Ziņojums - A8-0001/2014Ziņojums
A8-0001/2014

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par euro pieņemšanu Lietuvā 2015. gada 1. janvārī

14.7.2014 - (COM(2014)0324 – C8‑0026/2014 – 2014/0170(NLE)) - *

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Werner Langen


Procedūra : 2014/0170(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0001/2014
Iesniegtie teksti :
A8-0001/2014
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par euro pieņemšanu Lietuvā 2015. gada 1. janvārī

(COM(2014)0324 – C8‑0026/2014 – 2014/0170(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2014)0324),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 140. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0026/2014),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada konverģences ziņojumu (COM(2014)0326) un Eiropas Centrālās bankas 2014. gada jūnija konverģences ziņojumu,

      ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par eurozonas paplašināšanu[1],

–       ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par apspriežu procesa uzlabošanu ar Eiropas Parlamentu turpmākajās eurozonas paplašināšanas procedūrās[2],

–       ņemot vērā Reglamenta 100. pantu,

–       ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0001/2014),

A.     tā kā Lietuvas pirmais mēģinājums ieviest euro bija 2006. gadā un Lietuvas valdība 2013. gada 25. februārī nolēma censties panākt euro ieviešanu 2015. gada 1. janvārī, un Lietuvas parlaments (Seimas) 2014. gada 17. aprīli ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma likumu par Lietuvas pievienošanos eurozonai,

B.     tā kā juridiskās prasības attiecībā uz pievienošanos eurozonai ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. pantā, kā arī Protokolā Nr. 13 par konverģences kritērijiem un ir jānodrošina atbilstība četriem konverģences kritērijiem: augsta cenu stabilitātes līmeņa panākšana, valsts finanšu stāvokļa ilgstoša stabilitāte, valūtas kursa svārstības palikušas Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānisma noteiktajās robežās un stabilitāte, ko dalībvalsts panākusi konverģencē un ar piedalīšanos valūtas maiņas mehānismā, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes;

C.     tā kā Eiropas Parlamenta 7. sasaukuma Ekonomikas un monetārā komiteja 2014. gada 7. aprīļa sanāksmē ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma ziņojumu par euro ieviešanu Lietuvā un tādējādi atbalstīja euro ieviešanu Lietuvā;

D.     tā kā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 4. jūnijā publiskoto konverģences ziņojumu Lietuva atbilst visiem konverģences kritērijiem;

E.     tā kā Savienības valūta ir euro un principā visām dalībvalstīm, kas atbilst konverģences kritērijiem, ir jāpievienojas eurozonai un tikai Dānija un Apvienotā Karaliste ir atbrīvotas no šā pienākuma,

1.      apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.      atbalsta euro ieviešanu Lietuvā 2015. gada 1. janvārī;

3.      aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.      atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar konverģences ziņojumu vidējais inflācijas rādītājs Lietuvā viena gada periodā, kas noslēdzās 2014. gada aprīlī, bija 0,6 % un tādējādi šis konverģences kritērijs ir izpildīts;

5.      atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar konverģences ziņojumu atskaites periodā — 2013. gadā — Lietuvas budžeta deficīts bija 2,1 % un valsts parāds veidoja 39,4 % no iekšzemes kopprodukta, tādējādi nodrošinot atbilstību arī šim konverģences kritērijam;

6.      atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar konverģences ziņojumu divu gadu laikposmā, par kuru veikts novērtējums, attiecībā uz valūtas maiņas kursu starp litu un euro nav konstatējamas nekādas problēmas un ka tādējādi Lietuva izpilda arī šo konverģences kritēriju;

7.      atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar konverģences ziņojumu ilgtermiņa procentu likme Lietuvā atskaites periodā no 2013. gada maija līdz 2014. gada aprīlim vidēji bijusi 3,6 % apmērā un tādējādi Lietuva izpilda arī šo konverģences kritēriju;

8.      atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar konverģences ziņojumu Lietuvas tiesību akti pilnībā atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 131. pantā paredzētajam saderības pienākumam;

9.      šajā sakarībā jo īpaši atzinīgi vērtē likuma par Lietuvas banku saderību ar principu par centrālo banku neatkarību, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 131. pantā un atspoguļots Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu 7. pantā;

10.    prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

11.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eurogrupai un dalībvalstu valdībām.

  • [1]     OV C 298E, 8.12.2006., 249. lpp.
  • [2]     OV C 146E, 12.6.2008., 251. lpp.

PAMATOJUMS

Lietuva vēlējās ieviest euro jau 2007. gada 1. janvārī. Tomēr šo plānu neizdevās īstenot augstā inflācijas līmeņa dēļ Lietuvā 2006. gadā. Kopš tā laika valsts ir turpinājusi attīstīties un īstenojusi ievērojamus centienus, lai nodrošinātu atbilstību priekšnoteikumiem euro ieviešanai. Lietuvas valdība 2013. gada 25. februārī nolēma censties ieviest euro 2015. gada 1. janvārī.

Juridiskās prasības attiecībā uz pievienošanos eurozonai ir atspoguļotas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), kā arī protokolā Nr. 13 par konverģences kritērijiem.

Lietuva ir valsts, attiecībā uz kuru ir noteikti izņēmuma noteikumi saistībā ar euro ieviešanu. Vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalstis ar izņēmuma statusu, Komisija un ECB sniedz ziņojumus Padomei par panākumiem, kādi ir dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, pildot saistības attiecībā uz ekonomikas un monetārās savienības izveidi. Konverģences ziņojums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. panta 1. punktu tika publiskots 2014. gada jūnijā. Šajā konverģences ziņojumā tiek apstiprināts, ka Lietuva izpilda Māstrihtas kritērijus.

LESD 140. panta 2. punktā noteikts, ka Padome, pamatojoties uz Komisijas un ECB ziņojumiem un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, kā arī ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ar kvalificētu balsu vairākumu nolemj, kuras dalībvalstis ar izņēmuma statusu atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, šā lēmuma pieņemšanā par pamatu izmantojot LESD 140. panta 1. punktā izklāstītos kritērijus, un atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu.

Eiropas Parlaments izskata likumdošanas priekšlikumu un sagatavo atzinumu, pirms Eiropadome lemj par uzņemšanu Eurogrupā. Šogad sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada maijā šai procedūrai atlicis īpaši maz laika, jo, no vienas puses, attiecīgajai dalībvalstij (Lietuvai) jāatvēl 6 mēneši laika, lai tā varētu efektīvi sagatavoties euro ieviešanai, bet, no otras puses, Eiropas Parlamenta jaunā sasaukuma pirmā sesija ir paredzēta tikai 2014. gada 1. jūlijā.

Ņemot vērā šo sarežģīto uzdevumu, Parlaments atbalstīs lēmuma ātru pieņemšanu. Tālab Ekonomikas un monetārā komiteja un referents savu darbu uzsāka jau iepriekšējā Parlamenta sasaukumā nolūkā sagatavot jaunajam Parlamentam, kurš tiks apstiprināts 2014. gada jūlijā, pagaidu politiska rakstura ieteikumu, kaut arī tas nav juridiski saistošs. Pirms neoficiālā ziņojuma pieņemšanas 2014. gada martā tika uzklausītas Lietuvas iestādes (finanšu ministrs un Lietuvas Centrālās bankas direktors), kā arī Komisija.

Ja euro Lietuvā jāievieš 2015. gada 1. janvārī, Līgumā paredzētā apspriešanās procedūra jaunajam Parlamentam jāpieņem vēl 2014. gada jūlijā. Tālab jaunievēlētajam Parlamentam atzinums jāpieņem, izmantojot jau iepriekš praktizēto steidzamības procedūru.

Attiecībā uz LESD 140. panta 1. punktā minēto konverģences kritēriju izpildi referents ir konstatējis turpmāk izklāstīto.

1.        Valsts tiesību aktu atbilstība 130. un 131. pantam un ECB Statūtiem

Ir jābūt saskanībai ar tiesību normām, kas noteiktas LESD 123., 124. un 130. pantā un ECBS statūtu 7. pantā, 12. panta 1. punktā, 14. panta 2. un 3. punktā un 37. pantā.

Lietuvas parlaments (Seimas) 2014. gada 23. janvārī pieņēma grozījumus attiecībā uz vairākiem likumiem, kas ļauj Lietuvas Centrālajai bankai neierobežoti rīkoties ar tās īpašumiem un pieļauj valsts revīzijas iestādei piešķirto pilnvaru grozīšanu attiecībā uz Centrālās bankas kontroli. Grozījumi paredz, ka visi Centrālās bankas bilancē esošie aktīvi, tostarp nekustamie īpašumi, pieder Centrālajai bankai (īpašumā) un ka Centrālā banka var brīvi ar tiem rīkoties. Saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām aktīvi ir valsts valdījumā, un Centrālajai bankai ir vienkārši uzticētas tiesības tos pārvaldīt. Aktuālā juridiskā situācija un noteikumi attiecībā uz savietojamību ar 130. un 131. pantu, kā arī ECB statūtiem būs jāpārbauda, ieviešot euro.

Lietuvas parlaments (Seimas) gada sākumā (2014. gada martā) uzsāka likumprojekta apspriešanu par euro ieviešanu. Minētajāprojektā tiek noteikta procedūra attiecībā uz sagatavošanos euro ieviešanai, pāreja no litiem uz euro, nacionālās valūtas atcelšana, kā arī citi euro ieviešanas praktiski aspekti. Likumu pieņēma 2014. gada aprīlī ar ievērojamu balsu vairākumu. Tādējādi arī šīs juridiskās prasības ir izpildītas.

2.        Augsta cenu stabilitātes līmeņa panākšana

Atskaites periodā no 2013. gada maija līdz 2014. gada aprīlim saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) inflācija Lietuvā vidēji divpadsmit mēnešos bija 0,6 % un tādējādi ievērojami zem 1,7 % atsauces vērtības. Atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz trīs valstu, šajā gadījumā – Latvijas, Portugāles un Īrijas, atsauces vērtībām, kurām ir vislabākie rādītāji. Veicot aprēķinus, netika ņemta vērā Grieķija, Bulgārija un Kipra, kuru rādītāji ievērojami atšķiras no visām pārējām valstīm. Ir sagaidāms, ka, īstenojot piesardzīgu nostāju budžeta politikas jomā, cenu stabilitāte varētu saglabāties ilgtermiņā.

3.        Valsts finanšu stāvokļa ilgstoša stabilitāte

No 2014. gada konverģences ziņojuma (2014. gada jūnijs) izriet, ka atskaites periodā par 2013. gadu Lietuvas kopējais valsts deficīts bija 2,1 % no IKP (atsauces vērtība ir 3,0 %) un saskaņā ar Komisijas vērtējumu ir vērojama samazināšanās tendence. Bruto parādu likme 39,4 % apmērā no IKP arī ir ievērojami zemāka par atsauces vērtību 60 % apmērā. Kopš 2013. gada 21. jūnija pret Lietuvu vairs netiek vērsta procedūra pārmērīga budžeta deficīta dēļ. Tomēr Komisija 2014. gada jūnija sākumā ieteica, ka Padomei jūlija sākumā (pieņemot savus regulāros katrai valstij individuāli paredzētos ieteikumus) būtu jāierosina Lietuvai arī "pastiprināt budžeta pasākumus 2014. gadam, ņemot vērā izdevumu pieaugumu, kas pārsniedz kritēriju, un radušos atšķirību 0,3 % apmērā no IKP strukturālo pasākumu sakarā, pamatojoties uz Komisijas 2014. gada pavasara prognozi, kurā norādīts uz ievērojamas novirzīšanās risku saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām; 2015. gadā stiprināt budžeta stratēģiju, lai atbilstoši prasībām nodrošinātu korekciju 0,5 % apmērā no IKP vidēja termiņa mērķa sasniegšanai. "

4.        Atbilstība Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānisma II (VKM II) svārstību standartintervālam vismaz divu iepriekšējo gadu laikā

Lietuvas valūta lits tika pievienots valūtas kursa mehānismam 2004. gada 28. jūnijā. Noteiktais kurss pret euro ir 3,45280, un nekad nav izmantota standarta svārstību amplitūda ± 15 % , kas izstrādāta, pamatojoties uz valūtas pārvaldes regulējumu, kā arī nav konstatētas nekādas svārstības. Iestājoties VKM II, Lietuvas iestādes vienpusēji apņēmās mehānisma ietvaros saglabāt toreizējo valūtas pārvaldes regulējumu. Pastāvot valūtas pārvaldes regulējumam, galvenā nozīme ir valūtas rezervēm, jo tās nostiprina valūtas pārvaldes uzticamību. Arī šajā sakarībā Lietuvā nav konstatētas nekādas problēmas. Tādējādi šis kritērijs ir izpildīts.

5.        Konverģences stabilitāte , kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes

Ilgtermiņa procentu likmes tiek novērtētas, pamatojoties uz otrreizējos tirgos gūto peļņu no vienas valdības standarta obligācijas, kuras atlikušais termiņš ir aptuveni 10 gadi. Ilgtermiņa nominālās procentu likmes saskaņā ar iepriekšējo konverģences ziņojumu jau 2012. gadā nepārsniedza tolerances robežu un tādējādi atbilda konverģences kritērijiem.

No 2014. gada konverģences ziņojuma izriet, ka atskaites periodā no 2013. gada maija līdz 2014. gada aprīlim divpadsmit mēnešu vidējais rādītājs Lietuvā ir 3,6 % un tādējādi nesasniedz atsauces vērtību 6,2 % apmērā, kuru aprēķina, pamatojoties uz to pašu valstu rādītājiem, uz kuru datiem ir balstīts cenu stabilitātes kritērijs, proti, Latvijas, Portugāles un Īrijas rādītājiem.

6.        Finanšu stabilitāte

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) 2013. gada septembrī konstatēja, ka Lietuvas finanšu sistēmai ir raksturīga likviditāte un tā ir labi kapitalizēta. Skandināvijas bankas turpina dominēt Lietuvas finanšu nozarē un pārvalda apmēram 90 % no tirgus. Saskaņā ar jaunākajiem Lietuvas Centrālās bankas datiem Lietuvā starplaikā ir nedaudz samazinājusies likviditātes likme 38,3 % apmērā (2013. gada 3. kvartālā), kā arī samazinājies ieņēmumus nenesošo kredītu skaits un uzlabojusies aizdevumu un ieguldījumu attiecība.

Eiropas Komisija ir aicinājusi Lietuvu lielāku uzmanību pievērst tam, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu pietiekams kredītu piedāvājums. Lietuvai jāturpina atbalstīt ieguldījumu un izaugsmes veicināšana, jo 2012. gadā nebija vērojams kredītu pieaugums sliktas piedāvājuma un pieprasījuma attiecības dēļ.

7.        Enerģētikas nozare, kas saistīta ar īpašām problēmām

Lietuvai raksturīga ļoti liela atkarība enerģijas jomā.

– Tā ir viena no ES valstīm ar visvairāk apdraudētu energoapgādes drošību.

– Attiecībā uz naftu un gāzi pastāv pilnīga atkarība no viena vienīga ārvalsts piegādātāja (Krievijas valsts piegādes uzņēmums Gazprom); nav pietiekamu savienojuma cauruļvadu ar citām ES valstīm.

– Ievērojami ir pieaudzis gāzes izmantošanas īpatsvars, lai kompensētu ES pieprasīto Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanu.

– Lietuvai Eiropas Savienībā ir relatīvi liela energointensitāteintensitāte, kaut arī ir panākts progress.

– Reprezentatīvo patēriņa preču grozu lielā mērā ietekmē enerģijas cenas, kuras ir lielākas par vidējo rādītāju.

Lietuvas Valsts prezidenta kanceleja 2014. gada 8. februārī ziņoja, ka ir uzsākta nošķiršana (kā to paredz 3. enerģētikas tiesību aktu kopums) Lietuvas gāzes nozarē. Lietuvas valdība paredzējusi, ka uzņēmumam Gazprom līdz novembrim būtu jāpārtrauc dalība gāzes tīkla operatora uzņēmumā Amber Grid. Pašlaik Gazprom pieder 37 % no uzņēmuma Amber Grid kapitāla daļām. Turklāt uzņēmums E.ON atbalstīšot enerģētikas uzņēmumu Lietuvos Dujos (uzņēmumam E.ON tajā pieder kapitāla daļas 38,9 % apmērā) tiesas procesā, vēršoties pret uzņēmuma Gazprom tirgus dominēšanas praksi.

Lietuvas valdība apzinās valsts problēmas enerģētikas jomā un mēģina tās risināt, izmantojot vispusīgi izstrādātu "Valsts neatkarības stratēģiju enerģētikas jomā". Šajā stratēģijā ir paredzēti mērķi, kas jāīsteno līdz 2020. gadam, un tajā noteikti pasākumi attiecībā uz elektrību, gāzi un naftu, kā arī cita starpā atjaunojamo gāzes tīklu veidošana ar pierobežas valstīm un šķidrās gāzes termināla būvniecība.

8.        Sabiedrības viedoklis un politiskas diskusijas

Vairāk nekā puse (52 %) no aptaujātajiem lietuviešiem (1029) 2013. gada maijā bija pret Lietuvas pievienošanos eurozonai, 40 % bija par pievienošanos un 8 % nebija vēl izšķīrušies. Atliek cerēt, ka Lietuvas valdības nepārprotamā nostāja ieviest euro 2015. gada 1. janvārī veicinās atbalsta palielināšanos. Lietuvas parlaments (Seimas) 2014. gada 17. aprīlī pieņēma likumu par euro ieviešanu Lietuvā. Par likumprojektu balsoja 87 deputāti, pret to – septiņi, bet 13 deputāti balsošanā atturējās. Šis rezultāts liecina par Lietuvas politisko partiju nepārprotamu atbalstu euro.

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

Deputāti, kuri balsoja par: 48

PPE : Burkhard Balz, Lara Comi, Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Krišjānis Kariņš, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Renato Soru, Theodor Dumitru Stolojan, Marianne Thyssen

 

S&D : Hugues Bayet, Andrea Cozzolino, Anneliese Dodds, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Ramón Jáuregui Atondo, Olle Ludvigsson, Emmanuel Maurel, Costas Mavrides, Alessia Maria Mosca, Peter Simon, Catherine Stihler, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

 

ECR : Notis Marias, Morten Messerschmidt, Stanisław Ożóg, Sampo Terho, Johan Van Overtveldt

 

ALDE : Sylvie Goulard, Petr Ježek, Ramon Tremosa i Balcells, Cora van Nieuwenhuizen

 

Verts/ALE : Sven Giegold, Michel Reimon, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

 

Deputāti, kuri balsoja pret: 8

ECR : Bernd Lucke

 

GUE/NGL : Fabio De Masi, Marisa Matias, Rina Ronja Kari

 

EFDD : Patrick O'Flynn, Marco Valli, Steven Woolfe

 

NI : Sotirios Zarianopoulos

 

Deputāti, kuri atturējās: 1

NI : Michał Marusik

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.7.2014

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Hugues Bayet, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Sven Giegold, Neena Gill, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Othmar Karas, Rina Ronja Kari, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Notis Marias, Marisa Matias, Costas Mavrides, Luděk Niedermayer, Patrick O’Flynn, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Molly Scott Cato, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Cora van Nieuwenhuizen, Johan Van Overtveldt, Jakob von Weizsäcker, Steven Woolfe, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lara Comi, Andrea Cozzolino, Ramón Jáuregui Atondo, Krišjānis Kariņš, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Emmanuel Maurel, Morten Messerschmidt, Alessia Maria Mosca, Michel Reimon, Renato Soru, Catherine Stihler