Procedūra : 2013/2182(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0249/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0249/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 15/04/2014 - 17.17
CRE 15/04/2014 - 17.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0395

ZIŅOJUMS     
PDF 196kWORD 113k
25.3.2014
PE 524.493v02-00 A7-0249/2014

par jaunajām tehnoloģijām un brīvpieejas mācību resursiem

(2013/2182(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referents: Cătălin Sorin Ivan

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jaunajām tehnoloģijām un brīvpieejas mācību resursiem

(2013/2182(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. septembra paziņojumu „Izglītības atvēršana — ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus” (COM(2013)0654) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes analīzi un plānošanu, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus (SWD(2013)0341),

–   ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūlija paziņojumu „Eiropas augstākā izglītība pasaulē” (COM(2013)0499),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra regulu, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(1),

–   ņemot vērā Padomes 2014. gada 24. februāra secinājumus par efektīvu un inovatīvu izglītību un apmācību, lai veiktu ieguldījumus prasmēs — atbalsts 2014. gada Eiropas pusgadam(2),

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(3),

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 14. februāra secinājumus par izglītības un apmācības lomu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā(4),

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par izglītības un apmācības sociālo dimensiju(5),

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu(6),

–   ņemot vērā 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par izglītības pārvērtēšanu(7),

–   ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus(8),

–   ņemot vērā 2012. gada 13. septembra rezolūciju par izglītību un apmācību, un stratēģiju „Eiropa 2020”(9),

–   ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju(10),

–   ņemot vērā 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par jaunu prasmju un darba vietu programmu(11),

–   ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai(12),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 26. februāra atzinumu(13),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(14),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0249/2014),

A. tā kā izglītības un apmācības sistēmas ir jāpielāgo vienlīdzīgu iespēju sasniegšanai mācībās un atbilstoši gan pieaugošajai nepieciešamībai turpināt zināšanu un prasmju pilnveidošanu, gan tam, ka darba tirgus paplašinās starptautiski, un vienlaikus jācenšas panākt lielāku efektivitāti un taisnīgumu;

B.  tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir uzlabot inovāciju, radīt jaunas darba iespējas, uzlabot sociālo kohēziju un izveidot stingru pamatu ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei ES, izmantojot augsti kvalificētu darbaspēku ar vienlīdzīgām izglītības pieejamības iespējām;

C. tā kā Eiropā ir augsts bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu, tostarp augstākās izglītības iestāžu absolventu, vidū, kā arī ir ļoti liels skaits vakanču, kuras nevar aizpildīt, un tas liecina par noteiktu prasmju trūkumu, kura novēršanai vispiemērotākie būtu duālās profesionālās izglītības modeļi; tā kā 2012. gadā 15,8 % jauniešu ES nebija ne nodarbināti, ne arī iesaistīti izglītības vai apmācības procesā (NEET) un tādējādi viņus apdraud atstumšana no darba tirgus pastiprinātas prasmju neatbilstības dēļ;

D. tā kā ir paredzams, ka līdz 2020. gadam 90 % darbvietu būs nepieciešamas digitālās prasmes, un tā kā līdz 2015. gadam ES būs līdz 900 000 neaizpildītu vakanču informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) jomā;

E.  tā kā līdz 2030. gadam augstāko mācību iestāžu absolventu skaits, visticamāk, četrkāršosies;

F.  tā kā ES 18–28 % skolēnu ir ierobežotas iespējas piekļūt internetam un izmantot to skolā vai mājās; tā kā ES par digitāli kompetentiem var uzskatīt tikai 30 % skolēnu; tā kā tikai 20 % skolēnu ES mācās pie digitāli kompetentiem un atbalstu sniedzošiem skolotājiem; tā kā 70 % skolotāju ES neuzskata sevi par digitāli kompetentiem un vēlētos uzlabot savas IKT prasmes; tā kā 40 % Eiropas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vājas IKT prasmes vai tādu nav vispār;

G. tā kā brīvpieejas mācību resursiem (BMR) var būt izšķirīga loma visiem pieejamas apmācības veicināšanā mūža garumā un gan formālās, gan ikdienējās izglītības satura kvalitātes un izplatīšanas uzlabošanā un tā kā tāda izglītības sistēma, kurā ir trūkumi digitālajā jomā, var kavēt izglītojamo personu zināšanu un prasmju apguvi;

H. tā kā ES vēl nav pilnībā novērtējusi IKT potenciāla vērtību un daudzveidību kultūras un izglītības jomā, piekļuvē informācijai un paraugprakses apmaiņā;

I.   tā kā izglītojošo sistēmu modernizācijai Eiropā ir nepieciešami ieguldījumi ar informācijas un sakaru tehnoloģijām plaši aprīkotās izglītības sistēmās;

J.   tā kā tāpēc ir ļoti svarīgi, lai iespējas piekļūt platjoslai kļūtu plašākas, tostarp dalībvalstu lauku, kalnu un tālākos apgabalos;

K. tā kā skolām būtu jāapmāca bērni un jaunieši praktiski un kritiski izmantot digitālās tehnoloģijas un internetu,

Iespējas un problēmas

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīta Savienības darba programma BMR jomā un kura uzmanības centrā ir šo resursu potenciāls attiecībā uz paplašinātu un taisnīgu piekļuvi izglītībai un tā turpmāka dažādošana, un atzīst BMR nozīmi sabiedrībā, kurā arvien nozīmīgāks kļūst digitālais aspekts; uzskata, ka ir steidzami jāizstrādā Eiropas pamatnostādnes BMR attīstībai, lai varētu uzlabot dalībvalstu izglītības sistēmas;

2.  norāda, ka, lai izprastu BMR sniegtās priekšrocības, jāatbalsta vispārējai digitālo prasmju izglītībai paredzēti pasākumi, jāapkopo informācija par paraugpraksi, kā arī tā jāveicina dažādās vidēs;

3.  uzsver, ka BMR rada iespējas gan fiziskām personām, piemēram, skolotājiem, studentiem, skolēniem un visu vecumu izglītojamām personām, gan izglītības un apmācības iestādēm mācīt un mācīties, izmantojot inovatīvas metodes; aicina izglītības iestādes papildus novērtēt BMR potenciālās priekšrocības attiecīgajās izglītības sistēmās, ņemot vērā iespējas izveidot organizatorisku vidi, kurā šāda inovācija būtu atzīta, iekļauta, izmantota un veicināta; šajā saistībā aicina dalībvalstis un reģionus atbilstoši viedās specializācijas stratēģijām veidot inovāciju un jaunrades izcilības centrus, pilnībā izmantojot IKT potenciālu;

4.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā nav diferencēti izglītības līmeņi saistībā ar jauno tehnoloģiju un digitālā satura izmantošanu mācīšanās un mācīšanas mērķiem; uzsver, ka izglītojamās personas iegūst atšķirīgas prasmes un kompetences atkarībā no sava vecuma un attiecīgi mācību programma un metodes atšķiras atbilstoši izglītības līmenim;

5.  konstatē, ka kvalitātes nodrošināšanai ir būtiska loma BMR uzticamības un izmantošanas veicināšanā; atbalsta paraugprakses pētīšanu un izplatīšanu, kas veicina efektīvu BMR izmantošanu, jo īpaši ieguldot metodoloģijas eksperimentēšanas, metaprasmju (domāšana, virzība uz nākotni un kritiska izvērtēšana) un sociālo prasmju jomā; norāda, ka būtu jāatbalsta arī pētījumi par šajā procesā iegūto zināšanu novērtēšanas metodēm, kas nevar būt tikai salīdzinošs izvērtējums vai automātisks sistēmas novērtējums, kā tas nereti notiek praktisko lietotāju lokā;

6.  atzīst to, ka BMR galvenokārt izstrādā noteiktās valodās un šo darbu lielākoties, lai arī ne tikai, veic augstākās izglītības iestādes (jo īpaši saistībā ar masveida atvērtajiem interneta kursiem (MOOC)); mudina visu līmeņu izglītības un apmācības iestādes dalībvalstīs, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas izstrādāt BMR savas valsts valodās, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālo tehnoloģiju un daudzvalodības potenciālu; atgādina, ka materiālu pieejamībai, piekļuvei tiem un inovācijai ir būtiska nozīme e-mācību materiālu izmantošanā izglītībā;

7.  norāda, ka IKT un BMR galvenokārt izmanto augstākajā izglītībā; mudina tos attiecīgā gadījumā izmantot arī pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī arodizglītībā un citos ikdienējās mācīšanās piedāvājumos, kur uz studentu vērstām mācībām apvienojumā ar IKT arī ir liels potenciāls;

8.  norāda, ka pienācīga kontekstualizācija ir ārkārtīgi svarīgs aspekts izglītojošās programmatūras efektivitātes nodrošināšanā; norāda, ka minētajam procesam jābūt atbilstoši iekļautam mācīšanas un mācīšanās procesos un ka jāņem vērā pedagoģiskie un mācību programmas mērķi, līdzekļi un individuālās mācību metodes;

9.  uzsver, ka ir jāatvieglo ar BMR starpniecību iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, izmantojot turpmāku dialogu ar ieinteresētajām personām, un aicina dalībvalstis iekļaut savās valsts kvalifikācijas sistēmās piemērotus pasākumus šādu apmācību validēšanai;

10. norāda, ka ir jāvienkāršo ārvalstīs gūto prasmju atzīšana, lai veicinātu un atvieglotu BMR un MOOC izmantošanu, samazinot birokrātiskās struktūras;

11. uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt augsti kvalitatīvu un piemērotu bezmaksas mācību materiālu pieejamību tiešsaistē un piekļuvi tiem;

12. uzsver, ka ir jāsaskaņo pašreizējie ierobežojumi un izņēmumi autortiesību jomā nekomerciālas mācīšanas ilustrācijas nolūkā, lai veicinātu pārrobežu BMR un tālmācību un ļautu Eiropas platformām konkurēt pasaules līmenī, radot apjomradītus ietaupījumus;

13. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 2001/29/EK, lai izveidotu saskaņotu un elastīgu autortiesību un blakustiesību sistēmu ES, kas atbilstu digitālajam laikmetam un atzītu sabiedrisko vērtību, ko sniedz piekļuve zināšanām;

14. mudina dalībvalstis izpētīt BMR paredzamo potenciālu publisko un privāto izglītības izmaksu samazināšanā, jo īpaši attiecībā uz izglītības materiālu izmaksām, vienlaikus nezaudējot kvalitāti;

15. norāda, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgus BMR un MOOC izveides modeļus; aicina Komisiju dialogā ar ieinteresētajām personām atbalstīt turpmāko pētniecību par to veidošanu, izmantošanu un izpratni;

16. atzīst, ka BMR pieņemšana ir jāveic tā, lai veicinātu 21. gadsimta mācību risinājumu attīstību un radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas mazajiem un vidējiem inovatīvu Eiropas mācību risinājumu sniedzējiem;

17. aicina dalībvalstis stiprināt ikdienējo mācīšanos tiešsaistes drošības jomā un izveidot tiešsaistes drošības politiku skolās, nodrošinot atbilstošu apmācību skolotājiem;

18. aicina dalībvalstis nodrošināt skolās saskaņotu un progresīvu apmācību par drošību internetā; norāda, ka vecāki un likumīgie aizbildņi būtu jāuztver kā partneri drošības nodrošināšanā tīmeklī, un iesaka izstrādāt papildu stratēģijas šai mērķauditorijai, tādējādi stiprinot vecāku līdzdalības lomu; uzsver, ka šie centieni būtu jāveic ar mērķi stiprināt jauniešu neatkarību, lai viņi uzņemtos atbildību par savām darbībām un pienākumiem tīmeklī un attīstītu e-prasmes; pieprasa nodrošināt personas neaizskaramību, privātumu un datu aizsardzību skolotājiem un skolēniem, kuri izmanto BMR;

19. aicina Komisiju atbalstīt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm neformālās un ikdienējās mācīšanās jomās attiecībā uz drošību tiešsaistē, atbilstošu mācību materiālu izstrādāšanu un valsts un privāto partnerību veidošanu ar mērķi iesaistīt jauniešus, viņu vecākus un skolotājus un visus tos, kas iesaistās darbā ar jauniešiem, tostarp nevalstiskās organizācijas, kuras ir saistītas drošāka interneta tīklā;

Skolotāju un izglītojamo personu prasmes

20. norāda, ka jaunās tehnoloģijas un BMR sniedz interaktīvāku mācīšanās pieredzi un ir vērtīgi instrumenti, lai nodrošinātu, ka izglītības procesa centrā ir izglītojamās personas;

21. uzsver, ka visos izglītības līmeņos skolotājiem ir būtiska nozīme saistībā ar piekļuves tiešsaistes mācību materiāliem veicināšanu un izmantošanu, palīdzot visām izglītojamām personām apgūt digitālās prasmes;

22. uzsver, ka visām izglītojamām personām ir steidzami nepieciešams visātrākais un vislabākais tehniskais aprīkojums, kā arī piekļuve platjoslas internetam;

23. atgādina par augstvērtīgas skolotāju izglītības ārkārtīgi svarīgo nozīmi, kas ir jāpapildina ar obligātu profesionālo izglītību visas darba dzīves laikā, galveno uzmanību vēršot uz inovatīvām mācību metodēm un didaktikas attīstības („mācīšanās mācīties”) turpmāku nodošanu izglītojamām personām;

24. mudina dalībvalstis atbalstīt skolotāju profesionālo attīstību, piedāvājot modernu mācību programmu viņu sākotnējā izglītībā un nodrošinot apmācību darbavietā ar mērķi garantēt viņiem nepieciešamās kompetences digitālā formāta mācīšanas metožu izmantošanai;

25. jo īpaši uzsver priekšrocības, ko apliecina Eiropas programmas par skolotāju obligāto pieredzes apmaiņu ārvalstīs, piemēram, „Erasmus+”, un prasa ievērojami paplašināt gan minēto programmu, gan citas saistītās programmas;

26. norāda, ka pamata lasītprasme un rakstītprasme papildus metaprasmēm un sociālajām prasmēm, kā arī transversālās prasmes, piemēram, kritiskā domāšana un mācīšanās mācīties, ir priekšnosacījums efektīvai digitālo prasmju attīstīšanai un tiešsaistes izglītojošo materiālu, tostarp BMR, izmantošanai; šajā saistībā aicina Komisiju turpināt novērtēt digitālo un/vai tiešsaistes mācību materiālu ietekmi uz izglītojamo personu mācību rezultātiem atbilstoši viņu vecumam un izglītības programmas līmenim;

27. atzīst tradicionālo mācību un mācīšanās veidu nozīmi un aicina Komisija atbalstīt turpmākus pētījumus attiecībā uz jautājumu par to, vai un kā personu mācību rezultātus var uzlabot BMR un MOOC, kas tiek izmantoti kā tradicionālo mācīšanas metožu papildinājums vai kā to sastāvdaļa;

28. atgādina, ka ar IKT un BMR palīdzību veicinātās inovatīvās mācīšanas metodes ļauj attīstīt sociālās un transversālās prasmes, piemēram, kritisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu, saziņas prasmes un problēmu risināšanu, kas ir būtiski svarīgas nodarbinātībai un darba tirgus īstenošanai;

29. uzsver, ka izglītības politikai galvenokārt jābūt vērstai uz palīdzības sniegšanu izglītojamām personām būtiski svarīgu kognitīvo un sociālo prasmju attīstībā; aicina Komisiju turpmāk novērtēt ietekmi, ko digitālo ierīču un satura izmantošana pedagoģiskos nolūkos rada uz izglītojamām personām, vienlaikus nodrošinot viņu fizisko un psiholoģisko integritāti;

30. norāda, ka būtu jāizstrādā BMR, kas vērsti uz pieaugušu izglītojamo personu vajadzībām, lai nodrošinātu lielākas mūžizglītības iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar vājām prasmēm, ņemot vērā to, ka daudzām izglītojamām personām ir vājas IKT prasmes;

31. uzsver to, ka informācijas sabiedrībā, kuras mērķis ir kļūt par dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, digitālās prasmes un zināšanas iedzīvotājiem ir būtiski svarīgas;

32. norāda, ka prasme izmantot digitālos līdzekļus paver jaunus sakaru un izglītības kanālus, labvēlīgi ietekmē sociālās kohēzijas nostiprināšanu, personīgo attīstību, starpkultūru dialogu un aktīvu pilsoniskumu;

33. uzsver to, ka IKT un tiešsaistes izglītojošie materiāli, tostarp BMR, var atbalstīt svešvalodu mācīšanu un mācīšanos visos izglītības un apmācības līmeņos; uzsver, ka sociālā mijiedarbība ir svešvalodu apguves priekšnosacījums;

34. mudina dalībvalstis uzlabot un padziļināt digitālās prasmes, tostarp arī iekļaujot savās attiecīgajās mācību programmās kodēšanu un programmēšanu, lai veicinātu ekonomisko konkurētspēju un sniegtu izglītojamām personām vajadzīgās prasmes nākotnes darba tirgū;

35. atkārtoti norāda, ka zināšanu un prasmju pilnveidošana ir būtiska, lai integrētos darba tirgū, un norāda, ka BMR var palīdzēt nodrošināt pastāvīgu apmācību, kas nepieciešama, lai darba tirgū saglabātu konkurētspēju; mudina sekmēt dzimumu ziņā līdzsvarotāku IKT izmantošanu, lai nodrošinātu, ka arī sievietes, kas uz noteiktu laiku, piemēram, bērna kopšanas vai citu tuvinieku kopšanas dēļ, ir ārpus darba tirgus, var izmantot šo apmācības veidu, lai pašas atjauninātu savas zināšanas un tādējādi uzlabotu iespējas nākotnē atgriezties darba tirgū;

36. norāda, ka publiskās bibliotēkas un izglītības centri var sniegt bezmaksas piekļuvi datoriem un internetam, kā arī apmācības interneta resursu izmantošanā;

Pieejamības paplašināšana

37. uzsver, ka izglītības, apmācības un IT aprīkojuma pieejamība ir svarīga visām izglītojamām personām visās vecuma grupās, kā arī personām ar invaliditāti, personām no nelabvēlīgas vides, jauniešiem, kuri pašreiz nemācās, nav nodarbināti vai neapmeklē mācību kursus (NEET), personām no ģeogrāfiski attāliem reģioniem, kā arī visiem, kas vēlas uzlabot kvalifikāciju;

38. atkārtoti norāda, ka ne visiem ir pieejamas IKT ar vienlīdzīgiem tarifu nosacījumiem un pakalpojumu kvalitāti un ka pilsētu teritorijas būtībā ir labāk aprīkotas nekā lauku reģioni, kas izraisa digitālo nevienlīdzību, nenodrošinot iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ES;

39. uzsver, ka arvien nozīmīgāka kļūst pieaugušo izglītība, jo īpaši saistībā ar mūžizglītību profesionālajā jomā, un prasa visā Eiropā atzīt, stiprināt un veicināt visas organizācijas, kas nodarbojas ar pieaugušo izglītību;

40. uzsver paaudžu mācīšanās priekšrocības un norāda uz lielo izglītojošo potenciālu, kuru digitālas mācības un BMR nodrošina arī attiecībā uz plašāku piekļuvi vispārējai un profesionālai izglītībai visās vecuma grupās;

41. atzīst, ka jaunās tehnoloģijas un BMR, jo īpaši MOOC, ir devuši iespēju izglītības un apmācības iestādēm piesaistīt tūkstošiem izglītojamo personu visā Savienībā, tostarp attālākajos reģionos, un visā pasaulē; atzīst, ka mūsdienās izglītība un zināšanas bez grūtībām šķērso robežas, tādējādi palielinot starptautiskās sadarbības potenciālu un veicinot Eiropas izglītības iestādes kā inovāciju un moderno tehnoloģiju attīstības centrus;

42. norāda, ka ir svarīgi saglabāt taisnīgu līdzsvaru starp izglītības kvalitāti un pieejamību; uzsver to, ka jaunās tehnoloģijas var izmantot, lai nodrošinātu, ka pieejamāka izglītība nenozīmē zemāku izglītības kvalitāti;

43. norāda, ka ES draud atpalikšana no citiem pasaules reģioniem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm vai Āzijas, kur ir veikti ļoti vērienīgi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, jaunajās tehnoloģijās un BMR; norāda, ka Savienībai ir jābalstās uz savām priekšrocībām kultūras un valodu daudzveidībā un jāpielāgo ieguldījumi e-mācību materiālā, tostarp BMR, un jaunajās tehnoloģijās, lai sniegtu vislabāko atbalstu saviem iedzīvotājiem;

44. atgādina, ka jaunās tehnoloģijas var veicināt Eiropas izglītības konkurētspēju pasaulē, sniegt iespējas Eiropas augstākās izglītības internacionalizācijai un rezultātā vairot interesi par Eiropu kā izglītības ieguves vietu;

45. uzsver, ka BMR var palīdzēt uzlabot Eiropas izglītības kvalitāti; šajā saistībā mudina sadarboties ar visas pasaules izglītības iestādēm, jo īpaši ar ASV;

46. atkārtoti norāda, ka veiksmīgas BMR stratēģijas un MOOC var atbalstīt internacionalizācijas stratēģijas, paaugstinot Eiropas (augstākās) izglītības iestāžu kvalitāti un redzamību un piesaistot studentus un pētniekus arvien globālākā talantu konkurencē;

47. aicina dalībvalstis veicināt sadarbību un sinerģiju mūžizglītības jomā, jo īpaši lai maksimāli atvieglotu piekļuvi izglītībai un pielāgotu un modernizētu augstāko izglītības iestāžu programmas atbilstoši iespējām, kuras strauji attīstās, kā arī digitālo mācību piedāvājumiem un BMR, lai pēc iespējas efektīvāk risinātu mūsdienu pasaules jaunās problēmas;

48. aicina pastiprināt Eiropas izglītības un apmācības iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju un iesaistīto personu sadarbību, lai uzlabotu izpratni par jaunām mācību un mācīšanās metodēm un IKT ietekmi uz izglītību; aicina izstrādāt kopējas platformas šādas sadarbības īstenošanai;

49. uzsver, ka jauno tehnoloģiju lietošanai izglītībā jābūt labi pielāgotai darba tirgus vajadzībām un jānovērš pašreizējais prasmju trūkums; uzsver, ka ir vajadzīga labāka saziņa un sadarbība starp izglītības un apmācības iestādēm un uzņēmējdarbības nozari;

50. norāda, ka jaunajām tehnoloģijām un e-mācībām ir pievienotā vērtība, kas nodrošina starptautisku mācību pieredzi personām, kuras nepiedalās mobilitātes programmās;

51. norāda, ka Savienības teritorijā netiek pilnvērtīgi izmantotas digitālās tehnoloģijas izglītības un apmācības jomā; pauž bažas, ka šī situācija var izraisīt vēl lielāku fragmentāciju attiecībā uz dažādām mācīšanas un mācīšanās pieejām; aicina dalībvalstis piemērot taisnīguma principus jaunajiem tirgiem, jo BMR būtu jāsaglabā kā līdzeklis, lai paplašinātu piekļuvi izglītībai, un nevis tikai kā ekonomisks līdzeklis;

52. uzsver, ka digitālā tehnoloģija ir svarīgs apmācības instruments iedzīvotājiem, kas daudziem iedzīvotājiem no attāliem apgabaliem un galvenokārt jauniešiem atvieglo piekļuvi, ļaujot tiem pilnībā izmantot vārda brīvību un saziņu tiešsaistē;

ES programmu ieguldījums

53. atzinīgi vērtē portāla „Open Education Europa” izveidi visās ES valodās, kas nodrošina vienotu piekļuvi Eiropas BMR, un prasa dinamiskāk attīstīt un veicināt šo portālu dalībvalstīs;

54. norāda, ka atbilstoša un uz vispārēji lietotām un populārām tehnoloģijām balstīta digitālā infrastruktūra ir priekšnosacījums tam, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku to izglītojamo personu skaitu, kuri lieto BMR;

55. aicina Komisiju reizi gadā rīkot Eiropas reģionālās plānošanas konferenci, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir pieejami IKT pakalpojumi neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ES;

56. norāda, ka vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm ir svarīga loma infrastruktūru izstrādē, informācijas par dažādām iniciatīvām izplatīšanā plašākai sabiedrībai, lai iesaistītu citus dalībniekus teritorijā, un attiecīgo Eiropas iniciatīvu popularizēšanā un īstenošanā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;

57. aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izmantot ar Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu starpniecību pieejamo finansējumu teritoriju digitālās nevienlīdzības mazināšanai, uzlabojot infrastruktūru un tīklus, un veicināt apmācības IKT jomā un to efektīvu izmantošanu, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības, jo īpaši lauku un attālajos reģionos; norāda, ka ES finansējuma gudrai un visaptverošai izmantošanai ir nepieciešama sinerģija starp dažādām programmām un instrumentiem, tostarp „Erasmus+”, „Apvārsnis 2020” un strukturālajiem un ieguldījumu fondiem;

58. aicina Komisiju veicināt dalībvalstu un izglītības iestāžu apmaiņu ar labo praksi un pieredzi, kas gūta projektu īstenošanā;

59. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt rādītājus, lai cieši uzraudzītu IKT integrāciju izglītības un apmācības iestādēs, un atbalstīt Savienības mēroga kvantitatīvas aptaujas;

60. aicina Komisiju veicināt un paplašināt tīklu „European Schoolnet” un tā darbību;

61. atzinīgi vērtē to, ka visi mācību materiāli, kas izstrādāti ar „Erasmus+” atbalstu, būs pieejami sabiedrībai saskaņā ar atvērtajām licencēm; mudina ieviest līdzīgu praksi attiecībā uz citām Savienības programmām, tostarp plašu brīvpieejas izmantošanu programmā „Apvārsnis 2020”;

62. uzsver to, ka programmām „Erasmus+” un „Apvārsnis 2020” var būt svarīga loma BMR izstrādē, piedaloties tām kopienām, kurās tos izmanto, piemēram, skolotāju kopienām, kurās izmanto platformu „eTwinning”; mudina izmantot šīs platformas arī citās izglītības jomās;

°

°         °

63. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.

(2)

OV C 62, 4.3.2014., 4. lpp.

(3)

OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(4)

OV C 70, 4.3.2011., 1. lpp.

(5)

OV C 135, 26.5.2010., 2. lpp.

(6)

OV C 135, 26.5.2010., 12. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0433.

(8)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0377.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0323.

(10)

OV C 258 E, 7.9.2013., 55. lpp.

(11)

OV C 131 E, 8.5.2013., 87. lpp.

(12)

OV C 377 E, 7.12.2012., 77. lpp.

(13)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(14)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

2013. gada 25. septembrī Komisija nāca klajā ar paziņojumu „Izglītības atvēršana — ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus”. Minētajā dokumentā ir norādīti problēmjautājumi trīs jomās:

o 1) inovācija izglītības un apmācības iestādēs;

o 2) brīvpieejas mācību resursu (BMR) izmantošana;

o 3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru un aprīkojuma pieejamība.

Komisijas ieteikumi dalībvalstīm un izglītības un apmācības iestādēm ir šādi:

o 1) palielināt tiešsaistē iegūtu prasmju atzīšanu un atbalstīt skolotājus digitālās kompetences apguvē;

o 2) veicināt brīvpieeju valsts finansētiem izglītības materiāliem;

o 3) uzlabot platjoslas savienojamību un IKT aprīkojumu klasēs.

Referents uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi un augsto jauniešu bezdarba līmeni, ļoti svarīgs problēmjautājums dalībvalstīs ir pilnvērtīgas izglītības nodrošināšana jauniešiem.

Otrs problēmjautājums ir digitālās infrastruktūras nevienlīdzīgā pieejamība Savienības teritorijā. Referents uzskata, ka, lai risinātu šo problēmu, ir jāizmanto ES programmas un jānodrošina sadarbība starp dalībvalstīm un reģioniem.

Turklāt referents pauž bažas, ka Savienība varētu vēl vairāk atpalikt no Amerikas Savienotajām Valstīm un Āzijas darbaspēka digitālās kompetences ziņā. Eiropas izglītības un apmācības sistēmas vēl aizvien nespēj integrēt IKT savā plaši izplatītajā praksē. Ir vērojamas būtiskas atšķirības starp digitālo tehnoloģiju ikdienas pielietojumu un to pielietojumu izglītības un apmācības iestādēs. Ir jāatbalsta Eiropas izglītības un apmācības iestāžu sadarbība, lai veicinātu BMR izstrādi.

Izglītības un apmācības jomā notiek vēl nepieredzētas pārmaiņas. Ir vērojams mācību kursu un citu internetā pieejamo resursu — gan bezmaksas, kā BMR, gan maksas resursu — masveida pieaugums: zināšanas kļūst aizvien pieejamākas ikvienam, un bieži vien tās iegūstamas bez maksas.

Turklāt mūsu dzīve kļūst aizvien „digitālāka”. Tas rada gan iespējas, gan izaicinājumus izglītības nozarei: jauno tehnoloģiju radītās priekšrocības ir jāizmanto, nenoniecinot tradicionālo metožu vērtību.

Pastiprināta digitālo tehnoloģiju izmantošana sniedz iespējas izglītības un apmācības iestādēm, skolotājiem, studentiem un skolēniem mācīt un mācīties inovatīvi. Izglītības iestādēm būs iespēja izvēlēties atsevišķus resursus un pielāgot tos atbilstoši konkrētajām vajadzībām, tādējādi radot daudzveidīgāku mācību vidi. BMR var palīdzēt uzlabot sadarbības pieejas un personalizēt mācību procesu.

Tā kā strauji veidojas „digitālā” paaudze, mūsdienu skolotāji ir attiecīgi jāapmāca, lai viņi varētu iekļaut IKT savā pedagoģiskajā praksē. Tāpēc referents uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta skolotāju izglītība un profesionālā pilnveide IKT jomā un ir jāveicina BMR izmantošana.

Daudzās iestādēs izmanto BMR materiālus. Lai gan atvērtās licences ļauj bez maksas apmainīties ar digitālajiem mācību resursiem, tomēr vēl aizvien ir jāsaskaras ar dažām problēmām saistībā ar mācību un mācīšanās materiālu autortiesībām. Ir svarīgi pienācīgi uzraudzīt un analizēt šos jautājumus.

Izglītības un apmācības jomā ir svarīgi turpināt pašreiz lietoto metožu uzlabošanu un veicināt inovatīvu mācību un mācīšanās metožu popularizēšanu. BMR var būtiski sekmēt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un pārvērst mūžizglītību par realitāti.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.3.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zoltán Bagó, Piotr Borys, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Cătălin Sorin Ivan, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Emilio Menéndez del Valle, Marek Henryk Migalski, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Monika Panayotova, Gianni Pittella, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Iosif Matula, Isabelle Thomas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika