Ziņojums - A7-0265/2014Ziņojums
A7-0265/2014

IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, izņemot jautājumus, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu

3.4.2014 - (05287/2014 – C7‑0044/2014 – 2013/0267B(NLE)) - ***

Ārlietu komiteja
Referente: Norica Nicolai

Procedūra : 2013/0267B(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0265/2014
Iesniegtie teksti :
A7-0265/2014
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, izņemot jautājumus, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu

(05287/2014 – C7‑0044/2014 – 2013/0267B(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (Nr. 05287/2014),

–       ņemot vērā Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (Nr. 06151/2010),

–       ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. pantu, 191. panta 4. punktu, 207. pantu, 212. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0044/2014),

–       ņemot vērā Reglamenta 81. pantu 1. punkta pirmo un trešo daļu un 81. panta 2. punktu, kā arī 90. panta 7. punktu,

–       ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0265/2014),

1.      sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

1. Eiropas Parlamenta loma šajā procesā

Attiecības starp ES un Korejas Republiku pašlaik balstās uz Tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, kas stājās spēkā 2001. gadā.

Pēc tam, kad 2008. gada 7. maijā Padome apstiprināja mandātu, Eiropas Komisija ar Korejas Republiku sāka risināt sarunas par jaunu pamatnolīgumu.

Sarunas ar Koreju tika pabeigtas un nolīguma projekta teksts parafēts 2009. gada 14. oktobrī. Nolīgums tika parakstīts 2010. gada 10. maijā Seulā, un tajā pašā dienā Padome apstiprināja lēmumu par nolīguma provizorisku piemērošanu.

Komisija 2013. gada 25. jūlijā iesniedza priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu, kad būs saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana.

Referente vērš uzmanību uz to, ka 2014. gada 10. februārī Padome nolēma nolīguma noslēgšanu sadalīt divos lēmumos un pievienot juridisko pamatu, tādējādi arī Eiropas Parlamenta piekrišanas procedūru sadalot divās daļās: galvenā daļa, no kuras izņemti jautājumi par atpakaļuzņemšanu, un vēl viena daļa, kas attiecas tikai uz atpakaļuzņemšanas jautājumiem, uz kuriem, kā uzskata Padome, attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļa. Atsevišķais lēmuma projekts attiecas uz nolīguma 33. panta 2. punktu, tāpēc tam piemēro atsevišķu piekrišanas procedūru.

Abus lēmumu projektus Padome nosūtīja Eiropas Parlamentam šā gada 12. februārī.

Referente atzinīgi vērtē to, ka līdz 2014. februārim tika pabeigtas visas ratifikācijas procedūras dalībvalstu līmenī.

Viņa pauž nožēlu, ka Parlamenta viedoklis tika uzklausīts tikai pēc tam, kad kopš pamatnolīguma parakstīšanas bija pagājuši gandrīz četri gadi, tāpēc Parlamentam līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām vairs nav laika, lai pieņemtu visaptverošu rezolūciju par ES un Korejas attiecībām, kas bija kļuvusi par labu tradīciju starptautisku nolīgumu gadījumā. Referente iesaka Parlamentam apsvērt iespēju jaunu rezolūciju izstrādāt nākamajā pilnvaru periodā, lai sniegtu pilnīgu vērtējumu par pamatnolīguma īstenošanu, tostarp ieteikumus Padomei un EĀDD.

Ievērojot dalībvalstu prerogatīvas ratifikācijas procesā, referente pauž nožēlu, ka jauktu nolīgumu, piemēram, ES un Korejas pamatnolīguma, gadījumā Padome turpina atlikt apspriešanos ar Eiropas Parlamentu līdz brīdim, kad nolīgumu ir ratificējuši gandrīz visu dalībvalstu parlamenti, lai gan šādu atlikšanu neparedz neviens līgums vai cits juridiskais pamats.

Referente atgādina, ka saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu Eiropas Parlaments dod piekrišanu starptautiskiem nolīgumiem pēc to parakstīšanas, pirms Padome pieņem lēmumu par to noslēgšanu. Parlaments var sākt piekrišanas procedūru tikai pēc tam, kad Savienības puses sarunu vadītājs (Komisija vai augstais pārstāvis) ir iesniedzis Padomei priekšlikumu par nolīguma noslēgšanu un attiecīgo pieprasījumu Padome pēc tam ir nosūtījusi Parlamentam. Praksē šo priekšlikumu un pieprasījumu iesniegšana bieži vien ilgstoši aizkavējas, kā rezultātā Savienības nostāja pret trešām valstīm var šķist neskaidra un tas var vājināt Savienības ārējās darbības leģitimitāti. Ir jāuzsver, ka Parlamenta piekrišana nav atkarīga no nolīguma ratifikācijas dalībvalstīs, tāpēc tā nedrīkst būt tai pakārtota.

2. Īss ES un Korejas pamatnolīguma novērtējums

Kopumā referente pauž gandarījumu par stratēģisko partnerību kopš 2010. gada un par ciešo politisko un ekonomisko sadarbību, kā arī pieaugošo sadarbību kultūras jomā starp ES un Koreju, kas tika apliecināta Septītajā ES un Korejas augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2013. gada novembrī un tika organizēta par godu diplomātisko attiecību 50. gadadienai.

Attiecību nozīmi pastiprina fakts, ka Dienvidkoreja bija pirmā Āzijas valsts, kas parakstīja pamatnolīgumus un brīvās tirdzniecības nolīgumus ar ES.

ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums, kas papildina pamatnolīgumu, tika parakstīts 2010. gadā un provizoriski stājās spēkā 2011. gadā. Referente piekrīt uzskatam, ka šī provizoriskā ieviešana bija ļoti veiksmīga.

Jaunais pamatnolīgums balstās uz tādiem kopīgiem principiem kā vienlīdzība, savstarpēja cieņa, abpusējs izdevīgums, kā arī demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana.

Tas ir visaptverošs nolīgums, ar ko tiek stiprināta politiskā, ekonomiskā un nozaru sadarbība šādās politikas jomās:

•   miers un drošība, konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana,

•   tirdzniecība,

•   vide,

•   enerģētika, zinātne un tehnoloģija,

•   laba pārvaldība,

•   tūrisms un kultūra,

•   migrācija,

•   terorisma apkarošana un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību.

Ar to vēl vairāk tiks stiprināta sadarbība pasaules mēroga jautājumu risināšanā, kur Korejai un ES ir aizvien būtiskāka loma, piemēram, tādos forumos kā G20.

Referente atzinīgi vērtē nodaļu par kiberdraudiem, saskaņā ar kuru pamatnolīgumā noteiktajai sadarbībai būs ļoti liela nozīme drošas kibertelpas turpmākajā attīstībā.

Saskaņā ar nolīguma noteikumiem tiks veidots regulārs politiskais dialogs, tostarp nepārtraukta viedokļu apmaiņa starp Eiropas Parlamenta un Korejas Republikas Nacionālās asamblejas delegācijām.

Pateicoties jaunajam pamatnolīgumam, ES varēs uzņemties lielāku atbildību un iegūt lielāku ietekmi Korejas pussalā. Šajā kontekstā referente gribētu uzsvērt pastiprināto sadarbību, lai panāktu mieru un drošību pussalā, tostarp masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā. Viņa arī atzinīgi vērtē gaidāmo atsevišķo nolīgumu starp Koreju un ES, kas Korejai kā pirmajai no Āzijas valstīm ļaus piedalīties ES krīzes pārvarēšanas operācijās.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus un argumentus, referente iesaka Parlamentam dot piekrišanu Padomei ES vārdā noslēgt nolīgumu.

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS  (27.1.2014)

Ārlietu komitejai

par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses
(COM(2013)0551 – C7 0000/2014 – 2013/0267(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Robert Sturdy

ĪSS PAMATOJUMS

Jaunais tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgums starp ES un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku (turpmāk tekstā – Koreja) tika parakstīts Seulā 2010. gada 10. maijā. Šis nolīgums būtu jāratificē ES un nacionālā līmenī un nekavējoties un rūpīgi jāīsteno;

Šis pamatnolīgums nostiprina ES un Korejas divpusējās attiecības vēl plašāk nekā ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN), kurš stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā, un tiek sagaidīts, ka tas uzlabos uzņēmējdarbības vides vispārējo kvalitāti, ar nolūku veicināt abpusēji izdevīgas tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas;

ES un Koreja ar BTN palīdzību ir likvidējušas nepamatotus tirdzniecības un ieguldījumu ārpustarifu šķēršļus, un tām vajadzētu turpināt sadarbību šķēršļu turpmākai novēršanai. Abām nolīguma pusēm būtu jāturpina aktīvi iesaistīties biežā regulatīvā dialogā, lai nodrošinātu uz starptautiski pieņemtiem standartiem balstītus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tādējādi samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem un aizsargājot abu pušu iedzīvotāju pirktspēju;

Mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) konkurētspējas palielināšana ir viens no svarīgākajiem faktoriem to internacionalizācijā, kā arī stabils risinājums ilgtspējīgas izaugsmes sasniegšanai un darbvietu radīšanai abās pusēs. Tādēļ jāturpina kopīgi centieni, lai samazinātu darbības, kas vērstas pret konkurenci, un citas negodīgas tirdzniecības prakses, kas ir pretrunā ar kopīgo mērķi — atklātu un taisnīgu tirdzniecību ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.

Sinerģijas starp ES un Koreju būtu jāsekmē saskaņā ar pamatnolīguma 8. pantu. Patlaban notiekošu daudzpusēju sarunu, kā, piemēram, sarunu par daudzpusēju nolīgumu par pakalpojumu tirdzniecību (TiSA) un PTO Informāciju tehnoloģiju nolīgumu (ITA), kontekstā tas varētu rosināt pieņemamus kompromisus attīstīto ekonomiku starpā, tādējādi veicinot vispārējus ieguvumus daudzpusējās tirdzniecības sistēmā;

Ārvalstu tiešo ieguldījumu pieaugums ir nozīmīgs ar tirdzniecību saistītas infrastruktūras izveidē un modernizēšanā, vides tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu, tostarp vides pārvaldības sistēmu un vides marķējumu, veicināšanā, lai atklāta un taisnīga tirdzniecība palīdzētu īstenot atbildīgu dabas resursu un bioloģiskās daudzveidības pārvaldību;

Abām nolīguma pusēm būtu jāatvieglo tādu intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācija un aizsardzība kā, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un jāpastiprina centieni viltošanas un nelikumīgu darījumu apkarošanā. Šo mērķi sasniegt palīdzētu arī divpusēja nolīguma par narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību noslēgšana.

******

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ierosināt Parlamentam sniegt piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.1.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Badia i Cutchet, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, María Auxiliadora Correa Zamora, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Franziska Keller, Bernd Lange, David Martin, Vital Moreira, Paul Murphy, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Henri Weber, Jan Zahradil, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Bearder, Béla Glattfelder, Syed Kamall, Elisabeth Köstinger, Katarína Neveďalová, Tokia Saïfi, Peter Skinner, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophie Auconie

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.3.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hiltrud Breyer, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Krzysztof Lisek, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Ria Oomen-Ruijten, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, György Schöpflin, Marek Siwiec, Davor Ivo Stier, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Nikola Vuljanić, Sir Graham Watson

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Janusz Władysław Zemke

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Christa Klaß, Gabriel Mato Adrover, Vittorio Prodi, Czesław Adam Siekierski, Ioannis A. Tsoukalas, Luis de Grandes Pascual