicot rūpīgu to priekšlikumu paredzamo seku ex-ante novērtējumu, kuru ir izkristalizējušies pārskatīšanas rezultātā. Priekšlikumi būtu jāiesniedz pietiekami savlaicīgi, lai likumdevējs varētu tos pienācīgi izvērtēt un apspriest.

____________

^1aP7_TA(2013)0454

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī regula ievieš regulatīvos principus un detalizētus noteikumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā izveidotu vienoto Eiropas elektronisko sakaru tirgu, kurā:

1. Šī regula ievieš noteikumus, kas vajadzīgi, lai:

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) elektronisko sakaru pakalpojumu un tīklu nodrošinātāji ir tiesīgi, spējīgi un stimulēti attīstīt, paplašināt un ekspluatēt savus tīklus un sniegt pakalpojumus neatkarīgi no tā, kur sakaru nodrošinātājs veic uzņēmējdarbību vai kurā Savienības dalībvalstī atrodas tā klienti;

(a) atvieglinātu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un tīklu nodrošinātājiem iespējas praksē piemērot savas tiesības ekspluatēt savus tīklus un sniegt pakalpojumus neatkarīgi no tā, kur sakaru nodrošinātājs veic uzņēmējdarbību vai kurā Savienības dalībvalstī atrodas tā klienti, izmantojot saskaņotu un vienkāršotu paziņošanas sistēmu, kas balstīta uz vienotu paraugu;

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir tiesības un iespējas izmantot konkurētspējīgus, drošus un uzticamus elektronisko sakaru pakalpojumus neatkarīgi no tā, no kuras Savienības dalībvalsts tie tiek sniegti, un tie netiek apgrūtināti ar pārrobežu ierobežojumiem vai nepamatotām papildu izmaksām.

(b) atvieglinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespējas praksē piemērot tiesības izmantot konkurētspējīgus, drošus un uzticamus elektronisko sakaru pakalpojumus, lai ar vienotiem noteikumiem garantētu augstus viņu personas datu aizsardzības, privātuma un drošības standartus, novēršot pārrobežu ierobežojumu radītos šķēršļus vai nepamatotas papildu izmaksas un sodus,

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba) ievestu saskaņotāku Savienības regulējumu, lai bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumu sniegšanas nolūkā harmonizētu radiofrekvenču spektru;

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb) risinātu jautājumu par nepamatotu papildmaksu pakāpenisku pārtraukšanu attiecībā uz Savienībā pastāvošajiem viesabonēšanas sakariem.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajā regulā noteikti jo īpaši tie regulatīvie principi, pēc kuriem savas kompetences ietvaros Komisija, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) un valstu kompetentās iestādes rīkojas saistībā ar Direktīvām 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK, lai:

2. Šajā regulā noteikti jo īpaši tie regulatīvie principi, pēc kuriem savas kompetences ietvaros Komisija, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC), kā arī valstu un reģionālās kompetentās iestādes rīkojas saistībā ar Direktīvām 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK, lai:

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) nodrošinātu vienkāršotus, paredzamus un vienveidīgus regulatīvos nosacījumus attiecībā uz galvenajiem administratīvajiem un komerciālajiem parametriem, tostarp atsevišķu tādu pienākumu proporcionalitāti, kurus var uzlikt saskaņā ar tirgus analīzi;

svītrots

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) veicinātu ilgtspējīgu konkurenci vienotajā tirgū un Savienības konkurētspēju pasaulē, kā arī attiecīgi samazinātu nozarei specifisku tirgus regulējumu, kad šie mērķi ir sasniegti;

svītrots

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kas sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu;

(c) sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kā arī nodrošinātu, ka tie sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu neatkarīgi no to atrašanās vietas Savienībā;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) sekmētu inovatīvu un augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu;

svītrots

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) bezvadu platjoslas pakalpojumu jomā nodrošinātu radiofrekvenču spektra ļoti efektīvu izmantošanu, neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas vispārējo atļauju režīms vai individuālās izmantošanas tiesības, veicinot inovāciju, ieguldījumus, darbvietas un galalietotāju ieguvumus;

svītrots

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) apmierinātu iedzīvotāju un galalietotāju vajadzības pēc interneta pieslēguma, uzlabojot apstākļus ieguldījumu veikšanai, kas paplašinātu tīklu piekļuves un pakalpojumu izvēli un paaugstinātu to kvalitāti, un sekmējot mobilitāti visā Savienībā un sociālo un teritoriālo integrāciju.

svītrots

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai nodrošinātu 2. punktā izklāstīto galveno regulatīvo principu īstenošanu, šajā regulā arī izklāstīti vajadzīgie detalizētie noteikumi par:

svītrots

(a) ES vienoto atļauju Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem;

(b) regulatīvo nosacījumu turpmāku konverģenci attiecībā uz to tiesisko aizsardzības līdzekļu nepieciešamību un samērīgumu, kuru nodrošināšanu valstu regulatīvās iestādes noteikušas par Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju pienākumu;

(c) konkrētu platjoslas piekļuves vairumtirdzniecības produktu harmonizētu nodrošināšanu Savienības līmenī saskaņā ar vienveidīgiem regulatīviem nosacījumiem;

(d) koordinētu Eiropas sistēmu, kurā harmonizētu radiofrekvenču spektru piešķir bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumiem, tādējādi Eiropā izveidojot bezvadu telpu;

(e) to noteikumu harmonizāciju, kas attiecas uz galalietotāju tiesībām, un efektīvas konkurences veicināšanu mazumtirgos, tādējādi radot elektronisko sakaru Eiropas patērētāju telpu;

(f) tādu nepamatotu papildmaksu pakāpenisku pārtraukšanu, kas noteiktas sakariem Savienības iekšienē un viesabonēšanai Savienībā.

Pamatojums

Pārceļot šajā regulas priekšlikumā ietvertās patērētāju tiesības uz Universālo pakalpojumu direktīvu, nav vajadzības saglabāt tās šajā regulas projektā.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Šīs regulas noteikumi neskar Savienības tiesību acquis, ar ko reglamentē datu aizsardzību, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) „Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un tieši vai ar viena vai vairāku meitasuzņēmumu starpniecību nodrošina vai plāno nodrošināt elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī un kuru nevar uzskatīt par cita elektronisko sakaru nodrošinātāja meitasuzņēmumu;

svītrots

Pamatojums

Ar šīm normām tiek ieviesta ļoti sarežģīta struktūra, kurai ir paredzēta neparedzama uzraudzības struktūra. Visi šādi priekšlikumi būtu rūpīgi un izsmeļoši jāapspriež un līdz ar to arī jāanalizē visa regulējuma pārskatīšanas laikā.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) „meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kurā citam uzņēmumam tieši vai netieši:

svītrots

(i) ir pilnvaras izmantot vairāk nekā pusi balsstiesību vai

(ii) ir pilnvaras iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes, valdes vai uzņēmuma likumīgās pārstāvības struktūru locekļu, vai

(iii) ir tiesības vadīt uzņēmuma darījumus;

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) „ES vienotā atļauja” ir tiesiskais satvars, kas, pamatojoties uz vispārējo atļauju piederības dalībvalstī un saskaņā ar šo regulu, piemērojams Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam visā Savienībā;

svītrots

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) „piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta;

svītrots

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) „galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir uzņēmējdarbības vieta tajā dalībvalstī, kurā tiek pieņemti galvenie lēmumi par ieguldījumiem elektronisko sakaru pakalpojumos vai tīklos un šo pakalpojumu un tīklu nodrošināšanu Savienībā;

svītrots

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) „uzņēmējdalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus;

svītrots

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) „harmonizēts radiofrekvenču spektrs bezvadu platjoslas sakariem” ir radiofrekvenču spektrs, kura pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumi ir harmonizēti Savienības līmenī, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK²⁷, un kuru izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav apraides pakalpojumi;

(8) „harmonizēts radiofrekvenču spektrs bezvadu platjoslas sakariem” ir radiofrekvenču spektrs, kura pieejamības, efektivitātes un primārās izmantošanas nosacījumi ir harmonizēti Savienības līmenī saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 676/2002/EK²⁷ noteikumiem un kuru izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav apraides pakalpojumi;

__________________

²⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums, OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp).

²⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums, OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp).

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) „tuvas darbības bezvadu piekļuves punkts” ir mazas jaudas un maza darbības attāluma neliela iekārta, kas nodrošina piekļuvi bezvadu tīklam un kas var būt un var nebūt daļa no publiskā zemes mobilo sakaru tīkla, un aprīkota ar vienu vai vairākām vizuāli neuzkrītošām antenām, sabiedrībai nodrošinot bezvadu piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem neatkarīgi no pamattīkla topoloģijas;

(9) „tuvas darbības bezvadu piekļuves punkts” ir mazas jaudas un maza darbības attāluma neliela iekārta, kas nodrošina piekļuvi bezvadu tīklam, izmantojot licencētu radiofrekvenču spektru vai licencēta un bezlicences frekvenču spektra kombināciju, un kas var būt un var nebūt daļa no publiskā zemes mobilo sakaru tīkla, un aprīkota ar vienu vai vairākām vizuāli neuzkrītošām antenām, sabiedrībai nodrošinot bezvadu piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem neatkarīgi no pamattīkla topoloģijas;

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) „lokālais radiotīkls” (RLAN) ir mazas jaudas un maza darbības attāluma bezvadu piekļuves sistēma ar zemu interferences risku attiecībā uz citām šādām sistēmām, ko tuvumā izmanto citi lietotāji, neekskluzīvi lietojot spektru, kura pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumi šajā nolūkā ir harmonizēti Savienības līmenī;

(10) „lokālais radiotīkls” (RLAN) ir mazas jaudas un maza darbības attāluma bezvadu piekļuves sistēma ar zemu interferences risku attiecībā uz citām šādām sistēmām, ko tuvumā izmanto citi lietotāji, lietojot spektru, kuram nav nepieciešama licence un kura pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumi šajā nolūkā ir harmonizēti Savienības līmenī;

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) „platjoslas virtuālā piekļuve” ir viens no platjoslas tīklu vairumtirdzniecības piekļuves tipiem, ko veido virtuālā tīkla savienojums ar klienta telpām jebkādā piekļuves tīkla arhitektūrā, izņemot fizisko atsaisti, un attiecībā uz kuru ieviesta pārraidīšana uz noteiktu skaitu pārslēgšanas punktu un ietverti īpaši tīkla elementi, īpaši tīkla funkcionālie pielietojumi un papildu IT sistēmas;

svītrots

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) „nodrošinātas pakalpojumu kvalitātes (ASQ) savienojamības produkts” ir produkts, kurš ir darīts pieejams interneta protokola (IP) apmaiņas punktā, ļaujot klientiem izveidot IP savienojumu starp starpsavienojuma punktu un vienu vai vairākiem pieslēgumpunktiem fiksētā tīkla un ļaujot sasniegt noteiktus pilna savienojuma tīkla veiktspējas līmeņus, un kuru izmanto, lai galalietotājiem sniegtu specifiskus pakalpojumus ar noteiktu garantētu pakalpojumu kvalitāti, ko nosaka atbilstīgi noteiktiem parametriem;

svītrots

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) „tālsakari” ir balss zvanu vai SMS īsziņu pakalpojumi, kuru saņēmējs atrodas ārpus vietējās centrāles un reģionālās tarifikācijas zonām, kas identificētas atbilstīgi nacionālajā numerācijas plānā noteiktajiem ģeogrāfiskā apgabala kodiem;

svītrots

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) „interneta piekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina interneta savienojamību un tādējādi gandrīz visu internetam pieslēgto punktu savienojamību neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas;

(14) „internetpiekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina interneta savienojamību un tādējādi gandrīz visu internetam pieslēgto punktu savienojamību neatkarīgi no izmantotajām tīkla tehnoloģijām vai galiekārtas;

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) „specializētais pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums vai jebkāds cits pakalpojums, kurš nodrošina spēju piekļūt specifiskam saturam, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, vai to kombinācijai un kura tehniskie raksturlielumi tiek kontrolēti pilnā savienojumā vai dod iespēju nosūtīt vai saņemt datus no noteikta skaita iesaistīto personu vai galalietotāju, un šādu pakalpojumu nelaiž tirgū un plaši neizmanto interneta piekļuves pakalpojuma aizstāšanas nolūkā;

(15) specializētais pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums, kurš, izmantojot loģiski nošķirtu spēju un balstoties uz stingru pieejas kontroli, ir optimizēts, lai nodrošinātu piekļuvi specifiskam saturam, lietojumprogrammām, pakalpojumiem vai to kombinācijai un lai visā pakalpojuma gaitā nodrošinātu uzlabotu kvalitāti, un kuru nelaiž tirgū vai neizmanto internetpiekļuves pakalpojuma aizstāšanas nolūkā;

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 16. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) „saņemošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, uz kuru tiek pārvietots tālruņa numurs vai pakalpojums;

svītrots

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) „nododošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, no kura tiek pārvietots tālruņa numurs vai pakalpojums.

svītrots

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus visā Savienībā un īstenot tiesības, kas saistītas ar šādu tīklu un pakalpojumu nodrošināšanu ikvienā dalībvalstī, kurā tas darbojas saskaņā ar ES vienoto atļauju, attiecībā uz kuru jāievēro tikai paziņošanas prasības, kas izklāstītas 4. pantā.

1. Visiem elektronisko sakaru nodrošinātājiem ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus visā Savienībā un īstenot tiesības, kas saistītas ar šādu tīklu un pakalpojumu nodrošināšanu ikvienā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neskarot Regulu (ES) Nr. 531/2012, Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam jāievēro noteikumi un nosacījumi, ko saskaņā ar Savienības tiesību aktiem piemēro attiecīgajā dalībvalstī, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

svītrots

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atkāpjoties no Direktīvas 2002/20/EK 12. panta, Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam pienākumu segt uzņēmējdalībvalstī piemērojamās administratīvās maksas var uzlikt tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī tā gada apgrozījums elektronisko sakaru pakalpojumu jomā par 0,5 % pārsniedz kopējo apgrozījumu valsts elektronisko sakaru pakalpojumu nozarē. Iekasējot šīs maksas, ņem vērā tikai attiecīgajā dalībvalstī sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu apgrozījumu.

svītrots

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Atkāpjoties no Direktīvas 2002/22/EK 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta, Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam pienākumu veikt iemaksas, lai uzņēmējdalībvalstī sadalītu universālā pakalpojuma saistību neto izmaksas, var uzlikt tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī tā gada apgrozījums elektronisko sakaru pakalpojumu jomā par 3 % pārsniedz kopējo apgrozījumu valsts elektronisko sakaru pakalpojumu nozarē. Iekasējot šādas iemaksas, ņem vērā tikai apgrozījumu attiecīgajā dalībvalstī.

svītrots

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam objektīvi līdzvērtīgās situācijās ir tiesības saņemt vienlīdzīgu attieksmi no dažādu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm.

5. Dalībvalstu regulatīvās iestādes līdzīgos apstākļos ievēro vienlīdzīgu attieksmi pret visiem elektronisko sakaru nodrošinātājiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

3. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ja uzņēmumu starpā notiek strīds, kurā ir iesaistīts Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs un kurš radies par pienākumiem, kas uzņēmējdalībvalstī piemērojami saskaņā ar Direktīvām 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK, šo regulu vai Regulu (ES) Nr. 531/2012, Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs var apspriesties ar piederības dalībvalsts regulatīvo iestādi, kas var sniegt atzinumu, lai nodrošinātu konsekventas regulējuma prakses izveidi. Valsts regulatīvā iestāde uzņēmējdalībvalstī rūpīgi ņem vērā atzinumu, ko, lemjot par strīdu, izdevusi piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde.

svītrots

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāji, kuriem šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, 4. pantā minēto paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 2016. gada 1. jūlijā.

svītrots

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šī iedaļa attiecas uz harmonizētu radiofrekvenču spektru, kas izmantojams bezvadu platjoslas sakariem.

1. Šī iedaļa attiecas uz harmonizētu radiofrekvenču spektru, kas izmantojams bezvadu platjoslas sakariem, saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK, Lēmumu Nr. 676/2002/EK un Lēmumu Nr. 243/2012.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šī iedaļa neskar dalībvalstu tiesības gūt labumu no nodevām, kas noteiktas, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra resursu optimālu izmantošanu saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 13. pantu, un organizēt un izmantot savu radiofrekvenču spektru sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības un aizsardzības nolūkos, garantējot tādu vispārējas nozīmes mērķu īstenošanu kā kultūras daudzveidība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Īstenojot šajā iedaļā piešķirtās pilnvaras, Komisija rūpīgi ņem vērā visus attiecīgos atzinumus, ko sniegusi ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK²⁸ izveidotā Radiofrekvenču spektra politikas grupa, un visas regulatīvo iestāžu paraugprakses, ziņojumus vai padomus, ko BEREC sniedz par savā kompetencē esošiem jautājumiem.

_______________

______________

²⁸Komisijas 2002. gada 26. jūlija Lēmums 2002/622/EK, ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu (OV L 198, 27.7.2002., 49. lpp.).

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a pants

Dažu ar individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu saistīto aspektu saskaņošana un to termiņi

1. Neskarot Direktīvu 2002/21/EK vai konkurences noteikumu piemērošanu uzņēmumiem, attiecībā uz radiofrekvenču spektra vai atsevišķu tā daļu izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu, kā norādīts Lēmuma Nr. 243/2012/ES 6. panta 8. punktā, piemēro šādus noteikumus:

a) dalībvalstis detalizētu aktuālo informāciju par visām šādām izmantošanas tiesībām dara publiski pieejamu standartizētā veidā elektroniski;

b) dalībvalstis nedrīkst liegt atļauju šādu tiesību nodošanai vai iznomāšanai esošam šādu izmantošanas tiesību turētājam;

c) gadījumos, uz kuriem neattiecas b) apakšpunkta noteikumi, dalībvalstis var liegt nodošanu vienīgi tādā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka pastāv nepārprotams risks, ka jaunais tiesību turētājs nespēs izpildīt spēkā esošos izmantošanas tiesību nosacījumus;

d) gadījumos, uz kuriem neattiecas b) apakšpunkts, dalībvalstis nedrīkst liegt šādu tiesību iznomāšanu, ja nododošais turētājs arī turpmāk uzņemas saistības par izmantošanas tiesību spēkā esošo nosacījumu izpildi.

2. Administratīvā maksa, kas uzņēmumiem tiek noteikta saistībā ar spektra nodošanas vai iznomāšanas pieteikuma apstrādi, sedz vienīgi administratīvās izmaksas, kas rodas pieteikuma apstrādes procesā, tostarp par tādu papildpasākumu veikšanu kā, piemēram, jaunu izmantošanas tiesību izsniegšana. Šo maksu nosaka objektīvā, pārredzamā un samērīgā veidā, samazinot papildu administratīvās un vienlaicīgi radītās papildu izmaksas līdz minimālam apmēram. Attiecībā uz maksu, kas tiek noteikta saskaņā ar šo punktu, piemēro Direktīvas 2002/20/EK 12. panta 2. punkta noteikumus.

3. Visas spektra izmantošanas tiesības piešķir uz termiņu, kas nav mazāks par 25 gadiem, un visos gadījumos uz termiņu, kas ir piemērots ieguldījumu un konkurences stimulēšanai un neveicina radiofrekvenču spektra nepietiekamu izmantošanu vai „uzkrāšanu”. Dalībvalstis var piešķirt izmantošanas tiesības uz nenoteiktu laiku.

4. Dalībvalstis var paredzēt samērīgu un nediskriminējošu tiesību atsaukšanu, tostarp tādu, kuru minimālais termiņš ir 25 gadi, lai nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu, tostarp arī nolūkā īstenot spektra pārvaldību, nacionālās drošības vajadzībām, licences noteikumu pārkāpumu, saskaņotu joslas izmantošanas izmaiņu un nodevu nemaksāšanas gadījumā.

5. Visu spēkā esošo spektra izmantošanas tiesību termiņš ar šo regulu tiek pagarināts līdz 25 gadiem, sākot no piešķiršanas datuma, neskarot citus ar šādām izmantošanas tiesībām un nenoteikta termiņa izmantošanas tiesībām saistītos nosacījumus.

6. Minimālā 25 gadu licences termiņa ieviešana nedrīkst traucēt regulatoriem izsniegt pagaidu licences un sekundārās saskaņotas joslas izmantošanas licences.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valstu kompetentās iestādes radiofrekvenču spektra jomā palīdz izveidot bezvadu telpu, kurā nodrošināta ieguldījumu un konkurences apstākļu konverģence ātrdarbīgu bezvadu platjoslas sakaru jomā un kura ļauj plānot un nodrošināt integrētus vairākas teritorijas pārklājošus tīklus un pakalpojumus un apjomradītus ietaupījumus, tādējādi veicinot inovāciju, ekonomikas izaugsmi un ilgtermiņa ieguvumus galalietotājiem.

Neskarot vispārējas nozīmes mērķus, valstu kompetentās iestādes radiofrekvenču spektra jomā palīdz izveidot bezvadu telpu, kurā nodrošināta ieguldījumu un konkurences apstākļu konverģence ātrdarbīgu bezvadu platjoslas sakaru jomā un kura ļauj plānot un nodrošināt integrētus, sadarbspējīgus, atklātus, vairākas teritorijas pārklājošus tīklus un pakalpojumus un apjomradītus ietaupījumus, tādējādi veicinot inovāciju, ekonomikas izaugsmi un ilgtermiņa ieguvumus galalietotājiem.

Valstu kompetentās iestādes atturas no tādu procedūru piemērošanas un nosacījumu noteikšanas radiofrekvenču spektra izmantošanas jomā, kas Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem var nepamatoti traucēt nodrošināt integrētus elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus vairākās dalībvalstīs vai visā Savienībā.

Valstu kompetentās iestādes atturas no tādu procedūru piemērošanas un nosacījumu noteikšanas radiofrekvenču spektra izmantošanas jomā, kas elektronisko sakaru nodrošinātājiem var nepamatoti traucēt nodrošināt integrētus elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus vairākās dalībvalstīs vai visā Savienībā. Tās nodrošina, ka šādas bezvadu telpas veidošana, radot interferenci, nepamatoti netraucē esošo pakalpojumu vai lietojumprogrammu darbību attiecīgajās spektra joslās, kā arī tām blakus esošajās joslās.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izsniedzot radiofrekvenču spektra izmantošanas atļaujas, valstu kompetentās iestādes izmanto vismazāk ierobežojošo atļauju izsniegšanas sistēmu, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem, tādā veidā, lai maksimāli palielinātu radiofrekvenču spektra izmantošanas elastību un efektivitāti un visā Savienībā veicinātu salīdzināmus nosacījumus par Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju veiktiem integrētiem vairākās teritorijās veiktiem ieguldījumiem un darbībām.

2. Izsniedzot radiofrekvenču spektra izmantošanas atļaujas, valstu kompetentās iestādes izmanto vismazāk ierobežojošo atļauju izsniegšanas sistēmu, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem, tādā veidā, lai maksimāli palielinātu radiofrekvenču spektra izmantošanas elastību un efektivitāti un visā Savienībā veicinātu salīdzināmus nosacījumus par elektronisko sakaru nodrošinātāju veiktiem integrētiem vairākās teritorijās veiktiem ieguldījumiem un darbībām.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Nosakot atļaujas piešķiršanas nosacījumus un procedūras radiofrekvenču spektra izmantošanas jomā, valstu kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā vienlīdzīgas attieksmes principu esošo un potenciālo operatoru starpā un Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju un citu uzņēmumu starpā.

3. Nosakot atļaujas piešķiršanas nosacījumus un procedūras radiofrekvenču spektra izmantošanas jomā, valstu kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā objektīvas, pārredzamas un nediskriminējošas attieksmes principu esošo un potenciālo operatoru starpā, kā arī kolektīvu radiofrekvenču spektra izmantošanu, spektra koplietošanu un nelicencētu izmantošanu. Valstu kompetentās iestādes nodrošina arī esošo un jauno radiofrekvenču spektra lietotāju līdzāspastāvēšanu. Tādēļ tās veic visaptverošu ietekmes novērtējumu un apspriešanos –– abos iesaistot visas ieinteresētās puses.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Neskarot 5. punktu, valstu kompetentās iestādes, nosakot atļaujas piešķiršanas nosacījumus un procedūras radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību jomā, ņem vērā un, ja nepieciešams, saskaņo turpmāk minētos regulatīvos principus:

a) maksimāli ievērot galalietotāju intereses, tostarp tās, kuras attiecas gan uz efektīvu ilgtermiņa ieguldījumu, gan inovāciju bezvadu tīklos un pakalpojumos, kā arī ar efektīvu konkurenci saistītas intereses;

b) nodrošināt radiofrekvenču spektra visefektīvāko izmantošanu un efektīvu pārvaldību;

b) nodrošināt radiofrekvenču spektra visefektīvāko izmantošanu un efektīvu pārvaldību, kā arī nelicencēta spektra pieejamību;

c) nodrošināt paredzamus un salīdzināmus apstākļus, lai, pamatojoties uz vairāku teritoriju pārklājuma principu, varētu plānot ieguldījumus tīklos un pakalpojumos un panākt apjomradītus ietaupījumus;

c) nodrošināt paredzamus un salīdzināmus apstākļus, lai, pamatojoties uz vairāku teritoriju pārklājuma principu, nodrošinātu ilgtermiņa ieguldījumus tīklos un pakalpojumos un panākt apjomradītus ietaupījumus;

d) pārliecināties par izvirzīto nosacījumu nepieciešamību un samērīgumu, tostarp objektīvi novērtējot, vai ir pamatoti noteikt papildu nosacījumus, kas atsevišķu operatoru darbību var ietekmēt pozitīvi vai negatīvi;

d) pārliecināties par izvirzīto nosacījumu nepieciešamību un samērīgumu, tostarp objektīvi un pārredzami novērtējot, vai ir pamatoti noteikt papildu nosacījumus, kas atsevišķu operatoru darbību var ietekmēt pozitīvi vai negatīvi;

e) nodrošināt ātrdarbīgu bezvadu platjoslas tīklu plašu teritoriālo pārklājumu un saistīto pakalpojumu augstu izplatības un izmantošanas līmeni.

e) nodrošināt ātrdarbīgu bezvadu platjoslas tīklu plašu teritoriālo pārklājumu un saistīto pakalpojumu augstu izplatības un izmantošanas līmeni, vienlaikus ņemot vērā sabiedrības intereses un spektra kā kopuma sociālās, kultūras un ekonomiskās vērtības.

ea) nodrošināt, ka, veicot jebkādas izmaiņas politikā attiecībā uz spektra efektīvu izmantošanu, tiek ņemta vērā to ietekme uz sabiedrības interesēm kaitīgu traucējumu un izmaksu ziņā.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

9. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Valstu kompetentās iestādes nodrošina informācijas pieejamību par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem un procedūrām attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu, un procesa laikā ļauj ieinteresētajām pusēm paust savu viedokli.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) dažādu pieejamo radiofrekvenču spektra joslu tehniskie raksturlielumi;

a) dažādu pieejamo radiofrekvenču spektra joslu tehniskie raksturlielumi, kā arī pašreizējais un plānotais lietojums;

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) radiofrekvenču spektra visefektīvāko izmantošanu saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā attiecīgās joslas vai joslu raksturlielumus;

a) radiofrekvenču spektra visefektīvāko izmantošanu saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā attiecīgās joslas vai joslu raksturlielumus, kā arī pašreizējo un plānoto lietojumu;

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valstu kompetentās iestādes nodrošina to, ka nodevas par radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesībām (ja tādas ir):

Valstu kompetentās iestādes nodrošina to, ka nodevas par visu veidu radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesībām (ja tādas ir):

a) pienācīgi atspoguļo radiofrekvenču spektra sociālo un ekonomisko vērtību, tostarp pozitīvu ārējo ietekmi;

a) pienācīgi atspoguļo radiofrekvenču spektra sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību, tostarp pozitīvu ārējo ietekmi;

b) novērš nepilnīgu izmantošanu un veicina ieguldījumus attiecībā uz tīklu un pakalpojumu jaudu, pārklājumu un kvalitāti;

c) novērš diskrimināciju un nodrošina operatoru, tostarp esošo un potenciālo operatoru, iespēju vienlīdzību;

d) nodrošina tūlītēju un, ja tādi ir, periodisku maksājumu optimālu sadalījumu, jo īpaši ņemot vērā vajadzību ieviest stimulus ātrai tīklu izvēršanai un radiofrekvenču spektra izmantošanai saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) un e) apakšpunktu.

d) nodrošina iepriekšēju un, vēlams, periodisku maksājumu optimālu sadalījumu, jo īpaši ņemot vērā vajadzību ieviest stimulus ātrai tīklu izvēršanai un radiofrekvenču spektra izmantošanai saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) un e) apakšpunktu;

da) tiek maksātas ne agrāk kā vienu gadu pirms operatori var sākt radiofrekvenču spektra izmantošanu.

Tehniskie un regulatīvie noteikumi, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesībām, tiek noteikti un ir pieejami operatoriem un ieinteresētajām pusēm pirms izsoles procesa sākuma.

Šis punkts neskar 5. punkta piemērošanu attiecībā uz jebkādiem nosacījumiem, kuri paredz diferencētu nodevu noteikšanu operatoriem un kuri ir paredzēti efektīvas konkurences veicināšanai.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja bezvadu platjoslas sakariem vajadzīgā harmonizētā radiofrekvenču spektra pieejamības un efektīvas izmantošanas tehniskie nosacījumi ļauj izmantot attiecīgo radiofrekvenču spektru saskaņā ar vispārējo atļauju režīmu, valstu kompetentās iestādes izvairās no papildu nosacījumu noteikšanas un nepieļauj tādu alternatīvu izmantošanu, kas kavē šāda harmonizēta režīma efektīvu piemērošanu.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Valstu kompetentās iestādes izstrādā laika grafikus izmantošanas tiesību piešķiršanai vai atkārtotai piešķiršanai, vai minēto tiesību atjaunošanai atbilstoši to spēkā esošo tiesību nosacījumiem, kas attiecas uz bezvadu platjoslas sakariem harmonizētu radiofrekvenču spektru.

1. Pilnībā ņemot vērā Direktīvu 2002/21/EK, jo īpaši tās 7., 8., 8.a, 9. un 9.a pantu, Lēmumu Nr. 676/2002/ES un Lēmumu Nr. 243/2012/ES, jo īpaši tā 2.,3., 5. un 6. pantu, Valstu kompetentās iestādes izstrādā laika grafikus izmantošanas tiesību piešķiršanai vai atkārtotai piešķiršanai, vai minēto tiesību atjaunošanai atbilstoši to spēkā esošo tiesību nosacījumiem.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izmantošanas tiesību termiņu vai turpmākas atjaunošanas datumus nosaka krietnu laiku pirms attiecīgās procedūras iekļaušanas šā punkta pirmajā daļā minētajā laika grafikā. Nosakot laika grafikus, termiņus un atjaunošanas ciklus, ņem vērā vajadzību pēc prognozējamas ieguldījumu vides, faktisko iespēju atbrīvot jebkuru attiecīgo jauno radiofrekvenču spektra joslu, kas harmonizēta bezvadu platjoslas sakariem, un saistīto ieguldījumu amortizācijas periodu konkurences apstākļos.

svītrots

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu 1. punkta saskaņotu īstenošanu visā Savienībā un, jo īpaši, lai bezvadu pakalpojumu pieejamība Savienībā tiktu nodrošināta sinhroni, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var:

a) izveidot kopēju visas Savienības laika grafiku vai laika grafikus, kas būtu piemēroti dažādu kategoriju dalībvalstu apstākļiem, noteikt vienu vai vairākus datumus, līdz kuriem piešķir harmonizētas joslas vai papildu harmonizētu joslu kombinācijas individuālas izmantošanas tiesības un līdz kuriem atļauj radiofrekvenču spektra faktisku lietošanu bezvadu platjoslas sakaru ekskluzīvai vai kopīgai nodrošināšanai visā Savienībā;

(b) noteikt minimālo to tiesību termiņu, kuras piešķirtas harmonizētajās joslās;

(b) uz vismaz 25 gadiem noteikt minimālo termiņu tiesībām, kuras piešķirtas harmonizētajās joslās, vai jebkurā gadījumā uz tik ilgu laiku, kas būtu piemērots tam, lai stimulētu ieguldījumus, inovāciju un konkurenci, kā arī novērstu spektra izmantošanas tiesību nepietiekamu izmantošanu vai „uzkrāšanu”; vai noteikt, ka tiesības ir piešķiramas uz nenoteiktu laiku;

c) ja tiesības savā būtībā nav neierobežotas, visā Savienībā sinhronizēt termiņa beigu vai atjaunošanas datumu;

d) noteikt tādu harmonizētu joslu izmantošanas spēkā esošo tiesību termiņa beigu datumu, kuras nav paredzētas bezvadu platjoslas sakaru nodrošināšanai, vai gadījumā, ja tiesības nav piešķirtas uz nenoteiktu laiku, – datumu, līdz kuram izmantošanas tiesības ir jāgroza, lai būtu iespējams nodrošināt bezvadu platjoslas sakarus.

d) noteikt datumu, līdz kuram tiek grozītas spēkā esošās tiesības par harmonizētu bezvadu platjoslas sakaru joslu izmantošanu, lai būtu iespējams nodrošināt bezvadu platjoslas sakarus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, kā arī neskarot noteikumus, kas izklāstīti Direktīvas 2002/21/EK 9. panta 3. un 4. punktā.

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, kuros saskaņots to individuālo tiesību termiņa beigu vai atjaunošanas datums, kas piešķirtas radiofrekvenču spektra izmantošanai bezvadu platjoslas sakariem harmonizētās joslās, kuras jau ir izveidotas šādu aktu pieņemšanas dienā, lai tādā veidā visā Savienībā sinhronizētu šādu joslu izmantošanas tiesību atjaunošanas vai atkārtotas piešķiršanas datumu, tostarp paredzot iespējamu sinhronizāciju ar tādu tiesību atjaunošanas vai atkārtotas piešķiršanas datumu, kas piešķirtas attiecībā uz citām joslām, kuras ir harmonizētas saskaņā ar 2. punktu vai šo punktu pieņemtos īstenošanas pasākumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ievērojot 8. panta 4. punktu, Komisija viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem arī īstenošanas aktus, kuros saskaņots to individuālo tiesību termiņa beigu vai atjaunošanas datums, kas piešķirtas radiofrekvenču spektra izmantošanai bezvadu platjoslas sakariem harmonizētās joslās, kuras jau ir izveidotas šādu aktu pieņemšanas dienā, lai tādā veidā visā Savienībā sinhronizētu šādu joslu izmantošanas tiesību atjaunošanas vai atkārtotas piešķiršanas datumu, tostarp paredzot iespējamu sinhronizāciju ar tādu tiesību atjaunošanas vai atkārtotas piešķiršanas datumu, kas piešķirtas attiecībā uz citām joslām, kuras ir harmonizētas saskaņā ar 2. punktu vai šo punktu pieņemtos īstenošanas pasākumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja šajā punktā paredzētie īstenošanas akti nosaka radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību atjaunošanas vai atkārtotas piešķiršanas harmonizētu datumu, kas ir noteikts vēlāk par jebkuru tādu spēkā esošu individuālo tiesību termiņa beigu vai atjaunošanas datumu, kuras piešķirtas šāda radiofrekvenču spektra izmantošanai kādā no dalībvalstīm, tad valstu kompetentās iestādes pagarina spēkā esošo tiesību termiņu līdz harmonizētajam datumam atbilstīgi tiem pašiem iepriekš piemērojamajiem būtiskajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, tostarp piemērojamām periodiskām nodevām.

Ja šajā punktā paredzētie īstenošanas akti nosaka radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību atjaunošanas vai atkārtotas piešķiršanas harmonizētu datumu, kas ir noteikts vēlāk par jebkuru tādu spēkā esošu individuālo tiesību termiņa beigu vai atjaunošanas datumu, kuras piešķirtas šāda radiofrekvenču spektra izmantošanai kādā no dalībvalstīm, šo izmantošanas tiesību termiņu pagarina, neskarot citus nosacījumus, ar kuriem šīs tiesības ir piešķirtas.

Ja saskaņā ar punkta otro daļu pagarinātais termiņš ir ievērojami garāks salīdzinājumā ar izmantošanas tiesību sākotnējo termiņu, valstu kompetentās iestādes var noteikt, ka saistībā ar tiesību pagarinājumu jāveic jebkādi pielāgojumi iepriekš piemērojamajos atļaujas piešķiršanas nosacījumos, kas nepieciešami, ņemot vērā izmaiņas apstākļos, tostarp papildu nodevas. Šīs papildu nodevas nosaka, pamatojoties uz jebkuras tādas sākotnējās nodevas piemērošanu proporcionāli laikam, kas attiecas uz sākotnējām izmantošanas tiesībām un kas aprēķināta pēc sākotnēji paredzētā termiņa.

Šajā punktā paredzētie īstenošanas akti nepieprasa saīsināt kādā no dalībvalstīm spēkā esošo izmantošanas tiesību termiņu, izņemot tad, ja tas notiek saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. panta 2. punktu, turklāt tie neattiecas uz spēkā esošām tiesībām, kas piešķirtas uz nenoteiktu laiku.

Ja Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 2. punktu, šā punkta noteikumus tā var pēc analoģijas piemērot jebkurām attiecīgās harmonizētās joslas izmantošanas tiesībām bezvadu platjoslas sakaru jomā.

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja valstu kompetentās iestādes piešķir harmonizētas joslas izmantošanas tiesības pirms īstenošanas akta pieņemšanas saistībā ar minēto joslu, tās nosaka šādas piešķiršanas nosacījumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz termiņu, un dara to tādā veidā, lai izmantošanas tiesību subjekti tiktu informēti par iespēju, ka Komisija varētu pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 2. punktu, nosakot šādu tiesību minimālo termiņu vai visā Savienībā sinhronizētu beigu termiņu vai atjaunošanas ciklu. Šī daļa neattiecas uz tiesību piešķiršanu uz nenoteiktu laiku.

Ja valstu kompetentās iestādes piešķir harmonizētas joslas izmantošanas tiesības pirms īstenošanas akta pieņemšanas saistībā ar minēto joslu, tās nosaka šādas piešķiršanas nosacījumus un dara to tādā veidā, lai izmantošanas tiesību subjekti tiktu informēti par iespēju, ka Komisija pieņems piemērošanai visā Savienībā paredzētus īstenošanas aktus saskaņā ar 2. punktu. Šī daļa neattiecas uz tiesību piešķiršanu uz nenoteiktu laiku.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz harmonizētām joslām, kam saskaņā ar otro daļu pieņemtā īstenošanas aktā izveidots kopējs laika grafiks izmantošanas tiesību piešķiršanai un faktiskas lietošanas atļaušanai, valstu kompetentās iestādes laikus sniedz Komisijai pietiekami detalizētu informāciju par to, kā tās iecerējušas nodrošināt atbilstību. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteikts formāts un procedūras šādas informācijas sniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Attiecībā uz harmonizētām joslām, kam saskaņā ar otro daļu pieņemtā īstenošanas aktā izveidots kopējs laika grafiks izmantošanas tiesību piešķiršanai un faktiskas lietošanas atļaušanai, valstu kompetentās iestādes laikus sniedz Komisijai pietiekami detalizētu informāciju par to, kā tās iecerējušas nodrošināt atbilstību. Komisija viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem īstenošanas aktu, kurā noteikts formāts un procedūras šādas informācijas sniegšanai. Minēto tiesību aktu pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.a pants

Kopīgs atļauju izsniegšanas process radiofrekvenču spektra izmantošanas individuālo tiesību piešķiršanai

1. Divas vai vairākas dalībvalstis var sadarboties savā starpā un ar Komisiju attiecībā uz atļauju izsniegšanas direktīvas 6. un 7. pantā minēto nosacījumu izpildi, lai izveidotu kopīgu atļauju izsniegšanas procesu radiofrekvenču spektra izmantošanas individuālo tiesību piešķiršanai attiecīgā gadījumā saskaņā ar jebkuru kopīgo grafiku, kas izveidots atbilstoši 12. panta 2. punktam. Kopīgais atļauju izsniegšanas process atbilst šādiem kritērijiem:

a) individuālos valstu atļauju izsniegšanas procesus ierosina un īsteno valstu kompetentās iestādes saskaņā ar kopīgo grafiku;

b) attiecīgā gadījumā tajā paredz kopīgus nosacījumus un procedūras individuālo tiesību atlasei un piešķiršanai attiecīgo dalībvalstu starpā;

c) attiecīgā gadījumā tajā paredz kopīgus vai salīdzināmus nosacījumus, kas pievienojami individuālajām izmantošanas tiesībām attiecīgo dalībvalstu starpā, cita starpā ļaujot piešķirt operatoriem saskaņotus spektra portfeļus, ņemot vērā piešķiramos spektra blokus.

2. Ja dalībvalstis plāno izveidot kopīgu atļauju izsniegšanas procesu, attiecīgās valstu kompetentās iestādes savu pasākumu projektu dara vienlaikus pieejamu Komisijai un kompetentajām iestādēm. Komisija informē pārējās dalībvalstis.

3. Kopīgs atļauju izsniegšanas process ir pastāvīgi atvērts citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) izmantošanas tiesību termiņš;

c) izmantošanas tiesību termiņš uz vismaz 25 gadiem vai jebkurā gadījumā uz tik ilgu laiku, kas būtu piemērots tam, lai stimulētu ieguldījumus un konkurenci, kā arī novērstu spektra izmantošanas tiesību nepietiekamu izmantošanu vai „uzkrāšanu”.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – 2. daļa – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j) nosacījumi par izmantošanas tiesību piešķiršanu, nodošanu vai uzkrāšanu;

(j) nosacījumi par izmantošanas tiesību piešķiršanu, atkārtotu piešķiršanu, nodošanu vai uzkrāšanu;

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) visi īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar 12. pantu;

(d) īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar 12. pantu;

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai nodrošinātu tā vispārējo atļauju režīma vienotu īstenošanu, kas noteikts attiecībā uz tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvēršanu, savienošanu un ekspluatēšanu saskaņā ar 1. punktu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, var norādīt tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izveides, izvēršanas un ekspluatēšanas tehniskos raksturlielumus, kuru ievērošana nodrošina neuzkrītošo raksturu dažādās vietēja mēroga situācijās. Komisija precizē minētos izvērsto tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu tehniskos raksturlielumus, kurus nosaka pēc maksimālā izmēra, jaudas un elektromagnētiskajiem raksturlielumiem, kā arī vizuālās ietekmes. Minētie tehniskie raksturlielumi, kas jāievēro tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu ekspluatācijā, atbilst vismaz tām prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2013/35/ES³⁰, un robežvērtībām, kas noteiktas Padomes Ieteikumā Nr. 1999/519/EK³¹.

2. Lai nodrošinātu tā vispārējo atļauju režīma vienotu īstenošanu, kas noteikts attiecībā uz tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvēršanu, savienošanu un ekspluatēšanu saskaņā ar 1. punktu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas ir jāpieņem viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, konkrēti nosaka tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izveides, izvēršanas un ekspluatēšanas tehniskos raksturlielumus, kuru ievērošana nodrošina neuzkrītošo raksturu dažādās vietēja mēroga situācijās Komisija precizē minētos izvērsto tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu tehniskos raksturlielumus, kurus nosaka pēc maksimālā izmēra, jaudas un elektromagnētiskajiem raksturlielumiem, kā arī vizuālās ietekmes. Minētie tehniskie raksturlielumi, kas jāievēro tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu ekspluatācijā, atbilst vismaz tām prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2013/35/ES³⁰, un robežvērtībām, kas noteiktas Padomes Ieteikumā Nr. 1999/519/EK³¹.

__________________

³⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/35/ES par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), un ar ko atceļ Direktīvu 2004/40/EK, OV L 179, 29.6.2013., 1. lpp.

³¹ Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikums 1999/519/EK par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību, OV L 1999, 30.7.1999., 59. lpp.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Raksturlielumi, kuri jāievēro attiecībā uz tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvēršanu, savienošanu un ekspluatēšanu, lai varētu gūt labumu no 1. punkta noteikumiem, neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/5/EK galvenās prasības attiecībā uz šādu produktu laišanu tirgū³².

Tehniskie raksturlielumi, kuri jāievēro attiecībā uz tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvēršanu, savienošanu un ekspluatēšanu, lai varētu gūt labumu no 1. punkta noteikumiem, neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/5/EK galvenās prasības attiecībā uz šādu produktu laišanu tirgū³².

__________________

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17.a pants

Tādu augstas kvalitātes piekļuves produktu vairumtirdzniecība, ar kuriem nodrošina uzņēmējdarbības sakaru pakalpojumus

1. Valstu regulatīvās iestādes apsver, cik samērīga ir prasība, kas noteikta elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu ir norādīti kā tādi, kam ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū un ir saistīti ar vairumtirdzniecības augstas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, publicēt vairumtirdzniecības standarta piedāvājumu, ņemot vērā BEREC vadlīnijas, kas minētas 2. punktā. Šāda apsvēršana ir jāveic viena mēneša laikā pēc BEREC vadlīniju publicēšanas.

2. Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un sadarbībā ar Komisiju līdz 2015. gada 31. decembrim BEREC nosaka vadlīnijas, kurās norāda elementus, kas jāiekļauj standarta piedāvājumā. Vadīnijās kā minimums jānosaka nomāto līniju gala posmi un tajos var iekļaut uzņēmuma vairumtirdzniecības piekļuves produktus, ko BEREC uzkata par vajadzīgu, ņemot vērā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījumu, kā arī regulējuma paraugpraksi. Valstu regulatīvās iestādes var prasīt standarta piedāvājumā iekļaut papildu elementus. Šīs vadlīnijas BEREC regulāri pārskata, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Izņemot gadījumus, kad tam ir objektīvs pamatojums, publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji par tādu sakaru pakalpojumu izmantošanu Savienības iekšienē, kuru saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, nepiemēro tarifus, kas:

svītrots

a) fiksētajos sakaros ir augstāki par iekšzemes tālsakaru tarifiem;

b) mobilajos sakaros ir augstāki par regulētu viesabonēšanas balss zvanu un SMS īsziņu pakalpojumu Eiropas tarifiem, kuri attiecīgi noteikti Regulā (EK) Nr. 531/2012.

Pamatojums

Fiksētie un mobilie starptautiskie zvani patlaban tiek piedāvāti neregulētos tirgos, kuros valda konkurence un kuros nav nepieciešama ES iejaukšanās.

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Harmonizētas galalietotāju tiesības

Lietotāju tiesības piekļūt atvērtam internetam.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

22. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22. pants

svītrots

Pārrobežu strīdu izšķiršana

1. Ārpustiesas procedūras, kas paredzētas saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 34. panta 1. punktu, izmanto arī attiecībā uz strīdiem par līgumiem, kurus noslēguši, no vienas puses, patērētāji un citi galalietotāji, ciktāl šādas ārpustiesas procedūras ir pieejamas arī viņiem, un, no otras puses, publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, kas uzņēmējdarbību veic citā dalībvalstī. Attiecībā uz strīdiem, kas ietilpst Direktīvas 2013/11/ES³³ darbības jomā, piemēro minētās direktīvas noteikumus.

___________________

³³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK, OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs ierosina svītrot šo pantu, kas ir saskaņā ar vispārējo pieeju grozīt Direktīvu 2002/22/EK, nevis regulas priekšlikumā iekļautos noteikumus. Detalizētākai informācijai skat. 36. panta grozījumus.

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

23. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Brīvība nodrošināt un izmantot piekļuvi atvērtam internetam un datplūsmas racionāla pārvaldība

Brīvība nodrošināt un izmantot piekļuvi atvērtam internetam un datplūsmas pārvaldība

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Galalietotāji, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, var brīvi piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot lietojumprogrammas un pašu izvēlētus pakalpojumus.

1. Lietotāji, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, var brīvi piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot un nodrošināt lietojumprogrammas un pašu izvēlētus pakalpojumus, kā arī lietot gala iekārtas neatkarīgi no lietotāja vai nodrošinātāja atrašanās vietas vai pakalpojuma, informācijas vai satura atrašanās vietas, izcelsmes vai galamērķa.

Galalietotāji ar interneta piekļuves pakalpojumu nodrošinātājiem var brīvi slēgt vienošanos par datu apjomu un pārraides ātrumu, un saskaņā ar šādu vienošanos par datu apjomu izmantot visus piedāvājumus, ko sniedz interneta satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji.

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Galalietotāji brīvi var arī vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātājiem par augstākas kvalitātes specializētu pakalpojumu nodrošināšanu.

2. Interneta piekļuves nodrošinātāji, publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji un satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji var lietotājiem piedāvāt specializētus pakalpojumus. Šādus pakalpojumus piedāvā tikai tad, ja tīkla jauda ir pietiekama, lai tos nodrošinātu papildus interneta piekļuves pakalpojumiem, un ja tie būtiski nepasliktina interneta piekļuves pakalpojumu pieejamību vai kvalitāti. Interneta piekļuves nodrošinātāji galalietotājiem nepiešķir nevienu no šādiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 1. un 2. punktā minēto brīvību īstenošanu atvieglo pilnīgas informācijas sniegšana saskaņā ar 25. panta 1. punktu, 26. panta 2. punktu un 27. panta 1. un 2. punktu.

4. Lietotājiem sniedz pilnīgu informāciju saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 20. panta 2. punktu, 21. panta 3. punktu un 21.a pantu, tostarp informāciju par piemērotajiem datplūsmas pārvaldības pasākumiem, kas varētu ietekmēt piekļuvi informācijai, saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem un to izplatīšanu un kas noteikti šā panta 1. un 2. punktā.

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumu līgumos paredzētu datu apjomu vai pārraides ātrumu, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji neierobežo 1. punktā paredzēto brīvību, proti, specifisko saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai specifiskas šāda satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu klases nebloķē, nepalēnina, nesamazina un attiecībā uz tiem neizmanto diskriminējošu pieeju, izņemot gadījumos, kad tas nepieciešams datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumu veikšanai. Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ir pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi, un tie ir vajadzīgi, lai:

5. Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumu līgumos paredzētu datu apjomu vai pārraides ātrumu, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji neierobežo 1. punktā paredzēto brīvību, proti, nebloķē, nepalēnina, nemaina vai nepasliktina specifisko saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai specifiskas šāda satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu klases, izņemot gadījumos, kad tas nepieciešams datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanai. Datplūsmas pārvaldības pasākumi ir pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi, un tie ir vajadzīgi, lai:

a) īstenotu tiesību normu vai tiesas rīkojumu vai novērstu vai apkarotu smagus noziegumus;

a) īstenotu tiesas rīkojumu;

b) saglabātu tīkla, šajā tīklā sniegto pakalpojumu un galalietotāju galiekārtu integritāti un drošību;

b) saglabātu tīkla, šajā tīklā sniegto pakalpojumu un galalietotāju gala iekārtu integritāti un drošību;

c) nepieļautu nevēlamus sūtījumus galalietotājiem, kuri snieguši iepriekšēju piekrišanu šādiem ierobežojošiem pasākumiem;

d) līdz minimumam samazinātu sekas, ko radījusi pagaidu vai ārkārtas tīkla pārslodze, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme.

d) novērstu vai mazinātu sekas, ko radījusi pagaidu vai ārkārtas tīkla pārblīve, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem attiecas vienādi.

Datplūsmas pārvaldības pasākumi nedrīkst būt spēkā ilgāk nekā nepieciešams.

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus.

Neskarot Direktīvu 95/46, datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda personas datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus, un uz šādiem pasākumiem attiecas arī Direktīva 2002/58, jo īpaši saistībā ar sakaru konfidencialitāti.

Internetpiekļuves pakalpojumu nodrošinātāji ievieš atbilstošas, skaidras, atvērtas un efektīvas procedūras sūdzību izskatīšanai par iespējamiem šī panta pārkāpumiem. Šādas procedūras neskar lietotāju tiesības jautājumu nodot izskatīšanai valsts regulatīvajā iestādē.

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Valstu regulatīvās iestādes cieši pārrauga un nodrošina īstenas iespējas galalietotājiem gūt labumu no 23. panta 1. un 2. punktā minētajām brīvībām, atbilstību 23. panta 5. punktam, kā arī to, lai pastāvīgi būtu pieejami nediskriminējoši interneta piekļuves pakalpojumi tādā kvalitātē, kas atspoguļo sasniegumus tehnoloģiju jomā un ko nepasliktina specializētie pakalpojumi. Sadarbībā ar citām valstu kompetentajām iestādēm tās arī pārrauga specializēto pakalpojumu ietekmi uz kultūru daudzveidību un inovāciju. Reizi gadā valstu regulatīvās iestādes ziņo Komisijai un BEREC par pārraudzību, ko tās veikušas, un attiecīgajiem secinājumiem.

1. Izmantojot 30.a pantā attiecībā uz 23. pantu noteiktās pilnvaras, valstu regulatīvās iestādes cieši uzrauga, lai tiktu ievērotas 23. panta 5. punkta prasības un pastāvīgi būtu pieejami nediskriminējoši interneta piekļuves pakalpojumi tādā kvalitātē, kas atspoguļo sasniegumus tehnoloģiju jomā un ko nepasliktina specializētie pakalpojumi Sadarbībā ar citām valstu kompetentajām iestādēm tās arī pārrauga ietekmi uz kultūru daudzveidību un inovāciju. Reizi gadā valstu regulatīvās iestādes publisko ziņojumus par veikto pārraudzību un konstatēto, un šos ziņojumus iesniedz Komisijai un BEREC.

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai novērstu interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes vispārēju pasliktināšanos vai saglabātu galalietotāju spēju piekļūt saturam vai informācijai un to izplatīt, vai izmantot pašu izvēlētas lietojumprogrammas un pakalpojumus, valstu regulatīvās iestādes ir pilnvarotas noteikt pakalpojumu kvalitātes minimālās prasības, kas jāievēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem.

2. Lai novērstu internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos vai saglabātu lietotāju spēju piekļūt saturam vai informācijai un to izplatīt, vai izmantot pašu izvēlētas lietojumprogrammas, pakalpojumus un programmatūru, valstu regulatīvās iestādes ir pilnvarotas noteikt pakalpojumu kvalitātes minimālās prasības un atbilstošā gadījumā citus pakalpojumu kvalitātes parametrus atbilstoši valsts regulatīvās iestāžu noteiktajām prasībām, kas jāievēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem.

Valstu regulatīvās iestādes savlaicīgi pirms šādu prasību noteikšanas iesniedz Komisijai kopsavilkumu ar pamatojumu šādai rīcībai, paredzētajām prasībām un ierosināto turpmāko rīcību. Minēto informāciju dara pieejamu arī BEREC. Pēc iepazīšanās ar šo informāciju Komisija sniedz komentārus vai ieteikumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka paredzamās prasības negatīvi neietekmē iekšējā tirgus darbību. Paredzētās prasības nepieņem divus mēnešus, skaitot no dienas, kad Komisija saņēmusi pilnīgu informāciju, ja vien starp Komisiju un valsts regulatīvo iestādi nav panākta citāda vienošanās vai Komisija nav informējusi valsts regulatīvo iestādi par saīsinātu izskatīšanas termiņu, vai Komisija nav izteikusi komentārus vai ieteikumus. Valstu regulatīvās iestādes rūpīgi ņem vērā Komisijas komentārus vai ieteikumus un pieņemtās prasības nosūta Komisijai un BEREC.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteikti vienoti nosacījumi valstu kompetento iestāžu pienākumu īstenošanai saskaņā ar šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas BEREC pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju pieņem vispārējās pamatnostādnes, kurās noteikti vienoti nosacījumi valstu kompeneto iestāžu pienākumu īstenošanai saskaņā ar šo pantu, tostarp attiecībā uz datplūsmas pārvaldības pasākumu piemērošanu un piemērošanas uzraudzību.

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

24.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

24.a pants

Pārskatīšana

Komisija ciešā sadarbībā ar BEREC pārskata noteikumu par specializētajiem pakalpojumiem īstenošanu un pēc publiskas apspriešanās līdz [ierakstīt datumu trīs gadus no šīs regulas piemērošanas dienas] ziņo un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Referente ierosina svītrot šo pantu, kas ir saskaņā ar vispārējo pieeju grozīt Direktīvu 2002/22/EK, nevis regulas priekšlikumā iekļautos noteikumus. Detalizētākai informācijai skat. 36. panta grozījumus.

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Referente ierosina šo pantu svītrot pilnībā. Lai arī būtu vēlams, ka patērētāji tiek pienācīgi aizsargāti attiecībā uz visiem piedāvājumu komplekta elementiem, referente tomēr uzskata, ka šādā veidā to nevar vislabāk sasniegt –– telekomunikāciju nozares regulējums attiecas tikai uz elektronisko sakaru pakalpojumiem un tīkliem. Darbības jomas daļēja paplašināšana (kā ierosināts 29. pantā) rada juridiski neskaidru situāciju, un tās skaidrošanai būtu nepieciešami daudzi turpmākie grozījumi visā regulējumā (taču tādi netiek ierosināti).

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Pamatojums

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

30.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30.a pants

Uzraudzība un izpilde

1. Valstu regulatīvajām iestādēm ir vajadzīgie resursi, lai pārraudzītu un uzraudzītu šīs regulas ievērošanu to teritorijā.

2. Valstu regulatīvās iestādes publisko aktuālu informāciju par šīs regulas piemērošanu tā, lai ieinteresētās personas varētu ar to viegli iepazīties.

3. Valstu regulatīvajām iestādēm ir tiesības pieprasīt uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pienākumi saskaņā ar šo regulu, iesniegt visu informāciju, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un izpildi. Minētie uzņēmumi šādu informāciju sniedz nekavējoties pēc valsts regulatīvās iestādes pieprasījuma, tās noteiktajā termiņā un detalizācijas pakāpē.

4. Valsts regulatīvās iestādes drīkst iejaukties pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

5. Valsts regulatīvās iestādes ievieš atbilstošas, skaidras, atvērtas un efektīvas procedūras, lai novērstu sūdzības par iespējamiem 23. panta pārkāpumiem. Valsts regulatīvās iestādes reaģē uz sūdzībām bez liekas kavēšanās.

6. Ja valsts regulatīvā iestāde atklāj, ka tiek pārkāpts kāds no šajā regulā paredzētajiem pienākumiem, tā pieprasa nekavējoties novērst šādu pārkāpumu.

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem sodus piemēro saskaņā ar II nodaļu atkarībā no tā, kādas ir piederības dalībvalstu un uzņēmējdalībvalstu regulatīvo iestāžu attiecīgās kompetences.

svītrots

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

Direktīva 2002/20/EK

3. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Direktīvas 3. panta 2. punkta otro daļu svītro.	1. Direktīvas 3. pantu groza šādi:

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/20/EK

3. pants – 2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2. Elektronisko komunikāciju tīklu vai elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošināšana, neierobežojot 6. panta 2. punktā minētos īpašos pienākumus vai 5. pantā minētās izmantošanas tiesības, var tikai būt pakļauta vispārēju atļauju izsniegšanai. Attiecīgajam uzņēmumam var pieprasīt iesniegt paziņojumu, bet tam var nepieprasīt iegūt skaidru lēmumu vai jebkādu citu administratīvu aktu no valsts pārvaldes iestādes pirms to tiesību izmantošanas, kas izriet no atļaujas. Pēc paziņojuma, ja tāds ir nepieciešams, uzņēmums var uzsākt darbību, nepieciešamības gadījumā saskaņā ar noteikumiem par izmantošanas tiesībām, kas minētas 5., 6. un 7. pantā.	„2. Elektronisko komunikāciju tīklu vai elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošināšana, neskarot 6. panta 2. punktā minētos īpašos pienākumus vai 5. pantā minētās izmantošanas tiesības, var tikai būt pakļauta vispārēju atļauju izsniegšanai. Ja dalībvalsts uzskata, ka paziņošanas prasība ir pamatota, minētā dalībvalsts var pieprasīt, lai uzņēmumi iesniegtu paziņojumu BEREC, bet tiem nevar pieprasīt iegūt skaidru lēmumu vai jebkādu citu administratīvu aktu no valsts regulatīvās iestādes vai citām iestādēm pirms to tiesību izmantošanas, kas izriet no atļaujas. Pēc paziņojuma iesniegšanas BEREC, ja tāds ir jāiesniedz, uzņēmums var uzsākt darbību, nepieciešamības gadījumā saskaņā ar noteikumiem par izmantošanas tiesībām, kas minētas 5., 6. un 7. pantā.”;
Uzņēmumiem, kas sniedz pārrobežu elektronisko komunikāciju pakalpojumus uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs, prasa iesniegt tikai vienu paziņojumu katrā attiecīgā dalībvalstī.

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02002L0020-20091219&qid=1395661859138&from=EN)

Pamatojums

Standartizēta paziņojuma iesniegšana BEREC nodrošinātu, ka dažādas dalībvalstis līdzīgos apstākļos nediskriminē operatorus un ka vienotajā tirgū tiktu piemērota konsekventa regulatīvā pieeja.

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/20/EK

3. pants – 3. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3. Paziņojums, kas minēts 2. punktā, neiekļauj vairāk kā juridiskas vai fiziskas personas deklarāciju valsts pārvaldes iestādei par nolūku uzsākt elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanu, un minimālās informācijas sniegšanu, kas nepieciešama, lai ļautu valsts pārvaldes iestādei veidot elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošinātāju reģistru vai sarakstu. Šai informācijai ir jābūt ierobežotai līdz līmenim, kas ir nepieciešams nodrošinātāja noteikšanai, tāda kā uzņēmuma reģistrācijas numuri, nodrošinātāja kontaktpersonas, adrese, īss tīkla vai pakalpojuma apraksts un paredzētais datums darbības uzsākšanai.	„3. Paziņojumā, kas minēts 2. punktā, neiekļauj vairāk kā BEREC paredzētu juridiskas vai fiziskas personas deklarāciju, kas ir izveidota pēc vienota parauga pielikuma D daļā atveidotajā formā, par nolūku uzsākt elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanu, un minimālās informācijas sniegšanu, kas nepieciešama, lai ļautu BEREC un valsts regulatīvajai iestādei veidot elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošinātāju reģistru vai sarakstu. Dalībvalstis nedrīkst noteikt papildu vai atsevišķas paziņošanas prasības.”;

(http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2002L0020:20091219:LV:PDF)

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/20/EK

3. pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	c) pievieno šādu punktu:
	„3.a Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm 12 mēnešu laikā pēc Regulas Nr. [XX/2014]* piemērošanas datuma sniedz pamatotu paziņojumu, ja tās uzskata, ka paziņošanas prasība ir pamatota. Komisija izskata paziņojumu un attiecīgos gadījumos trīs mēnešu laikā pēc datuma, kad sniegts paziņojums, pieņem lēmumu, kurā konkrētajai dalībvalstij pieprasa atcelt paziņošanas prasību.
	______________
	^*Eiropas Parlamenta un Komisijas .. Regula (ES) Nr. [XX/2014], ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (OV L .., .. lpp.).”

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts (jauns)

Direktīva 2002/20/EK

10. pants – 6.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Direktīvas 10. pantā iekļauj šādu 6.a punktu:
	„6.a Valsts regulatīvā iestāde informē BEREC par visiem pasākumiem, kurus tā plāno veikt saskaņā ar 5. un 6. pantu. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas –– šajā periodā valsts regulatīvā iestāde nedrīkst pieņemt galīgo pasākumu –– BEREC pieņem pamatotu atzinumu, ja tā uzskata, ka pasākuma projekts radītu šķērsli vienotajam tirgum. BEREC visus atzinumus nosūta valsts regulatīvajai iestādei un Komisijai. Valsts regulatīvā iestāde pilnībā ņem vērā visus BEREC atzinumus un paziņo BEREC par visiem galīgajiem pasākumiem. BEREC atbilstoši atjaunina savu reģistru.”

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

34. pants – 3. punkts (jauns)

Direktīva 2002/20/EK

Pielikums – D daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. Pielikumā pievieno šādu D daļu:
	„D. Saskaņā ar 3. pantu pieprasītajā paziņojumā sniedzamā informācija
	Paziņojumā ietver deklarāciju par nolūku sākt elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošināšanu, un tam pievieno vienīgi šādu informāciju:
	1) nodrošinātāja nosaukums;
	2) nodrošinātāja juridiskais statuss, forma un reģistrācijas numurs, ja nodrošinātājs ir reģistrēts uzņēmumu reģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā;
	3) nodrošinātajā galvenās darbības vietas ģeogrāfiskā adrese;
	4) kontaktpersona;
	5) īss to tīklu vai pakalpojumu apraksts, kurus ir iecerēts nodrošināt;
	6) attiecīgās dalībvalstis un
	7) plānotais darbības sākuma datums.”

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

34.a pants (jauns)

Lēmums Nr. 243/2012/ES

6. pants – 8. punkts – 1.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	34.a pants
	Grozījumi Lēmumā Nr. 243/2012/ES
	Lēmuma Nr. 243/2012/ES 6. panta 8. punktā
	pievieno šādu daļu:
	„Dalībvalstis atļauj visu papildu saskaņoto joslu nodošanu vai iznomāšanu, pamatojoties uz normām, kuras ir izmantotas, nododot vai iznomājot pirmajā daļā minētās joslas.”

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Direktīva 2002/21/EK

1. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) direktīvas 1. pantam pievieno šādu 6. punktu:	svītrots
„Šo direktīvu un īpašās direktīvas interpretē un piemēro saistībā ar Regulu Nr. [XX/2014].”;

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

35. pants – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/21/EK

2. pants – g apakšpunkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1.a) direktīvas 2. panta g) punktu groza šādi:
„„valsts pārvaldes iestāde” nozīmē iestādi vai iestādes, kurām dalībvalsts uzlikusi jebkuru no reglamentējošiem uzdevumiem, ko nosaka šī direktīva un īpašās direktīvas;	„„valsts regulatīvā iestāde” nozīmē iestādi, kurai dalībvalsts uzlikusi reglamentējošus uzdevumus, ko nosaka šī direktīva un īpašās direktīvas;”;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02002L0021-20090702&qid=1395662408159&from=EN)

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

35. pants – 1.b punkts (jauns)

Direktīva 2002/21/EK

3. pants – 3.a punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1.b) direktīvas 3. panta 3.a punktu aizvieto ar šādu:
3.a Neskarot 4. un 5. punkta noteikumus, valsts regulatīvās iestādes, kas ir atbildīgas par ex ante tirgus regulēšanu vai uzņēmumu domstarpību atrisināšanu saskaņā ar šīs direktīvas 20. vai 21. pantu, rīkojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no citas iestādes, īstenojot tai uzticētos uzdevumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesības. Tas neliedz veikt pārraudzību saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts regulatīvo iestāžu lēmumus.	„3.a Neskarot 4. un 5. punkta noteikumus, katra valsts regulatīvā iestāde ir atbildīga vismaz par ex ante tirgus regulēšanu saskaņā ar šīs direktīvas 7., 7.a, 15. un 16. pantu un Direktīvas 2002/19/EK 9.–13.b pantu, tīkla elementu un ar tiem saistīto iekārtu uzskaiti, nosaukuma un adreses piešķiršanu tiem, līdzāsatrašanos un koplietošanu, par uzņēmumu strīdu izšķiršanu saskaņā ar šīs direktīvas 10., 12., 20. un 21. pantu un par tarifu pieņemamu lielumu, izraudzīto uzņēmumu pakalpojumu kvalitāti, universālā pakalpojuma sniegšanas pienākuma izmaksu aprēķinu, mazumtirdzniecības pakalpojumu regulatīvām kontrolēm, līgumiem, informācijas pārredzamību un publicēšanu, pakalpojumu kvalitāti, līdzvērtīgas piekļuves un izvēles nodrošināšanu galalietotājiem ar invaliditāti, par neatliekamās palīdzības pakalpojumiem un vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības tālruņa numuru, piekļuvi numuriem un pakalpojumiem, papildu iespēju piedāvāšanu un nodrošinātāja maiņas atvieglošanu saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 9., 11., 12., 17., 20., 20.a, 21., 21.a, 22., 23.a, 26. 26.a, 28., 29. un 30. pantu, jautājumiem saistībā ar pilnvarošanu atbilstīgi Direktīvai 2002/20/EK un par Direktīvu 2002/58/EK.
Dalībvalstis nodrošina to, ka šā punkta pirmajā daļā minēto valsts pārvaldes iestādes vadītāju vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļus, kura pilda šos pienākumus pirmajā daļā minētajā valsts pārvaldes iestādē, vai viņu aizstājējus var atlaist tikai tad, ja viņi vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai pildītu valsts tiesību aktos iepriekš noteiktos pienākumus. Lēmumu par attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītāja vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļu, kura pilda šos pienākumus, vai viņu aizstājēju atlaišanu publicē atlaišanas dienā. Atlaistajam valsts pārvaldes iestādes vadītājam vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļiem, kura pilda šos pienākumus, sniedz atlaišanas pamatojumu, un viņiem ir tiesības lūgt tā publicēšanu (ja citādi tas netiktu publicēts), un šādā gadījumā to publicē.	Katra valsts regulatīvā iestāde rīkojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no citas iestādes, īstenojot tai uzticētos uzdevumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesības. Tas neliedz veikt pārraudzību saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts regulatīvo iestāžu lēmumus. Dalībvalstis nodrošina to, ka šā punkta pirmajā daļā minēto valsts regulatīvās iestādes vadītāju vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļus, kura pilda šos pienākumus pirmajā daļā minētajā valsts regulatīvās iestādē, vai viņu aizstājējus var atlaist tikai tad, ja viņi vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai pildītu valsts tiesību aktos iepriekš noteiktos pienākumus. Lēmumu par attiecīgās valsts regulatīvās iestādes vadītāja vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļu, kura pilda šos pienākumus, vai viņu aizstājēju atlaišanu publicē atlaišanas dienā. Atlaistajam valsts regulatīvās iestādes vadītājam vai, attiecīgā gadījumā, tās koleģiālās iestādes locekļiem, kura pilda šos pienākumus, sniedz atlaišanas pamatojumu, un viņiem ir tiesības lūgt tā publicēšanu (ja citādi tas netiktu publicēts), un šādā gadījumā to publicē.
Dalībvalstis nodrošina punkta pirmajā daļā minētajām valsts pārvaldes iestādēm atsevišķus gada budžetus. Budžetus dara zināmus atklātībai. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka valstu pārvaldes iestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu aktīvi iesaistīties un sniegt ieguldījumu Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) darbā¹.	Dalībvalstis nodrošina punkta pirmajā daļā minētajām valsts regulatīvajām iestādēm atsevišķus gada budžetus tādā apmērā, ka tās spēj veikt savus uzdevumus. Budžetus un revidētos gada pārskatus katra valsts regulatīvā iestāde dara zināmus atklātībai. Katra valsts regulatīvā iestāde tiek organizēta un funkcionē tā, lai garantētu tās darbības objektivitāti un neitralitāti, un tajās strādā tik liels skaits kompetentu darbinieku, ka tās var pienācīgi veikt savus uzdevumus. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka valstu regulatīvo iestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu aktīvi iesaistīties un sniegt ieguldījumu Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) darbā¹.
______________________	______________________
¹ Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1211/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju.	¹ Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1211/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju.”;

Pamatojums

Katrā dalībvalstī ieviešot vienu valsts regulatīvo iestādi, saskaņojot to pamatuzdevumus un stiprinot to resursus, tiek ne vien tiešā veidā veicināta regulējuma uzraudzība un īstenošana dalībvalstīs, bet netiešā veidā arī sniegts papildu atbalsts valstu regulatīvo iestāžu sadarbībai ar BEREC.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2002/21/EK

7.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
–a) panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:	svītrots
„1. Ja plānotā pasākuma, uz kuru attiecas 7. panta 3. punkts, mērķis ir uzlikt, grozīt vai atcelt kādu operatora pienākumu, piemērojot šīs direktīvas 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. pantu un 9. līdz 13. pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu, Komisija var šīs direktīvas 7. panta 3. punktā paredzētajā viena mēneša termiņā darīt zināmu attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei un BEREC iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka pasākuma projekts radītu šķēršļus vienotajam tirgum, vai savas nopietnās bažas par tā atbilstību Savienības tiesību aktiem, attiecīgi ņemot vērā jebkuru ieteikumu, kas pieņemts saskaņā ar šīs direktīvas 19. panta 1. punktu un attiecas uz šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto konkrēto noteikumu saskaņotu piemērošanu. Šādā gadījumā pasākuma projektu nepieņem vēl trīs mēnešus pēc Komisijas paziņojuma.”;

Pamatojums

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz galalietotājiem, ir atkārtoti jāapstiprina valstu iestāžu kompetence saistībā ar uzdevumu saskaņot konkrētu šīs direktīvas un citu konkrētu direktīvu noteikumu piemērošanu.

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2002/21/EK

7.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
–b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:	svītrots
„2. Šā panta 1. punktā minētajā trīs mēnešu termiņā Komisija, BEREC un attiecīgā valsts pārvaldes iestāde cieši sadarbojas nolūkā konstatēt vispiemērotākos un visefektīvākos pasākumus saistībā ar 8. pantā noteiktajiem mērķiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā tirgus dalībnieku viedokļus un nepieciešamību nodrošināt konsekventas regulatīvās prakses izstrādi. Ja plānotā pasākuma mērķis ir uzlikt, grozīt vai atcelt kādu pienākumu, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju Regulas Nr. [XX/2014] nozīmē uzņēmējdalībvalstī, piederības dalībvalsts pārvaldes iestāde arī var iesaistīties sadarbībā.”;

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2002/21/EK

7.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
–c) panta 5. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:	svītrots
„aa) pieņemt lēmumu, prasot attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei atsaukt pasākuma projektu kopā ar konkrētiem priekšlikumiem par minētā projekta grozīšanu, ja plānotā pasākuma mērķis ir uzlikt, grozīt vai atcelt kādu pienākumu, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju Regulas Nr. [XX/2014] nozīmē.”;

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2002/21/EK

7.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
–d) panta 6. punktam pievieno šādu daļu:	svītrots
„Direktīvas 7. panta 6. punktu piemēro gadījumos, ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 5. punkta aa) apakšpunktu.”;

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

35. pants – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/21/EK

8. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a) direktīvas 8. panta 4. punktā tiek svītrots g) apakšpunkts;

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

35. pants – 2.b punkts (jauns)

Direktīva 2002/21/EK

9.b pants – 3. punkts – 1. daļa


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	2.b) direktīvas 9.b panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
Komisija var pieņemt atbilstošus īstenošanas pasākumus, lai identificētu joslas, attiecībā uz kurām uzņēmumi var savstarpēji nodot vai iznomāt tiesības izmantot radiofrekvences. Šie pasākumi neattiecas uz frekvencēm, kuras izmanto apraidei.	„3. Komisija pieņem atbilstošus īstenošanas pasākumus, lai uzņēmumiem atvieglotu radiofrekvenču izmantošanas tiesību savstarpēju nodošanu un iznomāšanu. Šos pasākumus pieņem 12 mēnešu laikā pēc Regulas [XXX/2014]* piemērošanas dienas. Šie pasākumi neattiecas uz frekvencēm, kuras izmanto apraidei.
	_____________
	^* Eiropas Parlamenta un Komisijas .. Regula (ES) Nr. XXX/20XX, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (OV L .., .., .. lpp.).”;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02002L0021-20090702&qid=1395662408159&from=EN)

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts

Direktīva 2002/21/EK

19. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„Neskarot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts pārvaldes iestāžu regulatīvo uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, un Regulā Nr. [XX/2014], var radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā BEREC atzinumu, sniegt ieteikumu vai pieņemt lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, un Regulā Nr. [XX/2014] paredzēto noteikumu saskaņotu piemērošanu, lai turpinātu īstenot 8. pantā izklāstītos mērķus.”.	„Neskarot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts regulatīvo iestāžu regulatīvo uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, un Regulā Nr. [XX/2014], var radīt šķērsli iekšējam tirgum, Komisija, maksimāli ņemot vērā BEREC atzinumu, sniedz ieteikumu vai pieņem lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, un Regulā Nr. [XX/2014] paredzēto noteikumu saskaņotu piemērošanu, lai turpinātu īstenot 8. pantā izklāstītos mērķus.”.

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

2. pants – fa apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a) direktīvas 2. panta otrajā daļā pievieno šādus punktus:
	„fa) „saņemošais publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs” ir publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs, kuram tiek nodots tālruņa numurs vai pakalpojums;
	fb) „nododošais publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs” ir publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs, no kura tiek pārvietots tālruņa numurs vai pakalpojums.”;

Pamatojums

Pieņemot šo grozījumu, Universālā pakalpojuma direktīvas 2. pantā tiek ievietota jauna definīcija jēdzienam „saņemošais publisko komunikāciju sakaru nodrošinātājs”.

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – virsraksts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1.b) direktīvas 20. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
„Līgumi”	„Līgumiem noteiktās informācijas prasības”;

Grozījums Nr. 185

36. pants – 1. punkts – 1.c apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – -1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:
	„-1.a Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 1.a punktā minēto informāciju pirms līguma noslēgšanas sniedz skaidrā, visaptverošā un viegli pieejamā veidā, neskarot Patērētāju tiesību direktīvā* noteiktās prasības attiecībā uz distances līgumiem vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem. Patērētājs vai cits galalietotājs, kurš to lūdz, saņem līguma kopiju uz pastāvīga informācijas nesēja.
	Dalībvalstis valsts tiesību aktos var paturēt spēkā vai ieviest valodas lietojuma prasības attiecībā uz līgumā iekļaujamo informāciju, lai nodrošinātu, ka patērētājs vai cits galalietotājs, kurš to lūdz, šādu informāciju var viegli saprast.
	_________________
	^* Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).”;

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.d apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 1. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1.d) direktīvas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka, abonējot pakalpojumus, ar ko nodrošina pieslēgumu kādam publiskajam komunikāciju tīklam un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, patērētājiem un citiem lietotājiem, kas to lūdz, ir tiesības uz līgumu ar uzņēmumu vai uzņēmumiem, kas nodrošina šādu pieslēgumu un/vai pakalpojumus. Šajā līgumā skaidri, visaptveroši un viegli uztverami norāda vismaz:	„1. Dalībvalstis nodrošina, ka, abonējot pakalpojumus, ar ko nodrošina pieslēgumu kādam publiskajam komunikāciju tīklam un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to lūdz, ir tiesības uz līgumu ar uzņēmumu vai uzņēmumiem, kas nodrošina šādu pieslēgumu un/vai pakalpojumus. Šajā līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
a) uzņēmuma identitāti un adresi;	a) uzņēmuma identitāti, adresi un kontaktinformāciju un, ja tā ir atšķirīga, adresi un kontaktinformāciju sūdzību iesniegšanai;
b) sniedzamos pakalpojumus, konkrēti norādot:	b) sniegto pakalpojumu galvenos raksturlielumus, konkrēti norādot:
	i) konkrēto tarifu plānu vai tarifu plānus, uz kuriem attiecas līgums, un — par katru šādu tarifu plānu — piedāvāto pakalpojumu veidus, tostarp sakaru apjomu,
— to, vai ir vai nav nodrošināta piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un informācijai par zvanītāja atrašanās vietu, un norāda jebkādus ierobežojumus attiecībā uz 26. pantā minēto neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu,	ii) piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un informācijai par zvanītāja atrašanās vietu attiecībā uz visiem saistītajiem piedāvātajiem pakalpojumiem un jebkādus ierobežojumus attiecībā uz 26. pantā minēto neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu,
— informāciju par jebkādiem citiem nosacījumiem, ar ko ierobežo piekļuvi pakalpojumiem un lietotnēm un/vai to izmantošanu, ja saskaņā ar Kopienas tiesībām šādi nosacījumi ir atļauti valsts tiesību aktos,
— obligāto sniegto pakalpojumu kvalitātes minimumu, proti, pieslēgšanas ātrumu un, vajadzības gadījumā, citus pakalpojumu kvalitātes parametrus, ko definējušas attiecīgās valsts regulatīvās iestādes,	iii) obligāto sniegto pakalpojumu kvalitātes minimumu, proti, pieslēgšanas ātrumu un, vajadzības gadījumā, citus pakalpojumu kvalitātes parametrus, ko definējušas attiecīgās valsts regulatīvās iestādes,
— informāciju par visām procedūrām, kādas uzņēmums ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datu plūsmu nolūkā nepieļaut, ka konkrētā tīkla posmā datu plūsma ir maksimāla vai pārmērīga, un informāciju par to, kā šīs procedūras var ietekmēt pakalpojuma kvalitāti,
— piedāvātos tehniskās apkopes pakalpojumu veidus un nodrošinātos klientu atbalsta dienestus, kā arī iespējas sazināties ar minētajiem dienestiem,	iv) sniegto pēcpārdošanas pakalpojumu, tehniskās apkopes pakalpojumu un klientu apkalpošanas pakalpojumu veidus, tostarp atbilstošā gadījumā arī tehnisko informāciju, kas galalietotājam nodrošina pienācīgu viņa izvēlētās gala iekārtas darbību, noteikumus un maksas par šādiem pakalpojumiem, kā arī iespējas sazināties ar šādu pakalpojumu sniedzējiem,
— visus ierobežojumus, ko pakalpojumu sniedzējs uzliek piegādāto gala iekārtu lietojumam;	v) visus ierobežojumus, ko pakalpojumu sniedzējs uzliek piegādāto gala iekārtu lietojumam, tostarp informāciju par gala iekārtu atbloķēšanu, un visas maksas, kas jāsedz, ja līgums tiek izbeigts pirms minimālā līguma termiņa beigām;
	vi) ierobežojumus, kurus piemēro tādu regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņam, kam piemēro vietējā tirgus cenu līmeni, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritērijiem, tostarp detalizētu informāciju par to, kā taisnīgas izmantošanas kritēriji tiek piemēroti attiecībā uz pamatcenu, apjomu vai citiem attiecīgā tarifu plāna parametriem;
c) ja saskaņā ar 25. pantu pastāv pienākums abonentam izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus un attiecīgos datus kādā sarakstā;	c) ja pastāv pienākums saskaņā ar 25. pantu — abonenta iespēju izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus kādā sarakstā, un iespēju pārbaudīt, labot vai dzēst ierakstu;
d) informāciju par cenām un tarifiem, par līdzekļiem, kā var iegūt atjauninātu informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem un tehniskās apkopes maksājumiem, par piedāvātajiem maksāšanas paņēmieniem un visām izmaksu atšķirībām atkarībā no maksāšanas paņēmiena;	d) informāciju par cenām un tarifiem, tostarp par nodokļiem un iespējamām papildu maksām, un par līdzekļiem, ar kuriem var iegūt atjauninātu informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem un tehniskās apkopes maksājumiem;
	da) piedāvātos maksāšanas veidus un visas izmaksu atšķirības saistībā ar izvēlēto maksāšanas veidu, kā arī iespējas nodrošināt maksājumu pārskatāmību un pārraudzīt patērēto apjomu;
e) līguma darbības termiņu, pakalpojumu un līguma atjaunošanas un pārtraukšanas nosacījumus, tostarp:	e) līguma darbības termiņu, pakalpojumu un līguma atjaunošanas un pārtraukšanas nosacījumus, tostarp:
— minimālo lietošanas termiņu vai apjomu, lai varētu izmantot bonusu piedāvājumus,	i) minimālo lietošanas termiņu vai apjomu, lai varētu izmantot bonusu piedāvājumus,
— kādi maksājumi ir saistīti ar numuru un citu identifikatoru pārvietojamību,	ii) ar nodrošinātāja maiņu un numuru un citu identifikatoru pārnesamību saistītās maksas, tostarp kompensācijas piešķiršanas un atmaksas kārtība par nodrošinātāja maiņas kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu,
— kādi ir maksājumi par līguma laušanu, arī par gala iekārtu izmaksu atgūšanu;	iii) visas maksas par līguma izbeigšanu pirms termiņa beigām, arī par gala iekārtu izmaksu atgūšanu, pamatojoties uz parastajām nolietojuma aprēķināšanas metodēm un citiem īpašajiem piedāvājumiem proporcionāli laikam;
f) kompensācijas un atlīdzības noteikumus, kas piemērojami, ja līgumā norādītais pakalpojumu kvalitātes līmenis nav nodrošināts;	f) kompensācijas un atlīdzības noteikumus, kas piemērojami, ja līgumā norādītais pakalpojumu kvalitātes līmenis nav nodrošināts, attiecīgā gadījumā ietverot arī skaidru atsauci uz tiesību aktos paredzētajām patērētāja tiesībām;
g) domstarpību izšķiršanas procedūru uzsākšanas metodi saskaņā ar 34. pantu;	g) strīdu, tostarp pārrobežu strīdu, izšķiršanas procedūru uzsākšanas metodi saskaņā ar 34. pantu;
	ga) norādes par to, kā galalietotāji ar invaliditāti var saņemt informāciju par viņiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem;
h) to, kāda veida pasākumus var veikt uzņēmums, reaģējot uz drošības vai neatkarības jomā notikušiem negadījumiem vai apdraudējumiem un vājām vietām.	h) to, kāda veida pasākumus var veikt uzņēmums, reaģējot uz drošības vai neatkarības jomā notikušiem negadījumiem vai apdraudējumiem un vājām vietām.
Dalībvalstis var arī prasīt, lai līgumā būtu ietverta visa informācija, ko attiecīgas valsts iestādes šajā sakarā varētu sniegt par elektronisku komunikāciju tīklu un pakalpojumu lietojumu, lai nodarbotos ar nelikumīgām darbībām vai izplatītu kaitīgu saturu, un par aizsardzības līdzekļiem pret personiskas drošības, privātās dzīves un personas datu apdraudējumiem, kā norādīts 21. panta 4. punktā, un kas ir atbilstīga sniegtajam pakalpojumam.”	Dalībvalstis var arī prasīt, lai līgumā būtu ietverta visa informācija, ko attiecīgas valsts iestādes šajā sakarā varētu sniegt par elektronisku komunikāciju tīklu un pakalpojumu lietojumu, lai nodarbotos ar nelikumīgām darbībām vai izplatītu kaitīgu saturu, un par aizsardzības līdzekļiem pret personiskas drošības, privātās dzīves un personas datu apdraudējumiem, kā norādīts 21. panta 4. punktā, un kas ir atbilstīga sniegtajam pakalpojumam.”;

Grozījums Nr. 187

36. pants – 1. punkts – 1.e apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.e) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:
	„1.a Papildus informācijai, kas minēta 1. punktā, ja līgums paredz internetpiekļuves pakalpojumu sniegšanu, tajā iekļauj arī šādu informāciju:
	a) informāciju par tarifu plāniem datu vienībai un masveida datiem un par piemērojamajiem sliekšņiem saistībā ar konkrēto tarifu plānu vai tarifu plāniem, uz kuriem attiecas līgums. Attiecībā uz datu apjomu, kas pārsniedz noteiktos sliekšņus, līgumā apraksta ad hoc vai pastāvīgā tarifa noteikšanu datu vienībai vai masveida datiem un norāda datu ātruma ierobežojumus, kas var tikt piemēroti konkrētajam tarifu plānam vai tarifu plāniem, uz kuriem attiecas līgums;
	b) informāciju par to, kā galalietotāji var pārbaudīt savu faktiski patērēto apjomu un vai un kā viņi var noteikt brīvprātīgus ierobežojumus;
	c) par fiksētajiem datu posmiem –– parasti pieejamo un minimālo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja galvenajā atrašanās vietā;
	d) par mobilajiem datu posmiem –– paredzēto un minimālo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu, pieslēdzoties nodrošinātāja bezvadu tīklā galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī;
	e) citus pakalpojuma kvalitātes parametrus saskaņā ar Regulas (ES) ../..* 24. panta 2. punktu;
	f) informāciju par nodrošinātāja ieviestajām procedūrām, ar kurām mēra un kontrolē datplūsmu, tostarp norādi par to pamatā esošajām sakaru pārbaudes metodēm, ko izmanto datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumos, un informāciju par to, kā šādas procedūras var ietekmēt pakalpojumu kvalitāti, galalietotāju privātumu un personas datu aizsardzību; un
	g) skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, kā datu apjoma ierobežojumi, faktiski pieejamais ātrums un citi pakalpojumu kvalitātes rādītāji var praktiski ietekmēt internetpiekļuves pakalpojumus, jo īpaši satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu.
	__________________
	* OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas numuru.”;

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.f apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1.f) direktīvas 20. panta 2. punktu svītro;
2. Dalībvalstis nodrošina, ka abonentiem ir tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas, saņemot paziņojumu par pakalpojumu sniedzēju piedāvātajām līguma nosacījumu izmaiņām, ko sniedz uzņēmumi, kuri nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus. Abonentus atbilstīgi informē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādām izmaiņām, tajā pašā laikā informējot arī par to tiesībām lauzt līgumu bez soda piemērošanas, ja tie nepiekrīt jaunajiem nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes var noteikt tādu paziņojumu formu.

Pamatojums

Referente ierosina jaunu 20.a pantu par līgumu darbības laiku un izbeigšanu. Tajā ir iekļauts šis noteikums.

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.g apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 2.a punkts (jauns)


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1.g) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:
	„2.a Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest prasības par papildu informācijas sniegšanu par līgumiem, kam piemēro šo pantu.”;

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

36. pants – daļa – 1.h apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 2.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.h) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:
	„2.b BEREC nosaka vadlīnijas līgumos iekļaujamās standarta informācijas paraugu izstrādei, un tajos iekļauj informāciju, kas prasīta šā panta 1. un 1.a punktā.
	Valsts regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības par to, kādā veidā līgumu saturs, forma un veids ir publicējami, jo īpaši norādot datu piegādes ātrumu, pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas attiecībā uz ātruma mērīšanas metodēm un publicējamās informācijas saturu, formu un veidu saskaņā ar 21. panta 3.a punktu.”;

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.i apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.i) direktīvā iekļauj šādu pantu:
	„20.a pants
	Līguma darbības laiks un izbeigšana
	1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksimālais to līgumu darbības laiks, kuri noslēgti starp patērētājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ir 24 mēneši. Publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju noslēgt līgumu uz 12 mēnešiem.
	2. Saskaņā ar Direktīvu 2011/83/ES patērētājiem ir tiesības atteikties no distances līguma vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma 14 dienu laikā pēc tā noslēgšanas.
	3. Ja līgumā vai valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka līgumu, kas noslēgts uz noteiktu laiku (atšķirībā no līguma ar minimālo termiņu), pagarina automātiski, publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs savlaicīgi informē patērētājus, lai viņiem būtu vismaz viens mēnesis laika iebilst pret šādu automātisku pagarināšanu. Ja patērētājs neiebilst pret šādu automātisku pagarināšanu, tiek uzskatīts, ka tas ir pastāvīgi pagarināms līgums, ko patērētājs var izbeigt jebkurā laikā, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš un nesedzot nekādas izmaksas, izņemot tās, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu šajā mēnesī.
	4. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem, saņemot paziņojumu par publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātāja ierosinātām izmaiņām līguma nosacījumos, ir tiesības izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja vien ierosinātās izmaiņas nav veiktas tikai un vienīgi galalietotāju interesēs. Nodrošinātāji ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādām izmaiņām atbilstoši informē patērētājus, vienlaikus sniedzot informāciju par viņu tiesībām izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja viņi nepiekrīt jaunā līguma nosacījumiem. Šā panta 2. punktu piemēro pēc analoģijas.
	5. Jebkuru pastāvīgu vai regulāru būtisku neatbilstību starp faktisko veiktspēju ātruma vai citu kvalitātes rādītāju ziņā un to veiktspēju, ko saskaņā ar 20. pantu norādījis publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs, uzskata par veiktspējas neatbilstību, nosakot patērētājiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
	6. Dalībvalstis nodrošina, ka, abonējot papildu pakalpojumus, ko sniedz tas pats publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājs, neatjauno sākotnējo līguma termiņu, izņemot gadījumus, kad papildu pakalpojumi tiek piedāvāti par īpašā piedāvājuma cenu, kas pieejama tikai ar noteikumu, ka tiek atjaunots esošais līguma termiņš.
	7. Dalībvalstis nodrošina, ka publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātāji piemēro tādus līguma izbeigšanas nosacījumus un procedūras, kas nerada šķēršļus pakalpojuma nodrošinātāja maiņai un nekavē to.
	8. Ja patērētājiem piedāvātais pakalpojumu komplekts ietver vismaz pieslēgumu elektronisko komunikāciju tīklam vai vienu elektronisko komunikāciju pakalpojumu, šā panta noteikumus piemēro visiem komplekta elementiem.
	9. Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest papildu prasības, lai nodrošinātu augstāka līmeņa patērētāju aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kam piemēro šo pantu.”;

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.j apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1.j) direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:
21. pants	„21. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes publisko elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātājiem un/vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem var uzlikt pienākumu publicēt pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par cenām un tarifiem, visām maksām, kas piemērojamas līguma laušanas gadījumā, kā arī informāciju par standartnoteikumiem, ko piemēro par tiešo lietotāju un patērētāju piekļuvi šo uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem un par to izmantošanu saskaņā ar II pielikumu. Šādu informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā. Valsts regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības, kā minētā informācija ir publicējama	1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes publisko elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātājiem un/vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem var uzlikt pienākumu publicēt pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par cenām un tarifiem, visām maksām, kas piemērojamas, līgumu izbeidzot pirms laika, kā arī informāciju par standartnoteikumiem, ko piemēro par galalietotāju piekļuvi šo uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem un par to izmantošanu saskaņā ar II pielikumu. Šādu informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā un regulāri atjaunina. Skaidri norāda jebkādas atšķirības patērētājiem un citiem galalietotājiem piemērojamajos nosacījumos, ja viņi to lūdz. Valstu regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības, kā minētā informācija ir publicējama, un tās var jo īpaši ietvert valodas lietojuma prasības, kas nodrošina, ka minētā informācija patērētājam un citiem galalietotājiem, kas to lūdz, ir viegli saprotama. Dalībvalstis nodrošina, ka publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājiem ir pienākums pēc pieprasījuma informāciju pirms tās publicēšanas sniegt attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm.
2. Valsts regulatīvās iestādes veicina salīdzināmas informācijas sniegšanu, lai lietotājiem un patērētājiem, piemēram, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus paņēmienus, būtu iespēja neatkarīgi novērtēt alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Ja šādi līdzekļi bez maksas vai par samērīgu cenu nav pieejami tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes pašas vai ar trešo personu starpniecību spēj šādas rokasgrāmatas vai paņēmienus darīt pieejamus. Trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju un/vai elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātāju publiskoto informāciju nolūkā pārdot vai darīt pieejamas šādas interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzīgus paņēmienus.	2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to lūdz, ir pieejami neatkarīgas novērtēšanas rīki, kas viņiem dod iespēju salīdzināt elektronisko komunikāciju tīklu piekļuves un pakalpojumu veiktspēju un alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Ja šādi līdzekļi bez maksas vai par samērīgu cenu nav pieejami tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes pašas vai ar trešo personu starpniecību spēj šādas rokasgrāmatas vai paņēmienus darīt pieejamus. Trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju un/vai elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātāju publiskoto informāciju nolūkā pārdot vai darīt pieejamus šādus neatkarīgas novērtēšanas rīkus.
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes BEREC vadībā un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izveido brīvprātīgu sertifikācijas sistēmu, kura paredzēta interaktīvām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, rokasgrāmatām vai līdzīgiem rīkiem un kuras pamatā ir objektīvas, pārredzamas un samērīgas prasības, tostarp jo īpaši neatkarība no publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātāja.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzņēmumiem, kas nodrošina publisko elektronisko komunikāciju tīklu un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, inter alia uzlikt pienākumu:	3. Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzņēmumiem, kas nodrošina publisko elektronisko komunikāciju tīklu un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, inter alia uzlikt pienākumu:
a) nodrošināt piemērojamu tarifu informāciju abonentiem par visiem numuriem vai pakalpojumiem, kam ir īpaši cenu uzlikšanas nosacījumi; attiecībā uz atsevišķu kategoriju pakalpojumiem attiecīgās valstu regulatīvās iestādes var prasīt, lai tādu informāciju sniedz tūlīt pirms savienojuma;	a) nodrošināt galalietotājiem piemērojamu tarifu informāciju par visiem numuriem vai pakalpojumiem, kam ir īpaši cenu uzlikšanas nosacījumi; attiecībā uz atsevišķu kategoriju pakalpojumiem attiecīgās valstu regulatīvās iestādes var prasīt, lai tādu informāciju sniedz tūlīt pirms savienojuma;
b) informēt abonentus, ja notikušas izmaiņas un viņu abonētais pakalpojums nenodrošina piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem vai zvanītāja atrašanās vietas informācijai;	b) nodrošināt galalietotājiem informāciju par piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un zvanītāja atrašanās vietu attiecībā uz visiem piedāvātajiem pakalpojumiem un par jebkādiem ierobežojumiem saistībā ar neatliekamās palīdzības sniegšanu atbilstīgi 26. pantam un garantēt, ka par jebkādām veiktajām izmaiņām informē bez kavēšanās;
c) informēt abonentus par visām izmaiņām nosacījumos, ar ko ierobežo piekļuvi pakalpojumiem un lietotnēm un/vai to izmantošanu, ja saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šādi nosacījumi ir atļauti valsts tiesību aktos;
d) sniegt informāciju par visām procedūrām, kādas pakalpojumu sniedzējs ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datu plūsmu nolūkā nepieļaut, ka konkrētā tīkla posmā datu plūsma ir maksimāla vai pārmērīga, un informāciju par to, kā šīs procedūras var ietekmēt pakalpojuma kvalitāti;
	da) sniegt informāciju par internetpiekļuves pakalpojumiem (ja tie tiek piedāvāti), norādot:
	i) par fiksētajiem datu posmiem –– parasti pieejamo un minimālo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī; par mobilajiem datu posmiem –– paredzēto un minimālo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu, pieslēdzoties nodrošinātāja bezvadu tīklā galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī,
	ii) informāciju par tarifu plāniem datu vienībām un masveida datiem un par piemērojamiem sliekšņiem; attiecībā uz datu apjomu, kas pārsniedz noteiktos sliekšņus, –– ad hoc vai pastāvīgo tarifa noteikšanu datu vienībai vai masveida datiem un datu ātruma ierobežojumus, kas var tikt piemēroti,
	iii) informāciju par to, kā galalietotāji var pārbaudīt savu faktiski patērēto apjomu, un par to, vai un kādā veidā viņi var noteikt brīvprātīgus ierobežojumus;
	iv) skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, kā datu apjoma ierobežojumi, pieejamais ātrums un citi pakalpojumu kvalitātes rādītāji var praktiski ietekmēt internetpiekļuves pakalpojumus, jo īpaši satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu;
	v) informāciju par nodrošinātāja ieviestajām procedūrām, ar kurām mēra un kontrolē datplūsmu, atbilstīgi Regulas (EU) ../..^* 23. panta 5. punktam, tostarp norādi par to pamatā esošajām sakaru pārbaudes metodēm, ko izmanto racionālas datplūsmas pārvaldības pasākumos, un informāciju par to, kā šādas procedūras varētu ietekmēt pakalpojumu kvalitāti, galalietotāju privātumu un personas datu aizsardzību;
e) informēt abonentus par tiesībām noteikt, vai iekļaut viņu personas datus un attiecīgu tipu datus sarakstā saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 12. pantu; un	e) informēt patērētājus un –– attiecīgā gadījumā –– citus galalietotājus par tiesībām noteikt, vai iekļaut viņu personas datus sarakstā, un par attiecīgajiem datu veidiem, saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 12. pantu;
f) regulāri informēt abonentus, kas ir personas ar invaliditāti, par datiem, kas attiecas uz konkrēti piedāvājamiem ražojumiem un viņiem paredzētiem pakalpojumiem.	f) regulāri informēt patērētājus un –– attiecīgā gadījumā –– citus galalietotājus, kas ir personas ar invaliditāti, par viņiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai.
Ja to uzskata par pareizu, attiecīgas valsts regulatīvās iestādes var veicināt pašregulatīvus vai kopregulatīvus pasākumus, pirms uzlikt kādu pienākumu.	Ja to uzskata par pareizu, attiecīgas valsts regulatīvās iestādes var veicināt pašregulatīvus vai kopregulatīvus pasākumus, pirms uzlikt kādu pienākumu. Dalībvalstis var noteikt papildu prasības attiecībā uz publicējamās informācijas saturu, formu un veidu, pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas, kas minētas šā panta 3.a punktā.
	3.a Līdz .. * BEREC pēc apspriešanās ar iesaistītajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju nosaka vispārējās vadlīnijas attiecībā uz internetpiekļuves pakalpojumu pārraides ātruma mērīšanas metodēm, mērāmo pakalpojumu parametru kvalitāti (inter alia salīdzinot vidējo un reklamēto ātrumu; kvalitāti lietotāju uztverē) un metodēm to mērīšanai ilgākā laika posmā, kā arī tā nosaka publicējamās informācijas saturu formu un veidu, tostarp iespējamos kvalitātes sertificēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka galalietotājiem, tostarp galalietotājiem ar invaliditāti, ir iespēja izmantot visaptverošu, salīdzināmu, uzticamu un lietotājdraudzīgu informāciju. Attiecīgos gadījumos var izmantot III pielikumā izklāstītos parametrus, definīcijas un mērījumu metodes.
4. Dalībvalstis var prasīt, lai 3. punktā minētie uzņēmumi pašreizējiem un jauniem abonentiem vajadzības gadījumā bez maksas sniegtu informāciju, kas sabiedrībā rada plašu ieinteresētību, izmantojot tos pašus līdzekļus, kurus uzņēmumi lieto ikdienas saziņā ar abonentiem. Šādā gadījumā šo informāciju nodrošina attiecīgās valsts iestādes standartformā, un tā attiecas, inter alia, uz šādiem tematiem:	4. Dalībvalstis var prasīt, lai 3. punktā minētie uzņēmumi galalietotājiem vajadzības gadījumā bez maksas sniegtu informāciju, kas sabiedrībā rada plašu ieinteresētību, izmantojot tos pašus līdzekļus, kurus uzņēmumi lieto ikdienas saziņā ar galalietotājiem. Šādā gadījumā šo informāciju publisko elektronisko komunikāciju nodrošinātājiem nodrošina attiecīgās valsts iestādes standartformā, un tā var attiekties, inter alia, uz šādiem tematiem:
a) parastākie elektronisko komunikāciju pakalpojumu lietojumi, iesaistoties nelikumīgās darbībās vai izplatot kaitīgu saturu, jo īpaši, ja tas var skart citu cilvēku tiesību un brīvību respektēšanu, arī autortiesību un blakustiesību pārkāpumus, un to juridiskās sekas; un	a) parastākie elektronisko komunikāciju pakalpojumu lietojumi, iesaistoties nelikumīgās darbībās vai izplatot kaitīgu saturu, jo īpaši, ja tas var skart citu cilvēku tiesību un brīvību respektēšanu, arī datu aizsardzības tiesību, autortiesību un blakustiesību pārkāpumus, un to juridiskās sekas; un
b) līdzekļus, kā aizsargāties pret personiskas drošības, privātās dzīves un personas datu apdraudējumiem, izmantojot elektronisko komunikāciju pakalpojumus.	b) līdzekļus, kā aizsargāties pret personiskas drošības, privātās dzīves un personas datu apdraudējumiem, izmantojot elektronisko komunikāciju pakalpojumus.
	_________________
	* OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas numuru.
	*OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas piemērošanas dienu.”;

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.k apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.k) direktīvā iekļauj šādu pantu:
	„21.a pants
	Patēriņa kontrole
	1. Dalībvalstis nodrošina, ka elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošinātāji patērētājiem un galalietotājiem piedāvā rīku, ar kuru viņi var pārraudzīt un kontrolēt savu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantojumu, par kuriem rēķinus sagatavo atbilstoši patēriņam laika vai apjoma izteiksmē. Šādam rīkam ir jānodrošina:
	a) priekšapmaksas un pēcapmaksas pakalpojumiem –– piekļuve savlaicīgai informācijai par attiecīgā pakalpojuma izmantošanu bez maksas;
	b) pēcapmaksas pakalpojumiem –– iespēja bez maksas noteikt iepriekšēju finansiālu patēriņa ierobežojumu un pieprasīt paziņojumu, kad izmantota noteikta daļa no ierobežotā apjoma un kad ir sasniegts ierobežotais apjoms, kā arī procedūra, kas jāievēro, lai turpinātu pakalpojuma izmantošanu, ja patēriņa ierobežojums ir pārsniegts, un piemērojamie tarifu plāni;
	c) detalizēti rēķini uz pastāvīga informācijas nesēja.
	2. BEREC pieņem vadlīnijas 1. punkta īstenošanai.
	Pēc finanšu limitu sasniegšanas galalietotāji var turpināt saņemt zvanus un SMS īsziņas un sazināties ar dienestiem, kam ir bezmaksas tālruņa numuri, un neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”, līdz līgumā paredzētā rēķina apmaksas termiņa beigām.”;

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2) direktīvas 20., 21., 22. un 30. pantu svītro.

2) direktīvas 22. pantu svītro;

Pamatojums

Svītrošana nepieciešama, lai saglabātu/grozītu attiecīgos pantus.

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

26. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	2.a) direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi 2. punktā minēto pakalpojumu tiešie lietotāji, tostarp taksofonu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112” un dalībvalstu norādītus valsts ātrās palīdzības numurus, var izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus bez maksas un neizmantojot nekādus maksāšanas līdzekļus.	„1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi 2. punktā minēto pakalpojumu galalietotāji, tostarp taksofonu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112” un dalībvalstu norādītus valsts ātrās palīdzības numurus, var izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus bez maksas un neizmantojot nekādus maksāšanas līdzekļus.
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka visi privāto elektronisko komunikāciju tīklu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112” un dalībvalstu norādītus valsts neatliekamās palīdzības numurus, var bez maksas izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus vai attiecīgā gadījumā — vietējos neatliekamās palīdzības dienestus.
2. Dalībvalstis, apspriežoties ar valsts regulatīvajām iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka uzņēmumi, kas piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vietējo zvanu veikšanai uz numuru vai numuriem valsts numerācijas plānā, nodrošina piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.	2. Dalībvalstis, apspriežoties ar valsts regulatīvajām iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka uzņēmumi, kas piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vietējo zvanu veikšanai uz numuru vai numuriem valsts numerācijas plānā, nodrošina piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka uz vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” izsaukumiem tiek pienācīgi atbildēts un ka tos apstrādā valsts neatliekamās palīdzības sistēmu organizācijai vispiemērotākajā veidā. Uz šādiem izsaukumiem atbild un tos apstrādā vismaz tikpat ātri un efektīvi kā uz valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuru izsaukumus, ja tādus turpina izmantot.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka uz vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” izsaukumiem tiek pienācīgi atbildēts un ka tos apstrādā valsts neatliekamās palīdzības sistēmu organizācijai vispiemērotākajā veidā. Uz šādiem izsaukumiem atbild un tos apstrādā vismaz tikpat ātri un efektīvi kā uz valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuru izsaukumus, ja tādus turpina izmantot.
	Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, pieņem ieteikumu par dalībvalstu veiktspējas rādītājiem. Līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” izmantošanas efektivitāti un par tā veiktspējas rādītājiem.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka tiešajiem lietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, pieejamā piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem ir līdzvērtīga piekļuvei, ko nodrošina citiem tiešajiem lietotājiem. Pasākumi, ko veic nolūkā nodrošināt to, ka tiešajiem lietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, ceļojot citās dalībvalstīs, ir iespējams piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, cik vien iespējams pamatojas uz Eiropas standartiem vai parametriem, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 17. pantu, un tie neliedz dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai sasniegtu šajā pantā izklāstītos mērķus.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, pieejamā piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem ir līdzvērtīga piekļuvei, ko nodrošina citiem galalietotājiem. Pasākumi, ko veic nolūkā nodrošināt to, ka galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, ceļojot citās dalībvalstīs, ir iespējams piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, cik vien iespējams pamatojas uz Eiropas standartiem vai parametriem, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 17. pantu, un tie neliedz dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai sasniegtu šajā pantā izklāstītos mērķus.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie uzņēmumi zvanītāja atrašanās vietas informāciju bez maksas dara pieejamu tai iestādei, kas nodrošina neatliekamās palīdzības izsaukumus, līdzko izsaukums sasniedz minēto iestādi. Šāda kārtība attiecas uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”. Dalībvalstis var attiecināt šīs saistības uz valsts ātrās palīdzības dienestu numuriem. Kompetentās valsts regulatīvās iestādes nosaka zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijus.	5. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie uzņēmumi zvanītāja atrašanās vietas informāciju bez maksas dara pieejamu tai iestādei, kas nodrošina neatliekamās palīdzības izsaukumus, līdzko izsaukums sasniedz minēto iestādi. Šāda kārtība attiecas uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”. Dalībvalstis var attiecināt šīs saistības uz valsts ātrās palīdzības dienestu numuriem. Komisija nodrošina, ka kompetentās valsts regulatīvās iestādes nosaka zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijus saskaņā ar 7. punktu un pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas.
	Līdz (seši mēneši pēc piemērošanas termiņa) BEREC pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju nosaka vadlīnijas zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijiem, kura jāsniedz neatliekamās palīdzības dienestiem. Minētajās vadlīnijās ņem vērā iespējas izmantot mobilo galiekārtu, kas aprīkota ar GNSS pieslēgtām mobilajām galiekārtām, lai uzlabotu “112” numura zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitāti un uzticamību.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka iedzīvotājus pienācīgi informē par vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” pieejamību un izmantošanu, jo īpaši ar tādām ierosmēm, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo no vienas dalībvalsts uz citu.	6. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka iedzīvotājus pienācīgi informē par vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” pieejamību un izmantošanu, jo īpaši ar tādām ierosmēm, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo no vienas dalībvalsts uz citu. Komisija atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību.
7. Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi numura “112” pakalpojumiem dalībvalstīs, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC var pieņemt tehniskās izpildes pasākumus. Tomēr šos tehniskās izpildes pasākumus pieņem, neskarot un neietekmējot neatliekamās palīdzības dienestu organizēšanu, kas paliek vienīgi dalībvalstu kompetencē.	7. Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi numura “112” pakalpojumiem dalībvalstīs, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstoši 37.a pantam par zvanītāja atrašanās vietas kritērijiem un galvenajiem numura “112” pieejamības veiktspējas rādītājiem. Tomēr šos pasākumus pieņem, neskarot un neietekmējot neatliekamās palīdzības dienestu organizēšanu, kas paliek vienīgi dalībvalstu kompetencē.
	7.a Komisija uztur Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu E.164 formāta numuru datubāzi, lai nodrošinātu, ka neatliekamās palīdzības dienesti dažādās dalībvalstīs var savstarpēji sazināties.”;

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

26.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b) direktīvā iekļauj šādu pantu:
	„26.a pants
	Reversā ES “112” sakaru sistēma
	Vēlākais [vienu gadu pēc transponēšanas termiņa] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kādas ir iespējas, izmantojot esošos elektronisko komunikāciju tīklus, ieviest reverso ES “112” sakaru sistēmu, kura pārklātu visu Savienības teritoriju, būtu universāla, daudzvalodu, pieejama, vienkārša un efektīva un brīdinātu sabiedrību nenovēršamas vai briestošas katastrofas vai nozīmīga ārkārtas stāvokļa gadījumā.
	Komisija apspriežas ar BEREC un civilās aizsardzības dienestiem un pārbauda standartus un specifikācijas, kas nepieciešamas pirmajā daļā minētās sistēmas izveidei. Ziņojuma sagatavošanā Komisija ņem vērā pašreizējās valsts un reģionālās “112” sakaru sistēmas un ievēro Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”;

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.c punkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

30. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(2.c) direktīvas 30. pantu aizstāj ar šādu:
‘1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi abonenti ar numuriem no valsts telefona numerācijas plāna pēc pieprasījuma var saglabāt savu(-s) numuru(-us) neatkarīgi no uzņēmuma, kas sniedz pakalpojumus, saskaņā ar I pielikuma C daļas noteikumiem.	„1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi abonenti ar numuriem no valsts telefona numerācijas plāna pēc pieprasījuma var saglabāt savu(-s) numuru(-us) neatkarīgi no publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja, kas sniedz pakalpojumus, saskaņā ar I pielikuma C daļas noteikumiem.”
2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka cenas, ko uzņēmumi savstarpēji piemēro par numura saglabāšanas nodrošināšanu, ir uz izmaksām vērstas un ka tiešie maksājumi abonentiem, ja tādi ir, nav šķērslis šo iespēju izmantošanai.	2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka cenas, ko uzņēmumi savstarpēji piemēro par numura saglabāšanas nodrošināšanu, ir uz izmaksām vērstas un ka tiešie maksājumi abonentiem, ja tādi ir, nav šķērslis šo iespēju izmantošanai.
3. Valsts regulatīvās iestādes nenosaka mazumtirdzniecības tarifus par numuru saglabāšanu tā, lai tiktu traucēta konkurence, piemēram, nosakot īpašus vai kopējus mazumtirdzniecības tarifus.	3. Valsts regulatīvās iestādes nenosaka mazumtirdzniecības tarifus numuru saglabāšanu tā, lai tiktu kropļota konkurence, piemēram, nosakot īpašus vai kopējus mazumtirdzniecības tarifus.
4. Numuru pārnešanu un to sekojošu aktivēšanu veic pēc iespējas īsākā termiņā. Jebkurā gadījumā tiem abonentiem, kuri ir noslēguši līgumu par numura pārnešanu uz jaunu uzņēmumu, numuru aktivizē vienas darbdienas laikā.	4. Numuru pārnešanu un to sekojošu aktivēšanu veic pēc iespējas īsākā termiņā. Galalietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu par numura pārnešanu uz jauna pakalpojumu sniedzēja tīklu, minēto numuru aktivizē vienas darbdienas laikā.
Neskarot pirmo daļu, kompetentas valsts regulatīvās iestādes var noteikt vispārējo numuru pārcelšanas procesu, ņemot vērā attiecīgās valsts noteikumus par līgumiem, tehnisko īstenojamību un nepieciešamību saglabāt pakalpojuma nepārtrauktību abonentam. Jebkurā gadījumā pakalpojuma zaudēšana numura pārnešanas procesā nepārsniedz vienu darba dienu. Kompetentās valstu iestādes, ja nepieciešams, ņem vērā arī noteikumus nolūkā nodrošināt abonentu aizsargātību pārslēgšanas procesā, un to, ka pārslēgšana uz citu pakalpojuma sniedzēju nenotiek pret viņu gribu.	Neskarot pirmo daļu, kompetentās valsts regulatīvās iestādes var noteikt vispārējo numuru maiņas un pārnešanas procesu saskaņā ar BEREC pamatnostādnēm, kas minētas 4.b punktā. Tās ņem vērā nepieciešamo lietotāju aizsardzību visā pakalpojumu sniedzēja maiņas procesā, vajadzību nodrošināt šāda procesa efektivitāti galalietotājam un to, lai šādi maiņas procesi nekaitē konkurencei. Jebkurā gadījumā pakalpojuma zaudēšana numura pārnešanas procesā nepārsniedz vienu darba dienu. Galalietotāju numurus nepārslēdz uz cita pakalpojumu sniedzēja tīklu, ja tas ir pret viņu gribu.
Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem tiek paredzētas atbilstīgas sankcijas, tostarp pienākums izmaksāt kompensācijas abonentiem, ja numuru pārnešana ir novēlota vai tās laikā pakalpojumu sniedzēji ir pieļāvuši pārkāpumus vai tie pieļauti viņu vārdā.	Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem tiek paredzētas atbilstīgas sankcijas, tostarp pienākums izmaksāt kompensācijas abonentiem, ja numuru pārnešana ir novēlota, jo nav sniegta pieeja informācijai, kas vajadzīga savlaicīgai maiņai, vai tās laikā pakalpojumu sniedzēji ir pieļāvuši pārkāpumus vai tie pieļauti viņu vārdā.
	4.a Pakalpojumu sniedzēja maiņas un numura pārnešanas procesu vada saņemošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs. Atbilstošu informāciju par pakalpojumu sniedzēja maiņu galalietotāji saņem pirms šādas maiņas procesa un tā laikā, kā arī uzreiz pēc tam, kad tas ir pabeigts.
	4.b BEREC nosaka vadlīnijas attiecībā uz visiem noteikumiem un procedūrām saistībā ar datu saņemšanas un nosūtīšanas procesu, jo īpaši par datu saņemšanas un nosūtīšanas nodrošinātāja atbildību maiņas un numura pārnešanas procesā, par patērētājiem procesa gaitā sniedzamo informāciju, savlaicīgu spēkā esošā līguma izbeigšanu, visas priekšapmaksas atlīdzināšanu un par efektīviem e-pastu pārsūtīšanas pakalpojumiem.
	4.c Ja patērētājiem piedāvātais pakalpojumu komplekts ietver vismaz pieslēgumu elektronisko sakaru tīklam vai vienu elektronisko sakaru pakalpojumu, šā panta noteikumus piemēro visiem komplekta elementiem.”
5. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumi, ko patērētāji ir noslēguši ar uzņēmējiem, kas nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumus, neatļauj pirmo saistību posmu, kas ir ilgāks par 24 mēnešiem. Dalībvalstis arī nodrošina, ka uzņēmumi piedāvā lietotājiem iespēju parakstīt līgumu, kura maksimālais termiņš ir 12 mēneši.
6. Neskarot jebkādu minimālo līguma termiņu, dalībvalstis nodrošina, ka līguma pārtraukšanas nosacījumi un kārtība nekavē pakalpojumu sniedzēja nomaiņu.

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.d punkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

34. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.d) direktīvas 34. pantam pievieno šādu punktu:
	„1.a Ārpustiesas procedūras, kas paredzētas saskaņā ar 1. punktu, izmanto arī attiecībā uz strīdiem par līgumiem, kurus noslēguši, no vienas puses, patērētāji un citi galalietotāji, ciktāl šādas ārpustiesas procedūras ir pieejamas arī viņiem, un, no otras puses, publisko elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji, kas uzņēmējdarbību veic citā dalībvalstī. Attiecībā uz strīdiem, kas ietilpst Direktīvas 2013/11/ES* darbības jomā, piemēro minētās direktīvas noteikumus.
	________________________
	^* Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.)”

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.e punkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

37.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.e) direktīvā iekļauj šādu 37.a pantu:
	„37.a pants
	Deleģēšanas īstenošana
	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
	2. Pilnvaras pieņemt 26. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no …*.
	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
	4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	_________________
	^* OJ: Lūgums ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.f punkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

II pielikums – 1. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(2.f) direktīvas II pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:
‘1. Uzņēmuma(-u) nosaukums un adrese	‘1. Uzņēmuma(-u) nosaukums, adrese un kontaktinformācija
To uzņēmumu nosaukums un galvenā biroja adrese, kas nodrošina publiskos komunikāciju tīklus un/vai publiski pieejamus telefona pakalpojumus.	To uzņēmumu nosaukums un galvenā biroja adrese, kas nodrošina publiskos komunikāciju tīklus un/vai publiski pieejamus telefonijas pakalpojumus.”

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.g punkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

II pielikums – 2.2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(2.g) direktīvas II pielikuma 2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:
‘2.2. Standarta tarifi norādot, kādi pakalpojumi ir ietverti katrā tarifa elementā (piemēram, maksa par piekļuvi, visi maksājumi par lietošanu, maksa par tehnisko apkopi), un iekļaujot sīku informāciju par piemērotajām standarta atlaidēm un īpašiem tarifu režīmiem, un konkrētām grupām paredzētiem tarifu režīmiem, un visiem papildu maksājumiem, kā arī maksu par gala iekārtām.	‘2.2. Par katru tarifu plānu –– piedāvātie pakalpojumi, attiecīgie pakalpojumu kvalitātes parametri, piemērojamie tarifu plāni, un par katru šādu tarifu plānu piedāvāto pakalpojumu veidi, tostarp sakaru apjoms un jebkādas piemērojamās maksas (par piekļuvi, lietošanu, uzturēšanu un citas papildu maksas), kā arī maksa par galiekārtām.”

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.h punkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

II pielikums – 2.2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.h) direktīvas II nodaļā iekļauj šādu iedaļu:
	„2.2.a. Papildu informācija par interneta piekļuves pakalpojumiem, ja tādi tiek piedāvāti, tostarp detalizēta informācija par datu tarifu plāniem, datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu un piemērojamiem ātruma ierobežojumiem, iespējām pārraudzīt patēriņa līmeņus, par piemērojamām datplūsmas pārvaldības procedūrām un to ietekmi uz pakalpojumu kvalitāti, lietotāju privātumu un personas datu aizsardzību.”

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.i punkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

II pielikums – 2.5. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(2.i) direktīvas II pielikuma 2.5. iedaļu aizstāj ar šādu:
‘2.5. Standarta līguma nosacījumi, tostarp jebkāds minimālais līguma termiņš, līguma pārtraukšanas nosacījumi un kārtība un tiešie maksājumi saistībā ar numura un citu identifikatoru saglabāšanu, ja tādi ir.	‘2.5. Standarta līguma noteikumi un nosacījumi, tostarp jebkāds minimālais līguma termiņš, nosacījumi līguma izbeigšanai pirms termiņa, un kārtība un maksas par šādu līguma izbeigšanu, atbilstošā gadījumā, ar pakalpojumu sniedzēja maiņu un numura un citu identifikatoru pārnešanu saistītās procedūras un tiešās maksas un kompensācijas piešķiršanas kārtība par kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar pakalpojumu sniedzēja maiņu.”

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

1. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) regulas 1. panta 1. punktam pievieno šādu trešo daļu:	svītrots
„Šo regulu piemēro viesabonēšanas pakalpojumiem, ko Savienībā sniedz tiešajiem lietotājiem, kuru iekšzemes pakalpojumu sniedzējs kādā no dalībvalstīm ir publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs.”

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

2. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) regulas 2. panta 2. punktā pievieno šādu r) apakšpunktu:	svītrots
(r) „divpusējais vai daudzpusējais viesabonēšanas līgums” ir viens vai vairāki komerclīgumi vai tehniski līgumi, ko savā starpā slēdz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji un kas ļauj virtuāli paplašināt vietējā sakaru tīkla pārklājumu un dod iespēju jebkuram viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ilgstoši sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus tādā pašā cenu līmenī, kāds noteikts to attiecīgajiem iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikums par viesabonēšanas regulējumu, slēdzot brīvprātīgos līgumus kā alternatīvu pašreiz spēkā esošajām Viesabonēšana III regulā minētajām saistībām, ir lielā mērā nenoteikts.

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

37. pants – 3. punkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

4. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) regulas 4. pantam pievieno šādu 7. punktu:	svītrots
'7. Šis pants neattiecas uz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus saskaņā ar 4.a pantu.”

Grozījums Nr. 207

Regulas priekšlikums

37. pants – 4. punkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

4.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) iekļauj šādu 4.a pantu:	svītrots
4.a pants
[...]

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

37. pants – 4.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

6.a un 6.b pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4.a) regulā iekļauj šādus pantus:
	„6.a pants
	Viesabonēšanas mazumtirdzniecības maksu atcelšana
	Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, sākot ar 2015. gada 15. decembri, savu valstu tirgos neiekasē nekādu papildmaksu salīdzinājumā ar maksām par mobilo sakaru pakalpojumiem no viesabonēšanas klientiem jebkurā dalībvalstī par visiem veiktajiem vai saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, par visām nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas SMS/MMS īsziņām un par visiem izmantotajiem regulētajiem datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem un nekādu vispārēju maksu, kas ļautu ārvalstīs izmantot galiekārtu vai pakalpojumu.”
	„6.b pants
	Taisnīga izmantošana
	1. Atkāpjoties no 6.a panta prasībām un lai nepieļautu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu vai to izmantošanu anomālos apmēros, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji „taisnīgas izmantošanas klauzulu” var piemērot tādu regulētu viesabonēšanas pakalpojumu patēriņam, kuriem tiek piemērotas vietējās tirgus cenas, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritērijiem. Šādus kritērijus piemēro tādā veidā, ka patērētāji, periodiski ceļojot Eiropas Savienībā, spēj pārliecinoši atkārtot tipisku vietējā patēriņa modeli, kas saistīts ar attiecīgo valstu mazumtirdzniecības paketēm.
	2. Saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 20. pantu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji publicē un savos līgumos iekļauj detalizētu skaitlisku informāciju par to, kā tiek piemēroti taisnīgas izmantošanas kritēriji, atsaucoties uz galvenajiem attiecīgās mazumtirdzniecības paketes cenu noteikšanas, datu pārraides apjoma vai citiem parametriem.
	3. Līdz 2014. gada 31. decembrim BEREC pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju izveido vispārējas vadlīnijas taisnīgu izmantošanas kritēriju piemērošanai mazumtirdzniecības līgumos, ko īsteno viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji. BEREC īpaši ņem vērā cenu noteikšanas un patēriņa modeļa attīstību dalībvalstīs, valsts tarifu līmeņa konverģenci visā Savienībā, ietekmi uz tarifu attīstību, kas novērojama saistībā ar viesabonēšanu par valsts pakalpojumu tarifiem, kā arī efektīvu vairumtirdzniecības viesabonēšanas tarifu attīstību attiecībā uz nelīdzsvarotu datplūsmu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Turklāt BEREC vadlīnijās var ņemt vērā attiecīgā mērķa atšķirības dalībvalstīs vai starp viesabonēšanas nodrošinātājiem attiecībā uz tādiem faktoriem kā vietējais cenu līmenis, parastais, mazumtirdzniecības komplektos iekļautais apjoms vai vidējais laika periods, ko klienti pavada, ceļojot Savienībā.
	4. Lai nodrošinātu visā Eiropas Savienībā vienlaicīgu un vienotu taisnīgas izmantošanas kritēriju īstenošanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un pamatojoties uz šā panta 3. punktā minētajām BEREC pamatnostādnēm, līdz 2015. gada 30. jūnijam pieņem sīki izstrādātus noteikumus par taisnīgas izmantošanas kritēriju piemērošanu.
	5. Kompetentā valsts regulatīvā iestāde stingri uzrauga un pārrauga taisnīgas izmantošanas kritēriju piemērošanu, kā noteikts 4. punktā minētajā Komisijas īstenošanas aktā, pilnībā ņemot vērā BEREC vispārējās pamatnostādnes, attiecīgos objektīvos faktorus, kas raksturīgi konkrētajai dalībvalstij, un attiecīgā mērķa atšķirības starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nodrošina, ka nepamatotus noteikumus nepiemēro.
	6. Mazumtirdzniecības maksas par euro tarifu pakalpojumiem, ko paredz Regulas (ES) Nr. 531/2012 8., 10. un 13. pants, piemēro regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, kas pārsniedz jebkādas taisnīgas izmantošanas ierobežojumus, ko piemēro saskaņā ar 6.b pantu.

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

37. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

8. pants – 2. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) pirmo daļu aizstāj ar šādu:	(a) regulas pirmo daļu aizstāj ar šādu:
'2. No 2013. gada 1. jūlija balss zvanu Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, drīkst būt katram viesabonēšanas zvanam atšķirīga, bet nepārsniedz EUR 0,24 par minūti par jebkuru veikto zvanu vai EUR 0,07 par minūti par jebkuru saņemto zvanu. Maksimālo mazumtirdzniecības maksu par veiktajiem zvaniem 2014. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,19. No 2014. gada 1. jūlija viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji saviem viesabonentiem nenosaka nekādu maksu par saņemtajiem zvaniem, bet šis noteikums neattiecas uz pasākumiem, kas veikti, lai novērstu netipisku vai krāpniecisku izmantošanu. Neskarot 19. pantu, šīs maksimālās mazumtirdzniecības maksas balss zvanu Eiropas tarifam paliek spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.”;	'2. No 2012. gada 1. jūlija balss zvanu Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, drīkst būt katram viesabonēšanas zvanam atšķirīga, bet nepārsniedz EUR 0,29 par minūti par jebkuru veikto zvanu vai EUR 0,08 par minūti par jebkuru saņemto zvanu. Maksimālo mazumtirdzniecības maksu par veiktajiem zvaniem 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,24 un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,19, un maksimālo mazumtirdzniecības maksu par saņemtajiem zvaniem 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,07 un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,05. Maksimālā maksa, ko piemēro no 2014. gada 1. jūlija, zaudē spēku 2015. gada 16. decembrī, izņemot attiecībā uz viesabonēšanas zvaniem, kuri pārsniedz taisnīgas izmantošanas ierobežojumu saskaņā ar 6.b pantu.

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32012R0531&qid=1395835424273&from=EN)

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

37. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

8. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) trešo daļu aizstāj ar šādu:	svītrots
[...]

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

37. pants – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

10. pants – 2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(5.a) regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2. No 2012. gada 1. jūlijaSMS Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulētas viesabonēšanas SMS īsziņas nosūtīšanu, drīkst būt katrai regulētajai viesabonēšanas SMS īsziņai atšķirīga, bet nepārsniedz EUR 0,09. Minēto maksimālo maksu 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,08 un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,06, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,06 apmērā līdz 2017. gada 30. jūnijam.	No 2012. gada 1. jūlija SMS Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulētas viesabonēšanas SMS īsziņas nosūtīšanu, drīkst būt katrai regulētajai viesabonēšanas SMS īsziņai atšķirīga, bet nepārsniedz EUR 0,09. Minēto maksimālo maksu 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,08 un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,06. Maksimālā maksa, ko piemēro no 2014. gada 1. jūlija, zaudē spēku 2015. gada 16. decembrī, izņemot attiecībā uz viesabonēšanas SMS īsziņām, kuras pārsniedz taisnīgas izmantošanas ierobežojumu saskaņā ar 6.b pantu.”

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

37. pants – 5.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

13. pants – 2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(5.b) regulas 13. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
2. No 2012. gada 1. jūlija datu Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulēta viesabonēšanas datu pakalpojuma sniegšanu, nepārsniedz EUR 0,70 par izmantoto megabaitu. Maksimālo mazumtirdzniecības maksu par izmantotajiem datiem 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,45 par izmantoto megabaitu un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,20 par izmantoto megabaitu, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,20 apmērā par izmantoto megabaitu līdz 2017. gada 30. jūnijam.	'2. No 2012. gada 1. jūlija datu Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulēta viesabonēšanas datu pakalpojuma sniegšanu, nepārsniedz EUR 0,70 par izmantoto megabaitu. Maksimālo mazumtirdzniecības maksu par izmantotajiem datiem 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,45 par izmantoto megabaitu un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,20 par izmantoto megabaitu. Maksimālā maksa, ko piemēro no 2014. gada 1. jūlija, zaudē spēku 2015. gada 16. decembrī, izņemot attiecībā uz viesabonēšanas datu pārraides pakalpojumiem, kuri pārsniedz taisnīgas izmantošanas ierobežojumu saskaņā ar 6.b pantu.”

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32012R0531&qid=1395835424273&from=EN)

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

37. pants – 6. punkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

14. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
(6) 14. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:	svītrots

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

37. pants – 6.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

14. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(6.a) regulas 14. pantu svītro un aizstāj ar turpmāk minēto, kas stāsies spēkā, sākot ar 2015. gada 15. decembri:
1. Lai brīdinātu viesabonentus par to, ka, veicot vai saņemot zvanu vai nosūtot SMS īsziņu, tiem tiks piemērotas viesabonēšanas maksas, izņemot, ja klients ir paziņojis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam šis pakalpojums nav vajadzīgs, katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, klientam ierodoties dalībvalstī, kas nav klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, bez nepamatotas kavēšanās automātiski un bez maksas ar īsziņas pakalpojuma palīdzību sniedz individualizētu cenu pamatinformāciju par viesabonēšanas maksām (ietverot PVN), ko par zvanu veikšanu un saņemšanu un par SMS īsziņu nosūtīšanu piemēro minētajam viesabonentam apmeklētajā dalībvalstī.	1. Lai brīdinātu viesabonentus par to, ka, veicot vai saņemot zvanu vai nosūtot SMS īsziņu, tiem tiks piemērotas viesabonēšanas maksas, izņemot, ja klients ir paziņojis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam šis pakalpojums nav vajadzīgs, katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, klientam ierodoties dalībvalstī, kas nav klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, bez nepamatotas kavēšanās automātiski un bez maksas ar īsziņas pakalpojuma palīdzību sniedz individualizētu cenu pamatinformāciju par viesabonēšanas maksām (ietverot PVN), ko par zvanu veikšanu un saņemšanu un par SMS īsziņu nosūtīšanu piemēro minētajam viesabonentam apmeklētajā dalībvalstī.
Minētā individualizētā cenu pamatinformācija ietver maksimālās maksas (valūtā, kuru izmanto klienta rēķinā, ko sagatavo klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs), kuras var piemērot klientam saskaņā ar tā tarifu shēmu:	Minētā individualizētā cenu pamatinformācija ietver maksimālās maksas (valūtā, kuru izmanto klienta rēķinā, ko sagatavo klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs), kuras var piemērot klientam saskaņā ar tā tarifu shēmu:
a) par regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanu apmeklētajā dalībvalstī un par zvaniem uz klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsti, kā arī par saņemtiem regulētiem viesabonēšanas zvaniem;	a) par regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanu apmeklētajā dalībvalstī un par zvaniem uz klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsti, kā arī par saņemtiem regulētiem viesabonēšanas zvaniem;
b) par regulēto viesabonēšanas SMS īsziņu nosūtīšanu, atrodoties apmeklētajā dalībvalstī.	b) par regulēto viesabonēšanas SMS īsziņu nosūtīšanu, atrodoties apmeklētajā dalībvalstī.
Tajā arī norāda 2. punktā minēto bezmaksas numuru precīzākas informācijas saņemšanai un informāciju par iespēju sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112.	Tajā arī norāda 2. punktā minēto bezmaksas numuru precīzākas informācijas saņemšanai un informāciju par iespēju sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112.
Katra šāda ziņojuma reizē klientam ir iespēja bez maksas un vienkāršā veidā paziņot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam nav vajadzīgs automātiskais īsziņu pakalpojums. Klientam, kurš ir paziņojis, ka automātisks īsziņas pakalpojums tam nav vajadzīgs, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atkal sniegt pakalpojumu.	Katra šāda ziņojuma reizē klientam ir iespēja bez maksas un vienkāršā veidā paziņot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam nav vajadzīgs automātiskais īsziņu pakalpojums. Klientam, kurš ir paziņojis, ka automātisks īsziņas pakalpojums tam nav vajadzīgs, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atkal sniegt pakalpojumu.
Neredzīgiem un daļēji neredzīgiem klientiem šā punkta pirmajā daļā minēto individualizēto cenu pamatinformāciju viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji automātiski nodrošina bez maksas, izmantojot balss zvanu, ja šie klienti to pieprasa.	Neredzīgiem un daļēji neredzīgiem klientiem šā punkta pirmajā daļā minēto individualizēto cenu pamatinformāciju viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji automātiski nodrošina bez maksas, izmantojot balss zvanu, ja šie klienti to pieprasa.
Šā punkta pirmo, otro, ceturto un piekto daļu piemēro arī balss zvanu un SMS viesabonēšanas pakalpojumiem, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz un viesabonenti izmanto, ceļojot ārpus Savienības teritorijas.
2. Papildus 1. punktam klientiem ir tiesības neatkarīgi no tā, kurā Savienības vietā tie atrodas, izmantojot mobilo balss zvanu vai SMS, pieprasīt un bez maksas saņemt precīzāku individualizētu cenu informāciju par apmeklētā sakaru tīkla viesabonēšanas maksām, kuras piemēro balss zvaniem un SMS, kā arī informāciju par pārredzamības pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu. Šādu pieprasījumu sniedz pa bezmaksas numuru, kuru šādam nolūkam paredzējis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs. Panta 1. punktā paredzētie pienākumi neattiecas uz iekārtām, kas neatbalsta SMS funkciju.	2. Papildus 1. punktam klientiem ir tiesības neatkarīgi no tā, kurā Savienības vietā tie atrodas, izmantojot mobilo balss zvanu vai SMS, pieprasīt un bez maksas saņemt precīzāku individualizētu cenu informāciju par apmeklētā sakaru tīkla viesabonēšanas maksām, kuras piemēro balss zvaniem un SMS, kā arī informāciju par pārredzamības pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu. Šādu pieprasījumu sniedz pa bezmaksas numuru, kuru šādam nolūkam paredzējis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs. Panta 1. punktā paredzētie pienākumi neattiecas uz iekārtām, kas neatbalsta SMS funkciju.
3. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji visiem lietotājiem sniedz pilnīgu informāciju par piemērojamām viesabonēšanas maksām, jo īpaši par balss zvanu Eiropas tarifu un SMS Eiropas tarifu, kad tiek veikta abonēšana. Tie arī bez nepamatotas kavēšanās informē savus viesabonentus par jauninājumiem attiecībā uz piemērojamām viesabonēšanas maksām katru reizi, kad šīs maksas mainās.
Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic nepieciešamos pasākumus, lai visiem saviem viesabonentiem nodrošinātu informāciju par balss zvanu Eiropas tarifa un SMS Eiropas tarifa pieejamību. Tie it īpaši visiem viesabonentiem skaidri un nepārprotami paziņo balss zvanu Eiropas tarifa nosacījumus un SMS Eiropas tarifa nosacījumus. Pēc tam saprātīgos intervālos tie nosūta atgādinājumu visiem klientiem, kuri izvēlējušies citu tarifu.
Sniegtā informācija ir pietiekami sīki izklāstīta, lai klienti varētu izlemt, vai tiem ir izdevīgi pāriet uz Eiropas tarifu.
4. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem dara pieejamu informāciju par to, kā pierobežas reģionos izvairīties no netīšas viesabonēšanas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic visus pamatoti iedomājamos pasākumus, lai savus klientus pasargātu no viesabonēšanas maksu maksāšanas attiecībā uz netīšu piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumiem, tiem atrodoties savā dzīvesvietas dalībvalstī.	4. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem dara pieejamu informāciju par to, kā pierobežas reģionos izvairīties no netīšas viesabonēšanas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic pamatotus pasākumus, lai savus klientus pasargātu no viesabonēšanas maksu maksāšanas attiecībā uz netīšu piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumiem, tiem atrodoties savā dzīvesvietas dalībvalstī.
	4.a Šis pants attiecas arī uz viesabonēšanas zvaniem un viesabonēšanas SMS/MMS īsziņām, kuras viesabonēšanas pakalpojumu patērētāji izmanto, ceļojot ārpus Savienības, un kuras nodrošina viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs.
	No 2015. gada 15. decembra šis pants attiecas arī uz gadījumiem, kad viesabonēšanas zvanu un viesabonēšanas SMS/MMS īsziņu patēriņš vietējiem pakalpojumiem piemērojamās likmes līmenī tiek ierobežots, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritēriju saskaņā ar 6.b pantu, un kad patēriņš ir sasniedzis taisnīgas izmantošanas limitu.

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

37. pants – 7. punkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

15. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) regulas 15. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:	svītrots

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

37. pants – 7.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

15. pants

Grozījums Nr. 217

Regulas priekšlikums

37. pants – 8. punkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

19. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) regulas 19. pantu groza šādi:	svītrots
(a) panta 1. punktu groza šādi:
(i) pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
„Komisija pārskata šīs regulas darbību un pēc sabiedriskās apspriešanas vēlākais 2016. gada 31. decembrī ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.”
(ii) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
'(g) kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu un 4.a pantā minētā alternatīvā režīma īstenošanu ir gūti rezultāti, attīstot konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū tā, lai viesabonēšanas un iekšzemes tarifi būtiski neatšķirtos;”
(iii) pievieno šādu i) punktu:
'(i) ja vispār šāda ietekme ir – kādā mērā iekšzemes mazumtirdzniecības cenas acīmredzami ietekmē tas, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes pakalpojumiem, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem visā Savienībā."
(ii) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
'(d) mainīt termiņu vai samazināt 7., 9. un 12. pantā paredzēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu apjomu, lai nostiprinātu visu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju spēju savās attiecīgajās mazumtirdzniecības paketēs atbilstīgi saprātīgas izmantošanas kritērijam padarīt pieejamas tarifu izvēles, kurās piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, tāpat kā tad, ja regulētos viesabonēšanas pakalpojumus patērētu vietējā tīklā.”

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

37. pants – 8.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

19. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(8.a) regulas 19. pantu svītro un aizstāj ar šādu:
1. Komisija pārskata šīs regulas darbību un pēc publiskas apspriešanās ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2016. gada 30. jūnijam. Komisija īpaši izvērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi. To darot, Komisija izvērtē inter alia:	„1. Komisija pārskata šīs regulas darbību un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šā panta 2.–6. punktu.
(a) vai konkurence ir attīstījusies pietiekami, lai pamatotu maksimālo mazumtirdzniecības maksu izbeigšanu;	2. Komisija līdz 2015. gada 30. jūnijam pēc sabiedriskās apspriešanas ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai mainīt termiņu vai pārskatīt vairumtirdzniecības maksu maksimālo līmeni, kas ir noteikts 7., 9. un 12. pantā, ņemot vērā arī savienojuma pabeigšanas tarifu. BEREC līdz 2014. gada 31. decembrim pēc sabiedriskās apspriešanas izstrādā vadlīnijas par pasākumiem, ar ko novērš ļaunprātīgu izmantošanu vai izmantošanu anormālos apjomos 6.a pantā minētā mērķa īstenošanai.
(b) vai konkurence būs pietiekama, lai varētu atcelt maksimālās vairumtirdzniecības maksas;	3. Komisija līdz 2016. gada 30. jūnijam pēc sabiedriskās apspriešanas cita starpā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:
(c) paredzēt ilgāku termiņu un iespēju pārskatīt 8., 10. un 13. pantā paredzēto maksimālo mazumtirdzniecības maksu apjomu;
d) pakalpojumu, tostarp to, kuri ir alternatīva balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, pieejamību un kvalitāti, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;	a) pakalpojumu, tostarp to, kuri ir alternatīva balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, pieejamību un kvalitāti, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;
(e) to, cik lielu labumu patērētāji ir guvuši no viesabonēšanas pakalpojumu cenu reālas samazināšanas, patērētājiem ar dažādiem zvanīšanas paradumiem pieejamo tarifu un produktu dažādību, kā arī atšķirību starp viesabonēšanas un valsts tarifiem, tostarp tādu piedāvājumu pieejamību, kuriem paredzēts vienots tarifs valsts un viesabonēšanas pakalpojumiem;
f) konkurences pakāpi gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības tirgos, jo īpaši mazāko, neatkarīgo vai nesen darbību uzsākušo operatoru konkurences situāciju, tostarp konkurences ietekmi uz komerclīgumiem un savienojamības pakāpi starp operatoriem;	b) konkurences pakāpi gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības tirgos, jo īpaši mazāko, neatkarīgo vai nesen darbību uzsākušo operatoru konkurences situāciju, tostarp konkurences ietekmi uz komerclīgumiem un savienojamības pakāpi starp operatoriem;
g) kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu īstenošanu ir gūti rezultāti, attīstot konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū tā, lai viesabonēšanas un valsts tarifu atšķirība pietuvotos nullei;	c) kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu īstenošanu ir gūti rezultāti, attīstot konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū.
	Komisija jo īpaši izskata nepieciešamību noteikt papildu tehniskos un strukturālos pasākumus vai grozīt strukturālos pasākumus.
(h) kādā mērā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksimālo maksu ierobežojumi patērētājiem ir snieguši pienācīgu aizsargmehānismu pret pārmērīgām cenām, vienlaikus ļaujot attīstīties konkurencei viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū.	4. Ja saskaņā ar 2. punktā minēto ziņojumu tiek konstatēts, ka starp viesabonēšanas nodrošinātājiem neapstāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi un tādēļ ir jāmaina ilgums vai jāpazemina maksimālās vairumtirdzniecības maksas, vai jāveic citi pasākumi, lai risinātu vairumtirdzniecības tirgus problēmas, tostarp būtiski jāsamazina mobilā savienojumu pabeigšanas tarifi, kurus piemēro viesabonēšanas pakalpojumiem Savienībā, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC līdz 2015. gada 31. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kā rīkoties attiecīgajā situācijā.
2. Ja no ziņojuma izriet, ka šajā regulā paredzētie strukturālie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū veicinātu konkurenci, no kuras ieguvēji ir visi Eiropas patērētāji, vai ka viesabonēšanas tarifu un valsts tarifu atšķirība nav pietuvojusies nullei, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz piemērotus priekšlikumus, kā rīkoties attiecīgajā situācijā un kā panākt mobilo sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu, kurā valsts un viesabonēšanas tarifi neatšķiras. Komisija īpaši izvērtē, vai ir nepieciešams:	Ja no 3. punktā minētā ziņojuma izriet, ka šajā regulā paredzētie strukturālie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū veicinātu konkurenci, no kuras ieguvēji ir visi Eiropas patērētāji, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz piemērotus priekšlikumus, kā rīkoties attiecīgajā situācijā. Abos gadījumos atbilstošu pasākumu priekšlikumus iesniedz vienlaikus ar ziņojumiem.
(a) paredzēt papildu tehniskus un strukturālus pasākumus;
(b) grozīt strukturālos pasākumus;
(c) paredzēt ilgāku termiņu un iespēju pārskatīt 8., 10. un 13. pantā paredzēto maksimālo mazumtirdzniecības maksu apjomu;
(d) mainīt termiņu vai pārskatīt 7., 9. un 12. pantā paredzēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu apjomu;
(e) noteikt jebkādas citas vajadzīgas prasības, tostarp viesabonēšanas un valsts tarifu nenošķiršanu.
3. Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ik pēc diviem gadiem pēc 3. punktā minētā ziņojuma. Katrā ziņojumā iekļauj pārraudzības pārskatu par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā un izvērtējumu par panākumiem šīs regulas mērķu sasniegšanā.	5. Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ik pēc diviem gadiem pēc 3. punktā minētā ziņojuma. Katrā ziņojumā iekļauj pārraudzības pārskatu par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā un izvērtējumu par panākumiem šīs regulas mērķu sasniegšanā.
4. Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos, BEREC regulāri no valsts regulatīvajām iestādēm vāc datus par balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifu attīstību. Minētos datus Komisijai paziņo vismaz divas reizes gadā. Komisija tos publisko.	6. Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos, BEREC regulāri no valsts regulatīvajām iestādēm vāc datus par balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifu attīstību. Minētos datus Komisijai paziņo vismaz divas reizes gadā. Komisija tos publisko.

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

38. pants – 1.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1211/2009

3. pants – 1. punkts – ma apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1.a) regulas 3. panta 1. punktam pievieno šādus ma) un mb) punktus:
	„ma) saņemt Direktīvas 2002/20/EK 3. pantā pieprasīto paziņojumu, saglabāt šo paziņojumu sarakstu un informēt attiecīgās valstu regulatīvās iestādes par saņemtajiem paziņojumiem;
	mb) sniegt atzinumu par pasākumiem, kurus attiecīgās valstu regulatīvās iestādes plāno pieņemt saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 10. panta 5. un 6. pantu.”

Grozījums Nr. 220

Regulas priekšlikums

38. pants – 1.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 1211/2009

3. pants – 1. punkts – na apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1.b) regulas 3. panta 1. punktā iekļauj šādu na) punktu:
	„na) lai atbalstītu Savienības politikas un tiesību aktu elektronisko sakaru jomā izstrādi, tostarp sniedzot atzinumus Komisijai par plānotajām iniciatīvām”

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1211/2009

4. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) regulas 4. panta 4. un 5. punktu svītro;	svītrots

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

38. pants – 3. punkts

Regula (ES) Nr. 1211/2009

4.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) iekļauj šādu 4.a pantu:	svītrots
[...]

Pamatojums

Lai garantētu BEREC neatkarību gan no dalībvalstīm, gan no Komisijas, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai to vadītu viens no tās locekļiem.

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

38. pants – 4. punkts

Regula (ES) Nr. 1211/2009

6. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) regulas 6. pantu groza šādi:	svītrots
[...]

Grozījums Nr. 224

Regulas priekšlikums

38. pants – 5. punkts

Regula (ES) Nr. 1211/2009

7. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) regulas 7. pantu groza šādi:	svītrots
[...]

Grozījums Nr. 225

Regulas priekšlikums

38. pants – 6. punkts

Regula (ES) Nr. 1211/2009

8. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) regulas 8. panta 2,3., 4. un 4. punktu svītro un aizstāj ar šādiem:	svītrots
[...]

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

38. pants – 7. punkts

Regula (ES) Nr. 1211/2009

9. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) regulas 9. panta 2. punktu groza šādi:	svītrots
[...]

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

38. pants – 8. punkts

Regula (ES) Nr. 1211/2009

10. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) regulas 10. pantu groza šādi:	svītrots
[...]

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

38. pants – 9. punkts

Regula (ES) Nr. 1211/2009

10.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) iekļauj šādu 10.a pantu:	svītrots
[...]

Grozījums Nr. 229

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija regulāri iesniedz šīs regulas izvērtējuma un pārskata ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 2018. gada 1. jūlijā. Turpmākos ziņojumus iesniedz reizi četros gados. Komisija, ja nepieciešams, iesniedz atbilstīgus priekšlikumus šīs regulas grozījumiem un citu tiesību aktu pieskaņošanai, jo īpaši ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un informācijas sabiedrības progresu. Ziņojumus dara publiski pieejamus.

Komisija visaptveroši izvērtē un pārskata visu elektronisko sakaru jomā pieņemto regulējumu un līdz 2016. gada 30. jūnijam Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar atbilstošiem priekšlikumiem, lai likumdevējam būtu pietiekami daudz laika priekšlikumus pamatīgi analizēt un apspriest.

Veicot pārskatu, kā galveno ņem vērā sabiedrisko apspriešanos par visiem jautājumiem un regulējuma ietekmes kopš 2009. gada ex-post novērtējumu un rūpīgu ex-ante sagaidāmās to risinājumu ietekmes novērtējumu, kas ir izstrādāti pārskata rezultātā.

Galvenie pārskatīšanas mērķi ir:

i) nodrošināt, ka aizstājami pakalpojumi ir pakļauti tiem pašiem noteikumiem, ņemot vērā elektronisko sakaru pakalpojumu definīciju, kas minēta Direktīvas 2002/21/EK 2. panta c) punktā, lai panāktu līdzvērtīgu, saskaņotu un konsekventu elektronisko sakaru pakalpojumu un aizstājamu pakalpojumu regulējumu, tostarp attiecībā uz piekļuvi, visiem patērētāju tiesību aizsardzības aspektiem, ieskaitot pārnesamību, kā arī privātuma un datu aizsardzību;

ii) nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un informētāku patērētāju izvēli, ko rada uzlabota pārredzamība un piekļuve skaidrai un visaptverošai informācijai, tostarp par datu piegādes ātrumu un mobilo sakaru tīkla pārklājumu;

iii) iespējas digitālo pakalpojumu lietotājiem kontrolēt savas digitālās darbības un datus, likvidējot šķēršļus, kas traucē pārslēgties no vienas operētājsistēmas uz otru, nezaudējot lietojumprogrammas un datus;

iv) efektīvas un ilgtspējīgas konkurences turpmāka veicināšana;

v) stabilu un ilgtspējīgu investīciju priekšnoteikumu nodrošināšana;

vi) saskaņotas, konsekventas un efektīvas piemērošanas nodrošināšana;

vii) Eiropu aptverošu nodrošinātāju rašanās un attīstības sekmēšana un pārrobežu korporatīvo pakalpojumu sniegšanas atvieglināšana;

viii) regulējuma atbilstības digitālajam laikmetam nodrošināšana un prasība, lai saskaņā ar šo regulējumu interneta ekosistēma atbalstītu visu ekonomiku, un

ix) lietotāju uzticības palielināšana attiecībā uz elektronisko sakaru iekšzemes tirgu, tostarp, īstenojot turpmāko regulējumu par personas datu aizsardzību un palielinot elektronisko sakaru drošību iekšzemes tirgū.

Pārskatā, cita starpā, iekļauj:

i) universālā pakalpojuma pienākumu, tostarp pārskata vajadzību iekļaut papildu pienākumu piedāvāt platjoslas interneta piekļuvi par samērīgu cenu;

ii) valsts regulatīvās iestādes atbildību par visiem jautājumiem, kas ir minēti regulējumā, tostarp frekvenču spektru; pilnvarām, kuras ir piešķīrušas dalībvalstu valsts regulatīvās iestādes un šo iestāžu neatkarības prasību tvērumu;

iii) valsts regulatīvo iestāžu un valsts konkurences uzraudzības iestāžu sadarbību;

iv) simetrisku pienākumu par tīkla pieeju;

v) noteikumiem par sviras efektu un kopīgo dominanci;

vi) tirgus pārskatīšanas procesiem;

vii) to pakalpojumu ietekmi, ar kuriem var aizvietot elektronisko sakaru pakalpojumus; tostarp arī uz to, vai ir nepieciešami paskaidrojumi par regulējuma tehnoloģiskās neitralitātes nodrošināšanu un par nošķīrumu starp pakalpojumiem, kas saistīti ar informācijas sabiedrību, un pakalpojumiem, kas saistīti ar elektroniskajiem sakariem;

viii) vajadzību atcelt lieko regulējumu;

ix) regulējuma atcelšana, ja tirgus analīze apliecina efektīvu attiecīgā tirgus konkurētspēju, kā arī iespējas un līdzekļus paildzinātai uzraudzībai;

x) pieredzi, īstenojot nediskriminācijas pienākumus un piemērojot aizsardzības līdzekļus;

xi) saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 7. un 7.a pantu izveidoto procedūru efektivitāti un darbību;

xii) regulas 7. un 7.a panta procedūras uzsākšanu situācijās, kurās procedūras II posms netiek sākts, jo valsts regulatīvā iestāde ir atsaukusi tās pasākumu projektu vai tā nav ierosinājusi labot problēmu, kas konstatēta konkrētā tirgū;

xiii) saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 19. pantu izveidotās procedūras efektivitāti un darbību;

xiv) vairāku valstu pakalpojumus un operatorus, ņemot vērā Komisijas iespējas identificēt vairāku valstu tirgus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 15. panta 4. punktu, uzsvaru liekot uz sakaru pakalpojumu konkurētspējīgu sniegšanu ES uzņēmumiem un uz efektīvu un konsekventu tiesisko līdzekļu piemērošanu uzņēmumiem visā ES;

xv) vairāku valstu tirgu noteikšana, sākotnēji vismaz attiecībā uz uzņēmējdarbības pakalpojumiem; nodrošinātāju iespēju informēt BEREC par nodomu darboties šādos tirgos un BEREC īstenotu uzraudzību pār nodrošinātājiem, kas darbojas šādos tirgos;

xvi) BEREC kompetenču tvērumu;

(xvii) vienotu Savienības atļauju un visa regulējuma kopumā uzraudzības struktūru;

xviii) aktīvo un pasīvo ieguldījumu;

xix) ieteikumiem par attiecīgajiem tirgiem;

xx) iekārtu regulējumu, tostarp iekārtu un operētājsistēmu sasaitēšanu;

xxi) Eiropas neatliekamās palīdzības numura „112” izmantošanas efektivitāti, tostarp jo īpaši vajadzīgos pasākumus informācijas par zvanītāja atrašanās vietu precizitātes un uzticamības uzlabošanai;

xxii) reversās ES „112” sakaru sistēmas izveides iespējamību;

xxiii) interneta ietekmi, ņemot vērā, ka tas ir kļuvis par nozīmīgu infrastruktūras objektu, ar ko tiek veiktas plaša spektra ekonomiskas un sociālas darbības.

Grozījums Nr. 230

Regulas priekšlikums

39.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

39.a pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā izpildītu 34., 35. un 36. panta prasības. Dalībvalstis Komisijai tūlīt dara zināmu minēto noteikumu tekstu.

2. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas 34., 35. un 36. pants.

Grozījums Nr. 231

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr regulas 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30. pantu piemēro no 2016. gada 1. jūlija.

svītrots

Grozījums Nr. 232

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 233

Regulas priekšlikums

II pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

PASKAIDROJUMS

Elektronisko sakaru vienotais tirgus ir digitālās ekonomikas galvenais elements. Lai Eiropa pilnībā izmantotu izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības potenciālu, kāds ir digitālajam vienotajam tirgum, telekomunikāciju loma ir jāpalielina attiecībā uz inovācijām un visus ekonomikas nozaru pieslēgumu tīklam.

Apjomradīta ekonomija, pateicoties 500 miljonu iedzīvotāju lielam telekomunikāciju tirgum, stiprinātu elektronisko sakaru nozari un nodrošinātu augstas kvalitātes pieslēgumu tīklam un eiropiešiem un visām ekonomikas nozarēm domātus inovatīvus pakalpojumus, padarot Eiropu par spēcīgu konkurentu pasaules tirgū.

Eiropadome 2013. gada martā uzsvēra, cik svarīga ir telekomunikāciju nozare no izaugsmes un nodarbinātības viedokļa, un Eiropas Komisiju pilnvaroja iesniegt konkrētus pasākumus, ar kuriem izveido elektronisko sakaru vienoto tirgu. Eiropadomes 2013. gada oktobra secinājumos ir pārliecinoši konstatēta „steidzama nepieciešamība apvienot vienoto digitālo un telekomunikāciju tirgu, jo apvienošana būtu izdevīga gan patērētājiem, gan uzņēmumiem”. Šā gada septembrī Komisijas iesniegtajā priekšlikumā ir paredzēts sasniegt šo mērķi.

Referentes skatījumā vienotā digitālā tirgus pabeigšana ir process, kas ir nedaudz jāpasteidzina, un Komisijas priekšlikums ir svarīgs solis uz priekšu šajā virzienā.

Tomēr, maksimāli ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kurus referente saņēma, viņa uzskata, ka daži no ierosinātajiem pasākumiem būtu sabiedriski jāapspriež dziļāk un strukturētāk un ex-ante rūpīgi jāizvērtē sagaidāmā to ietekme un ka tie attiecīgi būtu jāiekļauj nākamajā elektronisko sakaru regulējuma pārskatīšanā.

Galvenie referentes izstrādātie priekšlikumi ir iztirzāti turpmāk.

Viesabonēšana

Tā kā sešu gadu laikā ir pieņemtas trīs regulas, referente ierosina beidzot atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu maksas par balss, SMS īsziņu un datu pārraidi. Šim operatoriem paredzētajam pienākumam būtu jāstājas spēkā pirms 2016. gada 1. jūlija un līdz ar to tas netraucē juridiskās noteiktības principa ievērošanu.

Turklāt referente uzskata, ka Komisijas priekšlikums par viesabonēšanas regulējumu, slēdzot brīvprātīgos līgumus kā alternatīvu pašreiz spēkā esošajām Viesabonēšana III regulā minētajām saistībām, ir lielā mērā nenoteikts. Mums jāpatur prātā, ka Viesabonēšanas III strukturālo pasākumu īstenošana, piemēram, atvienošana (attiecībā uz kuru jau ir veiktas investīcijas), ir jāpaveic mazāk nekā 5 mēnešu laikā.

Atvērtais internets

Referente uzskata, ka, regulā ierakstot principu par interneta atvērtību un pieejamību visiem, kā tas tika precizēts 2007.–2009. gada regulējuma pārskatīšanā, tiek dots liels ieguldījums šīs brīvības vienādā ievērošanā visā Savienībā. Internets ir atvērts un tādam tam vajadzētu būt arī turpmāk. Atvērtība nozīmē pieejamību no visu personu viedokļa — fizisko un juridisko, pircēju un pārdevēju, nodrošinātāju un patērētāju — par konkurētspējīgām cenām. Līdz ar to ISP pienākumam nevajadzētu būt tikai apmierināt izmantotāju pamatvajadzības; tiem būtu jāspēj apkalpot specifiskākas lietotāju prasības (piemēram, jāsniedz tādi pakalpojumi kā plašsaziņas apraide, izmantojot interneta protokolu (IP-TV), videokonferences un noteiktas lietojumprogrammas veselības jomā) un jāizstrādā pašiem savi pakalpojumi un inovācijas.

Kaut arī priekšlikumā iekļautās normas par atvērto internetu atbilst pašreizējai praksei par saprātīgu datplūsmas pārvaldību un spēkā esošajās Savienības tiesībās nav aizlieguma galalietotājiem slēgt līgumus ar interneta pakalpojumu nodrošinātājiem par īpašajiem pakalpojumiem, referente uzskata, ka ar šīs regulas normām ir jānodrošina pārredzamība un diskriminācijas aizlieguma principu ievērošana. Līdz ar to referente — kaut arī viņa atbalsta Komisijas izstrādāto priekšlikumu — ir iekļāvusi atsevišķus precizējumus un uzdeva BEREC izstrādāt pienācīgas pamatnostādnes, lai panāktu atvērtā interneta principa vienādu īstenošanu visā Eiropas Savienībā.

Frekvenču spektra politika

Ņemot vērā neseno pētījumus, saskaņā ar kuriem līdz 2017. gadam: 85 % pasaules iedzīvotāju būs 3G tīkla pieslēgums, 50 % būs pieslēgušies 4G tīklam, viedtālruņu abonentu skaits sasniegs 3 miljardus un pasaules datplūsma pieaugs 15 reizes salīdzinājumā ar šodienu, protams, ka radiofrekvences ir ļoti svarīgs resurss, lai viss mobilo, bezvadu platjoslas un satelītsakaru tirgus varētu darboties Savienības mērogā, un tas ir būtisks, lai nodrošinātu Eiropas Savienības turpmāko konkurētspēju. Tāpēc referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par frekvenču spektra politiku. Referente ir patiešām cieši pārliecināta, ka ir svarīgi reglamentēt bezvadu platjoslas sakaru frekvenču spektra licenču piešķiršanas nosacījumus un procedūras un nelicencēta frekvenču spektra izmantošanu. Turklāt saistībā ar atļauju izsniegšanas procesu un 800 MHZ joslas piedāvāšanu, lai nodrošinātu bezvadu platjoslas sakarus, — tas, ka Komisija vairāk kā pusei visu dalībvalstu ir piešķīrusi izņēmuma statusu vai tās citu iemeslu dēļ nav to izdarījušas radiofrekvenču spektra politikas programmā noteiktajā termiņā, liecina par steidzamu nepieciešamību rīkoties un norāda arī uz nepieciešamību uzlabot Komisijas pilnvaru īstenošanu.

Papildinot Komisijas priekšlikumu, referente uzskata, ka frekvenču spektra pārdošana un iznomāšana nolūkā nodrošināt bezvadu platjoslas sakarus uzlabo elastību un garantē frekvenču spektra resursu efektīvāku sadali, un tāpēc ierosina pasākumus, ar kuriem tiek vēl vairāk atvieglota un stimulēta frekvenču spektra izmantošanas dinamika.

Neskatoties uz to, referente pauž viedokli, ka ir vajadzīga papildu skaidrība attiecībā uz dažiem jauniem ierosinātajiem orientācijas principiem par radiofrekvenču spektra koordināciju un izmantošanu. Referente iesaka, lai turpmāk parlamentāro debašu ceļā tiktu novērstas iespējamās nesaderības ar jau pašreizējā regulējumā noteiktajiem principiem.

Brīvība nodrošināt elektroniskos sakarus visā Savienībā

Attiecībā uz ierosinātajām normām par tematu „Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāji”, referente uzskata, ka ar tām tiek ieviesta ļoti sarežģīta struktūra, kurai ir paredzēta neparedzama uzraudzības iestāde. Visi šādi priekšlikumi būtu rūpīgi un izsmeļoši jāapspriež un līdz ar to arī jāanalizē visa regulējuma pārskatīšanas laikā. Neskatoties uz to, referente ir paredzējusi BEREC adresētu vienkāršu standarta paziņojumu, lai nodrošinātu to, ka operatorus, kas jau piedalās vispārējo atļauju izsniegšanas shēmā nolūkā sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, līdzīgā situācijā nediskriminētu citas valsts iestādes un lai vienotajā tirgū tiktu piemēroti konsekventi regulatīvie paņēmieni.

BEREC

Apsverot Komisijas priekšlikumus grozīt BEREC pārvaldības struktūru un ņemot vērā profesionālo darbu, kādu BEREC ir veicis kopš savas izveides pirms diviem gadiem, referente tagad tāpat kā agrāk, kad viņa 2009. gadā izstrādāja BEREC izveides regulu, uzskata, ka nolūkā pasargāt tās neatkarību no dalībvalstīm un Komisijas, ir svarīgi panākt, lai BEREC vadītu viens no tās locekļiem.

Referentes priekšlikumos galvenā vērība ir pievērsta tam, lai arī turpmāk tiktu veikts efektīvs darbs, saskaņojot valsts pārvaldes iestāžu kompetenču minimālo apjomu, nodrošinot valsts pārvaldes iestāžu atbilstošu sagatavošanu no pilnvērtīgas dalības BEREC viedokļa un šajā sakarībā arī uzlabojot BEREC spēju efektīvi īstenot savu lomu.

Vairumtirdzniecības piekļuves produkti, ASQ un starptautiskie zvani no fiksētajiem un mobilajiem telefoniem.

Attiecībā uz priekšlikumiem par vairumtirdzniecības piekļuves produktiem un ASQ, rūpīgi apsverot ieinteresēto personu uzskatus, referente šos jautājumus risina, Komisijai prasot saistībā ar visa regulējuma pārskatīšanu veikt visaptverošas konsultācijas un iesniegt priekšlikumus.

Referente uzsver, ka fiksēto un mobilo starptautisko zvanu tirgi patlaban ir neregulēti konkurētspējīgi tirgi, kuros ES nebūtu jāiejaucas, pieņemot regulējumu, un tāpēc paredz svītrot ar iejaukšanos saistītus priekšlikumus.

Regulējuma pārskatīšana

Referente uzskata, ka Komisijai ir visaptveroši jāizvērtē un jāpārskata viss elektronisko sakaru jomā pieņemtais regulējums un līdz 2016. gada 30. jūnijam Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums ar atbilstošiem priekšlikumiem, lai kopīgajiem likumdevējiem būtu pietiekami daudz laika priekšlikumus pamatīgi analizēt un apspriest.

Veicot pārskatu, kā galveno ņem vērā sabiedrisko apspriešanos par visiem jautājumiem un regulējuma ietekmes kopš 2009.gada ex-post novērtējumu un rūpīgu ex-ante sagaidāmās to risinājumu ietekmes novērtējumu, kas ir izkristalizējušies pārskata rezultātā.

Papildus tam, referente uzskata, ka daži no ierosinātajiem pasākumiem būtu sabiedriski jāapspriež dziļāk un strukturētāk un ex-ante rūpīgi jāizvērtē sagaidāmā to ietekme un ka tie attiecīgi būtu jāiekļauj nākamajā elektronisko sakaru regulējuma pārskatīšanā.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (19.2.2014)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Salvador Sedó i Alabart

ĪSS PAMATOJUMS

Šis priekšlikums veicina pārrobežu sakaru pakalpojumu sniegšanu, ļaujot pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt pakalpojumus visā Savienībā, pamatojoties uz ES vienoto atļauju un tādējādi līdz minimumam samazinot administratīvos šķēršļus.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir veicināt galalietotāju tiesību (attiecībā uz atvērto internetu) saskaņošanu, kā arī Komisijas centienus saskaņot informāciju, ko publicē pakalpojumu sniedzēji par saviem elektronisko sakaru pakalpojumiem, un šādas informācijas iekļaušanu līgumos, kā arī operatora maiņas metodes un viesabonēšanas pakalpojumu maksas.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tiesību uz sakaru konfidencialitāti, privātumu un personas datu aizsardzību ievērošanai ir izšķirīga nozīme, veidojot patērētāju uzticēšanos ES elektroniskajiem sakariem un paļaušanos uz tiem un tādējādi sekmējot to attīstību. Galalietotājiem jābūt pārliecinātiem, ka, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus, šīs tiesības vienmēr tiek ievērotas un ka jebkāda iejaukšanās šajās tiesībās ir samērīga un nepieciešama, lai sasniegtu skaidri noteiktu, likumīgu mērķi.

Tādēļ šajā atzinumā galvenā uzmanība ir pievērsta tiem priekšlikuma aspektiem, kuri varētu ietekmēt tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, kā arī sakaru konfidencialitāti.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē tīkla neitralitātes principa iekļaušanu regulā un tāpēc uzsver, ka visiem saskaņā ar šo priekšlikumu atļautajiem pasākumiem, kas skar galalietotāju tiesības uz datu aizsardzību un privātumu, jābūt pārredzamiem, stingri samērīgiem un piemērojamiem tikai nepieciešamības gadījumā.

Ierosināto grozījumu mērķis ir nodrošināt sakaru konfidencialitāti, privātumu un personas datu aizsardzību, lai vairotu patērētāju uzticēšanos.

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Ņemot vērā pakāpenisku pāreju uz tīkliem, kas pilnībā ir IP tīkli, tādu savienojamības produktu pieejamības trūkums, kuri balstīti uz IP protokolu, dažādām pakalpojumu klasēm ar noteiktu pakalpojuma kvalitāti slēgtos sakaru tīklos, kuros izmanto interneta protokolu ar stingru piekļuves kontroli, varētu kavēt tādu pakalpojumu attīstību, kuru normāla darbība ir balstīta uz šādu noteiktu kvalitāti. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota pieeja šo pakalpojumu izveidei un pieejamībai, tostarp drošības pasākumi, lai garantētu, ka uzlabotā kvalitāte nav funkcionāli identiska vai nekaitē veiktspējai, pieejamībai cenu ziņā vai interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātei, vai arī nemazina konkurenci, inovāciju vai tīkla neitralitāti.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences parāda, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai uzturētu atklāto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi.

(45) Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem. Jaunu inovāciju un saimnieciskās darbības galvenais virzītājs digitālajā laikmetā ir bijis tas, ka interneta datplūsma tiek apstrādāta vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas; tas ir atbilstoši tīkla neitralitātes principam. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Šī spēja vislabāk tiek nodrošināta, ja publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji ievēro vienlīdzīgu attieksmi pret visiem datplūsmu veidiem. Tomēr nesen Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences parāda, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi attiecībā uz neitralitātes principa iekļaušanu tiesību aktos, lai uzturētu atvērto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūcijā par atklātu internetu un tīmekļa neitralitāti Eiropā 2011/2866, interneta atklātā būtība ir galvenais konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes, sociālās attīstības un inovāciju virzītājspēks, kas ir radījis iespaidīgu tiešsaistes lietojumprogrammu, satura un pakalpojumu attīstības līmeni un līdz ar to satura un pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma pieaugumu, kā arī īpaši būtiski paātrinājis zināšanu, ideju un informācijas brīvu apriti, tostarp valstīs, kurās piekļuve brīviem plašsaziņas līdzekļiem ir ierobežota.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Galalietotāju brīvība piekļūt informācijai un leģitīmam saturam un tos izplatīt, izmantot lietojumprogrammas un pēc savas izvēles izmantot pakalpojumus tiek ievērota Savienības un valstu saskanīgajos tiesību aktos. Ar šo regulu nosaka jebkuru to ierobežojumu robežas, ko attiecībā uz minēto brīvību piemēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, bet neskar citus Savienības tiesību aktus, tostarp autortiesību noteikumus, Direktīvu 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību un Direktīvas 95/46/EK 13. pantu un Direktīvas 2002/58/EK 15. pantu, kurā noteikti ierobežojumi datplūsmas pārvaldības pasākumiem saistībā ar datu aizsardzību un privātumu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem atklātā internetā nevajadzētu bloķēt, palēnināt, pasliktināt vai diskriminēt noteiktu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to veidus, izņemot ierobežota skaita tehniski pamatotu, skaidri noteiktu un nekomerciālu datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanu. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt obligāti nepieciešamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem. Tīkla pārblīves ietekmes mazināšana līdz minimālam līmenim būtu jāuzskata par pieņemamu, ja tīkla pārblīve ir īslaicīga vai tā notiek ārkārtas apstākļos.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Turklāt pastāv satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāju pieprasījums attiecībā uz pārraides pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz elastīgiem kvalitātes rādītājiem, tostarp zemākiem prioritātes līmeņiem attiecībā uz datplūsmām, kurām laiks nav svarīgs. Šādu iespēju, ka satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātāji var vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem par šādiem elastīgiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, varētu veicināt specializētos pakalpojumus, un ir paredzams, ka tai būs loma tādu jaunu pakalpojumu attīstībā kā iekārtu saziņas (M2M) sakari. Vienlaikus šādai kārtībai būtu jāļauj publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem labāk sabalansēt datplūsmu un novērst tīkla pārblīvi. Tam savukārt nevajadzētu traucēt ne interneta attīstību, ne neitralitātes principa ievērošanu. Tāpēc satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, būtu jāgarantē brīvība slēgt specializētu pakalpojumu līgumus par noteiktiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ciktāl šādi kvalitātes raksturlielumu konkrētie līmeņi ir tehniski nepieciešami, lai varētu nodrošināt pakalpojumu, un šādi līgumi neietekmē internetpiekļuves pakalpojumu kvalitāti.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka galalietotāji var efektīvi izmantot šo brīvību lietot piekļuvi atvērtajam internetam. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpiemēro uzraudzības un ziņošanas pienākums, un tām būtu jānodrošina publisko elektronisko sakaru nodrošinātāju atbilstība un tādu augstas kvalitātes nediskriminējošu internetpiekļuves pakalpojumu pieejamība, kurus būtiski nepasliktina specializētie pakalpojumi. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu noteikt skaidrus un visaptverošus paziņošanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti galalietotājiem, kuri tiek diskriminēti vai ierobežoti vai arī kuru tiešsaistes saturā, pakalpojumos vai lietojumprogrammās notiek iejaukšanās. Iespējamās internetpiekļuves vispārējo traucējumu novērtējumā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā tādus kvalitātes parametrus kā laika grafika un uzticamības parametrus (latentums, vibrācija, paketes pazaudēšana), tīkla sastrēgumu mērogs un ietekme, faktiskais ātrums pretstatā reklamētajam ātrumam, internetpiekļuves pakalpojuma sniegums salīdzinājumā ar specializētajiem pakalpojumiem un kvalitāte galalietotāju uztverē. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām noteikt obligātās pakalpojumu kvalitātes prasības visiem vai atsevišķiem publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu vispārējus internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes traucējumus/pasliktināšanos.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

58.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58a) Personas datu apstrādei, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, jābūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti^1a, kas reglamentē personas datu apstrādi, kuru saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstīs to kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu neatkarīgu publisko iestāžu, uzraudzībā, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē^1b.

________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

^1b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

58.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58b) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, minētajai personas datu apstrādei ir jābūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.^1a

__________________

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

80.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80a) Šajā regulā tiek ievēroti ES tiesību aktu par datu aizsardzību principi un noteikumi.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea) nodrošinātu, ka attiecībā uz visu interneta datplūsmu ir vienlīdzīga, nediskriminējoša vai neierobežojoša attieksme bez traucējumiem neatkarīgi no datu sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas;

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

1. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Šī regula neskar Direktīvu 95/46/EK un citus pastāvošos ES tiesību aktus par datu aizsardzību.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12) „nodrošinātas pakalpojumu kvalitātes (ASQ) savienojamības produkts” ir produkts, kurš ir darīts pieejams interneta protokola (IP) apmaiņas punktā, ļaujot klientiem izveidot IP savienojumu starp starpsavienojuma punktu un vienu vai vairākiem pieslēgumpunktiem fiksētā tīkla un ļaujot sasniegt noteiktus pilna savienojuma tīkla veiktspējas līmeņus, un kuru izmanto, lai galalietotājiem sniegtu specifiskus pakalpojumus ar noteiktu garantētu pakalpojumu kvalitāti, ko nosaka atbilstīgi noteiktiem parametriem;

svītrots

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12a) „tīkla neitralitāte” ir princips, kas paredz, ka visa interneta datplūsma tiek apstrādāta vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas;

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15) „specializētais pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums vai jebkāds cits pakalpojums, kurš nodrošina spēju piekļūt specifiskam saturam, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, vai to kombinācijai un kura tehniskie raksturlielumi tiek kontrolēti pilnā savienojumā vai dod iespēju nosūtīt vai saņemt datus no noteikta skaita iesaistīto personu vai galalietotāju, un šādu pakalpojumu nelaiž tirgū un plaši neizmanto interneta piekļuves pakalpojuma aizstāšanas nolūkā;

15) „specializētais pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums, kuru sniedz slēgtos elektronisko sakaru tīklos, izmantojot interneta protokolu ar stingru piekļuves kontroli. Tas netiek laists tirgū vai izmantots kā atklātā interneta pakalpojuma aizstājējs un nav funkcionāli identisks pakalpojumiem, kas pieejami publiskā interneta piekļuves pakalpojumā;

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar 2. punktu, un visas saistībā ar šo informāciju veiktās izmaiņas saskaņā ar 3. punktu pārsūta attiecīgo uzņēmējdalībvalstu regulatīvajām iestādēm un BEREC birojam vienas nedēļas laikā pēc šādas informācijas vai jebkādu izmaiņu saņemšanas. BEREC birojs uztur publiski pieejamu reģistru par paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar šo regulu.

5. Piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar 2. punktu, un visas saistībā ar šo informāciju veiktās izmaiņas saskaņā ar 3. punktu pārsūta attiecīgo uzņēmējdalībvalstu regulatīvajām iestādēm un BEREC birojam vienas nedēļas laikā pēc šādas informācijas vai jebkādu izmaiņu saņemšanas. BEREC birojs uztur publiski pieejamu reģistru par paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar šo regulu. Neatkarīgi no BEREC biroja izraudzītā reģistra formāta (elektronisks vai drukāts dokuments), birojs veic atbilstīgus drošības pasākumus saistībā ar reģistra uzturēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 22. pantu.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

4. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Turklāt BEREC ir jāsniedz sakaru nodrošinātājiem Regulas (EK) Nr. 45/2001 12. pantā paredzēto informāciju, kuru var izplatīt ar pakalpojumu sniedzēja piederības dalībvalsts regulatīvās iestādes starpniecību.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – -a. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-a) to noteikumu pilnīga ievērošana, kuri attiecas uz personas datu, privātuma, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) to noteikumu ievērošana, kas attiecas uz privātuma, personas datu, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

svītrots

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai I pielikumu pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai, tādējādi panākot turpmāku atbilstību 1. punktā minētajām būtiskākajām prasībām.

svītrots

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz vienotus tehniskus un metodoloģiskus noteikumus par viena vai vairāku Eiropas piekļuves produktu īstenošanu 17. un 19. panta, I pielikuma 2. un 3. punkta un II pielikuma nozīmē, ņemot vērā šajos pantos un pielikumos minētos kritērijus un rādītājus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz vienotus tehniskus un metodoloģiskus noteikumus par viena vai vairāku Eiropas piekļuves produktu īstenošanu 17. panta un I pielikuma 2. un 3. punkta nozīmē, ņemot vērā šajos pantos un pielikumos minētos kritērijus un rādītājus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galalietotāji, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, var brīvi piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot lietojumprogrammas un pašu izvēlētus pakalpojumus.

Galalietotājiem, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, ir tiesības piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot lietojumprogrammas, pievienojot aparatūru, un pašu izvēlētus pakalpojumus, programmatūru un ierīces atbilstoši tīkla neitralitātes principam.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar nosacījumu, ka līgumos pienācīgi ņemts vērā tīkla neitralitātes princips un satura, lietojumprogrammu vai pakalpojuma vai to īpašu veidu ziņā tie nav diskriminējoši, galalietotājiem ir tiesības slēgt vienošanās par atšķirīgu datu apjomu un pārraides ātrumu, ja viņi brīvprātīgi devuši konkrētu, uz informāciju balstītu piekrišanu.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galalietotāji brīvi var arī vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātājiem par augstākas kvalitātes specializētu pakalpojumu nodrošināšanu.

Galalietotājiem ir arī tiesības vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātājiem par augstākas kvalitātes specializētu pakalpojumu nodrošināšanu. Ja šāda vienošanās ir noslēgta ar interneta piekļuves pakalpojumu nodrošinātāju, tad tas garantē, ka pakalpojumu uzlabotā kvalitāte nekaitē interneta piekļuves pakalpojumu veiktspējai, pieejamībai cenu ziņā vai kvalitātei atbilstoši tīkla neitralitātes principam.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai būtu iespējama specializētu pakalpojumu nodrošināšana galalietotājiem, satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji un publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji var slēgt savstarpējas vienošanās par datu apjomu vai datplūsmu pārsūtīšanu slēgtajos elektronisko sakaru tīklos, uzskatot tos par specializētiem pakalpojumiem ar definētu pakalpojumu kvalitātes līmeni vai īpaši atvēlētu jaudu, kas funkcionāli nav identiski pakalpojumiem, kuri ir pieejami publiskā interneta piekļuves pakalpojumā. Specializētu pakalpojumu sniegšana neietekmē interneta piekļuves pakalpojumu kvalitāti. Ja tīkla jaudu lieto gan interneta piekļuves pakalpojumiem, gan specializētajiem pakalpojumiem, šo pakalpojumu nodrošinātājs publicē skaidrus un nepārprotamus kritērijus, kuri ir pamatā šādai tīkla jaudas kopīgai lietošanai.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumu līgumos paredzētu datu apjomu vai pārraides ātrumu, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji neierobežo 1. punktā paredzēto brīvību, proti, specifisko saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai specifiskas šāda satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu klases nebloķē, nepalēnina, nesamazina un attiecībā uz tiem neizmanto diskriminējošu pieeju, izņemot gadījumos, kad tas nepieciešams datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumu veikšanai. Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ir pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi, un tie ir vajadzīgi, lai:

Saskaņā ar tīkla neitralitātes principu interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji neierobežo 1. punktā paredzētās tiesības, proti, specifisko saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai specifiskas šāda satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu klases nebloķē, nepalēnina, nesamazina, nemaina un attiecībā uz tiem neizmanto diskriminējošu pieeju, izņemot konkrētos gadījumos, kad tas ir obligāti nepieciešams datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumu veikšanai. Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ir pārredzami, nediskriminējoši un pilnīgi samērīgi, tiem piemēro skaidrus, saprotamus un pieejamus atlīdzības mehānismus, un tie ir vajadzīgi, lai:

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) sniegtu skaidru un konkrētu informāciju par atļautajām sakaru pārbaudes metodēm;

Pamatojums

Priekšlikuma 23. panta 5. punktā paredzēti „datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi”, saskaņā ar kuriem interneta pakalpojumu sniedzēji varētu diskriminēt, pasliktināt, palēnināt vai bloķēt datplūsmu, bet tajā nav sniegta informācija par šādu pasākumu pamatā esošajām sakaru pārbaudes metodēm. Lai nodrošinātu noteiktību galalietotājiem attiecībā uz datplūsmas pārvaldības pasākumiem, kas ietekmē datu aizsardzību un privātumu, 23. panta 5. punktā būtu jāsniedz skaidra informācija par sakaru pārbaudes metodēm.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) saglabātu tīkla, šajā tīklā sniegto pakalpojumu un galalietotāju galiekārtu integritāti un drošību;

b) saglabātu Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju tīkla, šajā tīklā sniegto pakalpojumu un galalietotāju galiekārtu integritāti un drošību;

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) nepieļautu nevēlamus sūtījumus galalietotājiem, kuri snieguši iepriekšēju piekrišanu šādiem ierobežojošiem pasākumiem;

c) nepieļautu nevēlamus ar tiešo tirgvedību saistītus sūtījumus lietotājiem, kuri brīvprātīgi snieguši iepriekšēju, uz informāciju balstītu un skaidru piekrišanu šādiem ierobežojošiem pasākumiem. Minētajai piekrišanai ir jābūt apzinātai, konkrētai, nepārprotamai un brīvprātīgi sniegtai;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) līdz minimumam samazinātu sekas, ko radījusi pagaidu vai ārkārtas tīkla pārslodze, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme.

d) mazinātu sekas, ko radījusi pagaidu un ārkārtas tīkla pārslodze, galvenokārt īstenojot no lietojumprogrammas neatkarīgus pasākumus ar nosacījumu, ka pret visu datplūsmu ir vienlīdzīga attieksme.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus.

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus. Tāpēc visas filtru pārbaudes vai analīzes metodes ir saskaņā ar privātuma un Savienības datu aizsardzības jomas tiesību aktiem. Pēc noklusējuma ar šādām metodēm izskata tikai galvenes informāciju. Šādā nolūkā apstrādāt sakaru saturu nav atļauts. Nekādā gadījumā neapstrādā jutīgus datus, kas noteikti Direktīvas 95/46/EK 8. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Valstu regulatīvās iestādes cieši pārrauga un nodrošina īstenas iespējas galalietotājiem gūt labumu no 23. panta 1. un 2. punktā minētajām brīvībām, atbilstību 23. panta 5. punktam un 2. panta 15. punktam, kā arī to, lai pastāvīgi būtu pieejami nediskriminējoši interneta piekļuves pakalpojumi atbilstoši tīkla neitralitātes principam un tādā kvalitātē, kas atspoguļo sasniegumus tehnoloģiju jomā un ko nepasliktina specializētie pakalpojumi. Sadarbībā ar citām valstu kompetentajām iestādēm un datu aizsardzības iestādēm tās arī pārrauga specializēto pakalpojumu ietekmi uz kultūru daudzveidību un inovāciju. Reizi gadā valstu regulatīvās iestādes ziņo Komisijai, BEREC un sabiedrībai par pārraudzību, ko tās veikušas, un attiecīgajiem secinājumiem. Minētajā uzraudzībā ievēro sakaru konfidencialitātes principu un neietver personas datu apstrādi.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Valstu regulatīvās iestādes izveido skaidrus un visaptverošus paziņošanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus galalietotājiem, kuri tiek diskriminēti vai ierobežoti, kuru tiešsaistes saturā, pakalpojumos vai lietojumprogrammās notiek iejaukšanās vai kuru tiešsaistes saturs, pakalpojumi vai lietojumprogrammas tiek bloķētas vai traucētas.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija pēc apspriešanās ar BEREC un citām iesaistītajām personām var pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteikti vienoti nosacījumi valstu kompetento iestāžu pienākumu īstenošanai saskaņā ar šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji publicē pārredzamu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju, kā norādīts turpmāk, taču tas neattiecas uz individuālās sarunās apspriestiem piedāvājumiem:

1. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji publicē pārredzamu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju skaidri saprotamā un viegli pieejamā veidā, kā norādīts turpmāk, taču tas neattiecas uz individuālās sarunās apspriestiem piedāvājumiem:

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – iva punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v) skaidru un atbilstošu informāciju par pārbaudes paņēmieniem, ko izmanto datplūsmas pārvaldības pasākumos, kuri ieviesti 23. panta 5. punktā minēto mērķu īstenošanai, un to ietekmi uz lietotāju privātuma un datu aizsardzības tiesībām;

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) ja saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 25. pantu noteikts pienākums, – galalietotāja iespējas izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus un attiecīgos datus kādā sarakstā;

g) ja saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 25. pantu noteikts pienākums — galalietotāja iespēja izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus un attiecīgos datus kādā sarakstā. Minētajā sarakstā iekļauto datu apstrādi veic saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 12. panta noteikumiem;

Pamatojums

Direktīvas 2002/58/EK 12. pantā paredzēts, ka galalietotājus informē par attiecīgā saraksta nolūku, kā arī tālākām iespējām izmantot viņu personas datus, pamatojoties uz meklēšanas iespējām, kas iestrādātas attiecīgajā sarakstā.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

fa) informācija par pasākumiem, kas minēti 26. panta 1. punkta j) apakšpunktā, un to iespējamo ietekmi uz galalietotāju tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju brīvi un bez maksas saņemt detalizētus rēķinus.

4. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju brīvi un bez maksas saņemt detalizētus rēķinus, ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi ievērotas zvanītāju un sazvanīto abonentu tiesības uz privātumu.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

6.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4a) pievieno šādu 6.a pantu:
	6.a pants
	Viesabonēšanas mazumtirdzniecības maksu atcelšana
	Sākot ar 2015. gada 1. jūliju, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji viesabonēšanas pakalpojumu saņēmējiem papildus mobilo sakaru pakalpojumu iekšzemes tarifiem nepiemēro papildmaksu nevienam veiktam vai saņemtam regulētam viesabonēšanas zvanam, nevienai nosūtītai regulētai viesabonēšanas īsziņai, nevienam nosūtītam viesabonēšanas multivides ziņojumam un nevienam izmantotam regulētam datu viesabonēšanas pakalpojumam, kā arī nepiemēro vispārēju maksu par galiekārtas vai pakalpojuma izmantošanu ārvalstīs.

Pamatojums

This amendment brings the abolishment of the roaming surcharges in line with the European Parliament`s resolution of 12 September 2013 on ‘the Digital Agenda for Growth, Mobility and Employment: time to move up a gear’, in which the European Parliament calls for the abolishment of roaming in 2015.By including MMS messages in this provision we address unexpectedly high bills as an emerging issue (often the consumer thinks they have sent an SMS but it is actually an MMS for which separate charges apply). As this article very specifically refers to the individual types of services offered, the inclusion of wording ‘or any general charge to enable the terminal equipment or service to be used abroad’ seeks to prevent the introduction of more general charges for, e.g. ‘enabling the phone to be used abroad’ (some operators require consumers to contact them before they will enable roaming on handsets).

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

7. pants – 1. un 2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	4b) regulas 7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:
„1. Vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt klienta viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, kurš uzsākts minētajā apmeklētajā tīklā, ietverot inter alia savienojuma uzsākšanas, tranzīta un savienojuma pabeigšanas izmaksas, sākot ar 2012. gada 1. jūliju nepārsniedz EUR 0,14 par minūti.	„1. Vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt klienta viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, kurš uzsākts minētajā apmeklētajā tīklā, ietverot inter alia savienojuma uzsākšanas, tranzīta un savienojuma pabeigšanas izmaksas, nepārsniedz 2. punktā norādīto apmēru.
2. Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro starp jebkuriem diviem operatoriem un aprēķina 12 mēnešu laikposmā vai īsākā laikposmā, kāds paliek līdz maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām, kā noteikts šajā punktā, vai līdz 2022. gada 30. jūnijam. Maksimālo vidējo vairumtirdzniecības maksu 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,10 un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,05, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,05 apmērā līdz 2022. gada 30. jūnijam.”	2. Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro starp jebkuriem diviem operatoriem un aprēķina 12 mēnešu laikposmā vai īsākā laikposmā, kāds paliek līdz maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām, kā noteikts šajā punktā, vai līdz 2022. gada 30. jūnijam. Maksimālā vidējā vairumtirdzniecības maksa 2013. gada 1. jūlijā nepārsniedz EUR 0,10 un 2014. gada 1. jūlijā to samazina līdz EUR 0,03, 2015. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,02 un 2016. gada 1. jūlijā — līdz EUR 0,01.”

(http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012:172:0010:0035:LV:PDF)

Pamatojums

Without creating a wholesale market in which the smaller players can compete, new legislation could distort competition and lead to the eviction of smaller and dynamic players from the market for international roaming. This amendments reduces wholesale roaming caps to a level which enables each provider who so wishes to offer retail services including ‘roam like at home’ in the short term. In addition, maximum wholesale charges are reduced in line with cost reductions, while leaving a reasonable margin in relation to capped retail charges to encourage market entry. This will enable market-led development of retail offers, and is certain to achieve the policy objective of putting an end to retail roaming tariffs by 2015, by enabling all providers to supply ‘roam like at home’ to mobile user. The levels of the revised wholesale roaming caps put forward are not below cost, as is evidenced by: (i) existing retail offers on domestic markets, (ii) existing domestic MVNO access offers and agreements, and (iii) a small number of bilateral wholesale roaming agreements between mobile network operators. Furthermore, the September BEREC benchmark report, which analysed the average EU roaming retail and wholesale rates for the first quarter of 2013, indicated the following margins:• Voice a) retail: 0.324 cents per minute, b) wholesale: 0.113 cents per minute.• SMS a) retail:0.084 cents per SMS, b) wholesale: 0.025 cents per SMS.• Data a) retail:0.482 cents per MB, b) wholesale:0.069 cents per MB. These numbers therefore demonstrate margins of 286% for voice, 336% for SMS and 698% for data.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

2. pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIROPAS ASQ SAVIENOJAMĪBAS PRODUKTU MINIMĀLIE PARAMETRI

svītrots

Tīkla elementi un saistītā informācija

- apraksts par savienojamības produktu, kas jānodrošina fiksētajā tīklā, tostarp norādot tehniskos raksturlielumus un informāciju par attiecīgo standartu pieņemšanu.

Tīkla funkcionālie pielietojumi:

– vienošanās par savienojamību, kas nodrošina pilna savienojuma pakalpojumu kvalitāti, pamatojoties uz noteiktiem vienotiem parametriem, kas nodrošina vismaz šādas pakalpojumu kategorijas:

– balss zvani un videozvani;

– audiovizuālā satura pārraide; un

– no datplūsmas atkarīgas lietojumprogrammas.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas vienotais elektronisko sakaru tirgus
Atsauces	COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 12.9.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 12.9.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Salvador Sedó i Alabart 14.11.2013
Izskatīšana komitejā	9.1.2014	12.2.2014
Pieņemšanas datums	12.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Roberta Angelilli, Rita Borsellino, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Ioan Enciu, Frank Engel, Kinga Gál, Kinga Göncz, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Véronique Mathieu Houillon, Anthea McIntyre, Nuno Melo, Roberta Metsola, Claude Moraes, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Nils Torvalds, Kyriacos Triantaphyllides, Wim van de Camp, Axel Voss, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Silvia Costa, Franco Frigo, Mariya Gabriel, Siiri Oviir, Zuzana Roithová, Salvador Sedó i Alabart, Sir Graham Watson
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Françoise Castex, Knut Fleckenstein, Fiona Hall, Anne E. Jensen, Catherine Stihler, Luis Yáñez-Barnuevo García

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (23.1.2014)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: François Alfonsi

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikumā regulai, ar ko nosaka pasākumus saistībā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu, apkopoti desmit gadu laikā tapušie Savienības līmeņa normatīvie pasākumi, ar kuriem paredz bez ierobežojumiem un izmaksu ziņā lēti nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem. Savienības tirgus ir sadalīts 28 atsevišķu ES dalībvalstu tirgos, kuri atšķiras licenču piešķiršanas, normatīvo prasību, frekvenču piešķiršanas un patērētāju aizsardzības ziņā. Šādai sadrumstalotībai ir negatīva ietekme. Tas jo īpaši traucē attīstīt pārrobežu pakalpojumus, rada lielākas izmaksas zvaniem starp Savienības dalībvalstīm un pastāvošo tirgu jaudas netiek pietiekami izmantotas. Pašreizējā situācija negatīvi ietekmē arī konkurētspēju un nodarbinātību, jo īpaši jomās, kurās konkurētspējas uzlabošanās ir atkarīga no sakariem un tādu integrētu pakalpojumu sniegšanas kā loģistikas, banku, transporta, mazumtirdzniecības, veselības aprūpes u.c. pakalpojumi.

Reģionālās attīstības komiteja uzskata, ka šis regulas priekšlikums pozitīvi ietekmēs pierobežas reģionu attīstību un pastiprinās pārrobežu teritoriālo sadarbību.

Reģionālās attīstības komiteja uzsver, ka Eiropas struktūrfondiem jau ir galvenā loma Eiropas digitālās programmas finansēšanā. Tādēļ tā uzskata, ka šīs regulas priekšlikums uzlabos publiskos ieguldījumus digitālajā jomā.

Komisija ir paudusi gatavību paralēli regulas priekšlikumam, par ko ir šis atzinums, pieņemt arī ieteikumu, kura mērķis būtu īpaši sekmēt ieguldījumus ātrdarbīgos tīklos. Reģionālās attīstības komiteja prasa minēto ieteikumu satura ziņā paplašināt, lai nodrošinātu vispārēju digitālo pārklājumu visā Savienības teritorijā, tostarp tālākajos un salu reģionos.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Kā uzsvērts Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas nodaļas (B direktorāts) pētījumā „Internets, digitālā programma un Eiropas reģionu ekonomiskā attīstība” (pētījums), ko publicēja 2013. gadā, svarīgs vai pat izšķirošs faktors ir IKT pieņemšanas un uztvertspējas ziņā labvēlīga situācija un informācijas sabiedrības veidošana reģionos, jo tie ir priviliģēti IKT pieprasījuma rašanās ziņā.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b) Vienota Eiropas elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidei un teritoriālās un sociālās kohēzijas stiprināšanai ir svarīgi, lai tiktu īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā ieguldījumu prioritāte nolūkā paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu, sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām, kā arī lai viesiem Eiropas reģioniem sniegtu ieguldījumu iespējas šajā jomā, ko paredz arī tās pašas regulas 4. pants.

__________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp).

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4c) Ieguldījumus jaunās paaudzes infrastruktūrās, bez kurām Savienības iedzīvotāji nevarēs izmantot jaunus, inovatīvus pakalpojumus, nedrīkst attiecināt tikai centrālajiem reģioniem, kuri ir blīvi apdzīvoti vai kuros ieguldījumi ir ļoti rentabli. Tos jāpaplašina arī attiecībā uz nomaļiem un tālākajiem reģioniem, kuri nav tik blīvi apdzīvoti un ir mazāk attīstīti, lai pretējā gadījumā vēl vairāk neveicinātu šo reģionu atpalicību.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Kā secināts pētījumā, reģionālais līmenis ir svarīgs, lai konstatētu informācijas sabiedrības piedāvātās iespējas un lai īstenotu plānus un programmas tās attīstībai. Pētījumā tāpat norādīts, ka dažādu pārvaldes līmeņu sadarbība rada lielu izaugsmes potenciālu. Augšupējā un lejupējā pieeja būtu jākombinē vai vismaz jāizstrādā paralēli, lai tādējādi sasniegtu mērķi par vienota digitālā tirgus izveidi.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

17. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais labums un būtisks resurss mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakaru iekšējā tirgū Savienībā. Bezvadu platjoslas sakaru attīstība sniedz ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanā un jo īpaši mērķī, kas paredz nodrošināt piekļuvi platjoslai ar ātrumu ne mazāk par 30 Mb/s līdz 2020. gadam visiem Savienības iedzīvotājiem un nodrošināt Savienībā vislielāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu. Tomēr Savienība ir atpalikusi no citiem nozīmīgiem pasaules reģioniem — Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas daļām — attiecībā uz tādu jaunākās paaudzes bezvadu platjoslas tehnoloģiju ieviešanu un izplatību, kuras nepieciešamas, lai sasniegtu šos politikas mērķus. Pakāpenisks process attiecībā uz atļauju izsniegšanu un 800 MHz joslas nodrošināšanu bezvadu platjoslas sakariem apstākļos, kad vairāk nekā puse no dalībvalstīm pieprasa izņēmuma statusu vai citā veidā neizpilda noteikto termiņā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 243/2012 par Radiofrekvenču spektra politikas programmu (turpmāk „RSPP”), apliecina rīcības steidzamību pat spēkā esošās RSPP termiņā. Savienības pasākumi, lai saskaņotu nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu bezvadu platjoslas sakariem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK, nav bijuši pietiekami, lai risinātu šo problēmu.	(17) Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais labums un būtisks resurss mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakaru iekšējā tirgū Savienībā. Bezvadu platjoslas sakaru attīstība sniedz ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanā un jo īpaši mērķī, kas paredz nodrošināt piekļuvi platjoslai ar ātrumu ne mazāk par 30 Mb/s līdz 2020. gadam visiem Savienības iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas un nodrošināt Savienībā vislielāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu. Tomēr Savienība ir atpalikusi no citiem nozīmīgiem pasaules reģioniem — Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas daļām — attiecībā uz tādu jaunākās paaudzes bezvadu platjoslas tehnoloģiju ieviešanu un izplatību, kuras nepieciešamas, lai sasniegtu šos politikas mērķus. Pakāpenisks process attiecībā uz atļauju izsniegšanu un 800 MHz joslas nodrošināšanu bezvadu platjoslas sakariem apstākļos, kad vairāk nekā puse no dalībvalstīm pieprasa izņēmuma statusu vai citā veidā neizpilda noteikto termiņā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 243/2012 par Radiofrekvenču spektra politikas programmu (turpmāk „RSPP”)23 apliecina rīcības steidzamību pat spēkā esošās RSPP termiņā. Pakāpenisks process attiecībā uz atļauju izsniegšanu un 800 MHz joslas nodrošināšanu bezvadu platjoslas sakariem apstākļos, kad vairāk nekā puse no dalībvalstīm pieprasa izņēmuma statusu vai citā veidā neizpilda noteikto termiņā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 243/2012 par Radiofrekvenču spektra politikas programmu (turpmāk „RSPP”), apliecina rīcības steidzamību pat spēkā esošās RSPP termiņā.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a) Ir jānodrošina arī labāka datu drošība galalietotājiem, kas izmanto bezvadu LAN piekļuves punktus, lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos un ļautu attīstīties bezvadu platjoslas infrastruktūrai.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

43. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidei nepieciešams arī likvidēt šķēršļus, lai galalietotājiem būtu piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem visā Savienībā. Tāpēc valsts iestādēm nevajadzētu radīt vai uzturēt šķēršļus šādu pakalpojumu pārrobežu iegādei. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem nebūtu jāatsaka vai jāierobežo piekļuve galalietotājiem vai jādiskriminē galalietotāji valstspiederības dēļ vai tās dalībvalsts dēļ, kurā atrodas to dzīvesvieta. Tomēr diferencēšana būtu iespējama, pamatojoties uz objektīvi attaisnojamām cenu, riska un tirgus apstākļu atšķirībām, piemēram, pieprasījuma pārmaiņām un konkurentu noteiktajām cenām.	(43) Elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidei nepieciešams arī likvidēt šķēršļus, lai galalietotājiem būtu piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem visā Savienībā. Tāpēc valstu iestādes nedrīkst radīt vai saglabāt šķēršļus šādu pakalpojumu pārrobežu iegādei. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji nedrīkst ne atteikt, ne ierobežot galalietotājiem piekļuvi, ne arī diskriminēt galalietotājus valstspiederības dēļ vai tās dalībvalsts dēļ, kurā atrodas to dzīvesvieta. Tomēr diferencēšana būtu iespējama, pamatojoties uz objektīvi attaisnojamām cenu, riska un tirgus apstākļu atšķirībām, piemēram, pieprasījuma pārmaiņām un konkurentu noteiktajām cenām, vienlaikus garantējot pārklājumu visā Savienības teritorijā, tostarp mazapdzīvotos, nomaļos vai mazāk attīstītos reģionos.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44a) Nošķirtību, izolētību, zemu iedzīvotāju blīvumu, vāju patērētāju pieprasījumu un vietējo starpsavienojumu zonu esamību, kas raksturīga dažiem Eiropas reģioniem, jo īpaši tālākajiem reģioniem, nevar uzskatīt par objektīviem kritērijiem, lai pamatotu to, ka fiksēto un mobilo elektronisko sakaru nodrošinātāji piemēro augstākas tarifa likmes.

Pamatojums

Eiropas elektronisko sakaru tirgū, kuru vēlas īstenot ar regulu, visiem patērētājiem Eiropas Savienībā jānodrošina iespēja izmantot vienādus tarifus un nediskriminējošu piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem. Tieši tāpēc nošķirtībai, izolētībai, mazam iedzīvotāju blīvumam, vājam patērētāju pieprasījumam un vietējai starpsavienojumu zonai ar dažām valstīm nevajadzētu izraisīt augstākas likmes piemērošanu.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49) Pastāv arī galalietotāju pieprasījums pēc pakalpojumiem un lietojumprogrammām, kam nepieciešams augstāks garantētas pakalpojumu kvalitātes līmenis, ko sniedz publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, vai satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātāji. Šādi pakalpojumi cita starpā var ietvert pārraidi, izmantojot interneta protokolu (IP-TV), videokonferences un noteiktas lietojumprogrammas veselības jomā. Tāpēc galalietotājiem vajadzētu būt nodrošinātai brīvībai slēgt līgumus par paaugstinātās kvalitātes specializētu pakalpojumiem ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vai arī satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātājiem. Šādu specializēto pakalpojumu sniegšanas rezultātā nevajadzētu samazināties internetpiekļuves vispārējai kvalitātei. Turklāt datplūsmas pārvaldības pasākumus nevajadzētu īstenot tā, ka tiek diskriminēti specializētie pakalpojumi, kas vai nu tieši konkurē ar interneta piekļuves pakalpojumu nodrošinātāja piedāvātajiem pakalpojumiem vai tiek piedāvāti kopā ar citiem uzņēmumiem, ja vien tam nav objektīvs pamatojums.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

73. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73) Komerciāli vai tehniski viesabonēšanas līgumi var ļaut mobilo sakaru operatoram raudzīties uz savu iekšzemes klientu viesabonēšanu partneru tīklos kā uz zināmā mērā līdzvērtīgu pakalpojumu nodrošināšanai šādiem klientiem savos tīklos ar attiecīgu ietekmi uz savu mazumtirdzniecības cenu līmeni par šādu virtuālu tīkla pārklājumu visā Savienībā. Vairumtirdzniecības līmenī šāda kārtība ļautu izstrādāt jaunus viesabonēšanas produktus un tādējādi paplašinātu izvēli un palielinātu konkurenci mazumtirdzniecības līmenī.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) dalībvalstis un valsts iestādes veic pasākumus, lai garantētu nediskriminējošu tarifu piemērošanu, publisko elektronisko sakaru tīklu izmantošanu un iedzīvotājiem piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem visā Savienības teritorijā;

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kas sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu;

c) sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kas sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu, jo īpaši mazapdzīvotos, nomaļos un tālākajos reģionos;

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Visiem elektronisko sakaru nodrošinātājiem, kas dibināti Eiropas Savienībā, ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus visā Savienībā un īstenot tiesības, kas saistītas ar šādu tīklu un pakalpojumu nodrošināšanu ikvienā dalībvalstī, kurā tas darbojas.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot pienākumus, kas tām uzlikti saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, tostarp Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) noteikumiem par radiosakariem, valstu kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgo valstu teritorijā radiofrekvenču spektra izmantošana tiek organizēta, un jo īpaši veic visus nepieciešamos radiofrekvenču spektra sadalīšanas vai piešķiršanas pasākumus tā, lai jebkura cita dalībvalsts varētu netraucēti atļaut savā teritorijā izmantot konkrētu harmonizētu joslu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

1. Neskarot pienākumus, kas tām uzlikti saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, tostarp Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) noteikumiem par radiosakariem, valstu kompetentās iestādes, lai jo īpaši garantētu 12. panta īstenošanu, nodrošina, ka attiecīgo valstu teritorijā radiofrekvenču spektra izmantošana tiek organizēta, un jo īpaši veic visus nepieciešamos radiofrekvenču spektra sadalīšanas vai piešķiršanas pasākumus tā, lai jebkura cita dalībvalsts varētu netraucēti atļaut savā teritorijā izmantot konkrētu harmonizētu bezvadu platjoslas sakaru joslu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jebkura attiecīgā dalībvalsts var aicināt Radiofrekvenču spektra politikas grupu izmantot to kā starpnieku, kurš palīdz grupai un jebkurai citai dalībvalstij panākt atbilstību šim pantam.

Jebkura attiecīgā dalībvalsts var aicināt Radiofrekvenču spektra politikas grupu izmantot to kā starpnieku, kurš palīdz grupai un jebkurai citai dalībvalstij panākt atbilstību šī panta 1. un 2. punktam.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem attiecībā uz piekļuvi vai izmantošanu nenosaka diskriminējošas prasības vai nosacījumus, pamatojoties uz galalietotāja valstspiederību vai dzīvesvietu, ja vien šāda citāda attieksme nav objektīvi pamatota.	2. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem attiecībā uz piekļuvi vai izmantošanu nenosaka diskriminējošas prasības vai nosacījumus, pamatojoties uz galalietotāja valstspiederību vai dzīvesvietu.

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka formulējums „objektīvi pamatota” ir neskaidrs, tādēļ rada pretēju efektu tam, ko tieši vēlas panākt ar šo pantu, proti, šāds formulējums paredz iespēju publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem piemērot diskriminējošas piekļuves prasības vai nosacījumus.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Izņemot gadījumus, kad tam ir objektīvs pamatojums, publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji par tādu sakaru pakalpojumu izmantošanu Savienības iekšienē, kuru saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, nepiemēro tarifus, kas:	3. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji par tādu sakaru pakalpojumu izmantošanu Savienības iekšienē, kuru saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, nepiemēro tarifus, kas:

Pamatojums

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai būtu iespējama specializētu pakalpojumu nodrošināšana galalietotājiem, satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji un publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji var brīvi slēgt savstarpējas vienošanās par datu apjomu vai datplūsmu pārsūtīšanu, uzskatot tos par specializētiem pakalpojumiem ar definētu pakalpojumu kvalitātes līmeni vai īpaši atvēlētu jaudu. Specializētu pakalpojumu sniegšana ne periodiski, ne pastāvīgi neietekmē interneta piekļuves pakalpojumu vispārējo kvalitāti.	Lai būtu iespējama specializētu pakalpojumu nodrošināšana galalietotājiem, satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji un publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji var brīvi slēgt savstarpējas vienošanās par datu apjomu vai datplūsmu pārsūtīšanu, uzskatot tos par specializētiem pakalpojumiem ar definētu pakalpojumu kvalitātes līmeni vai īpaši atvēlētu jaudu. Specializētu pakalpojumu sniegšana nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt interneta piekļuves pakalpojumu kvalitāti, jo īpaši attālākajos reģionos, kuros platjoslas pieejamība ir ierobežotāka.

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ar šo regulas priekšlikumu visā Savienībā vienoti jānovērš platjoslas pārslodze, ko rada specializēto pakalpojumu sniegšana.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Specializētu pakalpojumu sniegšana nekādā ziņā nesamazina interneta piekļuves pakalpojumu kvalitāti, jo īpaši tālākajos un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos, kuros interneta piekļuves iespējas un kvalitāte parasti ir ierobežota.

Pamatojums

Tirgus parasti nespēj uzņemties atbildību par jaudīga interneta piekļuves nodrošināšanu tālākos un mazapdzīvotos reģionos. Interneta piekļuve minētajos reģionos ir īpaši svarīga, jo ir jāpārvar liels ģeogrāfiskais attālums. Piekļuve jaudīgam internetam ir būtiska tālākajos ziemeļu reģionos, kuros tūristu skaits dažos gadalaikos pat divdesmit reizes pārsniedz vietējo iedzīvotāju skaitu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas vienotais elektronisko sakaru tirgus
Atsauces	COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 12.9.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 12.9.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	François Alfonsi 24.9.2013
Pieņemšanas datums	22.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Francesca Barracciu, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, Nikos Chrysogelos, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Vladimír Maňka, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jens Nilsson, Younous Omarjee, Markus Pieper, Ovidiu Ioan Silaghi, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Justina Vitkauskaite Bernard, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maurice Ponga, Vilja Savisaar-Toomast, Elisabeth Schroedter, Richard Seeber, Peter Simon, Evžen Tošenovský, Derek Vaughan

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (29.1.2014)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012
(COM(2013)0627 – C7‑0267/2013 – 2013/0309(COD))

Atzinumu sagatavoja: Malcolm Harbour

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija 2013. gada septembrī nāca klajā ar priekšlikumu Regulai par elektronisko sakaru vienoto tirgu, lai īstenotu savienota kontinenta mērķi.

IMCO komiteja piedalīsies Parlamenta darbā ar šo priekšlikumu, sniedzot normatīvo atzinumu par jautājumiem, kas ir komitejas ekskluzīvā kompetencē, proti, par lietotāju tiesībām un patērētāju aizsardzību, un par jautājumiem, kuros tā dala kompetenci ar ITRE komiteju, proti, par piekļuvi atvērtam internetam. Tāpat izskatīsim parērētāju jautājumus saistībā ar ierosināto Viesabonēšanas regulas pārskatīšanu, taču mūsu devums tiks formulēts priekšlikuma grozījumu veidā pēc ITRE ziņojuma saņemšanas. Īsajā pieejamajā laikā, atzinuma sagatavotājs nav detalizēti izskatījis visus citus ierosinātās regulas aspektus, bet gan koncentrējies uz tām jomām, kurās IMCO komitejai ir tieša loma. Komitejas locekļi, protams, var iesniegt grozījumus saistībā ar visiem citiem ziņojuma aspektiem. Tāpat viņš šajā posmā nav piedāvājis apsvērumu grozījumus –– tos ierosinās turpmākā sadarbībā ar ITRE komiteju.

Sagatavojot ziņojuma projektu, atzinuma sagatavotājs ir ņēmis vērā dažādu iesaistīto personu bažas, īpašu uzmanību veltot patērētāju organizāciju un telekomunikāciju nozares regulatīvo iestāžu uzskatiem. Viņš piekrīt daudzu paustajām bažām par to, ka, neraugoties uz priekšlikuma atzinīgi vērtējamajiem mērķiem un centieniem, ierosinātais instruments ir pārāk sadrumstalots, un tam trūkst stratēģiskās virzības, lai ar to varētu sasniegt mērķi –– izveidot vienotu ES elektronisko sakaru tirgu. Viņa sniegtais atzinums balstīts uz IMCO komitejas plašo pieredzi patērētāju tiesību veicināšanā –– ne tikai elektronisko sakaru nozarē ––, un ar to būtiski uzlabo Komisijas priekšlikumu šajā jomā. Viņš ir pārliecināts, ka šāda pieeja izraisīs plašu atbalstu.

Atvērta interneta nodrošināšana

Komisijas projekta būtisks elements ir pasākumi tīkla neitralitātes nodrošināšanai, tomēr šāda koncepcija nekur normatīvajā tekstā nav definēta. IMCO komitejai ir plaša pieredze šajā jomā, un grozījumi, ko tā ierosināja Universālā pakalpojuma un lietotāju tiesību direktīvas 2009. gada pārskatīšanā, joprojām ir galvenie noteikumi ES regulējošo iestāžu darbam, aizstāvot patērētājus pret diskriminējošu attieksmi un negodīgu pakalpojumu bloķēšanu.

Jaunais priekšlikumus uzlabo minētos noteikumus un nodrošina skaidrāku regulējumu regulējošo iestāžu darbībām. Lai arī šī atzinuma sagatavotājs būtu vēlējies tos iekļaut saistībā ar spēkā esošās direktīvas pārskatīšanu, ITRE komitejas atzinuma sagatavotājs uzstāja, lai tos piemērotu kā regulu, kuru saskaņoti piemēro visā Savienībā. Atzinuma sagatavotājs ir pieņēmis minēto stratēģiju un ierosinājis vairākus priekšlikums, lai skaidrotu un uzlabotu tekstu, ko kopīgi izstrādās abas komitejas.

Normatīvs lietotāju tiesību instruments

Komisijas priekšlikums aizstāj daudzus galvenos Universālā pakalpojuma un lietotāju tiesību Direktīvas 2002/22/EK (kas attiecīgi grozīta ar Direktīvu 2009/136) noteikumus, izvēloties vairākus noteikumus un tos pilnībā saskaņojot regulas formā. Tajā centralizēti arī lēmumi par detalizētiem īstenošanas noteikumiem Komisijas līmenī, atceļot valstu regulatīvo iestāžu tiešo atbildību šajā jomā. Komisija šādu ierosinājumu pamato ar noteikumu nevienādo ieviešanu dalībvalstīs. Tā necenšas šādu pieeju pamatot ar ieguvumiem no vienotā elektronisko sakaru tirgus. Atzinuma sagatavotājs šo uzskata par pilnīgi nepareizu pieeju.

Patvaļīga dažu elementu izņemšana no spēkā esošā regulējuma radīs sajukumu, jo maksimālas saskaņošanas noteikšana šajās jomās kaitēs patērētāju aizsardzībai. Jau izskatot patērētāju tiesību direktīvu 2011. gadā IMCO komiteja iebilda Komisijas pārliecībai par maksimālu saskaņošanu, turklāt ļoti mainīgajā elektronisko sakaru jomā arguments par to, ka maksimāla saskaņošana var būt traucējoša, ir pat pārliecinošāks.

Komisija arī nerisina jautājumu par tirgus sadrumstalotības reālo iemeslu, kas ir nevienlīdzīga regulējošo iestāžu darbība, pildot pašreizējās saistības. Nosakot vairākas jaunas centralizētās regulatīvās prasības valstīs, kurās šīs iestādes jau nespēj atbilstoši darboties patērētāju izglītošanas jomā, cerētie rezultāti droši vien netiks sasniegti. Arī satura ziņā Komisijas priekšlikums ir pārāk ierobežojošs. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka apņēmīgas valsts regulatīvās iestādes ar BEREC atbalstu var labāk īstenot noteikumus. Šajā ļoti mainīgajā nozarē tās varēs labāk pamanīt konkurenci kropļojošas darbības, kuras nekavējoties jānovērš.

Lai arī atzinuma sagatavotājs kritizē tiesisko regulējumu, tomēr atzīst, ka Komisijas priekšlikumā ietverti būtiski uzlabojumi lietotāju tiesību jomā. Tādēļ viņš tos ir pārformulējis kā ierosinātus spēkā esošās direktīvas grozījumus, ko visas dalībvalstis varēs vienkārši un ātri transponēt.

Jo īpaši atzinuma sagatavotājs ierosina, ka īstenošanas noteikumus izstrādā BEREC, jo tai ir labākas iespējas sagatavot detalizētus standartus nekā Komisijai.Viņš neuzskata, ka īstenošanas akti ir piemērots formāts šādu pasākumu izstrādei.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Elektronisko sakaru vienotā tirgus radītajiem labumiem būtu jāattiecas uz plašāku digitālo ekosistēmu, kas ietver Savienības iekārtu ražotājus, satura, lietojumprogrammu un programmatūras nodrošinātājus un plašāku ekonomiku, aptverot tādas nozares kā banku nozare, automobiļu nozare, loģistika, mazumtirdzniecība, enerģētika un transporta nozare, kuras balstās uz savienojamību, lai palielinātu savu efektivitāti, izmantojot, piemēram, vispārējas mākoņdatošanas lietojumprogrammas, savienotos objektus un integrētas pakalpojumu sniegšanas iespējas dažādām uzņēmuma daļām. Arī valsts pārvaldei un veselības aizsardzības nozarei būtu jāgūst labums no plašāk pieejamiem e-pārvaldes un e-veselības pakalpojumiem. Kultūras saturu un pakalpojumus un kultūras dažādību kopumā varētu pilnveidot arī elektronisko sakaru vienotā tirgū. Savienojamības nodrošināšana, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, ir tik svarīga plašākai ekonomikai un sabiedrībai, ka būtu jānovērš nepamatots slogs, piemēram, tiesiskā regulējuma vai cita veida slogs, ko piemēro atkarā no nozares.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Šajā regulā noteiktajai personas datu apstrādei jābūt saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK^1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK^1b un valsts tiesību aktiem.

_________________

^1b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektroniskajām komunikācijām) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Pārskatot ES telesakaru tiesību aktus 2009. gadā, tika noteikti spektra pārvaldības principi. Tajā ir atzīta dalībvalstu kompetence kultūras un audiovizuālās politikas jomā un vairumā gadījumu piešķirta tām vajadzīgā rīcības brīvība. Tāpēc rīcība Savienības līmenī attiecībā uz noteiktiem radiofrekvenču spektra piešķiršanas aspektiem arī turpmāk būtu jāatbalsta dinamiska pieeja tādai radiofrekvenču spektra pārvaldībai, kurā tiktu atzīta dalībvalstu kompetence šajā jomā un ņemta vērā katras dalībvalsts kultūras, audiovizuālā un plašsaziņas līdzekļu politika. Jānodrošina pietiekama elastība, lai saskaņotu dalībvalstu īpašās prasības, un dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības pieņemt pasākumus, lai organizētu savu radiofrekvenču spektru sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un aizsardzības vajadzībām. Ja starp dalībvalstīm rodas strīdi par radiofrekvenču spektra izmantošanu, Komisija var koordinēt un atbalstīt strīda izšķiršanu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Pamatojums

Pārceļot šajā regulas priekšlikumā ietvertos noteikumus uz Universālo pakalpojumu direktīvu, nav vajadzības paturēt šīs regulas apsvērumus, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Šai regulai nebūtu jāietekmē vispārīgie patērētāju aizsardzības noteikumi, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un valstu īstenošanas tiesību aktos.

Pamatojums

Pārceļot šajā regulas priekšlikumā ietvertos noteikumus uz Universālo pakalpojumu direktīvu, nav vajadzības paturēt šīs regulas apsvērumus, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Pamatojums

Pārceļot šajā regulas priekšlikumā ietvertos noteikumus uz Universālo pakalpojumu direktīvu, nav vajadzības paturēt šīs regulas apsvērumus, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem atklātā internetā nevajadzētu bloķēt, palēnināt, pasliktināt, diskriminēt vai citādi ietekmēt interneta datplūsmu pārraidi attiecībā uz noteiktu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to veidiem, izņemot ierobežota skaita saprātīgu datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanu. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt pārredzamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem, un tie nedrīkst būt spēkā ilgāk nekā obligāti nepieciešams. Saprātīga datplūsmas pārvaldība paredz novērst vai līdz minimumam samazināt sekas, ko radījusi tīkla pārslodze, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48) Būtu jāuzskata, ka uz apjomu balstīti tarifi ir saderīgi ar atklāta interneta principu, ciktāl tie ļauj galalietotājiem atbilstoši normālam datu patēriņam izvēlēties tarifu, pamatojoties uz pārskatāmu informāciju par šādas izvēles nosacījumiem un sekām. Vienlaikus šādiem tarifiem būtu jāļauj publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem labāk pielāgot tīkla jaudas gaidāmajiem datu apjomiem. Ir būtiski, ka galalietotāji ir pilnībā informēti, pirms tie piekrīt jebkādiem datu apjoma vai ātruma ierobežojumiem un piemērojamiem tarifiem, un ka tie var nepārtraukti pārraudzīt savu patēriņu un pēc vēlēšanās viegli iegūt pieejamo datu apjomu paplašinājumu. Līgumos piedāvāto datu apjomu un ātrumu nedrīkt ietekmēt nekādi papildu specializēto pakalpojumu līgumi, ko galalietotājs noslēdzis, ņemot vērā šīs regulas par atklāta interneta piekļuvi 23.panta noteikumus, kas paredz, ka visiem specializēto pakalpojumu piedāvājumiem ir jābūt papildus interneta piekļuves pakalpojumiem, nevis būtiksi traucējot to pieejamībai un kvalitātei;

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Turklāt pastāv satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāju pieprasījums attiecībā uz pārraides pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz kvalitātes rādītājiem, tostarp zemākiem prioritātes līmeņiem attiecībā uz datplūsmām, kurām laiks nav svarīgs. Šāda iespēja, ka satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātāji var vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem par šādiem īpašiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ir nepieciešama specializēto pakalpojumu nodrošināšanā, un ir paredzams, ka tai būs nozīmīga loma tādu jaunu pakalpojumu attīstībā kā iekārtu saziņas (M2M) sakari. Vienlaikus šādai kārtībai būtu jāļauj publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem labāk sabalansēt datplūsmu un novērst tīkla pārblīvi. Tāpēc satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu jāgarantē brīvība slēgt specializētu pakalpojumu līgumus par noteiktiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ciktāl šādi līgumi neietekmē atklātas internetpiekļuves pakalpojumu vispārīgo kvalitāti.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka galalietotāji var efektīvi izmantot šo brīvību lietot piekļuvi atklātajam internetam. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpiemēro uzraudzības un ziņošanas pienākums, un tām būtu jānodrošina publisko elektronisko sakaru nodrošinātāju atbilstība un tādu augstas kvalitātes nediskriminējošu internetpiekļuves pakalpojumu pieejamība, kurus būtiski nepasliktina specializētie pakalpojumi. Iespējamās internetpiekļuves vispārējo traucējumu novērtējumā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā tādus kvalitātes parametrus kā laika grafika un uzticamības parametrus (latentums, vibrācija, paketes pazaudēšana), tīkla sastrēgumu mērogs un ietekme, faktiskais ātrums pretstatā reklamētajam ātrumam, internetpiekļuves pakalpojuma sniegums salīdzinājumā ar specializētajiem pakalpojumiem un kvalitāte galalietotāju uztverē, stingri ņemot vērā visas BEREC pamatnostādnes par internetpiekļuves pakalpojumu ātruma mērīšanas metodēm, mērāmajiem pakalpojumu kvalitātes rādītājiem un datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumu piemērošanu. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām noteikt obligātās pakalpojumu kvalitātes prasības visiem vai atsevišķiem publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu vispārējus internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes traucējumus/pasliktināšanos.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52) Pasākumiem, kas nodrošina labāku cenu, tarifu, noteikumu un nosacījumu un pakalpojumu kvalitātes rādītāju pārredzamību un salīdzināmību, tostarp tiem, kas īpaši attiecas uz internetpiekļuves pakalpojumu nodrošināšanu, būtu jāpalielina galalietotāju spēja optimizēt savu nodrošinātāju izvēli un tādējādi pilnībā gūt labumu no konkurences. Jebkurai brīvprātīgai sertifikācijas shēmai, kas paredzēta interaktīvām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, rokasgrāmatām vai līdzīgiem rīkiem, ir jābūt neatkarīgai no elektronisko sakaru nodrošinātājiem, tajā ir jāizmanto vienkārša un skaidra valoda un pilnīga un atjaunināta informācija, tai ir jābūt pārredzamai metodikai, tai ir jābūt drošai un pieejamai saskaņā ar Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādņu 2. versiju un tajā ir jāizmanto efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54) Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu atbilstīgi jāinformē galalietotāji, cita starpā par saviem pakalpojumiem un tarifiem, pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un jebkuriem ierobežojumiem, kā arī par to pakalpojumu un produktu izvēli, kuri veidoti klientiem ar īpašām vajadzībām. Attiecībā uz tādiem tarifa plāniem, kam ir iepriekš noteikts sakaru apjoms, publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji sniedz informāciju arī par iespēju patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to vēlas, pārcelt jebkādu neizmantotu apjomu no iepriekšējā apmaksas termiņa uz pašreizējo periodu. Šī informāciju būtu jāsniedz skaidrā un pārredzamā veidā, tai vajadzētu būt atbilstošai tās dalībvalsts situācijai, kurā pakalpojumi tiek sniegti, un jebkuru kļūdu gadījumā tā būtu jāatjaunina. Nodrošinātāji būtu jāatbrīvo no šādām informācijas prasībām attiecībā uz tiem piedāvājumiem, par kuriem ir bijusi individuāla vienošanās.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56) Līgumi ir nozīmīgs līdzeklis, kas nodrošina galalietotājiem augstu informācijas pārredzamības līmeni un juridisko noteiktību. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu jāsniedz galalietotājiem skaidra un saprotama informācija par visiem būtiskajiem līguma elementiem, pirms līgums kļūst saistošs galalietotājam. Informācijai vajadzētu būt obligātai, un to nevajadzētu mainīt, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts, izmantojot secīgu līgumu, kas noslēgts starp galalietotāju un nodrošinātāju. Komisija un dažas valstu regulatīvās iestādes nesen konstatēja nozīmīgas atšķirības starp reklamēto internetpiekļuves pakalpojumu ātrumu un to ātrumu, kurš faktiski bija pieejams galalietotājiem. Tāpēc publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu pirms līguma noslēgšanas jāinformē galalietotāji par ātrumu un citiem pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, kurus tie patiesībā var piegādāt galalietotāja galvenajā atrašanās vietā. Fiksētajiem un mobilajiem datu posmiem parasti pieejamais ātrums ir sakaru pakalpojuma ātrums, ko patērētājs varētu saņemt lielāko daļu pakalpojuma izmantošanas laika neatkarīgi no diennakts stundas. Parasti pieejamo ātrumu būtu jāaprēķina, ņemot vērā paredzēto ātruma diapazonu, vidējo ātruma, ātrumu maksimālās slodzes stundās un minimālo ātrumu. Metodoloģija būtu jānosaka BEREC pamatnostādnēs, un tā ir regulāri jāpārskata un jāatjaunina, lai atspoguļotu tehnoloģiju un infrastruktūras attīstību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji pirms līguma noslēgšanas sniedz galalietotājiem piekļuvi salīdzināmai informācijai par mobilo tīklu pārklājumu, tostarp par dažādām tehnoloģijām attiecīgajā dalībvalstī, lai galalietotāji varētu pieņemt apzinātus pirkuma lēmumus.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Attiecībā uz galiekārtām līgumos būtu jānosaka jebkuri ierobežojumi, ko nodrošinātājs noteicis saistībā ar iekārtu lietojumu, piemēram, mobilo iekārtu SIM kartes bloķēšanu, un jebkuras maksas saistībā ar līguma izbeigšanu pirms nolīgtā termiņa beigām. Maksas nebūtu jāpiemēro pēc nolīgtā līguma termiņa beigām. Līgumos ir jānorāda arī pēcpārdošanas pakalpojumu veids, tehniskās apkopes pakalpojumi un nodrošinātie klientu atbalsta pakalpojumi. Ja iespējams, šādā informācijā jāiekļauj arī tehniska informācija, ko sniedz uz pieprasījumu, attiecībā uz pareizu galalietotāja izvēlēto galaiekārtu darbību. Ar nosacījumu, ka nav konstatēta tehniska nesaderība, šādu informāciju ir jāsniedz bez maksas.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63) Lai veicinātu raitas maiņas pieredzi galalietotājiem, BEREC būtu jāpilnvaro pieņemt pamatnostādnes, kurās ir noteikta saņemošā un nododošā sakaru nodrošinātāja atbildība nodrošinātāja maiņas un numura pārnešanas procesā, cita starpā nodrošinot, ka nododošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs nekavē vai netraucē maiņas procesu, ka šis process ir pēc iespējas automatizēts un tiek garantēts augsts personas datu aizsardzības līmenis. Minētajās pamatnostādnēs būtu jāizklāsta arī jautājums par to, kā nodrošināt galalietotāju pieredzes nepārtrauktību, tostarp izmantojot tādus identifikatorus kā e-pasta adreses, piemēram, iespēju izvēlēties e-pasta pārsūtīšanu. Pārredzamas, precīzas un laicīgas informācijas pieejamībai attiecībā uz nodrošinātāja maiņu būtu jāpalielina galalietotāju uzticēšanās maiņai un vēlēšanās aktīvi piedalīties konkurencē.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

68. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76) Lai nodrošinātu skaidrību un juridisko noteiktību, būtu jānosaka datums, kurā tiek pilnībā atceltas mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu papildmaksas, kuru samazināšana sākās ar Regulu (EK) Nr. 717/2007. Pirms galīgās mazumtirdzniecības papildmaksu atcelšanas būtu vēl vairāk jāsamazina vairumtirdzniecības tarifi un visā Savienībā jāsaskaņo mobilo sakaru terminēšanas pakalpojumu maksas, lai telesakaru operatoriem nodrošinātu patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Pamatojums

Vairākās dalībvalstīs vidējais iekšzemes tarifs ir mazāks par EUR 0,05. Balss pakalpojumu viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenu pēc 2016. gada 1. jūlija saglabājot pašreizējā līmenī (EUR 0,05), kad operatori būs spiesti viesabonentiem noteikt tādu pašu maksu kā vietējiem klientiem, radīsies nopietni traucējumi tirgū. Tā kā mobilo sakaru operatori no 2016. gada konkurēs Eiropas tirgū, mobilo savienojumu pabeigšanas tarifi būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir tiesības un iespējas izmantot konkurētspējīgus, drošus un uzticamus elektronisko sakaru pakalpojumus neatkarīgi no tā, no kuras Savienības dalībvalsts tie tiek sniegti, un tie netiek apgrūtināti ar pārrobežu ierobežojumiem vai nepamatotām papildu izmaksām.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajā regulā noteikti jo īpaši tie regulatīvie principi, pēc kuriem savas kompetences ietvaros Komisija, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) un valstu un reģionālās kompetentās iestādes rīkojas saistībā ar Direktīvām 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK, lai:

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kas sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu;

c) sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kā arī nodrošinātu, ka tie sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu neatkarīgi no viņu atrašanās vietas Eiropas Savienībā;

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) to noteikumu harmonizāciju, kas attiecas uz galalietotāju tiesībām, un efektīvas konkurences veicināšanu mazumtirgos, tādējādi radot elektronisko sakaru Eiropas patērētāju telpu;

svītrots

Pamatojums

Pārceļot šajā regulas priekšlikumā ietvertās patērētāju tiesības uz Universālo pakalpojumu direktīvu, nav vajadzības saglabāt tās regulas projektā.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

1. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Šīs regulas noteikumi neskar Savienības tiesību aktu kopumu attiecībā uz datu aizsardzību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14) „interneta piekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina interneta savienojamību un gandrīz visu internetam pieslēgto punktu savienojamību neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas vai galaiekārtas;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15) „specializētais pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums, kurš, izmantojot loģiski nošķirtu spēju un balstoties uz stingru pieejas kontroli, ir optimizēts, lai nodrošinātu piekļuvi specifiskam saturam, lietojumprogrammām, pakalpojumiem vai to kombinācijai, izstrādājot datplūsmas pārvaldību, lai nodrošinātu pienācīgu tīkla jaudas un kvalitātes līmeni un lai garantetu paaugstinātas kvalitātes rādītājus, kas tiek kontrolēti no sākuma līdz beigām, un šādu pakalpojumu nelaiž tirgū un neizmanto interneta piekļuves pakalpojumu aizstāšanas nolūkā;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ikvienam elektronisko sakaru nodrošinātājam ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus visā Savienībā un īstenot tiesības, kas saistītas ar šādu tīklu un pakalpojumu nodrošināšanu ikvienā dalībvalstī, kurā tas darbojas saskaņā ar ES vienoto atļauju, attiecībā uz kuru jāievēro tikai paziņošanas prasības, kas izklāstītas 4. pantā.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) to noteikumu ievērošana, kas attiecas uz privātuma, personas datu, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

f) to noteikumu ievērošana, kas attiecas uz privātuma, personas datu, integrētas datu aizsardzības principa, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

svītrots

19. pants – Nodrošinātas pakalpojumu kvalitātes (ASQ) savienojamības produkts

1) Ikvienam operatoram ir tiesības nodrošināt Eiropas ASQ savienojamības produktu, kā noteikts 4. punktā.

2) Ikviens operators izpilda jebkuru pamatotu pieprasījumu, kurš attiecas uz Eiropas ASQ savienojamības produkta nodrošināšanu saskaņā ar 4. punktu un kuru rakstiski iesniedzis pilnvarots elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājs. Jebkuru atteikumu nodrošināt Eiropas ASQ savienojamības produktu pamato ar objektīviem kritērijiem. Jebkura atteikuma iemeslus operators norāda viena mēneša laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

Atteikuma iemeslu uzskata par objektīvu, ja puse, kura pieprasa piegādāt Eiropas ASQ savienojamības produktu, Savienībā vai trešās valstīs nav spējīga vai nevēlas Eiropas ASQ savienojamības produktu ar pamatotiem noteikumiem darīt pieejamu pusei, kas saņēmusi pieprasījumu, ja tā to pieprasa.

3) Ja pieprasījumu noraida vai vienošanos par konkrētiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp cenu, neizdodas panākt divu mēnešu laikā pēc rakstiska pieprasījuma, jebkura puse ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai attiecīgajā valsts regulatīvajā iestādē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 20. pantu. Šādā gadījumā var piemērot šīs regulas 3. panta 6. punktu.

4) Savienojamības produkta nodrošināšanu uzskata par Eiropas ASQ savienojamības produkta nodrošināšanu, ja tas tiek piegādāts saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem minimālajiem parametriem un kumulatīvi atbilst šādām būtiskākajām prasībām:

a) spēja visā Savienībā to piedāvāt kā augstas kvalitātes produktu;

b) sniegt iespēju pakalpojumu nodrošinātājiem apmierināt galalietotāju vajadzības;

c) rentabilitāte, ņemot vērā pašreizējos risinājumus, kurus var nodrošināt tajos pašos tīklos;

d) darbības rezultativitāte, jo īpaši saistībā ar īstenošanas šķēršļu un izmantošanas izmaksu iespējami lielāku samazināšanu klientiem;

f) un (e) nodrošināta to noteikumu ievērošana, kas attiecas uz privātuma, personas datu, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

5) Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai II pielikumu pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai, tādējādi panākot turpmāku atbilstību 4. punktā minētajām būtiskākajām prasībām.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

IV nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Harmonizētas galalietotāju tiesības

Lietotāju tiesības piekļūt atvērtam internetam

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

(a) fiksētajos sakaros ir augstāki par iekšzemes tālsakaru tarifiem;

(b) mobilajos sakaros ir augstāki par regulētu viesabonēšanas balss zvanu un SMS īsziņu pakalpojumu Eiropas tarifiem, kuri attiecīgi noteikti Regulā (EK) Nr. 531/2012.

Pamatojums

Regulatīvā iejaukšanās saistībā ar fiksēto sakaru tirgu ir nepamatota, jo nav skaidra pierādījuma par tās lietderību. Attiecībā uz mobilajiem sakariem šis jautājums būtu jāiekļauj vispārējā pieejā viesabonēšanai, kā noteikts III Viesabonēšanas regulā.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

22. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22. pants

svītrots

Pārrobežu strīdu izšķiršana

___________________

Pamatojums

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

23. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Brīvība nodrošināt un izmantot piekļuvi atvērtam internetam un datplūsmas racionāla pārvaldība

Piekļuve atvērtam internetam, specializētie pakalpojumi un samērīga datplūsmas tehniskā pārvaldība

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Galalietotāji, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, var brīvi piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot lietojumprogrammas un pašu izvēlētus pakalpojumus.

1. Galalietotāji, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, var brīvi piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot lietojumprogrammas un pašu izvēlētas ierīces, pakalpojumus un programmatūru, neatkarīgi no to izcelsmes vai atrašanās vietas.

Internetpiekļuves pakalpojumu nodrošinātāji nenosaka ierobežojumus un neliedz galalietotājiem izmantot galiekārtas, lai internetpiekļuves pakalpojuma ietvaros piekļūtu informācijai un saturam un izplatītu to. Tas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES^1a* un neskar dalībvalstu tiesības piešķirt individuālas izmantošanas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. pantu.

_________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/…/ES (… gada …) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L ..., .... ... lpp.).

* OV: lūgums norādīt direktīvas (COD 2011/0283) numuru un 33.a zemsvītras piezīmē — direktīvas numuru, pieņemšanas datumu un publikācijas atsauci.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Galalietotāji var arī brīvi izmantot specializētus pakalpojumus, ko piedāvā elektronisko sakaru nodrošinātāji vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji.

Elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātāji vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji var piedāvāt specializētus pakalpojumus, ja vien tos piedāvā papildus interneta piekļuves pakalpojumam un ja tie būtiski negatīvi neietekmē šo pakalpojumu pieejamību vai to kvalitāti.

Lai valstu kompetentās iestādes varētu novērtēt šādu iespējamo kaitējumu, elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātāji vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji valstu iestādēm pēc to pieprasījuma nosūta precīzu informāciju par abiem otrajā apakšpunktā minētajiem pakalpojumu veidiem piešķirto jaudu, kritērijiem, kuri ir pamatā šādai tīkla jaudas kopīgai lietošanai, un, ja nepieciešams, pamatojumus īstenotajiem pasākumus, lai novērstu to, ka specializētie pakalpojumi negatīvi ietekmē interneta piekļuves pakalpojumus.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 1. un 2. punktā minēto brīvību īstenošanu atvieglo pilnīgas informācijas sniegšana saskaņā ar 25. panta 1. punktu, 26. panta 2. punktu un 27. panta 1. un 2. punktu.

4. Galalietotājiem sniedz pilnīgu informāciju saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 20. panta 2. punktu, 21. panta 3. punktu un 21.a pantu, tostarp informāciju par piemērotajiem racionālas datplūsmas pārvaldības pasākumiem, kas varētu ietekmēt piekļuvi informācijai, saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem un to izplatīšanu un kas noteikti šī panta 1. un 2. punktā.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji neierobežo 1. punktā paredzēto brīvību, diskriminējot, ierobežojot vai citādi traucējot interneta datplūsmu attiecībā uz specifiska satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu vai specifiskas šāda satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu klašu nosūtīšanu, izņemot gadījumos, kad tas nepieciešams racionālas datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanai, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu sekas, ko radījusi tīkla pārslodze, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme, vai arī lai izpildītu tiesas nolēmumu.

Šādus pasākumus nosaka ar pārredzamām procedūrām, tie nav spēkā ilgāk nekā obligāti nepieciešams un tie nodrošina pienācīgus drošības mehānismus, jo īpaši lai garantētu, ka ierobežojumi tiek veikti tikai vajadzīgajā apjomā un tie ir nediskriminējoši un samērīgi.

Minētie drošības pasākumi ietver pārsūdzības iespēju.

a) īstenotu tiesību normu vai tiesas rīkojumu vai novērstu vai apkarotu smagus noziegumus;

b) saglabātu tīkla, šajā tīklā sniegto pakalpojumu un galalietotāju galiekārtu integritāti un drošību;

c) nepieļautu nevēlamus sūtījumus galalietotājiem, kuri snieguši iepriekšēju piekrišanu šādiem ierobežojošiem pasākumiem;

d) līdz minimumam samazinātu sekas, ko radījusi pagaidu vai ārkārtas tīkla pārslodze, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme.

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus.

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā pantā izklāstītos mērķus.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Valstu regulatīvās iestādes sadarbībā ar datu aizsardzības iestādēm un citām valstu kompetentajām iestādēm atbilstošos gadījumos ir tiesīgas un tām ir pienākums atbilstoši 23. panta 5. punktam uzraudzīt datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumu īstenošanu un, nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieejamiem, nediskriminējošiem interneta piekļuves pakalpojumiem, garantēt iespējas galalietotājiem gūt labumu no 23. panta 1. un 2. punktā minētajām brīvībām. Tās pilnībā ņem vērā BEREC vadlīnijas, kas minētas šī panta 2. punktā un Direktīvas 2002/22/EK 21. panta 3.a punktā. Kritērijus datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumu noteikšanai periodiski pārskata. Reizi gadā valstu regulatīvās iestādes ziņo Komisijai un BEREC par pārraudzību, ko tās veikušas, attiecīgajiem secinājumiem un veiktajiem pasākumiem. Šos ziņojumus dara publiski pieejamus.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai novērstu internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos vai saglabātu galalietotāju spēju piekļūt saturam vai informācijai un to izplatīt, vai izmantot pašu izvēlētas lietojumprogrammas, pakalpojumus un programmatūru, valstu regulatīvās iestādes ir pilnvarotas noteikt pakalpojumu kvalitātes minimālās prasības un atbilstošā gadījumā citus pakalpojumu kvalitātes parametrus atbilstoši valsts pārvaldes iestāžu noteiktajām prasībām, kas jāievēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem.

Valsts regulatīvās iestādes ievieš atbilstīgas sūdzību procedūras jautājumos par interneta piekļuves pakalpojuma darbību saistībā ar tiešajiem lietotājiem un satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātājiem.

Līdz …* BEREC pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju pieņem vispārējās pamatnostādnes, kurās noteikti vienoti nosacījumi valstu regulatīvo iestāžu pienākumu īstenošanai saskaņā ar šo pantu, jo īpaši attiecībā uz datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumu piemērošanu.

_________________

*OV : Lūgums ievietot šīs regulas piemērošanas datumu.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs nepiekrīt, ka šie noteikumi tiek minēti visā īstenošanas akta tekstā. Tā vietā ierosina šo uzdevumu nodot BEREC, sk. arī 24. panta 2. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25. pants

svītrots

Informācijas pārredzamība un publicēšana

a) uzņēmuma nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b) par katru tarifu plānu – piedāvātie pakalpojumi, attiecīgie pakalpojumu kvalitātes parametri, piemērojamās cenas (cenās patērētājiem ieskaita nodokļus) un jebkādas piemērojamas maksas (par piekļuvi, lietošanu, uzturēšanu un citas papildu maksas), kā arī maksa par galiekārtām;

c) piemērojamie tarifi par jebkuru numuru vai pakalpojumu, uz ko attiecas īpaši cenu nosacījumi;

d) uzņēmuma pakalpojumu kvalitāte, saskaņā ar 2. punktā paredzētajiem īstenošanas aktiem;

e) interneta piekļuves pakalpojumi (ja tie tiek piedāvāti), norādot:

i) faktiski pieejamo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī, tostarp maksimālās slodzes stundās;

ii) piemērojamo datu apjoma ierobežojumu līmenis, ja tādi noteikti; cenas par pieejamā datu apjoma palielināšanu īpašā gadījumā vai ilgtermiņā; datu pārraides ātrums, kāds pieejams pēc visa piemērojamā datu apjoma izmantošanas, ja tas ir ierobežots, un attiecīgās izmaksas; un galalietotājiem pieejamie līdzekļi, kas ļauj jebkurā brīdī pārraudzīt faktiski patērēto apjomu;

iii) skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, kā datu apjoma ierobežojumi, faktiski pieejamais ātrums un citi kvalitātes parametri, un augstākas kvalitātes specializēto pakalpojumu vienlaicīga izmantošana var praktiski ietekmēt satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu;

f) pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu līdzvērtīgas piekļuves iespējas galalietotājiem invalīdiem, tostarp regulāri atjaunināta informācija par viņiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem;

g) uzņēmuma standarta līguma noteikumi un nosacījumi, tostarp jebkāds minimālais līguma termiņš, nosacījumi, kādos līgumu var beigt pirms termiņa, un maksas par šādu līguma izbeigšanu, ar nodrošinātāja maiņu un numuru un citu identifikatoru pārnesamību saistītās procedūras un tiešās maksas un kompensācijas piešķiršanas kārtība par kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar nodrošinātāja maiņu;

h) par visiem piedāvātajiem pakalpojumiem – piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un informācija par zvanītāja atrašanās vietu; jebkādi ierobežojumi attiecībā uz neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK 26. pantam un visas tajā veiktās izmaiņas;

i) tiesības attiecībā uz universālo pakalpojumu, vajadzības gadījumā iekļaujot Direktīvas 2002/22/EK I pielikumā minētās iespējas un pakalpojumus.

Informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā šis pakalpojums tiek nodrošināts, un to regulāri atjaunina. Pirms tās publicēšanas minēto informāciju pēc pieprasījuma sniedz valsts regulatīvajai iestādei. Jebkādas atšķirības patērētājiem un citiem galalietotājiem piemērojamajos nosacījumos skaidri norāda.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, precizējot interneta piekļuves pakalpojumu ātruma mērīšanas metodes, pakalpojumu kvalitātes parametrus un šo parametru mērīšanas metodes, kā arī publicējamās informācijas saturu, formu un veidu, arī iespējamos kvalitātes sertifikācijas mehānismus. Komisija var ņemt vērā Direktīvas 2002/22/EK III pielikumā paredzētos parametrus, definīcijas un mērījumu metodes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Galalietotājiem ir pieejami neatkarīgas novērtēšanas rīki, kas ļauj tiem salīdzināt elektronisko sakaru tīklu piekļuves un pakalpojumu veiktspēju un alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Šādam nolūkam dalībvalstis izveido brīvprātīgu sertifikācijas shēmu, kas paredzēta interaktīvām tīmekļa vietnēm, rokasgrāmatām vai līdzīgiem rīkiem. Sertifikāciju veic, pamatojoties uz objektīvām, pārredzamām un samērīgām prasībām, jo īpaši izvērtējot neatkarību no jebkura publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja, skaidras izteiksmes izmantošanu, pilnīgas un atjauninātas informācijas sniegšanu un efektīvu sūdzību izskatīšanas procedūras izmantošanu. Ja sertificēti salīdzināšanas līdzekļi bez maksas vai par samērīgu cenu tirgū nav pieejami, tad atbilstīgi sertifikācijas prasībām valstu regulatīvās iestādes vai citas valstu kompetentās iestādes pašas vai ar trešo pušu starpniecību dara pieejamus šādus līdzekļus. Lai garantētu salīdzināšanas līdzekļu pieejamību, publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja publicētā informācija ir pieejama bez maksas.

4. Pēc attiecīgo publisko iestāžu pieprasījuma publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji vajadzības gadījumā galalietotājiem bez maksas sniedz sabiedriskas nozīmes informāciju, izmantojot tos pašus līdzekļus, ko tie lieto ikdienas saziņā ar galalietotājiem. Šādā gadījumā publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem minēto informāciju standartformā nodrošina attiecīgās publiskās iestādes, un tā cita starpā var attiekties uz šādiem tematiem:

a) parastākie elektronisko sakaru pakalpojumu lietojumi, iesaistoties nelikumīgās darbībās vai izplatot kaitīgu saturu, jo īpaši, ja tas var skart citu cilvēku tiesību un brīvību respektēšanu, arī datu aizsardzības tiesību, autortiesību un blakustiesību pārkāpumus, un to juridiskās sekas, un

b) līdzekļus, kā aizsargāties pret apdraudējumiem personiskajai drošībai un nelikumīgu piekļuvi personas datiem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus.

Pamatojums

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26. pants

svītrots

Līgumos norādāmās informācijas prasības

1. Līgums par pieslēgumu publiskam elektronisko sakaru tīklam vai publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu kļūst saistošs publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, tad, kad tie snieguši patērētājiem un citiem galalietotājiem, ja vien viņu starpā nav panākta citāda vienošanās, vismaz šādu informāciju:

a) sakaru nodrošinātāja identitāte, adrese un kontaktinformācija, un, ja tā ir atšķirīga, – tā adrese un kontaktinformācija, kur var iesniegt sūdzības;

b) sniegto pakalpojumu galvenie raksturlielumi, jo īpaši norādot:

i)par katru tarifu plānu – piedāvāto pakalpojumu veidus, tajos pieejamo sakaru apjomu un visus attiecīgos pakalpojumu kvalitātes parametrus, tostarp pirmās pieslēgšanas laiku;

ii)to, vai un kādās dalībvalstīs ir nodrošināta piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un informācijai par zvanītāja atrašanās vietu, un jebkādus ierobežojumus attiecībā uz neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK 26. pantam;

iii)pēcpārdošanas pakalpojumu, tehniskās apkopes pakalpojumu un klientu apkalpošanas pakalpojumu veidus, kā arī šādu pakalpojumu nosacījumus un maksas, kā arī iespējas sazināties ar šādu pakalpojumu sniedzējiem;

iv)visus ierobežojumus, ko pakalpojumu nodrošinātājs uzliek piegādāto galiekārtu lietojumam, tostarp informāciju par galiekārtu atbloķēšanu, un visas maksas, kas jāsedz, ja līgums tiek izbeigts pirms minimālā līguma termiņa beigām;

c) detalizēta informācija par cenām un tarifiem (cenās patērētājiem ieskaita nodokļus un iespējamās papildu maksas), un līdzekļi, ar kuriem tiks darīta pieejama atjaunināta informācija par visiem piemērojamajiem tarifiem un maksām;

d) piedāvātās maksāšanas metodes un visas izmaksu atšķirības, kas rodas atkarībā no maksāšanas metodes, un pieejamās iespējas nodrošināt maksājumu pārskatāmību un pārraudzīt patērēto apjomu;

e) līguma termiņš un līguma atjaunošanas un izbeigšanas nosacījumi, tostarp:

i)minimālais lietošanas termiņš vai apjoms, lai varētu izmantot bonusu piedāvājumus;

ii)ar nodrošinātāja maiņu un numuru un citu identifikatoru pārnesamību saistītās maksas, tostarp kompensācijas piešķiršanas kārtība par kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar nodrošinātāja maiņu;

iii) visas maksas par līguma izbeigšanu pirms termiņa beigām, arī par galiekārtu izmaksu atgūšanu (pamatojoties uz parastajām nolietojuma aprēķināšanas metodēm) un citiem īpašajiem piedāvājumiem (proporcionāli laikam);

f) jebkādas kompensācijas un atlīdzības piešķiršanas kārtība, kas piemērojama, ja nav nodrošināts līgumā norādītais pakalpojumu kvalitātes līmenis, iekļaujot arī skaidru atsauci uz likumā paredzētajām galalietotāju tiesībām;

g) ja saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 25. pantu noteikts pienākums, – galalietotāja iespējas izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus un attiecīgos datus kādā sarakstā;

h) galalietotājiem invalīdiem – detalizēta informācija par viņiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem;

i) strīdu, tostarp pārrobežu strīdu, izšķiršanas procedūru uzsākšanas metode saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 34. pantu un šīs regulas 22. pantu;

j) tas, kāda veida pasākumus var veikt sakaru nodrošinātājs, reaģējot uz drošības vai neatkarības jomā notikušiem negadījumiem vai apdraudējumiem un vājām vietām.

2. Ja vien ar galalietotāju, kurš nav klients, nav panākta citāda vienošanās, papildus 1. punktam publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem sniedz vismaz šādu informāciju par saviem interneta piekļuves pakalpojumiem:

a) piemērojamo datu apjoma ierobežojumu līmenis, ja tādi noteikti; cenas par pieejamā datu apjoma palielināšanu īpašā gadījumā vai ilgtermiņā; datu pārraides ātrums, kāds pieejams pēc visa piemērojamā datu apjoma izmantošanas, ja tas ir ierobežots, un attiecīgās izmaksas; un līdzekļi, ko galalietotājiem ļauj jebkurā brīdī pārraudzīt faktiski patērēto apjomu;

b) faktiski pieejamais datu lejupielādes un augšupielādes ātrums galalietotāja galvenajā atrašanās vietā, tostarp faktiskā ātruma diapazons, vidējais ātrums un ātrums maksimālās slodzes stundās, tostarp iespējamā ietekme, ko radītu piekļuves piešķiršana trešām pusēm, izmantojot lokālo radiotīklu;

c) citi pakalpojumu kvalitātes parametri;

d) informācija par visām procedūrām, ko sakaru nodrošinātājs ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datplūsmu nolūkā novērst tīkla pārslodzi, un par to, kā šīs procedūras varētu ietekmēt pakalpojuma kvalitāti un personas datu aizsardzību;

e)skaidrs un saprotams skaidrojums par to, kā datu apjoma ierobežojumi, faktiski pieejamais ātrums un citi pakalpojumu kvalitātes parametri, un augstākas kvalitātes specializēto pakalpojumu vienlaicīga izmantošana var praktiski ietekmēt satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu.

Informāciju, kas minēta 1. un 2. punktā, sniedz skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā galalietotāja dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās), un to regulāri atjaunina. Tā ir neatņemama līguma sastāvdaļa un to nemaina, ja vien līgumslēdzējas puses nav skaidri vienojušās par citādu kārtību. Galalietotājs saņem rakstiski sagatavotu līguma eksemplāru.

4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, detalizēti precizējot informācijas prasības, kas uzskaitītas 2. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. Pēc attiecīgo publisko iestāžu pieprasījuma līgumā arī ietver jebkādu informāciju, ko šīs iestādes šajā sakarā sniegušas par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu izmantošanu nelikumīgās darbībās un kaitīga satura izplatīšanā, un par aizsardzības līdzekļiem pret apdraudējumiem, kas saistīti ar personisko drošību un personas datu nelikumīgu apstrādi, kā norādīts 25. panta 4. punktā un atbilstīgi sniegtajam pakalpojumam.

Pamatojums

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants

svītrots

Patēriņa kontrole

1. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju brīvi izvēlēties un bez maksas saņemt informāciju par dažādu elektronisko sakaru pakalpojumu uzkrāto patēriņu, kas izteikts tās valsts valūtā, kuru izmanto galalietotājam iesniegtajā rēķinā. Šāda iespēja garantē, ka bez galalietotāja skaidras piekrišanas uzkrātie izdevumi par pakalpojumu izmantošanu noteiktā laikposmā nepārsniedz galalietotāja noteiktu finanšu ierobežojumu.

2. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji nodrošina, ka galalietotājam tiek nosūtīts atbilstīgs paziņojums tad, kad pakalpojumu patēriņš sasniedzis 80 % no finanšu apjoma ierobežojuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu. Paziņojumā norāda, kā galalietotājam rīkoties turpmāk, tostarp – kādus maksājumus veikt, lai minētos pakalpojumus saņemtu arī turpmāk. Ja finanšu ierobežojums citādi tiktu pārsniegts, sakaru nodrošinātājs pārtrauc konkrēto pakalpojumu sniegšanu un maksas piemērošanu par šiem pakalpojumiem galalietotājam, ja vien un kamēr galalietotājs nepieprasa minēto pakalpojumu sniegšanu turpināt vai atsākt. Pēc finanšu ierobežojuma sasniegšanas galalietotāji var turpināt saņemt zvanus un SMS īsziņas un sazināties ar dienestiem, kam ir bezmaksas tālruņa numuri, un neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru „112” līdz līgumā paredzētā rēķina apmaksas termiņa beigām.

3. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji tūlīt pirms savienojuma ļauj galalietotājiem viegli un bez maksas piekļūt informācijai par piemērojamiem tarifiem attiecībā uz jebkuru numuru vai pakalpojumu, kam ir īpaši cenu nosacījumi, ja vien valsts regulatīvā iestāde, pamatojot to ar proporcionalitātes principu, nav iepriekš noteikusi atkāpi. Attiecībā uz visiem šādiem numuriem vai pakalpojumiem visu minēto informāciju sniedz salīdzināmā veidā.

4. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju brīvi un bez maksas saņemt detalizētus rēķinus.

Pamatojums

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

svītrots

Līguma izbeigšana

1. To līgumu minimālais termiņš, kuri noslēgti starp patērētājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, nav ilgāks par 24 mēnešiem. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji piedāvā galalietotājiem iespēju noslēgt līgumu, kura maksimālais termiņš ir 12 mēneši.

2. Ja kopš līgums noslēgšanas pagājuši seši mēneši vai ilgāks laiks, patērētājiem un citiem galalietotājiem, ja vien tie nav vienojušies citādi, ir tiesības izbeigt līgumu, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš. Par to kompensācija nepienākas, taču jāatlīdzina tādu subsidētu iekārtu atlikusī vērtība, kas līgumā par tādām noteiktas līguma noslēgšanas brīdī un proporcionāli laikam jāatmaksā pārējie īpašie piedāvājumi, kuri par tādiem noteikti līguma noslēgšanas brīdī. Ne vēlāk kā brīdī, kad veikts kompensācijas maksājums, sakaru nodrošinātājs bez maksas atceļ visus ierobežojumus attiecībā uz galiekārtu izmantošanu citos tīklos.

3. Ja līgumos vai valsts tiesību aktos paredzēts, ka līguma termiņu var pagarināt klusējot, publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs informē galalietotāju laikus, lai galalietotājam būtu vismaz viens mēnesis laika iebilst pret pagarināšanu klusējot. Ja galalietotājs neiebilst, uzskata, kas tas ir uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums, ko galalietotājs var izbeigt jebkurā laikā, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš, bez pienākuma segt izmaksas.

4. Saņemot paziņojumu par publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja ierosinātām izmaiņām līguma nosacījumos, galalietotājiem ir tiesības izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja vien ierosinātās izmaiņas nav veiktas tikai un vienīgi galalietotāja interesēs. Sakaru nodrošinātāji atbilstoši informē galalietotāju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādām izmaiņām, vienlaikus sniedzot informāciju par viņu tiesībām izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja viņi nepiekrīt jaunajiem nosacījumiem. Šā panta 2. punktu piemēro pēc analoģijas.

5. Jebkuru būtisku un pastāvīgu neatbilstību starp faktisko veiktspēju ātruma vai citu kvalitātes parametru ziņā un to veiktspēju, ko saskaņā ar 26. pantu norādījis publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, uzskata par veiktspējas neatbilstību, ko izmanto, nosakot galalietotāja tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6. Tādu papildu pakalpojumu abonēšana, ko nodrošina tas pats publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, neatsākas sākotnējā līguma termiņā, ja cena par papildu pakalpojumu(-iem) ievērojami pārsniedz sākotnējo pakalpojumu cenas vai papildu pakalpojumi tiek piedāvāti par īpašā piedāvājuma cenu, kas saistīta ar esošā līguma atjaunošanu.

7. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji piemēro tādus līguma izbeigšanas nosacījumus un procedūras, kas nerada šķēršļus pakalpojuma nodrošinātāja maiņai un nekavē to.

Pamatojums

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. pants

svītrots

Piedāvājumu komplekts

Ja patērētājiem piedāvātais pakalpojumu komplekts ietver vismaz pieslēgumu elektronisko sakaru tīklam vai vienu elektronisko sakaru pakalpojumu, šīs regulas 28. un 30. pantu piemēro visiem komplekta elementiem.

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs ierosina šo pantu svītrot pilnībā. Lai arī būtu vēlams, ka patērētāji tiek pienācīgi aizsargāti attiecībā uz visiem piedāvājumu komplekta elementiem, atzinuma sagatavotājs tomēr uzskata, ka šādā veidā to nevar vislabāk sasniegt –– telekomunikāciju nozares regulējums attiecas tikai uz elektronisko sakaru pakalpojumiem un tīkliem. Darbības jomas daļēja paplašināšana (kā ierosināts 29. pantā) rada juridiski neskaidru situāciju, un tās skaidrošanai būtu nepieciešami daudzi turpmākie grozījumi visā regulējumā (taču tādi netiek ierosināti).

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

svītrots

Nodrošinātāja maiņa un numura pārnesamība

1. Visiem galalietotājiem, kuriem piešķirti numuri atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam un kuri nosūta attiecīgu pieprasījumu, ir tiesības saglabāt savu(-s) numuru(-s) neatkarīgi no publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK I pielikuma C daļu, ar nosacījumu, ka tas ir elektronisko sakaru nodrošinātājs dalībvalstī, uz kuru attiecas nacionālais numerācijas plāns, vai Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs, kurš piederības dalībvalsts kompetentajai regulatīvajai iestādei ir paziņojis to, ka tas nodrošina vai plāno nodrošināt šādus pakalpojumus dalībvalstī, uz kuru attiecas nacionālais numerācijas plāns.

2. Cenas, ko publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji nosaka par numura pārnesamības pakalpojumu, ir tuvinātas izmaksām, un tiešās maksas galalietotājiem, ja tādas ir, neattur no sakaru nodrošinātāja maiņas.

3. Numura pārnešanu un tai sekojošo aktivizēšanu veic pēc iespējas īsākā termiņā. Galalietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu par numura pārnešanu uz jaunā sakaru nodrošinātāja tīklu, minēto numuru aktivizē vienas darbdienas laikā no šāda līguma noslēgšanas. Pakalpojuma zaudēšana numura pārnešanas procesā, ja tāda ir, nav ilgāka par vienu darbdienu.

4. Nodrošinātāja maiņas un numura pārnešanas procesu vada saņemošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs. Atbilstošu informāciju par nodrošinātāja maiņu galalietotāji saņem pirms šādas maiņas procesa un tā laikā, kā arī uzreiz pēc tam, kad tas ir pabeigts. Galalietotāju numurus nepārslēdz uz cita sakaru nodrošinātāja tīklu, ja tas ir pret viņu gribu.

5. Galalietotāju līgumus ar nododošajiem publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, izbeidz automātiski pēc tam, kad pabeigta nodrošinātāja maiņa. Patērētājiem, kuri izmantojuši priekšapmaksas pakalpojumus, nododošie publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji atmaksā kredīta atlikumu.

6. Ja publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji kavē vai ļaunprātīgi izmanto nodrošinātāja maiņu, tostarp nedara pieejamu informāciju, kas vajadzīga savlaicīgai maiņai, tiem ir pienākums izmaksāt kompensāciju galalietotājiem, kuriem nācies saskarties ar šādu kavēšanos vai ļaunprātīgu izmantošanu.

7. Ja galalietotājam, kurš pāriet pie jauna interneta piekļuves pakalpojumu nodrošinātāja, ir nododošā sakaru nodrošinātāja nodrošināta e-pasta adrese, minētais uzņēmums pēc galalietotāja pieprasījuma visus e-pasta ziņojumus, kas nosūtīti uz galalietotāja iepriekšējo adresi, 12 mēnešus bez maksas pārsūta uz galalietotāja norādītu e-pasta adresi. Šis e-pasta pārsūtīšanas pakalpojums ietver automātiska atbildes ziņojuma nosūtīšanu visiem e-pastu sūtītājiem, brīdinot viņus par galalietotāja jauno e-pasta adresi. Galalietotāji var pieprasīt, lai jaunā e-pasta adrese netiktu izpausta automātiskajā atbildes ziņojumā.

Pēc sākotnējā 12 mēnešu perioda nododošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs dod galalietotājam iespēju par maksu, ja tāda tiek prasīta, pagarināt šo e-pasta pārsūtīšanas pakalpojuma termiņu. Nododošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs galalietotāja sākotnējo e-pasta adresi neiedala citam galalietotājam, pirms nav pagājuši divi gadi pēc līguma izbeigšanas, un nekādā gadījumā periodā, uz kādu ticis pagarināts e-pasta pārsūtīšanas pakalpojums.

8. Valstu kompetentās iestādes var noteikt globālos procesus saistībā ar nodrošinātāja maiņu un pārnešanu, tostarp atbilstošu sankciju piemērošanu sakaru nodrošinātājiem un kompensācijas galalietotājiem. Tās ņem vērā nepieciešamo galalietotāju aizsardzību visā nodrošinātāja maiņas procesā un vajadzību nodrošināt šāda procesa efektivitāti.

Pamatojums

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

2. pants – fa punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1a) direktīvas 2. panta otrajā daļā pievieno šādu apakšpunktu:
	„fa) „saņemošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, kuram tiek nodots tālruņa numurs vai pakalpojums.”

Pamatojums

Pieņemot šo grozījumu, Universālā pakalpojuma direktīvas 2. pantā tiek noteikta jauna definīcija „saņemošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs”.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – virsraksts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1b) direktīvas 20. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:
„Līgumi”	„Līgumiem noteiktās informācijas prasības”

Grozījums Nr. 55

36. pants − 1. punkts − 1.c apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – -1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1c) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:
	„-1.a Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 1.a punktā minēto informāciju pirms līguma noslēgšanas sniedz skaidrā, visaptverošā un viegli pieejamā veidā, neskarot Patērētāju tiesību direktīvā* noteiktās prasības attiecībā uz distances līgumiem vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem. Patērētājs vai cits galalietotājs, kurš to vēlas, saņem līguma kopiju uz pastāvīga informācijas nesēja.
	Dalībvalstis valsts tiesību aktos var paturēt spēkā vai ieviest valodas prasības attiecībā uz līgumā iekļaujamo informāciju, lai nodrošinātu, ka patērētājs vai kāds cits galalietotājs, kurš to vēlas, šādu informāciju var viegli saprast.
	_________________
	* Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).”

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.d apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 1. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1d) direktīvas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka, abonējot pakalpojumus, ar ko nodrošina pieslēgumu kādam publiskajam sakaru tīklam un/vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, patērētājiem un citiem galalietotājiem, kuri to vēlas, ir tiesības uz līgumu ar uzņēmumu vai uzņēmumiem, kas nodrošina šādu pieslēgumu un/vai pakalpojumus. Šajā līgumā skaidri, visaptveroši un viegli uztverami norāda vismaz:	„1. Dalībvalstis nodrošina, ka, abonējot pakalpojumus, ar ko nodrošina pieslēgumu kādam publiskajam sakaru tīklam un/vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, patērētājiem un citiem galalietotājiem, kuri to vēlas, ir tiesības uz līgumu ar uzņēmumu vai uzņēmumiem, kas nodrošina šādu pieslēgumu un/vai pakalpojumus. Šajā līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
a) nodrošinātāja identitāti un adresi;	a) uzņēmuma identitāte, adrese un kontaktinformācija un, ja tā ir atšķirīga, adrese un kontaktinformācija sūdzību iesniegšanai;
b) sniedzamos pakalpojumus, konkrēti norādot:	b) sniegto pakalpojumu galvenie raksturlielumi, konkrēti norādot:
	i) konkrēto tarifu plānu vai tarifu plānus, uz kuriem attiecas līgums, un katram šādam tarifu plānam piedāvāto pakalpojumu veidus, tostarp sakaru apjomu,
–– to, vai ir vai nav nodrošināta piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un informācijai par zvanītāja atrašanās vietu, un norāda jebkādus ierobežojumus attiecībā uz 26. pantā minēto neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu,	ii) piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un informācijai par zvanītāja atrašanās vietu visiem saistītajiem piedāvātajiem pakalpojumiem, jebkādus ierobežojumus attiecībā uz 26. pantā minēto neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu,
— informāciju par jebkādiem citiem nosacījumiem, ar ko ierobežo piekļuvi pakalpojumiem un lietotnēm un/vai to izmantošanu, ja saskaņā ar Kopienas tiesībām šādi nosacījumi ir atļauti valsts tiesību aktos;
–– obligāto sniegto pakalpojumu kvalitātes minimumu, proti, pieslēgšanas ātrumu un, vajadzības gadījumā, citus pakalpojumu kvalitātes parametrus, ko definējušas attiecīgās valsts regulatīvās iestādes,	iii) obligāto sniegto pakalpojumu kvalitātes minimumu, proti, pieslēgšanas ātrumu un, vajadzības gadījumā, citus pakalpojumu kvalitātes parametrus, ko definējušas valstu regulatīvās iestādes,
–– informāciju par visām procedūrām, kādas uzņēmums ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datu plūsmu nolūkā nepieļaut, ka konkrētā tīkla posmā datu plūsma ir maksimāla vai pārmērīga, un informāciju par to, kā šīs procedūras var ietekmēt pakalpojuma kvalitāti,
–– piedāvātos tehniskās apkopes pakalpojumu veidus un nodrošinātos klientu atbalsta dienestus, kā arī iespējas sazināties ar minētajiem dienestiem,	iv) pēcpārdošanas pakalpojumu, tehniskās apkopes pakalpojumus un nodrošinātos klientu atbalsta dienestus, tostarp atbilstošā gadījumā arī tehnisko informāciju, lai galalietotājam nodrošinātu pienācīgu viņa izvēlētās galiekārtas darbību, noteikumus un maksas par šādiem pakalpojumiem, kā arī iespējas sazināties ar minētajiem dienestiem,
–– visus ierobežojumus, ko pakalpojumu sniedzējs uzliek piegādāto gala iekārtu lietojumam;	v) visus ierobežojumus, ko pakalpojumu sniedzējs uzliek piegādāto galiekārtu lietojumam, tostarp informāciju par galiekārtu atbloķēšanu, un visas maksas, kas jāsedz, ja līgums tiek izbeigts pirms minimālā līguma termiņa beigām;
c) ja saskaņā ar 25. pantu pastāv pienākums abonentam izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus un attiecīgos datus kādā sarakstā;	c) ja saskaņā ar 25. pantu pastāv pienākums abonenta iespēja izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus kādā sarakstā, un iespēja pārbaudīt, labot vai dzēst ierakstu;
d) informāciju par cenām un tarifiem, par līdzekļiem, kā var iegūt atjauninātu informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem un tehniskās apkopes maksājumiem, par piedāvātajiem maksāšanas paņēmieniem un visām izmaksu atšķirībām atkarībā no maksāšanas paņēmiena;	d) informāciju par cenām un tarifiem, tostarp par nodokļiem un iespējamām papildu maksām, un par līdzekļiem, kā var iegūt atjauninātu informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem un tehniskās apkopes maksājumiem;
	da) piedāvātie maksāšanas veidi un visas izmaksu atšķirības saistībā ar izvēlēto maksāšanas veidu, kā arī iespējas nodrošināt maksājumu pārskatāmību un pārraudzīt patērēto apjomu;
e) līguma darbības termiņu, pakalpojumu un līguma atjaunošanas un pārtraukšanas nosacījumus, tostarp:	e) līguma darbības termiņu, pakalpojumu un līguma atjaunošanas un pārtraukšanas nosacījumus, tostarp:
— minimālo lietošanas termiņu vai apjomu, lai varētu izmantot bonusu piedāvājumus,	i) minimālais lietošanas termiņš vai apjoms, lai varētu izmantot bonusu piedāvājumus,
— kādi maksājumi ir saistīti ar numuru un citu identifikatoru pārvietojamību,	ii) ar nodrošinātāja maiņu un numuru un citu identifikatoru pārnesamību saistītās maksas, tostarp kompensācijas piešķiršanas un atmaksas kārtība par kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu;
— kādi ir maksājumi par līguma laušanu, arī par gala iekārtu izmaksu atgūšanu;	iii) visas maksas par līguma izbeigšanu pirms termiņa beigām, arī par galiekārtu izmaksu atgūšanu, pamatojoties uz parastajām nolietojuma aprēķināšanas metodēm un citiem īpašajiem piedāvājumiem proporcionāli laikam;
f) kompensācijas un atlīdzības noteikumus, kas piemērojami, ja līgumā norādītais pakalpojumu kvalitātes līmenis nav nodrošināts;	f) kompensācijas un atlīdzības noteikumi, kas piemērojami, ja līgumā norādītais pakalpojumu kvalitātes līmenis nav nodrošināts, tostarp –– attiecīgā gadījumā –– arī skaidra atsauce uz likumā paredzētajām patērētāja tiesībām;
g) domstarpību izšķiršanas procedūru uzsākšanas metodi saskaņā ar 34. pantu;	g) strīdu, tostarp pārrobežu strīdu, izšķiršanas procedūru uzsākšanas metode saskaņā ar 34. pantu;
	ga) norādes par to, kā galalietotāji invalīdi var saņemt informāciju par viņiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem;
h) to, kāda veida pasākumus var veikt uzņēmums, reaģējot uz drošības vai neatkarības jomā notikušiem negadījumiem vai apdraudējumiem un vājām vietām.	h) tas, kāda veida pasākumus var veikt uzņēmums, reaģējot uz drošības vai integritātes starpgadījumiem vai apdraudējumiem un vājām vietām.
Dalībvalstis var arī prasīt, lai līgumā būtu ietverta visa informācija, ko attiecīgas valsts iestādes šajā sakarā varētu sniegt par elektronisku komunikāciju tīklu un pakalpojumu lietojumu, lai nodarbotos ar nelikumīgām darbībām vai izplatītu kaitīgu saturu, un par aizsardzības līdzekļiem pret personiskas drošības, privātās dzīves un personas datu apdraudējumiem, kā norādīts 21. panta 4. punktā, un kas ir atbilstīga sniegtajam pakalpojumam.”	Dalībvalstis var arī prasīt, lai līgumā būtu ietverta visa informācija, ko attiecīgas valsts iestādes šajā sakarā varētu sniegt par elektronisku komunikāciju tīklu un pakalpojumu lietojumu, lai nodarbotos ar nelikumīgām darbībām vai izplatītu kaitīgu saturu, un par aizsardzības līdzekļiem pret personiskas drošības, privātās dzīves un personas datu apdraudējumiem, kā norādīts 21. panta 4. punktā, un kas ir atbilstīga sniegtajam pakalpojumam.”

Grozījums Nr. 57

36. pants – 1. punkts – 1.e apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1e) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:
	„1.a Papildus informācijai, kas minēta 1. punktā, ja līgums paredz interneta piekļuves pakalpojumu nodrošināšanu, tajā iekļauj arī šādu informāciju:
	a) informāciju par tarifu plāniem datu vienībai un masveida datiem un par piemērojamajiem sliekšņiem saistībā ar konkrēto tarifu plānu vai tarifu plāniem, uz kuriem attiecas līgums. Attiecībā uz datu apjomu, kas pārsniedz noteiktos sliekšņus, –– ad hoc vai pastāvīgā tarifa noteikšanu datu vienībai vai masveida datiem un datu ātruma ierobežojumus, kas var tikt piemēroti konkrētajam tarifu plānam vai tarifu plāniem, uz kuriem attiecas līgums;
	b) informāciju par to kā galalietotāji var pārbaudīt savu faktiski patērēto apjomu un vai un kā viņi var noteikt brīvprātīgus ierobežojumus;
	c) par fiksētajiem datu posmiem –– parasti pieejamo un minimālo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja pamata dzīvesvietā;
	d) par mobilajiem datu posmiem –– paredzēto un minimālo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu, pieslēdzoties nodrošinātāja bezvadu tīklā galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī;
	e) citus pakalpojuma kvalitātes parametrus saskaņā ar Regulas (ES) .../...* 24. panta 2. punktu;
	f) informāciju par sakaru nodrošinātāja ieviestajām procedūrām, ar kurām mēra un kontrolē datplūsmu, tostarp norādi par to pamatā esošajām sakaru pārbaudes metodēm, kas izmantotas datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumos, un informāciju par to, kā šādas procedūras varētu ietekmēt pakalpojumu kvalitāti, galalietotāju privātumu un personas datu aizsardzību; un
	g) skaidrs un saprotams skaidrojums par to, kā datu apjoma ierobežojumi, faktiski pieejamais ātrums un citi pakalpojumu kvalitātes rādītāji var praktiski ietekmēt interneta piekļuves pakalpojumus, jo īpaši satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu.
	__________________
	* OV: Lūgums iekļaut šīs regulas numuru.”

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.f apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1f) direktīvas 20. panta 2. punktu svītro;
2. Dalībvalstis nodrošina, ka abonentiem ir tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas, saņemot paziņojumu par pakalpojumu sniedzēju piedāvātajām līguma nosacījumu izmaiņām, ko sniedz uzņēmumi, kuri nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus. Abonentus atbilstīgi informē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādām izmaiņām, tajā pašā laikā informējot arī par to tiesībām lauzt līgumu bez soda piemērošanas, ja tie nepiekrīt jaunajiem nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes var noteikt tādu paziņojumu formu.

Pamatojums

Atzinuma sagatavotājs ierosina jaunu 20.a pantu par līgumu darbības laiku un izbeigšanu. Tajā ir iekļauts minētais noteikums.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.g apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 2.a punkts (jauns)


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1g) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:
	„2.a Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest prasības par papildu informācijas sniegšanu par līgumiem, kam piemēro šo pantu.”

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.h apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 2.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1h) direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:
	„2.b BEREC nosaka vadlīnijas līgumos iekļaujamās standarta informācijas paraugu izstrādei, un tajos iekļauj informāciju, kas prasīta šī panta 1. un 1.a punktā.
	Valsts regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības par to, kādā veidā līgumu saturs, forma un veids ir publicējami, jo īpaši norādot datu piegādes ātrumu, pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas attiecībā uz ātruma mērīšanas metodēm un publicējamās informācijas saturu, formu un veidu saskaņā ar 21. panta 3.a punktu.”

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

36. pants − 1. punkts − 1.i apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1i) direktīvā iekļauj šādu pantu:
	„20.a pants
	Līguma darbības laiks un izbeigšana
	1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksimālais to līgumu darbības laiks, kuri noslēgti starp patērētājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ir 24 mēneši. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju noslēgt līgumu arī uz 12 mēnešiem.
	2. Patērētājiem ir tiesības izbeigt distances līgumu vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgtu līgumu 14 dienu laikā pēc tā noslēgšanas saskaņā ar Direktīvu 2011/83/ES.
	3. Ja līgumā vai valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka līgumu, kas noslēgts uz noteiktu laiku (atšķirībā no līguma ar minimālo termiņu), pagarina automātiski, publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs savlaicīgi informē patērētājus, lai viņiem būtu vismaz viens mēnesis laika iebilst pret šādu automātisku pagarināšanu. Ja patērētājs neiebilst pret šādu automātisku pagarināšanu, tiek uzskatīts, ka tas ir pastāvīgi pagarināms līgums, ko patērētājs var izbeigt jebkurā laikā, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš un nesedzot nekādas izmaksas, izņemot tās, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu šajā mēnesī.
	4. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem, saņemot paziņojumu par publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja ierosinātām izmaiņām līguma nosacījumos, ir tiesības izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja vien ierosinātās izmaiņas nav veiktas tikai un vienīgi galalietotāja interesēs. Sakaru nodrošinātāji ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādām izmaiņām atbilstoši informē patērētājus, vienlaikus sniedzot informāciju par viņu tiesībām izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja viņi nepiekrīt jaunā līguma nosacījumiem. Šā panta 2. punktu piemēro pēc analoģijas.
	5. Jebkuru būtisku un regulāru neatbilstību starp faktisko veiktspēju ātruma vai citu kvalitātes rādītāju ziņā un to veiktspēju, ko saskaņā ar 20. pantu norādījis publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, uzskata par veiktspējas neatbilstību, ko izmanto, nosakot patērētājiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
	6. Dalībvalstis nodrošina, ka, abonējot papildu pakalpojumus, ko nodrošina tas pats publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, neatjauno sākotnējo līguma termiņu, izņemot gadījumus, kad papildu pakalpojumi tiek piedāvāti par īpašā piedāvājuma cenu, kas pieejama tikai ar noteikumu, ka tiek atjaunots esošais līguma termiņš.
	7. Dalībvalstis nodrošina, ka publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji piemēro tādus līguma izbeigšanas nosacījumus un procedūras, kas nerada šķēršļus pakalpojuma nodrošinātāja maiņai un nekavē to.
	8. Ja patērētājiem piedāvātais pakalpojumu komplekts ietver vismaz pieslēgumu elektronisko sakaru tīklam vai vienu elektronisko sakaru pakalpojumu, šī panta noteikumus piemēro visiem komplekta elementiem.
	9. Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest papildu prasības, lai nodrošinātu augstāka līmeņa patērētāju aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kam piemēro šo pantu.”

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.j apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1j) direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:
„21. pants	„21. pants
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes publisko elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātājiem un/vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem var uzlikt pienākumu publicēt pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par cenām un tarifiem, visām maksām, kas piemērojamas līguma laušanas gadījumā, kā arī informāciju par standartnoteikumiem, ko piemēro par tiešo lietotāju un patērētāju piekļuvi šo uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem un par to izmantošanu saskaņā ar II pielikumu. Šādu informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā. Valsts regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības, kā minētā informācija ir publicējama.	„1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstu regulatīvās iestādes ir tiesīgas prasīt, lai uzņēmumi, kas nodrošina savienojumu ar publisku elektronisko komunikāciju tīklu un/vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, publicē pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par cenām un tarifiem un par visām maksām, kas piemērojamas, līgumu izbeidzot pirms laika, kā arī informāciju par standartnoteikumiem, ko piemēro par galalietotāju piekļuvi šo uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem un par to izmantošanu saskaņā ar II pielikumu. Šādu informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā un regulāri atjaunina. Skaidri norāda jebkādas atšķirības patērētājiem un citiem galalietotājiem piemērojamajos nosacījumos –– ja viņi to vēlas. Valstu regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības attiecībā uz to, kādā veidā minētā informācija ir publicējama, tostarp jo īpaši ieviešot valodas prasības, lai nodrošinātu, ka minētā informācija patērētājam un citiem galalietotājiem, kas to vēlas, ir viegli saprotama. Dalībvalstis nodrošina, ka publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem ir pienākums informāciju pirms tās publicēšanas piegādāt attiecīgajām dalībvalstu regulatīvajām iestādēm pēc to pieprasījuma.
2. Valsts regulatīvās iestādes veicina salīdzināmas informācijas sniegšanu, lai lietotājiem un patērētājiem, piemēram, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus paņēmienus, būtu iespēja neatkarīgi novērtēt alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Ja šādi līdzekļi bez maksas vai par samērīgu cenu nav pieejami tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes pašas vai ar trešo personu starpniecību spēj šādas rokasgrāmatas vai paņēmienus darīt pieejamus. Trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju un/vai elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātāju publiskoto informāciju nolūkā pārdot vai darīt pieejamas šādas interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzīgus paņēmienus.	2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to vēlas, ir pieejami neatkarīgas novērtēšanas rīki, kas viņiem dod iespēju salīdzināt elektronisko sakaru tīklu piekļuves un pakalpojumu veiktspēju un alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Ja šādi līdzekļi bez maksas vai par samērīgu cenu nav pieejami tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes pašas vai ar trešo personu starpniecību spēj šādas rokasgrāmatas vai paņēmienus darīt pieejamus. Trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju un/vai elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātāju publiskoto informāciju nolūkā pārdot vai darīt šādus neatkarīgas novērtēšanas rīkus pieejamus.
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes BEREC vadībā un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izveido brīvprātīgu sertifikācijas sistēmu, kura paredzēta interaktīvām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, rokasgrāmatām vai līdzīgiem rīkiem un kuras pamatā ir objektīvas, pārredzamas un samērīgas prasības, tostarp jo īpaši neatkarība no publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzņēmumiem, kas nodrošina publisko elektronisko komunikāciju tīklu un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, inter alia uzlikt pienākumu:	3. Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzņēmumiem, kas nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu un/vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, inter alia uzlikt pienākumu:
a) nodrošināt piemērojamu tarifu informāciju abonentiem par visiem numuriem vai pakalpojumiem, kam ir īpaši cenu uzlikšanas nosacījumi; attiecībā uz atsevišķu kategoriju pakalpojumiem attiecīgās valsts regulatīvās iestādes var prasīt, lai tādu informāciju sniedz tūlīt pirms savienojuma;	a) nodrošināt galalietotājiem piemērojamo tarifu informāciju par visiem numuriem vai pakalpojumiem, kam ir īpaši cenu uzlikšanas nosacījumi; attiecībā uz atsevišķu kategoriju pakalpojumiem attiecīgās valstu regulatīvās iestādes var prasīt, lai tādu informāciju sniedz tūlīt pirms savienojuma;
b) informēt abonentus, ja notikušas izmaiņas un viņu abonētais pakalpojums nenodrošina piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem vai zvanītāja atrašanās vietas informācijai;	b) nodrošināt galalietotājiem informāciju par piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un zvanītāja atrašanās vietu attiecībā uz visiem piedāvātajiem pakalpojumiem un par ierobežojumiem saistībā ar neatliekamās palīdzības sniegšanu atbilstīgi 26. pantam un garantēt, ka par jebkādām veiktajām izmaiņām informē bez kavēšanās;
c) informēt abonentus par visām izmaiņām nosacījumos, ar ko ierobežo piekļuvi pakalpojumiem un lietotnēm un/vai to izmantošanu, ja saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šādi nosacījumi ir atļauti valsts tiesību aktos;
d) sniegt informāciju par visām procedūrām, kādas pakalpojumu sniedzējs ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datu plūsmu nolūkā nepieļaut, ka konkrētā tīkla posmā datu plūsma ir maksimāla vai pārmērīga, un informāciju par to, kā šīs procedūras var ietekmēt pakalpojuma kvalitāti;
	da) nodrošināt informāciju par internetpiekļuves pakalpojumiem (ja tie tiek piedāvāti), norādot:
	i) par fiksētajiem datu posmiem –– parasti pieejamo un minimālo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī; par mobilajiem datu posmiem –– paredzēto un minimālo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu, pieslēdzoties nodrošinātāja bezvadu tīklā galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī;
	ii) informāciju par tarifu plāniem datu vienībai un masveida datiem un par piemērojamajiem sliekšņiem; attiecībā uz datu apjomu, kas pārsniedz noteiktos sliekšņus, –– ad hoc vai pastāvīgo tarifa noteikšanu datu vienībai vai masveida datiem un datu ātruma ierobežojumus, kas var tikt piemēroti,
	iii) informāciju par to, kā galalietotāji var pārbaudīt savu faktiski patērēto apjomu, un par to, vai un kādā veidā viņi var noteikt brīvprātīgus ierobežojumus;
	iv) skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, kā datu apjoma ierobežojumi, pieejamais ātrums un citi pakalpojumu kvalitātes rādītāji var praktiski ietekmēt interneta piekļuves pakalpojumus, jo īpaši satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu;
	v) informāciju par pakalpojumu nodrošinātāja ieviestajām procedūrām, ar kurām mēra un kontrolē datplūsmu, atbilstīgi Regulas (EU) .../...^* 23. panta 5. punktam, tostarp norādi par to pamatā esošajām sakaru pārbaudes metodēm, ko izmanto racionālas datplūsmas pārvaldības pasākumos, un informāciju par to, kā šādas procedūras varētu ietekmēt pakalpojumu kvalitāti, galalietotāju privātumu un personas datu aizsardzību;
e) informēt abonentus par tiesībām noteikt, vai iekļaut viņu personas datus un attiecīgu tipu datus sarakstā saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 12. pantu; un	e) informēt patērētājus un –– attiecīgā gadījumā –– citus galalietotājus par tiesībām noteikt, vai iekļaut viņu personas datus un attiecīgu tipu datus sarakstā saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 12. pantu; un
f) regulāri informēt abonentus, kas ir personas ar invaliditāti, par datiem, kas attiecas uz konkrēti piedāvājamiem ražojumiem un viņiem paredzētiem pakalpojumiem.	f) regulāri informēt patērētājus un –– attiecīgā gadījumā –– citus galalietotājus, kas ir personas ar invaliditāti, par datiem, kas attiecas uz konkrēti piedāvājamiem ražojumiem un viņiem paredzētiem pakalpojumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai.
Ja to uzskata par pareizu, attiecīgas valsts regulatīvās iestādes var veicināt pašregulatīvus vai kopregulatīvus pasākumus, pirms uzlikt kādu pienākumu.	Ja tas tiek atzīts par vajadzīgu, valstu regulatīvās iestādes pirms pienākuma uzlikšanas var veicināt pašregulatīvus vai kopregulatīvus pasākumus. Dalībvalstis var noteikt papildu prasības attiecībā uz publicējamās informācijas saturu, formu un veidu, pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas, kas minētas šī panta 3.a punktā.
	3.a Līdz ... * BEREC, apspriežoties ar iesaistītajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju nosaka vispārējās vadlīnijas attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumu pārraides ātruma mērīšanas metodēm, mērāmo pakalpojumu paramentru kvalitāti (tostarp salīdzinot vidējo un reklamēto ātrumu; lietotāju pamanīto kvalitāti) un metodēm to mērīšanai ilgākā laika posmā, kā arī tā nosaka publicējamās informācijas saturu formu un veidu, tostarp iespējamos kvalitātes sertificēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka galalietotājiem, tostarp galalietotājiem ar invaliditāti, ir iespēja izmantot visa[tverošu, salīdzināmu, stabilu un lietotājdraudzīgu informāciju. Attiecīgos gadījumos var izmantot III pielikumā izklāstītos parametrus, definīcijas un mērījuma metodes.
4. Dalībvalstis var prasīt, lai 3. punktā minētie uzņēmumi pašreizējiem un jauniem abonentiem vajadzības gadījumā bez maksas sniegtu informāciju, kas sabiedrībā rada plašu ieinteresētību, izmantojot tos pašus līdzekļus, kurus uzņēmumi lieto ikdienas saziņā ar abonentiem. Šādā gadījumā šo informāciju nodrošina attiecīgās valsts iestādes standartformā, un tā attiecas, inter alia, uz šādiem tematiem:	4. Dalībvalstis var prasīt, lai 3. punktā minētie uzņēmumi galalietotājiem vajadzības gadījumā bez maksas sniegtu informāciju, kas sabiedrībā rada plašu ieinteresētību, izmantojot tos pašus līdzekļus, kurus uzņēmumi lieto ikdienas saziņā ar galalietotājiem. Šādā gadījumā publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem šo informāciju standartformā nodrošina attiecīgās valsts iestādes, un tā inter alia var attiekties uz šādiem tematiem:
a) parastākie elektronisko komunikāciju pakalpojumu lietojumi, iesaistoties nelikumīgās darbībās vai izplatot kaitīgu saturu, jo īpaši, ja tas var skart citu cilvēku tiesību un brīvību respektēšanu, arī autortiesību un blakustiesību pārkāpumus, un to juridiskās sekas; un	a) parastākie elektronisko sakaru pakalpojumu lietojumi, iesaistoties nelikumīgās darbībās vai izplatot kaitīgu saturu, jo īpaši, ja tas var skart citu cilvēku tiesību un brīvību respektēšanu, arī datu aizsardzības tiesību, autortiesību un blakustiesību pārkāpumus, un to juridiskās sekas; un
b) līdzekļus, kā aizsargāties pret personiskas drošības, privātās dzīves un personas datu apdraudējumiem, izmantojot elektronisko komunikāciju pakalpojumus.	b) līdzekļus, kā aizsargāties pret personiskas drošības, privātuma un personas datu apdraudējumiem, izmantojot elektronisko komunikāciju pakalpojumus.
	_________________
	* OV: Lūgums iekļaut šīs regulas numuru.
	*OV: Lūgums iekļaut šīs regulas piemērošanas datumu.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.k apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1k) direktīvā iekļauj šādu pantu:
	„21.a pants
	Patēriņa kontrole
	1. Dalībvalstis nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātāji patērētājiem un galalietotājiem piedāva rīku, ar kuru viņi var pārraudzīt un kontrolēt savu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantojumu, par kuriem rēķinus sagatavo atbilstoši patērētajam laikam vai apjomam. Šādai iespējai ir jānodrošina:
	a) priekšapmaksas un pēcapmaksas pakalpojumiem –– piekļuve savlaicīgai informācijai par attiecīgā pakalpojuma izmantošanu bez maksas;
	b) pēcapmaksas pakalpojumiem –– iespēja bez maksas noteikt iepriekšēju finansiālu patēriņa ierobežojumu un pieprasīt paziņojumu, kad izmantota noteikta daļa no ierobežotā apjoma un kad ir sasniegts ierobežotais apjoms, kā arī procedūra, kas jāievēro, lai turpinātu pakalpojuma izmantošanu, ja patēriņa ierobežojums ir pārsniegts, un piemērojamie tarifu plāni;
	c) detalizēti rēķini uz pastāvīga informācijas nesēja.
	2. BEREC pieņem pamatnostādnes 1. punkta īstenošanai.
	Pēc finanšu ierobežojuma sasniegšanas galalietotāji var turpināt saņemt zvanus un SMS īsziņas un sazināties ar dienestiem, kam ir bezmaksas tālruņa numuri, un neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru „112” līdz līgumā paredzētā rēķina apmaksas termiņa beigām."

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2) direktīvas 20., 21., 22. un 30. pantu svītro.

2) direktīvas 22. pantu svītro.

Pamatojums

Šis apakšpunkts ir jāsvītro, lai saglabātu/grozītu attiecīgos pantus.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

26. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	2a) direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi 2. punktā minēto pakalpojumu tiešie lietotāji, tostarp taksofonu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112" un dalībvalstu norādītus valsts ātrās palīdzības numurus, var izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus bez maksas un neizmantojot nekādus maksāšanas līdzekļus.	„1. Dalībvalstis nodrošina to, ka visi 2. punktā minēto pakalpojumu lietotāji, tostarp taksofonu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru „112" un dalībvalstu norādītus valsts ātrās palīdzības numurus, var izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus par brīvu un neizmantojot nekādus maksāšanas līdzekļus.
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka visi privāto elektronisko sakaru tīklu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru „112” un dalībvalstu norādītus valsts ātrās palīdzības numurus, var bez maksas izsaukt neatliekamās palīdzības dienestus vai attiecīgā gadījumā — vietējos neatliekamās palīdzības dienestus.
2. Dalībvalstis, apspriežoties ar valsts regulatīvajām iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka uzņēmumi, kas piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vietējo zvanu veikšanai uz numuru vai numuriem valsts numerācijas plānā, nodrošina piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.	2. Dalībvalstis, apspriežoties ar valstu regulatīvajām iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka uzņēmumi, kas galalietotājiem piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vietējo zvanu veikšanai uz numuru vai numuriem valsts numerācijas plānā, nodrošina piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka uz vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” izsaukumiem tiek pienācīgi atbildēts un ka tos apstrādā valsts neatliekamās palīdzības sistēmu organizācijai vispiemērotākajā veidā. Uz šādiem izsaukumiem atbild un tos apstrādā vismaz tikpat ātri un efektīvi kā valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuru izsaukumus, ja tādus turpina izmantot.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka uz vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura „112” izsaukumiem tiek pienācīgi atbildēts un ka tos apstrādā valsts neatliekamās palīdzības sistēmu organizācijai vispiemērotākajā veidā. Uz šādiem izsaukumiem atbild un tos apstrādā vismaz tikpat ātri un efektīvi kā uz valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuru izsaukumus, ja tādus turpina izmantot.
	Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, pieņem ieteikumu par dalībvalstu veiktspējas rādītājiem. Līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par Eiropas neatliekamās palīdzības numura „112” izmantošanas efektivitāti un par tā veiktspējas rādītājiem.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka tiešajiem lietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, pieejamā piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem ir līdzvērtīga piekļuvei, ko nodrošina citiem tiešajiem lietotājiem. Pasākumi, ko veic nolūkā nodrošināt to, ka tiešajiem lietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, ceļojot citās dalībvalstīs, ir iespējams piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, cik vien iespējams pamatojas uz Eiropas standartiem vai parametriem, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 17. pantu, un tie neliedz dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai sasniegtu šajā pantā izklāstītos mērķus.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, pieejamā piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem ir līdzvērtīga piekļuvei, ko nodrošina citiem galalietotājiem. Pasākumi, ko veic nolūkā nodrošināt to, ka galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, ceļojot citās dalībvalstīs, ir iespējams piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, cik vien iespējams pamatojas uz Eiropas standartiem vai parametriem, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 17. pantu, un tie neliedz dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai sasniegtu šajā pantā izklāstītos mērķus.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie uzņēmumi izsaucēja atrašanās vietas informāciju bez maksas dara pieejamu tai iestādei, kas nodrošina neatliekamās palīdzības izsaukumus, līdzko izsaukums sasniedz minēto iestādi. Šāda kārtība attiecas uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112". Dalībvalstis var attiecināt šīs saistības uz valsts ātrās palīdzības dienestu numuriem. Kompetentās valsts regulatīvās iestādes nosaka zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijus.	5. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie uzņēmumi zvanītāja atrašanās vietas informāciju bez maksas dara pieejamu tai iestādei, kas nodrošina neatliekamās palīdzības izsaukumus, līdzko izsaukums sasniedz minēto iestādi. Šāda kārtība attiecas uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112". Dalībvalstis var attiecināt šīs saistības uz valsts ātrās palīdzības dienestu numuriem. Komisija nodrošina, ka kompetentās valsts regulatīvās iestādes nosaka zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijus saskaņā ar 7. punktu un pilnībā ņemot vērā BEREC vadlīnijas.
	Līdz (seši mēneši pēc regulas piemērošanas termiņa) BEREC pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju nosaka vadlīnijas obligātajiem zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijiem, kas jāsniedz neatliekamās palīdzības dienestiem. Minētajās vadlīnijās ņem vērā iespējas izmantot mobilo galiekārtu, kas aprīkota ar GNSS pieslēgtām mobilajām galiekārtām, lai uzlabotu „112” numura zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitāti un uzticamību.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka iedzīvotājus pienācīgi informē par vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura “112” pieejamību un izmantošanu, jo īpaši ar tādām ierosmēm, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo no vienas dalībvalsts uz citu.	6. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka iedzīvotājus pienācīgi informē par vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura „112” pieejamību un izmantošanu, jo īpaši ar tādām ierosmēm, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo no vienas dalībvalsts uz citu. Komisija atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību.
7. Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi numura “112” pakalpojumiem dalībvalstīs, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC var pieņemt tehniskās izpildes pasākumus. Tomēr šos tehniskās izpildes pasākumus pieņem, neskarot un neietekmējot neatliekamās palīdzības dienestu organizēšanu, kas paliek vienīgi dalībvalstu kompetencē.	7. Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi numura “112” pakalpojumiem dalībvalstīs, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstoši 37.a pantam par zvanītāja atrašanās vietas kritērijiem un galvenajiem numura „112” pieejamības veiktspējas rādītājiem. Tomēr šos pasākumus pieņem, neskarot un neietekmējot neatliekamās palīdzības dienestu organizēšanu, kas paliek vienīgi dalībvalstu kompetencē.
	7.a Komisija uztur Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru datubāzi E.164 formātā, lai nodrošinātu, ka neatliekamās palīdzības dienesti dažādās dalībvalstīs var savstarpēji sazināties.”

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

26.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2b)direktīvā iekļauj šādu pantu:
	“26.a pants
	Reversā ES „112” sakaru sistēma
	Vēlākais [vienu gadu pēc transponēšanas termiņa] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par reversās ES „112” sakaru sistēmas ieviešanas īstenojamību, izmantojot esošos elektronisko sakaru tīklus, kas pārklāj visu Savienības teritoriju un ir universāla, daudzvalodu, pieejama, vienkārša un efektīva, lai brīdinātu sabiedrību nenovēršamas vai briestošas katastrofas vai nozīmīga ārkārtas stāvokļa gadījumā.
	Komisija apspriežas ar BEREC un civilās aizsardzības dienestiem un pārbauda standartus un specifikācijas, kas nepieciešamas 1. punktā minētās sistēmas izveidei. Ziņojuma sagatavošanā Komisija ņem vērā pašreizējās valsts un reģionālās „112” sakaru sistēmas un ievēro Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

36. pants − 1. punkts − 2.c apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

30. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	2c) direktīvas 30. pantu aizstāj ar šādu:
„1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi abonenti ar numuriem no valsts telefona numerācijas plāna pēc pieprasījuma var saglabāt savu(-s) numuru(-us) neatkarīgi no uzņēmuma, kas sniedz pakalpojumus, saskaņā ar I pielikuma C daļas noteikumiem.	„1. Dalībvalstis nodrošina to, ka visi abonenti ar numuriem no valsts telefona numerācijas plāna pēc pieprasījuma var saglabāt savu(-s) numuru(-us) neatkarīgi no publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja, kas sniedz pakalpojumus, saskaņā ar I pielikuma C daļas noteikumiem.”
2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka cenas, ko uzņēmumi savstarpēji piemēro par numura saglabāšanas nodrošināšanu, ir uz izmaksām vērstas un ka tiešie maksājumi abonentiem, ja tādi ir, nav šķērslis šo iespēju izmantošanai.	2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka cenas, ko uzņēmumi savstarpēji piemēro par numura saglabāšanas nodrošināšanu, ir uz izmaksām vērstas un ka tiešie maksājumi abonentiem, ja tādi ir, nav šķērslis šo iespēju izmantošanai.
3. Valsts regulatīvās iestādes nenosaka mazumtirdzniecības tarifus par numuru saglabāšanu tā, ka tiktu traucēta konkurence, piemēram, nosakot īpašus vai kopējus mazumtirdzniecības tarifus.	3. Valsts regulatīvās iestādes nenosaka mazumtirdzniecības tarifus par numuru saglabāšanu tā, ka tiktu traucēta konkurence, piemēram, nosakot īpašus vai kopējus mazumtirdzniecības tarifus.
„4. Numuru pārnešanu un to sekojošu aktivēšanu veic pēc iespējas īsākā termiņā. Jebkurā gadījumā tiem abonentiem, kuri ir noslēguši līgumu par numura pārnešanu uz jaunu uzņēmumu, numuru aktivizē vienas darbdienas laikā.	4. Numuru pārnešanu un tai sekojošu aktivēšanu veic pēc iespējas īsākā termiņā. Galalietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu par numura pārnešanu uz jauna sakaru nodrošinātāja tīklu, minēto numuru aktivizē vienas darba dienas laikā.
Neskarot pirmo daļu, kompetentas valsts regulatīvās iestādes var noteikt vispārējo numuru pārcelšanas procesu, ņemot vērā attiecīgās valsts noteikumus par līgumiem, tehnisko īstenojamību un nepieciešamību saglabāt pakalpojuma nepārtrauktību abonentam. Jebkurā gadījumā pakalpojuma zaudēšana numura pārnešanas procesā nepārsniedz vienu darba dienu. Jebkurā gadījumā pakalpojuma zaudēšana numura pārnešanas procesā nepārsniedz vienu darba dienu. Kompetentās valstu iestādes, ja nepieciešams, ņem vērā arī noteikumus nolūkā nodrošināt abonentu aizsargātību pārslēgšanas procesā, un to, ka pārslēgšana uz citu pakalpojuma sniedzēju nenotiek pret viņu gribu.	Neskarot pirmo daļu, kompetentās valsts iestādes var noteikt vispārējo numuru maiņas un pārnešanas procesu saskaņā ar BEREC pamatnostādnēm, kas minētas 4.b punktā.Tās ņem vērā nepieciešamo galalietotāju aizsardzību visā sakaru nodrošinātāja maiņas procesā, vajadzību nodrošināt šāda procesa efektivitāti galalietotājam un to, lai sakaru nodrošinātāja maiņas procesi nekaitē konkurenci. Jebkurā gadījumā pakalpojuma zaudēšana numura pārnešanas procesā nepārsniedz vienu darba dienu. Galalietotāju numuru pārslēgšana uz citu pakalpojuma sniedzēju nenotiek pret viņu gribu.
Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem tiek paredzētas atbilstīgas sankcijas, tostarp pienākums izmaksāt kompensācijas abonentiem, ja numuru pārnešana ir novēlota vai tās laikā pakalpojumu sniedzēji ir pieļāvuši pārkāpumus vai tie pieļauti viņu vārdā.	Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem tiek paredzētas atbilstīgas sankcijas, tostarp pienākums izmaksāt kompensācijas abonentiem, ja numuru pārnešana ir novēlota, jo nav sniegta pieeja informācijai, kas vajadzīga savlaicīgai maiņai, vai tās laikā pakalpojumu sniedzēji ir pieļāvuši pārkāpumus vai tie pieļauti viņu vārdā.
	4.a Nodrošinātāja maiņas un numura pārnešanas procesu vada saņemošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs. Atbilstošu informāciju par nodrošinātāja maiņu galalietotāji saņem pirms šādas maiņas procesa un tā laikā, kā arī uzreiz pēc tam, kad tas ir pabeigts.
	4.b BEREC nosaka vadlīnijas attiecībā uz visiem noteikumiem un procedūrām saistībā ar datu saņemšanas un nosūtīšanas procesu, jo īpaši par datu saņemšanas un nosūtīšanas nodrošinātāja atbildību maiņas un numura pārnešanas procesā, par patērētājiem procesa gaitā sniedzamo informāciju, laicīgu spēkā esošā līguma izbeigšanu, visas priekšapmaksas atlīdzināšanu un par efektīviem e-pastu pārsūtīšanas pakalpojumiem.
	4.c Ja patērētājiem piedāvātais pakalpojumu komplekts ietver vismaz pieslēgumu elektronisko sakaru tīklam vai vienu elektronisko sakaru pakalpojumu, šā panta noteikumus piemēro visiem komplekta elementiem.”
5. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumi, ko patērētāji ir noslēguši ar uzņēmējiem, kas nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumus, neatļauj pirmo saistību posmu, kas ir ilgāks par 24 mēnešiem. Dalībvalstis arī nodrošina, ka uzņēmumi piedāvā lietotājiem iespēju parakstīt līgumu, kura maksimālais termiņš ir 12 mēneši.
6. Neskarot jebkādu minimālo līguma termiņu, dalībvalstis nodrošina, ka līguma pārtraukšanas nosacījumi un kārtība nekavē pakalpojumu sniedzēja nomaiņu.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.d apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

34. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2d) direktīvas 34. pantam pievieno šādu punktu:
	„1.a Ārpustiesas procedūras, kas paredzētas saskaņā ar 1. punktu, izmanto arī attiecībā uz strīdiem par līgumiem, kurus noslēguši, no vienas puses, patērētāji un citi galalietotāji, ciktāl šādas ārpustiesas procedūras ir pieejamas arī viņiem, un, no otras puses, publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, kas uzņēmējdarbību veic citā dalībvalstī. Attiecībā uz strīdiem, kas ietilpst Direktīvas 2013/11/ES* darbības jomā, piemēro minētās direktīvas noteikumus.
	________________________
	* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.)”

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.e apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

37.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2e) direktīvā iekļauj šādu 37.a pantu:
	„37.a pants
	Deleģēšanas īstenošana
	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
	2. Pilnvaras pieņemt 26. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no …^[1]*.
	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
	4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	_________________
	^* OJ: Lūgums ierakstīt šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.f apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

II pielikums – 1. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	2f) direktīvas II pielikuma 1. iedaļu aizstāj ar šādu:
„1. Uzņēmuma(-u) nosaukums un adrese	„1. Uzņēmuma(-u) nosaukums, adrese un kontaktinformācija
To uzņēmumu nosaukums un galvenā biroja adrese, kas nodrošina publiskos komunikāciju tīklus un/vai publiski pieejamus telefona pakalpojumus.”	To uzņēmumu nosaukums un galvenā biroja adrese, kas nodrošina publiskos komunikāciju tīklus un/vai publiski pieejamus telefonijas pakalpojumus.”

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.g apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

II pielikums – 2.2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	2g) direktīvas II pielikuma 2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:
„2.2. Standarta tarifi norādot, kādi pakalpojumi ir ietverti katrā tarifa elementā (piemēram, maksa par piekļuvi, visi maksājumi par lietošanu, maksa par tehnisko apkopi), un iekļaujot sīku informāciju par piemērotajām standarta atlaidēm un īpašiem tarifu režīmiem, un konkrētām grupām paredzētiem tarifu režīmiem, un visiem papildu maksājumiem, kā arī maksu par gala iekārtām.”	„2.2. Par katru tarifu plānu –– piedāvātie pakalpojumi, attiecīgie pakalpojumu kvalitātes parametri, piemērojamie tarifu plāni, un par katru šādu tarifu plānu –– piedāvāto pakalpojumu veidi, tostarp sakaru apjoms un jebkādas piemērojamās maksas (par piekļuvi, lietošanu, uzturēšanu un citas papildu maksas), kā arī maksa par galiekārtām.”

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2.h apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

II pielikums – 2.2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2h) direktīvas II nodaļai pievieno šādu iedaļu:
	„2.2.a. Papildu informācija par interneta piekļuves pakalpojumiem, ja tādi tiek piedāvāti, tostarp detalizēta informācija par datu tarifu plāniem, datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu un piemērojamiem ātruma ierobežojumiem, iespējām pārraudzīt patēriņa līmeņus, par piemērojamām datplūsmas pārvaldības procedūrām un to ietekmi uz paklapojumu kvalitāti, galalietotāju privātumu un personas datu aizsardzību.”

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

36. pants − 1. punkts − 2.i apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

II pielikums – 2.5. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	2i) direktīvas II pielikuma 2.5. iedaļu aizstāj ar šādu:
„2.5. Standarta līguma nosacījumi, tostarp jebkāds minimālais līguma termiņš, līguma pārtraukšanas nosacījumi un kārtība un tiešie maksājumi saistībā ar numura un citu identifikatoru saglabāšanu, ja tādi ir.”	„2.5. Standarta līguma noteikumi un nosacījumi, tostarp jebkāds minimālais līguma termiņš, nosacījumi līguma izbeigšanai pirms termiņa, un kārtība un maksas par šādu līguma izbeigšanu, atbilstošā gadījumā, ar nodrošinātāja maiņu un numura un citu identifikatoru pārnesamību saistītās procedūras un tiešās maksas un kompensācijas piešķiršanas kārtība par kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar nodrošinātāja maiņu;

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

37. pants – 4. punkts

Regula Nr. 531/2012

4.a pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Individuāli tiešie lietotāji, kam pakalpojumus sniedz šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, var pēc sava pieprasījuma izdarīt apzinātu un skaidru izvēli un atteikties no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu, kāds noteikts konkrētajā mazumtirdzniecības paketē, un tā vietā saņemt citas priekšrocības, ko piedāvā minētais pakalpojumu sniedzējs. Šādiem tiešajiem lietotājiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs atgādina par viesabonēšanas priekšrocībām, kas tādējādi tiktu zaudētas. Valstu regulatīvās iestādes jo īpaši pārrauga to, vai šajā pantā paredzētie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic tādu uzņēmējdarbību, kas novestu pie noklusējuma režīma apiešanas.	svītrots

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

37. pants – 4.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

7. pants – 1. un 2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	4.a regulas 7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:
‘1. Vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt klienta viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, kurš uzsākts minētajā apmeklētajā tīklā, ietverot inter alia savienojuma uzsākšanas, tranzīta un savienojuma pabeigšanas izmaksas, sākot ar 2012. gada 1. jūliju nepārsniedz EUR 0,14 par minūti.	‘1. Vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt klienta viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, kurš uzsākts minētajā apmeklētajā tīklā, ietverot inter alia savienojuma uzsākšanas, tranzīta un savienojuma pabeigšanas izmaksas, sākot ar 2014. gada 1. jūliju nepārsniedz EUR 0,05 par minūti.
2. Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro starp jebkuriem diviem operatoriem un aprēķina 12 mēnešu laikposmā vai īsākā laikposmā, kāds paliek līdz maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām, kā noteikts šajā punktā, vai līdz 2022. gada 30. jūnijam. Maksimālo vidējo vairumtirdzniecības maksu 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,10 un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,05, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,05 apmērā līdz 2022. gada 30. jūnijam.	2. Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro starp jebkuriem diviem operatoriem un aprēķina 12 mēnešu laikposmā vai īsākā laikposmā, kāds paliek līdz maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām, kā noteikts šajā punktā, vai līdz 2022. gada 30. jūnijam. Maksimālo vidējo vairumtirdzniecības maksu 2016. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,01 un to saglabā līdz 2022. gada 30. jūnijam.
	2.a Mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs viesabonēšanas balss zvaniem no 2016. gada 1. jūlija nepārsniedz EUR 0,005 un paliek tādā apmērā līdz 2022. gada 30. jūnijam.”

Pamatojums

Vairākās dalībvalstīs vidējais iekšzemes tarifs ir mazāks par EUR 0,05. Balss pakalpojumu viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenu pēc 2016. gada 1. jūlija saglabājot pašreizējā līmenī (EUR 0,05), kad operatori būs spiesti viesabonentiem noteikt tādu pašu maksu kā vietējiem klientiem, radīsies nopietni traucējumi tirgū. Tāpēc, lai palielinātu konkurenci, balss pakalpojumu vairumtirdzniecības tarifu samazināšana būtu jāturpina.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

37. pants – 4.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

7.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4b) regulā iekļauj šādu pantu:
	„7.a pants
	Mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksas atcelšana
	Viesabonēšanas pakalpojumu nodrošinātāji, sākot ar 2016. gada 1. jūliju, vietējā līmenī neiekasē nekādu papildmaksu salīdzinājumā ar maksām par mobilo sakaru pakalpojumiem no viesabonēšanas klientiem attiecīgajā valstī par visiem veiktajiem vai saņemtajiem regulētās viesabonēšanas zvaniem, par visām nosūtītājām regulētās viesabonēšanas SMS īsziņām vai par visiem izmantotajiem regulētās datu viesabonēšanas pakalpojumiem, neskarot pasākumus, kas veikti, lai novērstu netipisku vai krāpniecisku izmantošanu.”

Pamatojums

Papildmaksa par balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jāatceļ. Pēc tam, kad pakāpeniski ir samazinājušies griesti maksai, kādu telesakaru operators var pieprasīt no patērētājiem par viesabonēšanas pakalpojumiem, ir pienācis laiks ļaut patērētājiem par viesabonēšanu maksāt tikpat kā par iekšzemes pakalpojumiem. Šim operatoru pienākumam nevajadzētu stāties spēkā pirms 2016. gada 1. jūlija, lai nepārkāptu juridiskās noteiktības principu. Līdz 2016. gada 1. jūlijam vairumtirdzniecības tarifu samazināšana būtu jāturpina un mobilo savienojumu pabeigšanas tarifi jāsaskaņo, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem telesakaru operatoriem ES.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

37. pants – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

12. pants – 1. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	5.a regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
‘1. No 2012. gada 1. jūlija vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators drīkst noteikt viesabonenta vietējam pakalpojumu sniedzējam par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, kas veikta minētajā apmeklētajā tīklā, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,25 par pārraidīto datu megabaitu. Aizsargvērtību 2013. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,15 par pārraidīto datu megabaitu un 2014. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,05 par pārraidīto datu megabaitu, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,05 apmērā par pārraidīto datu megabaitu līdz 2022. gada 30. jūnijam.	‘1. No 2013. gada 1. jūlija vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators drīkst noteikt viesabonenta vietējam pakalpojumu sniedzējam par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, kas veikta minētajā apmeklētajā tīklā, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,15 par pārraidīto datu megabaitu. Aizsargvērtību 2014. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,05 par pārraidīto datu megabaitu un 2015. gada 1. jūlijā līdz EUR 0,0050 par pārraidīto datu megabaitu un to saglabā EUR 0,0050 apmērā par pārraidīto datu megabaitu līdz 2022. gada 30. jūnijam.”

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

37. pants – 8. punkts

Regula (ES) Nr. 531/2012

19. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8) regulas 19. pantu groza šādi:	svītrots
a) panta 1. punktu groza šādi:
i) pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
„Komisija pārskata šīs regulas darbību un pēc sabiedriskās apspriešanas vēlākais 2016. gada 31. decembrī ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.”;
ii) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
g) kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu un 4.a pantā minētā alternatīvā režīma īstenošanu ir gūti rezultāti, attīstot konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū tā, lai viesabonēšanas un iekšzemes tarifi būtiski neatšķirtos;”;
iii) pievieno šādu i) punktu:
'i) ja vispār šāda ietekme ir – kādā mērā iekšzemes mazumtirdzniecības cenas acīmredzami ietekmē tas, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes pakalpojumiem, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem visā Savienībā.";;
b) panta 2. punktu groza šādi:
i) pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
„Ja no ziņojuma izriet, ka tarifu izvēles, kurās iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, katrā dalībvalstī vismaz viens viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nav ieviesis visās mazumtirdzniecības paketēs, kas atbilst saprātīgas izmantošanas kritērijam, vai ja alternatīvie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nav panākuši, ka būtiski izlīdzināti mazumtirdzniecības viesabonēšanas tarifi ir viegli pieejami klientiem visā Savienības teritorijā, Komisija līdz tam pašam datumam iesniedz atbilstīgus priekšlikumus Eiropas Parlamentā un Padomē, lai atrisinātu šādu situāciju un nodrošinātu, ka valsts un viesabonēšanas tarifi iekšējā tirgū neatšķiras.”;
ii) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
d) mainīt termiņu vai samazināt 7., 9. un 12. pantā paredzēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu apjomu, lai nostiprinātu visu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju spēju savās attiecīgajās mazumtirdzniecības paketēs atbilstīgi saprātīgas izmantošanas kritērijam padarīt pieejamas tarifu izvēles, kurās piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, tāpat kā tad, ja regulētos viesabonēšanas pakalpojumus patērētu vietējā tīklā.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

37. pants – 8.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 531/2012

19. pants


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	8.a regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:
„19. pants	„19. pants
Pārskatīšana	Pārskatīšana
1. Komisija pārskata šīs regulas darbību un pēc publiskas apspriešanās ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2016. gada 30. jūnijam. Komisija īpaši izvērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi. To darot, Komisija izvērtē inter alia:	1. Komisija pārskata šīs regulas darbību un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šā panta 2.–6. punktu.
	1.a Komisija līdz 2015. gada 31. septembrim pēc publiskas apspriešanās ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai mainīt termiņu vai pārskatīt 7., 9. un 12. pantā paredzēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu apjomu. Komisija pēc apspriešanās ar BEREC var arī iesniegt piemērotu tiesību akta priekšlikumu, lai līdz 2015. gada 31. Decembrim visā Savienībā saskaņotu mobilo savienojumu tarifus.
	1.b Komisija pēc sabiedriskās apspriešanas līdz 2016. gada 30. jūnijam Eiropas Parlamentam un Padomei cita starpā ziņo par:
a) vai konkurence ir attīstījusies pietiekami, lai pamatotu maksimālo mazumtirdzniecības maksu izbeigšanu;	a) to, vai konkurence ir attīstījusies pietiekami, lai pamatotu maksimālo mazumtirdzniecības maksu izbeigšanu;
b) vai konkurence būs pietiekama, lai varētu atcelt maksimālās vairumtirdzniecības maksas;	b) to, vai konkurence būs pietiekama, lai varētu atcelt maksimālās vairumtirdzniecības maksas;
c) vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksu attīstību un nākotnē paredzamās tendences par viesabonentiem sniegtiem balss, SMS un datu pakalpojumiem salīdzinājumā ar maksām par mobilo sakaru pakalpojumiem iekšzemes līmenī dalībvalstīs, nošķirot klientus, kas izvēlas priekšapmaksu vai pēcapmaksu; un šo pakalpojumu kvalitāti un ātrumu;	c) vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksu attīstību un nākotnē paredzamajām tendencēm attiecībā uz viesabonentiem sniegtiem balss, SMS un datu pakalpojumiem salīdzinājumā ar maksām par mobilo sakaru pakalpojumiem iekšzemes līmenī dalībvalstīs, nošķirot klientus, kas izvēlas priekšapmaksu vai pēcapmaksu, un uz šo pakalpojumu kvalitāti un ātrumu;
d) pakalpojumu, tostarp to, kuri ir alternatīva balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, pieejamību un kvalitāti, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;	d) pakalpojumu, tostarp to, kuri ir alternatīva balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, pieejamību un kvalitāti, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;
e) to, cik lielu labumu patērētāji ir guvuši no viesabonēšanas pakalpojumu cenu reālas samazināšanas, patērētājiem ar dažādiem zvanīšanas paradumiem pieejamo tarifu un produktu dažādību, kā arī atšķirību starp viesabonēšanas un valsts tarifiem, tostarp tādu piedāvājumu pieejamību, kuriem paredzēts vienots tarifs valsts un viesabonēšanas pakalpojumiem;	e) to, cik lielu labumu patērētāji ir guvuši no viesabonēšanas pakalpojumu cenu reālas samazināšanas, patērētājiem ar dažādiem zvanīšanas paradumiem pieejamo tarifu un produktu dažādību, kā arī atšķirību starp viesabonēšanas un valsts tarifiem, tostarp tādu piedāvājumu pieejamību, kuriem paredzēts vienots tarifs valsts un viesabonēšanas pakalpojumiem;
f) konkurences pakāpi gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības tirgos, jo īpaši mazāko, neatkarīgo vai nesen darbību uzsākušo operatoru konkurences situāciju, tostarp konkurences ietekmi uz komerclīgumiem un savienojamības pakāpi starp operatoriem;	f) konkurences pakāpi gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības tirgos, jo īpaši mazāko, neatkarīgo vai nesen darbību uzsākušo operatoru konkurences situāciju, tostarp konkurences ietekmi uz komerclīgumiem un savienojamības pakāpi starp operatoriem;
g) kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu īstenošanu ir gūti rezultāti, attīstot konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū tā, lai viesabonēšanas un valsts tarifu atšķirība pietuvotos nullei;	g) to, kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu īstenošanu ir gūti rezultāti, attīstot konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū tā, lai viesabonēšanas un valsts tarifu atšķirība pietuvotos nullei;
h) kādā mērā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksimālo maksu ierobežojumi patērētājiem ir snieguši pienācīgu aizsargmehānismu pret pārmērīgām cenām, vienlaikus ļaujot attīstīties konkurencei viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū.	h) to, kādā mērā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksimālo maksu ierobežojumi patērētājiem ir snieguši pienācīgu aizsargmehānismu pret pārmērīgām cenām, vienlaikus ļaujot attīstīties konkurencei viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū.
2. Ja no ziņojuma izriet, ka šajā regulā paredzētie strukturālie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū veicinātu konkurenci, no kuras ieguvēji ir visi Eiropas patērētāji, vai ka viesabonēšanas tarifu un valsts tarifu atšķirība nav pietuvojusies nullei, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz piemērotus priekšlikumus, kā rīkoties attiecīgajā situācijā un kā panākt mobilo sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu, kurā valsts un viesabonēšanas tarifi neatšķiras. Komisija īpaši izvērtē, vai ir nepieciešams:	2. Ja saskaņā ar 2. punktā minēto ziņojumu ir jāmaina termiņš vai jāpārskata maksimālo vairumtirdzniecības maksu apjoms, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei piemērotu priekšlikumu, kā rīkoties attiecīgajā situācijā.
a) paredzēt papildu tehniskus un strukturālus pasākumus;	Ja no 3. punktā minētā ziņojuma izriet, ka šajā regulā paredzētie strukturālie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū veicinātu konkurenci, no kuras ieguvēji ir visi Eiropas patērētāji, vai ka viesabonēšanas tarifu un valsts tarifu atšķirība nav pietuvojusies nullei, Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei piemērotus priekšlikumus, kā rīkoties attiecīgajā situācijā un kā izveidot mobilo sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu, kurā valsts tarifi neatšķiras no viesabonēšanas tarifiem.
b) grozīt strukturālos pasākumus;
c) paredzēt ilgāku termiņu un iespēju pārskatīt 8., 10. un 13. pantā paredzēto maksimālo mazumtirdzniecības maksu apjomu;
d) mainīt termiņu vai pārskatīt 7., 9. un 12. pantā paredzēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu apjomu;
e) noteikt jebkādas citas vajadzīgas prasības, tostarp viesabonēšanas un valsts tarifu nenošķiršanu.
3. Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ik pēc diviem gadiem pēc 1. punktā minētā ziņojuma. Katrā ziņojumā iekļauj pārraudzības pārskatu par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā un izvērtējumu par panākumiem šīs regulas mērķu sasniegšanā, tostarp atsaucoties uz 1. un 2. punktā minētajiem jautājumiem.	3. Turklāt Komisija pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas reizi divos gados Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz jaunu ziņojumu. Katrā ziņojumā iekļauj pārraudzības pārskatu par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā un izvērtējumu par panākumiem šīs regulas mērķu sasniegšanā, tostarp atsaucoties uz 2. un 3. punktā minētajiem jautājumiem.
4. Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos, BEREC regulāri no valsts regulatīvajām iestādēm vāc datus par balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifu attīstību. Minētos datus Komisijai paziņo vismaz divas reizes gadā. Komisija tos publisko.	4. Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos, BEREC regulāri no valstu regulatīvajām iestādēm vāc datus par balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifu attīstību. Minētos datus Komisijai paziņo vismaz divas reizes gadā. Komisija tos publisko.
BEREC katru gadu no valsts regulatīvajām iestādēm arī vāc datus par to, cik pārredzami un salīdzināmi ir dažādie tarifi, ko operatori piedāvā saviem klientiem. Komisija minētos datus un atzinumus publisko.	BEREC katru gadu no valstu regulatīvajām iestādēm arī vāc datus par to, cik pārredzami un salīdzināmi ir dažādie tarifi, ko operatori piedāvā saviem klientiem. Komisija minētos datus un atzinumus publisko”.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

40. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr regulas 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30. pantu piemēro no 2016. gada 1. jūlija.

svītrots

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas vienotais elektronisko sakaru tirgus
Atsauces	COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 12.9.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 12.9.2013
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē	21.11.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Malcolm Harbour 25.9.2013
Izskatīšana komitejā	17.10.2013	4.11.2013	27.11.2013	9.1.2014
	22.1.2014
Pieņemšanas datums	23.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Claudette Abela Baldacchino, Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Preslav Borissov, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Christian Engström, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Eduard-Raul Hellvig, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Franz Obermayr, Sirpa Pietikäinen, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, María Irigoyen Pérez, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Tadeusz Ross, Marc Tarabella, Patricia van der Kammen, Sabine Verheyen, Josef Weidenholzer
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vital Moreira, Oreste Rossi

[1] ^* Tiesību pamatakta spēkā stāšanās diena vai cita likumdeēja noteikta diena.

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (22.1.2014)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Marielle Gallo

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotāja pauž nožēlu par Savienota kontinenta regulai piedāvāto laika grafiku, kas ir ļoti vēlu Eiropas Parlamenta pilnvaru laikā. Sakaru nozare un pakalpojumi, kas tiek sniegti, izmantojot elektroniskos sakaru tīklus, ilgtermiņā ir būtiski Eiropas Savienības konkurētspējai. Ir nereāli ievērot izskatīšanai noteikto grafiku tiesību aktam, kam var būt tik ievērojama ietekme uz mobilo ekonomiku un tādējādi uz mūsu ekonomiku kopumā.

Eiropas Parlamentam vajadzēja būt iespējai prasīt saviem dienestiem pamatīgu ierosinātās regulas ietekmes novērtējumu un pietiekami daudz laika, lai īstenotu plašu apspriešanos ar sabiedrību. Atzinuma sagatavotāja arī atzīmē BEREC kritisko viedokli attiecībā uz ES Komisijas priekšlikumu.

Kā pēdējo sākotnējo piezīmi atzinuma sagatavotāja vēlas izcelt to, ka ekonomikas dalībniekiem nepieciešama atbalstoša vide un juridiskā noteiktība. Šā iemesla dēļ atzinuma sagatavotāju pārsteidz jaunais Eiropas Komisijas priekšlikums par starptautisko viesabonēšanu, jo tas nāk tikai vienu gadu pēc Viesabonēšanas III regulas pieņemšanas.

Attiecībā uz Juridiskās komitejas atzinumu atzinuma sagatavotāja pievērsās trim jomām.

Pirmkārt, atzinuma sagatavotāja pievērsās ES vienotajai atļaujai. Tā rada papildu regulējuma slāni, pietiekami uzskatāmi neparādot to, ka ir nepieciešama šāda shēma. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka nepamatotu šķēršļu izskaušana pārrobežu pakalpojumu sniegšanā var tikt īstenota ar valstu regulatīvo iestāžu labāku savstarpējo koordinēšanu un koordinēšanu ar BEREC, piemēram, izveidojot saskaņotu ziņošanas veidni. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina svītrot ierosinātās regulas 2. nodaļu un grozījumu izdarīšanu Direktīvā 2002/20/EK (atļauju izsniegšana).

Otrkārt, atzinuma sagatavotāja pievērsās tīkla neitralitātei. Atzinuma sagatavotāja ierosina atzīt iespēju operatoriem piedāvāt un galalietotājiem saņemt specializētus pakalpojumus, ja vien tie nepasliktina interneta piekļuves pakalpojumu vispārējo kvalitāti. Ir jāļauj īstenot arī saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus, ņemot vērā atšķirīgās dalībvalstu tiesiskās sistēmas, ar nosacījumu, ka patērētājiem ir pieejams atvērts internets.

Treškārt, atzinuma sagatavotāja pievērsās galalietotāju tiesībām. Atzinuma sagatavotāja ierosina svītrot 25.–30. pantu, jo pilnīga saskaņošana nebūtu patērētāju interesēs. Ierosinātā rīcība ir grozīt Direktīvu 2002/22/EK (Universālā pakalpojumu direktīva) un atjaunināt dažas tajā ietvertās tiesības.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Ja dalībvalstis no nozares pieprasa ieguldījumu, lai finansētu vispārējo pakalpojumu pienākumus un valstu regulatīvo iestāžu administratīvās izmaksas, kritērijiem un procedūrām ieguldījumu sadalei vajadzētu būt samērīgām un nediskriminējošām attiecībā uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem, lai nekavētu pārrobežu operatoru ienākšanu tirgū, jo īpaši jaunpienācējiem un mazākiem operatoriem; tāpēc attiecībā uz individuālu uzņēmumu ieguldījumiem būtu jāņem vērā ieguldījuma veicēja tirgus daļa tā apgrozījuma ziņā, kurš realizēts attiecīgajā dalībvalstī, un tam būtu jāpiemēro de minimis slieksnis.

svītrots

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais labums un būtisks resurss mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakaru iekšējā tirgū Savienībā. Bezvadu platjoslas sakaru attīstība sniedz ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanā un jo īpaši mērķī, kas paredz nodrošināt piekļuvi platjoslai ar ātrumu ne mazāk par 30 Mb/s līdz 2020. gadam visiem Savienības iedzīvotājiem un nodrošināt Savienībā vislielāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu. Tomēr Savienība ir atpalikusi no citiem nozīmīgiem pasaules reģioniem — Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas daļām — attiecībā uz tādu jaunākās paaudzes bezvadu platjoslas tehnoloģiju ieviešanu un izplatību, kuras nepieciešamas, lai sasniegtu šos politikas mērķus. Pakāpenisks process attiecībā uz atļauju izsniegšanu un 800 MHz joslas nodrošināšanu bezvadu platjoslas sakariem apstākļos, kad vairāk nekā puse no dalībvalstīm pieprasa izņēmuma statusu vai citā veidā neizpilda noteikto termiņā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 243/2012 par Radiofrekvenču spektra politikas programmu (turpmāk „RSPP”)²³, apliecina rīcības steidzamību pat spēkā esošās RSPP termiņā. Savienības pasākumi, lai saskaņotu nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu bezvadu platjoslas sakariem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK²⁴, nav bijuši pietiekami, lai risinātu šo problēmu.

svītrots

___________

²³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu, OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Pakāpeniska pāreja uz tīkliem, kas pilnībā ir IP tīkli, tādu savienojamības produktu pieejamības trūkums, kuri balstīti uz IP protokolu, dažādām pakalpojumu klasēm ar noteiktu pakalpojuma kvalitāti slēgtos sakaru tīklos, kur izmanto interneta protokolu un nosaka stingru pieejas vadību, var kavēt tādu pakalpojumu attīstību, kuru pienācīga darbība balstīta uz šo noteikto kvalitāti. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota pieeja šo pakalpojumu izveidei un pieejamībai, ietverot drošības pasākumus, lai garantētu, ka uzlabotā kvalitāte nav funkcionāli identiska vai tā nekaitē veiktspējai, pieejamībai cenu ziņā vai interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātei, vai tā nemazina konkurenci, inovāciju vai tīkla neitralitāti.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences parāda, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai uzturētu atklāto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi.

(45) Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem. Visā ES ar likumu ir jāaizsargā pamatos vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija attiecībā uz datu pakotņu nosūtīšanu neatkarīgi no satura, pakalpojuma, pielietojuma, izcelsmes vai saņēmēja, lai pastāvīgi garantētu, ka visi interneta lietotāji principā var piekļūt visam tiešsaistes saturam, pakalpojumiem vai lietojumprogrammām vai nodrošināt tos. Piekļuves tīklu operatoriem ir vispārējs pienākums pārsūtīt datu pakotnes, nodrošinot lietotājiem pienācīgas kvalitātes un tehnoloģiju attīstībai pastāvīgi pielāgotus pārsūtīšanas pakalpojumus, neatkarīgi no pārsūtāmā satura, pakalpojumu un lietojumprogrammu izcelsmes, saņēmēja vai veida. Tas, ka internets ir atklāts un nediskriminējošs, ir inovācijas un ekonomiskās efektivitātes stimulēšanas pamats. Šīs būtiskās iezīmes palīdz nodrošināt vārda brīvību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos un kultūras nozarē. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences nosaka, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai uzturētu atklāto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi. Atklātu internetu, kas darbojas, tikai pamatojoties uz labāko centienu principu, nedrīkstētu traucēt vai ierobežot citu produktu vai pakalpojumu izveide.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47a) Šī regula neskar noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Turklāt pastāv satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāju pieprasījums attiecībā uz pārraides pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz kvalitātes rādītājiem. Attiecībā uz specializētu pakalpojumu sniegšanu slēgtos tīklos ir būtiski, lai satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātājiem ir iespēja vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem par šādiem īpašiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem ierobežotām lietotāju grupām. Ir paredzams, ka tai būs nozīmīga loma tādu jaunu pakalpojumu attīstībā kā iekārtu saziņas (M2M) sakari. Specializētie pakalpojumi nedrīkst pasliktināt atklātā interneta piekļuves pakalpojuma kvalitāti, kā arī tos nedrīkst laist tirgū vai izmantot kā interneta aizstājēju. Tie ir pieļaujami tikai tad, ja pastāv skaidra tehniska un faktiska nepieciešamība, kas ir būtiskāka par ekonomiski savtīgu nolūku, spēt nodrošināt īpašas kvalitātes reāllaika kritiskās lietojumprogrammas. Ja specializētos pakalpojumus piedāvā vai laiž tirgū piekļuves tīklu nodrošinātāji, tiem jāsniedz arī atklātā interneta piekļuves pakalpojums, kā norādīts 45. apsvērumā. Visiem atklātā interneta pakalpojumiem tiek piemērots labāko centienu princips.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka galalietotāji var efektīvi izmantot šo brīvību lietot piekļuvi atklātajam internetam. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpiemēro uzraudzības un ziņošanas pienākums, un tām būtu jānodrošina publisko elektronisko sakaru nodrošinātāju atbilstība un tādu augstas kvalitātes nediskriminējošu internetpiekļuves pakalpojumu pieejamība, kurus būtiski nepasliktina specializētie pakalpojumi. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu izveidot skaidrus un visaptverošus paziņošanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti galalietotājiem, kuri tiek diskriminēti, ierobežoti vai kuru tiešsaistes saturā, pakalpojumos vai lietojumprogrammās notiek iejaukšanās. Iespējamās internetpiekļuves vispārējo traucējumu novērtējumā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā tādus kvalitātes parametrus kā laika grafika un uzticamības parametrus (latentums, vibrācija, paketes pazaudēšana), tīkla sastrēgumu mērogs un ietekme, faktiskais ātrums pretstatā reklamētajam ātrumam, internetpiekļuves pakalpojuma sniegums salīdzinājumā ar specializētajiem pakalpojumiem un kvalitāte galalietotāju uztverē. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām noteikt obligātās pakalpojumu kvalitātes prasības visiem vai atsevišķiem publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu vispārējus internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes traucējumus/pasliktināšanos.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātāji var ieguldīt jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās un šajā jomā ieviest inovācijas, sekmējot Savienības vispārējo konkurētspēju;

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) veicinātu ilgtspējīgu konkurenci vienotajā tirgū un Savienības konkurētspēju pasaulē, kā arī attiecīgi samazinātu nozarei specifisku tirgus regulējumu, kad šie mērķi ir sasniegti;

svītrots

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kas sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu;

svītrots

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ES vienoto atļauju Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem;

svītrots

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) regulatīvo nosacījumu turpmāku konverģenci attiecībā uz to tiesisko aizsardzības līdzekļu nepieciešamību un samērīgumu, kuru nodrošināšanu valstu regulatīvās iestādes noteikušas par Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju pienākumu;

svītrots

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) to noteikumu harmonizāciju, kas attiecas uz galalietotāju tiesībām, un efektīvas konkurences veicināšanu mazumtirgos, tādējādi radot elektronisko sakaru Eiropas patērētāju telpu;

e) tiesības, kas papildina tās tiesības, kuras ietvertas Direktīvā 2002/22/EK, galalietotājiem un efektīvas konkurences veicināšanai mazumtirgos, tādējādi radot elektronisko sakaru Eiropas patērētāju telpu;

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4) „ES vienotā atļauja” ir tiesiskais satvars, kas, pamatojoties uz vispārējo atļauju piederības dalībvalstī un saskaņā ar šo regulu, piemērojams Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam visā Savienībā;

svītrots

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

2. pants –2. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5) „piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta;

svītrots

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6) „galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir uzņēmējdarbības vieta tajā dalībvalstī, kurā tiek pieņemti galvenie lēmumi par ieguldījumiem elektronisko sakaru pakalpojumos vai tīklos un šo pakalpojumu un tīklu nodrošināšanu Savienībā;

svītrots

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7) „uzņēmējdalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus;

svītrots

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14) „interneta piekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina interneta savienojamību un tādējādi gandrīz visu internetam pieslēgto punktu savienojamību neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas; dalībvalstis nosaka pamatotu prasību minimumu attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumu kvalitāti, kura pastāvīgi jāpielāgo tehnoloģiju attīstībai; interneta piekļuves pakalpojumi ļauj galalietotājiem lietot jebkuru interneta lietojumprogrammu atbilstoši labāko centienu principam; vienīgā pieļaujamā atkāpe no šā principa ir proporcionāla un pamatota datplūsmas pārvaldība, kuras izmantošanas noteikumi ir skaidri definēti;

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15) „specializētais pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums vai jebkāds cits pakalpojums, kas tiek sniegts, izmantojot interneta protokolu, un kas darbojas slēgtos elektronisko sakaru tīklos, pamatojoties uz piekļuves kontroli, un kas nodrošina spēju piekļūt specifiskam saturam, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, vai to kombinācijai, balstoties uz datplūsmas pārvaldības visaptverošu izmantošanu, lai nodrošinātu pakalpojuma atbilstību raksturojumam, un šādu pakalpojumu nelaiž tirgū un plaši neizmanto interneta piekļuves pakalpojuma aizstāšanas nolūkā;

Pamatojums

Definīcija ir balstīta uz BEREC Pamatnostādnēm attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti tīkla neitralitātes jomā.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants – Brīvība nodrošināt elektroniskos sakarus visā Savienībā

svītrots

5. Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam objektīvi līdzvērtīgās situācijās ir tiesības saņemt vienlīdzīgu attieksmi no dažādu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants – Paziņošanas procedūra, kas jāievēro Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem

svītrots

1. Pirms Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs sācis darbību vismaz vienā dalībvalstī, tas saskaņā ar šo regulu iesniedz vienu atsevišķu paziņojumu piederības dalībvalsts regulatīvajai iestādei.

2. Paziņojumā ietver deklarāciju par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošināšanu vai plānu sākt šādu nodrošināšanu, sniedzot vienīgi šādu informāciju:

a) sakaru nodrošinātāja nosaukums, tā juridiskais statuss un forma, reģistrācijas numurs, ja sakaru nodrošinātājs ir reģistrēts komercreģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā, galvenās uzņēmējdarbības vietas ģeogrāfiskā adrese, kontaktpersona, īss apraksts par tīkliem vai pakalpojumiem, kuri tiek nodrošināti vai kurus plānots nodrošināt, tostarp norādot piederības dalībvalsti;

b) uzņēmējdalībvalsts(-is), kur tiešā veidā vai ar meitasuzņēmuma starpniecību tiek nodrošināti pakalpojumi un tīkli vai kur tos plānots nodrošināt; ja tos nodrošina meitasuzņēmums, norāda tā nosaukumu, juridisko statusu un formu, ģeogrāfisko adresi, reģistrācijas numuru, ja uzņēmējdalībvalstī sakaru nodrošinātājs ir reģistrēts komercreģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā, un attiecīgā meitasuzņēmuma kontaktpersonu, kā arī attiecīgās uzņēmējdarbības jomas. Ja meitasuzņēmumu kopīgi pārvalda divi vai vairāki elektronisko sakaru nodrošinātāji, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dažādās dalībvalstīs, meitasuzņēmums norāda, kura no mātesuzņēmumu dalībvalstīm ir atbilstīgā piederības dalībvalsts šīs regulas izpratnē, un to attiecīgi paziņo attiecīgās piederības dalībvalsts mātesuzņēmums.

Paziņojumu iesniedz piederības dalībvalsts un jebkuras uzņēmējdalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās).

3. Piederības dalībvalsts regulatīvajai iestādei visas izmaiņas attiecībā uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 2. punktu, dara zināmas viena mēneša laikā pēc izmaiņu veikšanas. Ja paziņojamās izmaiņas attiecas uz plānoto elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanu uzņēmējdalībvalstī, uz kuru neattiecas iepriekšējas paziņošanas pienākums, Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs var sākt darbību minētajā uzņēmējdalībvalstī pēc attiecīgās informācijas paziņošanas dienas.

4. Ja šajā pantā noteiktais paziņošanas pienākums netiek ievērots, ir pārkāpti kopīgie nosacījumi, kas piemērojami Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam piederības dalībvalstī.

BEREC birojs uztur publiski pieejamu reģistru par paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar šo regulu.

6. Pēc Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja pieprasījuma piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde sniedz deklarāciju saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 9. pantu, norādot, ka uz attiecīgo uzņēmumu attiecas ES vienotās atļaujas prasība.

7. Ja viena vai vairākas valstu regulatīvās iestādes dažādās dalībvalstīs uzskata, ka saskaņā ar 2. punktu sniegtajā paziņojumā norādītā informācija par piederības dalībvalsti vai jebkādas izmaiņas sniegtajā informācijā, kas ir pieejama saskaņā ar 3. punktu, neatbilst vai vairs neatbilst galvenajai uzņēmējdarbības vietai saskaņā ar šo regulu, tā šo lietu nodod Komisijai, pamatojot iemeslus, uz kuriem tā balstījusi savu novērtējumu. Pārsūtītā paziņojuma kopiju nosūta BEREC birojam informācijai. Pirms tam attiecīgajam Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam un strīdā iesaistītās piederības dalībvalsts regulatīvajai iestādei dodot iespēju paust savu viedokli, Komisija trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma pārsūtīšanas pieņem lēmumu, ar kuru nosaka attiecīgā uzņēmuma piederības dalībvalsti saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants – Atbilstība ES vienotās atļaujas piešķiršanas nosacījumiem

svītrots

1. Katras attiecīgās dalībvalsts regulatīvā iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, ar kuriem tā īsteno Direktīvas 2002/20/EK 10. pantā minētās procedūras, pārrauga un nodrošina, ka Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāji atbilst noteikumiem un nosacījumiem, kas saskaņā ar 3. pantu piemērojami minētās dalībvalsts teritorijā.

2. Uzņēmējdalībvalsts regulatīvā iestāde pārsūta piederības dalībvalsts regulatīvajai iestādei visu attiecīgo informāciju par atsevišķiem pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem un nosacījumiem, kas saskaņā ar 3. pantu piemērojami tās teritorijā.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants – Kārtība, kādā aptur un atsauc Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju tiesības nodrošināt elektroniskos sakarus

svītrots

1. Neskarot pasākumus attiecībā uz tādu spektra vai numuru izmantošanas tiesību apturēšanu vai atsaukšanu, ko piešķīrusi jebkura attiecīgā dalībvalsts, un pagaidu pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, tikai piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde var apturēt vai atsaukt Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus visā Savienībā vai tās daļā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvas 2002/20/EK 10. panta 5. punktu.

2. Ja smagi vai vairākkārt ir pārkāpti noteikumi un nosacījumi, kas saskaņā ar 3. pantu piemērojami uzņēmējdalībvalstī, un ja uzņēmējdalībvalsts regulatīvajai iestādei nav izdevies saskaņā ar 5. pantu īstenot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību, tā informē piederības dalībvalsts regulatīvo iestādi un prasa, lai tā pieņemtu 1. punktā paredzētos pasākumus.

3. Kamēr nav pieņemts galīgais lēmums par prasību, ko saskaņā ar 2. punktu iesniegusi piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde, uzņēmējdalībvalsts regulatīvā iestāde, ja tai ir pierādījumi par tās teritorijā saskaņā ar 3. pantu piemērojamo noteikumu un nosacījumu pārkāpumu, var veikt steidzamus pagaidu pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvas 2002/20/EK 10. panta 6. punktu. Atkāpjoties no trīs mēnešu termiņa, kas paredzēts Direktīvas 2002/20/EK 10. panta 6. punktā, šādi pagaidu pasākumi var būt spēkā līdz brīdim, kad piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde pieņem galīgo lēmumu.

Informāciju par pieņemtajiem pagaidu pasākumiem laikus nosūta Komisijai, BEREC, piederības dalībvalsts un pārējo uzņēmējdalībvalstu regulatīvajām iestādēm.

4. Ja piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde pēc savas vai uzņēmējdalībvalsts regulatīvās iestādes iniciatīvas apsver iespēju pieņemt lēmumu, lai saskaņā ar 1. punktu apturētu vai atsauktu Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja tiesības, tā par savu nodomu paziņo visu to uzņēmējdalībvalstu regulatīvajām iestādēm, uz kurām attiecas šāds lēmums. Uzņēmējdalībvalsts regulatīvā iestāde var sniegt atzinumu viena mēneša laikā.

5. Rūpīgi ņemot vērā visus attiecīgās uzņēmējdalībvalsts regulatīvās iestādes atzinumus, piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde pieņem galīgo lēmumu un vienas nedēļas laikā pēc tā pieņemšanas nosūta to Komisijai, BEREC un uzņēmējdalībvalstu regulatīvajām iestādēm, uz kurām attiecas šāds lēmums.

6. Ja piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde ir nolēmusi apturēt vai atsaukt Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja tiesības saskaņā ar 1. punktu, jebkuras attiecīgās uzņēmējdalībvalsts regulatīvā iestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka tās teritorijā Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs turpina nodrošināt pakalpojumus vai tīklus, uz kuriem attiecas šāds lēmums.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants – Izpildes pasākumu koordinēšana

svītrots

1. Piemērojot 6. pantu, piederības dalībvalsts regulatīvā iestāde veic uzraudzības vai izpildes pasākumus, kuri saistīti ar elektronisko sakaru pakalpojumu vai tīklu, kas nodrošināts citā dalībvalstī vai kas radījis kaitējumu citā dalībvalstī, attiecībā uz tiem ievērojot tikpat lielu rūpību, ar kādu tā attiektos pret attiecīgo elektronisko sakaru pakalpojumu vai tīklu piederības dalībvalstī.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā ir iespējams izsniegt juridiskos dokumentus, kas attiecas uz pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 5. un 6. pantu.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants – Nodrošinātas pakalpojumu kvalitātes (ASQ) savienojamības produkts

svītrots

1. Ikvienam operatoram ir tiesības nodrošināt Eiropas ASQ savienojamības produktu, kā noteikts 4. punktā.

2. Ikviens operators izpilda jebkuru pamatotu pieprasījumu, kurš attiecas uz Eiropas ASQ savienojamības produkta nodrošināšanu saskaņā ar 4. punktu un kuru rakstiski iesniedzis pilnvarots elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājs. Jebkuru atteikumu nodrošināt Eiropas ASQ savienojamības produktu pamato ar objektīviem kritērijiem. Jebkura atteikuma iemeslus operators norāda viena mēneša laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

3. Ja pieprasījumu noraida vai vienošanos par konkrētiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp cenu, neizdodas panākt divu mēnešu laikā pēc rakstiska pieprasījuma, jebkura puse ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai attiecīgajā valsts regulatīvajā iestādē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 20. pantu. Šādā gadījumā var piemērot šīs regulas 3. panta 6. punktu.

4. Savienojamības produkta nodrošināšanu uzskata par Eiropas ASQ savienojamības produkta nodrošināšanu, ja tas tiek piegādāts saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem minimālajiem parametriem un kumulatīvi atbilst šādām būtiskākajām prasībām:

a) spēja visā Savienībā to piedāvāt kā augstas kvalitātes produktu;

b) sniegt iespēju pakalpojumu nodrošinātājiem apmierināt galalietotāju vajadzības;

c) rentabilitāte, ņemot vērā pašreizējos risinājumus, kurus var nodrošināt tajos pašos tīklos;

d) darbības rezultativitāte, jo īpaši saistībā ar īstenošanas šķēršļu un izmantošanas izmaksu iespējami lielāku samazināšanu klientiem; un

e) nodrošināta to noteikumu ievērošana, kas attiecas uz privātuma, personas datu, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai II pielikumu pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai, tādējādi panākot turpmāku atbilstību 4. punktā minētajām būtiskākajām prasībām.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

a) fiksētajos sakaros ir augstāki par iekšzemes tālsakaru tarifiem;

b) mobilajos sakaros ir augstāki par regulētu viesabonēšanas balss zvanu un SMS īsziņu pakalpojumu Eiropas tarifiem, kuri attiecīgi noteikti Regulā (EK) Nr. 531/2012.

Pamatojums

Šie ir tirgi, kuros pastāv konkurence un kuri nav regulēti.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pienācīgi ņemot vērā tīkla neitralitātes principu, galalietotāji ar interneta piekļuves pakalpojumu nodrošinātājiem var brīvi slēgt vienošanos par datu apjomu un pārraides ātrumu ar nosacījumu, ka viņi brīvi un skaidri sniedz apzinātu piekrišanu, un izmantot visus piedāvājumus, ko sniedz interneta satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji, izmantojot slēgtu elektronisko sakaru tīklu, var piedāvāt specializētus pakalpojumus ierobežotam tādu lietotāju skaitam, kam piešķirta ierobežota piekļuve. Specializētos pakalpojumus nedrīkst laist tirgū vai izmantot kā interneta aizstājēju vai to ietvaros nedrīkst piedāvāt saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus, kas ir funkcionāli identiski atklātā interneta pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai būtu iespējama specializētu pakalpojumu nodrošināšana galalietotājiem, satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji un publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji var brīvi slēgt savstarpējas vienošanās par datu apjomu vai datplūsmu pārsūtīšanu slēgtos elektronisko sakaru tīklos, uzskatot tos par tādiem specializētiem pakalpojumiem ar definētu pakalpojumu kvalitātes līmeni vai īpaši atvēlētu jaudu, kas nav funkcionāli identiski pakalpojumiem, kuri pieejami publisko interneta piekļuves pakalpojumu ietvaros. Specializētu pakalpojumu sniegšana nedrīkst pasliktināt interneta piekļuves pakalpojumu kvalitāti. Ja tīkla jauda tiek kopīgota starp interneta piekļuves pakalpojumiem un specializētajiem pakalpojumiem, šo pakalpojumu sniedzējs publicē skaidrus un nepārprotamus kritērijus, uz kuriem balstīta tīkla jaudas kopīgošana.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) īstenotu tiesību normu vai tiesas rīkojumu vai novērstu vai apkarotu smagus noziegumus;

a) īstenotu tiesību normu vai tiesas rīkojumu;

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts –1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) līdz minimumam samazinātu sekas, ko radījusi pagaidu vai ārkārtas tīkla pārslodze, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme.

d) novērstu vai līdz minimumam samazinātu sekas, ko radījusi pagaidu vai ārkārtas tīkla pārslodze, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus.

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumus īsteno pārredzami, tikai tiem nepieciešamajā laikposmā, un tie ietver tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Valstu regulatīvās iestādes cieši pārrauga un nodrošina īstenas iespējas galalietotājiem gūt labumu no 23. panta 1. un 2. punktā minētajām brīvībām un no atvērta interneta, to datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumu izpildi, kas norādīti 23. panta 5. punktā, kā arī to, lai pastāvīgi būtu pieejami nediskriminējoši interneta piekļuves pakalpojumi tādā kvalitātē, kas atspoguļo sasniegumus tehnoloģiju jomā un ko nepasliktina specializētie pakalpojumi. Sadarbībā ar citām valstu kompetentajām iestādēm tās arī pārrauga specializēto pakalpojumu ietekmi uz kultūru daudzveidību un inovāciju. Reizi gadā valstu regulatīvās iestādes ziņo Komisijai un BEREC par pārraudzību, ko tās veikušas, un attiecīgajiem secinājumiem.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Valstu regulatīvās iestādes izveido skaidrus un visaptverošus paziņošanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti galalietotājiem, kuri tiek diskriminēti, ierobežoti, kuru tiešsaistes saturā, pakalpojumos vai lietojumprogrammās notiek iejaukšanās vai kuru tiešsaistes saturs, pakalpojumi vai lietojumprogrammas tiek bloķētas vai traucētas.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25. pants – Informācijas pārredzamība un publicēšana

svītrots

a) uzņēmuma nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

c) piemērojamie tarifi par jebkuru numuru vai pakalpojumu, uz ko attiecas īpaši cenu nosacījumi;

d) uzņēmuma pakalpojumu kvalitāte, saskaņā ar 2. punktā paredzētajiem īstenošanas aktiem;

e) interneta piekļuves pakalpojumi (ja tie tiek piedāvāti), norādot:

i) faktiski pieejamo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī, tostarp maksimālās slodzes stundās;

ii) piemērojamo datu apjoma ierobežojumu līmeni, ja tādi noteikti; cenas par pieejamā datu apjoma palielināšanu īpašā gadījumā vai ilgtermiņā; datu pārraides ātrumu, kāds pieejams pēc visa piemērojamā datu apjoma izmantošanas, ja tas ir ierobežots, un attiecīgās izmaksas; un galalietotājiem pieejamie līdzekļi, kas ļauj jebkurā brīdī pārraudzīt faktiski patērēto apjomu;

h) par visiem piedāvātajiem pakalpojumiem — piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un informācija par zvanītāja atrašanās vietu; jebkādi ierobežojumi attiecībā uz neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK 26. pantam un visas tajā veiktās izmaiņas;

i) tiesības attiecībā uz universālo pakalpojumu, vajadzības gadījumā iekļaujot Direktīvas 2002/22/EK I pielikumā minētās iespējas un pakalpojumus.

b) līdzekļus, kā aizsargāties pret apdraudējumiem personiskajai drošībai un nelikumīgu piekļuvi personas datiem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26. pants – Līgumos norādāmās informācijas prasības

svītrots

a) sakaru nodrošinātāja identitāte, adrese un kontaktinformācija, un, ja tā ir atšķirīga, – tā adrese un kontaktinformācija, kur var iesniegt sūdzības;

b) sniegto pakalpojumu galvenie raksturlielumi, jo īpaši norādot:

i) par katru tarifu plānu – piedāvāto pakalpojumu veidus, tajos pieejamo sakaru apjomu un visus attiecīgos pakalpojumu kvalitātes parametrus, tostarp pirmās pieslēgšanas laiku;

ii) to, vai un kādās dalībvalstīs ir nodrošināta piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un informācijai par zvanītāja atrašanās vietu, un jebkādus ierobežojumus attiecībā uz neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK 26. pantam;

iii) pēcpārdošanas pakalpojumu, tehniskās apkopes pakalpojumu un klientu apkalpošanas pakalpojumu veidus, kā arī šādu pakalpojumu nosacījumus un maksas, kā arī iespējas sazināties ar šādu pakalpojumu sniedzējiem;

iv) visus ierobežojumus, ko pakalpojumu nodrošinātājs uzliek piegādāto galiekārtu lietojumam, tostarp informāciju par galiekārtu atbloķēšanu, un visas maksas, kas jāsedz, ja līgums tiek izbeigts pirms minimālā līguma termiņa beigām;

e) līguma termiņš un līguma atjaunošanas un izbeigšanas nosacījumi, tostarp:

i) minimālais lietošanas termiņš vai apjoms, lai varētu izmantot bonusu piedāvājumus;

ii) ar nodrošinātāja maiņu un numuru un citu identifikatoru pārnesamību saistītās maksas, tostarp kompensācijas piešķiršanas kārtība par kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar nodrošinātāja maiņu,

g) ja saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 25. pantu noteikts pienākums, — galalietotāja iespējas izvēlēties, vai iekļaut savus personas datus un attiecīgos datus kādā sarakstā;

h) galalietotājiem invalīdiem — detalizēta informācija par viņiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem;

i) strīdu, tostarp pārrobežu strīdu, izšķiršanas procedūru uzsākšanas metode saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 34. pantu un šīs regulas 22. pantu;

j) tas, kāda veida pasākumus var veikt sakaru nodrošinātājs, reaģējot uz drošības vai neatkarības jomā notikušiem negadījumiem vai apdraudējumiem un vājām vietām.

c) citi pakalpojumu kvalitātes parametri;

e) skaidrs un saprotams skaidrojums par to, kā datu apjoma ierobežojumi, faktiski pieejamais ātrums un citi pakalpojumu kvalitātes parametri, un augstākas kvalitātes specializēto pakalpojumu vienlaicīga izmantošana var praktiski ietekmēt satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu.

3. Informāciju, kas minēta 1. un 2. punktā, sniedz skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā galalietotāja dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās), un to regulāri atjaunina. Tā ir neatņemama līguma sastāvdaļa un to nemaina, ja vien līgumslēdzējas puses nav skaidri vienojušās par citādu kārtību. Galalietotājs saņem rakstiski sagatavotu līguma eksemplāru.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants — Patēriņa kontrole

svītrots

4. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju brīvi un bez maksas saņemt detalizētus rēķinus.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants – Līguma izbeigšana

svītrots

7. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji piemēro tādus līguma izbeigšanas nosacījumus un procedūras, kas nerada šķēršļus pakalpojuma nodrošinātāja maiņai un nekavē to.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. pants — Piedāvājumu komplekts

svītrots

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants – Nodrošinātāja maiņa un numura pārnesamība

svītrots

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

34. pants – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/20/EK

12. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a direktīvas 12. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
	„aa) administratīvus maksājumus nepiemēro, ja elektronisko sakaru nodrošinātāja, kas piedāvā pakalpojumus citā dalībvalstī, gada apgrozījums elektronisko sakaru pakalpojumu jomā nepārsniedz 0,5 % no kopējā apgrozījuma valsts elektronisko sakaru pakalpojumu nozarē;”

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

13. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1a) direktīvas 13. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
	„bb) iemaksas, lai sadalītu universālā pakalpojuma saistību neto izmaksas, uzliek elektronisko sakaru nodrošinātājiem, kas piedāvā pakalpojumus citai dalībvalstij, kuras gada apgrozījums elektronisko sakaru pakalpojumu jomā nepārsniedz 2 % no kopējā apgrozījuma valsts elektronisko sakaru pakalpojumu nozarē;”

Pamatojums

ES vienotā atļauja ir apgrūtinoša, tā nav visaptveroši izvērtēta, un to kritizē gan valstu regulatīvās iestādes, gan elektronisko sakaru nodrošinātāji. Tādi paši mērķi var tikt sasniegti ar racionalizētu sadarbības sistēmu valstu regulatīvo iestāžu starpā un ar grozījumiem Direktīvā 2002/20/EK un Direktīvā 2002/22/EK.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

20. pants – 1. punkts – b apakšpunkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1b) direktīvas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
b) sniedzamos pakalpojumus, konkrēti norādot:	„b) sniedzamos pakalpojumus, konkrēti norādot:
– to, vai ir vai nav nodrošināta piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un informācijai par zvanītāja atrašanās vietu, un norāda jebkādus ierobežojumus attiecībā uz 26. pantā minēto neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu,	– piedāvātos pakalpojumus un attiecīgos pakalpojumu kvalitātes parametrus attiecībā uz katru tarifu plānu;
– informāciju par jebkādiem citiem nosacījumiem, ar ko ierobežo piekļuvi pakalpojumiem un lietotnēm un/vai to izmantošanu, ja saskaņā ar Kopienas tiesībām šādi nosacījumi ir atļauti valsts tiesību aktos,	– attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumiem (ja tie tiek piedāvāti), norādot:
– obligāto sniegto pakalpojumu kvalitātes minimumu, proti, pieslēgšanas ātrumu un, vajadzības gadījumā, citus pakalpojumu kvalitātes parametrus, ko definējušas attiecīgās valsts regulatīvās iestādes,	i) faktiski pieejamo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī, tostarp maksimālās slodzes stundās;
– informāciju par visām procedūrām, kādas uzņēmums ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datu plūsmu nolūkā nepieļaut, ka konkrētā tīkla posmā datu plūsma ir maksimāla vai pārmērīga, un informāciju par to, kā šīs procedūras var ietekmēt pakalpojuma kvalitāti,	ii) piemērojamo datu apjoma ierobežojumu līmeni, ja šādi ierobežojumi ir noteikti; cenas par pieejamā datu apjoma palielināšanu īpašā gadījumā vai ilgtermiņā; datu pārraides ātrumu, kāds pieejams pēc visa piemērojamā datu apjoma izmantošanas, ja tas ir ierobežots, un attiecīgās izmaksas; un galalietotājiem pieejamos līdzekļus, kas ļauj jebkurā brīdī pārraudzīt faktiski patērēto apjomu;
– piedāvātos tehniskās apkopes pakalpojumu veidus un nodrošinātos klientu atbalsta dienestus, kā arī iespējas sazināties ar minētajiem dienestiem,	iii) skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, kā datu apjoma ierobežojumi, faktiski pieejamais ātrums un citi kvalitātes parametri, un augstākas kvalitātes specializēto pakalpojumu vienlaicīga izmantošana var praktiski ietekmēt satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu;
	iv) informāciju par visām procedūrām, ko sakaru nodrošinātājs ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datplūsmu nolūkā novērst tīkla pārslodzi, un par to, kā šīs procedūras varētu ietekmēt pakalpojuma kvalitāti un personas datu aizsardzību;”

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.c apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21. pants – 1. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1c) direktīvas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes publisko elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātājiem un/vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem var uzlikt pienākumu publicēt pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par cenām un tarifiem, visām maksām, kas piemērojamas līguma laušanas gadījumā, kā arī informāciju par standartnoteikumiem, ko piemēro par tiešo lietotāju piekļuvi šo uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem un par to izmantošanu saskaņā ar II pielikumu. Šādu informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā. Valsts regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības, kā minētā informācija ir publicējama.	„1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes publisko elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātājiem un/vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem uzliek pienākumu publicēt pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par cenām un tarifiem, visām maksām, kas piemērojamas līguma laušanas gadījumā, kā arī informāciju par standartnoteikumiem, ko piemēro par tiešo lietotāju piekļuvi šo uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem un par to izmantošanu saskaņā ar II pielikumu. Šādu informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā. Valsts regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības, kā minētā informācija ir publicējama.”;

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.d apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21. pants – 2. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1d) direktīvas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2. Valsts regulatīvās iestādes veicina salīdzināmas informācijas sniegšanu, lai lietotājiem un patērētājiem, piemēram, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus paņēmienus, būtu iespēja neatkarīgi novērtēt alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Ja šādi līdzekļi bez maksas vai par samērīgu cenu nav pieejami tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes pašas vai ar trešo personu starpniecību spēj šādas rokasgrāmatas vai paņēmienus darīt pieejamus. Trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju un/vai elektronisko komunikāciju tīkla nodrošinātāju publiskoto informāciju nolūkā pārdot vai darīt pieejamas šādas interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzīgus paņēmienus.	„2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina salīdzināmas informācijas sniegšanu, lai lietotājiem un patērētājiem, piemēram, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus paņēmienus, būtu iespēja neatkarīgi novērtēt alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas.”;

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.e apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21. pants – 3. punkts – ievaddaļa


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1e) direktīvas 21. panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzņēmumiem, kas nodrošina publisko elektronisko komunikāciju tīklu un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, inter alia uzlikt pienākumu:	„3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes uzņēmumiem, kas nodrošina publisko elektronisko komunikāciju tīklu un/vai publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, inter alia uzliek pienākumu:”;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.f apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.f) direktīvā iekļauj šādu pantu:
	21.a pants
	Patēriņa kontrole
	1. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju brīvi izvēlēties un bez maksas saņemt informāciju par dažādu elektronisko sakaru pakalpojumu uzkrāto patēriņu. Šāda iespēja garantē, ka bez galalietotāja skaidras piekrišanas uzkrātie izdevumi par pakalpojumu izmantošanu noteiktā laikposmā nepārsniedz galalietotāja noteiktu finanšu ierobežojumu.
	2. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji garantē, ka galalietotājam tiek nosūtīts atbilstīgs paziņojums tad, kad pakalpojumu patēriņš sasniedzis 80 % no finanšu apjoma ierobežojuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu. Pēc finanšu ierobežojuma sasniegšanas galalietotāji var turpināt saņemt zvanus un SMS īsziņas un sazināties ar dienestiem, kam ir bezmaksas tālruņa numuri, un neatliekamās palīdzības dienestiem, bez maksas zvanot uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 līdz līgumā paredzētā rēķina apmaksas termiņa beigām.
	3. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji galalietotājiem piedāvā iespēju brīvi un bez maksas saņemt detalizētus rēķinus.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 1.g apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2002/22/EK

21.b pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.g) direktīvā iekļauj šādu pantu: 21.b pants
	Līguma izbeigšana
	1. To līgumu minimālais termiņš, kuri noslēgti starp patērētājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, nav ilgāks par 24 mēnešiem. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji piedāvā galalietotājiem iespēju noslēgt līgumu, kura maksimālais termiņš ir 12 mēneši.
	2. Ja kopš līgums noslēgšanas pagājuši seši mēneši vai ilgāks laiks, patērētājiem un citiem galalietotājiem, ja vien tie nav vienojušies citādi, ir tiesības izbeigt līgumu, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš. Par to kompensācija nepienākas, taču atlīdzina tādu subsidētu iekārtu atlikušo vērtību, kas līgumā par tādām noteiktas līguma noslēgšanas brīdī un proporcionāli laikam atmaksā pārējos īpašos piedāvājumus, kuri par tādiem noteikti līguma noslēgšanas brīdī. Ne vēlāk kā brīdī, kad veikts kompensācijas maksājums, sakaru nodrošinātājs bez maksas atceļ visus ierobežojumus attiecībā uz galiekārtu izmantošanu citos tīklos.
	3. Saņemot paziņojumu par publisko elektronisko sakaru nodrošinātāja ierosinātām izmaiņām līguma nosacījumos, galalietotājiem ir tiesības izbeigt līgumu bez pienākuma segt izmaksas, ja vien ierosinātās izmaiņas nav veiktas tikai un vienīgi galalietotāja interesēs.
	4. Jebkuru būtisku un pastāvīgu neatbilstību starp vidējo veiktspēju ātruma vai citu kvalitātes parametru ziņā un to veiktspēju, ko norādījis publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs, uzskata par veiktspējas neatbilstību, ko izmanto, nosakot galalietotāja tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Direktīva 2002/22/EK

22. un 30. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) direktīvas 20., 21., 22. un 30. pantu svītro.	2) direktīvas 22. un 30. pantu svītro.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

37. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

37. pants – Grozījumi Regulā (ES) Nr. 531/2012

svītrots

Regulu (ES) Nr. 531/2012 groza šādi:

1) regulas 1. panta 1. punktam pievieno šādu trešo daļu:

„Šo regulu piemēro viesabonēšanas pakalpojumiem, ko Savienībā sniedz tiešajiem lietotājiem, kuru iekšzemes pakalpojumu sniedzējs kādā no dalībvalstīm ir publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs.”;

2) regulas 2. panta 2. punktā pievieno šādu r) apakšpunktu:

„r) „divpusējais vai daudzpusējais viesabonēšanas līgums” ir viens vai vairāki komerclīgumi vai tehniski līgumi, ko savā starpā slēdz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji un kas ļauj virtuāli paplašināt vietējā sakaru tīkla pārklājumu un dod iespēju jebkuram viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ilgstoši sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus tādā pašā cenu līmenī, kāds noteikts to attiecīgajiem iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem.”;

3) regulas 4. pantam pievieno šādu 7. punktu:

„7. Šis pants neattiecas uz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus saskaņā ar 4.a pantu.”;

4) pievieno šādu 4.a pantu:

„4.a pants

1. Šo pantu piemēro viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri:

a) pēc noklusējuma un visās savās attiecīgajās mazumtirdzniecības paketēs, kurās ietverti regulēti viesabonēšanas pakalpojumi, piemērojamos iekšzemes pakalpojumu tarifus piemēro gan iekšzemes pakalpojumiem, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem visā Savienībā tāpat kā tad, ja regulētos viesabonēšanas pakalpojumus patērētu vietējā tīklā;

b) izmantojot savus tīklus vai divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus, kas noslēgti ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka a) apakšpunktā paredzētos noteikumus ievēro vismaz viens viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs visās dalībvalstīs.

2. Panta 1., 6. un 7. punkts neliedz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atbilstīgi saprātīgas izmantošanas kritērijam ierobežot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu. Visus saprātīgas izmantošanas kritērijus piemēro tādā veidā, lai patērētāji, kas izmanto viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja piedāvātās dažādās iekšzemes mazumtirdzniecības paketes, regulāri ceļojot pa Savienību, spētu pārliecinoši kopēt tipisko iekšzemes patēriņa modeli, kas saistīts ar attiecīgajām iekšzemes mazumtirdzniecības paketēm. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas izmanto šādu iespēju, saskaņā ar Regulas XXX/2014 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu publicē un saskaņā ar minētās regulas XXX/2014 26. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu iekļauj savos līgumos detalizētu kvantitatīvu informāciju par to, kā piemēro saprātīgas izmantošanas kritēriju, un šajā saistībā atsaucas uz attiecīgās mazumtirdzniecības paketes galvenajiem cenas, apjoma vai cita veida parametriem.

Līdz 2014. gada 31. decembrim BEREC, pirms tam apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm un ciešā sadarbībā ar Komisiju, nosaka vispārīgas pamatnostādnes par saprātīgas izmantošanas kritēriju piemērošanu mazumtirdzniecības līgumiem, kurus sagatavo šajā pantā paredzētie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji. Šādas pamatnostādnes BEREC nosaka, ņemot vērā vispārējo mērķi, kurš izklāstīts pirmajā daļā, un tajās jo īpaši ņem vērā cenu un patēriņa modeļu izmaiņas dalībvalstīs, iekšzemes cenu līmeņu konverģences pakāpi visā Savienībā, jebkādu novērojamu ietekmi, ko viesabonēšanas pakalpojumi iekšzemes cenu līmenī rada attiecībā uz šādu tarifu izmaiņām, kā arī tādu viesabonēšanas tarifu izmaiņas vairumtirdzniecības tirgū, ko piemēro nelīdzsvarotai datplūsmai starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Kompetentā valsts regulatīvā iestāde pārrauga un uzrauga saprātīgas izmantošanas kritēriju piemērošanu, maksimāli ņemot vērā BEREC vispārējās pamatnostādnes, tiklīdz tās ir pieņemtas, un nodrošina, lai netiktu piemēroti nepamatoti noteikumi.

3. Individuāli tiešie lietotāji, kam pakalpojumus sniedz šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, var pēc sava pieprasījuma izdarīt apzinātu un skaidru izvēli un atteikties no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu, kāds noteikts konkrētajā mazumtirdzniecības paketē, un tā vietā saņemt citas priekšrocības, ko piedāvā minētais pakalpojumu sniedzējs. Šādiem tiešajiem lietotājiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs atgādina par viesabonēšanas priekšrocībām, kas tādējādi tiktu zaudētas. Valstu regulatīvās iestādes jo īpaši pārrauga to, vai šajā pantā paredzētie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veic tādu uzņēmējdarbību, kas novestu pie noklusējuma režīma apiešanas.

4. Regulētas viesabonēšanas mazumtirdzniecības maksas, kas izklāstītas 8., 10. un 13. pantā, neattiecas uz viesabonēšanas pakalpojumiem, ko piedāvā šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, ciktāl maksu par šādiem pakalpojumiem nosaka pēc piemērojamajiem iekšzemes pakalpojumu tarifiem.

Ja šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro maksas, kuras atšķiras no piemērojamajiem iekšzemes pakalpojumu tarifiem par regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu tādā apmērā, kas saskaņā ar 2. punktu pārsniedz šādu pakalpojumu saprātīgu izmantošanu, vai ja individuāls tiešais lietotājs saskaņā ar 3. punktu nepārprotami atsakās no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas par iekšzemes pakalpojumu tarifu, maksas par šiem regulētajiem viesabonēšanas pakalpojumiem nepārsniedz 8., 10. un 13. pantā noteiktās viesabonēšanas mazumtirdzniecības maksas.

5. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš vēlas atsaukties uz šo pantu, nosūta BEREC birojam savu deklarāciju un visus divpusējos vai daudzpusējos līgumus, ar kuriem tas izpilda 1. punktā paredzētos nosacījumus, kā arī visas tajos veiktās izmaiņas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs paziņotajā informācijā iekļauj pierādījumu tam, ka šo paziņojumu apstiprina paziņoto divpusējo vai daudzpusējo viesabonēšanas līgumu līgumpartneri.

6. Laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, šo pantu piemēro tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a) viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nosūta BEREC birojam savu deklarāciju un visus attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus atbilstīgi 5. pantam, konkrēti atsaucoties uz šo punktu;

b) izmantojot savus tīklus vai divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus, kas noslēgti ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka c), d) un e) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti vismaz 17 dalībvalstīs, aptverot 70 % Savienības iedzīvotāju;

c) gan viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, gan visi līgumpartneri b) apakšpunkta nozīmē apņemas vēlākais no 2014. gada 1. jūlija vai no paziņošanas dienas (atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks) darīt pieejamu un aktīvi piedāvāt vismaz vienu mazumtirdzniecības paketi, kurā piedāvāta tāda tarifu izvēle, saskaņā ar kuru piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes pakalpojumiem, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem visā Savienībā tā, it kā šie regulētie viesabonēšanas pakalpojumi tiktu izmantoti vietējā sakaru tīklā;

d) gan viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, gan visi līgumpartneri b) apakšpunkta nozīmē apņemas vēlākais no 2015. gada 1. jūlija vai no paziņošanas dienas (atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks) darīt pieejamu un aktīvi piedāvāt šādu tarifu izvēli mazumtirdzniecības paketēs, kuras minētā gada 1. janvārī ir izmantojuši vismaz 50 % no attiecīgās klientu bāzes;

e) gan viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, gan visi līgumpartneri b) apakšpunkta nozīmē apņemas vēlākais no 2016. gada 1. jūlija attiecībā uz visām savām mazumtirdzniecības paketēm ievērot 1. punkta b) apakšpunktu.

Gan šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, gan visi līgumpartneri b) apakšpunkta nozīmē, izvēloties alternatīvu d) apakšpunktā minētajām saistībām, var apņemties vēlākais no 2015. gada 1. jūlija vai no paziņošanas dienas (atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks) nodrošināt, ka jebkuras viesabonēšanas papildmaksas, kas piemērotas papildus piemērojamajam iekšzemes pakalpojumu tarifam, tās dažādās mazumtirdzniecības paketēs, kopumā nepārsniedz 50 % no tām papildmaksām, kas ir piemērojamas minētajās paketēs 2015. gada 1. janvārī, neatkarīgi no tā, vai šādas papildmaksas aprēķina, pamatojoties uz viesabonēšanas vienībām (piemēram, balss minūtes vai megabaiti), periodiem (piemēram, dienas vai nedēļas) vai jebkādiem citiem līdzekļiem vai to kombināciju. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas šis punkts, valsts regulatīvajai iestādei apliecina atbilstību prasībai par 50 % samazinājumu un sniedz visus vajadzīgos pierādījumus, kuri tiem pieprasīti.

Ja šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu nosūta BEREC birojam savu deklarāciju un visus attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos līgumus, un tādējādi tam ir piemērojams šis punkts, tad vismaz līdz 2018. gada 1. jūlijam gan paziņojumu sniedzošajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, gan visiem līgumpartneriem b) apakšpunkta nozīmē jāievēro savas attiecīgās saistības saskaņā ar pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktu, tostarp jebkuras saistības, kas ir alternatīvas minētās daļas d) apakšpunktā paredzētajām saistībām.

7. Laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, šo pantu piemēro tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

b) izmantojot savus tīklus vai divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus, kas noslēgti ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka vēlākais no 2014. gada 1. jūlija vai no paziņošanas dienas (atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks) 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti vismaz 10 dalībvalstīs, aptverot 30 % Savienības iedzīvotāju;

c) izmantojot savus tīklus vai divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus, kas noslēgti ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka vēlākais no 2015. gada 1. jūlija vai no paziņošanas dienas (atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks) 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti vismaz 14 dalībvalstīs, aptverot 50 % Savienības iedzīvotāju;

c) izmantojot savus tīklus vai divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus, kas noslēgti ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka vēlākais no 2016. gada 1. jūlija 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti vismaz 17 dalībvalstīs, aptverot 70 % Savienības iedzīvotāju.

Ja šajā pantā paredzētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu nosūta BEREC birojam savu deklarāciju un visus attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos līgumus un tādējādi tam ir piemērojams šis punkts, tad vismaz līdz 2018. gada 1. jūlijam gan paziņojumu sniedzošajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, gan visiem līgumpartneriem b) apakšpunkta nozīmē jāievēro savas attiecīgās saistības, lai panāktu atbilstību pirmā punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

8. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji godprātīgi apspriež pasākumus nolūkā ieviest divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus ar taisnīgiem un pamatotiem noteikumiem, ņemot vērā mērķi, kam atbilstīgi šādiem ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem noslēgtiem līgumiem jāļauj virtuāli paplašināt vietējā sakaru tīkla pārklājumu un visiem šajā pantā paredzētajiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem ilgtspējīgi sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus tādā pašā cenu līmenī, kāds ir to attiecīgajiem iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem.

9. Atkāpjoties no 1. punkta, pēc 2016. gada 1. jūlija šo pantu piemēro šajā pantā paredzētajiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ja šie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji apliecina, ka ir centušies godprātīgi izveidot vai paplašināt divpusējos vai daudzpusējos viesabonēšanas līgumus, pamatojoties uz taisnīgiem un pamatotiem noteikumiem visās dalībvalstīs, kurās tie pagaidām nav izpildījuši 1. punkta prasības, un nav spējuši nodrošināt divpusējo vai daudzpusējo viesabonēšanas līgumu ar citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem vienā vai vairākās dalībvalstīs, ar nosacījumu, ka tās atbilst 6. punkta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam par minimālo tīkla pārklājumu un visiem citiem attiecīgajiem šā panta noteikumiem. Šādos gadījumos šajā pantā paredzētie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji arī turpmāk cenšas ieviest saprātīgus noteikumus par viesabonēšanas līgumu noslēgšanu ar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju no jebkuras nepārstāvētās dalībvalsts.

10. Ja alternatīvam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jau ir piešķirta piekļuve iekšzemes pakalpojumu sniedzēja klientiem saskaņā ar 4. panta 1. punktu un veikti vajadzīgie ieguldījumi, kas ļautu piedāvāt šiem klientiem savus pakalpojumus, šādam iekšzemes pakalpojumu sniedzējam trīs gadu pārejas periodā 4. panta 7. punktu nepiemēro. Pārejas periods neskar nepieciešamību ievērot garāku līguma termiņu, par kuru panākta vienošanās ar alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju.

11. Šis pants neskar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu divpusējiem un daudzpusējiem viesabonēšanas līgumiem.”;

5) regulas 8. panta 2. punktu groza šādi:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„2. No 2013. gada 1. jūlija balss zvanu Eiropas tarifa mazumtirdzniecības maksa (bez PVN), kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt savam viesabonentam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, drīkst būt katram viesabonēšanas zvanam atšķirīga, bet nepārsniedz EUR 0,24 par minūti par jebkuru veikto zvanu vai EUR 0,07 par minūti par jebkuru saņemto zvanu. Maksimālo mazumtirdzniecības maksu par veiktajiem zvaniem 2014. gada 1. jūlijā samazina līdz EUR 0,19. No 2014. gada 1. jūlija viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji saviem viesabonentiem nenosaka nekādu maksu par saņemtajiem zvaniem, bet šis noteikums neattiecas uz pasākumiem, kas veikti, lai novērstu netipisku vai krāpniecisku izmantošanu. Neskarot 19. pantu, šīs maksimālās mazumtirdzniecības maksas balss zvanu Eiropas tarifam paliek spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.”;

b) trešo daļu aizstāj ar šādu:

„Katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro saviem viesabonentiem maksu par visiem nodrošinātajiem regulētiem viesabonēšanas zvaniem, uz kuriem attiecas balss zvanu Eiropas tarifs, aprēķinot maksu par sekundi.”;

6) 14. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

„1.a Ja regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu ierobežo atsauce uz saprātīgas izmantošanas kritēriju saskaņā ar 4.a panta 2. punktu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji brīdina viesabonentus, ja viesabonēšanas zvanu vai SMS īsziņu izmantošana ir sasniegusi saprātīgas izmantošanas robežu, un vienlaikus sniedz viesabonentiem individualizēto cenu pamatinformāciju par viesabonēšanas maksām, kuras piemēro par tādu balss zvanu veikšanu vai SMS īsziņu nosūtīšanu, kas pārsniedz iekšzemes pakalpojumu tarifu vai tarifu paketi saskaņā ar šā panta 1. punkta otro, ceturto un piekto daļu.”;

7) regulas 15. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

„2.a Ja regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu par piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu ierobežo atsauce uz saprātīgas izmantošanas kritēriju saskaņā ar 4.a panta 2. punktu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji brīdina viesabonentus, ja datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošana ir sasniegusi saprātīgas izmantošanas robežu, un vienlaikus sniedz viesabonentiem individualizēto cenu pamatinformāciju par viesabonēšanas maksām, kuras piemēro par tādu datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, kas pārsniedz iekšzemes pakalpojumu tarifu vai tarifu paketi saskaņā ar šā panta 2. punktu. Šā panta 3. punktu piemēro datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus izmantojot, tiek pārsniegti iekšzemes pakalpojumu tarifi vai 4.a panta 2. punktā minētās tarifu paketes.”;

8) regulas 19. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu groza šādi:

i) pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„Komisija pārskata šīs regulas darbību un pēc sabiedriskās apspriešanas vēlākais 2016. gada 31. decembrī ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

ii) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„g) kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu un 4.a pantā minētā alternatīvā režīma īstenošanu ir gūti rezultāti, attīstot konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū tā, lai viesabonēšanas un iekšzemes tarifi būtiski neatšķirtos;”;

iii) pievieno šādu i) punktu:

„i) ja vispār šāda ietekme ir – kādā mērā iekšzemes mazumtirdzniecības cenas acīmredzami ietekmē tas, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes pakalpojumiem, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem visā Savienībā.";

b) panta 2. punktu groza šādi:

i) pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„Ja no ziņojuma izriet, ka tarifu izvēles, kurās iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, katrā dalībvalstī vismaz viens viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nav ieviesis visās mazumtirdzniecības paketēs, kas atbilst saprātīgas izmantošanas kritērijam, vai ja alternatīvie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nav panākuši, ka būtiski izlīdzināti mazumtirdzniecības viesabonēšanas tarifi ir viegli pieejami klientiem visā Savienības teritorijā, Komisija līdz tam pašam datumam iesniedz atbilstīgus priekšlikumus Eiropas Parlamentā un Padomē, lai atrisinātu šādu situāciju un nodrošinātu, ka valsts un viesabonēšanas tarifi iekšējā tirgū neatšķiras.”;

ii) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„d) mainīt termiņu vai samazināt 7., 9. un

12. pantā paredzēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu apjomu, lai nostiprinātu visu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju spēju savās attiecīgajās mazumtirdzniecības paketēs atbilstīgi saprātīgas izmantošanas kritērijam padarīt pieejamas tarifu izvēles, kurās piemērojamo iekšzemes pakalpojumu tarifu piemēro gan iekšzemes, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, tāpat kā tad, ja regulētos viesabonēšanas pakalpojumus patērētu vietējā tīklā.”

Pamatojums

Regulas (EK) Nr. 531/2012 grozījumi šobrīd ievērojami ietekmētu pakalpojumu piedāvātāju plānošanas un tiesisko drošību. Katrā ziņā ir nepieciešams sagaidīt Komisijas vērtējumu saistībā ar regulas darbību, kā to paredz šīs regulas 19. pants.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas vienotais elektronisko sakaru tirgus
Atsauces	COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 12.9.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 12.9.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Marielle Gallo 4.11.2013
Izskatīšana komitejā	25.11.2013	16.12.2013
Pieņemšanas datums	21.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	11 10 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eva Lichtenberger, Angelika Niebler, Axel Voss

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (23.1.2014)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinumu sagatavoja: Petra Kammerevert

ĪSS PAMATOJUMS

Radiofrekvenču spektra, tīkla infrastruktūras un tīkla neitralitātes ziņā priekšlikums būtiski ietekmē piekļuvi saturam, vārda, informācijas un preses brīvību, kā arī kultūras un plašsaziņas līdzekļu daudzveidību kopumā.

Ņemot vērā pēdējās telekomunikāciju tiesību aktu paketes ieviešanu dalībvalstīs, priekšlikums ir pāragrs, un tajā nav ņemti vērā Komisijas izveidotās ekspertu grupas par radiofrekvenču spektru vēl sagatavošanā esošie secinājumi.

Priekšlikums neatrisina pamatproblēmu –– nenodrošina motivāciju, lai veiktu pietiekamus ieguldījumus, kas nepieciešami stabilai tīkla infrastruktūrai. Nav pieņemami šo jautājumu mēģināt risināt, atkārtoti mainot radiofrekvenču spektra noteikumus par sliktu radio un bezvadu produktiem un turklāt novirzot dalībvalstu kompetences uz Savienības līmeni.

Radiofrekvences ir sabiedriskais labums, kas nepieciešams sabiedrisku, kultūras, sociālu un tautsaimniecisku uzdevumu īstenošanai. 2009. gadā pārskatot telekomunikāciju tiesību aktus, Komisijai tika noteikts pienākums pienācīgi un vienādā mērā ievērot šos aspektus frekvenču spektra pārvaldībā. Tādēļ telekomunikāciju paketes prasības jebkurā gadījumā veido pamatu radiofrekvenču politikas nostādnēm Eiropas Savienībā. Šajā priekšlikumā minētais pamatnoteikums nemaz nav ņemts vērā.

Radiofrekvenču spektrs kalpo plašu sabiedrības interešu apmierināšanai dalībvalstīs. Šajā sakarībā jāņem vērā dalībvalstu un reģionālo īpatnību daudzveidība. Tādēļ dalībvalstīm joprojām jābūt iespējai organizēt savu radiofrekvenču spektru. Līdzās zemes radiosakariem tas atteicas arī uz kultūras un radošajām nozarēm.

Jaunas tiesiskās normas nedrīkst traucēt dažādu frekvenču spektra lietotāju sāktajām diskusijām par efektivitātes uzlabošanu, kopējas izmantošanas koncepciju izstrādi un jauniem, noturīgākas darbības termināliem.

Internets piedāvā milzīgu potenciālu sabiedrības un ekonomikas attīstībai. Galvenā nozīme šajā jomā ir šī plašsaziņas līdzekļa brīvam un atvērtam raksturam, pilnībā darboties spējīgai un ļoti efektīvai sistēmai, kā arī iekļaujošai tīkla struktūrai, kas visām iedzīvotāju grupām un tirgus dalībniekiem sniedz nediskriminējošu piekļuvi visa veida saturam un iespējas aktīvi līdzdarboties. Tiesiski nodrošināta tīkla neitralitāte ir pamatnosacījums šāda potenciāla izmantošanai un priekšnosacījums daudzveidības un plurālisma nodrošināšanai. Interneta atvērtās un nediskriminējošās būtības dēļ tas ir sevi pierādījis kā sabiedrības un ekonomikas attīstības inovāciju dzinējspēks. Tīkla neitralitāte ir obligāts priekšnosacījums saziņas iespēju vienlīdzībai, saziņas un informācijas brīvības nodrošināšanai, kā arī kultūras daudzveidībai, vārda brīvībai un viedokļu dažādībai plašsaziņas līdzekļos. Tādēļ tīkla neitralitāte un atvērtība ir sabiedriskais labums, kas jāsargā un jāsaglabā, un to nedrīkst pakļaut vienīgi tirgus noteikumiem.

Tādēļ priekšnoteikums ir vispārēja vienlīdzība visu to datu pakešu apstrādē, kuras nedrīkst diskriminēt to satura, pakalpojuma, lietojumprogrammas, izcelsmes vai mērķa dēļ. Jānovērš satura, pakalpojumu vai lietojumprogrammu palēnināšana, pasliktināšana vai bloķēšana, un ir jāizslēdz iespēja, ka tīkla operatori veic satura pārbaudes. Komisijas priekšlikumā ierosinātā tīkla neitralitāte („lite”) minēto grupas principu gandrīz neņem vērā –– tās ieviešana nozīmētu tīkla neitralitātes beigas un divu līmeņu internetu.

Specializētie vai pārvaldītie pakalpojumi var pastāvēt paralēli internetam, ja vien tie ir pilnībā nodalīti, to neietekmē atvērtības ziņā un katram ir iespēja internetā pieslēgties tehniskajiem sasniegumiem atbilstošas kvalitātes pakalpojumiem. Specializētos pakalpojumus nedrīkst veidot tā, ka no tā cieš atvērto tīklu turpmākā attīstība, tādēļ to izveide un darbība stingi jākontrolē.

Vispārējs aizliegums jānosaka satura bloķēšanai atvērtajā tīklā. Pat saistībā ar smagiem noziegumiem sekmīgi tiek izmantota paziņošanas un izņemšanas no aprites procedūra.

Komisijas priekšlikumi pieļauj satura diskriminēšanu un datu plūsmu prioritizēšanu, un tas ir pretrunā vispārējai sapratnei par tīkla neitralitāti. Rodas bažas, ka konkurence elektronisko sakaru tirgos samazināsies, un tam jebkurā gadījumā būs negatīva ietekme uz plašsaziņas līdzekļu un viedokļu daudzveidību Eiropā.

Izraudzītās tiesiskās formas dēļ regulai daudzviet trūkst pietiekamas normatīvās skaidrības.

Būtu ļoti ieteicams Komisijai atsaukt šo priekšlikumu un ar parasto konsultāciju procedūru rosināt pienācīgas diskusijas, lai, pamatojoties uz tām, izstrādātu līdzsvarotu priekšlikumu elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidei.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums


Regulas priekšlikums	Grozījums
(3) Viengabalainā elektronisko sakaru vienotajā tirgū būtu jāsniedz brīvība nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus katram klientam Savienībā un tiesības katram galalietotājam izvēlēties labāko tirgū pieejamo piedāvājumu, un tirgu sadrumstalotībai valstu robežu dēļ nevajadzētu tās kavēt. Šādu sadrumstalotību nevar pilnībā novērst ar spēkā esošo tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā, ko raksturo drīzāk valstu, nevis Savienības mēroga vispārējo atļauju izsniegšanas režīms, valstu frekvenču spektra piešķiršanas shēmas, dažādās dalībvalstīs elektronisko sakaru nodrošinātājiem pieejamie atšķirīgie piekļuves produkti un dažādi noteikumu kopumi, ko piemēro klientiem atkarā no nozares. Daudzos gadījumos Savienības noteikumi tikai nosaka pamatscenāriju, un dalībvalstīs tie bieži vien ir ieviesti atšķirīgi.	(3) Viengabalainā elektronisko sakaru vienotajā tirgū būtu jāsniedz iespēja ikvienam piekļūt elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem Savienībā, brīvība tos nodrošināt un tiesības katram galalietotājam izvēlēties labāko tirgū pieejamo piedāvājumu, ko būtu jānosaka godīgai konkurencei tirgū, un tirgu sadrumstalotībai valstu robežu dēļ nevajadzētu to kavēt.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(6) Šīs regulas mērķis ir izveidot elektronisko sakaru vienoto tirgu, rīkojoties trijos plašos savstarpēji saistītos virzienos. Pirmkārt, tai būtu jānodrošina brīvība sniegt pārrobežu elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus dažādās dalībvalstīs, balstoties uz Eiropas vienotas atļaujas koncepciju, kas rada nosacījumus satura un konkrētu nozaru tiesiskā regulējuma ieviešanas lielākas saskaņotības un paredzamības nodrošināšanai visā Savienībā. Otrkārt, ir nepieciešams ar līdzīgākiem noteikumiem un nosacījumiem sniegt piekļuvi būtiskiem resursiem, kas nepieciešami elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanai ne tikai bezvadu platjoslas sakariem, kuriem svarīgs ir licencēts un nelicencēts frekvenču spektrs, bet arī fiksētas līnijas savienojamībai. Treškārt, lai saskaņotu uzņēmējdarbības apstākļus un veidotu iedzīvotāju uzticību digitalizācijas jomā, ar šo regulu būtu jāsaskaņo noteikumi par galalietotāju, jo īpaši patērētāju, aizsardzību. Tas ietver noteikumus attiecībā uz nediskrimināciju, līguma informāciju, līguma izbeigšanu un maiņu, papildu noteikumiem attiecībā uz tīkla neitralitātes, nediskriminējošas piekļuves tiešsaistes saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem nodrošināšanu un datplūsmas pārvaldību, kas ne tikai aizsargā galalietotājus, bet vienlaikus garantē ilgstošu interneta ekosistēmas kā inovāciju virzītājspēka funkcionēšanu. Turklāt turpmākām reformām viesabonēšanas jomā būtu jārada galalietotājiem pārliecība, ka, ceļojot Savienībā, viņi varēs saglabāt savienojamību, un ar laiku būtu jākļūst par cenu un citu nosacījumu tuvināšanas veicinātājām Savienībā.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(17) Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais labums, un šo frekvenču resursi ir ārkārtīgi ierobežoti. Bez tā nav iespējams iztikt, īstenojot dažādus uzdevumus sabiedriskajā, kultūras, sociālajā un ekonomikas jomā saistībā ar publisku piekļuvi informācijai, tiesībām brīvi paust uzskatus, viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, un tas būtu jāņem vērā. 2009. gadā pārskatot telekomunikāciju tiesību aktus, Komisijai tika noteikts pienākums pienācīgi un vienādā mērā ievērot šos aspektus frekvenču spektra pārvaldībā. Līdz ar to telekomunikāciju paketes prasības jebkurā gadījumā veido pamatu radiofrekvenču politikas nostādnēm Eiropas Savienībā. Tādēļ arī nākotnē jānodrošina, ka šis regulējums attiecas uz radiofrekvenču politiku un tajā pilnībā tiek ņemti vērā šajā regulējumā paredzētie pamatprincipi. Saskaņā ar RSPP 6. panta 5. punktu Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ir vajadzīgi pasākumi, lai saskaņotu papildu frekvenču joslas.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(18) Pārskatot ES telesakaru tiesību aktu kopumu 2009. gadā, ir noteikti spektra pārvaldības principi. Radiofrekvenču spektrs kalpo dažādu sabiedrības interešu apmierināšanai dalībvalstīs. Turklāt pastāv ļoti daudz valsts un reģionālā līmeņa īpatnību, kas jāņem vērā. Tādēļ dalībvalstīm būtu arī jāsaglabā tiesības pieņemt pasākumus, lai organizētu un pārvaldītu savu radiofrekvenču spektru, kas nepieciešams īpašu kultūras, sabiedrisko un audiovizuālo uzdevumu īstenošanai. Līdzās zemes radiosakariem un kultūras un radošajām nozarēm šajā jomā ietilpst arī sabiedriskā kārtība, drošība un aizsardzība. Tāpēc rīcībai Savienības līmenī attiecībā uz noteiktiem radiofrekvenču spektra piešķiršanas aspektiem arī turpmāk jāatbalsta dinamiska pieeja spektra pārvaldībai, atzīstot dalībvalstu kompetenci šajā jomā un ievērojot katras dalībvalsts politiku kultūras, audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā. Ja rodas konflikti starp dalībvalstīm frekvenču izmantošanas jomā, Komisija koordinē, papildina un sniedz atbalstu ES dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(20) Lietošanas tiesību koordinācija un saskaņotība attiecībā uz radiofrekvenču spektru būtu jāuzlabo joslām, kuras ir saskaņotas attiecībā uz bezvadu fiksētajiem, nomādiskajiem un mobilajiem platjoslas sakariem. Tas ietver joslas, kas noteiktas Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) līmenī attiecībā uz Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) progresīvajām sistēmām, kā arī joslām, ko izmanto vietējie radiotīkli (RLAN), piemēram, 2,4 GHz un 5 GHz. Tam būtu jāattiecas arī uz joslām, kuras nākotnē iespējams saskaņot attiecībā uz bezvadu platjoslas sakariem saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK.

Pamatojums

Detalizētāku skaidrojumu var pārprast, jo var šķist, ka Direktīvā 2002/21/EK (pamatdirektīva) minētā koplēmuma procedūra nav nepieciešama. Tas, kuras joslas ir jāiekļauj koordinētā radiofrekvenču spektrā, nenoliedzami ir politisks lēmums, nevis tehnisks ieviešanas pasākums.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

24. apsvērums


Regulas priekšlikums	Grozījums
(24) Kas attiecas uz citiem galvenajiem būtiskajiem nosacījumiem, ko iespējams pievienot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām attiecībā uz bezvadu platjoslu, šajā regulā noteikto regulatīvo principu un kritēriju vienveidīga piemērošana, ko veic atsevišķas dalībvalstis, būtu vēlama saskaņā ar koordinācijas mehānismu, ar kuru Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iespēja dot atsauksmes, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir lietošanas tiesības, un ar kuru Komisijai ir iespēja, ņemot vērā dalībvalstu viedokli, novērst jebkura tāda priekšlikuma īstenošanu, kurš neatbilst Savienības tiesību aktiem.	(24) Kas attiecas uz citiem galvenajiem būtiskajiem nosacījumiem, ko iespējams pievienot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām attiecībā uz bezvadu platjoslu, šajā regulā noteikto regulatīvo principu un kritēriju vienveidīga piemērošana, ko veic atsevišķas dalībvalstis, būtu vēlama saskaņā ar koordinācijas mehānismu, ar kuru Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iespēja dot atsauksmes, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir lietošanas tiesības.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

svītrots

Pamatojums

„Galalietotāji” un „patērētāji” ir pēc būtības atšķirīgi jēdzieni. Iespējamās novirzes no neskaidri definētiem apzīmējumiem šajā regulā rada papildu juridiskās neskaidrības.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(45) Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas.

(45) Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem. Savienības līmenī tiesiski ir jāgarantē vispārēja vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret datu pakešu nosūtīšanu neatkarīgi no to satura, pakalpojuma, lietojumprogrammas, izcelsmes vai mērķa, lai tādējādi pastāvīgi garantētu, ka katram interneta pakalpojumu lietotājam internetā ir vispārēja atvērta pieeja visu veidu saturam, pakalpojumiem vai lietojumprogrammām vai arī viņš var šādu pieeju piedāvāt atbilstoši neitralitātes principam. Piekļuves tīklu operatoriem noteikts vispārējs pienākums attiecībā uz datu pakešu nosūtīšanu, kas paredz nodrošināt lietotājiem pienācīgas kvalitātes, kas atbilst tehnikas sasniegumiem, pārraides pakalpojumus neatkarīgi no datu izcelsmes un mērķa vai nosūtāmā satura, pakalpojuma un lietojuprogrammas. Interneta brīva pieejamība un nediskriminējošais raksturs ir galvenais inovācijas, plašsaziņas līdzekļu brīvības un viedokļu dažādības un kultūru daudzveidības, kā arī ekonomikas efektivitātes dzinējspēks. Šāds raksturojums kalpo tam, lai nodrošinātu viedokļu, plašsaziņas līdzekļu un kultūras brīvību un daudzveidību. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina konkrētu saturu, pakalpojumus vai atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences parāda, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi attiecībā uz neitralitātes principa iekļaušanu tiesību aktos, lai uzturētu atvērto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi. Citu produktu un pakalpojumu izstrāde nedrīkst traucēt atvērtā interneta darbību, kas notiek saskaņā ar labāko centienu principu.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(46) Galalietotāju brīvība piekļūt informācijai un leģitīmam saturam un tos izplatīt, izmantot lietojumprogrammas un pēc savas izvēles izmantot pakalpojumus tiek respektēta Savienības un valstu saskanīgajos tiesību aktos. Šī regula nosaka jebkuru ierobežojumu robežas attiecībā uz publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, brīvību, Šī regula nosaka jebkuru ierobežojumu robežas attiecībā uz publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, brīvību, bet neietekmē citus Savienības tiesību aktus, tostarp autortiesību noteikumus un Direktīvu 2000/31/EK.

(46) Galalietotāju tiesības piekļūt informācijai un saturam un tos izplatīt, izmantot lietojumprogrammas un pēc savas izvēles izmantot pakalpojumus tiek respektēta Savienības un valstu saskanīgajos tiesību aktos.

Pamatojums

Pietiek ar norādi uz Savienības un dalībvalstu tiesībām. Detalizētāka norāde varētu radīt pārpratumus interpretācijā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(47) Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji nedrīkst dzēst, bloķēt, palēnināt, pasliktināt vai prioritizēt noteiktu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to veidus, izņemot šajā regulā skaidri noteiktu un katrā atsevišķā gadījumā pamatotu, saprātīgu datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanu. Šādiem pasākumiem jābūt pārredzamiem, obligātiem un samērīgiem. Tos var uzskatīt par samērīgiem tikai tad, ja pret līdzvērtīgām datplūsmām ir vienāda attieksme. Ir jāaizliedz jebkāda veida satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu diskriminēšana, ko īsteno, nosakot cenu vai paredzot diskriminējošus nosacījumus attiecībā uz datplūsmas ātrumu un apjomu.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(48) Būtu jāuzskata, ka uz apjomu balstīti tarifi ir saderīgi ar atklāta interneta principu, ciktāl tie ļauj galalietotājiem atbilstoši normālam datu patēriņam izvēlēties tarifu, pamatojoties uz pārskatāmu informāciju par šādas izvēles nosacījumiem un sekām. Vienlaikus šādiem tarifiem būtu jāļauj publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem labāk pielāgot tīkla jaudas gaidāmajiem datu apjomiem. Ir būtiski, ka galalietotāji ir pilnībā informēti, pirms tie piekrīt jebkādiem datu apjoma vai ātruma ierobežojumiem un piemērojamiem tarifiem, ka tie var nepārtraukti pārraudzīt savu patēriņu un pēc vēlēšanās viegli iegūt pieejamo datu apjomu paplašinājumu un ka interneta datplūsmas apjoma ierobežojumus piemēro nediskriminējošā veidā, neatkarīgi no datu sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas saskaņā ar neitralitātes principu.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(49) Pastāv arī galalietotāju pieprasījums pēc pakalpojumiem un lietojumprogrammām, kam nepieciešams augstāks to pakalpojumu kvalitātes līmenis, ko sniedz publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, vai satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātāji. Šādi pakalpojumi cita starpā var ietvert pārraidi, izmantojot interneta protokolu (IP-TV), videokonferences, spēles un noteiktas lietojumprogrammas veselības jomā. Tāpēc galalietotājiem vajadzētu būt nodrošinātai brīvībai slēgt brīvprātīgus līgumus par paaugstinātas kvalitātes specializētiem pakalpojumiem ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vai arī satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātājiem. Ja minētie līgumi tiek slēgti ar internetpiekļuves pakalpojumu nodrošinātāju, šis pakalpojumu nodrošinātājs garantē, ka augstāka kvalitāte nekaitē internetpiekļuves pakalpojumu darbībai, pieejamībai cenas ziņā vai kvalitātei un neierobežo tīkla neitralitāti. Tomēr specializētos pakalpojumus turpmāk nevajadzētu uzskatīt par izņēmumu un nevajadzētu tirgot vai plaši izmantot kā internetpiekļuves pakalpojuma aizstājēju.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(50) Turklāt pastāv satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāju pieprasījums attiecībā uz pārraides pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz kvalitātes rādītājiem. Specializēto pakalpojumu nodrošināšanai slēgtos tīklos ir nepieciešams, ka satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātāji var vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem par šādiem īpašiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem ierobežotai lietotāju grupai. Ir paredzams, ka tas varētu būt vajadzīgs tādu jaunu pakalpojumu attīstībai kā iekārtu saziņas (M2M) sakari. Specializētie pakalpojumi nedrīkst ietekmēt atvērto internetpiekļuves pakalpojumu kvalitāti, un tos nedrīkst tirgot vai izmantot kā interneta aizstājējus. Tie ir pieļaujami tikai tad, ja pastāv tehniski un materiāli pamatota nepieciešamība, kas dominē pār ekonomiskajām interesēm, lai īpašā kvalitātē varētu piedāvāt kritiskas reāllaika lietojumprogrammas. Ja specializētos pakalpojumus piedāvā vai tirgo piekļuves tīkla operatori, tiem ir pienākums vienlaicīgi piedāvāt arī atvērtā internetpiekļuves pakalpojumu atbilstoši tīkla neitralitātes pamatprincipam un saskaņā ar 45. apsvērumu, un šādi specializētie pakalpojumi nedrīkst ietekmēt atvērto internetpiekļuves pakalpojumu kvalitāti. Labāko centienu princips attiecas uz visiem atvērtiem interneta pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(51) Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka galalietotāji var efektīvi izmantot šo iespēju lietot piekļuvi atvērtajam internetam. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpiemēro uzraudzības un ziņošanas pienākums, un tām būtu jānodrošina publisko elektronisko sakaru nodrošinātāju atbilstība un tādu augstas kvalitātes nediskriminējošu internetpiekļuves pakalpojumu pieejamība, kurus būtiski nepasliktina specializētie pakalpojumi. Valsts regulatīvās iestādes ievieš viennozīmīgus un skaidri saprotamus paziņošanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus galalietotājiem, kuri saskārušies ar tiešsaistes satura, pakalpojumu vai lietojumprogrammu diskriminēšanu, ierobežošanu vai traucējumiem. Iespējamās internetpiekļuves vispārējo traucējumu novērtējumā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā tādus kvalitātes parametrus kā laika grafika un uzticamības parametrus (latentums, vibrācija, paketes pazaudēšana), tīkla sastrēgumu mērogs un ietekme, faktiskais ātrums pretstatā reklamētajam ātrumam, internetpiekļuves pakalpojuma sniegums salīdzinājumā ar specializētajiem pakalpojumiem un kvalitāte galalietotāju uztverē. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām noteikt obligātās pakalpojumu kvalitātes prasības visiem vai atsevišķiem publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu vispārējus internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes traucējumus/pasliktināšanos.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

68. apsvērums

Regulas priekšlikums

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

ea) lai nodrošinātu, ka attiecībā uz visu interneta datplūsmu ir vienlīdzīga, nediskriminējoša vai neierobežojoša attieksme bez traucējumiem neatkarīgi no datu sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas;

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

2. pants – 8. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

8) „harmonizēts radiofrekvenču spektrs bezvadu platjoslas sakariem” ir radiofrekvenču spektrs, kura pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumi ir harmonizēti Savienības līmenī, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK, un kuru izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav apraides pakalpojumi;

8) „harmonizēts radiofrekvenču spektrs bezvadu platjoslas sakariem” ir radiofrekvenču spektrs, kura pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumi ir harmonizēti Savienības līmenī saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK noteikumiem un procedūrām un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK27, un kuru izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav apraides pakalpojumi;

__________________

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

2. pants – 11.a punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

11a) „labāko centienu princips” ir prasība nodrošināt, lai datu nosūtīšanas pieprasījumi tiek izpildīti to saņemšanas kārtībā, pēc iespējas ātri un neatkarīgi no to satura, pakalpojuma, izmantojuma, izcelsmes vai mērķa;

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

2. pants – 12. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

2. pants – 12.a punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

12a) „pamatota datu plūsmas pārvaldība” ir datu plūsmas pārvaldība, atkāpjoties no labāko centienu principa piemērošanas, kura ir pieļaujama tehniski pamatotos gadījumos un kura atbilst vispārējiem nepieciešamības, pamatotības, efektivitātes nodrošināšanas, nediskriminēšanas un pārredzamības pamatnoteikumiem, kā arī citiem šajā regulā minētiem noteikumiem;

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

2. pants – 12.b punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

12b) „tīkla neitralitāte” ir princips, kas paredz, ka visa interneta datplūsma tiek apstrādāta vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas;

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

2. pants – 14. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

14) „atvērts internetpiekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina interneta savienojamību un tādējādi gandrīz visu internetam pieslēgto punktu savienojamību neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas. Dalībvalstis nosaka atbilstošus obligātos pakalpojumu kvalitātes standartus atvērtiem internetpiekļuves pakalpojumiem, kurus pastāvīgi pieskaņo tehnoloģiskajai attīstībai. Atvērts interneta piekļuves pakalpojums dod galalietotājiem iespēju izmantot visas interneta lietojumprogrammas saskaņā ar labāko centienu principu. Vienīgais izņēmums ir samērīga, pamatota datu plūsmas pārvaldība, kas pieļaujama gadījumos, kad tās piemērošanai ir skaidri noteikti priekšnoteikumi;

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants – 15. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

15) „specializētais pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums vai jebkāds cits pakalpojums, kurš jo īpaši ir balstīts uz interneta protokolu un kuru piedāvā un nodrošina tikai slēgtos, stingri kontrolētos elektroniskos sakaru tīklos, un šādu pakalpojumu netirgo un nelieto kā interneta aizstājēju, un tas satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu ziņā nav funkcionāli identisks atvērtam internetam. Specializētais pakalpojums ir pieļaujams tikai tad, ja pastāv tehniski un materiāli pamatota nepieciešamība, kas dominē pār ekonomiskajām interesēm, lai īpašā, nodrošinātā kvalitātē varētu piedāvāt kritiskas vai īpaši drošas reāllaika lietojumprogrammas. Tam raksturīgi skaidri noteikti un garantēti, atbilstoši pakalpojumam pieskaņoti kvalitātes parametri, kas veido pamatu visaptverošai pārvaldībai –– sākot no specializēto pakalpojumu nodrošinātāja līdz abonenta līguma slēgšanai. Specializēto pakalpojumu nedrīkst attiecināt tikai uz vienu, pakalpojuma nodrošinātāja kontrolētu pieslēgšanas punktu;

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

1. Šī iedaļa attiecas uz harmonizētu radiofrekvenču spektru, kas izmantojams bezvadu platjoslas sakariem.

1. Šī iedaļa attiecas uz harmonizētu radiofrekvenču spektru, kas izmantojams bezvadu platjoslas sakariem saskaņā ar Direktīvu 2009/140/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK, jo īpaši ievērojot Direktīvas 2002/21/EK 8.a un 9. panta noteikumus.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

2. Šī iedaļa neskar dalībvalstu tiesības gūt labumu no nodevām, kas noteiktas, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra resursu optimālu izmantošanu saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 13. pantu, un organizēt un izmantot savu radiofrekvenču spektru sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības un aizsardzības nolūkos, kā arī tādiem vispārējas nozīmes mērķiem kā kultūras, valodu un plašsaziņas līdzekļu daudzveidības veicināšana tiešsaistē un bezsaistē, kā arī visu radiofrekvenču lietotāju interesēs.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

1. Valstu kompetentās iestādes radiofrekvenču spektra jomā palīdz izveidot bezvadu telpu, kurā nodrošināta ieguldījumu un konkurences apstākļu konverģence ātrdarbīgu bezvadu platjoslas sakaru jomā un kura ļauj plānot un nodrošināt integrētus vairākas teritorijas pārklājošus tīklus un pakalpojumus un apjomradītus ietaupījumus, tādējādi veicinot inovāciju, ekonomikas izaugsmi un ilgtermiņa ieguvumus galalietotājiem.

1. Neskarot prasību aizsargāt vispārējas intereses saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. panta 4. punktu, valstu kompetentās iestādes radiofrekvenču spektra jomā palīdz izveidot bezvadu telpu, kurā nodrošināta ieguldījumu un konkurences apstākļu konverģence ātrdarbīgu bezvadu platjoslas sakaru jomā un kura ļauj plānot un nodrošināt integrētus vairākas teritorijas pārklājošus tīklus un pakalpojumus un apjomradītus ietaupījumus, tādējādi veicinot inovāciju, ekonomikas izaugsmi un ilgtermiņa ieguvumus galalietotājiem. Pienācīgi ņem vērā iespēju veidot daudzfunkcionālus tīklus, kuros radio un mobilo sakaru tehnoloģijas apvienotas vienotā platformā.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

e) nodrošināt ātrdarbīgu bezvadu platjoslas tīklu plašu teritoriālo pārklājumu un saistīto pakalpojumu augstu izplatības un izmantošanas līmeni.

e) nodrošināt efektīvu spektra izmantošanu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc ātrdarbīgiem bezvadu platjoslas tīkliem, vienlaicīgi ņemot vērā sabiedrības intereses un visa spektra kopējo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – ea apakšpunkts (jauns)


Regulas priekšlikums	Grozījums
	ea) novērst kaitīgus trucējumus, tostarp iespēju paredzēt pienākumu risināt traucējumu problēmas ar citiem lietotājiem un uzņemties ar to saistītās izmaksas;

Pamatojums

Traucējumu novēršana ir būtisks regulējuma mērķis. Tādēļ tie jāņem vērā, nosakot atļauju piešķiršanas procedūru un prasības.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

ea) nodrošināt, ka, veicot jebkādas politiskas izmaiņas attiecībā uz efektīvu spektra izmantošanu, tiktu ņemta vērā to ietekme uz sabiedrības interesēm traucējumu novēršanas un izmaksu ziņā;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

a) dažādu pieejamo radiofrekvenču spektra joslu tehniskie raksturlielumi;

a) dažādu pieejamo radiofrekvenču spektra joslu tehniskie raksturlielumi, kā arī pašreizējais un plānotais lietojums;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

aa) to radiofrekvenču joslu efektīva izmantošana, kas jau ir piešķirtas izmantošanai mobilajā platjoslā;

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

a) radiofrekvenču spektra visefektīvāko izmantošanu saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā attiecīgās joslas vai joslu raksturlielumus;

a) radiofrekvenču spektra visefektīvāko izmantošanu saskaņā ar 9. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā attiecīgās joslas vai joslu raksturlielumus un pašreizējo un plānoto lietojumu;

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)


Regulas priekšlikums	Grozījums
	aa) izmaksu, kas esošajam lietotājam radušās saistībā ar frekvenču spektra atbrīvošanu, ņemšanu vērā;

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

Pamatojums

Neiekļaujot norādi uz 2. panta 8. punktu (atbilstoši 14. grozījumam), varētu tikt apgrūtināta iespējamā vai vēlamā kopīgā izmantošana.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

svītrots

Pamatojums

Regulējums nesniedz juridisko noteiktību, kas nepieciešama visiem pašreizējiem tiesību turētājiem, kuri, pamatojoties uz uzticēšanos un pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem, jau ir veikuši ilgtermiņa ieguldījumus.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

2.a Šā panta 2. punkts neietekmē Direktīvas 2002/21/EK 9. panta 3. un 4. punkta noteikumus.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

1. Ja valsts kompetentā iestāde ir plānojusi attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu piešķirt vispārējo atļauju vai individuālās radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesības, vai grozīt ar radiofrekvenču spektra izmantošanu saistītās tiesības un pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu, savu pasākuma projektu kopā ar pamatojumu tā dara pieejamu vienlaikus gan Komisijai, gan citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm radiofrekvenču spektra pakalpojumu jomā, pirms tam attiecīgā gadījumā noslēdzot Direktīvas 2002/21/EK 6. pantā minēto sabiedrisko apspriešanos, un jebkurā gadījumā tikai šāda projekta sagatavošanas posmā, kas ļauj Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegt pietiekamu un drošu informāciju par visiem attiecīgajiem jautājumiem.

1. Ja valsts kompetentā iestāde ir plānojusi attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu piešķirt vispārējo atļauju vai individuālās radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesības, vai grozīt bezvadu platjoslas pakalpojuma ar radiofrekvenču spektra izmantošanu saistītās tiesības un pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu, savu pasākuma projektu kopā ar pamatojumu tā dara pieejamu vienlaikus gan Komisijai, gan citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm radiofrekvenču spektra pakalpojumu jomā, pirms tam attiecīgā gadījumā noslēdzot Direktīvas 2002/21/EK 6. pantā minēto sabiedrisko apspriešanos, un jebkurā gadījumā tikai šāda projekta sagatavošanas posmā, kas ļauj Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegt pietiekamu un drošu informāciju par visiem attiecīgajiem jautājumiem.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

19. pants

Regulas priekšlikums

Grozījums

[…]

svītrots

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

23. pants – virsraksts

Regulas priekšlikums

Grozījums

Brīvība nodrošināt un izmantot piekļuvi atvērtam internetam un datplūsmas racionāla pārvaldība

Atvērta interneta piekļuve, specializētie pakalpojumi un pamatota datplūsmas pārvaldība

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

1. Galalietotāji, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, var brīvi piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot lietojumprogrammas un pašu izvēlētus pakalpojumus.

1. Atvērta interneta piekļuve tiek visaptveroši nodrošināta atbilstoši 2. panta 14. punktam, lai galalietotājiem būtu iespēja, izmantojot savu atvērta interneta piekļuves pakalpojumu, piekļūt visai informācijai un pašu izvēlētam saturam un izplatīt to, lietot lietojumprogrammas un pašu izvēlētus pakalpojumus, kā arī galiekārtas neatkarīgi no šādas informācijas, satura, lietojumprogrammas vai pakalpojuma avota vai mērķa.

Piekļuves tīkla operatoriem ir vispārējs pienākums veikt datu pārraides atbilstoši labāko centienu principam. Interneta piekļuves pakalpojumu nodrošinātāji neierobežo vai neliedz jebkādu galiekārtu tiešajiem lietotājiem piekļūt informācijai un saturam un to izplatīt, izmantojot internetpiekļuves pakalpojumu. Tas neskar dalībvalstu tiesības piešķirt individuālas izmantošanas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. pantu.

Galalietotāji ar interneta piekļuves pakalpojumu nodrošinātājiem var brīvi slēgt vienošanos par datu apjomu un pārraides ātrumu, pienācīgi ņemot vērā tīkla neitralitātes pamatprincipu. Internetpiekļuves pakalpojumu nodrošinātāji reklamē minimālo garantēto datu apjomu un ātrumu, ko tie var nodrošināt, bet ne maksimālo ātrumu.

Saskaņā ar vienošanos par datu apjomu un pārraides ātrumu izvēlētā satura, pakalpojumu vai lietojumprogrammu dēļ nedrīkst ierobežot patēriņa apjomu vai piemērot datu pārraides ātruma ierobežojumus attiecībā uz datu apjoma patēriņu.

Pamatojums

Piekļuve atvērtam, nediskriminējošam internetam ir jāparedz kā tiesības, nevis kā brīvība, un atvērts internets atbilstoši labāko centienu principam, nodrošinot piekļuvi visiem pakalpojumiem, informācijai, saturam un lietojumprogrammām, ir jānosaka kā prasība.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 1. daļa

Regulas priekšlikums

Grozījums

Publisko elektronisko sakaru vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji var piedāvāt ierobežotam lietotāju skaitam, kuru piekļuve tiek kontrolēta, specializētu pakalpojumu nodrošināšanu, izmantojot slēgtu elektronisku sakaru tīklu. Specializētos pakalpojumus nedrīkst tirgot vai lietot kā interneta aizstājējus, un tie nedrīkst būt funkcionāli identiski atvērtā interneta saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem.

Ja minētie līgumi tiek slēgti ar internetpiekļuves pakalpojumu nodrošinātāju, attiecīgais pakalpojumu nodrošinātājs saskaņā ar tīkla neitralitātes principu garantē, ka netiek ierobežota internetpiekļuves pakalpojumu darbība, pieejamība cenu ziņā vai kvalitāte.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2. daļa

Regulas priekšlikums

Grozījums

Specializētu pakalpojumu nodrošināšana neietekmē internetpiekļuves pakalpojumu kvalitāti. Turklāt tie nedrīkst ietekmēt spēkā esošos, vispārēji pieņemtos tehniskos standartus un to turpmāku izstrādi, ne arī pasliktināt internetpiekļuves pakalpojumu kopēju darbību, pieejamību cenu ziņā vai kvalitāti. Specializētos pakalpojumus sniedz tikai tad, ja tīkla jauda ir pietiekama šādu pakalpojumu sniegšanai papildus atvērtai internetpiekļuvei.

Specializēti pakalpojumi ir pieļaujami tikai tad, ja pastāv tehniski un materiāli pamatota nepieciešamība, kas dominē pār ekonomiskajām interesēm, lai īpašā kvalitātē varētu piedāvāt kritiskas reāllaika vai īpaši drošas lietojumprogrammas.

Galalietotāji, satura un lietojumprogrammu nodrošinātāji var brīvprātīgi un nediskriminējoši izmantot komerciālus piedāvājumus, ar kuriem atbalsta specializētos pakalpojumus. Ja tīkla jaudu kopīgi izmanto internetpiekļuves pakalpojumiem un specializētajiem pakalpojumiem, šo pakalpojumu nodrošinātājs publisko skaidrus un nepārprotamus kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiek sadalīta tīkla jauda.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Regulas priekšlikums

Grozījums

Piekļuves tīklu operatoriem, kuri vienlaikus piedāvā vai tirgo arī specializētos pakalpojumus, tiek piemērots tas pats nodrošināšanas pienākums, kas noteikts atvērtas internetpiekļuves pakalpojumiem atbilstoši 2. panta 14. punktam. Tie nedrīkst diskriminēt citus satura nodrošinātājus, kuri ir atkarīgi no tīkla operatora datu pārsūtīšanas pakalpojumiem, un to pienākums ir par šādu pakalpojumu noteikt pārredzamas un tirgum atbilstošas cenas.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Regulas priekšlikums

Grozījums

Lai valsts iestādes spētu novērtēt šādu iespējamo materiālo kaitējumu, elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātāji vai satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji pēc pieprasījuma sniedz valsts iestādēm precīzu informāciju par abiem pakalpojumu veidiem piešķirto jaudu.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

23. pants – 2.a punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

2.a Vertikāli integrētu publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji nekādā veidā nediskriminē datplūsmu, ko rada satura, pakalpojumu vai lietojumprogrammu nodrošinātāji, kuri konkurē ar saviem pakalpojumiem vai ar pakalpojumiem, ko tie sniedz saskaņā ar īpašiem līgumiem.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

4. Šā panta 1. un 2. punktā minēto brīvību īstenošanu atvieglo pilnīgas informācijas sniegšana saskaņā ar 25. panta 1. punktu, 26. panta 2. punktu un 27. panta 1. un 2. punktu.

4. Galalietotāji tāpat kā satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātāji, tostarp plašsaziņas līdzekļi un kultūras nozares un visu līmeņu pārvaldes saņem pilnīgu informāciju saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 20. panta 2. punktu, 21. panta 3. punktu un 21.a pantu, kā arī saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punktu, 26. panta 2. punktu un 27. panta 1. un 2. punktu, tostarp informāciju par visiem veiktajiem pamatotajiem datplūsmas pārvaldības pasākumiem, kas var ietekmēt piekļuvi informācijai, saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem, kuri noteikti 1. un 2. punktā, un to izplatīšanu.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

5. Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot 1. punktā paredzētās tiesības,

– dzēšot, bloķējot, palēninot, pasliktinot vai diskriminējot noteiktu saturu, lietojumprogrammas, pakalpojumus vai galiekārtas vai atsevišķus to veidus,

– prioritizējot noteiktu saturu, lietojumprogrammas, pakalpojumus vai galiekārtas vai atsevišķus to veidus,

– īpaši vienojoties ar galalietotāju par cenu, kas piekļuvi noteiktam saturam, lietojumprogrammām, pakalpojumiem vai galiekārtām vai atsevišķiem to veidiem padara ekonomiski nepievilcīgu.

a) īstenotu tiesību normu vai tiesas rīkojumu vai novērstu vai apkarotu smagus noziegumus;

Izņēmums ir gadījumi, kad nepieciešami pamatoti un samērīgi datplūsmu pārvaldības pasākumi.

Datplūsmu pārvaldības pasākumus atzīst par pamatotiem un samērīgiem, ja var pierādīt, ka tie veikti, lai

b) saglabātu tīkla, šajā tīklā sniegto pakalpojumu un galalietotāju galiekārtu integritāti un drošību;

– saglabātu tīkla, šajā tīklā sniegto pakalpojumu un galalietotāju galiekārtu integritāti un drošību; vai

c) nepieļautu nevēlamus sūtījumus galalietotājiem, kuri snieguši iepriekšēju piekrišanu šādiem ierobežojošiem pasākumiem;

d) līdz minimumam samazinātu sekas, ko radījusi pagaidu vai ārkārtas tīkla pārslodze, ar nosacījumu, ka pret līdzvērtīgiem datplūsmas veidiem ir vienlīdzīga attieksme.

– līdz minimumam samazinātu sekas, ko radījusi pierādīta pagaidu un ārkārtas tīkla pārslodze, un lai šādas akūtas tīkla pārslodzes gadījumā efektīvi pārvaldītu datplūsmu,

ar noteiktumu, ka, veicot šādus pasākumus, visu veidu saturs, lietojumprogrammas un pakalpojumi tiek izmantoti atbilstoši labāko centienu principam.

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus.

Tos nedrīkst turpināt ilgāk nekā tas noteikti vajadzīgs.

Datplūsmu pārvaldības pasākumiem ir jābūt pārredzamiem, nediskriminējošiem un nepieciešamiem, un to pamatā ir jābūt skaidriem, saprotamiem un pieejamiem tiesiskās aizsardzības mehānismiem.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – 2. daļa

Regulas priekšlikums

Grozījums

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā punktā izklāstītos mērķus.

Datplūsmas racionālas pārvaldības pasākumi ietver tikai tāda datu apjoma apstrādi, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šajā pantā izklāstītos mērķus. Tādēļ visām datu pārbaudes vai analīzes metodēm ir jābūt atbilstīgām tiesību aktiem privātuma un datu aizsardzības jomā. Šajā procesā drīkst pārbaudīt tikai datu pakešu galvenes informāciju. Netiek veiktas pakešu pārbaudes, kas pārsniedz minēto pārbaužu prasības.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Regulas priekšlikums

Grozījums

Komisija atbilstoši 32. pantam ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai maksimāli precīzi noteiktu 23. panta 5. punktā paredzētos tehniskos kritērijus, ar kuriem paredz ārkārtas apstākļu rašanos. Ārkārtas apstākļu noteikšanai ir piemērojamas pēc iespējas augstākas prasības.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

23. pants – 5.a punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

5.a Regulas 23. panta 5.a punkta (jauns) noteikumi neskar pārskatīšanu tiesā, un tos piemēro skaidriem, saprotamiem un pieejamiem tiesiskās aizsardzības mehānismiem, lai novērstu tiesībaizsardzības privatizāciju.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

1. Valstu regulatīvās iestādes cieši pārrauga un nodrošina īstenas iespējas galalietotājiem gūt labumu no 23. panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām, kā arī to, lai pastāvīgi būtu pieejami atvērtas internetpiekļuves pakalpojumi atbilstoši 2. panta otrās daļas 14) apakšpunktam tādā kvalitātē, kas atspoguļo sasniegumus tehnoloģiju jomā un ko nepasliktina specializētie pakalpojumi. Sadarbībā ar citām valstu kompetentajām iestādēm tās arī nodrošina, ka specializētie pakalpojumi neietekmē vārda un informācijas brīvību, valodu un kultūru daudzveidību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un daudzveidību un inovāciju. Valsts regulatīvās iestādes arī cieši uzrauga un nodrošina pamatotu datplūsmas pārvaldības pasākumu īstenošanu saskaņā ar 23. panta 5. punktu un neitralitātes pamatprincipu, maksimāli ņemot vērā BEREC vadlīnijas, kas minētas šā panta 2. punktā un Direktīvas 2002/22/EK 21. panta 3.a punktā. Datplūsmas pārvaldības pasākumus regulāri pārskata, lai tie atspoguļotu sasniegumus tehnoloģiju jomā. Reizi gadā valstu regulatīvās iestādes ziņo Komisijai un BEREC par pārraudzību, ko tās veikušas, un attiecīgajiem secinājumiem.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.a Publisko elektronisku sakaru nodrošinātāju pienākums ir dokumentēt visas konstatētās izņēmumu situācijas 23. panta 5. punkta izpratnē un visus attiecīgi pieņemtos, atsevišķos pasākumus saistībā ar datplūsmas pārvaldību un nekavējoties par tiem informēt kompetento valsts regulatīvo iestādi.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.b punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.b Valstu regulatīvās iestādes izveido skaidrus un visaptverošus paziņošanas un tiesiskās aizsardzības mehānismus galalietotājiem, kuri tiek diskriminēti, ierobežoti, kuru tiešsaistes saturā, pakalpojumos vai lietojumprogrammās notiek iejaukšanās vai kuru tiešsaistes saturs, pakalpojumi vai lietojumprogrammas tiek bloķētas vai traucētas.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts – 1. daļa

Regulas priekšlikums

Grozījums

Lai novērstu interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes vispārēju pasliktināšanos vai saglabātu galalietotāju spēju piekļūt saturam vai informācijai un to izplatīt, vai izmantot pašu izvēlētas lietojumprogrammas un pakalpojumus, valstu regulatīvās iestādes ir pilnvarotas noteikt pakalpojumu kvalitātes minimālās prasības, kas jāievēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem.

Lai novērstu internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos vai saglabātu galalietotāju spēju piekļūt saturam vai informācijai un to izplatīt, vai izmantot pašu izvēlētas lietojumprogrammas un pakalpojumus, valstu regulatīvās iestādes ir pilnvarotas noteikt pakalpojumu kvalitātes minimālās prasības un citus regulatīvos pasākumus, kas jāievēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts – 2. daļa

Regulas priekšlikums

Grozījums

Valstu regulatīvās iestādes savlaicīgi pirms šādu prasību noteikšanas iesniedz Komisijai kopsavilkumu ar pamatojumu šādai rīcībai, paredzētajām prasībām un ierosināto turpmāko rīcību. Minēto informāciju dara pieejamu arī BEREC. Pēc iepazīšanās ar šo informāciju Komisija sniedz komentārus vai ieteikumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka paredzamās prasības negatīvi neietekmē iekšējā tirgus darbību. Valstu regulatīvās iestādes rūpīgi ņem vērā Komisijas komentārus vai ieteikumus un pieņemtās prasības nosūta Komisijai un BEREC. BEREC, cieši sadarbojoties ar Komisiju un visām ieinteresētajām personām, nosaka un izstrādā vispārīgas vadlīnijas datplūsmas racionālas pārvaldības piemērošanai, pamatojoties uz 23. pantu un šo pantu.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

24. pants – 2.a punkts (jauns)

Regulas priekšlikums

Grozījums

2.a Valsts regulatīvās iestādes ievieš atbilstīgas, galalietotājiem un satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu nodrošinātājiem paredzētas sūdzību procedūras saistībā ar internetpiekļuves pakalpojuma sniegšanu.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

d) uzņēmuma pakalpojumu kvalitāte, saskaņā ar 2. punktā paredzētajiem īstenošanas aktiem;

d) uzņēmuma pakalpojumu kvalitāte;

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

i) faktiski pieejamo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī, tostarp maksimālās slodzes stundās;

i) faktiski pieejamo datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu galalietotāja dzīvesvietas dalībvalstī, tostarp minimālo garantēto datu lejupielādes un augšupielādes ātrumu maksimālās slodzes stundās, un rīkus, kuri galalietotājam ir pastāvīgi pieejami, lai viņi reāllaikā un izmantojot vispārēji atzītas procedūras varētu pārbaudīt datu augšupielādes un lejupielādes ātrumu, kāds ir pieejams līgumā noteiktajā periodā;

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iv punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

iv) informāciju par visām procedūrām, ko sakaru nodrošinātājs ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datplūsmu nolūkā novērst tīkla pārslodzi, un par to, kā šīs procedūras varētu ietekmēt pakalpojuma kvalitāti un personas datu aizsardzību, kā arī visus pasākumus, ko īsteno saskaņā ar 23. panta 5. punktu. Tāpat jānorāda galalietotājam pastāvīgi pieejamos instrumentus, ar kuriem viņš vispārpieņemtā un saprotamā veidā var iepazīties ar ieviestajām procedūrām un pasākumiem pārraižu mērīšanai un veidošanai saskaņā ar 23. panta 5. punktu;

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

25. pants – 4. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

(4) Pēc attiecīgo publisko iestāžu pieprasījuma publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji vajadzības gadījumā galalietotājiem bez maksas sniedz sabiedriskas nozīmes informāciju, izmantojot tos pašus līdzekļus, ko tie lieto ikdienas saziņā ar galalietotājiem. Šādā gadījumā publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem minēto informāciju standartformā nodrošina attiecīgās publiskās iestādes, un tā cita starpā var attiekties uz šādiem tematiem:

svītrots

b) līdzekļus, kā aizsargāties pret apdraudējumiem personiskajai drošībai un nelikumīgu piekļuvi personas datiem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

b) faktiski pieejamais datu lejupielādes un augšupielādes ātrums galalietotāja galvenajā atrašanās vietā, tostarp minimālā garantētā ātruma diapazons, vidējais ātrums un ātrums maksimālās slodzes stundās, tostarp iespējamā ietekme, ko radītu piekļuves piešķiršana trešām pusēm, izmantojot lokālo radiotīklu;

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 17. panta 2. punktā un 19. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

2. Pilnvaras pieņemt 17. panta 2. punktā, 19. panta 5. punktā un 23. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

32. pants – 3. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 2. punktā un 19. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 2. punktā, 19. panta 5. punktā un 23. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

32. pants – 5. punkts

Regulas priekšlikums

Grozījums

5. Saskaņā ar 17. panta 2. punktu un 19. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

5. Saskaņā ar 17. panta 2. punktu, 19. panta 5. punktu un 23. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

II pielikums


Regulas priekšlikums	Grozījums
II pielikums	svītrots
EIROPAS ASQ SAVIENOJAMĪBAS PRODUKTU MINIMĀLIE PARAMETRI
Tīkla elementi un saistītā informācija
– apraksts par savienojamības produktu, kas jānodrošina fiksētajā tīklā, tostarp norādot tehniskos raksturlielumus un informāciju par attiecīgo standartu pieņemšanu.
Tīkla funkcionālie pielietojumi:
– vienošanās par savienojamību, kas nodrošina pilna savienojuma pakalpojumu kvalitāti, pamatojoties uz noteiktiem vienotiem parametriem, kas nodrošina vismaz šādas pakalpojumu kategorijas:
– balss zvani un videozvani;
– audiovizuālā satura pārraide; un
– no datplūsmas atkarīgas lietojumprogrammas.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas vienotais elektronisko sakaru tirgus
Atsauces	COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 12.9.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 12.9.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Petra Kammerevert 9.10.2013
Izskatīšana komitejā	27.11.2013
Pieņemšanas datums	21.1.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Martina Michels, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Monika Panayotova, Marietje Schaake, Marco Scurria, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Georgios Papanikolaou, Joanna Katarzyna Skrzydlewska

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas vienotais elektronisko sakaru tirgus
Atsauces	COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	10.9.2013
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 12.9.2013
Komiteja(–s), kurai(–ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 12.9.2013	REGI 12.9.2013	CULT 12.9.2013	JURI 12.9.2013
	LIBE 12.9.2013
Komiteju iesaistīšanas procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 21.11.2013
Referents(–e/–i/–es) Iecelšanas datums	Pilar del Castillo Vera 10.10.2013
Izskatīšana komitejā	9.12.2013	22.1.2014
Pieņemšanas datums	18.3.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 12 14
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Amelia Andersdotter, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Jürgen Creutzmann, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Christian Ehler, Vicky Ford, Adam Gierek, Robert Goebbels, Fiona Hall, Edit Herczog, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Salvador Sedó i Alabart, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Zbigniew Zaleski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonio Cancian, António Fernando Correia de Campos, Francesco De Angelis, Věra Flasarová, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Holger Krahmer, Alajos Mészáros, Vladko Todorov Panayotov
Iesniegšanas datums	20.3.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika