Procedūra : 2012/0193(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0251/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0251/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2014 - 7.32
CRE 16/04/2014 - 7.32
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0427

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 873kWORD 539k
25.3.2014
PE 524.832v02-00 A7-0251/2014

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

(COM(2012)0363 – C7‑0192/2012 – 2012/0193(COD))

Budžeta kontroles komiteja

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referenti: Ingeborg Gräßle, Juan Fernando López Aguilar

Atzinumu sagatavoja (*):

Tadeusz Zwiefka, Juridiskā komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

(Komiteju apvienotās sanāksmes — Reglamenta 51. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (*)
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

(COM(2012)0363 – C7‑0192/2012 – 2012/0193(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0363),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 325. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0192/2012),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. gada 15. novembra atzinumu(1),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 10. oktobra atzinumu(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0251/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325. panta 4. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 83. panta 2. punktu,

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu iedarbīgu, samērīgu un atturošu aizsardzību, dalībvalstīs krimināltiesībām vajadzētu arī turpmāk papildināt aizsardzību, ko nodrošina administratīvās tiesības un civiltiesības attiecībā uz vissmagākajiem ar krāpšanu saistītiem darbību veidiem, vienlaikus novēršot neatbilstības pašās tiesību jomās un starp tām.

(2) Lai nodrošinātu iedarbīgu, samērīgu un atturošu aizsardzību pret īpaši smagiem ar krāpšanu saistītiem darbības veidiem un lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību, pasākumi, kurus veic saskaņā ar civiltiesībām un administratīvajām tiesībām, būtu jāpapildina ar dalībvalstu krimināltiesību normām, vienlaikus novēršot nekonsekvenci attiecīgajās tiesību jomās un savstarpēju neatbilstību.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Savienības finanšu interešu aizsardzība prasa noteikt vienotu krāpšanas definīciju, kas aptvertu krāpnieciskas darbības attiecībā uz izdevumiem un ieņēmumiem, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums ES budžetam.

(3) Savienības finanšu interešu aizsardzība prasa noteikt vienotu krāpšanas definīciju, kas aptvertu krāpnieciskas darbības attiecībā uz izdevumiem, ieņēmumiem, aktīviem un pasīviem, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums Savienības budžetam, cita starpā aizņēmumu un aizdevumu darbībām.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt gadījumos, kad atsevišķs konkursa pretendents ar mērķi apiet vai sagrozīt noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrai, sniedz informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotācijas piešķīrējām iestādēm, pamatojoties uz informāciju, ko tas nepienācīgā veidā tieši vai netieši ir saņēmis no konkursa rīkotājas struktūras. Šādas darbības ir ļoti līdzīgas krāpšanai, taču attiecībā uz konkursa pretendentu tās var pilnībā neatbilst krāpšanas kā nodarījuma kritērijiem, jo iesniegtais piedāvājums var pilnībā atbilst visām prasībām. Konkursa pretendentu savstarpējas manipulācijas ar cenu piedāvājumiem pārkāpj Savienības konkurences noteikumus un atbilstošos valstu tiesību aktus; pret tām jau pastāv publiskās tiesībaizsardzības darbības un sankcijas visā Savienībā, un tādēļ šīs direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz tām.

(6) Savienības finanšu intereses var tikt aizskartas gadījumos, kad atsevišķi konkursa pretendenti ar mērķi apiet vai pārkāpt noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrai, sniedz informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotācijas piešķīrējām iestādēm, pamatojoties uz informāciju, ko tie nelikumīgā veidā tieši vai netieši ir saņēmuši no konkursa rīkotājas struktūras. Šādas darbības ir ļoti līdzīgas krāpšanai, taču attiecībā uz konkursa pretendentu tās var pilnībā neatbilst visām krāpšanas pazīmēm, jo iesniegtais piedāvājums var pilnībā atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem. Konkursa pretendentu savstarpējas manipulācijas ar cenu piedāvājumiem pārkāpj Savienības konkurences noteikumus un atbilstošos valstu tiesību aktus; pret tām jau pastāv publiskās tiesībaizsardzības darbības un sankcijas visā Savienībā, un tādēļ šīs direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz tām.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Korupcija ir īpaši nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, un daudzos gadījumos tā var būt saistīta ar krāpnieciskām darbībām. Tādēļ šajā jomā nepieciešams jo īpaši noteikt kriminālatbildību. Jānodrošina, ka uz attiecīgajiem nodarījumiem definīcijas attiecas neatkarīgi no tā, vai darbības ir veiktas, pārkāpjot dienesta pienākumus vai ne. Attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visām attiecīgajām amatpersonām neatkarīgi no tā, vai tās ir ieceltas, ievēlētas vai pieņemtas darbā uz līguma pamata un ieņem oficiālu amatu, arī uz visām personām, kuru pienākumos ietilpst tādu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem vai vispārējās sabiedrības interesēs, ko nodrošina valsts vai citas publiskas struktūras, un šīs personas neieņem oficiālu amatu, piemēram, ES līdzekļu pārvaldībā iesaistīti līgumslēdzēji.

(8) Korupcija ir īpaši nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, un daudzos gadījumos tā var būt saistīta ar krāpnieciskām darbībām. Tādēļ šajā jomā nepieciešams jo īpaši noteikt kriminālatbildību. Jānodrošina, ka uz attiecīgajiem nodarījumiem definīcijas attiecas neatkarīgi no tā, vai darbības ir veiktas, pārkāpjot dienesta pienākumus vai ne. Attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visām attiecīgajām amatpersonām neatkarīgi no tā, vai tās ir ieceltas, ievēlētas vai pieņemtas darbā uz līguma pamata vai ieņem oficiālu amatu Savienībā, dalībvalstīs vai trešās valstīs. Savienības līdzekļu pārvaldībā tiek arvien biežāk iesaistītas privātpersonas. Tādēļ, lai Savienības līdzekļus pienācīgi aizsargātu no korupcijas un nelikumīgas piesavināšanās, civildienesta ierēdņa definīcijai šajā direktīvā ir jāattiecas arī uz personām, kam nav oficiāla amata, bet kam tomēr līdzīgā veidā ir uzticētas vai kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas attiecībā uz Savienības līdzekļiem, piemēram, līgumslēdzēji, kas iesaistīti šādu līdzekļu pārvaldībā.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt civildienesta ierēdņa konkrēti darbību veidi, kuru mērķis ir nelikumīgi piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kuru nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm. Tādēļ nepieciešams ieviest precīzu nodarījumu definīciju, kas aptvertu šādas darbības.

(9) Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt civildienesta ierēdņa konkrēti darbību veidi, kuru mērķis ir nelikumīgi piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kuru nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm. Tādēļ nepieciešams ieviest precīzu un nepārprotamu nodarījumu definīciju, kas aptvertu šādas darbības.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Fizisku personu noziedzīgiem nodarījumiem, kas definēti šajā direktīvā, ir nepieciešams noteikt, vai tie ir izdarīti ar nodomu attiecībā uz visiem šo nodarījumu elementiem. Šī direktīva neattiecas uz fizisku personu nodarījumiem, kas nav izdarīti ar nodomu.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) Lai gan ir lietderīgi ieviest noteiktus minimālos sodus par pārkāpumiem, kas definēti šajā direktīvā, neko šeit nedrīkstētu uzskatīt par iejaukšanos dalībvalstu tiesu un tiesnešu prerogatīvā izmantot savas tiesības lemt konkrētās lietās.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b) Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu saskaņotību attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību, ir lietderīgi ieviest noteiktus minimālos sodus par šajā direktīvā definētajiem nodarījumiem. Šajā direktīvā paredz obligātās normas. Dalībvalstīm vajadzētu paturēt tiesības saglabāt vai noteikt stingrākus sodus par šādiem nodarījumiem.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Neskarot citus pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nepieciešams izstrādāt atbilstīgu noteikumu sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu efektīvu rīcību, kas vērsta pret šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud Savienības finanšu intereses, tostarp informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju.

(17) Neskarot citus pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nepieciešams izstrādāt atbilstīgu noteikumu sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu efektīvu rīcību, kas vērsta pret šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud Savienības finanšu intereses, tostarp informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, Eurojust un Komisiju.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā nosaka nepieciešamos pasākumus krāpšanas un citu nelikumīgu darbību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā, definējot noziedzīgus nodarījumus un sankcijas.

Šajā direktīvā nosaka nepieciešamos pasākumus krāpšanas un citu nelikumīgu darbību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā, definējot noziedzīgus nodarījumus un sankcijas, lai varētu sniegt efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību dalībvalstīs un Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un veicināt Savienības iestāžu un iniciatīvu uzticamību.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā "Savienības finanšu intereses" ir visi ieņēmumi un izdevumi uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir:

Šajā direktīvā "Savienības finanšu intereses" ir visi aktīvi un pasīvi, ko pārvalda Savienība un tās iestādes, struktūras un aģentūras vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā, kā arī visas tās finanšu operācijas, ieskaitot aizņēmumus un aizdevumus, un jo īpaši visi ieņēmumi un izdevumi, uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir:

Pamatojums

Šī definīcija ir plašāka un ietver sevī aktīvus un pasīvus, kā arī aizņēmumus un aizdevumus.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) saskaņā ar Līgumiem izveidoto Savienības iestāžu un struktūru budžets vai budžeti to pārvaldībā un uzraudzībā.

(b) saskaņā ar piemērojamiem Līgumiem izveidoto Savienības iestāžu un struktūru budžets vai budžeti to tiešā vai netiešā pārvaldībā un uzraudzībā.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par darbību, konkursa pretendentam vai personām, kuras atbildīgas par šādu dalībnieku dokumentu sagatavošanu vai ir iesaistītas to sagatavošanā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus vai pieteikumam dotācijas saņemšanai, sniedzot vai nespējot sniegt informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotāciju piešķirošām iestādēm publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrā, kurā iesaistītas Savienības finanšu intereses, ja šāda darbība ir tīša un tās mērķis ir apiet vai sagrozīt atbilstības, izslēgšanas, atlases vai piešķiršanas kritēriju piemērošanu, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par darbību, konkursa pretendentam vai personām, kuras atbildīgas par šādu dalībnieku dokumentu sagatavošanu vai ir iesaistītas to sagatavošanā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus vai pieteikumam dotācijas saņemšanai, sniedzot vai nespējot sniegt informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotāciju piešķirošām iestādēm publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrā, kurā iesaistītas Savienības finanšu intereses, ja šāda darbība ir tīša un tās mērķis ir apiet vai sagrozīt atbilstības, izslēgšanas, atlases vai piešķiršanas kritēriju piemērošanu, vai traucēt un izjaukt pretendentu dabīgo konkurenci, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

Pamatojums

Svarīgi ir skaidri norādīt uz pretlikumīgām darbībām saistībā ar publiskajiem iepirkumiem.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā un kurā iesaistīts īpašums, kas iegūts šajā direktīvā minēto nodarījumu rezultātā, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā un kurā iesaistīts īpašums vai ienākumi, kas gūti šajā direktīvā minēto nodarījumu rezultātā, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

__________________

__________________

33 OV L 309, 25.12.2005., 15. lpp

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk minētajām tīšām darbībām ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par tīšu pasīvo un aktīvo korupciju ir piemērojams sods kā par noziedzīgiem nodarījumiem.

 

(a) civildienesta ierēdņa darbība, tieši vai pastarpināti pieprasot vai saņemot jebkāda veida labumu sev vai kādai trešajai personai vai akceptējot šāda labuma apsolījumu, lai – atbilstoši saviem pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas – veiktu darbību vai atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai, iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm (pasīva korupcija);

(a) Šajā direktīvā pasīva korupcija ir civildienesta ierēdņa darbība, tieši vai pastarpināti pieprasot vai saņemot jebkāda veida labumu sev vai kādai trešajai personai vai akceptējot šāda labuma apsolījumu, lai – atbilstoši saviem pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas, pārkāpjot vai nepārkāpjot savus ierēdņa pienākumus, – veiktu darbību, novilcinātu darbību vai atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai, iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm.

 

(b) jebkuras personas darbība šīs personas vai kādas trešās personas interesēs, tieši vai pastarpināti apsolot vai sniedzot jebkāda veida labumu civildienesta ierēdnim, lai tā – atbilstoši saviem pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas veiktu darbību vai atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai, iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm (aktīva korupcija).

(b) šajā direktīvā aktīvā korupcija ir jebkuras personas darbība šīs personas vai kādas trešās personas interesēs, tieši vai pastarpināti apsolot, piedāvājot vai sniedzot jebkāda veida labumu civildienesta ierēdnim, lai tas — atbilstoši saviem pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas veiktu darbību, novilcinātu darbību vai atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm, vai agrāk notikusi šo darbību veikšana.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par civildienesta ierēdņa tīšām darbībām, ieguldot vai izmaksājot līdzekļus vai piesavinoties un izmantojot aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un ja šo darbību nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu (līdzekļu nelikumīga piesavināšanās).

4. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par līdzekļu tīšu un nelikumīgu piesavināšanos ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

 

Šajā direktīvā līdzekļu nelikumīga piesavināšanās ir civildienesta ierēdņa veiktas darbības, ieguldot vai izmaksājot līdzekļus vai piesavinoties un izmantojot aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kas kaitē Savienības finanšu interesēm.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā pantā „civildienesta ierēdnis” ir:

Šajā pantā „civildienesta ierēdnis” ir:

(a) jebkura persona, kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas Savienības vai dalībvalsts vai trešās valsts labā, ieņemot amatu likumdevējā, administratīvā vai tiesu iestādē;

(a) jebkurš Savienības vai valsts ierēdnis, kā arī jebkurš valsts ierēdnis no citas dalībvalsts un jebkurš valsts ierēdnis no trešās valsts;

 

termins „Savienības ierēdnis” nozīmē:

 

(i) jebkuru personu, kas ir ierēdnis vai līgumdarbinieks Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu vai Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības („Civildienesta noteikumu”) nozīmē;

 

(ii) jebkuru personu, ko uz Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru norīkojušas dalībvalstis vai jebkāda publiska vai privāta struktūra un kas veic funkcijas, kuras ir līdzvērtīgas tām, ko veic Savienības ierēdņi vai citi darbinieki.

 

Saskaņā ar Līgumiem izveidoto struktūru locekļus un šādu struktūru, biroju vai aģentūru darbiniekus uzskata par Savienības ierēdņiem, ciktāl uz viņiem neattiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi;

 

terminu „valsts ierēdnis” saprot, atsaucoties uz „ierēdņa” vai „civildienesta ierēdņa” definīciju tās dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktos, kurā attiecīgā persona veic savas funkcijas.

 

Tomēr tādas tiesvedības gadījumā, kas ierosināta pret kādas dalībvalsts ierēdni vai kādas trešās valsts ierēdni un ko uzsākusi cita dalībvalsts, pēdējā no minētajām valstīm piemēro valsts ierēdņa definīciju tikai tiktāl, ciktāl šī definīcija ir saderīga ar tās tiesību aktiem;

(b) jebkura persona, kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas Savienības vai dalībvalsts vai trešās valsts labā, neieņemot kādu no iepriekš minētajiem amatiem, bet piedaloties Savienības finanšu interešu pārvaldībā vai lēmumu pieņemšanā attiecībā uz tām.

(b) jebkura cita persona, kurai uzdots pildīt un kura pilda civildienesta ierēdņa funkcijas, kas saistītas ar Savienības finanšu interešu pārvaldību vai lēmumiem par tām dalībvalstīs vai trešās valstīs.

Pamatojums

Šajā grozījumā izmantota pašreizējā ierēdņa definīcija, kas iekļauta spēkā esošās Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību Pirmajā protokolā, un tā ir labi zināma un dalībvalstu atzīta.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par kūdīšanu izdarīt II sadaļā minētos noziedzīgos nodarījumus, vai par palīdzēšanu un atbalstīšanu to izdarīšanā ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par kūdīšanu izdarīt 3. un 4. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus vai par palīdzēšanu vai atbalstīšanu to izdarīšanā ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

Pamatojums

Tehniskas izmaiņas.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par mēģinājumu izdarīt kādu no 3. pantā vai 4. panta 4. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par mēģinājumu izdarīt jebkuru no 3. pantā un 4. panta 4. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

Pamatojums

Tehniskas izmaiņas.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par jebkuru no II sadaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz:

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par jebkuru no 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz:

Pamatojums

Tehniskas izmaiņas.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu to, ka jebkuru II sadaļā minēto noziedzīgo nodarījumu minētās juridiskās personas labā veic persona, kas ir tās pakļautībā.

2. Dalībvalstis veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu to, ka persona, kas ir tās pakļautībā, minētās juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkuru no 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Pamatojums

Tehniskas izmaiņas.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālprocesu pret fiziskām personām, kuras ir II sadaļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītājas vai saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar 5. pantu.

3. Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālprocesu pret fiziskām personām, kuras ir 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītājas vai saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar 5. pantu.

Pamatojums

Tehniskas izmaiņas.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz fiziskām personām dalībvalstis nodrošina, ka par II sadaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piemērojami iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi, tostarp naudassodi un brīvības atņemšana, kā noteikts 8. pantā.

1. Attiecībā uz fiziskām personām dalībvalstis nodrošina, ka par 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piemērojami iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi, tostarp naudassodi un brīvības atņemšana, kā noteikts 8. pantā.

Pamatojums

Tehniskas izmaiņas.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Maznozīmīgu pārkāpumu gadījumā, ja nodarītais kaitējums nepārsniedz EUR 10 000 un gūtais labums nepārsniedz EUR 10 000, un pārkāpumi nav izdarīti īpaši smagos apstākļos, dalībvalstis kriminālsodu vietā var paredzēt citus sodus.

2. Pārkāpumu gadījumā, ja nodarītais kaitējums nepārsniedz EUR 5000 un gūtais labums nepārsniedz EUR 5000, un pārkāpumi nav izdarīti vainu pastiprinošos apstākļos, dalībvalstis kriminālsodu vietā var paredzēt citas sankcijas.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Panta 1. punkts neskar kompetento iestāžu tiesības veikt civildienesta ierēdņu disciplināro uzraudzību.

3. Šā panta 1. punkts neskar kompetento iestāžu tiesības veikt civildienesta ierēdņu disciplināro uzraudzību, kā noteikts 4. panta 5. punktā.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) minimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 6 mēnešiem;

svītrots

Pamatojums

Nosakot minimālo sodu, netiek ņemta vērā tiesību sistēmu dažādība un nepieciešamība nodrošināt tiesu iestāžu diskrēciju. Minimālā soda ieviešana būtu pretrunā arī Parlamenta pieņemtajai nostājai attiecībā uz direktīvas projektu par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) minimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 6 mēnešiem;

svītrots

Pamatojums

Nosakot minimālo sodu, netiek ņemta vērā tiesību sistēmu dažādība un nepieciešamība nodrošināt tiesu iestāžu diskrēciju. Minimālā soda ieviešana būtu pretrunā arī Parlamenta pieņemtajai nostājai attiecībā uz direktīvas projektu par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šis punkts neskar dalībvalstu tiesu un tiesnešu diskrēciju, pieņemot atbilstošāko un samērīgāko spriedumu konkrētajā lietā.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par II sadaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI izpratnē, ir piemērojams maksimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 10 gadiem.

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI izpratnē, ir piemērojams maksimālais sods – brīvības atņemšana vismaz uz 10 gadiem.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Vainu pastiprinoši apstākļi

 

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja ir konstatēts, ka 3., 4. vai 5. pantā minēts noziedzīgs nodarījums ir izdarīts noziedzīgā organizācijā Pamatlēmuma 2008/841/TI nozīmē, šo faktu, nosakot sodu, uzskata par vainu pastiprinošu apstākli.

Pamatojums

Šo lietu labāk ir uzskatīt par vainu pastiprinošu apstākli, nevis par citu kriminālnoziegumu.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

9. pants – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa) uz laiku vai pavisam izslēgt no Savienības iepirkuma procedūrām;

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.a pants

 

Ne bis in idem noteikums

 

Dalībvalstis savās nacionālajās krimināltiesībās piemēro noteikumu „ne bis in idem”, saskaņā ar kuru pret tādu personu, attiecībā uz kuru kādā dalībvalstī ir pabeigta prāva, nevar sākt kriminālvajāšanu citā dalībvalstī par tiem pašiem faktiem, ja sods jau ir uzlikts, tas tiek piemērots, atrodas piemērošanas procesā vai to vairs nevar piemērot saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura to piespriedusi.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz II sadaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja:

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja:

(a) nodarījums ir pilnībā vai daļēji izdarīts to teritorijā; vai

(a) nodarījums ir pilnībā vai daļēji izdarīts to teritorijā;

(b) nodarījuma izdarītājs ir to valstspiederīgais.

(b) nodarījuma izdarītājs ir to valstspiederīgais vai dzīvo to teritorijā; vai

 

(c) uz nozieguma izdarītāju attiecas Civildienesta noteikumi vai uz viņu attiecās Civildienesta noteikumi nozieguma izdarīšanas laikā.

Pamatojums

Ar 1. punkta b) apakšpunkta grozījumu ir paredzēts paplašināt direktīvas darbības jomu. Tas, ka 1. punkta c) apakšpunktā tiek ieviesta trešā kategorija attiecībā uz nozieguma izdarītājiem, atspoguļo OLAF operatīvo pieredzi — PIF jurisdikcijā būtu jāiekļauj ierēdņi, kuri nav ES valstspiederīgie un kuri nav ES teritorijā (bet atrodas delegāciju sastāvā).

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī direktīva neskar līdzekļu atgūšanu, ka nepamatoti izmaksāti, izdarot II sadaļā minētos noziedzīgos nodarījumus.

Šī direktīva neskar līdzekļu atgūšanu, kas nepamatoti izmaksāti, izdarot 3., 4. un 5. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus.

 

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo summu ātru atgūšanu un to iemaksu Savienības budžetā, neskarot attiecīgos Savienības nozarēm specifiskos noteikumus par finanšu korekcijām un nepareizi izlietoto summu atgūšanu. Dalībvalstis arī regulāri reģistrē atgūtās summas un informē attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras par šīm summām vai, ja tās nav atgūtas, par iemesliem, kādēļ tās nav atgūtas.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

15. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbība starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai)

Sadarbība

Pamatojums

Pamatojums: šajā direktīvā ar sadarbību nevajadzētu saprast tikai sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, bet arī sadarbību starp pašām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis un Komisija savstarpēji sadarbojas cīņā pret II sadaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šim nolūkam Komisija sniedz tādu tehnisko un operatīvo palīdzību, kas valstu kompetentajām iestādēm var būt nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu.

1. Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, dalībvalstis, Eurojust un Komisija atbilstīgi savas kompetences jomām savstarpēji sadarbojas cīņā pret 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šim nolūkam Komisija un attiecīgā gadījumā Eurojust sniedz tādu tehnisko un operatīvo palīdzību, kas valstu kompetentajām iestādēm var būt nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes var veikt informācijas apmaiņu ar Komisiju, lai atvieglotu apstākļu noskaidrošanu un nodrošinātu efektīvu darbību pret II sadaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Komisija un valstu kompetentās iestādes katrā konkrētajā gadījumā ņem vērā izmeklēšanas slepenības un datu aizsardzības prasības. Šim nolūkam dalībvalstis, sniedzot informāciju Komisijai, var noteikt īpašus nosacījumus, kas attiecas uz informācijas izmantošanu – neatkarīgi no tā, vai to izmantos Komisija vai cita dalībvalsts, kurai šo informāciju varētu nodot.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes var atbilstīgi savas kompetences jomām veikt informācijas apmaiņu ar Komisiju un Eurojust, lai atvieglotu apstākļu noskaidrošanu un nodrošinātu efektīvu darbību pret 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Komisija, Eurojust un valstu kompetentās iestādes katrā konkrētajā gadījumā ievēro Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un piemērojamos Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību un ņem vērā izmeklēšanas slepenības prasības. Šim nolūkam dalībvalstis, sniedzot informāciju Komisijai un Eurojust, var noteikt īpašus nosacījumus, kas attiecas uz informācijas izmantošanu – neatkarīgi no tā, vai to izmantos Komisija, Eurojust vai cita dalībvalsts, kurai šo informāciju varētu nodot.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Revīzijas palāta, dalībvalstu revīzijas iestādes (piemēram, iestādes, kas uzrauga dalītas pārvaldības darījumus) un revidenti, kuriem uzticēts pārbaudīt saskaņā ar Līgumiem izveidoto iestāžu, struktūru un organizāciju budžeta izpildi vai attiecīgo iestāžu pārvaldībā un uzraudzībā esošo budžetu, ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiem kļuvuši zināmi, veicot savus pienākumus.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Savienības ierēdņi ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiem kļuvuši zināmi, veicot savus pienākumus;

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Ziņošana, statistika un izvērtēšana

 

1. Komisija līdz [24 mēneši pēc direktīvas īstenošanas termiņa beigām] un pēc tam katru gadu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, izvērtējot, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šīs direktīvas izpildi.

 

Šie ziņojumi attiecas uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 2. punktu.

 

2. Dalībvalstis no attiecīgajām iestādēm regulāri ievāc visaptverošus statistikas datus un saglabā tos, lai pārbaudītu savu Savienības finanšu interešu aizsardzībai izveidoto sistēmu efektivitāti. Iegūtos statistikas datus katru gadu nosūta Komisijai, un tajos iekļauj šādas ziņas:

 

a) uzsākto kriminālprocesu skaits, sīkāk sadalot — kriminālprocesu skaits, kuros apsūdzība ir noraidīta, to procesu skaits, kas beigušies ar attaisnojošu spriedumu, to procesu skaits, kas noslēgušies ar notiesāšanu, un to procesu skaits, kuri turpinās;

 

b) kriminālprocesu rezultātā atgūtās un neatgūtās summas;

 

c) no citām dalībvalstīm saņemto palīdzības lūgumu skaits, sīkāk sadalot — apmierināto lūgumu skaits un noraidīto lūgumu skaits.

 

 

3. Komisija līdz [60 mēneši pēc šīs direktīvas īstenošanas termiņa beigām] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pilnu šīs direktīvas izvērtējumu, kas balstās uz iegūto pieredzi un jo īpaši uz ziņojumiem un statistikas datiem, kas sniegti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Vajadzības gadījumā Komisija vienlaikus iesniedz priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai, pienācīgi ņemot vērā izvērtēšanas rezultātus.

(1)

OV C 383, 12.12.2012., 1. lpp.

(2)

OV C 391, 18.12.2012., 134. lpp.


PASKAIDROJUMS

Referenti atzinīgi vērtē Komisija priekšlikumu cīņai pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Jo īpaši referenti piekrīt viedoklim, ka krāpšana un ar to saistītas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, rada nopietnu problēmu, kaitējot Savienības budžetam un tādējādi arī nodokļu maksātājiem, kuri aicina Eiropas iestādes steidzami nodrošināt, ka publiskās finanses tiek izmantotas strukturālajai izaugsmei, fiskālajai konsolidācijai un darbavietu radīšanai.

Kad runa ir par krāpšanu, kas skar Savienības budžetu, referenti arī pauž nopietnas bažas par pastāvošajām atšķirībām starp dalībvalstu juridiskajām un sankciju sistēmām. Šajā saistība referenti atzīst, ka cīņas pret krāpšanu jomā pastāv labi strukturēts acquis communautaire. Tomēr dalībvalstis to līdz šim ir īstenojušas, pieņemot nepietiekami saskaņotus un tuvinātus noteikumus, ieskaitot sankcijas. Šis sadrumstalotais tiesiskais satvars rada potenciālajiem pārkāpējiem stimulus pārvietoties Eiropas teritorijā uz vietu, kur juridiskā sistēma viņiem ir vislabvēlīgākā. Eiropas Parlaments uzskata, ka Savienībai un dalībvalstīm ir kopīgiem spēkiem jāreaģē uz krāpšanu un citām nelegālām darbībām, kas skar Savienības intereses, ar atturošiem pasākumiem un tādējādi jānodrošina efektīva un līdzvērtīga aizsardzība visās dalībvalstīs.

Šajā saistībā Komisijas tiesību akta priekšlikums vēršas pareizajā virzienā, iekļaujot noteikumus ar mērķi tuvināt nacionālās juridiskās sistēmas, tostarp krimināltiesiskos pasākumus, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelegālām darbībām, kuras kaitē Savienības budžetam. Tomēr referenti vēlētos vēl vairāk uzlabot priekšlikumu, nodrošinot, ka tiek pieņemta:

-    precīzāka un pilnīgāka definīcija attiecībā uz krāpšanu, kura kaitē Savienības budžetam. Šajā ziņā Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kurš loģiski ietver direktīvā ar PVN saistītu krāpšanu;

-    noteikumu punkts, kas palīdz tuvināt pretpasākumus cīņā ar krāpnieciskām darbībām, kuras saistītas ar piekļuvi ES publiskajam iepirkumam, tostarp tādām, kas likvidē vai kropļo dabīgo konkurenci pretendentu vidū;

-    noteikumu punkti, kuros “jebkādi” pārkāpumi, kas saistīti ar kaitējumu Savienības budžetam, tiek uzskatīti par pārkāpumu „kā tādu”, neveidojot atšķirību starp nebūtiskiem un nopietniem pārkāpumiem atkarībā no tā, kāda mēroga summas tie skar. Šajā jautājumā, ņemot vērā ES spēkā esošos valstu noteikumus, referenti arī pazemina pārkāpumu slieksni no 10 000 uz 5000 eiro, lai dalībvalstis, ja tās vēlas, varētu paredzēt par krāpšanu, kura nesasniedz šo slieksni, citas sankcijas, nevis kriminālsodu. Tādējādi referenti vēlas raidīt spēcīgu signālu krāpniekiem, ka virs šā sliekšņa viņu darbības tiks uzskatītas par kriminālnoziegumu visā Eiropā;

-    zemāki kritēriji brīvības atņemšanai, ja notiek krāpšana attiecībā uz Savienības budžetu un citas nelegālas darbības, — lai veicinātu valstu tiesību aktu tuvināšanos pienācīgi noteiktam līmenim. Referenti savu pieeju balsta uz salīdzinošo analīzi attiecībā uz pastāvošajiem tiesību aktu noteikumiem dalībvalstīs. Eiropas Parlaments uzskata par svarīgu likt saprast, ka krāpniecībai attiecībā pret Savienības budžetu vairs nebūs nekāda attaisnojuma;

-     norma, kas ņem vērā Eurojust lomu dalībvalstu un Komisijas sadarbībā, aizsargājot Savienības finanšu intereses.

Referenti uzskata, ka Komisijas direktīvas priekšlikums cīņai pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, ir svarīgs solis ES krimināltiesību jomā. Šī joma tika ievērojami uzlabota kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā līdz ar triju pīlāru struktūras atcelšanu un Eiropas Parlamenta kā pilntiesīgas likumdevējas iestādes nostiprināšanu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt efektīvu, samērīgu un pārliecinošu Savienības finanšu interešu aizsardzību. Šajā nolūkā ar to paredzēts pieņemt obligāto noteikumu minimumu, iekļaujot nodarījumu definīcijas un nosakot minimālas un maksimālas sankcijas krāpšanas apkarošanas un citu Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā.

Referenti uzsver, ka ar šo direktīvu ir paredzēts nodrošināt satvaru, kura ietvaros darbosies turpmākā Eiropas Prokuratūra. Tā nozīmē ievērojamu attīstību Eiropas krimināltiesību telpas izveidē.

Referenti uzskata, ka juridiskās noteiktības labad ir labāk jāizvairās no pārkāpumu kategorizēšanas par „nenozīmīgiem” un/vai „nopietniem”. Šajā ziņā referenti piekrīt uzskatam, ka jebkāda krāpšana attiecībā uz ES finanšu interesēm būtu jāuztver nopietni.

Referenti arī piekrīt Komisijas viedoklim, ka būtu jānodala krāpšana, no vienas puses, un korupcijas un naudas līdzekļu atmazgāšana, no otras puses. Tomēr referenti atšķirībā no Komisijas uzskata, ka ierosinātajam obligātajam sankciju minimumam būtu jāatspoguļo šo pārkāpumu atšķirība (bet ne vienkārši izkrāptās summas).

Turklāt referenti uzskata — ja tiek skartas Eiropas Savienības finanšu intereses, ir lietderīgi noteikt obligātu minimālo kriminālsodu līmeni, lai nodrošinātu konsekvences līmeni visā ES attiecībā uz sankcijām, k uras piemēro tiem, kas nodarbojas ar krāpšanu attiecībā pret ES finanšu interesēm. Šāds solis ir arī jāuzskata par līdzekli, lai atturētu līdzekļu atmazgātājus un krāpniekus no labvēlīgākās tiesas izvēles, un par sastāvdaļu turpmākajā Eiropas krimināltiesību telpas izveidē. Tomēr šīm sankcijām nevajadzētu skart dalībvalstu konkrētas tiesu un tiesnešu prerogatīvas.

Referenti vēlas nodrošināt ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības iestādēm un aģentūrām krāpšanas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā par to. Jo īpaši šajā saistībā ir svarīgi atzīt Eurojust pieaugošo lomu, kāda tam varētu būt ES krimināltiesību turpmākajā attīstībā.

Nosakot efektīvu un pārliecinošu elementu, kas attur no krāpšanas attiecībā uz ES budžetu, referenti arī apzinās nepieciešamību saglabāt augstus procesuālo garantiju standartus kriminālprocesos visā ES, jo īpaši atsaucoties uz ne bis in idem principu.

Ar šo ziņojumu referenti atbild uz pilsoņu un nodokļu maksātāju bažām un piedāvā stabilu pamatu, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību visā Savienības teritorijā.


JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Michael Theurer

Budžeta kontroles komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats:           atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363 – C7-0192/2012 – 2012/0193(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja 27. novembra sanāksmē saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu nolēma pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumu par to, vai ir pieļaujama juridiskā pamata maiņa priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363), aizstājot LESD 325. panta 4. punktu, ko Komisija bija izraudzījusi kā juridisko pamatu, ar LESD 83. panta 2. punktu.

Vispārīga informācija

1. Priekšlikums

Direktīvas priekšlikumā ir izklāstītas saskaņotas krimināltiesību normas krāpšanas apkarošanas un citu Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā, iekļaujot nodarījumu definīcijas un nosakot minimālas un maksimālas sankcijas.

Priekšlikumā sīki norādīts, par kādu rīcību ir piemērojams sods par krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses (3. pants), un par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses (4. pants), piemēram, publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūru traucēšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, aktīva un pasīva korupcija un līdzekļu nelikumīga piesavināšanās. Šajā sakarā priekšlikumā ir iekļauta arī „civildienesta ierēdņa” definīcija (4. panta 5. punkts). Turklāt ir noteikts, ka sodu piemēro par organizēšanu, kūdīšanu un atbalstīšanu, kā arī par mēģinājumiem saistībā ar šiem noziedzīgajiem nodarījumiem (5. pants), un paredzēta juridisko personu atbildība (6. pants). Ir arī norādīts, par kādiem (jo īpaši smagiem) nodarījumiem ir piemērojama brīvības atņemšana, un attiecīgi noteikts minimālais un maksimālais brīvības atņemšanas laiks (8. pants). Piemēram, priekšlikumā ir noteikts, ka šādos smagos gadījumos dalībvalstīm ir jāpiemēro minimālais sods — brīvības atņemšana vismaz uz 6 mēnešiem, un maksimālais sods — brīvības atņemšana vismaz uz 5 gadiem, bet par nodarījumiem, kas izdarīti noziedzīgā grupā, maksimālais sods ir brīvības atņemšana vismaz uz 10 gadiem. Tajā ir noteikti arī juridiskām personām piemērojamo minimālo sankciju veidi (9. pants). Priekšlikumā ir ietverti arī aresta uzlikšanas un konfiskācijas noteikumi (10. pants) un noteikumi par jurisdikciju (11. pants). Turklāt tajā ir saskaņoti noilguma noteikumi (12. pants), paredzot, ka minimālais noilguma periods ir vismaz 5 gadi, un noteikumi par noilguma pārtraukšanu un atjaunošanu

Visbeidzot, direktīvas priekšlikumā ir ietverti noteikumi par mijiedarbību ar citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem (14. pants) un par dalībvalstu un OLAF sadarbību (15. pants).

2. Apspriežamie juridiskie pamati

a) Priekšlikuma juridiskais pamats

Komisijas priekšlikums pamatojas uz LESD 325. panta 4. punktu šādā redakcijā:

„4. Lai panāktu efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību dalībvalstīs, kā arī Savienības iestādēs un struktūrās, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu paredz novēršanas un apkarošanas pasākumus cīņai pret krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses.”

b) Ierosinātās juridiskā pamata izmaiņas

Juridiskā komiteja ir saņēmusi pieprasījumu izvērtēt ierosinātās juridiskā pamata izmaiņas, aizstājot LESD 325. panta 4. punktu ar 83. panta 2. punktu. LESD 83. panta 2. punkta formulējums:

„2. Ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi, direktīvās var paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā. Neskarot 76. pantu, šādas direktīvas pieņem ar to pašu procedūru, kāda ievērota, pieņemot attiecīgos saskaņošanas pasākumus.”

Analīze

1. Tiesas noteiktie principi

2. Komisijas izraudzītais juridiskais pamats

Komisija juridiskā pamata izvēli paskaidro šādi: „Līguma 325. pants nosaka ES kompetenci veikt pasākumus, kas vajadzīgi krāpšanas un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanā un apkarošanā, un minētajiem pasākumiem ir „jāattur no šādas rīcības”(1). 325. panta 4. punkts nosaka likumdošanas procedūru nepieciešamo pasākumu pieņemšanai, lai nodrošinātu efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību(2). Komisija turpmāk norāda, ka „cīņa pret nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, ir ļoti īpaša politikas joma” un ka „325. panta mērķis ir aizsargāt šīs prioritārās politikas jomas vienīgo mērķi, t.i., Savienības publiskos līdzekļus jebkuros apstākļos, tos iekasējot vai izmaksājot”.

3. Ierosinātās direktīvas mērķis un saturs

Ierosinātā „direktīva nosaka nepieciešamos pasākumus krāpšanas un citu nelikumīgu darbību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā, definējot noziedzīgus nodarījumus un sankcijas” (1. pants). Direktīvas 2. apsvērumā turklāt ir paskaidrots — „lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu iedarbīgu, samērīgu un atturošu aizsardzību, dalībvalstīs krimināltiesībām vajadzētu arī turpmāk papildināt aizsardzību, ko nodrošina administratīvās tiesības un civiltiesības attiecībā uz vissmagākajiem ar krāpšanu saistītiem darbību veidiem, vienlaikus novēršot neatbilstības pašās tiesību jomās un starp tām”.

Priekšlikuma galvenie elementi, kas vērsti uz šā mērķa sasniegšanu, ir nodarījumu definīcija, minimālo sankciju ieviešana un noilguma noteikumu saskaņošana. Šie pasākumi ir detalizēti aplūkoti iepriekš (Vispārīgās informācijas 1. punktā).

Tādēļ direktīvas priekšlikuma galvenie mērķi, šķiet, ir gan dalībvalstu krimināltiesību normu pilnveidošana, lai uzlabotu krāpšanas apkarošanu un Savienības finanšu interešu aizsardzību, gan minēto normu saskaņošana, vienlaikus skaidrojot un sakārtojot tās.

Tādēļ jautājums par to, kurš juridiskais pamats — LESD 325. panta 4. punkts vai 83. panta 2. punkts — ir piemērotāks izskatāmajam direktīvas priekšlikumam, pēc būtības noved pie jautājuma par to, kurš no šiem noteikumiem ir uzskatāms par lex specialis šajā konkrētajā gadījumā. Vai LESD 325. panta 4. punkts ir uzskatāms par lex specialis attiecībā uz pasākumiem krāpšanas apkarošanas un ES finanšu interešu aizsardzības jomā, vai par tādu ir uzskatāms LESD 83. panta 2. punkts attiecībā uz dažiem dalībvalstu krimināltiesību saskaņošanas aspektiem, kad šādai saskaņošanai ir būtiska nozīme, lai efektīvi īstenotu Savienības politiku jomā, uz kuru attiecas saskaņošanas pasākumi?

Attiecībā uz LESD 325. pantu ir jānorāda, ka tas aizstāj iepriekšējo EKL 280. panta 4. punktu(3), kurā bija paredzēti tādi ierobežojumi tajā noteiktajiem veicamajiem pasākumiem: „Šie pasākumi neattiecas uz dalībvalstu krimināllikumu piemērošanu vai tiesvedību dalībvalstīs.”. LESD 325. panta 4. punktā vairs nav tādas atrunas. Tāpēc varētu apgalvot, ka šajā pantā tagad ir atrunātas pilnvaras veikt krimināllikumu saskaņošanas pasākumus. Šķiet, ka šāda izpratne ir Komisijas argumentācijas pamatā, kas atrodama priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā, lai gan šis jautājums tur nav skaidri formulēts.

No otras puses, ir svarīgi atgādināt, ka LESD 83. panta 2. punktā ar Lisabonas līgumu ir ieviests jauns juridiskais pamats materiālo krimināltiesību saskaņošanai, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, uz kuru attiecas saskaņošanas pasākumi. Šī norma apstiprina agrāko Tiesas jurisdikciju, saskaņā ar kuru, neraugoties uz to, ka parasti krimināltiesības nav Savienības kompetencē, ir bijuši arī izņēmumi, kad iedarbīgu, samērīgu un atturošu kriminālsodu piemērošanai bija būtiska nozīme cīņā pret smagiem nodarījumiem vides jomā, lai nodrošinātu tās efektivitāti(4). Pēdējā teikuma svītrošana EKL 280. panta 4. punktā varētu būt izskaidrojama arī ar jauna juridiskā pamata ieviešanu. Interesanti piebilst, ka līdzīgs svītrojums attiecas arī uz muitas iestāžu sadarbību — EKL 135. pantā(5) bija iekļauts tas pats pēdējais teikums kā EKL 280. pantā, bet tas vairs nav atrodams tam atbilstošajā LESD 33. pantā(6).

Attiecībā uz LESD 83. panta 2. punkta izveidi ir vērts norādīt, ka Eiropas Konventa materiālos ir atrodamas liecības tam, ka saistībā ar ES finanšu interešu aizsardzību tika uzskatīts par pieņemamu iekļaut Līgumā juridisko pamatu, kas pieļauj pieņemt noteikumu minimumu materiālo krimināltiesību jomā(7). Tas liecina par labu tam, ka 83. panta 2. punkts, kas nodrošina šo jauno juridisko pamatu, ir lex specialis attiecībā uz kompetences piešķiršanu materiālo krimināltiesību jomā. Vēl jānorāda, ka LESD 83. panta 2. punktā ir ietvertas īpašas prasības („lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu [..]”) un ierobežojumi attiecībā uz to noteikumu saturu, kuri pamatojas uz šo normu („noteikumu minimums attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā”). LESD 83. panta 2. punktā turklāt ir iestrādāts īpašais „avārijas bremžu” mehānisms. Būtu dīvaini, ja šos ierobežojumus varētu apiet, izmantojot citu juridisko pamatu materiālo tiesību jomā. Ja pastāvētu iespēja izmantot citus eventuālos juridiskos pamatus svarīgās politikas jomās, tas turpmāk radītu šķēršļus konsekventai tiesību aktu izstrādāšanai krimināltiesību saskaņošanas jomā. Tas nevarēja būt Lisabonas līguma izstrādātāju nolūks.

Visbeidzot, ir jāpiebilst, ka LESD 86. pantā ir ietverta norma, kas paredz izveidot Eiropas Prokuratūru, „lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses”(8). Tas liecina par to, ka ne visi pasākumi saistībā ar krāpšanas apkarošanu un citām darbībām, kuras skar Savienības finanšu intereses, ir pilnībā reglamentēti LESD 325. pantā, kas ļauj izmantot LESD 83. panta 2. punktu, ar kuru šim nolūkam tiek reglamentēta materiālo krimināltiesību normas.

Ņemot vērā iepriekš teikto un lai attiecinātu LESD 83. panta 2. punktu šim direktīvas priekšlikumam, ir jāpierāda, ka ierosinātajiem pasākumiem ir būtiska nozīme krāpšanas apkarošanas politikas jomā. Komisija šajā sakarā min pārliecinošus argumentus priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā.

Attiecībā uz ierosināto pasākumu saturu šos priekšlikumus vajadzētu izvērtēt, lai pierādītu, ka tie atbilst „noteikumu minimumam attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā” Tā kā Komisija galvenokārt nāk klajā ar saskaņotām definīcijām un nosaka minimālās sankcijas, kā arī dažus papildpasākumus, pirmajā brīdī var šķist, ka LESD 83. panta 2. punkts aptver visus priekšlikuma pamatelementus. Šis jautājums tomēr jāpatur prātā, turpmāk rīkojot debates likumdošanas procedūras ietvaros.

Juridiskās komitejas ieteikums

Juridiskā komiteja izskatīja minēto jautājumu 2012. gada 27. novembra sanāksmē. Šajā sanāksmē tā vienprātīgi, ar 17 balsīm „par” un nevienam neatturoties(9), nolēma ieteikt LESD 83. panta 2. punktu kā atbilstošu juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

(1)

Skatīt LESD 325. panta 1. punkta formulējumu: „1. Savienība un dalībvalstis apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, saskaņā ar šo pantu veicot pasākumus, kuriem jāattur no šādas rīcības, kā arī jānodrošina efektīva aizsardzība dalībvalstīs, kā arī Savienības iestādēs un struktūrās.”

(2)

COM(2012)0363, paskaidrojuma raksts, 6. lpp.

(3)

EKL 280. panta 4. punkts: „4. Lai panāktu efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību dalībvalstīs, Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar Revīzijas palātu, paredz novēršanas un apkarošanas pasākumus cīņai pret krāpšanu, kas apdraud Kopienas finanšu intereses. Šie pasākumi neattiecas uz dalībvalstu krimināllikumu piemērošanu vai tiesvedību dalībvalstīs.” (Izcēlums pievienots)

(4)

Lieta C-176/03, Komisija/Padome 2005., Krājums, I–07879. lpp., 48.-51. punkts; lieta C–440/05, Komisija/Padome, 2007., Krājums, .I-09097 lpp., 66.-69. punkts.

(5)

EKL 135. pants: „Šā Līguma piemērošanas jomā Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru veic pasākumus, lai stiprinātu sadarbību starp dalībvalstu muitām, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju. Šie pasākumi neattiecas uz dalībvalstu krimināllikumu piemērošanu vai tiesvedību dalībvalstīs.” (Izcēlums pievienots)

(6)

LESD 33. pants: „Līgumu piemērošanas jomā Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru veic pasākumus, lai stiprinātu sadarbību starp dalībvalstu muitām, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju.”

(7)

X darba grupas nobeiguma ziņojums „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”, CONV 426/02, 10. lpp.: Tādēļ darba grupa uzskata, ka ir lietderīgi jaunajā Līgumā iekļaut juridisko pamatu, kas ļauj pieņemt noteikumu minimumu [..], ja noziegums ir vērsts pret kopīgām Eiropas interesēm, kuras pašas jau ir Savienības kopīgās politikas priekšmets (piemēram, euro viltošana, Savienības finanšu interešu aizsardzība), materiālo krimināltiesību tuvināšanai ir jābūt pieejamo pasākumu arsenālā, kas vajadzīgi šīs politikas īstenošanai, ja to nevar īstenot ar nekrimināltiesisko normu palīdzību.

(8)

LESD 86. panta 1. punkts: „1. Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu.”.

(9)

Galīgajā balsošanā piedalījās Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja vietnieks), Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Françoise Castex (priekšsēdētāja vietniece), Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Eva Lichtenberger, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Angelika Niebler, Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Axel Voss, Cecilia Wikström.


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (*) (6.11.2013)

Budžeta kontroles komitejai un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

(COM(2012)0363 – C7‑0192/2012 – 2012/0193(COD))

Atzinumu sagatavoja (*): Tadeusz Zwiefka

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325. panta 4. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 83. panta 2. punktu,

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu iedarbīgu, samērīgu un atturošu aizsardzību, dalībvalstīs krimināltiesībām vajadzētu arī turpmāk papildināt aizsardzību, ko nodrošina administratīvās tiesības un civiltiesības attiecībā uz vissmagākajiem ar krāpšanu saistītiem darbību veidiem, vienlaikus novēršot neatbilstības pašās tiesību jomās un starp tām.

(2) Lai nodrošinātu iedarbīgu, samērīgu un atturošu aizsardzību pret īpaši smagiem ar krāpšanu saistītiem darbības veidiem un lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību, pasākumi, kurus veic saskaņā ar civiltiesībām un administratīvajām tiesībām, būtu jāpapildina ar dalībvalstu krimināltiesību normām, vienlaikus novēršot nekonsekvenci attiecīgajās tiesību jomās un savstarpēju neatbilstību.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt gadījumos, kad atsevišķs konkursa pretendents ar mērķi apiet vai sagrozīt noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrai, sniedz informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotācijas piešķīrējām iestādēm, pamatojoties uz informāciju, ko tas nepienācīgā veidā tieši vai netieši ir saņēmis no konkursa rīkotājas struktūras. Šādas darbības ir ļoti līdzīgas krāpšanai, taču attiecībā uz konkursa pretendentu tās var pilnībā neatbilst krāpšanas kā nodarījuma kritērijiem, jo iesniegtais piedāvājums var pilnībā atbilst visām prasībām. Konkursa pretendentu savstarpējas manipulācijas ar cenu piedāvājumiem pārkāpj Savienības konkurences noteikumus un atbilstošos valstu tiesību aktus; pret tām jau pastāv publiskās tiesībaizsardzības darbības un sankcijas visā Savienībā, un tādēļ šīs direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz tām.

(6) Savienības finanšu intereses var būt aizskartas gadījumos, kad atsevišķi konkursa pretendenti ar mērķi apiet vai pārkāpt noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrai, sniedz informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotācijas piešķīrējām iestādēm, pamatojoties uz informāciju, ko tie nelikumīgā veidā tieši vai netieši ir saņēmuši no konkursa rīkotājas struktūras. Šādas darbības ir ļoti līdzīgas krāpšanai, taču attiecībā uz konkursa pretendentu tās var pilnībā neatbilst visām krāpšanas pazīmēm, jo iesniegtais piedāvājums var pilnībā atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem. Konkursa pretendentu savstarpējas manipulācijas ar cenu piedāvājumiem pārkāpj Savienības konkurences noteikumus un atbilstošos valstu tiesību aktus; pret tām jau pastāv publiskās tiesībaizsardzības darbības un sankcijas visā Savienībā, un tādēļ šīs direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz tām.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Korupcija ir īpaši nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, un daudzos gadījumos tā var būt saistīta ar krāpnieciskām darbībām. Tādēļ šajā jomā nepieciešams jo īpaši noteikt kriminālatbildību. Jānodrošina, ka uz attiecīgajiem nodarījumiem definīcijas attiecas neatkarīgi no tā, vai darbības ir veiktas, pārkāpjot dienesta pienākumus vai ne. Attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visām attiecīgajām amatpersonām neatkarīgi no tā, vai tās ir ieceltas, ievēlētas vai pieņemtas darbā uz līguma pamata un ieņem oficiālu amatu, arī uz visām personām, kuru pienākumos ietilpst tādu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem vai vispārējās sabiedrības interesēs, ko nodrošina valsts vai citas publiskas struktūras, un šīs personas neieņem oficiālu amatu, piemēram, ES līdzekļu pārvaldībā iesaistīti līgumslēdzēji.

Korupcija ir īpaši nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, un daudzos gadījumos tā var būt saistīta ar krāpnieciskām darbībām. Tādēļ šajā jomā nepieciešams jo īpaši noteikt kriminālatbildību. Jānodrošina, ka uz attiecīgajiem nodarījumiem definīcijas attiecas neatkarīgi no tā, vai darbības ir veiktas, pārkāpjot dienesta pienākumus vai ne. Attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visām attiecīgajām amatpersonām neatkarīgi no tā, vai tās ir ieceltas, ievēlētas vai pieņemtas darbā uz līguma pamata un ieņem oficiālu amatu Savienībā, dalībvalstīs vai trešās valstīs. Savienības līdzekļu pārvaldībā tiek arvien biežāk iesaistītas privātpersonas. Tādēļ, lai Savienības līdzekļus pienācīgi aizsargātu no korupcijas un nelikumīgas piesavināšanās, civildienesta ierēdņa definīcijai šajā direktīvā ir jāattiecas arī uz personām, kam nav oficiāla amata, bet kam tomēr līdzīgā veidā ir uzticētas vai kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas saistībā ar Savienības līdzekļiem, piemēram, šādu līdzekļu pārvaldībā iesaistīti līgumslēdzēji.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt civildienesta ierēdņa konkrēti darbību veidi, kuru mērķis ir nelikumīgi piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kuru nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm. Tādēļ nepieciešams ieviest precīzu nodarījumu definīciju, kas aptvertu šādas darbības.

(9) Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt civildienesta ierēdņa konkrēti darbību veidi, kuru mērķis ir nelikumīgi piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kuru nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm. Tādēļ nepieciešams ieviest precīzu un nepārprotamu nodarījumu definīciju, kas aptvertu šādas darbības.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai visā Savienībā līdzvērtīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, izmantojot pasākumus, kam vajadzētu nodrošināt atturošu iedarbību, dalībvalstīm papildus vajadzētu paredzēt konkrētus sankciju minimālos veidus un apmērus gadījumiem, kad ir veikti šajā direktīvā definētie noziedzīgie nodarījumi. Sankciju apmēram vajadzētu būt samērīgam ar nodarījumu, un tādēļ būtu jānosaka robežvērtība naudas izteiksmē, kuru nepārsniedzot, nav nepieciešams noteikt kriminālatbildību.

 

(12) Lai visā Savienībā līdzvērtīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, izmantojot pasākumus, kam vajadzētu nodrošināt atturošu iedarbību, dalībvalstīm papildus vajadzētu paredzēt konkrētus sankciju veidus un apmērus šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Smagākos gadījumos sankcijās attiecība uz fiziskām personām vajadzētu paredzēt dažādas pakāpes brīvības atņemšanu. Šos smagākos gadījumus vajadzētu definēt, pamatojoties uz naudas izteiksmē izteiktu konkrētu vidējo minimālo kaitējumu, kas noziedzīgu darbību rezultātā nodarīts Savienības budžetam un, iespējams, citiem budžetiem. Brīvības atņemšanas minimālo un maksimālo termiņu ieviešana ir nepieciešama, lai garantētu, ka Savienības finanšu interesēm tiek nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība visā Savienībā. Minimālās sankcijas ar sešu mēnešu termiņu nodrošina, ka Eiropas apcietināšanas orderi var izdot un izpildīt attiecībā uz nodarījumiem, kas uzskaitīti Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi 2. pantā, tādējādi nodrošinot iespējami efektīvu sadarbību tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā. Sankcijas kalpos arī par stingru atturošu rīku attiecībā uz iespējamajiem noziedzniekiem un darbosies visā Eiropā. Bargākas sankcijas būtu jānosaka gadījumos, kad nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI izpratnē.

(14) Sankcijās attiecība uz fiziskām personām vajadzētu paredzēt dažādas pakāpes brīvības atņemšanu. Brīvības atņemšanas minimālo un maksimālo termiņu ieviešana ir nepieciešama, lai garantētu, ka Savienības finanšu interesēm tiek nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība visā Savienībā. Minimālās sankcijas ar sešu mēnešu termiņu nodrošina, ka Eiropas apcietināšanas orderi var izdot un izpildīt attiecībā uz nodarījumiem, kas uzskaitīti Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi 2. pantā, tādējādi nodrošinot iespējami efektīvu sadarbību tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā. Sankcijām būs arī stingra atturoša ietekme uz iespējamajiem noziedzniekiem visā Eiropā. Bargākas sankcijas būtu jānosaka gadījumos, kad nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI izpratnē.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) saskaņā ar Līgumiem izveidoto Savienības iestāžu un struktūru budžets vai budžeti to pārvaldībā un uzraudzībā.

b) saskaņā ar piemērojamiem Līgumiem izveidoto Savienības iestāžu un struktūru budžets vai budžeti to pārvaldībā un uzraudzībā.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā pantā „civildienesta ierēdnis” ir:

Šajā pantā „civildienesta ierēdnis” ir:

a) jebkura persona, kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas Savienības vai dalībvalsts vai trešās valsts labā, ieņemot amatu likumdevējā, administratīvā vai tiesu iestādē;

a) jebkurš Savienības vai valsts ierēdnis, kā arī jebkurš citas dalībvalsts ierēdnis un jebkurš trešās valsts ierēdnis;

 

i) termins „Savienības ierēdnis” nozīmē:

 

– jebkuru personu, kas ir ierēdnis vai līgumdarbinieks Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu vai Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības nozīmē;

 

– jebkuru personu, ko uz Eiropas Savienību norīkojušas dalībvalstis vai jebkāda publiska vai privāta struktūra un kas veic funkcijas, kuras ir līdzvērtīgas tām, ko veic Savienības ierēdņi vai citi darbinieki;

 

saskaņā ar Līgumiem izveidoto struktūru locekļus un šādu struktūru darbiniekus uzskata par Savienības ierēdņiem, ciktāl uz viņiem neattiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi vai Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība;

 

ii) terminu „valsts ierēdnis” saprot, ņemot vērā ierēdņa vai civildienesta ierēdņa definīciju tās valsts tiesību aktos, kurā attiecīgā persona veic savas funkcijas;

 

tomēr tādas tiesvedības gadījumā, kas ierosināta pret kādas dalībvalsts ierēdni vai kādas trešās valsts ierēdni un ko uzsākusi cita dalībvalsts, pēdējā no minētajām valstīm piemēro valsts ierēdņa definīciju tikai tiktāl, ciktāl šī definīcija ir saderīga ar tās tiesību aktiem;

b) jebkura persona, kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas Savienības vai dalībvalsts vai trešās valsts labā, neieņemot kādu no iepriekš minētajiem amatiem, bet piedaloties Savienības finanšu interešu pārvaldībā vai lēmumu pieņemšanā attiecībā uz tām.

b) jebkura cita persona, kurai uzdots pildīt un kura pilda civildienesta ierēdņa funkcijas, kas saistītas ar Savienības finanšu interešu pārvaldību vai attiecīgajiem lēmumiem dalībvalstīs vai trešās valstīs.

Pamatojums

Šajā grozījumā izmantota pašreizējā ierēdņa definīcija, kas iekļauta spēkā esošās Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību Pirmajā protokolā, un tā ir labi zināma un dalībvalstu atzīta.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

15. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbība starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai)

Sadarbība starp dalībvalstīm, Eiropas Revīzijas palātu, dalībvalstu revīzijas iestādēm, Eiropas Savienības civildienesta ierēdņiem, revidentiem un Eiropas Komisiju (Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai)

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Eiropas Revīzijas palātu, dalībvalstu revīzijas iestādes (piemēram, iestādes, kas uzrauga dalītas pārvaldības darījumus) un revidentus, kuriem uzticēts pārbaudīt saskaņā ar Līgumiem izveidoto iestāžu, struktūru un organizāciju budžeta izpildi vai attiecīgo iestāžu pārvaldībā un uzraudzībā esošo budžetu, var saukt pie kriminālatbildības par neziņošanu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiem kļuvuši zināmi, veicot savus pienākumus, un tos nevar saukt pie atbildības par šāda paziņojuma veikšanu.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Eiropas Savienības civildienesta ierēdņus var saukt pie kriminālatbildības par neziņošanu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, veicot savus pienākumus, un viņus nevar saukt pie atbildības par šāda paziņojuma veikšanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Cīņa pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

Atsauces

COM(2012)0363 – C7-0192/2012 – 2012/0193(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

11.9.2012

LIBE

11.9.2012

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

11.9.2012

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

13.6.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Tadeusz Zwiefka

18.9.2012

51. pants – komiteju apvienotās sanāksmes

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

10.6.2013

Izskatīšana komitejā

30.5.2013

9.7.2013

 

 

Pieņemšanas datums

5.11.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eva Lichtenberger, József Szájer


PROCEDŪRA

Virsraksts

Cīņa pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

Atsauces

COM(2012)0363 – C7-0192/2012 – 2012/0193(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

11.7.2012

 

 

 

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

11.9.2012

LIBE

11.9.2012

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

11.9.2012

JURI

11.9.2012

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ECON

11.9.2012

 

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

13.6.2013

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Ingeborg Gräßle

9.12.2013

Juan Fernando López Aguilar

9.12.2013

 

 

51. pants – komiteju apvienotās sanāksmes

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

10.6.2013

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       JURI komitejas atzinuma datums

JURI

27.11.2012

 

 

 

Izskatīšana komitejā

22.1.2014

20.2.2014

20.3.2014

 

Pieņemšanas datums

20.3.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

2

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Marta Andreasen, Inés Ayala Sender, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Zuzana Brzobohatá, Philip Claeys, Carlos Coelho, Ioan Enciu, Frank Engel, Cornelia Ernst, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Kinga Göncz, Ingeborg Gräßle, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Lívia Járóka, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Monica Luisa Macovei, Svetoslav Hristov Malinov, Anthea McIntyre, Nuno Melo, Louis Michel, Claude Moraes, Jan Mulder, Monika Panayotova, Antigoni Papadopoulou, Carmen Romero López, Paul Rübig, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Kyriacos Triantaphyllides, Axel Voss, Renate Weber, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelis de Jong, Mariya Gabriel, Iliana Malinova Iotova, Jean Lambert, Hubert Pirker, Olle Schmidt, Czesław Adam Siekierski, Joachim Zeller

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jo Leinen, Emilio Menéndez del Valle, Luis Yáñez-Barnuevo García

Iesniegšanas datums

25.3.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika