IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības līgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas līdzdalībai Savienības programmās
20.3.2014 - (16612/2013 – C7‑0486/2013 – 2013/0257(NLE)) - ***
Ārlietu komiteja
Referents: Krzysztof Lisek
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības līgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas līdzdalībai Savienības programmās
(16612/2013 – C7‑0486/2013 – 2013/0257(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (16612/2013),
– ņemot vērā protokolu Partnerības un sadarbības līgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas līdzdalībai Savienības programmās (16613/2013),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0486/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 81. panta 2. punktu, kā arī 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0257/2014),
1. sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gruzijas valdībai un parlamentam.
PASKAIDROJUMS
Partnerības un sadarbības līgums (PSL) starp Gruziju un Eiropas Kopienām stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā. Gruzija kopš 2004. gada ir aktīvi iesaistījusies Eiropas kaimiņattiecību politikā, un ir arī aktīvi piedalījusies Austrumu partnerībā kopš tās izveidošanas 2009. gadā.
Attiecīgais PSL protokols ir parakstīts 2013. gada 12. decembrī. Tā mērķis ir paredzēt finanšu un tehniskos noteikumus, saskaņā ar kuriem Gruzija varētu piedalīties konkrētās Savienības programmās. Šajā protokolā iekļauts pamatnolīgums par vispārējiem principiem Gruzijas līdzdalībai Savienības programmās, kā arī standarta noteikumi, kuri parasti iekļauti šādos protokolos ar EKP valstīm. Pirms līdzdalības katrā programmā ir jāizstrādā saprašanās memorands, kuru paraksta abas puses. Turklāt EKP valstu līdzdalība iespējama tikai tajās Savienības programmās, kuru statūti un mērķi pieļauj šādu līdzdalību.
Komisijas 2006. gada decembra paziņojumā par vispārējo pieeju EKP partnervalstu līdzdalībai Kopienas aģentūrās un Kopienas programmās[1] izklāstīta pieeja, kas paredz iespēju EKP valstīm piedalīties atsevišķās Kopienas programmās un aģentūrās, tādējādi kaimiņvalstīs veicinot reformas, modernizāciju un pārkārtošanos. Padome šo pieeju atbalstīja 2007. gada 5. martā[2], un 2007. gada 18. jūnijā tā izdeva norādījumus Komisijai sarunu risināšanai ar 13 kaimiņvalstīm par pamatnolīgumiem par vispārējiem principiem līdzdalībai Savienības programmās.
ES nodoms vēl vairāk atvieglot partnervalstu līdzdalību ES programmās uzsvērts Komisijas un Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā paziņojumā „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”[3]. Varšavā 2011. gada 29.–30. septembrī notikušās Austrumu partnerības valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes deklarācijā atkārtoti uzsvērta partnervalstu un ES interese par partnervalstu plašāku līdzdalību Savienības programmās un aģentūrās un atzinīgi novērtēta nozaru sadarbības paplašināšanās.
Gruzija sniegs finansiālu ieguldījumu konkrētajās programmās, kurās tā piedalīsies. Finansiālo saistību apjoms ir atkarīgs no katras programmas, un to nosaka saprašanās memorandā.
Protokola noslēgšana Gruzijai ļaus pakāpeniski iesaistīties vai paplašināt savu līdzdalību konkrētās Savienības programmās un papildus politisko attiecību nostiprināšanai, izmantojot Austrumu partnerību un noslēdzot asociācijas līgumu, dos iespējas plašāk attīstīt sakarus kultūras, izglītības, vides aizsardzības, zinātnes un tehnikas jomās, paplašināt cilvēku savstarpējos kontaktus un nozaru sadarbību.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
18.3.2014 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
57 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sir Robert Atkins, Hiltrud Breyer, Elmar Brok, Tarja Cronberg, Susy De Martini, Mark Demesmaeker, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Ryszard Antoni Legutko, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Marusya Lyubcheva, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Mirosław Piotrowski, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Davor Ivo Stier, Charles Tannock, Inese Vaidere, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden, Nikola Vuljanić, Sir Graham Watson, Boris Zala |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laima Liucija Andrikienė, Marije Cornelissen, Tanja Fajon, Jo Leinen, Barbara Lochbihler, Jacek Protasiewicz, Potito Salatto, Marietje Schaake, Alejo Vidal-Quadras |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Judith Sargentini |
||||