Procedūra : 2013/2196(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0246/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0246/2014

Debates :

PV 02/04/2014 - 24
CRE 02/04/2014 - 24

Balsojumi :

PV 03/04/2014 - 7.13
CRE 03/04/2014 - 7.13
PV 16/04/2014 - 7.33
CRE 16/04/2014 - 7.33
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0289
P7_TA(2014)0428

ZIŅOJUMS     
PDF 286kWORD 295k
24.3.2014
PE 521.588v02-00 A7-0246/2014

par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

(COM(2013)0570 – C7-0274/2013 – 2013/2196(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Cătălin Sorin Ivan

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2012. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

(COM(2013)0570 – C7-0274/2013 – 2013/2196(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–       ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2012. finanšu gadu (COM(2013)0570 – C7-0274/2013)(2),

–       ņemot vērā 2012. finanšu gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–       ņemot vērā iekšējā revidenta gada pārskatu par 2012. finanšu gadu,

–       ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2012. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm(4),

–       ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(5), kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2012. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,(6) un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(7) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–       ņemot vērā 13. pantu iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(8),

–       ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu,

–       ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par 2012. finanšu gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X iedaļa(9),

–       ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, I iedaļa — Parlaments(10),

–       ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0246/2014),

A.     tā kā Revīzijas palāta norāda, ka attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem 2012. gadā visās iestādēs apmierinoši darbojās Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas;

B.     tā kā ģenerālsekretārs 2013. gada 6. septembrī apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.     tā kā ģenerālsekretārs ir apstiprinājis arī to, ka viņam nav informācijas par jebkādiem faktiem, kas nav paziņoti un kas varētu kaitēt iestādes interesēm,

1.      sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

(COM(2013)0570 – C7-0274/2013 – 2013/2196(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu(11),

–       ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2012. finanšu gadu (COM(2013)0570 – C7-0274/2013)(12),

–       ņemot vērā iekšējā revidenta gada pārskatu par 2012. finanšu gadu,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,(13) un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

–       ņemot vērā 13. pantu iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(14),

–       ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu,

–       ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par 2012. finanšu gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X iedaļa(15),

–       ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, I iedaļa — Parlaments(16),

–       ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0246/2014),

A.     tā kā priekšsēdētājs 2013. gada 4. jūlijā pieņēma Parlamenta 2012. finanšu gada pārskatus;

B.     tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

C.     tā kā ģenerālsekretārs 2013. gada 6. septembrī apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

D.     tā kā ģenerālsekretārs ir apstiprinājis arī to, ka viņam nav informācijas par jebkādiem faktiem, kas nav paziņoti un kas varētu kaitēt iestādes interesēm;

E.     tā kā Revīzijas palāta, veicot pārbaudi, secināja, ka attiecībā uz 2012. gada administratīvajiem izdevumiem visu iestāžu izmantotās pārraudzības un kontroles sistēmas atbilst Finanšu regulā paredzētajām prasībām un no 151 pārbaudītā darījuma tikai vienā tika konstatēta kļūda, savukārt Revīzijas palāta lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 0 %;

F.     tā kā saskaņā ar parasto procedūru Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa un saņemtās atbildes apsprieda Budžeta kontroles komiteja, klātesot ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

G.     tā kā Parlamenta ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra nodrošina pievienoto vērtību, jo tās laikā veic kontu padziļinātu pārbaudi, kuras mērķis ir ļaut Parlamentam pildīt savas saistības pret Savienības iedzīvotājiem un rīkoties pilnīgi pārredzami, nodrošinot iedzīvotājiem detalizētu ieskatu tā finanšu pārvaldībā; tā kā turklāt minētā procedūra Parlamentam ļauj būt paškritiskam un uzlabot darbu jomās, kurās iespējami kvalitātes, efektivitātes un lietderīguma uzlabojumi attiecībā uz publisko finanšu un līdz ar to nodokļu maksātāju naudas pārvaldību,

Parlamenta 2012. gada budžeta un finanšu pārvaldība

Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras pievienotā vērtība

1.      uzsver tās parlamentārās procedūras pievienoto vērtību, kuras rezultātā ik gadu notiek Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšana;

2.      norāda, ka šajā rezolūcijā galvenā uzmanība pievērsta 2012. finanšu gada budžeta izpildei un budžeta izpildes apstiprināšanai un ka tās galvenais mērķis ir nodrošināt, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota iespējami labākajā veidā, vienlaikus uzsverot iespējamos uzlabojumus; mudina Parlamenta atbildīgās institūcijas turpināt visos iespējamos līmeņos uzlabot Parlamenta ikdienas darba efektivitāti;

3.      atkārtoti aicina Prezidiju visiem deputātiem vairāk izplatīt „baltās grāmatas” par politikas jautājumiem, lai tās pirms galīgā lēmuma pieņemšanas varētu apspriest politiskajās grupās;

4.      atzīmē, ka Savienības 2012. gada vispārējā budžeta kopējais apjoms saistību apropriācijās bija EUR 148 200 miljoni, no kuriem Parlamenta budžets bija EUR 1718 miljoni; turklāt norāda, ka šī summa ir tikai nedaudz lielāka par 1 % no Savienības vispārējā budžeta un veido 20 % no EUR 8278 miljoniem, kas 2012. gadā bija paredzēti visu Savienības institūciju administratīvajiem izdevumiem kopumā; atzīmē, ka attiecīgā summa atbilst Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, un tā ietver izdevumus ēkām un infrastruktūrai, personāla algām un pensijām, informācijas tehnoloģijai un drošībai;

5.      atzīmē, ka Parlamenta budžetā četras galvenās nodaļas bija 10. nodaļa (Iestādes locekļi), 12. nodaļa (Ierēdņi un pagaidu darbinieki), 20. nodaļa (Ēkas un saistītie izdevumi) un 42. nodaļa (Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību), kas veidoja 70 % no kopējām saistību apropriācijām;

6.      atzīmē, ka Parlamenta 2012. gada galīgajā budžetā apstiprināto apropriāciju kopsumma bija EUR 1 717 868 121, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2011. gada budžetā (EUR 1 685 829 393), un ka, tāpat kā 2011. gadā, budžeta grozījumi netika izdarīti; uzskata, ka Parlaments savu budžetu pārvaldīja atbildīgi un ierobežoja izdevumus, nodrošinot, ka tā 2012. gada budžeta pieaugums bija mazāks nekā attiecīgā gada inflācijas līmenis — 2,6 %; sagaida, ka arī attiecībā uz 2015. gada budžetu Parlaments ierobežos savus izdevumus tādā pašā mērā, lai tie nepārsniegtu 20 % no 5. izdevumu kategorijas apjomu;

7.      norāda, ka 2012. gadā galīgās kārtējās saistības tika uzņemtas 99 % apmērā (2011. gadā ― 93 %), atcelto saistību īpatsvaram veidojot 1 % (2011. gadā ― 6 %), un ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis, ko ietekmēja neizlietoto līdzekļu pārvietošana gada beigās pēc Prezidija un Budžeta komitejas apvienotās darba grupas pieprasījuma un Budžeta komitejas pozitīva atzinuma saņemšanas;

Parlamenta pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību

8.      atzīmē, ka Parlamenta kontos 2012. gadā iekļautie kopējie ieņēmumi pēc stāvokļa uz 2012. gada 31. decembri bija EUR 175 541 860 (2011. gadā — EUR 173 293 432), to skaitā piešķirtie ieņēmumi — EUR 22 274 843 (2011. gadā ― EUR 23 815 077);

9.      atzīmē, ka Parlaments nolēma gada beigās veikt vispārēju pārvietošanu no dažādām budžeta pozīcijām, mobilizējot EUR 45 000 000 neizlietoto līdzekļu, kas paredzēti, lai veiktu otro iemaksu par Trebel ēkas iegādi Briselē (EUR 35 000 000) un finansētu jaunās KAD ēkas būvniecību Luksemburgā; apzinās, ka tā rezultātā visā būvniecības un aizdevuma dzēšanas periodā finanšu maksājumos tiks ietaupīti EUR 10,4 miljoni; tomēr pauž nožēlu par to, ka Parlamentam budžeta skaidrības labad nācās atkārtoti pieprasīt ar ēkām saistītos izdevumus iekļaut budžetā, nevis tos finansēt, izmantojot vispārēju pārvietojumu, kā prasīts vairākās iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu;

Parlamenta 2012. gada pārskati

10.    pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2012. finanšu gada kontu slēgšanas pamatā esošie skaitļi bija šādi:

a) Pieejamās apropriācijas (EUR)

2012. gada apropriācijas

1 717 868 121

Neautomātiskie pārnesumi no 2011. finanšu gada

21 700 000

Automātiskie pārnesumi no 2011. finanšu gada

222 900 384

2012. gada piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas

22 274 843

Piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas, kas pārnestas no 2011. gada

107 592 247

Kopā

2 092 335 595

b) Apropriāciju izlietojums 2012. finanšu gadā (EUR)

Saistības

2 061 149 089

Veiktie maksājumi

1 623 172 878

Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu radītās apropriācijas

412 253 714

Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

0

Atceltās apropriācijas

55 790 384

c) Budžeta ieņēmumi (EUR)

Saņemts 2012. gadā

175 541 860

d) Kopējā bilance 2012. gada 31. decembrī (EUR)

1 539 591 147

11.    norāda, ka uz 2012. gadu tika pārnests liels apropriāciju apjoms (EUR 244 600 384), un mudina uzlabot izdevumu plānošanu;

12.    atzīmē, ka galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos; atzīmē arī to, ka grāmatvedis ir norādījis — viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

13.    atgādina par Parlamenta priekšsēdētāja 2013. gada 4. jūlija lēmumu par 2012. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu;

Revīzijas palātas atzinumi par 2012. gada pārskatu ticamību un pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

14.    atzinīgi vērtē konstatējumu — ko Revīzijas palāta izdarīja, veicot administratīvo un citu izdevumu vispārējo izvērtēšanu, — ka darījumu pārbaude liecina par to, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ģenerālajā kopā ir pielīdzināms nullei un ka administratīvo darījumu pārraudzības un kontroles sistēmas tika novērtētas kā efektīvas; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā atzīto izdevumu maksājumos 2012. gadā netika konstatēts būtisks kļūdu īpatsvars; pieņem zināšanai, ka pārbaudāmajā izlasē bija iekļauts 151 maksājumu darījums ― 91 maksājums, kas attiecās uz algu, pensiju un saistīto pabalstu izmaksu, un 60 maksājumi, kas izdarīti saskaņā ar līgumiem, kuri attiecās uz ēkām un citiem izdevumiem (2011. gadā tika pārbaudīti 56 maksājumi);

15.    atzīmē, ka administratīvie un citi izdevumi ietver ar cilvēkresursiem saistītos izdevumus (algas, pabalsti un pensijas), kas veido 60 % no kopējiem administratīvajiem un citiem izdevumiem, savukārt izdevumi par ēkām, iekārtām, energoresursiem, komunikācijas līdzekļiem un informācijas tehnoloģiju tiek uzskatīti par zema riska jomu; norāda, ka Revīzijas palāta uzskata — galvenais ar administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītais risks ir iepirkuma procedūru, līgumu izpildes procedūru, darbā pieņemšanas procedūru, kā arī algu un pabalstu aprēķināšanas procedūru neievērošana;

Pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku pieņemšana darbā

16.    ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta, 2012. gadā Parlamentā veicot 15 darbā pieņemšanas procedūru revīziju, nav konstatējusi ne kļūdas, ne trūkumus; tomēr aicina ģenerālsekretāru stingri piemērot noteikumus, kas attiecas uz visu darbinieku un jo īpaši vadošos amatos esošo darbinieku iecelšanu amatā vai paaugstināšanu;

Iepirkums

17.    atzīmē, ka Revīzijas palāta pārbaudīja 18 no Parlamenta iepirkuma procedūrām; uzsver, ka Revīzijas palāta konstatēja nepilnības vienā gadījumā attiecībā uz līguma piešķiršanas kritērija piemērošanu un otrā gadījumā attiecībā uz iepirkuma procedūras pārvaldību un dokumentēšanu;

18.    iesaka, lai kredītrīkotāji, izmantojot pienācīgas pārbaudes un skaidrākus norādījumus, uzlabotu Parlamenta iepirkuma procedūru izstrādi, koordinēšanu un izpildi; atzīmē, ka līdztekus jaunās Finanšu regulas un tās piemērošanas noteikumu īstenošanai būtu jāizstrādā jauni līgumu un konkursa uzaicinājumu paraugi, kā arī jāsagatavo īpaši apmācības kursi par to, kā noteikt un piemērot atlases un līguma piešķiršanas kritērijus;

19.    atbalsta Parlamenta sniegtās atbildes pretrunu procedūrā ar Revīzijas palātu;

Revīzijas palātas pārbaude, kā tiek pildīti iepriekšējos gada ziņojumos sniegtie ieteikumi

Darbā pieņemšanas procedūru ex ante pārbaužu veikšana

20.    atgādina Revīzijas palātas konstatējumu, ka reģistrēto deputātu palīgu darbā pieņemšanas lietās nebija neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka ir veiktas darbā pieņemšanas dokumentu ex ante pārbaudes; pieņem zināšanai to, ka Revīzijas palāta uzskata — Parlaments ir pilnībā izpildījis tās ieteikumu nodrošināt, ka tiek ieviesta atbilstoša dokumentācija un tiek saglabāta minēto pārbaužu vajadzībām nepieciešamā dokumentācija, lai pamatotu lēmumus par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku pieņemšanu darbā; aicina ģenerālsekretāru līdz 2014. gada septembrim informēt Budžeta kontroles komiteju par to, cik efektīvi bijuši veiktie pasākumi, tostarp tie, kas veikti, pamatojoties uz iekšējā revidenta konstatējumiem, ņemot vērā arī daudzu jaunu reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā pēc Parlamenta vēlēšanām;

Iepirkums

21.    pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta, pārbaudot iepirkuma procedūru izlasi, konstatēja, ka joprojām saglabājas kļūdas iepirkuma procedūru izstrādē, koordinēšanā un izpildē un ka līdz ar to Revīzijas palāta secināja, ka tās iepriekš sniegtais ieteikums lielākoties joprojām tiek īstenots; atkārtoti aicina nekavējoties nodrošināt reālu progresu attiecībā uz visiem publiskā iepirkuma kontroles mehānismiem, lai novērstu Revīzijas palātas konstatētos trūkumus un nodrošinātu viskonkurētspējīgāko cenu iegādātajām precēm un pakalpojumiem;

Sociālo un citu pabalstu izmaksa darbiniekiem

22.    atgādina par Revīzijas palātas īpašo konstatējumu par informāciju, kas Parlamenta dienestiem pieejama par darbinieku situāciju; pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā netika konstatētas nekādas jaunas nepilnības, taču atzīmē, ka joprojām pastāv risks veikt nepareizus vai nepamatotus maksājumus; turklāt atzīmē, ka Parlaments 2012. gadā veica pasākumus, kas vēl vairāk palielināja respondences līmeni darbinieku personas datu elektroniskās pārbaudes un atjaunināšanas ikgadējā procedūrā, un ka vajadzības gadījumā darbinieku deklarācijām pievieno attiecīgus apliecinošos dokumentus;

Iekšējā revidenta gada pārskats

23.    pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2014. gada 21. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2013. gada 12. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2012. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

- konsultēšanās ar Iekšējās revīzijas dienestu (IAS) par interneta telefonijas (ToIP(17)) telefonu atlases procedūrām;

- saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem veicamo darbību transversāla pēcpārbaude — 2012. gads, I posms;

- saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem veicamo darbību transversāla pēcpārbaude — 2012. gads, II posms;

- citu Savienības darbinieku statusā nodarbināto reģistrēto deputātu palīgu revīzija;

- uzkrājumu grāmatvedības procedūras revīzija;

- pēcpārbaude attiecībā uz ēku politiku — vajadzību pēc telpām plānošana, novērtēšana un pārvaldība;

24.    norāda, ka daži no svarīgākajiem iekšējā revidenta gada pārskatā iekļautajiem secinājumiem bija šādi:

- joprojām notiek būtiska kavēšanās to izdevumu iekļaušanā budžetā, kuri tiek izlietoti atsevišķiem pastāvīgiem avansa maksājumiem (informācijas biroji un deputātu braucieni);

- ir panākts progress attiecībā uz iemaksām Eiropas līmeņa politiskajām partijām un fondiem;

- konsultējoties ar IAS par ToIP telefonu atlases procedūru, tika konstatēti trūkumi lēmumu par ToIP projektu pieņemšanas formalizēšanā, uz ko atbildot, Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC) norādīja, ka tas ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu jebkādus saistītos riskus;

- ir veikti būtiski pasākumi IT pārvaldības un IT lietojumprogrammu izstrādes jomā, jo īpaši DG ITEC ir panācis būtisku progresu lietojumprogrammu izstrādes metodoloģijas jomā;

- veicot ar apmeklētāju grupu revīziju saistīto pirmo pēcpārbaudi, tika konstatēts, ka joprojām nav pabeigta neviena veicamā darbība, tomēr ir daļēji samazināts saistītais atlikušais risks;

- piecas nepabeigtās darbības, kuru īstenošanai nepieciešamie pasākumi neietilpst attiecīgā ģenerāldirektorāta lēmumu pieņemšanas kompetencē, ir nodotas atrisināšanai augstākai institūcijai;

25.    atzīmē iekšējā revidenta pausto viedokli par pēcpārbaudi saistībā ar ēku politikas — vajadzību pēc telpām plānošana, novērtēšana un pārvaldība, revīziju, atbalstot nepieciešamību:

- noteikt vajadzību pēc telpām atbilstošu plānošanu vidēji ilgā un ilgā termiņā saistībā ar to cilvēku skaita prognozēto pieaugumu, kuri izmantos biroja telpas,

- piešķirt biroja telpas, pamatojoties uz kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās iestāžu līmenī, un noteikumiem un procedūrām, kas ļauj šos kritērijus piemērot, un

- efektīvi un lietderīgi izmantot biroju telpas;

26.    atzīmē un atbalsta iekšējā revidenta pausto viedokli par Eiropas Kopienu citu darbinieku statusā nodarbināto reģistrēto deputātu palīgu revīziju, proti, ka kopumā Personāla ģenerāldirektorātā un Finanšu ģenerāldirektorātā kontroles vide un kontroles darbības sniedz pamatotu pārliecību par to, ka reģistrētie deputātu palīgi tiek pieņemti darbā saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un ka viņu finansiālās tiesības tiek pareizi nodrošinātas, izmantojot parlamentārās palīdzības piemaksu; prasa abiem ģenerāldirektorātiem, izmantojot jebkādus nepieciešamos līdzekļus, nodrošināt, lai minētās garantijas būtu stabilas un nepārprotamas;

27.    pieņem zināšanai, ka 2012. gadā bija nepieciešams veikt EUR 7,3 miljonu pārvietojumu no vietējiem palīgiem paredzētā 4220/01. apakšposteņa uz 4220/02. apakšposteni (Reģistrētie palīgi) un 4220/01. apakšpostenī iekļautā summa ir samazināta kopumā par EUR 14,1 miljonu (14,3 %), jo iepriekš tika nepareizi aplēstas summas, kas būs vajadzīgas gan vietējiem, gan reģistrētajiem palīgiem, neraugoties uz to, ka 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu reģistrēto palīgu skaits palielinājās tikai nedaudz; uzskata, ka turpmāk, lai ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principus un spētu reaģēt uz reālām vajadzībām, ir jāuzlabo vajadzību novērtēšana šajos apakšposteņos;

28.    tomēr atzīmē — lai pilnībā un saskaņoti īstenotu iekšējās kontroles mērķus un nodrošinātu to, ka tiek pareizi piemērots ne tikai Parlamenta Reglaments un attiecīgie no tā izrietošie noteikumi, ko pieņem Parlamenta kompetentās institūcijas, bet arī Finanšu regula, vēl ir jāpastiprina atsevišķas pārvaldības un kontroles procedūras, kas ir saistītas ar mērenu pakļautību atlikušajam riskam un attiecas uz šādām jomām:

- savlaicīgu un regulāru informācijas sniegšanu reģistrētajiem deputātu palīgiem par jebkādiem jauninājumiem vai izmaiņām viņiem piemērojamos noteikumos un viņiem pēc analoģijas piemērojamos noteikumos un pamatota ziņojuma par minētajām izmaiņām sniegšanu viņu pārstāvjiem vai šo pārstāvju regulāru informēšanu, lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgas attieksmes un iespēju principu ievērošanu;

- savlaicīgu un pienācīgu ziņošanu deputātiem un viņu reģistrētajiem palīgiem par darba tiesībām un pienākumiem, kas ir saistīti ar reģistrēto palīgu darba līguma beigšanos (tiesības uz atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, pensiju utt.);

- iekšējo kontroļu pastiprināšanu, lai uzraudzītu reģistrēto deputātu palīgu izmantošanu;

- reģistrēto deputātu palīgu darbā pieņemšanas vienmērīgākas un efektīvākas pārvaldības nodrošināšanu pēc 2014. gada Parlamenta vēlēšanām, veicot agrīnu plānošanu un nodrošinot vajadzīgos resursus, jo īpaši cilvēkresursus, un pastāvīgas palīdzības sniegšanu uz jauno pilnvaru termiņu ievēlētajiem deputātiem, nodrošinot, ka to reģistrēto palīgu līgumos, kuri turpina sniegt parlamentāro palīdzību, nav pārtraukumu;

29.    atkārtoti atgādina, ka pēc jaunā Deputātu palīgu nolikuma piecu gadu piemērošanas ir jāveic tā pilnīgs izvērtējums, tostarp apsverot iespēju pēc iespējas drīz veikt attiecīgo noteikumu pielāgojumus;

Iekšējās kontroles sistēmas revīzija

30.    atgādina, ka 2003. un 2004. gadā veiktās iekšējās kontroles sistēmas sākotnējās pārbaudes rezultātā tika sagatavoti 14 revīzijas pārskati, kas attiecās uz visiem departamentiem un centrālajiem dienestiem un ietvēra 452 saskaņotus pasākumus, kuru mērķis bija kopumā uzlabot:

- atbilstību iestādes obligātajiem iekšējās kontroles standartiem;

- iestādes kontroles pamatmērķu (atbilstības piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem un politikas virzieniem, pārvaldības informācijas un uzskaites ticamības un darbību ekonomiskuma, efektivitātes un lietderīguma) sasniegšanu;

Pārējās nepabeigtās darbības

31.    atzīmē, ka 2012. gada beigās pēc secīgām saistībā ar iepriekšējām revīzijām veiktām pārbaudēm joprojām bija atlikušas nepabeigtas 15 no 452 ar iekšējās kontroles struktūru saistītajām darbībām, par kurām bija panākta sākotnēja vienošanās; pieņem zināšanai iekšējā revidenta secinājumu — fakti liecina par to, ka divos ģenerāldirektorātos (Finanšu ĢD un Infrastruktūras un loģistikas ĢD) ir uzlabotas publiskā iepirkuma procedūras;

32.    pieņem zināšanai Iekšējā revīzijas dienesta jauno transversālo pārraudzības procedūru — ko piemēro to darbību izpildes uzraudzīšanai, kuras jāveic saistībā ar tā pārskatiem —, kurā ikviens pēcpārbaudes uzdevums ir transversāls, vienlaikus aptverot visas veicamās darbības; turklāt norāda, ka saskaņā ar Parlamenta 2011. gada 10. maija rezolūciju par tā 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu minētos uzdevumus tagad veic divas reizes gadā;

33.    atzīmē, ka 2012. gada beigās iekšējais revidents uzskatīja, ka vēl ir jāveic 73 darbības, to skaitā divas ārkārtīgi svarīgas darbības, 35 ar būtisku risku saistītas darbības un 36 ar mērenu risku saistītas darbības; ar gandarījumu norāda, ka 2012. gadā 80 darbības, to skaitā divas ārkārtīgi svarīgas darbības, tika pilnībā izpildītas un līdz ar to uzskatītas par pabeigtām; mudina visus attiecīgos ģenerāldirektorātus turpināt īstenot centienus, lai uzlabotu savas pārvaldības un kontroles procedūras; aicina iekšējo revidentu īstenojamām darbībām noteikt stingrākus grafikus; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt Budžeta kontroles komiteju par visām ar iekšējās kontroles struktūras pārbaudi saistītajām nepabeigtajām darbībām; atkārtoti aicina departamentu vadītājus un centrālo vadību īstenot atlikušās veicamās darbības pirms pašreizējā sasaukuma pilnvaru laika beigām;

34.    atzīmē Iekšējās revīzijas dienesta secinājumus, ka 2012. gada pēcpārbaudē tika konstatēta vispārēja situācijas uzlabošanās, jo bija pabeigtas 80 no 153 apstiprinātajām sāktajām darbībām, kā arī samazinājās ar augstu risku saistīto ārkārtīgi svarīgo darbību skaits (no astoņām līdz trim); tomēr pauž bažas par novēloto darbību salīdzinoši augsto skaitu (73), kuras tika pārnestas uz 2013. gadu; atzīst, ka Parlamenta riska profils attiecībā uz veicamajām darbībām gada beigās uzrādīja augstāku mērena riska kategorijā ietilpstošo darbību īpatsvaru nekā 2012. gada sākumā, norādot, ka attiecīgie dienesti ir panākuši progresu pat jomās, kurās attiecīgās darbības vēl nav pabeigtas;

Ģenerālsekretāra veiktie pasākumi saistībā ar rezolūciju par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

35.    pieņem zināšanai rakstiskās atbildes, kuras 2013. gada 25. oktobrī tika sniegtas Budžeta kontroles komitejai, reaģējot uz rezolūciju par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un līdz ar to tika saņemtas pirms 2012. finanšu gada sākšanās; atzinīgi vērtē pēc tam sekojošo ģenerālsekretāra izklāstu attiecībā uz sniegtajām atbildēm un Parlamenta administrācijas 2013. gada 25. novembrī sniegtās atbildes uz daudzajiem jautājumiem un prasībām, kas bija iekļautas Parlamenta rezolūcijā par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tai sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

36.    atzinīgi vērtē to, ka kopš 2011. gada Parlamenta rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienestos notiek būtiskas izmaiņas; atzīst, ka, veicot šīs izmaiņas, varētu būtiski palielināt efektivitāti un līdz ar to samazināt finanšu līdzekļus, vienlaikus saglabājot kvalitāti un deputātiem sniedzamos pakalpojumus; atzīmē, ka saistībā ar resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodības politiku debašu stenogrammu un rakstisko jautājumu tulkošana pēc pieprasījuma ir ļāvusi pastāvīgi samazināt ārējo tulkojumu apjomu par EUR 11 miljoniem;

37.    atgādina par Prezidija 2012. gada 12. martā pieņemto otro lēmumu par resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodību, kurā noteikts, ka delegācijām, kas pieprasa atkāpes attiecībā uz braucieniem komiteju sanāksmju nedēļās, mutiskās tulkošanas pakalpojumi tiek nodrošināti ierobežotā apmērā, proti, tikai vienā valodā; atzīmē, ka šī pasākuma ieviešanas rezultātā ārējai parlamentārajai darbībai paredzētajās nedēļās notikušo komandējumu skaita īpatsvars kopējā komandējumu skaitā palielinājās no 36 % 2011. gadā līdz 46 % 2012. gadā, turpretī tulku komandējuma dienu skaits 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās par 23 %;

38.    atzīmē tam sekojošo ģenerālsekretāra 2013. gada 23. marta lēmumu, ar ko nosaka, ka komiteju sanāksmju nedēļu otrdienu un trešdienu pēcpusdienas ir paredzētas tikai komiteju un trialogu sanāksmēm; atzinīgi vērtē to, ka jau īstenoto pasākumu rezultātā ārējās mutiskās tulkošanas izmaksu īpatsvars Parlamenta kopējā budžetā samazinājās no 3,5 % 2011. gadā līdz 2,6 % 2012. gadā; uzskata, ka arī mutiskajai tulkošanai ir jāpiemēro pareizas finanšu pārvaldības princips un — lai Savienības nodokļu maksātājiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku labumu, efektīvi izmantojot paredzētos resursus, — būtu pastāvīgi jāveic kritiska analīze, izvērtējot, kur un kādā veidā var uzlabot efektivitāti un kontrolēt vai ierobežot izmaksas; aicina ģenerālsekretāru ikgadējo ziņojumu par Daudzvalodības rīcības kodeksa piemērošanu darīt pieejamu atbildīgās komitejas locekļiem;

39.    atzīmē ģenerālsekretāra atbildi, kurā norādīts, ka pēc Budžeta kontroles komitejas ierosinājuma tika samazinātas LUX balvas piešķiršanas izmaksas un par to tika nobalsots plenārsēdē, balsojot par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumu; norāda, ka ir veikti vairāki konkrēti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu LUX balvas piešķiršanas izdevumus, jo īpaši samazinot izmaksas, kas saistītas ar reklamēšanu starptautiskos festivālos un Parlamenta telpās; pieņem zināšanai, ka LUX balvas piešķiršanas izdevumi 2012. gadā bija EUR 434 421 jeb par 24 % mazāki nekā 2011. gadā (EUR 573 722); prasa meklēt turpmāku ietaupījumu iespējas;

40.    uzskata, ka balvu piešķiršana nav viena no Parlamenta pamatdarbībām, un prasa pirms jaunu balvu iniciatīvu izstrādes veikt izmaksu un ieguvumu analīzi;

41.    atzīmē, ka, ņemot vērā aizvien pieaugošo klientu skaitu un iestādes attīstību, Prezidijs 2013. gada 10. jūnija sanāksmē pieņēma visaptverošu stratēģiju, kurā izklāstītas Parlamenta ēdināšanas politikas galvenās ievirzes laikposmam līdz 2019. gadam; atgādina, ka vispārējās ēdināšanas darbības laikposmā no 2002. līdz 2011. gadam palielinājušās par aptuveni 150 %, klientu skaitam pieaugot no 1,472 miljoniem 2002. gadā līdz 3,711 miljoniem 2011. gadā; atzīmē, ka Parlamenta ēdināšanas pakalpojumu jomā joprojām vērojams ekspluatācijas izmaksu deficīts, ko nevajadzētu kompensēt tikai ar cenu palielināšanas palīdzību; norāda, ka cenu noteikšanas politikai Parlamentā arī turpmāk vajadzētu būt saskaņotai ar attiecīgo politiku pārējās iestādēs un ka Parlaments atrodas labākā situācijā, lai, ņemot vērā apkalpoto klientu skaitu, no līgumslēdzējiem panāktu izdevīgākus nosacījumus un minēto darbību veikšanā nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus;

Parlamenta 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

42.    atzīmē, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai būtu jāietver ne tikai budžeta izpilde un ģenerālsekretāra un administrācijas 2012. finanšu gadā veiktā pārvaldība, bet arī Parlamenta vadības institūciju, proti, priekšsēdētāja, Prezidija un Priekšsēdētāju konferences, pieņemtie lēmumi; uzsver, ka Parlaments, kritiski pārbaudot iestādes finanšu pārvaldību, apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz nevis ģenerālsekretāram, bet gan savam priekšsēdētājam;

43.    šajā sakarībā atzinīgi vērtē saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu 2014. gada 21. janvārī notikušo kvalitatīvo viedokļu apmaiņu starp ģenerālsekretāru un Budžeta kontroles komiteju, klātesot iekšējam revidentam; atkārtoti uzsver, ka no Parlamenta vadības institūcijām un administrācijas tiek prasīta atbildība visā šīs procedūras norises laikā un ka tādēļ ir svarīgi panākt visas lēmumu pieņemšanas procedūras pilnīgu pārredzamību, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotājiem tiek sniegts patiess un precīzs ieskats par to, kā Parlaments pieņem lēmumus un izlieto tam atvēlētos resursus; tādēļ aicina Parlamenta lēmumu pieņemšanas institūciju sanāksmju darba kārtības un pieņemtos lēmumus bez kavēšanās paziņot visiem deputātiem un Parlamenta darbiniekiem, kā arī plašai sabiedrībai;

44.    norāda, ka Parlamenta budžeta izpildes izvērtēšanā galvenajiem no jebkādiem politiskiem apsvērumiem brīviem atskaites punktiem vajadzētu būt, pirmkārt un galvenokārt, tā ārējā neatkarīgā eksperta sniegtajam atzinumam un, otrkārt, Parlamenta iekšējā revidenta sniegtajam atzinumam un viņa vērtējumam attiecībā uz Parlamenta iekšējo kontroles sistēmu; atkārtoti pauž gandarījumu par Revīzijas palātas sniegto labvēlīgo atzinumu par Parlamenta pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

45.    atgādina, ka 2011. gada 1. decembrī pieņemtajā Parlamenta deputātu Rīcības kodeksā finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā deputātiem tiek prasīts pilnībā atklāt jebkādas algotas darbības, ko viņi veic ārpus Parlamenta, par šīm darbībām saņemto atlīdzību un jebkādus citus viņu veiktos uzdevumus, kuri var radīt interešu konfliktu, un ka šajā rīcības kodeksā deputātiem skaidri aizliegts pieņemt jebkādu naudas summu vai citas dāvanas apmaiņā pret Parlamenta lēmumu ietekmēšanu; atzīmē, ka kodeksā paredzēti skaidri noteikumi par dāvanu pieņemšanu un bijušo Parlamenta deputātu iesaistīšanos lobēšanā; aicina administrāciju ik gadu regulāri un rūpīgi pārbaudīt vismaz 15 % no attiecīgajām deklarācijām;

46.    pieņem zināšanai, ka Prezidijs 2013. gada 15. aprīlī pieņēma Īstenošanas noteikumus attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā; ar gandarījumu atzīmē — lai nodrošinātu trešo pušu segto deputātu ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumu pārredzamību, kopš 2013. gada 1. jūlija spēkā esošie īstenošanas noteikumi attiecībā uz 5. panta 3. punktu paredz, ka deputātiem ir jādeklarē visi tie ar trešo pušu organizēto pasākumu apmeklēšanu saistītie ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumi, kurus segušas trešās puses; turklāt norāda, ka šāda deklarēšana nav nepieciešama, ja minētie izdevumi nav segti, bet trešās puses ir samaksājušas tikai par maltītēm, ieejas biļetēm vai segušas līdzīgus izdevumus, kas ir mazāki par EUR 150;

47.    kritizē to, ka priekšsēdētājs tam nenodeva tālāk Parlamenta Budžeta komitejai sagatavoto OLAF Uzraudzības komitejas ziņojumu, bet noturēja to pie sevis vairāk nekā divus mēnešus; kritizē arī to, ka Parlamenta administrācija par trim mēnešiem aizkavēja Beļģijas tiesas uzaicinājumu sniegt liecības nodošanu tālāk attiecīgajiem trim deputātiem; turklāt kritizē to, ka tika apgrūtināts Budžeta kontroles komitejas darbs, jo tika atcelta uzklausīšana par darba grupas Grieķijas jautājumos darbu un vairāk nekā par gadu tika aizkavēta uzklausīšana par jautājumu „Pārvaldība — Eiropas Komisija kā administratīva varas institūcija”;

48.    prasa Parlamenta interneta vietnē kopā ar Parlamenta deputātu uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski (Reglamenta 117. pants) publicēt visus pielikumus attiecīgajiem jautājumiem;

Priekšsēdētāja politiskā darbība

49.    prasa sniegt detalizētu informāciju par to, kā priekšsēdētājs kā politiski neitrāla figūra ir pildījis savus amata pienākumus, kas ir nodalīti no viņa gatavošanās ieņemt pirmo vietu sociāldemokrātu sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, it īpaši attiecībā uz viņa biroja personālu, Parlamenta informācijas birojiem un ceļa izdevumiem; uzskata, ka abas minētās lomas nav tikušas nošķirtas saistībā ar daudzām darbībām; ievērojot Komisijas pieeju, prasa skaidri nošķirt amata funkcijas no pārējām, lai Eiropas nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par Eiropas partiju sarakstu vadītāju vēlēšanu kampaņām;

Parlamenta darba vietas

50.    atzīmē, ka Parlamenta trīs darba vietas ir noteiktas Līgumiem pievienotajā 6. protokolā par Savienības iestāžu atrašanās vietu, par ko kopīgi vienojušās dalībvalstu valdības; norāda, ka tā 2013. gada 6. februāra rezolūcijai par 2014. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm sekoja 2013. gada 17. aprīļa rezolūcija par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kurā tas paudis cerību, ka „ģenerālsekretārs un Prezidijs sniegs deputātiem atjauninātus datus un informāciju par EP vairāku darba vietu režīma finansiālo ietekmi un ietekmi uz vidi”, un 2013. gada 20. novembrī pieņemtais ziņojums par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu;

51.    atgādina, ka Parlamenta mītnes vietas noteikšanai bija būtiski vēsturiski iemesli un ka Savienības institūciju atrašanās vietas noteikšana ir ekskluzīva dalībvalstu kompetence; šajā sakarībā atzīmē, ka jebkurš lēmums mainīt kārtību, kādā tiek noteiktas Parlamenta darba vietas, būtu saistīts ar Līgumu grozīšanu un ka par to dalībvalstīm būtu jāpieņem vienprātīgs lēmums;

52.    atzīmē, ka izmaksas, kas saistītas ar vairākām Parlamenta darba vietām dažādās valstīs, ir svarīga joma, kurā iespējams panākt ietaupījumus; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2013. gada augusta ziņojumu(18) par Eiropas Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības finansiālo ietekmi; uzsver, ka ziņojumā iekļautajos aprēķinos ir ņemti vērā šādi faktori:

-  par pamatu tika izmantots 2014. gada budžeta projekts;

-  ja bija pieejami jaunāki dati (piemēram, statistikas dati par komandējumiem), tika atjaunināti pamatā esošie aprēķini;

-  tika pielāgota amortizācijas izmaksu novērtēšanas metode, lai atspoguļotu priekšlikumu noteikt Briseli par vienīgo darba vietu, samazinot šādas izmaksas;

-  atsevišķi tika uzrādītas izmaksas, ko rada darba vietu atrašanās Strasbūrā un Luksemburgā;

-  tika veikti jauni aprēķini, lai parādītu jebkādus papildu izdevumus, ko radītu tikai vienas darba vietas izmantošana, kā arī vienreizējos ieguldījumus un izmaksas saistībā ar darba vietu apvienošanu;

53.    norāda — ziņojumā tiek lēsts, ka teorētiskie neto ietaupījumi, ko nodrošinātu triju darba vietu apvienošana vienā, proti, Briselē, būtu EUR 88,9 miljoni gadā jeb aptuveni 5 % no Parlamenta 2014. gada budžeta, 1,03 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem un 0,06 % no Savienības vispārējā budžeta; pieņem zināšanai novērtēto neto ieguvumu EUR 0,18 apjomā uz vienu Savienības iedzīvotāju gadā, kuru nodrošinātu Parlamenta triju darba vietu apvienošana vienā;

54.    uzsver — ziņojumā norādīts, ka Luksemburgā atrodošās Parlamenta darba vietas pārcelšana uz Briseli ik gadu radītu papildu izdevumus EUR 14 miljonu apmērā; uzsver — tiek ziņots, ka atbalsts, ko Parlamentam sniedz uzņēmējas valstis, atšķiras gan kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā; atzīmē, ka minētās iespējamās izmaksas netika ņemtas vērā potenciālo ietaupījumu aprēķinos, kurus radītu Briseles noteikšana par vienīgo darba vietu;

55.    uzsver — ja Strasbūru un Luksemburgu vairāk neizmantotu kā Parlamenta darba vietas, tiktu novērstas 10 703 tonnas CO2 emisiju gadā (attiecīgi 10 235 un 468 tonnas); pauž nožēlu par to, ka šī Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme CO2 emisiju ziņā veidoja 11,16 % no Parlamenta kopējās oglekļa emisiju ietekmes 2011. gadā;

56.    ar nepacietību gaida 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(19) pieprasītā Revīzijas palātas pētījuma publicēšanu, kurā būs sniegta visaptveroša analīze par potenciālajiem Savienības budžeta līdzekļu ietaupījumiem, ko radītu Parlamenta triju darba vietu apvienošana vienā, un prasa šajā analīzē iekļaut budžeta aspektus un papildu izmaksas, piemēram, ietaupījumus, kuri rastos, samazinot darba laika zudumus un palielinot efektivitāti; prasa analizēt ne tikai Parlamenta darbinieku (ieskaitot pagaidu darbinieku un ārējo ekspertu) ceļa izdevumus, bet arī Komisijas un Padomes darbinieku ceļa izdevumus, kas ir lielāki tādēļ, ka iestādes atrodas vairākās vietās;

Pārvaldība Parlamenta administrācijā — darbības efektivitātes veicināšana

57.    atkārtoti apliecina, ka šajā rezolūcijā galvenā uzmanība ir pievērsta 2012. finanšu gada budžeta izpildei un budžeta izpildes apstiprināšanai un ka tās galvenais mērķis ir nodrošināt, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izmantota iespējami labākajā veidā, vienlaikus norādot uz iespējām uzlabot efektivitāti; aicina Parlamenta atbildīgās struktūras turpināt visos iespējamos līmeņos uzlabot Parlamenta ikdienas darba efektivitāti, vienmēr tiecoties sniegt Savienības iedzīvotājiem iespējami labākus pakalpojumus; sagaida, ka ģenerālsekretārs savā nākamajā ikgadējā ziņojumā Budžeta kontroles komitejai vairāk uzmanības veltīs izdevumu efektivitātei un lietderībai;

58.    uzskata, ka 2009.–2014. gada pilnvaru termiņa laikā grūtos ekonomikas un finanšu apstākļos tika nodrošināti bieži vien nejauši radušies un īslaicīgi, tomēr svarīgi ietaupījumi; uzskata, ka Parlamenta administrācijai būtu jānosaka papildu pasākumi efektivitātes nodrošināšanai, kas radītu sistemātiskus un neatgriežamus strukturālus ietaupījumus, pirmkārt, samazinot Parlamenta budžetu, un, otrkārt, ļaujot pārcelt resursus uz Parlamenta jaunajām darbības jomām, it īpaši, lai pastiprinātu pārbaudes par to, kā Komisija īsteno Savienības politikas nostādnes;

59.    aicina Parlamenta administrāciju apsvērt iespēju vairāk izmantot pieejamās tehnoloģijas, piemēram, telekonferenču rīkošanu un tāldarba izmantošanu, lai samazinātu administratīvās izmaksas un ceļa izdevumus; prasa izstrādāt konkrētu priekšlikumu paplašinātai abu minēto tehnoloģiju izmantošanai; uzskata, ka tādējādi var panākt būtiskus papildu ietaupījumus, neapdraudot darbību kvalitāti, un ka bez finanšu ieguvumiem videokonferenču un tāldarba izmantošana varētu veicināt arī efektīvāku laika izmantošanu un videi draudzīgāku Parlamentu;

60.    aicina administrāciju turpināt piemērot viedus izmaksu samazināšanas pasākumus, lai varētu panākt ietaupījumus, neapdraudot Parlamenta darbību efektivitāti, lietderīgumu un kvalitāti;

Prezidentūras ģenerāldirektorāts

61.    atzīmē, ka tika reorganizēts Prezidentūras ģenerāldirektorāts (DG PRES), kā rezultātā tika izveidots jauns ģenerāldirektorāts — Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts (DG EPRS), un ka tika internalizēti Parlamenta drošības dienesta pakalpojumi, izveidojot Drošības ģenerāldirektorātu; pauž gandarījumu par to, ka saistībā ar drošības pakalpojumu internalizāciju laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam ir plānots ietaupīt vairāk nekā EUR 11 miljonus; tomēr atzīmē, ka pieciem priekšsēdētāja biroja locekļiem ir paredzēts ģenerāldirektora vai direktora amats Parlamenta administrācijā; kritizē šo vadošo amata vietu politisko izmantošanu savās interesēs un šādas prakses negatīvu ietekmi uz Civildienesta noteikumiem; norāda, ka Savienība kritizē politisko patronāžu visā pasaulē, tādēļ prasa minēto principu ievērot arī attiecībā uz Parlamenta administrāciju; vēlas, lai ģenerālsekretārs reizi gadā sniegtu informāciju par konkrēto ietaupīto summu, kas varētu būt labs piemērs tam, lai internalizētu citus pakalpojumus, kurus pašlaik sniedz trešās puses;

62.    atzīmē, ka viena ģenerāldirektora amats tika aizpildīts, taču sešus mēnešus pēc iecelšanas amatā izraudzītais darbinieks joprojām nav sācis pildīt savus pienākumus; prasa likvidēt minēto ģenerāldirektora štata vietu;

Ārpolitikas ģenerāldirektorāts

63.    ar bažām atzīmē, ka vispārējo prasību ievērot taupību dēļ varētu mazināties parlamentu sadarbības delegācijas spēja uzturēt Parlamenta ārējo attiecību profilu, kas tam ļauj būt tikpat atpazīstamam kā citām Savienības institūcijām, it īpaši Komisijai un Padomei, un ka tā rezultātā varētu tikt apdraudēta parlamentārā pieeja ārpolitikai un parlamentārās diplomātijas konsolidācija, kuru mērķis ir papildināt Komisijas un EĀDD darbības; tādēļ uzskata par svarīgu saglabāt zināšanas un pieredzi, ko Parlaments ieguvis Eiropas projektu pārraudzīšanā un to atpazīstamības nodrošināšanā, un raudzīties, lai ierosinātie pasākumi nevājinātu Parlamenta rīkotā parlamentu sadarbības dialoga ar citām valstīm pilnvaras un lietderīgumu, it īpaši politiskas nestabilitātes un demokrātijas apdraudējuma periodos („arābu pavasaris”, Tuvo Austrumu konflikts, konfliktsituācija Ukrainā, laiks pirms pretrunīgām vēlēšanām utt.);

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

64.    norāda, ka DG COMM ir liels budžets 3242. pozīcijā „Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos”; konstatē, ka aizvien vairāk tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēji un tas rada papildu izmaksas nodokļu maksātājiem; prasa, lai DG COMM iesniegtu detalizētu sarakstu par ārpakalpojumu izmantošanu un to izmaksām;

65.    pauž bažas par, iespējams, nekonstatētiem interešu konfliktiem saistībā ar dotāciju piešķiršanu no Parlamenta budžeta; norāda uz Finanšu regulas 58. pantu un uz administrācijas pienākumu pārbaudīt dotāciju saņēmēju un līgumslēdzēju sniegtās deklarācijas; prasa sniegt informāciju par to, kādu riska analīzi Parlamenta administrācija veic attiecībā uz šīm deklarācijām, lai pārbaudītu to patiesumu;

Informācijas biroji

66.    norāda, ka informācijas biroju darbinieku 2012. gada komandējumu izdevumi bija EUR 1,8 miljoni, no kuriem komandējumi uz Strasbūru izmaksāja mazliet vairāk nekā EUR 1 miljonu; uzstāj, ka prioritāte būtu jāpiešķir videokonferencēm, tādējādi veicot gan strukturālus izmaksu samazinājumus Parlamenta budžetā, gan uzlabojumus vides jomā, vienlaikus nekavējot Parlamenta darbu;

Apmeklētāju grupas

67.    norāda, ka kopš 2012. gada janvāra ir stājies spēkā jauns noteikumu kopums, kas reglamentē apmeklētāju grupu uzņemšanu, tostarp arī subsīdiju izmaksas metodi; norāda, ka Prezidijs ir nolēmis saglabāt iespēju apmeklētāju grupām izmaksāt skaidru naudu; pauž bažas par ievērojamo reputācijas apdraudējumu un drošības risku, ko rada šādi skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām; aicina Prezidiju pieņemt jaunu lēmumu, ar ko tiktu atcelti skaidras naudas maksājumi, kuri pārkāpj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK(20) paredzētos noteikumus; pieņem zināšanai, ka no aptuveni 2000 grupām, kas katru gadu apmeklē Parlamentu, 2012. gadā tikai 365 saņēma vairāk nekā EUR 15 000, kamēr lielākā daļa šo apmeklētāju grupu izvēlējās skaidras naudas maksājumu metodi, lai gan Parlamenta administrācija mudina izmantot ar bankas pārskaitījumu veiktus maksājumus vai abu metožu apvienojumu;

Eiropas vēstures nams

68.    pieņem zināšanai, ka Komisijas līdzfinansējums Eiropas vēstures nama uzturēšanas izmaksām EUR 800 000 apmērā saistību apropriācijās ir iedalīts tās 2014. gada budžetā, šīs izmaksas attiecinot uz daudzgadu finanšu shēmas 3. izdevumu kategoriju; norāda arī to, ka šī summa atbilst 30 % no budžetā iekļautajām uzturēšanas izmaksām minētajā gadā un no tās ir paredzēts segt arī izdevumus, ko radītu septītā darba diena nedēļā;

69.    norāda, ka 2012. gada 22. oktobrī Prezidijs apstiprināja Eiropas vēstures nama pastāvīgās ekspozīcijas koncepcijas pamatprincipus;

EuroparlTV

70.    norāda, ka 2012. gada budžetā, kuru Parlaments pieņēma plenārsēdē, EUR 8,5 miljoni bija paredzēti EuroparlTV budžeta 3246. pozīcijā; atzīst — lai gan EuroparlTV budžets ir ticis ievērojami samazināts (no EUR 9 miljoniem 2008. gadā līdz EUR 5 miljoniem 2014. gadā), tās sniegums ir uzlabojies, īstenojot vairākus jaunus pasākumus un projektus, cita starpā lielāku vietu atvēlot jau gataviem audiovizuāliem darbiem ar ilgāku dzīves ciklu un virknei ekskluzīvu kopražojumu ar vairāku dalībvalstu nacionālo TV kanālu līdzdalību, un tā rezultātā ir palielinājies skatītāju skaits; atzinīgi vērtē Parlamenta sekotāju aizvien lielāko skaitu sociālajos saziņas tīklos, kuriem tiek veidotas īpašas EuroparlTV pārraides un no kuriem īpaši nozīmīgs ir Facebook, kur Parlamentam patlaban ir 1,2 miljoni „draugu”; ar nepacietību gaida Parlamenta tiešsaistes multimediālo produktu neatkarīgo novērtējumu, kurš tika pasūtīts ar Prezidija 2012. gada 3. decembra lēmumu;

71.    pauž bažas par to, ka, neraugoties uz izmaksām saistībā ar modernu filmēšanas studiju izveidi Parlamentā un lielas komunikāciju speciālistu komandas nodarbināšanu, Parlamenta darba atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos var kavēt prasība, ka raidorganizācijām, kuras izmanto minētās Parlamenta studijas, ir jāmaksā satelīta izmantošanas maksa; prasa, lai ģenerālsekretārs izvērtētu, vai izmaiņas šajā kārtībā veicinātu to Parlamenta debašu un diskusiju plašāku atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos, kurās iesaistīti deputāti, un ziņotu par šā izvērtējuma rezultātiem;

72.    uzskata, ka EuroparlTV nav viens no Parlamenta pamatdarbības veidiem, un prasa pirms jaunu EuroparlTV pasākumu izstrādes veikt izmaksu un ieguvumu analīzi;

Personāla ģenerāldirektorāts

73.    norāda uz grūtībām pieņemt darbā ierēdņus vai līgumdarbiniekus no tādām valstīm kā Vācija, Apvienotā Karaliste, Austrija vai Nīderlande, kuru valstspiederīgo darbinieku skaits Parlamenta Ģenerālsekretariātā ir ievērojami mazāks nekā šo valstu demogrāfiskais svars Savienības mērogā, un konstatē, ka salīdzinoši liela ir Beļģijas valstspiederīgo darbinieku daļa (13,6 %) vai Luksemburgas valstspiederīgo daļa (2,2 %), kas ir skaidrojams ar Parlamenta darba vietu atrašanās vietu; prasa Prezidijam pārskatīt darbā pieņemšanas procedūras un prasības, lai pārliecinātos par to, cik lielā mērā tās varētu radīt grūtības attiecībā uz šo dalībvalstu iedzīvotāju pieņemšanu darbā;

74.    prasa sniegt informāciju par vietējo zāles tehnisko darbinieku nodarbināšanas kārtību Strasbūrā un par zāles tehnisko darbinieku nodarbināšanas kārtību Briselē Strasbūras nedēļu laikā; prasa, lai Parlamenta administrācija sniegtu ziņojumu par to, vai Strasbūrā nodarbināto vietējo zāles tehnisko darbinieku gadījumā ir ievērotas Savienības darba un sociālās aizsardzības tiesības, un par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai nepieļautu fiktīvu pašnodarbinātību; prasa salīdzināt izmaksas, lai noteiktu nodokļu maksātājiem visizdevīgāko variantu;

75.    pienācīgi ņem vērā Civildienesta tiesas 2013. gada 12. decembra lēmumu Lietā F-129/12 un pauž dziļu nožēlu par to, ka Parlaments tika atzīts par vainīgu nespējā nodrošināt palīdzību uzmākšanās un nelikumīgas atlaišanas gadījumos; tādēļ uzdod kompetentajiem dienestiem veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai turpmāk novērstu līdzīgas situācijas;

76.    aicina sagatavot ziņojumu par AD un AST štata vietu skaita pieaugumu Parlamenta administrācijā laikā no 2005. gada līdz pašreizējam finanšu gadam; aicina norādīt sadalījumu pēc pakāpes un valstspiederības;

77.    aicina sagatavot ziņojumu par direktoru un ģenerāldirektoru štata vietu skaita pieaugumu Parlamenta administrācijā kopš 2005. gada; aicina norādīt sadalījumu pēc valstspiederības;

78.    aicina sagatavot ziņojumu par to, cik no politisko grupu darbiniekiem kopš 2009. gada ir kļuvuši par ierēdņiem a) saskaņā ar parasto procedūru un b) izmantojot „passarelle” klauzulu;

79.    norāda, ka Eiropas skolās savus bērnus ir reģistrējuši vairāk nekā 1500 Parlamenta darbinieki; uzskata, ka Parlamentam ir jāuzņemas vadošā loma minēto skolu organizatoriskajā struktūrā;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO)

Parlamenta ēku politika

80.    uzsver, ka Parlaments gadu gaitā ir kļuvis par nekustamā īpašuma īpašnieku un ka šāda pieeja rada zināmu risku, kā arī to, ka tehnisko instalāciju darbības un uzturēšanas izmaksas turpmākajos gados nenovēršami palielināsies, jo ēkas novecos; īpaši uzsver to, ka jebkādā ar nekustamo īpašumu un ēkām saistītā stratēģijā ir jāņem vērā šis izmaksu pieaugums un nepieciešamība vidējā termiņā veikt ēku renovāciju; norāda — ar nekustamo īpašumu un ēkām saistītā stratēģijā ir jānodrošina Parlamenta budžeta ilgtspējība un jāsaglabā zināms elastīgums, izmantojot gan iegādes, gan īrēšanas vai lietojuma iespējas, lai nodrošinātu Parlamentam visizdevīgāko līdzekļu izmantojumu; uzsver, ka ēkas iegāde ne vienmēr ir vislabākais risinājums;

81.    norāda, ka 2012. gadā tika sākta finanšu noteikumu pārskatīšana vairākos līgumos, izskatot katru gadījumu atsevišķi un īpaši ņemot vērā tendences nekustamā īpašuma īres tirgū; atzinīgi vērtē to, ka noteikumu pārskatīšana nodrošinās šādus strukturālus ietaupījumus turpmākajos gados:

Wiertz ēkas lietojuma tiesības, kas samazina nekustamā īpašuma nodokļa un citu maksājumu radītās izmaksas par EUR 0,45 miljoniem gadā;

- pārcelšanās uz Geos ēku 2014. gadā, kas samazina izmaksas par EUR 5 miljoniem 45 mēnešu laikā;

Goldbell ēkas nomas līguma pārskatīšana, kā rezultātā izmaksas samazinās par EUR 2,5 miljoniem līdz 2017. gada beigām;

- Madrides informācijas biroja nomas līguma pārskatīšana, kas samazina izmaksas par EUR 0,27 miljoniem;

Konrad Adenauer ēka (KAD)

82.    atgādina sākotnējo nespēju izvēlēties kandidātus saistībā ar izsludināto konkursu par Konrad Adenauer ēkas projektu, jo piedāvātās cenas, kas tika iesniegtas, atsaucoties uz izsludināto konkursu, bija ievērojami augstākas nekā projekta tāmē paredzētās summas; pieņem zināšanai tam sekojošo Prezidija 2012. gada lēmumu pārstrādāt ar KAD ēku saistītos uzaicinājumus uz konkursu, kā rezultātā tika iesniegti ievērojami lētāki piedāvājumi, kas deva iespēja nepārkāpt šim celtniecības projektam sākotnēji apstiprināto budžetu; pieņem zināšanai, ka darbi sākās 2013. gada septembrī, projektam ir jauns pārvaldnieks un ir uzlaboti partnerības noteikumi, kas paredz arī Luksemburgas valdības atbalstu; sagaida, ka šī celtniecības projekta sākotnēji apstiprinātais vispārējais budžets tiks ievērots, neraugoties uz nenovēršamo aizkavēšanos;

Parlamenta sēžu zāle Briselē

83.    pieņem zināšanai, ka griestu atbalsta konstrukcija Parlamenta sēžu zālē Briselē izmaksās mazliet vairāk nekā EUR 2 miljonus, kas ir mazāk nekā prognozētie EUR 3 miljoni, un ka ēkas vecuma dēļ nav bijis iespējams uzsākt tiesvedību; atzīst, ka 2012. gadā ieviestā Parlamenta ēku regulāras pārbaudes un preventīvas uzturēšanas politika ļāva konstatēt strukturālus defektus griestu koka sijās, tādējādi novēršot lielu katastrofu, kas varētu prasīt dzīvības un milzīgus postījumus šajā ēkā; pieņem zināšanai, ka bija iespējams pārcelt Parlamenta dienestus uz citām ēkām un uz laiku slēgt Paul-Henri Spaak (PHS) ēkas A zonu un ka sēžu zāle no 2014. gada aprīļa sākuma atkal ir izmantojama;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts un Tulkošanas ģenerāldirektorāts

84.    ar gandarījumu norāda, ka, īstenojot Prezidija lēmumu par resursu ziņā efektīvu daudzvalodību, 2012. gadā izdevās ietaupīt EUR 10,9 miljonus mutiskās tulkošanas un EUR 10 miljonus — rakstiskās tulkošanas dienestos, neskarot daudzvalodības principu un nemazinot Parlamenta darba kvalitāti; atkārtoti norāda, ka iestāžu sadarbībai ir būtiska nozīme, lai apmainītos ar paraugpraksi efektivitātes palielināšanas un resursu taupīšanas jomā;

Finanšu ģenerāldirektorāts

Brīvprātīgais pensiju fonds

85.    norāda, ka 2012. gadā brīvprātīgā pensiju fonda(21) aktīvu vērtību palielināja ieguldījumu ienesīgums 9,4 % apmērā, jo ieguldījumu tirgi turpināja atgūties no pasaules finanšu krīzes;

86.    tomēr norāda, ka brīvprātīgais pensiju fonds 2012. gada beigās līdz EUR 207,9 miljoniem palielināja prognozēto aktuāro deficītu, kuru aprēķina, par pamatu ņemot fonda aktīvus; uzsver, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm;

87.    tomēr norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu un ka Parlaments garantē pensiju izmaksu visiem bijušajiem un dažiem pašreizējiem deputātiem, kas ir šī fonda dalībnieki, ja fonds nespēj pildīt savas saistības; atgādina, ka brīvprātīgais pensiju fonds tika uzskatīts par pagaidu risinājumu līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais Eiropas Parlamenta deputātu nolikums, proti, 2009. gada 14. jūlijā;

88.    pieņem zināšanai to, ka Eiropas Savienības Tiesa 2013. gadā ir atzinusi par spēkā esošiem Prezidija 2009. gadā pieņemtos lēmumus, tostarp lēmumu palielināt fonda dalībnieku pensionēšanās vecumu no 60 līdz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla priekšlaicīgu izsmelšanu un saskaņotu šo vecumu ar jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu; atgādina, ka divas trešdaļas iemaksu fondā tiešā veidā veica Parlaments, nevis individuālie fonda dalībnieki;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts

89.    pauž dziļas bažas par to, ka atsevišķu deputātu, deputātu palīgu un ierēdņu elektroniskās pastkastītes ir tikušas apdraudētas, Parlamentam kļūstot par upuri kiberuzbrukumā, kurā urķis bija pārtvēris komunikāciju starp privātiem viedtālruņiem un Parlamenta publiski pieejamo bezvadu tīklu; uzstāj, ka neatkarīgai trešai pusei ir jāveic IKT drošības revīzija attiecībā uz visām Parlamenta IKT un telekomunikāciju sistēmām saskaņā ar I pielikumā noteiktajām prasībām, lai pabeigtu precīza ceļveža izstrādi stabilākas IKT drošības politikas nodrošināšanai 2015. gadā;

90.    uzskata, ka vieslietotājiem vajadzētu nodrošināt tādu piekļuvi bezvadu tīklam, kas nedotu iespēju izmantot Parlamenta iekštīklu vai iekšējus IT pakalpojumus, piemēram, attālinātu piekļuvi e-pastam, tādējādi nodalot privātā bezvadu tīkla un vieslietotājiem paredzētā bezvadu tīkla funkcijas; uzskata, ka būtu jāveic neatkarīga drošības revīzija par Parlamenta IT un telekomunikāciju infrastruktūru kopumā, lai pārliecinātos, ka Parlaments strādā, ievērojot visaugstākos pieejamos drošības standartus aizsardzībai pret urķu uzbrukumiem un telefonsakaru noklausīšanos;

91.    uzskata, ka nozīmīgi sasniegumi ir jāsekmē, veicot atbilstošus ieguldījumus minēto projektu atbalsta un uzturēšanas pasākumos, kā arī īstenojot deputātu un darbinieku attiecīgu sadarbību; īpaši izceļ AT4AM sistēmas darbības veiksmīgo uzsākšanu; pauž nožēlu par to, ka Parlaments ir pārtraucis Linux konfigurācijas izplatīšanu, kas nekad netika popularizēta vai mērķtiecīgi piedāvāta deputātiem un darbiniekiem, kurus varētu interesēt šāds projekts; norāda, ka jaunu darba instrumentu ieviešana deputātiem un darbiniekiem nozīmē to, ka šādu darba instrumentu testēšanu izmēģinājuma fāzē veic, sadarbojoties tikai ar tādiem deputātiem un darbiniekiem, kas ir gatavi uzņemties papildu darbu, ko prasa šāda testēšana izmēģinājuma fāzē;

92.    līdzīgu iemeslu dēļ uzstāj, ka Parlamentam vairāk jāsadarbojas ar Komisijas Informātikas ģenerāldirektorātu, lai atrastu ne tikai jaunus, revolucionārus IKT instrumentus, ko piedāvā neatkarīgi pārdevēji, bet arī piemērotus vecu IKT instrumentu un infrastruktūru aizstājējus, kas vērsti uz atklātiem, sadarbīgiem un no pārdevēja neatkarīgiem risinājumiem, tādējādi veicinot sociālo, ētisko un ekonomisko atbildīgumu;

93.    pieņem zināšanai personāla internalizāciju Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā un solīto izmaksu samazinājumu un augstāku kompetences līmeni un korporatīvās identitātes sajūtu IT jomas darbinieku vidū; atgādina, ka augstāks kompetences līmenis attiecībā uz pastāvīgiem jauninājumiem arī bija iemesls, kura dēļ šo jomu pirms vairākiem gadiem nodeva ārpakalpojumu sniedzējiem; apšauba izmaksu samazināšanas argumentu; apzinās ierobežojumus un problēmas, kas saistītas ar darba tirgū pieejamo labāko profesionāļu pieņemšanu darbā; aicina ģenerālsekretāru sadarboties ar Eiropas Personāla atlases biroju, lai rastu iespējas paātrināt darbā pieņemšanas procedūru un piesaistīt labākos speciālistus IT un drošības jomā;

94.    joprojām uzskata, ka Parlamentam pašam jābūt noteicējam visos ar IKT saistītajos jautājumos;

95.    norāda, ka Parlamenta pašreizējā IKT infrastruktūra tikai daļēji pamatojas uz atklāto pirmkodu un tādējādi ierobežo Parlamenta iespējas datortehnikas un programmatūras izmantošanā; prasa pakāpeniski pāriet uz IKT infrastruktūru, kuras pamatā ir atklātais pirmkods, tādējādi uzlabojot izmaksu lietderību un sadarbspēju un vienlaikus nodrošinot visaugstāko drošības līmeni; šajā sakarībā prasa paredzēt arī pietiekamu tehnisko un administratīvo atbalstu, kas nodrošinātu pienācīgu uzturēšanu;

96.    ierosina rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienestos vairāk izmantot jaunas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;

97.    mudina ģenerālsekretāru vēl papildus nodrošināt, ka IKT atbalsta darbinieki ir pieejami deputātiem un darbiniekiem attiecīgajā darba vietā, lai gan IKT atbalsta darbiniekiem, gan citiem Parlamenta darbiniekiem un deputātiem būtu nodrošināta tiešas saskarsmes iespēja, kas ļauj sazināties droši un ērti; atgādina ģenerālsekretāram, ka attālināts IKT atbalsts var būt neērts un mazāk piemērots savstarpējas uzticēšanās veidošanai starp IT uzturēšanas darbiniekiem un tiem, kuriem nepieciešama IT uzturēšana; norāda arī uz to, ka pilnīga paļaušanās uz attālinātiem risinājumiem nav piemērota, kamēr nav pienācīgi veikta iepriekš minētā drošības revīzija;

98.    mudina ģenerālsekretāru nodrošināt, lai līdz 2014. gada 1. decembrim tiktu veikti vismaz turpmāk minētie revīzijas pasākumi:

-  ielaušanās testēšana melnās kastes režīmā;

-  ielaušanās testēšana baltās kastes režīmā;

-  kriptoprotokolu pārbaude;

-  lietojumprogrammu pārbaude;

-  lietojumprogrammu piekļuves vadības sarakstu pārbaude;

-  fiziskās infrastruktūras piekļuves vadības sarakstu pārbaude;

-  lietojumprogrammu kompilācijas ķēdes pārbaude;

-  lietojumprogrammu pirmkoda pārbaude;

sagaida, ka revīzijas rezultāti Budžeta kontroles komitejai un Budžeta komitejai tiks iesniegti kopā ar to izdevumu, darbinieku skaita un laika novērtējumu, kas nepieciešami visu revīzijā konstatēto ar drošību saistīto trūkumu novēršanai;

99.    uzskata — datu pieejamību nedrīkst ierobežot ar to, ka jāizmanto platformas vai sistēmas specifiskā tehniskā struktūra, un datu formātam jābalstās uz plaši izmantojamiem un brīvi pieejamiem standartiem, kā arī jābūt tādam, ko atbalsta un uztur no ražotājiem neatkarīgas organizācijas; uzsver, ka visiem ar formātu un jebkādu datnes paplašinājumu saistītiem dokumentiem ir jābūt brīvi pieejamiem;

Ceļojumu aģentūra

100.  atzinīgi vērtē to, ka, ievērojot Budžeta kontroles komitejas prasību, jaunais ceļojumu aģentūras līgums, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, ļauj veikt finanšu un lietderības revīziju; atzīmē, ka vienīgā sabiedrība, kas piedalījās konkursa uzaicinājumā, lai noslēgtu minēto līgumu, bija BCD Travel N.V. — aģentūra, ar kuru bija noslēgts iepriekšējais līgums, un ka pašreizējais līgums ir noslēgts uz diviem gadiem;

101.  uzstāj, ka attiecībā uz deputātu lidojumiem Eiropas robežās no Parlamenta budžeta būtu jāatmaksā tikai ekonomiskās klases lidmašīnas biļetes;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

102.  atgādina, ka Finanšu regulā un tās Piemērošanas noteikumos, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, ir iekļauti noteikumi par budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai sniedzamo informāciju par iestādes piešķirtajiem līgumiem; norāda, ka saskaņā ar jauno Finanšu regulu jādara publiski pieejami piešķirtie līgumi, kuru vērtība pārsniedz EUR 15 000 (iepriekš — EUR 25 000), proti, vērtību, kas līdzinās jaunajai robežvērtībai, kuru pārsniedzot ir obligāti jāizmanto konkursa procedūra;

103.  norāda, ka visi Parlamenta ģenerāldirektorāti 2012. gadā ir piešķīruši līgumus, kuru vērtība pārsniedz EUR 25 000, un ka šo līgumu kopējā vērtība bija EUR 724 miljoni (EUR 603 miljoni 2011. gadā); norāda arī to, ka centrālie dienesti, pamatojoties uz informāciju, ko apstiprinājumu sniedzošās nodaļas ir iekļāvušas piešķirto līgumu reģistrā, ir sagatavojuši budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu par 2012. gadā piešķirtajiem līgumiem;

104.  norāda, ka 2012. un 2011. gadā piešķirtie līgumi pēc līguma veida sadalās šādi:

Līguma veids

(no EUR 15 000 līdz EUR 25 000)

2012

 

Skaits

Vērtība (EUR)

Pakalpojumi

Piegādes

Būvdarbi

Ēkas

66

13

15

0

1 363 733

246 663

289 561

0

Kopā

94

1 899 957

Līguma veids

(EUR 25 000 vai vairāk)

2012

2011

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Pakalpojumi

Piegādes

Būvdarbi

Ēkas

167

39

21

3

73 %

17 %

9 %

1 %

168

43

29

5

68 %

18 %

12 %

2 %

Kopā

230

100 %

245

100 %

Līguma veids

(EUR 25 000 vai vairāk)

2012

2011

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Pakalpojumi

Piegādes

Būvdarbi

Ēkas

478 867 118

20 050 555

48 097 311

177 282 082

66 %

3 %

7 %

24 %

372 679 542

181 515 814

33 142 238

15 881 213

61 %

30 %

6 %

3 %

Kopā

724 297 066

100 %

603 218 807

100 %

(2012. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 6. lpp.)

105.  norāda, ka 2012. un 2011. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

Procedūras veids

(no EUR 15 000 līdz EUR 25 000)

2012

 

Skaits

Vērtība (EUR)

Atklāta

Ierobežota

Pārrunu

Konkursa

Ārkārtas

0

0

94

-

-

0

0

1 899 958

-

-

Kopā

94

1 899 958

Procedūras veids

(EUR 25 000 vai vairāk)

2012

2011

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

 

Atklāta

Ierobežota

Pārrunu

Konkursa

Ārkārtas

93

4

133

-

-

40 %

2 %

58 %

-

-

90

12

138

2

3

37 %

5 %

56 %

1 %

1 %

Kopā

230

100 %

245

100 %

Procedūras veids

(EUR 25 000 vai vairāk)

2012

2011

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Atklāta

Ierobežota

Pārrunu

Konkursa

Ārkārtas

268 775 678

245 111 639

210 409 749

-

-

37 %

34 %

29 %

-

-

436 253 061

126 420 563

31 283 089

4 668 600

4 593 494

72 %

21 %

5 %

1 %

1 %

Kopā

724 297 066

100 %

603 218 807

100 %

(2012. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 8. lpp.)

106.  norāda, ka no 2012. gadā piešķirtajiem kopumā 230 līgumiem 97 līgumi EUR 514 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot atklātu vai ierobežotu procedūru, un 133 līgumi EUR 210 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot pārrunu procedūru; pieņem zināšanai, ka līgumu vērtības ziņā ievērojami lielāka pārrunu procedūras izmantošana 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu ir skaidrojama ar trīs ēku līgumu procedūrām, kuru kopējā vērtība bija EUR 177,28 miljoni, kas ievērojami palielināja kopējo summu;

107.  pauž nožēlu, ka līdz ar administratīvā sloga mazināšanu saistībā ar zemas vērtības līgumiem, kuras mērķis bija veicināt MVU piedalīšanos konkursos par šādu līgumu slēgšanas tiesībām, administrācijas rīcībā nav informācijas par to MVU skaitu, kuri ir ieguvuši zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības; tādēļ Ģenerālsekretariāts nespēj parādīt, vai tiešām administratīvā sloga mazināšana ir veicinājusi plašāku MVU līdzdalību, un līdz ar to nespēj apliecināt minēto pasākumu efektivitāti; prasa uzraudzīt to MVU skaitu, kuri ir ieguvuši zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības;

108.  uzskata, ka to līgumu gadījumā, kuru vērtība nesasniedz EUR 60 000, ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem un interešu konfliktu pārbaudēm;

Ārkārtas pārrunu procedūra

109.  informē, ka ārkārtas pārrunu procedūru Parlaments 2012. gadā izmantoja retāk (59 gadījumi 2011. gadā un 43 gadījumi 2012. gadā), kas nozīmē samazinājumu par 27 % iestādei kopumā, turklāt pieci ģenerāldirektorāti 2012. gadā vispār neizmantoja šo procedūru, viens ģenerāldirektorāts saskaņā ar šo procedūru piešķīra tādu pašu līgumu skaitu kā 2011. gadā, bet divi — lielāku skaitu; norāda arī to, ka kopš 2012. gada atbildīgajam kredītrīkotājam gada darbības pārskatu pielikumos ir sistemātiski jāpamato ārkārtas pārrunu procedūras izmantošana;

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

110.  uzskata, ka politiskās grupas ir nozīmīgi procesu dalībnieki, kas pārstāv Parlamentu un Savienību kopumā, jo to transnacionālais raksturs ir unikāls pasaules mērogā un tām ir izšķiroša loma visu Savienības iestāžu stingras demokrātiskās pārskatatbildības nodrošināšanā;

111.  norāda, ka 2012. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa

2012

2011

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Uz nākamo periodu pārnestās summas (2011)

PPE

21 128

2 024

18 974

89,81 %

4 178

20 336

1 918

20 442

100,42 %

1 832

S&D

14 908

6 313

14 520

97,40 %

6 702

14 302

5 499

13 696

95,76 %

6 105

ALDE

6 673

2 281

6 855

102,72 %

2 100

6 477

2 416

6 676

103,07 %

2 217

Verts/ ALE

4 319

1 460

4 002

92,65 %

1 778

4 025

1 242

3 820

94,91 %

1 447

GUE/NGL

2 563

1 094

2 602

101,52 %

1 055

2 535

1 088

2 553

100,71 %

1 070

ECR

3 765

1 219

3 407

90,51 %

1 577

3 831

720

3 375

88,09 %

1 176

EFD

2 538

881

2 494

98,29 %

925

2 088

835

2 046

98,03 %

876

NI — pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

1 362

413

963

70,73 %

367

1 270

409

924

72,72 %

413

Kopā

57 255

15 687

53 817

94,00 %

18 680

54 866

14 126

53 514

97,53 %

15 137

*          visas summas tūkstošos EUR

 

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

112.  norāda, ka 2012. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(22):

Partija

Saīsin.

Pašu resursi *

EP subsīdija

Kopējie ieņēmumi

EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi

Eiropas Tautas partija

PPE

1 471

6 483

8 863

85 %

242

Eiropas Sociālistu partija

PSE

977

4 323

5 514

85 %

91

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

440

1 950

2 784

85 %

60

Eiropas Zaļo partija

PVE

397

1 333

1 908

84 %

127

Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

AECR

216

1 139

1 701

85 %

13

Eiropas Kreiso spēku partija

GE

269

835

1 263

79 %

47

Eiropas Demokrātu partija

PDE

79

363

630

84 %

0

Eiropas Brīvā alianse

ALE

91

382

530

85 %

23

ES demokrāti

EUD

29

195

271

85 %

-6

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

ECPM

44

242

285

85 %

0,6

Eiropas Brīvības alianse

AEL

65

357

428

85 %

2

Eiropas Nacionālo kustību alianse

AEMN

44

186

333

85 %

-2

Kustība par Eiropas brīvību un demokrātiju

MELD

81

458

702

85 %

0

Kopā

 

4 203

18 247

25 214

84 %

598

(*)          visas summas tūkstošos EUR

113.  norāda, ka 2012. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(23):

Fonds

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi *

EP subsīdija

Kopējie ieņēmumi

EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Eiropas studiju centrs

CES

PPE

786

3 719

4 505

83 %

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PSE

517

2 795

3 312

85 %

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

183

996

1 179

85 %

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

156

865

1 020

85 %

Pārveido Eiropu

TE

GE

120

550

671

83 %

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

48

238

286

85 %

Eiropas Starpvalstu sadarbības organizācija

OEIC

EUD

20

132

152

85 %

Maurits Coppieters centrs

CMC

ALE

36

200

235

85 %

Jaunais virziens

ND

AECR

141

679

820

85 %

Eiropas Kristiešu politiskais fonds

ECPF

ECPM

30

167

197

82 %

Eiropas Brīvības fonds

EFF

AEL

44

234

279

84 %

Eiropas brīvības un demokrātijas fonds

FELD

MELD

56

194

250

78 %

Kopā

 

 

2 136

10 768

12 905

84 %

(*)          visas summas tūkstošos EUR

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.3.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zuzana Brzobohatá, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Rina Ronja Kari, Monica Luisa Macovei, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Monika Panayotova, Crescenzio Rivellini, Bogusław Sonik, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Michael Theurer, Derek Vaughan

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, Philip Bradbourn, Esther de Lange, Vojtěch Mynář, Jan Olbrycht, Markus Pieper

(1)

      OV L 56, 29.2.2012.

(2)

      OV C 334, 15.11.2013., 1. lpp.

(3)

      OV C 188, 29.6.2013., 1. lpp.

(4)

      OV C 331, 14.11.2013., 1. lpp.

(5)

      OV C 334, 15.11.2013., 122. lpp.

(6)

      OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7)

      OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(8)

      PE 349.540/Bur/ann/def.

(9)

      OV C 199 E, 7.7.2012., 90. lpp.

(10)

   OV C 296 E, 2.10.2012., 226. lpp.

(11)

    OV L 56, 29.2.2012.

(12)

    OV C 334, 15.11.2013., 1. lpp.

(13)

    OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(14)

    PE 349.540/Bur/ann/def.

(15)

    OV C 199 E, 7.7.2012., 90. lpp.

(16)

    OV C 296 E, 2.10.2012., 226. lpp.

(17)

Telephone over Internet Protocol.

(18)

           Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2013. gada 30. augustā sagatavots darba dokuments „Eiropas Parlamenta trīs darba vietas — ģeogrāfiskās izkliedētības finansiālā ietekme, ietekme uz vidi un reģionālā ietekme”.

(19)

   Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0498.

(20)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(21)

Brīvprātīgo pensiju fondu saskaņā ar Luksemburgas likumiem izveidoja 1993. gada 14. jūlijā kā bezpeļņas organizāciju (ASBL).

(22)

          Avots: PV BUR. 09.09.2013. (PE 512.496/BUR) 14. punkts un PV BUR. 07.10.2013. (PE 516.110/BUR) 12. punkts.

(23)

          Avots: PV BUR. 09.09.2013 (PE 512.496/BUR) 14. punkts, ģenerālsekretāra dienesta vēstule Prezidijam D(2013)33164.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika