ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem

20.3.2014 - (COM(2013)0462 – C7-0209/2013 – 2013/0214(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem

(COM(2013)0462 – C7-0209/2013 – 2013/0214(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0462),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0209/2013),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0211/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[3],

tā kā:

(1)      Ilgtermiņa finansējums ir izšķiroši svarīgs instruments, kas ļauj nodrošināt Eiropas ekonomikas ilgtspējīgu, gudru un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī augstu nodarbinātības līmeni un konkurētspēju, lai nākotnes ekonomiku veidotu tā, ka tai ir mazāka nosliece uz sistēmiskiem riskiem un ka tā ir noturīgāka. Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi (EIIF) nodrošina finansējumu dažādiem ilgtermiņa infrastruktūras projektiem, biržas sarakstā neiekļautām sabiedrībām un biržas sarakstā iekļautiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas emitē pašu kapitāla vai parāda instrumentus, kuriem nav viegli identificējama pircēja. Nodrošinot finansējumu šādiem projektiem, EIIF sniedz ieguldījumu Savienības reālās ekonomikas un tās politikas īstenošanas finansēšanā.

(2)      No pieprasījuma viedokļa EIIF var radīt stabilu un drošu ienākumu plūsmu pensiju administratoriem, apdrošināšanas sabiedrībām, fondiem, pašvaldībām un citām vienībām, kam ir regulāras un periodiskas saistības un kas meklē ilgtermiņa peļņu labi regulētās struktūrās. Lai gan EIIF nodrošina mazāku likviditāti nekā ieguldījumi pārvedamos vērtspapīros, tie var radīt stabilu un drošu ienākumu plūsmu individuāliem ieguldītājiem, kas paļaujas uz regulāro naudas plūsmu, kuru var radīt EIIF. Turklāt tiem ieguldītājiem, kas nesaņem stabilu un drošu ienākumu plūsmu, EIIF var piedāvāt labas kapitāla vērtības palielināšanās iespējas laika gaitā. Būtu jāparedz iespēja atļaut EIIF proporcionāli samazināt savu kapitālu, ja tas ir atbrīvojies no daļas no saviem aktīviem.

(3)      Projektiem, kas saistīti ar transporta infrastruktūru, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu vai sadali, sociālo infrastruktūru (mājokļiem vai slimnīcām), jaunu tehnoloģiju ieviešanu, resursu un enerģijas izmantojuma samazināšanas sistēmu ieviešanu vai turpmāku MVU izaugsmi, var trūkt finansējuma. Kā tika novērots finanšu krīzes laikā, banku finansējuma papildināšana ar tādu finansējuma avotu plašāku klāstu, kuri labāk mobilizē kapitāla tirgus, var palīdzēt novērst finansējuma trūkumu. Sajā sakarībā EIIF var būt izšķiroša loma. Lai papildinātu valsts parādu krīzes rezultātā sarukušo publisko finansējumu, atsevišķu projektu gadījumā varētu izmantot tādus resursus kā inovatīvi finanšu instrumenti.

(4)      Ņemot vērā to, ka ieguldītāji varētu būt ieinteresēti ieguldīt EIIF, to, ka ieguldītāji būtu jānodrošina ar pareizajiem stimuliem ieguldīt šajos fondos, un to, ka jo īpaši privātajiem ieguldītājiem var nebūt nepieciešamo resursu vai pietiekami dažādota portfeļa, kas tiem ļautu ieguldīt kapitālu grūti realizējamos vērtspapīros uz ilgu laika periodu, EIIF vajadzētu būt nodrošinātai iespējai piedāvāt saviem ieguldītājiem izpirkšanas tiesības. Tādēļ būtu jānodrošina EIIF pārvaldniekam iespēja brīvi lemt par to, vai EIIF izveidot ar izpirkšanas tiesībām vai bez tām, saskaņā ar EIIF ieguldīšanas stratēģiju. Ja ir ieviests izpirkšanas tiesību režīms, minētās tiesības un to galvenās iezīmes būtu iepriekš skaidri jādefinē un jāatklāj attiecīgā EIIF reģistrēšanas noteikumos vai instrumentos. Turklāt saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu daudzi ilgtermiņa fondi valsts līmenī ir tikuši strukturēti kā biržas sarakstā iekļautas vienības. Tas ieguldītājiem dod iespēju savas attiecīgā fonda akcijas vai vienības tirgot sekundārā tirgū. Ja fonda ieguldījumu apliecības tiek iekļautas biržas sarakstā, ieguldītāji tās var pirkt un pārdot tieši biržā tāpat kā jebkurus citus biržas sarakstā iekļautus vērtspapīrus. Sekundārais tirgus var darboties arī tad, ja fonda ieguldījumu apliecības vai daļas nav iekļautas biržas sarakstā. Tādā gadījumā ieguldītāji var tiešā veidā veikt savu ieguldījumu apmaiņu ar citu ieguldītāju. Starpnieki, piemēram, bankas vai izplatītāji, var atvieglot šāda sekundārā tirgus darbību. Tie var apkopot pirkšanas un pārdošanas pasūtījumus un savstarpēji saskaņot attiecīgos klientu pasūtījumus. Ja ilgtermiņa ieguldījumiem patiesi jākļūst vilinošiem maza mēroga ieguldītājiem vai privātajiem ieguldītājiem kopumā, sekundārie tirgi ir galvenā vieta, kurā varēs iesaistīties ilgtermiņa fondā vai aiziet no tā. Trīs gadus pēc šīs regulas pieņemšanas sagatavos ziņojumu, kurā būs izpētīts, vai ar šo noteikumu ir sasniegti cerētie rezultāti EIIF sadales ziņā ▌. ▌

(4a)    Lai EIIF padarītu par īstenojamu un vilinošu izvēli profesionāliem ieguldītājiem, tādiem kā papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības, ir svarīgi veikt vajadzīgos pielāgojumus to regulatīvajās pašu kapitāla prasībās, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/41/EK[4] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK[5], lai EIIF gadījumā nodrošinātu elastību attiecībā uz augstajām kapitāla prasībām, kas noteiktas ieguldījumiem nelikvīdos aktīvos. Turklāt attiecīgā gadījumā būtu rūpīgi jāizvērtē visi papildu regulatīvie ierobežojumi, ko noteikušas dalībvalstis.

(5)      Ilgtermiņa aktīvu kategorijām šīs regulas nozīmē būtu jāietver biržas sarakstā neiekļautu uzņēmumu un biržas sarakstā iekļautu MVU emitēti pašu kapitāla vai parāda instrumenti, ja tiem nav viegli identificējama pircēja. Tiem būtu jāietver arī biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu emitēti pašu kapitāla vai parāda instrumenti, kuru maksimālā kapitalizācijas vērtība ir viens miljards euro. Šīs Regulas darbības jomā būtu jāiekļauj arī reālie aktīvi, kas ir saistīti ar ievērojamiem sākumposma kapitālizdevumiem un kas sava ilguma dēļ rada periodisku un paredzamu naudas plūsmu.

(6)      Tā kā nav regulas, kurā būtu izklāstīti noteikumi par EIIF, valstu līmenī var tikt pieņemti atšķirīgi pasākumi, kas atšķirīgu ieguldījumu aizsardzības pasākumu rezultātā var radīt konkurences izkropļojumus. Atšķirīgas prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu, diversifikāciju un atbilstīgajiem aktīviem, jo īpaši ieguldījumi izejvielās, rada šķēršļus tādu fondu pārrobežu tirdzniecībai, kuri galvenā uzmanība pievērsta biržas sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem un reālajiem aktīviem, tāpēc ka ieguldītāji nevar viegli salīdzināt dažādos ieguldījumu piedāvājumus. Arī atšķirīgas valstu prasības noved pie atšķirīgiem ieguldītāju aizsardzības līmeņiem. Turklāt arī atšķirīgas valstu prasības attiecībā uz ieguldījumu metodēm, piemēram, pieļaujamais aizņemšanās līmenis, atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, noteikumi, ko piemēro īsās pozīcijas pārdošanai, vai vērtspapīru finansēšanas darījumi, noved pie atšķirīgiem ieguldītāju aizsardzības līmeņiem. Papildus tam atšķirīgas prasības attiecībā uz izpirkšanas un/vai turēšanas laikposmu apgrūtina tādu fondu pārrobežu tirdzniecību, kuri iegulda biržas sarakstā neiekļautos aktīvos. Palielinot juridisko nenoteiktību, minētās atšķirības var mazināt to ieguldītāju uzticību, kuri apsver iespēju ieguldīt šādos fondos, un mazināt ieguldītāju iespējas efektīvi izvēlēties starp dažādiem ilgtermiņa ieguldījumu variantiem. Tādēļ nevajadzētu ļaut dalībvalstīm noteikt papildu prasības šīs regulas darbības jomā, un atbilstošajam šīs regulas juridiskajam pamatam vajadzētu būt Līguma 114. pantam, kā tas ir interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas nemainīgo tiesu praksi.

(7)      Lai nodrošinātu, ka EIIF ir Savienības mērogā saskaņots un stabils produkta profils, ir nepieciešami visā Savienībā vienoti noteikumi. Lai nodrošinātu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību un augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni, ir jāpieņem vienoti EIIF darbības noteikumi, jo īpaši attiecībā uz EIIF portfeļa sastāvu un ieguldījumu instrumentiem, kurus tie drīkst izmantot, lai iesaistītos riska darījumos ar ilgtermiņa aktīviem, piemēram, pašu kapitāla vai parāda instrumentiem, kurus emitējuši biržas sarakstā iekļauti MVU un biržas sarakstā neiekļauti uzņēmumi, kā arī ar reālajiem aktīviem. Vienoti noteikumi par EIIF portfeli ir nepieciešami arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka EIIF, kuru mērķis ir radīt regulārus ienākumus, uztur diversificētu ieguldījumu aktīvu portfeli, kas ir piemērots regulāras naudas plūsmas saglabāšanai. Turklāt ir nepieciešama dalībvalstu nodokļu režīmu koordinēšana, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus no ieguldītāju piesaistīšanas viedokļa, un ir nepieciešama dalībvalstu īstenotās politikas konverģence, lai nodrošinātu līdzīgus apstākļus ieguldījumu klimata ziņā, nolūkā novērst nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm.

(8)      Ir būtiski nodrošināt, ka EIIF darbības noteikšana, jo īpaši attiecībā uz EIIF portfeļa sastāvu un ieguldījumu instrumentiem, ko tie izmanto, ir jāpieņem kā regula. Tas nodrošina arī vienādus nosacījumus EIIF nosaukuma izmantošanai, nepieļaujot atšķirības valstu prasībās. EIIF pārvaldniekiem būtu jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, lai palielinātu arī ieguldītāju uzticību EIIF un nodrošinātu ilgtspējīgu šī nosaukuma uzticamību. Tajā pašā laikā, pieņemot vienotus noteikumus, tiek samazināta EIIF piemērojamo regulatīvo prasību sarežģītība. Izmantojot vienotus noteikumus, tiek samazinātas arī pārvaldnieku izmaksas saistībā ar nepieciešamību nodrošināt atbilstību atšķirīgiem valstu noteikumiem, kas reglamentē fondus, kuri iegulda biržas sarakstā iekļautos MVU, biržas sarakstā neiekļautos ilgtermiņa aktīvos un salīdzināmās reālo aktīvu kategorijās. Tas jo īpaši attiecas uz pārvaldniekiem, kuri vēlas piesaistīt kapitālu pārrobežu līmenī. Turklāt tas palīdz novērst konkurences izkropļojumus.

(9)      Jaunie EIIF noteikumi ir cieši saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES[6], jo šī direktīva ir daļa no tiesiskā regulējuma, kas reglamentē alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldību un tirdzniecību Savienībā. Pēc definīcijas EIIF ir ES AIF, ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kuriem ir piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.

(10)    Tā kā Direktīvā 2011/61/ES paredzēts arī pakāpenisks trešo valstu režīms, kas reglamentē AIFP un AIF ārpus Savienības, jaunajiem EIIF noteikumiem ir ierobežotāka darbības joma, kura uzsver jaunā ilgtermiņa ieguldījumu produkta Eiropas dimensiju. Tādējādi tikai Direktīvā 2011/61/ES definētam ES AIF vajadzētu būt tiesībām kļūt par pilnvarotu EIIF un tikai tādā gadījumā, ja to pārvalda ES AIFP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Tomēr, ņemot vērā vērtīgo kapitālu, ko Savienībā īstenotos projektos var ieguldīt trešo valstu ieguldītāji, arī tie būtu jāmudina investēt EIIF.

(11)    Jaunajiem noteikumiem, ko piemēro EIIF, būtu jābalstās uz spēkā esošo reglamentējošo satvaru, kas noteikts ar Direktīvu 2011/61/ES, un tā īstenošanas nolūkā pieņemtajiem aktiem. Tādēļ noteikumi par produktiem, ko piemēro EIIF, būtu jāpiemēro papildus spēkā esošajos Savienības tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem. Jo īpaši EIIF būtu jāpiemēro Direktīvā 2011/61/ES paredzētie noteikumi par pārvaldību un tirdzniecību. Tāpat EIIF pārrobežu darbībai būtu attiecīgi jāpiemēro Direktīvā 2011/61/ES paredzētie noteikumi par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tie būtu jāpapildina ar specifiskiem tirdzniecības noteikumiem, kas izstrādāti attiecībā uz EIIF pārrobežu tirdzniecību gan privātiem, gan profesionāliem ieguldītājiem visā Savienībā.

(12)    Visiem ES AIF, kas vēlas tirgot savus aktīvus kā EIIF, būtu jāpiemēro vienoti noteikumi. Tiem ES AIF, kas nevēlas savus aktīvus tirgot kā EIIF, minētajiem noteikumiem nevajadzētu būt saistošiem, tādējādi attiecīgajiem AIF piekrītot atteikties gūt labumu no izrietošajām priekšrocībām. No otras puses, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) un AIF, kas atrodas ārpus ES, nebūtu tiesīgi savus aktīvus tirgot kā EIIF.

(13)    Lai nodrošinātu EIIF atbilstību saskaņotajiem noteikumiem, kas reglamentē šo fondu darbību, ir nepieciešams noteikt prasību, ka kompetentās iestādes piešķir EIIF atļauju. Tādēļ Direktīvā 2011/61/ES AIFP paredzētās saskaņotās atļaujas piešķiršanas un uzraudzības procedūras būtu jāpapildina ar īpašu EIIF paredzētu atļaujas piešķiršanas procedūru. Būtu jānosaka procedūras, lai nodrošinātu, ka EIIF drīkst pārvaldīt tikai tādi ES AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES un kas ir spējīgi pārvaldīt EIIF. Tiek veikti visi atbilstošie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka EIIF spēj ievērot saskaņotos noteikumus, kas reglamentē šo fondu darbību.

(14)    Ņemot vērā to, ka ES AIF var būt dažādas juridiskās formas, kas tiem ne vienmēr nodrošina juridiskas personas statusu, gadījumos, kad EIIF ir izveidots kā ES AIF, kas nevar darboties patstāvīgi, jo tam nav juridiskas personas statusa, noteikumi, kuros tiek pieprasīta EIIF rīcība, būtu jāsaprot kā piemērojami EIIF pārvaldniekam.

(15)    Lai nodrošinātu, ka EIIF savu darbību mērķē uz ilgtermiņa ieguldījumiem un veicina ES ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi, noteikumos par EIIF portfeli būtu skaidri jānosaka aktīvu kategorijas, kurām būtu jāatbilst EIIF ieguldījumu kritērijiem, un nosacījumi, saskaņā ar kuriem tās būtu jāuzskata par atbilstošām šiem kritērijiem. EIIF vismaz 70 % no sava kapitāla būtu jāiegulda kritērjiem atbilstošos ieguldījumu aktīvos un vismaz 60 % — Savienībā reģistrēta kritērijiem atbilstoša portfeļuzņēmuma emitētos vērtspapīros. Lai nodrošinātu EIIF integritāti, ir vēlams arī aizliegt EIIF iesaistīties atsevišķos finanšu darījumos, kas — radot papildu riskus, kuri atšķiras no riskiem, ko var sagaidīt no tāda fonda, kurš savu darbību mērķē uz ilgtermiņa ieguldījumiem, — varētu apdraudēt EIIF ieguldījumu stratēģiju un mērķus. Lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek skaidri veltīta ilgtermiņa ieguldījumiem, — kas var būt noderīgi privātiem ieguldītājiem, kuriem nav pieredzes ar mazāk tradicionālām ieguldījumu stratēģijām, — nevajadzētu atļaut EIIF ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos, izņemot gadījumus, kad šādas ieguldīšanas mērķis ir ar paša fonda ieguldījumiem saistīto risku ierobežošana. Tā kā izejvielām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas netieši ļauj iesaistīties riska darījumos ar tām, ir likvīds raksturs, ieguldījumiem izejvielās nav nepieciešamas ieguldītāju ilgtermiņa saistības, un tāpēc tie būtu jāizslēdz. Šis pamatojums neattiecas uz ieguldījumiem infrastruktūrā vai sabiedrībās, kuras saistītas ar izejvielām vai kuru darbības rezultāti ir netieši saistīti ar izejvielu sniegumu, piemēram, lauku saimniecības — lauksaimniecības izejvielu gadījumā vai spēkstacijas — energoizejvielu gadījumā.

(15a)  Lai EIIF efektīvi veicinātu Eiropas ilgtspējīgu, gudru un integrējošu izaugsmi, ikvienam EIIF būtu jāņem vērā kritērijiem atbilstošo ieguldījumu ietekme, ievērojot to ar vidi saistītās, sociālās un pārvaldības īpatnības. EIIF pārvaldniekam jo īpaši būtu jāapsver atlasītajiem aktīviem raksturīgais ieguldījums, lai sasniegtu Eiropas izaugsmes modeļa mērķus — sociālā infrastruktūra, ilgtspējīga mobilitāte, enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem un tās izplatīšana, procesu energoefektīvitātes uzlabošana, kā arī tādu uzņēmumu attīstība, kas darbojas nozarēs, kuras atbalsta videi nekaitīgus un sociālus risinājumus vai kurām ir liels inovāciju potenciāls.

(16)    Ilgtermiņa ieguldījuma definīcija ir plaša. Pat ja EIIF pārvaldniekam ne vienmēr tiek noteikts ilgtermiņa turēšanas periods, kritērijiem atbilstošie ieguldījumu aktīvi parasti ir nelikvīdi, tiem nepieciešamas saistības uz konkrētu periodu, un to ekonomiskajam profilam ir ilgtermiņa raksturs. Kritērijiem atbilstošie ieguldījumu aktīvi nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir nepieciešamas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to tirdzniecību. Tomēr, tā kā biržas sarakstā iekļauti MVU var saskarties ar problēmām, kas saistītas ar likviditāti un piekļuvi sekundārajam tirgum, šādu MVU emitēti pašu kapitāla vai parāda instrumenti būtu jāiekļauj kritērijiem atbilstošajos EIIF ieguldījumu aktīvos, jo tiem ir jāsaglabā stabila akcionāru struktūra. Līdz ar to kritērijiem atbilstošie ieguldījumu aktīvi var būt pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem var būt pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Augsto kapitāla saistību un peļņas gūšanai nepieciešamā ilgā laika dēļ EIIF meklēto ieguldījumu ekonomiskajam ciklam būtība ir ilgtermiņa raksturs. Tādēļ šādi aktīvi nav piemēroti ieguldījumiem ar izpirkšanas tiesībām, izņemot īpašus gadījumus un ar zināmiem nosacījumiem.

(17)    Lai efektīvi pārvaldītu naudas līdzekļu plūsmu, EIIF būtu jāļauj ieguldīt arī tādos aktīvos, kas nav atbilstīgi ieguldījumu aktīvi, taču tikai tādos gadījumos, ja tas atbilst EIIF ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijai.

(18)    Ar atbilstīgajiem ieguldījumu aktīviem ir jāsaprot arī līdzdalības, piemēram, pašu kapitāla vai kvazikapitāla instrumenti, parāda instrumenti kritērijiem atbilstošos portfeļuzņēmumos un tiem sniegtie aizdevumi. Tiem būtu arī jāietver līdzdalība citos fondos, kas pievēršas aktīviem, piemēram, ieguldījumi biržas sarakstā neiekļautos uzņēmumos, kas emitē pašu kapitāla vai parāda instrumentus, kuriem ne vienmēr ir viegli identificējams pircējs. Arī tiešai līdzdalībai reālos aktīvos, ja vien tie nav konvertēti vērtspapīros, būtu jāveido atbilstīgo aktīvu kategorija, piemērojot stingrus nosacījumus attiecībā uz to iegādes vērtību un naudas plūsmas profilu.

(19)    Ar kvazikapitāla instrumentiem jāsaprot tāda veida finansēšanas instruments, kas ir pašu kapitāla un parāda apvienojums, kurā instrumenta atdeve ir saistīta ar kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kurā saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atlīdzināšana. Šādi instrumenti ietver dažādus finansēšanas instrumentus, piemēram, pakārtotus aizdevumus, daļas bez balsstiesībām, līdzdalības aizdevumus, tiesības piedalīties peļņas sadalē, konvertējamās obligācijas un obligācijas ar garantijas iespējas līgumiem.

(20)    Lai atspoguļotu pastāvošo uzņēmējdarbības praksi, EIIF būtu jāļauj pirkt esošās ieguldījumu apliecības no to esošajiem turētājiem kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmumā. Arī lai nodrošinātu visplašākās iespējamās iespējas līdzekļu iegūšanai, būtu jāatļauj ieguldījumi citos EIIF. Lai novērstu ieguldījumu vērtības samazinājumu kritērijiem atbilstošos portfeļuzņēmumos, EIIF būtu jāļauj veikt ieguldījumi citos EIIF tikai tad, ja minētie EIIF paši nav ieguldījuši vairāk nekā 10 % no to kapitāla citā EIIF.

(21)    Finanšu uzņēmumu izmantošana ir nepieciešama, lai EIIF efektīvi tirgotu ieguldītājiem, kā arī lai apkopotu un organizētu dažādu ieguldītāju iemaksas, tostarp valsts sektora ieguldījumus infrastruktūras projektos. Tādēļ EIIF būtu jāļauj veikt ieguldījumus atbilstīgos ieguldījumu aktīvos, izmantojot finanšu uzņēmumus, ja vien šie uzņēmumi ir paredzēti ilgtermiņa projektu un MVU izaugsmes finansēšanai.

(22)    ▌Kritērijiem atbilstošajiem portfeļuzņēmumiem būtu jāietver infrastruktūras projekti un ieguldījumi biržas sarakstā neiekļautās sabiedrībās un biržas sarakstā iekļautos MVU, kas meklē izaugsmes iespējas ▌, kuras varētu būt piemērotas ilgtermiņa ieguldījumiem.

(23)    Infrastruktūras projektu plašā mēroga dēļ ir vajadzīgs liels kapitāls, kas tiek ieguldīts uz ilgu laiku. Šādos infrastruktūras projektos būtu jāietver sabiedrisko ēku infrastruktūra, piemēram, skolas, slimnīcas vai cietumi; sociālā infrastruktūra, piemēram, sociālie mājokļi; transporta infrastruktūra, piemēram, ceļi, sabiedriskā transporta sistēmas vai lidostas; energoinfrastruktūra, piemēram, enerģētikas tīkli, projekti saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, spēkstacijas vai cauruļvadi; ūdens apsaimniekošanas infrastruktūra, piemēram, ūdens apgādes sistēmas, notekūdeņu vai apūdeņošanas sistēmas; sakaru infrastruktūra, piemēram, tīkli; un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra, piemēram, pārstrādes vai savākšanas sistēmas.

(24)    Biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi var saskarties ar grūtībām piekļūt kapitāla tirgiem un finansēt turpmāku izaugsmi un darbības paplašināšanu. Parasti finansējums tiek piesaistīts privāta finansējuma veidā, izmantojot pašu kapitāla daļas vai aizdevumus. Tā kā šādi instrumenti pēc to būtības ir ilgtermiņa ieguldījumi, tiem ir nepieciešams „mērķtiecīgais” kapitāls, ko EIIF var nodrošināt. Turklāt biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi nereti saskaras ar būtiskiem šķēršļiem ilgtermiņa finansējuma iegūšanā, un EIIF var nodrošināt vērtīgus alternatīvus finansējuma avotus.

(25)    Ieguldījumiem infrastruktūrā ir nepieciešams „mērķtiecīgs” kapitāls, jo nepastāv likvīdi sekundārie tirgi. Ieguldījumu fondi ir būtisks finansējuma avots aktīviem, kas saistīti ar lieliem kapitālizdevumiem. Šiem aktīviem kapitāla kopfondu veidošana bieži vien ir vajadzīga, lai panāktu vēlamo finansējuma līmeni. Tā kā šādu aktīvu ekonomiskais cikls kopumā ir ilgs, šiem ieguldījumiem ir vajadzīgs ilgs laikposms. Parasti paiet vairāki gadi, kamēr tiek amortizēti ieguldījumi lielos reālajos aktīvos. Lai veicinātu šādu lielu aktīvu attīstību, EIIF vajadzētu dot iespēju tieši ieguldīt infrastruktūrā, kuras vērtība ir lielāka par EUR 10 miljoniem un kura savā darbības laikā nodrošina paredzamas un periodiskas naudas plūsmas. ▌Tādēļ pret kritērijiem atbilstošo portfeļuzņēmumu tiešo līdzdalību infrastruktūrā ir jāizturas vienādi.

(26)    Ja pārvaldniekam portfeļuzņēmumā pieder daļas, pastāv risks, ka tas savas intereses nostāda augstāk par fonda ieguldītāju interesēm. Lai izvairītos no interešu konflikta, EIIF būtu jāiegulda tikai tādos aktīvos, kas ir nesaistīti ar tā pārvaldnieku, tādējādi nodrošinot pienācīgu uzņēmuma vadību, izņemot gadījumus, kad tos iegulda daļās, ieguldījumu apliecībās vai aktīvos, kurus saskaņā ar šo regulu pārvalda EIIF pārvaldnieks.

(27)    Lai EIIF pārvaldniekiem sniegtu zināmu elastību attiecībā uz to fondu ieguldījumiem, tirdzniecība ar aktīviem, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, būtu jāatļauj līdz maksimāli 30 % apmēram no to kapitāla.

(28)    Lai ierobežotu EIIF riska uzņemšanos, ir būtiski samazināt darījuma partnera risku, nosakot skaidras EIIF portfeļa diversifikācijas prasības. Uz visiem ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 [...][7].

(29)    Lai novērstu to, ka ieguldošais EIIF būtiski ietekmē cita EIIF vai emitenta pārvaldību, ir vajadzīgs izvairīties no pārmērīgas EIIF koncentrācijas vienā un tajā pašā ieguldījumā.

(30)    Lai EIIF pārvaldnieki varētu piesaistīt papildu kapitālu fonda darbības laikā, tiem būtu jāļauj aizņemties naudas līdzekļus līdz pat 40 % no fonda kapitāla. Tam būtu jāpalīdz nodrošināt papildu atdevi ieguldītājiem. Lai novērstu valūtu nesakritības risku, EIIF būtu jāaizņemas tikai tajā valūtā, kurā pārvaldnieks plāno iegādāties aktīvus.

(31)    EIIF ieguldījumu ilgtermiņa rakstura un nelikviditātes dēļ pārvaldniekiem būtu vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai piemērotu ieguldījumu ierobežojumus. Nosakot šo ierobežojumu īstenošanai nepieciešamo laiku, būtu jāņem vērā ieguldījumu īpatnības un īpašības, taču šis laiks nedrīkstētu pārsniegt piecus gadus.

(31a)  Dibināšanas dokumentos paredzētos ārkārtas apstākļos EIIF dzīves ciklu varētu pagarināt vai saīsināt, lai nodrošinātu lielāku elastību, piemēram, gadījumos, kad projekts ir pabeigts vēlāk vai agrāk nekā paredzēts, lai panāktu tā atbilstību ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijai.

(31b)  Eiropas Investīciju bankai (EIB), kurai ir pieredze ES infrastruktūras finansēšanā, un citām tamlīdzīgām valstu iestādēm būtu aktīvi jāsadarbojas ar EIIF pārvaldniekiem un ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, kam varētu nebūt attiecīgās pieredzes. Turklāt EIB projektu obligāciju iniciatīva un citas līdzīgas iniciatīvas, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, būtu tieši jāsaista ar EIIF, EIB uzņemoties risku un nodrošinot garantijas, lai samazinātu ar šo ieguldījumu veidu saistīto risku un mudinātu ieguldītājus uzticēties EIIF kā drošam ieguldījumu instrumentam.

(32)    ▌Nebūtu jāliedz EIIF šīs ieguldījumu apliecības vai daļas laist regulētā tirgū, kā tas definēts 4. panta 21. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/.../ES [jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva][8], daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā tā definēta Direktīvas 2014/.../ES [jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva] 4. panta 22. punktā, vai organizētā tirdzniecības sistēmā, kā tā definēta Direktīvas 2014/.../ES [jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva] 4. panta 23. punktā, tādējādi nodrošinot ieguldītājiem iespēju pārdot to daļas vai ieguldījumu apliecības pirms EIIF darbības beigām. Tāpēc EIIF statūtiem vai dibināšanas dokumentiem nevajadzētu būt šķērslim tam, ka ieguldījumu apliecības vai daļas laiž regulētos tirgos vai tirgo tajos, ne arī atturēt ieguldītājus no to ieguldījumu apliecību vai daļu brīvas nodošanas trešām personām, kas tās vēlas iegādāties. Tomēr, ņemot vērā valstu tirgu līdzšinējo pieredzi, tirdzniecība sekundārajos tirgos var būt efektīva dažos tirgos, bet citos tirgos šī iespēja var būt saistīta ar augstām prēmiju summām vai ievērojamām EIIF ieguldījumu apliecību vai daļu atlaidēm, kas ir atļautas vai tiek tirgotas regulētos tirgos, tādējādi faktiski atturot ieguldītājus no šīs alternatīvas izmantošanas. Tāpēc ar šo iespēju nepietiek, lai aizstātu regulārāku izpirkšanu.

(33)    Lai fonda darbības beigās ieguldītāji varētu efektīvi izpirkt to daļas vai ieguldījumu apliecības, pārvaldniekam EIIF portfeļa aktīvi būtu laikus jāsāk pārdot, lai nodrošinātu aktīvu pienācīgu realizāciju. Nosakot pienācīgu ieguldījumu pārdošanas grafiku, pārvaldniekam būtu jāņem vērā ieguldījumu atšķirīgie termiņi un laiks, kas nepieciešams, lai atrastu pircēju aktīviem, kuros EIIF ir ieguldījis. Ņemot vērā to, ka šajā likvidācijas posmā ir neiespējami saglabāt ieguldījumu ierobežojumus, tie būtu jāatceļ, sākoties likvidācijas periodam.

(34)    Fonda darbības laikā aktīvi, kuros EIIF ir ieguldījis, var tikt iekļauti regulēta tirgus sarakstā. Šajā gadījumā aktīvi vairs neatbilst šīs regulas prasībai neiekļaut tos biržas sarakstā. Lai ļautu pārvaldniekiem pienācīgi atbrīvoties no ieguldījumiem šādos aktīvos, tos vajadzētu vēl trīs gadus pieskaitīt 70 % kvotai, kas noteikta atbilstīgo ieguldījumu aktīviem.

(35)    Ņemot vērā EIIF īpašās iezīmes, kā arī tā potenciālos privātos un profesionālos ieguldītājus, ir svarīgi ieviest stingras pārredzamības prasības, kas potenciālajiem ieguldītājiem ļautu pieņemt pamatotu lēmumu un pilnībā apzināties risku. Papildus Direktīvā 2011/61/ES ietvertajām pārredzamības prasībām EIIF būtu jāpublicē prospekts, kurā obligāti jāiekļauj visa informācija, kas slēgta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem jāatklāj saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK[9] un Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004[10]. Lai EIIF tirgotu privātiem ieguldītājiem, būtu obligāti jāpublicē pamatinformācijas dokuments (PD) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. .../...[PRIPS][11]. Turklāt tirdzniecības dokumentos būtu skaidri jānorāda uz EIIF riska profilu un jāmin jebkāda dalība instrumentos, kuros izmantots ES budžeta finansējums.

(36)    Tā kā EIIF mērķklienti ir gan profesionālie, gan privātie ieguldītāji visā Savienībā, Direktīvā 2011/61/ES paredzētajām tirdzniecības prasībām ir jāpievieno noteiktas prasības, lai ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmeni. Tāpēc būtu jādara pieejami instrumenti, lai veiktu parakstīšanos, izdarītu maksājumus daļu vai ieguldījumu apliecību turētājiem, atpirktu vai izpirktu daļas vai ieguldījumu apliecības, kā arī darītu pieejamu informāciju, kuru EIIF un tā pārvaldniekiem ir pienākums sniegt. Turklāt, lai nodrošinātu, ka privātie ieguldītāji nav nelabvēlīgākā situācijā kā profesionālie ieguldītāji, ir jāievieš noteikti aizsardzības pasākumi attiecībā uz EIIF tirgošanu privātajiem ieguldītājiem.

(37)    EIIF kompetentajai iestādei būtu jāpārbauda, vai EIIF spēj pastāvīgi izpildīt šīs regulas prasības. Kompetentajām iestādēm jau ir piešķirtas plašas pilnvaras saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, tāpēc šīs pilnvaras ir nepieciešams paplašināt, lai tās varētu īstenot arī attiecībā uz jaunajiem vienotajiem EIIF noteikumiem.

(38)    Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) attiecībā uz šo regulu vajadzētu būt iespējai izmantot visas pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, un saņemt visus šim mērķim nepieciešamos resursus, jo īpaši cilvēkresursus.

(39)    Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) EVTI, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010[12], [...] vajadzētu būt vadošai lomai saistībā ar EIIF noteikumu piemērošanu, nodrošinot, ka valstu kompetentās iestādes konsekventi piemēro Savienības noteikumus. Kā iestādei ar ļoti specializētām zināšanām par vērtspapīriem un vērtspapīru tirgiem, EVTI būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt izstrādāt Komisijai iesniedzamu regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas neietver politikas izvēles, bet pievēršas apstākļiem, kādos EIIF darbības laiks būs pietiekami ilgs, lai segtu visu atsevišķo EIIF aktīvu dzīves ciklu; EIIF aktīvu pienācīgai atsaukšanai noteiktā grafika iezīmēm; izmaksu informācijas definīcijām, aprēķina metodēm un uzrādīšanai; un to instrumentu iezīmēm, kas EIIF jāizveido katrā dalībvalstī, kur tie plāno tirgot daļas vai ieguldījumu apliecības.

(39a)  Dalībvalstu līmenī piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem ilgtermiņa ieguldījumiem, ko veic ar EIIF palīdzību, var būt nozīmīga loma attiecīgajā brīdī pieejamo resursu novirzīšanā ilgtermiņa projektu finansēšanai Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot projektiem, kuri sniedz labumu sabiedrībai un videi. Tādēļ varētu izvērtēt, vai projektu obligācijas arī būtu uzskatāmas par atbilstīgiem aktīviem, lai nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus un veicinātu Savienības ieguldījumu instrumentu sinerģiju. Dalībvalstis, kas saskaras ar fiskālo pielāgojumu sekām, tiek mudinātas sniegt valsts garantijas un nodrošināt labvēlīgu nodokļu režīmu, piemēram, nodokļu atlaides ieguldītājiem, kas piedalās EIIF. Lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie likumdošanas un institucionālie pasākumi.

(39b)  Uz dalībvalstīm, kā arī reģionālajām un vietējām iestādēm gulstas liela atbildība saistībā ar EIIF efektīvu reklamēšanu un piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī konkrētas informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un patērētājiem par šīs jaunās sistēmas priekšrocībām.

(39c)   Ir ļoti svarīgi mudināt daudzus Savienības daļēji profesionālos ieguldītājus, piemēram, vidējā līmeņa pensiju shēmas, apdrošināšanas sabiedrības, pašvaldības, baznīcas, labdarības organizācijas un fondus, kam var būt pietiekams kapitāls un zināma pieredze, veikt ieguldījumus EIIF.

(40)    Jaunajiem vienotajiem EIIF noteikumiem vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK [...][13] un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 [...][14].

(40a)  EIIF nevajadzētu ieguldīt atbilstīgos ieguldījumu aktīvos, kuros EIIF pārvaldniekam ir tieša vai netieša līdzdalība, kas nav saistīta ar tā pārvaldāmā EIIF daļu vai ieguldījumu apliecību turēšanu. Būtu jāparedz arī garantijas, lai novērstu praksi, kas kropļo konkurenci vai rada šķēršļus iekļūšanai.

(41)    Dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt vienotas prasības attiecībā uz EIIF ieguldījumiem un darbības nosacījumiem visā Savienībā, vienlaikus pilnībā ņemot vērā nepieciešamību EIIF drošību un uzticamību līdzsvarot ar efektīvu tirgus darbību attiecībā uz ilgtermiņa finansējumu un dažādu ieinteresēto personu izdevumiem, un šos mērķus to mēroga un ietekmes dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti tikai tādi pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(42)    Jaunie vienotie EIIF noteikumi ir saskaņā ar pamattiesībām un principiem, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību, patērētāju aizsardzību, darījumdarbības brīvību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un personas datu aizsardzību. Jaunie vienotie EIIF noteikumi būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.          Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par atļauju piešķiršanu, ieguldījumu politiku un darbības nosacījumiem attiecībā uz ES alternatīvo ieguldījumu fondiem (AIF), ko tirgo Savienībā kā Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus (EIIF).

1.a      Šīs regulas mērķis ir rast kapitālu un novirzīt to reālajai ekonomikai saskaņā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķiem.

2.          Dalībvalstis nepapildina prasības šīs regulas aptvertajā jomā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) „kapitāls” ir kopējās kapitāla iemaksas un nepieprasītais atvēlētais kapitāls, ko aprēķina, pamatojoties uz summām, kuras paredzēts ieguldīt, atskaitot visas nodevas, maksājumus un izdevumus, kas tieši vai netieši jāsedz ieguldītājiem;

(1a)     „privāts ieguldītājs” ir ieguldītājs, kas nav profesionāls klients saskaņā ar Direktīvas ... [jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva] II pielikuma I iedaļu;

(1b)     „profesionāls ieguldītājs” ir ieguldītājs, kas ir profesionāls klients saskaņā ar Direktīvas ... [jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva] II pielikuma I iedaļu vai kas pēc pieprasījuma var tikt uzskatīts par profesionālu klientu saskaņā ar minēto direktīvu;

(1c)     „daļēji profesionāls ieguldītājs” ir jebkurš privāts ieguldītājs, kurš apņemas ieguldīt vismaz EUR 100 000 un papildus līgumam, kas jānoslēdz par ieguldīšanas saistībām, rakstiski apliecina, ka apzinās riska faktorus, kuri saistīti ar šīm saistībām vai ieguldījumu;

(2) „pašu kapitāls” ir īpašumtiesību daļa uzņēmumā, kuru veido kritērijiem atbilstoša portfeļuzņēmuma ieguldījumu apliecības vai citi ieguldītājiem emitēti vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību kapitālā;

(3) „kvazikapitāls” ir jebkāds finansēšanas instruments, ja ienākumi no šā instrumenta ir saistīti ar kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un ja saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atlīdzināšana;

(4) „finanšu sabiedrība” ir jebkura no šādām struktūrām:

a) kredītiestāde, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā[15],

b) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

c) apdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā[16];

d) finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

e) jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

(4a)       „profesionāls EIIF” ir EIIF, kuru drīkst pārdot tikai profesionāliem un daļēji profesionāliem ieguldītājiem;

(4b)       „ES AIF” ir ES AIF, kā tas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta k) apakšpunktā;

(4c)       „ES AIFP” ir ES AIFP, kā tas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā;

(5) „EIIF kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde ES AIF izcelsmes dalībvalstī, kā tā definēta Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta p) apakšpunktā;

(6) „EIIF izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā EIIF piešķirta atļauja;

           „EIIF pārvaldnieka kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde ES AIFP izcelsmes dalībvalstī, kā tā definēta Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta q) apakšpunktā;

(6a)     „līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” ir jebkurš līgums, ar kuru viena puse darījuma partnerim nodod vērtspapīrus vai jebkādas ar tiem saistītas tiesības, apņemoties tos atpirkt par konkrētu cenu nākotnes datumā, kas ir noteikts vai vēl jānosaka;

(6b)     „īsās pozīcijas pārdošana” ir nesegta aktīvu pārdošana;

(6c)     „privāts EIIF” ir EIIF, kura ieguldītāji ir privāti ieguldītāji;

(6d)     „vērtspapīru aizdošana” un „vērtspapīru aizņemšanās” ir darījums, kurā iestāde vai tās darījumu partneris nodod vērtspapīrus ar nosacījumu, ka aizņēmējs apņemas atdot līdzvērtīgus vērtspapīrus kādā nākotnes datumā vai tad, kad tam to prasīs persona, kas šos vērtspapīrus nodevusi, šim darījumam ietverot vērtspapīru aizdošanu personai, kas vērtspapīrus nodod, un vērtspapīru aizņemšanos no vērtspapīru saņēmēja;

(6e)     „infrastruktūra” ir fiziskas un nemateriālas organizatoriskas pamatstruktūras un aprīkojums, kas vajadzīgs sabiedrības vai uzņēmuma darbības nodrošināšanai.

3. pants

Atļaujas piešķiršana un apzīmējuma izmantošana

1.          Tikai ES AIF ir tiesības pieteikties atļaujas saņemšanai kā EIIF un to saņemt.

2.          EIIF var tirgot visā Savienības teritorijā vai jebkurā dalībvalstī tad, ja tam ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu.

Piešķirtā atļauja EIIF ir derīga visās dalībvalstīs.

3.          Kolektīvo ieguldījumu uzņēmums apzīmējumu „EIIF” jeb „Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonds” attiecībā uz sevi vai tā izdotajām daļām vai ieguldījumu apliecībām izmanto vienīgi tad, ja tam ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu.

4.          EIIF kompetentās iestādes reizi ceturksnī konfidenciāli informē EVTI par atļaujām, kas piešķirtas vai anulētas saskaņā ar šo regulu, un sniedz visu vajadzīgo informāciju par EIIF darbībām, ar kurām nodrošina atbilstību šīs regulas noteikumiem.

EVTI uztur centralizētu publisku reģistru, kurā norāda ikvienu EIIF, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, tā pārvaldītāju, informāciju, kas sniegta saskaņā ar 4. pantu, un EIIF kompetento iestādi. Reģistrs ir pieejams elektroniski.

4.  pants

Pieteikuma iesniegšana EIIF atļaujas saņemšanai

1.          ES AIF iesniedz EIIF atļaujas pieteikumu savas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei.

Pieteikumā EIIF atļaujas saņemšanai iekļaujami šādi dati:

a) fonda nolikums vai dibināšanas dokumenti;

b) informācija par EIIF pārvaldītāju, tā pašreizējā un iepriekšējā fondu pārvaldības vēsture un pieredze ilgtermiņa ieguldījumu jomā;

c) informācija par depozitāriju;

d) ieguldītājiem iesniedzamas informācijas apraksts;

da)   privāto EIIF gadījumā — privāto ieguldītāju sūdzību izskatīšanas kārtības un noteikumu apraksts;

e) jebkāda cita informācija vai dokumenti, ko pieprasījusi EIIF kompetentā iestāde, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas prasībām.

2.          ES ▌AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, ir tiesības pārvaldīt EIIF un tas EIIF kompetentajai iestādei iesniedz vienkāršotu pieteikumu, lai saņemtu apstiprinājumu pārvaldīt EIIF, kas iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar 1. punktu. Šādā pieteikumā apstiprinājuma saņemšanai iekļauj atsauci uz pieteikumu (un iesniegtiem dokumentiem) un atļauju, kas paredzēta saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.

▌

3.          EIIF un ES AIFP [divu mēnešu] laikā no pilnīgi aizpildīta pieteikuma iesniegšanas dienas informē par to, vai EIIF atļauja un EIIF pārvaldīšanas apstiprinājums ir piešķirti.

4.          Par jebkuriem turpmākiem grozījumiem dokumentos, kas minēti 1. ▌punktā, nekavējoties informē EIIF kompetento iestādi.

5. pants

Atļaujas piešķiršanas nosacījumi

1.          EIIF, kas iesniedz pieteikumu, piešķir atļauju vienīgi tad, ja EIIF kompetentā iestāde:  

a) ir pārliecināta par to, ka EIIF, kas iesniedz pieteikumu, atbilst visām šīs regulas prasībām, un ir apstiprinājusi fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentus un depozitārija izvēli;

b) ir apstiprinājusi ES AIFP pieteikumu, kuram piešķirta atļauja saskaņā ar direktīvu 2011/61/ES pārvaldīt EIIF▌;

ba)   ir pārliecināta, ka izraudzītajam EIIF pārvaldniekam vai personai, kas pārvaldības struktūrā pilda izraudzītā EIIF pārvaldnieka pienākumus, iepriekš nav piemērotas soda sankcijas par valsts vai Savienības tiesību aktu pārkāpumiem fondu pārvaldības jomā.

1.a        Kompetentā iestāde pieteikumu iesniegušajam EIIF atbildi sniedz [divu] mēnešu laikā.

2.          EIIF kompetentā iestāde var noraidīt ES AIFP pieteikumu pārvaldīt EIIF vienīgi tad, ja:

a) ES AIFP neievēro šīs regulas noteikumus;

b) ES AIFP neievēro Direktīvas 2011/61/ES noteikumus, kas konstatēts sadarbībā ar EIIF pārvaldnieka kompetento iestādi saskaņā ar šo regulu un Direktīvā 2011/61/ES noteikto kārtību, kādā notiek sadarbība uzraudzības jomā;

c) ES AIFP kompetentā iestāde nav tam piešķīrusi atļauju pārvaldīt AIF, kas ietver finansējumu veidu, uz kuru attiecas šī regula, kā tas konstatēts sadarbībā ar EIIF pārvaldnieka kompetento iestādi saskaņā ar šo regulu;

d) ES AIFP nav iesniedzis 4. panta 2. punktā minētos dokumentus vai tajā prasīto skaidrojumu vai informāciju.

Pirms pieteikuma noraidīšanas EIIF kompetentā iestāde apspriežas ar ES AIFP kompetento iestādi.

3.          Kompetentā iestāde nepiešķir EIIF atļauju, ja EIIF pārvaldīšanas pieteikuma iesniedzējam ir juridiski liegts tirgot tā daļas vai ieguldījumu apliecības savā izcelsmes dalībvalstī. Kompetentā iestāde paskaidro pieteikumu iesniegušajam EIIF iemeslu, kāpēc tam atteikts piešķirt atļauju. Atteikums attiecas uz visām dalībvalstīm.

4.          Piešķirot EIIF atļauju, nedrīkst pieprasīt, ka EIIF būtu jāpārvalda tikai tādam ES AIFP, kuram atļauja piešķirta EIIF izcelsmes dalībvalstī, vai ka AIFP būtu jāveic vai jādeleģē kāda no darbībām EIIF izcelsmes dalībvalstī.

6. pants

Piemērojamie noteikumi un atbildība

1.          EIIF vienmēr ievēro šīs regulas noteikumus.

2.          EIIF un tā pārvaldnieks vienmēr ievēro Direktīvas 2011/61/ES prasības.

3.          EIIF pārvaldnieks ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem. EIIF pārvaldnieks ir atbildīgs par visiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies saistībā ar šīs regulas noteikumu neievērošanu.

II nodaļa

Saistības attiecībā uz EIIF ieguldījumu politiku

1. iedaļa

Vispārējie noteikumi un atbilstīgi aktīvi

7. pants

Ieguldījumu apakšstruktūras

Ja EIIF veido vairāk nekā viena ieguldījumu apakšstruktūra, tad, piemērojot šo nodaļu, katra no EIIF apakšstruktūrām uzskatāma par atsevišķu EIIF.

8. pants

Atbilstīgi ieguldījumi

1.          Saskaņā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķiem EIIF iegulda tikai šādu kategoriju aktīvos un tikai saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem:

a) atbilstīgi ieguldījumu aktīvi;

b) aktīvi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punktā[17].

2.          EIIF nedrīkst veikt nevienu no šādām darbībām:

a)     pārdot aktīvu īsās pozīcijas;

b)     veikt tiešus vai netiešus riska darījumus ar precēm, tostarp izmantojot atvasinātos instrumentus, attiecīgos sertifikātus, indeksus, kas uz tiem balstīti, vai jebkurus citus līdzekļus vai instrumentus, kuri varētu radīt ar tiem saistītu risku;

▌

d)     izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, izņemot gadījumus, ja▌ tos izmanto vienīgi, lai segtu ▌riskus, kas raksturīgi citiem EIIF ieguldījumiem.

2.a      Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc atklātas sabiedriskās apspriešanās izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot kritērijus, pēc kuriem noteikt gadījumus, kad atvasināto instrumentu līgumus izmanto vienīgi tāpēc, lai ierobežotu risku, kas piemīt 2. punkta d) apkšpunktā minētajiem ieguldījumiem.

           EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [norādīt datumu OV: 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

           Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9. pants

Atbilstīgi ieguldījumu aktīvi;

EIIF var veikt ieguldījumus aktīvos, kas minēti 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vienīgi tad, ja tie ietilpst kādā no šādām kategorijām:

a) pašu kapitāla vai kvazikapitāla instrumenti, kurus:

i)       ir emitējis kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums un kurus EIIF ieguvis tieši no kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmuma;

ii)      ir emitējis kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums apmaiņā pret pašu kapitāla vērtspapīru instrumentu, ko EIIF iepriekš iegādājies tieši no kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmuma;

iii)     ir emitējis uzņēmums, kuram kritērijiem atbilstošais portfeļuzņēmums ir meitasuzņēmums, kurā tam ir vairākuma īpašumtiesības — apmaiņā pret pašu kapitāla vērtspapīru instrumentu, ko EIIF ieguvis no kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmuma saskaņā ar i) vai ii) apakšpunktu;

b)  parāda instrumenti, kurus emitējis kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums un kuru dzēšanas termiņš ir pielīdzināts EIIF darbības ilgumam;

c)  aizdevumi, kurus piešķir EIIF kritērijiem atbilstošam portfeļuzņēmumam un kuru dzēšanas termiņš atbilst EIIF darbības ilgumam;

d)  viena vai vairāku EIIF daļas vai ieguldījumu apliecības, Eiropas riska kapitāla fondi (EuVECAs) un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondi (EuSEFs) ar nosacījumu, ka minētie EIIF, EuVECAs un EuSEFs paši nav ieguldījuši EIIF vairāk nekā 10 % no sava kapitāla;

e)  individuālo reālo aktīvu tiešie ieguldījumi vai netieši ieguldījumi ar kritērijiem atbilstošu portfeļuzņēmumu starpniecību, attiecībā uz kuriem vajadzīgi sākotnēji kapitāla izdevumi vismaz EUR 10 miljonu apmērā vai tai līdzvērtīga summa valūtā un laikā, kurā veikti izdevumi.

Saskaņā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķiem vai ar Savienības reģionālo politiku kompetentā iestāde, izskatot pieteikumus, priekšroku dod projektiem, kurus finansē ar publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību.

10. pants

Kritērijiem atbilsošs portfeļuzņēmums

1.          Kritērijiem atbilsošs portfeļuzņēmums, kas minēts 9. panta 1. punktā, ir portfeļuzņēmums (izņemot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu), kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) tas nav finanšu sabiedrība, izņemot Eiropas daudzpusējās attīstības bankas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 [CRR] 117. panta 2. punkta f), i), j) un k) apakšpunktā;

b) tas nedrīkst veikt tirdzniecību:

i)       regulētā tirgū, kā tas definēts Direktīvas 2014/.../ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā [jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva];

ii)      daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā tā definēta Direktīvas 2014/.../ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā [jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva];

▌

ba)      drīkst veikt tirdzniecību regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un kura tirgus kapitalizācijas vērtība nepārsniedz EUR 1 miljardu;

bb) drīkst veikt tirdzniecību regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un ir uzskatāms par MVU saskaņā ar Komisijas Ieteikuma 223/361/EK pielikuma 2. panta 1. punktu[18];

c) tas ir reģistrēts dalībvalstī vai kādā trešā valstī ar nosacījumu, ka šī trešā valsts:

i)       nav augsta riska valsts vai valsts un teritorija, kas nesadarbojas, kuru identificējusi Finanšu darījumu darba grupa (FATF); or

ii)      ir parakstījusi vienošanos ar EIIF pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsti un visām pārējām dalībvalstīm, kurās paredzēts tirgot EIIF daļas vai ieguldījumu apliecības, ja trešā valsts nav valsts:

         – kurā nav nodokļu vai tie ir nomināli nodokļi;

         – kurā nenotiek efektīva informācijas apmaiņa ar ārvalstu nodokļu iestādēm;

         – kurā trūkst pārredzamu normu likumdošanas, justīcijas vai administratīvajā jomā;

         – kurā nav prasības par reālu atrašanos valsts teritorijā;

         – kura darbojas kā ārzonas finanšu centrs.

2.          Atkāpjoties no [...] 1. punkta a) apakšpunkta, kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums var būt finanšu uzņēmums vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas saskaņā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķiem finansē vienīgi kritērijiem atbilstošus portfeļuzņēmumus, kuri minēti šā panta 1. punktā, vai iegulda tikai reālos aktīvos, kas minēti 9. pantā.

11. pants

Interešu konflikts

EIIF neiegulda atbilstīgos ieguldījumu aktīvos, attiecībā uz kuriem pārvaldniekam ir tieša vai netieša interese, izņemot interesi, kas saistīta ar tā pārvaldāmo EIIF, EUSEF vai EuVECA un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību turēšanu 10. panta 2. punkta nozīmē.

2. iedaļa

Noteikumi par ieguldījumu politiku

12. pants

Portfeļa sastāvs un diversifikācija

1.          EIIF iegulda vismaz 70 % sava kapitāla atbilstīgos ieguldījumu aktīvos un vismaz 60 % no kapitāla — aktīvos, kuri uzskaitīti 9. panta a), b) un c) punktā un pieder kritērijiem atbilsošiem portfeļuzņēmumiem, kas reģistrēti dalībvalstī.

1.a        Ja EIIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos ir paredzētas regulāras izpirkšanas tiesības, EIIF iepriekš noteiktos izpirkšanas periodos nodrošina likviditātes rezervi, kas atbilst likviditātes pārvaldībai izpirkšanas tiesību izmantošanas gadījumā, paturot prātā izpirkšanas tiesību izmantošanas prasības un nosacījumus.

1.b        EVTI izstrādā regulatīvos tehniskos standartus, lai precizētu likviditātes rezerves struktūru.

           EVTI līdz ..* iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

           Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2.          EIIF drīkst ieguldīt ne vairāk kā:

a) 10 % no sava kapitāla aktīvos, ko emitējis viens kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums;

b) 10 % no sava kapitāla — tieši vai netieši — atsevišķos reālos aktīvos saskaņā ar 9. panta e) punktu;

c) 10 % no sava kapitāla daļās vai ieguldījumu apliecībās vienā EIIF, EuVECA, EuSEF vai AIF;

d) 5 % no sava kapitāla aktīvos, kas minēti 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja šos aktīvus ir emitējusi viena struktūra.

3.          Kopējā EIIF, EuVECA un EuSEF daļu vai ieguldījumu apliecību vērtība EIIF portfelī nepārsniedz 20 % no tā kapitāla vērtības.

4.          Kopējais EIIF darījuma partnera risks ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu darījumos, līgumos par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai atpirkšanas līgumos nepārsniedz 5 % no EIIF kapitāla.

5.          Atkāpjoties no šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta, EIIF var paaugstināt tur minēto 10 % ierobežojumu līdz 20 % ar nosacījumu, ka EIIF kopējā aktīvu vērtība kritērijiem atbilstošos portfeļuzņēmumos un atsevišķos reālos aktīvos, kuros tas iegulda vairāk nekā 10 % no sava kapitāla, nepārsniedz 40 % no tā kapitāla vērtības.

6.          Lai aprēķinātu 1. līdz 5. punktā noteiktos ierobežojumus, uzņēmumi, kas konsolidēto pārskatu dēļ ir iekļauti vienā grupā saskaņā ar Padomes Septīto direktīvu 83/349/EEK[19] vai atzītiem starptautiskiem grāmatvedības noteikumiem, uzskatāmi par vienu kritērijiem atbilstošu portfeļuzņēmumu vai vienu struktūru.

12.a pants

Ja EIIF ir pārkāpis 12. pantā noteiktās diversifikācijas prasības un ja šā pārkāpuma izdarīšanu veicinājuši apstākļi, kurus EIIF pārvaldnieks nespēj ietekmēt, kompetentajām iestādēm pārvaldniekam jānodrošina iespēja sešu mēnešu laikā veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu radušos stāvokli.

13. pants

Koncentrācija

1.          EIIF nedrīkst iegūt vairāk kā 25 % no viena EIIF, EuVECA vai EuSEF daļām vai ieguldījumu apliecībām.

2.          Koncentrācijas limiti, kas noteikti Direktīvas 2009/65/EK 56. panta 2. punktā, ir piemērojami ieguldījumiem aktīvos, kuri minēti šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

14. pants

Naudas līdzekļu aizņēmumi

EIIF var aizņemties naudas līdzekļus ar nosacījumu, ka šāds aizņēmums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) tas nepārsniedz 40 % no EIIF kapitāla;

b)  tā mērķis ir iegūt dalību atbilstīgos ieguldījumu aktīvos;

c)  to veic tajā pašā valūtā, kurā, izmantojot šo naudas līdzekļu aizņēmumu, paredzēts iegādāties aktīvus;

▌

ea)      tas apgrūtina aktīvus, kas nepārsniedz 30 % no EIIF kapitāla;

eb)      tā ilgums ir pielīdzināts EIIF darbības ilgumam.

EIIF pārvaldnieks ieguldītājus iepriekš informē par ieguldījumu stratēģijas radītajām vajadzībām nākotnē izdarīt aizņēmumu.

15. pants

Portfeļa sastāva veidošanas un diversifikācijas noteikumi

1.          Ieguldījumu ierobežojumus, kas noteikti 12. panta 1. punktā:

a) piemēro līdz dienai, kas noteikta EIIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos, kuru nosakot, ņem vērā to aktīvu īpatnības un īpašības, kurus EIIF paredzējis ieguldīt, un šis piemērošanas laiks nedrīkst pārsniegt piecus gadus vai EIIF darbības puslaiku, kā noteikts saskaņā ar 16. panta 2. punktu, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem iestājas ātrāk, pēc atļaujas saņemšanas no EIIF. Izņēmuma gadījumos EIIF kompetentā iestāde pēc tam, kad ir iesniegts pienācīgi pamatots ieguldījumu plāns, var pagarināt šo termiņu ne vairāk kā par vēl vienu gadu;

b) pārstāj piemērot, tiklīdz EIIF sāk pārdot aktīvus saskaņā ar 16. pantā noteikto izpirkšanas politiku;

c) uz laiku aptur, ja EIIF piesaista papildu kapitālu, ja vien šāda apturēšana ilgst ne vairāk kā 12 mēnešus, jo īpaši tad, ja ieguldījumi veikti infrastruktūrā.

2.          Ja ilgtermiņa aktīvu, kurā EIIF ir veicis ieguldījumu, ir emitējis tāds kritērijiem atbilstošs portfeļuzņēmums, kas vairs neatbilst 10. panta 1. punkta b) apakšpunktam, tad šādu ilgtermiņa aktīvu trīs gadus no dienas, kad portfeļuzņēmums vairs nepilda 10. panta prasības, var turpināt ņemt vērā, aprēķinot 12. panta 1. punktā minēto 70 % apjomu.

III nodaļa

Izpirkšana, tirdzniecība, EIIF ieguldījumu apliecību un daļu emitēšana un ienākumu sadale

16. pants

Izpirkšanas politika

1.          EIIF pārvaldnieks var izveidot profesionālu EIIF bez privātu ieguldītāju līdzdalības, gan tādu EIIF, kurā var piedalīties privāti, profesionāli un daļēji profesionāli ieguldītāji.

1.a    EIIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos var norādīt konkrētu EIIF darbības beigu datumu, kā arī darbības termiņa pagaidu pagarināšanas tiesības un tiesību izmantošanas nosacījumus. Ja nav norādīts konkrēts datums, EIIF darbības laiks ir neierobežots.

1.b      Ja EIIF pārvaldnieks izlemj ļaut piedalīties EIIF privātiem ieguldītājiem, visiem ieguldītājiem tiek dota iespēja izpirkt savas daļas vai ieguldījumu apliecības pirms EIIF darbības beigām. Tomēr institucionāli vai privāti ieguldītāji var izpirkt savas daļas vai ieguldījumu apliecības tikai pēc tam, kad ir pagājusi ne mazāk kā puse no EIIF termiņa, un tikai 20 % apmērā no kopējā finansējuma. Ja EIIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos izpirkšana nav paredzēta, ieguldītāji var veikt izpirkšanu no nākamās dienas, kas seko pēc EIIF darbības beigu noteiktās dienas.

           EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus un prasības attiecībā uz EIIF izpirkšanas politikas struktūrām, lai panāktu skaidrību un saskanību visā Savienībā.

2.          EIIF darbības ilgumam jāatbilst EIIF ilgtermiņa būtībai un jābūt pietiekamam, lai aptvertu katra atsevišķā EIIF aktīva dzīves ciklu, ko mēra saskaņā ar attiecīgā aktīva nelikviditātes profilu un ekonomisko dzīves ciklu, kā arī izvirzīto EIIF ieguldījuma mērķi.

3.          Ieguldītāji var pieprasīt EIIF likvidāciju, ja to izpirkšanas pieprasījumi, kas iesniegti saskaņā ar EIIF izpirkšanas politiku, nav izpildīti viena gada laikā pēc šo pieprasījumu iesniegšanas.

3.a      EIIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos un ieguldītājiem paredzētajā informācijā nosaka kārtību, kādā veicama ieņēmumu, kas gūti no ieguldījumiem kritērijiem atbilstošos portfeļuzņēmumos, atkārtota ieguldīšana citos kritērijiem atbilstošos portfeļuzņēmumos vai augstvērtīgos likvīdos aktīvos, ja šādu ieguldījumu termiņš beidzas pirms EIIF darbības beigu noteiktās dienas.

4.          Ieguldītājiem vienmēr ir iespēja saņemt naudas līdzekļu atmaksu.

5.          Atmaksa natūrā no EIIF aktīviem ir iespējama vienīgi tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) EIIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos ir paredzēta šāda iespēja — ar nosacījumu, ka pret visiem ieguldītājiem ir taisnīga attieksme;

b) ieguldītājs rakstiski lūdz veikt atmaksu, izmantojot daļu no fonda aktīviem;

c) nav īpašu noteikumu, kas ierobežo šo aktīvu nodošanu.

6.          EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, paredzot apstākļus, kuros EIIF darbības ilgums ir pietiekams, lai aptvertu katra atsevišķa aktīva dzīves cikla ilgumu .

EVTI līdz 2015. gadam iesniedz šos regulatīvos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

17. pants

Sekundārais tirgus

1.          EIIF nolikums vai dibināšanas dokumenti nekavē EIIF daļas vai ieguldījumu apliecības tirgot regulētā tirgū, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā▌.

2.          EIIF nolikums vai dibināšanas dokumenti neliedz ieguldītājiem brīvi nodot savas ieguldījumu apliecības vai daļas trešām personām.

2.a      EIIF regulāri publicē skaidrojumu par visām vērā ņemamām atšķirībām starp biržas sarakstā iekļauto ieguldījumu apliecību un daļu tirgus vērtību un fonda aprēķināto aktīvu neto vērtību.

18. pants

Jaunu ieguldījumu apliecību vai daļu emitēšana

1.          EIIF var emitēt jaunas ieguldījumu apliecības vai daļas saskaņā ar tā nolikumu vai dibināšanas dokumentiem.

2.          EIIF neemitē jaunas ieguldījumu apliecības vai daļas par cenu, kas ir zemāka par to neto aktīvu vērtību, iepriekš nepiedāvājot šīs ieguldījumu apliecības vai daļas par šo cenu esošajiem ieguldītājiem.

19. pants

EIIF aktīvu realizācija

1.          Katrs EIIF apstiprina detalizētu grafiku savu aktīvu secīgai realizācijai, lai nodrošinātu ieguldītāju daļu izpirkšanu pēc EIIF darbības laika beigām.

2.          Panta 1. punktā minēto grafiku pārskata vismaz reizi gadā un tajā iekļauj:

a) tirgus novērtējumu potenciālajiem pircējiem;

b) iespējamās pārdošanas cenu novērtējumu un salīdzinājumu;

c) atsavināšanai paredzēto aktīvu vērtējumu;

d) konkrētu realizācijas grafiku.

3.          EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot kritērijus, ko izmanto, veicot 2. punkta a) apakšpunktā minēto novērtējumu un c) apakšpunktā minēto vērtējumu.

EVTI līdz [...] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

20. pants

Ieņēmumu sadale

1.          EIIF drīkst regulāri sadalīt ieguldītājiem ieņēmumus, kuri gūti no portfelī esošajiem aktīviem. Šos ieņēmumus veido:

a) jebkādi ieņēmumi, kurus regulāri gūst no aktīviem;

b) kapitāla vērtības pieaugums, kas īstenots pēc aktīva realizācijas▌.

2.          Ienākumu sadales politiku izstrādā tā, lai maksimāli mazinātu ieguldītāju peļņas svārstības. EIIF nākotnes saistību izpildei vajadzīgos ienākumus nesadala.

2.a      EIIF ir atļauts proporcionāli samazināt savu kapitālu, ja tas to pats atsavinājis, ieguldot kādos portfeļa aktīvos.

3.          EIIF savā nolikumā vai dibināšanas dokumentos nosaka sadales politiku, kādu tas īstenos fonda darbības laikā.

IV nodaļa

Pārredzamības prasības

21. pants

Pārredzamība

1.          EIIF, kas saņēmis atļauju, daļas vai ieguldījumu apliecības Savienībā netirgo bez iepriekšējas prospekta publikācijas.

EIIF, kas saņēmis atļauju, daļas vai ieguldījumu apliecības netirgo privātiem ieguldītājiem Savienībā bez iepriekšējas pamatinformācijas dokumenta publicēšanas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../...[PRIPS].

2.          Prospektā iekļauj informāciju, kas ieguldītājiem vajadzīga, lai pamatoti novērtētu viņiem piedāvāto ieguldījumu un jo īpaši ar to saistītos riskus.

3.          Prospektā iekļaujama vismaz šāda informācija:

a) paziņojums, kurā izklāstīts, kā EIIF ieguldījuma mērķi un stratēģija šo mērķu sasniegšanai norāda uz to, ka šim fondam ir ilgtermiņa raksturs;

b) informācija, kas jāatklāj slēgta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK[20] un Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004²;

c) informācija, kas jāatklāj ieguldītājiem saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 23. pantu, ja šī informācija nav jau atklāta saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu;

d) skaidra norāde uz tām aktīvu kategorijām, kurās EIIF ir atļauts ieguldīt;

da)      naudas plūsmas pārskats.

▌

4.          Prospektā, pamatinformācijas dokumentā un visos citos tirgvedības dokumentos ir jāiekļauj uzskatāma informācija ieguldītājiem par EIIF nelikviditāti.

Proti, ar prospektu, pamatinformācijas dokumentu un visiem citiem tirgvedības dokumentiem skaidri:

a) informē ieguldītājus par EIIF ieguldījumu ilgtermiņa raksturu;

b) vajadzības gadījumā saskaņā ar 16. panta 1. punktu informē ieguldītājus par EIIF darbības beigām, kā arī par EIIF darbības termiņa pagaidu pagarināšanas tiesībām vai tiesībām mainīt EIIF darbības ilgumu un par paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;

c) norāda, vai EIIF ir paredzēts tirgot privātiem ieguldītājiem;

d) apliecina ieguldītāju tiesības saņemt kompensāciju par saviem ieguldījumiem saskaņā ar 16. panta 1. punktu un EIIF nolikumu vai dibināšanas dokumentiem;

e) norāda biežumu un termiņus, kad ieguldītājiem fonda darbības laikā veic jebkurus maksājumus no ienākumiem, ja tādi ir;

f) iesaka ieguldītājiem EIIF ieguldīt tikai nelielu daļu no kopējā ieguldījumu portfeļa.

fa)    informē ieguldītājus par stratēģiju to kritēriju noteikšanai, saskaņā ar kuriem biržas sarakstā neiekļautas sabiedrības var iesaistīties tirdzniecībā regulētos tirgos;

fb)    informē ieguldītājus par atvasināto instrumentu stratēģiju, ņemot vērā attiecīgā projekta konkrētos aspektus un īpatnības;

fc)    norāda jebkādu dalību instrumentos, kuros izmantoti Savienības budžeta līdzekļi;

fd)    regulāri, vismaz vienu reizi gadā, informē ieguldītājus par katra ieguldījumu projekta virzību, konkrētu kritērijiem atbilstošo portfeļu ieguldījumu vērtību, kā arī par citu aktīvu vērtību, kuros brīvi naudas līdzekļi ir atbilstīgi visu izmantoto atvasināto instrumentu būtībai, mērķim un vērtībai.

4.a      Profesionāliem ieguldītājiem paredzēto EIIF prospektos iekļauj informāciju, kas noteikta Direktīvas 2011/61/ES 23. pantā. Turklāt tajā norāda visas atkāpes no 12. panta noteikumiem par portfeļa sastāvu.

22. pants

Izmaksu izpaušana

1.          Prospekts uzskatāmi informē ieguldītājus par dažādu tiešu vai netiešu izmaksu apmēru, kas jāsedz ieguldītājam. Dažādas izmaksas iedala šādās pozīcijās:

a) EIIF izveides izmaksas;

b) izmaksas, kas saistītas ar aktīvu iegādi;

c) pārvaldības izmaksas;

d) sadales izmaksas;

e) citas izmaksas, tostarp administratīvās, regulatīvās, depozitārija, uzraudzības, profesionālo pakalpojumu un revīzijas izmaksas.

2.          Prospektā norāda izmaksu kopējo attiecību pret EIIF kapitālu.

3.          Pamatinformācijas dokuments atspoguļo visas prospektā minētās izmaksas, tostarp kopējās izmaksas, kas izteiktas naudas un procentuālā izteiksmē.

4.          EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

a) vienotās definīcijas, aprēķinu metodes un izmaksu norāžu veidus, kas minētas 1. punktā, un 2. punktā minēto kopējo attiecību;

b) vienotās definīcijas, aprēķinu metodes un 3. punktā minēto kopējo izmaksu uzrādīšanas veidu.

Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā regulatīvo standartu projektus, kas minēti Regulas (ES) Nr. .../... [PRIPS] (...) punktā.

EVTI līdz [...] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

V nodaļa

EIIF daļu vai ieguldījumu apliecību tirdzniecība

23. pants

Ieguldītājiem pieejamie instrumenti

1.          Ja EIIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos ir paredzētas izpirkšanas tiesības, EIIF pārvaldnieks — katrā dalībvalstī, kurā tas plāno tirgot šā EIIF daļas vai ieguldījumu apliecības, — izveido pieejamus instrumentus, lai rīkotu maksājumus daļu turētāju vai ieguldījumu apliecību turētāju paraksīšanos, atpirktu vai izpirktu daļas vai ieguldījumu apliecības, kā arī nodrošinātu informāciju, kuru EIIF un tā pārvaldniekam ir pienākums sniegt.

2.          EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu instrumentu veidus un īpašības, to tehniskās infrastruktūras un mērķu saturu attiecībā uz EIIF ieguldītājiem, kas minēti 1. punktā.

EVTI līdz [...] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2.a      Profesionāliem klientiem paredzētiem EIIF šā panta 1. punktu nepiemēro.

24. pants

Papildu prasības attiecībā uz tirdzniecību ar privātiem ieguldītājiem

EIIF pārvaldnieks drīkst tirgot attiecīgā EIIF daļas vai ieguldījumu apliecības privātiem ieguldītājiem ar nosacījumu, ka ir izpildītas visas turpmāk minētās papildu prasības:

a)          EIIF nolikums vai dibināšanas dokumenti paredz, ka pret visiem ieguldītājiem ir vienlīdzīga attieksme un atsevišķiem ieguldītājiem vai ieguldītāju grupām nenodrošina privileģētu attieksmi vai īpašas ekonomiskās priekšrocības;

b)          EIIF var būt strukturēts kā partnerība, ja ieguldītājam papildus sākotnējām kapitāla saistībām netiek prasītas papildu saistības;

c)          parakstīšanās periodā ▌EIIF daļu vai ieguldījumu apliecību privātie ieguldītāji var atteikties no tās un saņemt atpakaļ naudu bez sankcijām;

ca)        EIIF pārvaldnieks izstrādā atbilstīgas procedūras un noteikumus privāto ieguldītāju sūdzību izskatīšanai, kas nodrošina iespēju privātajiem ieguldītājiem iesniegt sūdzības savas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām;

cb)        EIIF juridiskā forma ir tāda, kas pasargā privātos ieguldītājus no zaudējumiem, kuri būtu lielāki par to ieguldījumu fondā;

cc)         EIIF iegulda EuVECA vai EuSEF daļās vai ieguldījumu apliecībās tikai tad, ja šiem fondiem ir depozitārijs.

EVTI izstrādā standartus, kuros precizē noteikumus privātiem ieguldītājiem, kas iekļaujami fonda nolikumā vai dibināšanas dokumentos.

25. pants

EIIF daļu vai ieguldījumu apliecību tirdzniecība

1.          EIIF pārvaldnieks drīkst tirgot attiecīgā EIIF, kas saņēmis atļauju, daļas un ieguldījumu apliecības profesionāliem un privātiem ieguldītājiem savā izcelsmes dalībvalstī pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 31. pantu.

2.          EIIF pārvaldnieks drīkst tirgot attiecīgā EIIF, kas saņēmis atļauju, daļas un ieguldījumu apliecības profesionāliem, daļēji profesionāliem un privātiem ieguldītājiem dalībvalstī, kas nav EIIF pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts, pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 32. pantu.

3.          EIIF pārvaldnieks attiecībā uz katru EIIF informē kompetento iestādi par saviem plāniem tirgot vai netirgot attiecīgo fondu privātajiem ieguldītājiem.

4.          Papildus dokumentācijai un informācijai, kas norādīta Direktīvas 2011/61/E 32. pantā, EIIF pārvaldnieks tā kompetentajai iestādei sniedz visu turpmāk minēto:

a) EIIF prospektu;

b) EIIF pamatinformācijas dokumentu, ja paredzēta tirdzniecība privātiem ieguldītājiem;

c) informāciju par 22. pantā minētajiem instrumentiem.

5.          Kompetento iestāžu kompetence un pilnvaras, kas minētas Direktīvas 2011/61/ES 32. pantā, attiecas arī uz EIIF tirdzniecību privātajiem ieguldītājiem un papildu prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

6.          ▌EIIF pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde aizliedz tirdzniecību EIIF, kas saņēmis atļauju, ja EIIF pārvaldnieks neievēro šīs regulas prasības.

7.          Papildus savām pilnvarām, kas noteiktas Direktīvas 2011/61/ES 32. panta 3. punkta pirmajā daļā, EIIF pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nepiekrīt arī nodot pilnīgu paziņojuma dokumentāciju kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā plānota attiecīgā EIIF tirdzniecība, ja EIIF pārvaldnieks neievēro šīs regulas prasības.

VI nodaļa

Uzraudzība

26. pants

Uzraudzība, ko veic kompetentās iestādes

1.          Kompetentās iestādes nepārtraukti uzrauga atbilstību šai regulai.

2.          EIIF kompetentā iestāde ir atbildīga par noteikumu, kas izklāstīti II, III un IV nodaļā, atbilstības uzraudzību.

3.          EIIF kompetentā iestāde uzrauga atbilstību pienākumiem, kas izklāstīti fonda nolikumā vai dibināšanas dokumentos un prospektā, un kas atbilst šai regulai.

4.          EIIF pārvaldnieka kompetentā iestāde uzrauga pārvaldnieka pasākumu un organizācijas piemērotību, lai EIIF pārvaldnieks spētu nodrošināt atbilstību pienākumiem un noteikumiem saistībā uz visu tā pārvaldīto EIIF izveidi un darbību.

Pārvaldnieka kompetentā iestāde uzrauga EIIF pārvaldnieka atbilstību šīs regulas prasībām.

5.          Kompetentās iestādes uzrauga kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kas reģistrēti vai iesaistās tirdzniecībā to teritorijā, lai pārliecinātos, ka tie neizmanto EIIF apzīmējumu vai neuzdodas par EIIF, ja tie nav saņēmuši atļauju vai neatbilst šīs regulas prasībām.

27. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.          Kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei atbilstīgi šai regulai.

1.a      EIIF kompetentā iestāde, ievērojot proporcionalitātes principu, veic atbilstošus pasākumus, ja EIIF pārvaldnieks:

a)     neievēro prasības, kuras attiecībā uz portfeļa sastāvu un diversifikāciju ir jāpiemēro saskaņā ar 12. un 15. pantu;

b)     pārkāpjot 24. un 25. panta noteikumus, tirgo EIIF daļas un ieguldījumu apliecības privātiem ieguldītājiem;

c)      izmanto apzīmējumu EIIF, nesaņēmis atļauju saskaņā ar 3. pantu;

d)     izmanto apzīmējumu EIIF, lai tirgotu fondus, kas nav reģistrēti saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

e)      neievēro piemērojamos noteikumus un saistības, kas minētas 6. pantā.

1.b      Gadījumos, kas minēti 1.a punktā, EIIF izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstoši veic šādus pasākumus:

a)     veic pasākumus, lai nodrošinātu EIIF pārvaldnieka atbilstību 3., 6., 12., 15., 24., 25. panta prasībām;

b)     aizliedz izmantot EIIF apzīmējumu un atsauc attiecīgajam EIIF pārvaldniekam piešķirto atļauju.

2.          Pilnvaras, kas kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, īsteno arī attiecībā uz šo regulu.

28. pants

EVTI pilnvaras un kompetence

1.          EVTI ir pilnvaras un resursi, kas vajadzīgi, lai veiktu šajā regulā noteiktos uzdevumus.

2.          EVTI pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, īsteno arī attiecībā uz šo regulu un atbilstoši Regulai (EK) Nr. 45/2001.

3.          Piemērojot Regulu (ES) Nr. 1095/2010, šo regulu iekļauj visos turpmāk pieņemtajos juridiski saistošajos Savienības aktos, ar ko nosaka iestādes uzdevumus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā.

29. pants

Iestāžu sadarbība

1.          EIIF kompetentā iestāde un pārvaldnieka kompetentā iestāde (ja tās atšķiras) savstarpēji sadarbojas un apmainās ar informāciju, veicot savus šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.          Kompetentās iestādes un EVTI savstarpēji sadarbojas, veicot attiecīgos pienākumus, kas paredzēti šajā regulā, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

3.          Kompetentās iestādes un EVTI apmainās ar visu informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, veicot attiecīgos pienākumus, kurus tām uzliek šī regula, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, jo īpaši lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.

VII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

30. pants

Pārskatīšana

Komisija sāk pārskatīt šīs regulas piemērošanu tajā pašā laikā vai tūlīt pēc pārskatīšanas, kas paredzēta Direktīvas 2011/61/ES 69. pantā. Veicot pārskatīšanu, jo īpaši izvērtē:

a) 16. panta 1. punkta▌ ietekmi;

b) to, kā aktīvu diversifikāciju ietekmē minimālā robežvērtība 70 % apmērā no atbilstīgiem ieguldījumu aktīviem, kas noteikta 12. panta 1. punktā, jo īpaši ▌to, vai pastiprināti pasākumi attiecībā uz likviditāti būtu vajadzīgi▌;

c) cik lielā mērā EIIF tiek tirgoti Savienībā, kā arī to, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP) Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta nozīmē varētu būt ieinteresēti EIIF tirdzniecībā;

ca)   to, cik lielā mērā būtu jāatjaunina atbilstīgo aktīvu un ieguldījumu saraksts, kā arī diversifikācijas noteikumi, portfeļa sastāvs un ierobežojumi attiecībā uz naudas aizņemšanos.

Pārskatīšanas rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus grozījumu priekšlikumus.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[...]

Eiropas Parlamenta vārdā —                      Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                               priekšsēdētājs

• [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [2]           2013. gada 16. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
• [3]           Eiropas Parlamenta ... gada ... nostāja.
• [4]      Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).
• [5]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (pārstrādāta redakcija) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
• [6]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
• [7]      Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
• [8]      Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīva 2014/.../ES par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Direktīvu 2011/61/ES un Direktīvu 2002/92/EK [jaunā Finanšu instrumentu tirgu direktīva] (OV L ...).
• [9]      Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
• [10]     Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.).
• [11]      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. …/... par ... [PRIPS] (OV ...).
• [12]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
• [13]     Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
• [14]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
• [15]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūlija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).
• [16]     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
• [17]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
• [18]   Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
• [19]     OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.
• [20]     OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (28.11.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem
(COM(2013)0462 – C7‑0209/2013 – 2013/0214(COD))

Atzinumu sagatavoja: Eider Gardiazábal Rubial

ĪSS PAMATOJUMS

ES iestādes ir vienojušās sekmēt tādu piemērotu daudzgadu finanšu instrumentu izstrādi, kuri darbosies kā publisko un privāto investīciju veicinātāji, lai īstenotu ES politikas ilgtermiņa mērķus, kuru pamatā ir reālā ekonomika. Tajā pašā laikā Parlaments atzina, ka līdzfinansēšanas un tā dēvēto inovatīvo finansēšanas instrumentu ietekme varēs pilnībā izpausties tikai tad, ja vispārējā tiesiskā un normatīvā vide būs labvēlīga to attīstībai.

Parlaments pauž bažas, ka praksē priekšroka varētu būt projektiem, kas sniedz īstermiņa un vidēja termiņa atdevi, un ka projekti, kas ir būtiski ES stratēģisko mērķu, proti, pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, sasniegšanai var palikt neīstenoti tirgus sadrumstalotības un publiskā finansējuma trūkuma dēļ.

Tas prasīja Komisijai steidzami iesniegt priekšlikumus, lai atvieglotu uzkrājumu un pašreiz nepietiekami izmantoto resursu mobilizāciju tādu ilgtermiņa projektu atbalstam, kas Savienībā nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi[1].

Tādēļ šis jaunais likumdošanas priekšlikums, ar kuru izveido Savienības līmeņa tiesisko regulējumu ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai, ir ļoti atzinīgi vērtējams. Atzinuma sagatavotāja tomēr uzskata, ka tā pienācīga īstenošana prasīs atbilstošus līdzekļus un koordinēšanu.

Būtu īpaši vēlams stiprināt uzraudzību, lai nodrošinātu, ka ilgtermiņa ieguldījumu fondi finansējumu piešķir reālās ekonomikas projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību. Tādēļ tiek ierosināti daži pielāgojumi.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1) Ilgtermiņa finansējums ir būtisks instruments, ar ko nodrošināt Eiropas ekonomikas ilgtspējīgu, gudru un iekļaujošu izaugsmi un veidot turpmāko ekonomiku tādā veidā, lai samazinātu noslieci uz sistēmiskiem riskiem un palielinātu noturību. Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi (EIIF) nodrošina ilglaicīgu finansējumu dažādiem infrastruktūras projektiem vai nekotētiem uzņēmumiem, kuri emitē pašu kapitāla vai parāda instrumentus, kuriem nav viegli identificējama pircēja. Nodrošinot finansējumu šādiem projektiem, EIIF palīdz finansēt Savienības ekonomiku. (1) Ilgtermiņa finansējums ir būtisks instruments, ar ko nodrošināt Eiropas ekonomikas ilgtspējīgu, gudru un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un veidot turpmāko ekonomiku tādā veidā, lai samazinātu noslieci uz sistēmiskiem riskiem un palielinātu noturību. Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi (EIIF) nodrošina ilglaicīgu finansējumu dažādiem infrastruktūras projektiem vai nekotētiem uzņēmumiem, kuri emitē pašu kapitāla vai parāda instrumentus, kuriem nav viegli identificējama pircēja. Nodrošinot finansējumu šādiem projektiem, EIIF palīdz finansēt Savienības reālo ekonomiku un tās politikas nostādņu īstenošanu.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Projektiem, kas saistīti ar transporta infrastruktūru, ilgtspējīgas enerģijas ražošanu vai sadali, sociālo infrastruktūru (mājokļiem vai slimnīcām), jaunu tehnoloģiju ieviešanu, resursu un enerģijas izmantojuma samazināšanas sistēmu ieviešanu vai turpmāku MVU izaugsmi, var trūkt finansējuma. Kā novērots finanšu krīzes laikā, bankas finansējuma papildināšana ar plašāka klāsta finansējuma avotiem, kas labāk mobilizē kapitāla tirgus, var palīdzēt novērst finansējuma nepilnības. EIIF var būt izšķiroša nozīme šajā sakarā.	(3) Projektiem, kas saistīti ar transporta infrastruktūru, ilgtspējīgas enerģijas ražošanu vai sadali, sociālo infrastruktūru (mājokļiem vai slimnīcām), jaunu tehnoloģiju ieviešanu, resursu un enerģijas izmantojuma samazināšanas sistēmu ieviešanu vai turpmāku MVU izaugsmi, var trūkt finansējuma. Kā novērots finanšu krīzes laikā, bankas finansējuma papildināšana ar plašāka klāsta finansējuma avotiem, kas labāk mobilizē kapitāla tirgus, var palīdzēt novērst finansējuma nepilnības. EIIF var būt izšķiroša nozīme šajā sakarā. Lai papildinātu valsts parādu krīzes noplicināto publisko finansējumu, dažiem projektiem varētu izmantot, piemēram, inovatīvus finanšu instrumentus.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Nepastāvot regulai, kurā izklāstīti noteikumi par EIIF, valstu līmenī varētu tikt pieņemti atšķirīgi pasākumi, kas atšķirīgu ieguldījumu aizsardzības pasākumu rezultātā, iespējams, izraisītu konkurences kropļojumus. Atšķirīgas prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu, diversifikāciju un atbilstīgiem aktīviem — jo īpaši saistībā ar ieguldījumiem precēs — rada šķēršļus tādu fondu pārrobežu tirdzniecībai, kas pievēršas biržas sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem un reālajiem aktīviem, jo ieguldītāji nevar viegli salīdzināt dažādos ieguldījumu piedāvājumus. Arī atšķirīgas valstu prasības rada atšķirīgus ieguldītāju aizsardzības līmeņus. Turklāt arī atšķirīgas valstu prasības attiecībā uz ieguldījumu metodēm, piemēram, aizņēmumu pieļaujamo līmeni, atvasināto finanšu instrumentu izmantošanu, īsās pozīcijas pārdošanai piemērojamie noteikumi vai vērtspapīru finansēšanas darījumu noteikumi, rada atšķirīgus ieguldītāju aizsardzības līmeņus. Papildus tam atšķirīgas prasības par izpirkšanu un/vai turēšanas laiku apgrūtina tādu fondu pārrobežu tirdzniecību, kas iegulda biržā nekotētos aktīvos. Šīs atšķirības var mazināt to ieguldītāju uzticību, kas apsver ieguldījumu šādos fondos, un samazināt to iespēju efektīvi izvēlēties starp dažādām ilgtermiņa ieguldījumu iespējām. Līdz ar to Līguma 114. pants, kā tas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru, ir atbilstošs šīs regulas juridiskais pamats.	(6) Nepastāvot regulai, kurā izklāstīti noteikumi par EIIF, valstu līmenī varētu tikt pieņemti atšķirīgi pasākumi, kas atšķirīgu ieguldījumu aizsardzības pasākumu rezultātā, iespējams, izraisītu konkurences kropļojumus. Atšķirīgas prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu, diversifikāciju un atbilstīgiem aktīviem — jo īpaši saistībā ar ieguldījumiem precēs — rada šķēršļus tādu fondu pārrobežu tirdzniecībai, kas pievēršas biržas sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem un reālajiem aktīviem, jo ieguldītāji nevar viegli salīdzināt dažādos ieguldījumu piedāvājumus. Arī atšķirīgas valstu prasības rada atšķirīgus ieguldītāju aizsardzības līmeņus. Turklāt arī atšķirīgas valstu prasības attiecībā uz ieguldījumu metodēm, piemēram, aizņēmumu pieļaujamo līmeni, atvasināto finanšu instrumentu izmantošanu, īsās pozīcijas pārdošanai piemērojamie noteikumi vai vērtspapīru finansēšanas darījumu noteikumi, rada atšķirīgus ieguldītāju aizsardzības līmeņus. Papildus tam atšķirīgas prasības par izpirkšanu un/vai turēšanas laiku apgrūtina tādu fondu pārrobežu tirdzniecību, kas iegulda biržā nekotētos aktīvos. Palielinot juridisko nenoteiktību, šīs atšķirības var mazināt to ieguldītāju uzticību, kas apsver ieguldījumu šādos fondos, un samazināt to iespēju efektīvi izvēlēties starp dažādām ilgtermiņa ieguldījumu iespējām. Līguma 114. pants, kā tas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru, ir atbilstošs šīs regulas juridiskais pamats, un tātad nevajadzētu ļaut dalībvalstīm noteikt papildu prasības, kas skar šīs regulas darbības jomu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Ilgtermiņa ieguldījumu definīcija ir plaša. Nepieprasot obligāti no EIIF pārvaldnieka ilgtermiņa turēšanas laiku, atbilstīgie ieguldījumu aktīvi pārsvarā ir nelikvīdi, tiem nepieciešamas konkrēta ilguma saistības, un to ekonomiskajam profilam ir ilgtermiņa raksturs. Atbilstīgie ieguldījumu aktīvi nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir vajadzīgas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to pārdošanas iespējas. EIIF ieguldījumu ekonomiskajam ciklam būtībā piemīt ilgtermiņa raksturs, jo tiem ir lielas kapitāla saistības, un ir vajadzīgs ilgs laiks, līdz tie rada atdevi. Tāpēc šādi aktīvi nav piemēroti ieguldījumiem ar izpirkšanas tiesībām.	(16) Ilgtermiņa ieguldījumu definīcija ir plaša. Nepieprasot obligāti no EIIF pārvaldnieka ilgtermiņa turēšanas laiku, atbilstīgie ieguldījumu aktīvi pārsvarā ir nelikvīdi, tiem nepieciešamas konkrēta ilguma saistības, un to ekonomiskajam profilam ir ilgtermiņa raksturs. Atbilstīgie ieguldījumu aktīvi nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir vajadzīgas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to pārdošanas iespējas. EIIF ieguldījumu ekonomiskajam ciklam būtībā piemīt ilgtermiņa raksturs, jo tiem ir lielas kapitāla saistības, un ir vajadzīgs ilgs laiks, līdz tie rada atdevi. Tāpēc šādi aktīvi nav piemēroti ieguldījumiem ar izpirkšanas tiesībām. Ja atklājas, ka EIIF darbības laiks vairs nav pielāgots aktīvu cikla ilgumam vai ar EIIF saistīto projektu rentabilitātei, vajadzētu dot iespēju EIIF pārvaldniekam palielināt vai samazināt tā darbības ciklu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Lai gan EIIF nepiedāvā izpirkšanas tiesības pirms tā darbības laika beigām, nebūtu jāliedz EIIF šīs ieguldījumu apliecības vai daļas laist regulētā tirgū, kā tas definēts 4. panta 14. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem10, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā, vai organizētā tirdzniecības sistēmā, kā tā definēta Regulas (...) (...) punktā, tādējādi nodrošinot ieguldītājiem iespēju pārdot to daļas vai ieguldījumu apliecības pirms EIIF darbības beigām. Tāpēc EIIF statūtiem vai dibināšanas dokumentiem nevajadzētu būt šķērslim, lai ieguldījumu apliecības vai daļas laistu regulētos tirgos vai tirgotu tajos, ne arī atturēt ieguldītājus no to ieguldījumu apliecību vai daļu brīvas nodošanas trešām personām, kas tās vēlas iegādāties.	(32) Lai gan EIIF nepiedāvā izpirkšanas tiesības pirms tā darbības laika beigām, nebūtu jāliedz EIIF šīs ieguldījumu apliecības vai daļas laist regulētā tirgū, kā tas definēts 4. panta 14. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem10, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā, vai organizētā tirdzniecības sistēmā, kā tā definēta Regulas (...) (...) punktā, tādējādi nodrošinot ieguldītājiem iespēju pārdot to daļas vai ieguldījumu apliecības pirms EIIF darbības beigām. Tāpēc EIIF statūtiem vai dibināšanas dokumentiem nevajadzētu būt šķērslim, lai ieguldījumu apliecības vai daļas laistu regulētos tirgos vai tirgotu tajos, ne arī atturēt ieguldītājus no to ieguldījumu apliecību vai daļu brīvas nodošanas trešām personām, kas tās vēlas iegādāties. Tomēr vajadzētu reglamentēt EIIF darbības šajos tirgos, piemēram, aizliedzot tiem piedalīties atvasinātu produktu izstrādē.
__________________	__________________
10 OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.	10 OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Ņemot vērā EIIF īpašās iezīmes, kā arī tā potenciālos privātos un profesionālos ieguldītājus, ir svarīgi ieviest stingras pārredzamības prasības, kas potenciālajiem ieguldītājiem ļautu pieņemt pamatotu lēmu un pilnībā apzināties riskus. Papildus Direktīvā 2011/61/ES ietvertajām pārredzamības prasībām EIIF būtu jāpublicē prospekts, kurā obligāti būtu jāiekļauj visa informācija, kura slēgta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem jāatklāj saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK un Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004. Lai EIIF tirgotu privātiem ieguldītājiem, būtu obligāti jāpublicē pamatinformācijas dokuments (PD) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regulu Nr. [...]. Turklāt tirdzniecības dokumentos būtu skaidri jānorāda uz EIIF riska profilu.	(35) Ņemot vērā EIIF īpašās iezīmes, kā arī tā potenciālos privātos un profesionālos ieguldītājus, ir svarīgi ieviest stingras pārredzamības prasības, kas potenciālajiem ieguldītājiem ļautu pieņemt pamatotu lēmu un pilnībā apzināties riskus. Papildus Direktīvā 2011/61/ES ietvertajām pārredzamības prasībām EIIF būtu jāpublicē prospekts, kurā obligāti būtu jāiekļauj visa informācija, kura slēgta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem jāatklāj saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK un Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004. Lai EIIF tirgotu privātiem ieguldītājiem, būtu obligāti jāpublicē pamatinformācijas dokuments (PD) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regulu Nr. [...]. Turklāt tirdzniecības dokumentos būtu skaidri jānorāda uz EIIF riska profilu un jāmin jebkāda dalība instrumentos, kuros izmantots ES budžeta finansējums.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 38. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) attiecībā uz šo regulu vajadzētu būt iespējai izmantot visas pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.	(38) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) attiecībā uz šo regulu vajadzētu būt iespējai izmantot visas pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, un saņemt visus šim mērķim nepieciešamos resursus, jo īpaši cilvēkresursus.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 42. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Jaunie vienotie EIIF noteikumi ievēro pamattiesības un principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, patērētāju aizsardzību, darījumdarbības brīvību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un personas datu aizsardzību. Jaunie vienotie EIIF noteikumi būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,	(42) Jaunie vienotie EIIF noteikumi ir saskaņā ar pamattiesībām un principiem, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību, patērētāju aizsardzību, darījumdarbības brīvību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un personas datu aizsardzību. Jaunie vienotie EIIF noteikumi būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) ES AIFP nav iesniedzis 4. panta 2. punktā minētos dokumentus.	d) ES AIFP nav iesniedzis 4. panta 2. punktā minētos dokumentus vai jebkādu tajā prasīto skaidrojumu vai informāciju.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) tas ir reģistrēts dalībvalstī vai kādā trešā valstī ar noteikumu, ka šī trešā valsts:	c) tas ir reģistrēts dalībvalstī vai kādā trešā valstī ar noteikumu, ka minētā dalībvalsts vai trešā valsts:
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iia) nav valsts, kurā nav nodokļu vai ir tikai nominālā nodokļa likme, nenorit efektīva informācijas apmaiņa ar ārvalstu nodokļu iestādēm, trūkst normatīvo aktu, juridisko vai administratīvo noteikumu pārredzamības vai nav prasības par būtisku vietējo pārstāvību, vai kura sevi reklamē kā ārzonas finanšu centru.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. EIIF darbības ilgumam jābūt pietiekamam, lai aptvertu katra atsevišķā EIIF aktīva dzīves ciklu, ko mēra saskaņā ar attiecīgā aktīva nelikviditātes profilu un ekonomisko dzīves ciklu, kā arī izvirzīto EIIF ieguldījuma mērķi.	2. EIIF darbības ilgumam jābūt pietiekamam, lai aptvertu katra atsevišķā EIIF aktīva dzīves ciklu, ko mēra saskaņā ar attiecīgā aktīva nelikviditātes profilu un ekonomisko dzīves ciklu, kā arī izvirzīto EIIF ieguldījuma mērķi. Šajā sakarībā, ja atklājas, ka EIIF darbības laiks vairs nav pielāgots aktīvu cikla ilgumam vai ar EIIF saistīto projektu rentabilitātei, EIIF pārvaldnieks izņēmuma kārtā var palielināt vai samazināt tā darbības ciklu. Viņš saprātīgā termiņā informē ieguldītājus par EIIF jauno darbības termiņu.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 16. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ieguldītājiem vienmēr ir iespēja saņemt naudas līdzekļu atmaksu.	4. Ieguldītājiem vienmēr ir iespēja saņemt naudas līdzekļu atmaksu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ierobežojumus, kas pastāv skaidras naudas maksājumiem dažādās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) norāda jebkādu dalību instrumentos, kuros izmantots ES budžeta finansējums.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EVTI ir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai veiktu šajā regulā noteiktos uzdevumus.	1. EVTI ir pilnvaras un resursi, kas vajadzīgi, lai veiktu šajā regulā noteiktos uzdevumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi
Atsauces	COM(2013)0462 – C7-0209/2013 – 2013/0214(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 4.7.2013
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 4.7.2013
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Eider Gardiazábal Rubial 11.7.2013
Pieņemšanas datums	27.11.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	27 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Zuzana Brzobohatá, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Dehaene, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Jan Mulder, Vojtěch Mynář, Juan Andrés Naranjo Escobar, Dominique Riquet, Oleg Valjalo, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Da Graça Carvalho, Frédéric Daerden, Jürgen Klute, Paul Rübig
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Juozas Imbrasas

• [1]    P7_TA-PROV(2012)0404 Eiropas Parlamenta 2012. gada 26. oktobra rezolūcija par novatoriskiem finansēšanas instrumentiem saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (2012/2027(INI))

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi
Atsauces	COM(2013)0462 – C7-0209/2013 – 2013/0214(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	26.6.2013
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 4.7.2013
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 4.7.2013	CONT 4.7.2013	EMPL 4.7.2013	JURI 4.7.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	CONT 15.7.2013	EMPL 28.10.2013	JURI 11.9.2013
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Rodi Kratsa-Tsagaropoulou 2.7.2013
Izskatīšana komitejā	5.11.2013	25.11.2013	23.1.2014
Pieņemšanas datums	10.3.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marino Baldini, Burkhard Balz, Elena Băsescu, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Syed Kamall, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Ivana Maletić, Hans-Peter Martin, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zdravka Bušić, Saïd El Khadraoui, Danuta Maria Hübner, Olle Ludvigsson, Gay Mitchell, Catherine Stihler