Ziņojums - A8-0028/2014Ziņojums
A8-0028/2014

    ZIŅOJUMS par projektu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas

    12.11.2014 - (10896/2014 – C8-0090/2014 – 2014/0807(NLE)) - *

    Ekonomikas un monetārā komiteja
    Referents: Kay Swinburne


    Procedūra : 2014/0807(CNS)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A8-0028/2014
    Iesniegtie teksti :
    A8-0028/2014
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par projektu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas

    (10896/2014 – C8-0090/2014 – 2014/0807(CNS))

    (Apspriešanās)

    Eiropas Parlaments,

    –       ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieteikumu (10896/2014 – ECB/2014/19),

    –       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 129. panta 4. punktu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5.panta 4. punktu un 41. pantu, ar kuriem saskaņā Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C8-0090/2014),

    –       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

    –       ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0028/2014),

    1.      apstiprina Eiropas Centrālās bankas ieteikumā ierosināto projektu grozītā redakcijā;

    2.      aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

    3.      prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Eiropas Centrālās bankas ieteikumā ierosināto projektu;

    4.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Eiropas Centrālajai bankai un Komisijai.

    Grozījums Nr.  1

    Regulas projekts

    6. apsvērums

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

    (6) ECB jāpublicē lēmumi par administratīvo naudas sodu piemērošanu par tieši piemērojamu Savienības tiesību aktu pārkāpumiem un sankcijām par ECB noteikumu vai lēmumu pārkāpumiem gan uzraudzības jomā, gan ar uzraudzību nesaistītās jomās, ja vien šāda publikācija nav neproporcionāla, ņemot vērā uzņēmumam piemērotās sankcijas smaguma pakāpi, vai apdraud finanšu tirgu stabilitāti.

    (6) ECB parasti bez liekas kavēšanās jāpublicē lēmumi par administratīvo naudas sodu piemērošanu par tieši piemērojamu Savienības tiesību aktu pārkāpumiem un sankcijām par ECB noteikumu vai lēmumu pārkāpumiem gan uzraudzības jomā, gan ar uzraudzību nesaistītās jomās. Ja ECB uzskata, ka lēmuma tūlītēja publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai būtu neproporcionāla, ņemot vērā uzņēmumam piemērotā administratīvā naudas soda vai sankcijas smaguma pakāpi, tai vajadzētu būt tiesībām atlikt lēmuma publicēšanu uz laiku līdz trim gadiem no lēmuma pieņemšanas dienas vai līdz brīdim, kad izmantoti visi juridiskie pārsūdzības līdzekļi. Pēc pieprasījuma ECB par šādiem gadījumiem mutiski būtu jānotur konfidenciāla diskusija aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un viņa vietniekiem. Publicētā lēmuma pielikumā ECB būtu jāsniedz pamatojums par to, kāpēc publicēšana atlikta.

    Grozījums Nr.  2

    Regulas projekts

    6.a apsvērums (jauns)

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

     

    (6a) Regulas (ES) Nr. 1024/2013 1. pantā ir noteikts, ka ECB darbojas, pilnībā ņemot vērā iekšējā tirgus vienotību un integritāti un pienākumu tās nodrošināt, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret kredītiestādēm, lai novērstu regulējuma arbitrāžu, un ka nekāda ECB rīcība, priekšlikums vai politika tieši vai netieši nediskriminē citu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā banku pakalpojumu vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vietu jebkurā valūtā. Šajā ziņā ECB būtu jārīkojas, lai novērstu salīdzinošās priekšrocības, kas veicina negodīgu konkurenci.

    Grozījums Nr.  3

    Regulas projekts

    9. apsvērums

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

    (9) Regulas (ES) Nr. 1024/2013 25. pants paredz nošķirtības principu, saskaņā ar kuru ECB veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, neskarot monetārās politikas uzdevumus un pārējos ECB uzdevumus un atsevišķi no tiem. Lai uzsvērtu šo nošķirtības principu, saskaņā ar 26. pantu izveidota Uzraudzības valde, kura cita starpā atbild par ECB Padomes lēmumu uzraudzības jomā projektu izstrādi. Turklāt uz ECB Padomes pieņemtajiem lēmumiem, ievērojot 24. pantā noteiktos nosacījumus, attiecas Administratīvās pārskatīšanas padomes veiktā pārskatīšana. Ņemot vērā nošķirtības principu un Uzraudzības valdes un Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidošanu, jāpiemēro divas dažādas procedūras: a) ja ECB apsver administratīvo sodu piemērošanu, pildot tās uzraudzības uzdevumus, šādus lēmumus pieņem ECB Padome, pamatojoties uz Uzraudzības valdes pilnībā izstrādātu lēmuma projektu, uz kuru attiecas Administratīvās pārskatīšanas padomes veikta pārskatīšana, un b) ja ECB apsver sankciju piemērošanu, pildot ar uzraudzību nesaistītus uzdevumus, šādus lēmumus pieņem ECB Valde un uz tiem attiecas ECB Padomes veikta pārskatīšana.

    (9) Regulas (ES) Nr. 1024/2013 25. pants paredz nošķirtības principu, saskaņā ar kuru ECB veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, neskarot monetārās politikas uzdevumus un pārējos ECB uzdevumus un atsevišķi no tiem. Lai izvairītos no interešu konfliktiem, minētais princips bez ierobežojumiem būtu jāpiemēro visiem ECB veiktajiem uzdevumiem. Lai uzsvērtu šo nošķirtības principu, saskaņā ar 26. pantu izveidota Uzraudzības valde, kura cita starpā atbild par ECB Padomes lēmumu uzraudzības jomā projektu izstrādi. Turklāt uz ECB Padomes pieņemtajiem lēmumiem, ievērojot 24. pantā noteiktos nosacījumus, attiecas Administratīvās pārskatīšanas padomes veiktā pārskatīšana. Ņemot vērā nošķirtības principu un Uzraudzības valdes un Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidošanu, jā piemēro divas dažādas procedūras: a) ja ECB apsver administratīvo sodu piemērošanu, pildot tās uzraudzības uzdevumus, šādus lēmumus pieņem ECB Padome, pamatojoties uz Uzraudzības valdes pilnībā izstrādātu lēmuma projektu, uz kuru attiecas Administratīvās pārskatīšanas padomes veikta pārskatīšana, un b) ja ECB apsver sankciju piemērošanu, pildot ar uzraudzību nesaistītus uzdevumus, šādus lēmumus pieņem ECB Valde un uz tiem attiecas ECB Padomes veikta pārskatīšana.

    Grozījums Nr.  4

    Regulas projekts

    10.a apsvērums (jauns)

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

     

    (10a) Ņemot vērā banku pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu aizvien lielāko nozīmi, ECB sadarbībā ar iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizveido regulārs dialogs ar uzraudzības institūcijām ārpus Savienības, lai veicinātu starptautisko koordināciju un vienotos par kopīgiem principiem sankciju noteikšanā un piemērošanā. Šajā dialogā būtu jāiekļauj kopīga izpratne par dažādo sankcionēšanas politikas paņēmienu ietekmi uz tirgus pieejamību un konkurenci, un tā mērķim vajadzētu būt konkurences noteikumu vienlīdzības palielināšanai starptautiskā mērogā.

    Grozījums Nr.  5

    Regulas projekts

    1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    1. pants – 6. punkts

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

    „periodiski soda maksājumi” ir naudas summas, kas ilgstoša pārkāpuma gadījumā uzņēmumam ir jāmaksā kā sankcija vai nolūkā likt attiecīgajām personām ievērot ECB uzraudzības noteikumus un lēmumus. Periodiskos soda maksājumus aprēķina par katru ilgstošā pārkāpuma dienu a) pēc lēmuma paziņošanas uzņēmumam, kurā prasīts pārtraukt attiecīgo pārkāpumu saskaņā ar 3. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru, un b) ja ilgstošais pārkāpums ir 18. panta 7. punkta piemērošanas jomā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2013, ar ko ECB uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību(*), saskaņā ar šīs regulas 4.b pantā noteikto procedūru;

    „periodiski naudas soda maksājumi” ir naudas summas, kas ilgstoša pārkāpuma gadījumā uzņēmumam ir jāmaksā kā sankcija vai nolūkā likt attiecīgajām personām ievērot ECB uzraudzības noteikumus un lēmumus. Periodiskos soda maksājumus aprēķina par katru pilno ilgstošā pārkāpuma dienu a) pēc lēmuma paziņošanas uzņēmumam, kurā prasīts pārtraukt attiecīgo pārkāpumu saskaņā ar 3. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru, un b) ja ilgstošais pārkāpums ir 18. panta 7. punkta piemērošanas jomā 2013. gada 15. oktobra Padomes Regulai (ES) Nr. 1024/2013, ar ko ECB uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību(*) saskaņā ar šīs regulas 4.b pantā noteikto procedūru;

    ____________

    _____________

    (*) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

    (*) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

    Pamatojums

    Ar šo grozījumu tiek paskaidrots, ka periodiskos naudas soda maksājumus aprēķina par katru pilno ilgstošā pārkāpuma dienu (24 stundu laikposms).

    Grozījums Nr.  6

    Regulas projekts

    1. pants – 2. punkts

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    1.a pants – 3. punkts

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

    3. ECB var publicēt jebkuru lēmumu, ar kuru uzņēmumam piemēro administratīvos naudas sodus par tieši piemērojamu Savienības tiesību aktu pārkāpumiem un sankcijas par ECB noteikumu un lēmumu pārkāpumiem gan uzraudzības jomā, gan ar uzraudzību nesaistītās jomās, neatkarīgi no tā, vai šāds lēmums ir pārsūdzēts. ECB šādu publicēšanu veic saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, neievērojot nacionālos tiesību aktus vai noteikumus un gadījumos, kuros attiecīgie Savienības tiesību akti ir direktīvas, nacionālos tiesību aktus, kuri transponē šīs direktīvas.

    3. Pēc paziņošanas attiecīgajam uzņēmumam ECB saskaņā ar pārredzamu procedūru un publiskotiem noteikumiem parasti bez liekas kavēšanās publicē jebkuru lēmumu, ar kuru uzņēmumam piemēro administratīvos naudas sodus par tieši piemērojamu Savienības tiesību aktu pārkāpumiem un sankcijas par ECB noteikumu un lēmumu pārkāpumiem gan uzraudzības jomā, gan ar uzraudzību nesaistītās jomās, ar nosacījumu, ka ir izmantoti visi juridiskie pārsūdzības līdzekļi, ar kuriem vērsties pret attiecīgo lēmumu. Ja ECB uzskata, ka lēmuma tūlītēja publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai būtu neproporcionāla, ņemot vērā uzņēmumam piemērotā administratīvā naudas soda vai sankcijas smaguma pakāpi, tai ir tiesības atlikt lēmuma publicēšanu uz laiku līdz trim gadiem no lēmuma pieņemšanas dienas. Pēc pieprasījuma ECB par šādiem gadījumiem aiz slēgtām durvīm mutiski notur konfidenciālu diskusiju ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un viņa vietniekiem. Publicētā lēmuma pielikumā ECB sniedz pamatojumu par to, kāpēc publicēšana atlikta. ECB publicēšanu veic attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, neatkarīgi no dalībvalstu tiesību aktiem vai noteikumiem un gadījumos, kuros attiecīgie Savienības tiesību akti ir direktīvas, neatkarīgi no dalībvalstu tiesību aktiem, ar kuriem transponē šīs direktīvas.

    Grozījums Nr.  7

    Regulas projekts

    1. pants – 2. punkts

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    1.a pants – 3.a punkts (jauns)

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

     

    3.a Neskarot dalībvalstu kompetento iestāžu citas specifiskās kompetences, kas izriet no attiecīgās valsts tiesību aktiem, šīs iestādes saglabā tiesības piemērot administratīvu naudas sodu kredītiestādēm, kuras tieši uzrauga ECB, taču tikai tad, ja ECB tām pieprasa šajā nolūkā ierosināt tiesvedību.

    Pamatojums

    Agrāk gūtā pieredze liecina, ka bieži vien nepietiekamas uzraudzības iemesls ir skaidrības trūkums par to, kuram galu galā ir jāuzņemas iniciatīva attiecībā uz pārkāpuma izmeklēšanas procedūru. Šī grozījuma mērķis ir novērst konfliktus starp iestādēm, kas ir ļoti svarīgi.

    Grozījums Nr.  8

    Regulas projekts

    1. pants – 4. punkts – b. apakšpunkts

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    3. pants – 10. punkts

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

    Ja pārkāpums attiecas vienīgi uz uzdevumiem, kuri ECBS vai ECB uzticēti saskaņā ar Līgumu un ECBS Statūtiem, pārkāpuma procedūru uzsāk, tikai pamatojoties uz šo regulu, neievērojot nacionālos tiesību aktus vai noteikumus, kas varētu paredzēt atsevišķu procedūru. Ja pārkāpums attiecas arī uz vienu vai vairākām jomām, kas nav ECBS vai ECB kompetencē, tiesības uzsākt pārkāpuma procedūru pamatojoties uz šo regulu, nav atkarīgas no kompetento valsts iestāžu tiesībām uzsākt atsevišķas procedūras attiecībā uz jomām, kas nav ECBS vai ECB kompetencē. Šī norma neierobežo krimināltiesību vai nacionālo tiesību aktu piemērošanu saistībā ar prudenciālās uzraudzības kompetenci iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

    Ja pārkāpums attiecas vienīgi uz uzdevumiem, kuri ECBS vai ECB uzticēti saskaņā ar Līgumu un ECBS Statūtiem, pārkāpuma procedūru uzsāk, tikai pamatojoties uz šo regulu, neatkarīgi no dalībvalstu tiesību aktiem vai noteikumiem, kas varētu paredzēt atsevišķu procedūru. Ja pārkāpums attiecas arī uz vienu vai vairākām jomām, kas nav ECBS vai ECB kompetencē, tiesības uzsākt pārkāpuma procedūru pamatojoties uz šo regulu, nav atkarīgas no kompetento valsts iestāžu tiesībām uzsākt atsevišķas procedūras attiecībā uz jomām, kas nav ECBS vai ECB kompetencē. Šī norma neierobežo krimināltiesību vai nacionālo tiesību aktu piemērošanu saistībā ar prudenciālās uzraudzības kompetenci iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013. Turklāt no šīs regulas 9. pantā minēto sankciju piemērošanas gūtie ieņēmumi paliek ECB rīcībā ar nosacījumu, ka tā precizē šo ieņēmumu izmantošanas mērķi, kas nav tekošo izdevumu finansēšana, un ka tā par šo ieņēmumu izmantošanu atskaitās Eiropas Parlamentam un Revīzijas palātai.

    Grozījums Nr.  9

    Regulas projekts

    1. pants – 4.a punkts (jauns)

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    4. pants – 1. punkts

     

    Spēkā esošais teksts

    Grozījums

     

    4.a Regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    1. Tiesības pieņemt lēmumu par pārkāpuma izmeklēšanas procedūras sākšanu, kā noteikts šajā regulā, beidzas gadu pēc tam, kad varbūtējā pārkāpuma esamība pirmoreiz kļuva zināma vai nu ECB, vai tās dalībvalsts centrālajai bankai, kuras jurisdikcijā varbūtējais pārkāpums notika, un jebkurā gadījumā piecus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas vai — ja pārkāpums turpinās — piecus gadus pēc pārkāpuma likvidēšanas.

    "1. Tiesības pieņemt lēmumu par pārkāpuma izmeklēšanas procedūras sākšanu, kā noteikts šajā regulā, beidzas gadu pēc tam, kad varbūtējā pārkāpuma esamība kļuva zināma vai nu ECB, vai tās dalībvalsts centrālajai bankai, kuras jurisdikcijā varbūtējais pārkāpums notika, un jebkurā gadījumā trīs gadus pēc dienas, kurā tika pieņemts lēmums sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūru, vai — ja pārkāpums turpinās — trīs gadus pēc pārkāpuma likvidēšanas."

    Pamatojums

    Saskaņā ar pašreizējo formulējumu tiesības pieņemt lēmumu sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūru jebkurā gadījumā beidzas piecus gadus pēc tam, kad pārkāpums noticis. Tas var būt apgrūtinoši, jo atsevišķos sarežģītos gadījumos var paiet vairāki gadi, pirms pārkāpums kļūst zināms. Referents ierosina samazināt piecu gadu laikposmu līdz trim gadiem, sākot no dienas, kad tika pieņemts lēmums sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūru, nevis no dienas, kad pārkāpums notika.

    Grozījums Nr.  10

    Regulas projekts

    1. pants – 5. punkts

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    4.c pants – 1. punkts

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

    1. Atkāpjoties no 4. panta, tiesības pieņemt lēmumu par administratīvā soda piemērošanu attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, kā arī ECB pieņemtiem noteikumiem un lēmumiem, tai pildot savus uzraudzības uzdevumus, izbeidzas piecus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas vai ilgstoša pārkāpuma gadījumā — piecus gadus pēc pārkāpuma beigām.

    1. Atkāpjoties no 4. panta, tiesības pieņemt lēmumu par administratīva soda piemērošanu par pārkāpumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, kā arī ECB pieņemtiem noteikumiem un lēmumiem, tai pildot savus uzraudzības uzdevumus, izbeidzas piecus gadus pēc dienas, kurā tika pieņemts lēmums sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūru, vai ilgstoša pārkāpuma gadījumā — piecus gadus pēc pārkāpuma beigām.

    Grozījums Nr.  11

    Regulas projekts

    1. pants – 5. punkts

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    4.c pants – 2. punkts

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

    2. Jebkādas darbības, kuras ECB saistībā ar pārkāpumu veic izmeklēšanas vai procedūras nolūkiem, pārtrauc 1. punktā noteikto termiņu. Noilguma termiņa skaitīšanu pārtrauc dienā, kad attiecīgā uzraudzītā iestāde tiek informēta par šādām ECB darbībām. Pēc ikviena pārtraukuma termiņa skaitīšanu sāk no jauna. Tomēr termiņš nav lielāks par desmit gadiem pēc pārkāpuma izdarīšanas vai ilgstoša pārkāpuma gadījumā – desmit gadiem pēc pārkāpuma beigām.

    2. Jebkādas darbības, kuras ECB saistībā ar pārkāpumu veic izmeklēšanas vai procedūras nolūkiem, pārtrauc 1. punktā noteikto termiņu. Noilguma termiņa skaitīšanu pārtrauc dienā, kad attiecīgā uzraudzītā iestāde tiek informēta par šādām ECB darbībām. Pēc ikviena pārtraukuma termiņa skaitīšanu sāk no jauna. Tomēr termiņš nav lielāks par septiņiem gadiem pēc dienas, kurā tika pieņemts lēmums sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūru, vai ilgstoša pārkāpuma gadījumā — septiņiem gadiem pēc pārkāpuma beigām.

    Pamatojums

    ECB iesaka noteikt, ka minētais termiņš nepārsniedz desmit gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas. Tas var būt apgrūtinoši, jo atsevišķos sarežģītos gadījumos var paiet vairāki gadi, pirms pārkāpums kļūst zināms. Referents ierosina samazināt desmit gadu laikposmu līdz septiņiem gadiem, sākot no dienas, kad tika pieņemts lēmums sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūru, nevis no dienas, kad pārkāpums notika.

    Grozījums Nr.  12

    Regulas projekts

    1. pants – 5. punkts

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    4.c pants – 4.a punkts (jauns)

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

     

    4.a Darbības, kas pārtrauc noilguma termiņa ritējumu, jo īpaši ir šādas:

     

    a) ECB vai dalībvalsts kompetentā iestāde iesniedz rakstisku informācijas pieprasījumu;

     

    b) ECB vai dalībvalsts kompetentā iestāde amatpersonām izsniedz rakstisku atļauju veikt pārbaudes;

     

    c) dalībvalsts kompetentā iestāde ierosina sākt tiesvedību saistībā ar pārkāpumu.

    Pamatojums

    Šā grozījuma mērķis ir sniegt norādījumus attiecībā uz to, kāda veida darbība kalpo par pamatu tam, lai pārtrauktu noilguma termiņa ritējumu. Tas vispārīgos vilcienos balstās uz 25. panta 3. punktu 2002. gada 16. decembra Regulā Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā.

    Grozījums Nr.  13

    Regulas projekts

    1. pants – 5.a punkts (jauns)

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    5. pants

     

    Spēkā esošais teksts

    Grozījums

     

    5.a Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

    5. pants

    "5. pants

    Pārskatīšana tiesā

    Pārskatīšana tiesā

    Eiropas Kopienu Tiesai Līguma 172. panta nozīmē ir neierobežota jurisdikcija attiecībā uz tāda galīgā lēmuma uzraudzību, ar ko ir piemērota sankcija.

    Kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantā, Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija attiecībā uz tāda galīgā lēmuma pārskatīšanu, ar kuru ir piemērota sankcija.

    Pamatojums

    Pašreizējā redakcijā Līguma pantu numerācija ir novecojusi. Arī 5. panta pašreizējā redakcija sniedz priekšstatu, ka pārskatīšanu tiesā nosaka ar šo regulu, lai gan patiesībā tā izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību.

    Grozījums Nr.  14

    Regulas projekts

    1. pants – 5.b punkts (jauns)

    Regula (EK) Nr. 2532/98

    6.a pants (jauns)

     

    Eiropas Centrālās bankas projekts

    Grozījums

     

    5.b Iekļauj šādu pantu:

     

    “6.a pants

     

    Starptautiskais dialogs

     

    Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 8. pantu ECB nodibina regulāru dialogu ar uzraudzības institūcijām ārpus Savienības, lai panāktu sankciju un sankcionēšanas mehānismu saskaņotu piemērošanu starptautiskā līmenī.”

    PASKAIDROJUMS

    1. Vispārīga informācija

    Eiropas Savienības Padome 1998. gada 23. novembrī pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas[1]. Pēc Padomes Regulas (EK) Nr. 2532/98 piemērošanas vairāku gadu garumā un ņemot vērā to, ka ECB pilnvaras tika paplašinātas ar Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību[2], 2014. gada 16. aprīlī ECB iesniedza Padomei ieteikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98[3].

    ECB ieteikumā iekļauti grozījumi attiecībā uz periodisko naudas soda maksājumu definīciju (1. pants), vispārīgajiem principiem un piemērošanas jomu (1.a pants), sankcijām pienākumu nepildīšanas gadījumā (2. pants), procedūras noteikumiem attiecībā uz pārkāpuma izmeklēšanas procedūras sākšanu un attiecībām ar valstu kompetenci (3. pants), īpašiem noteikumiem par to sankciju maksimālo apmēru, kuras ECB piemēro, pildot savus uzraudzības uzdevumus (4.a pants (jauns)), īpašiem procedūras noteikumiem par šādu sankciju piemērošanu, tostarp pārskatīšanas procedūru (4.b pants (jauns)) un īpašiem termiņiem attiecībā uz administratīvo naudas sodu, ko ECB piemēro, pildot savus uzraudzības uzdevumus (4.c pants (jauns)).

    2. Procedūra Eiropas Parlamentā

    Padome apspriedās ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar LESD 129. panta 4. punktu. Atbildīgā komiteja ir ECON komiteja.

    3. Vispārīgi apsvērumi

    Nesenā finanšu krīze parādīja to, ka ES finanšu nozarei ir nepieciešams labāks regulējums un uzraudzība. Lai nodrošinātu to, ka visi finanšu dalībnieki, produkti un tirgi tiek pienācīgi regulēti un efektīvi uzraudzīti, tika pieņemti jauni noteikumi. Ar šiem noteikumiem tiek izveidots visām 28 ES dalībvalstīm kopējs satvars, un tie veido pamatu pienācīgi funkcionējošam finanšu pakalpojumu vienotajam tirgum.

    Sekojošā eurozonas krīze finanšu krīzei piešķīra papildu dimensiju. Tā izgaismoja potenciāli apburto loku, ko veido riska izplatīšanās starp bankām un valstu valdībām. Kļuva skaidrs — ja eurozonas valstis vēlas, lai vienotā valūta izdzīvotu un ilgtermiņā saglabātu savu stabilitāti, ir nepieciešama labāk pārvaldīta un dziļāk integrēta ekonomiskā un monetārā savienība. Lai pārrautu minēto apburto loku, ar spēcīgāku finanšu nozari vien nepietiek. It īpaši eurozonas dalībvalstu vidū bija plaša vienprātība par nepieciešamību pēc dziļākas un integrētākas pieejas, šajā nolūkā nodrošinot visām 28 dalībvalstīm vienotus noteikumus. Tādēļ ES dalībvalstu un to valdību vadītāji 2012. gada jūnijā apņēmās izveidot banku savienību. Banku savienību paredzēts izveidot valstīm, kuru valūta ir euro, tomēr tā ir atvērta arī visām parējām ES dalībvalstīm, kas vēlētos tai pievienoties (dalība pēc izvēles).

    Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2532/98, vajadzētu būt nākamajam solim ceļā uz saskaņotāka un integrētāka regulatīvā satvara ieviešanu.

    3.1. ECB loma — labāka finanšu sistēmas uzraudzība

    Lai regulējums būtu pilnībā efektīvs, tam ir nepieciešama rūpīga uzraudzība un īstenošana. Tādēļ mērķis ir uzlabot finanšu nozares uzraudzību ES līmenī, ECB vadībā, no vienas puses, uzlabojot koordinēšanu starp dalībvalstu uzraudzības iestādēm, un, no otras puses, pastiprinot ES mēroga uzraudzību, lai novērstu riskus un risinātu jautājumus, kuriem ir pārrobežu ietekme. Abi uzraudzības līmeņi ir savstarpēji papildinoši un svarīgi, lai aizsargātu finanšu stabilitāti Eiropā.

    2013. gada 4. novembrī, aptuveni gadu pēc tam, kad Komisija bija ierosinājusi eurozonā izveidot vienotu banku uzraudzības mehānismu, stājās spēkā vienotais uzraudzības mehānisms (VUM). Šis mehānisms pilnībā darbosies, sākot no 2014. gada novembra.

    MVU uztic ECB jaunas pilnvaras eurozonas banku uzraudzības jomā, tostarp darbības atļaujas piešķiršanu bankām Eiropas Savienībā un saskaņotu un konsekventu vienotā noteikumu kopuma piemērošanu eurozonā, svarīgu banku — tostarp visu to banku, kuru aktīvi pārsniedz EUR 30 miljonus vai veido vismaz 20 % no to izcelsmes valsts IKP, — (tādas ir aptuveni 130 bankas) tiešu uzraudzību un, visbeidzot, dalībvalstu uzraudzības iestāžu veiktās mazāk svarīgo banku uzraudzības monitoringu. Lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu, ECB kā galīgā uzraudzības iestāde var jebkurā brīdī nolemt tieši uzraudzīt vienu vai vairākas no minētajām kredītiestādēm. ECB ir uzticēts uzdevums nodrošināt saskaņotu un konsekventu vienotā noteikumu kopuma piemērošanu eurozonā.

    3.2. Saistībā ar VUM paredzētās sankcijas

    Tā kā atklājās būtiskas nepilnības attiecīgā regulējuma īstenošanā, pastāv plaša vienprātība par to, ka krīzi veicināja arī regulējuma ticamības trūkums. Finanšu dalībnieki tradicionāli ļoti uzticas t. s. tirgus disciplīnai, tomēr, lai tirgus uzraudzības sistēma labi darbotos, ļoti liela nozīme ir arī pārredzamībai. Tas nozīmē, ka nepieciešamā informācija ir ne tikai pieejama, bet arī efektīvi sasniedz tirgu, un turklāt tirgus dalībnieki to pienācīgi interpretē un izmanto lēmumu pieņemšanā.

    Līdz ar to VUM ticamības nodrošināšanai nepieciešams vairāk nekā tikai pārredzamība banku aktīvu kvalitātes jomā. Finanšu tirgiem un to dalībniekiem ir nepieciešama arī paļāvība, ka nākotnē uzraudzītājs var „noraut kloķi” attiecībā uz bankām, kas neievēro noteikumus. Tas nozīmē, ka ECB ir nepieciešamas skaidras un nepārprotamas pilnvaras piemērot sankcijas.

    4. Ziņojuma projekts: īpašie apsvērumi

    Iepriekšējas piezīmes veidā referents atzīmē kvalitatīva ietekmes novērtējuma trūkumu. Viņš saprot nepieciešamību steidzami grozīt Regulu (EK) Nr. 2532/98, lai 2014. gada novembrī izveidotu vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), tomēr uzskata, ka vairākus trūkumus būtu bijis iespējams efektīvi novērst, izmantojot ietekmes novērtējuma metodoloģiju.

    Ņemot vērā iepriekš minēto, referents atzinīgi vērtē ECB ieteikumu un atbalsta tā mērķi. Viņš ierosina uzlabot dažus ieteikuma elementus, veicot turpmāk minētos svarīgākos labojumus.

    4.1. Administratīvā naudas soda publicēšana

    Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 un it īpaši tās 18. panta 6. punktu, kā arī ņemot vērā Eiropas Parlamenta vairākkārt pausto aicinājumu palielināt ECB lēmumu pieņemšanas procedūru pārredzamību, referents ierosina noteikt par pienākumu ECB bez liekas kavēšanās publicēt savus lēmumus piemērot uzņēmumiem administratīvu naudas sodu par tieši piemērojamu Savienības tiesību aktu pārkāpšanu un sankcijas par ECB noteikumu vai lēmumu pārkāpšanu gan uzraudzības jomā, gan ar uzraudzību nesaistītās jomās un to, vai attiecīgie lēmumi ir pārsūdzēti.

    Tomēr var būt gadījumi, kad lēmumu nevajadzētu nekavējoties publicēt, piemēram, gadījumos, kad lēmuma publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai būtu nesamērīga, ņemot vērā uzņēmumam piemērotā administratīvā naudas soda vai sankcijas smaguma pakāpi. Tādēļ referents piekrīt sniegt ECB rīcības brīvību attiecībā uz šādu lēmumu publicēšanas atlikšanu. Tomēr, ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 un it īpaši tās 20. panta 8. punktu, viņš uzskata, ka būtu jāparedz iespēja Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa vietniekiem par šādiem lēmumiem pieprasīt konfidenciālu diskusiju ar ECB. Lai pēc iespējas palielinātu pārredzamību, referents turklāt ierosina pilnīgas atklāšanas procedūru un līdz ar to automātisku informācijas svītrošanu no konfidenciālās informācijas saraksta, un tās darīšanu pieejamu publicēšanai pēc zināma laikposma, t. i., trim gadiem, kā arī ex post pienākumu ECB pamatot jebkuru novirzi no vispārējā tūlītējas publicēšanas noteikuma.

    4.2. Kompetenču sadale starp ECB un dalībvalstu kompetentajām iestādēm

    Agrāk gūtā pieredze liecina, ka bieži vien nepietiekamas uzraudzības iemesls ir skaidrības trūkums par to, kuram galu galā ir jāuzņemas iniciatīva attiecībā uz pārkāpuma izmeklēšanas procedūru. Tādēļ referents ierosina grozīt 1.a pantu (jauns) ECB ieteiktajā redakcijā. Viņš it īpaši iesaka šajā pantā, ar ko nosaka vispārējos principus, iekļaut skaidru vispārēju pienākumu aprakstu: neskarot dalībvalstu kompetento iestāžu citas specifiskās kompetences, kas izriet no attiecīgās valsts tiesību aktiem, šīs iestādes saglabā tiesības piemērot administratīvu naudas sodu, bet tikai tām kredītiestādēm, kuras tieši uzrauga ECB, ja ECB tām pieprasa šajā nolūkā ierosināt tiesvedību.

    4.3. Termiņi attiecībā uz administratīva naudas soda piemērošanu

    Savā ieteikumā ECB ierosina noteikt, ka tiesības pieņemt lēmumu pārkāpuma gadījumā piemērot administratīvu naudas sodu beidzas piecus gadus pēc tam, kad noticis attiecīgais pārkāpums. Tas var būt apgrūtinoši, jo atsevišķos sarežģītos gadījumos var paiet vairāki gadi, pirms pārkāpums kļūst zināms. Tādēļ referents ierosina noteikt, ka minētais piecu gadu laikposms sākas no dienas, kad tika pieņemts lēmums sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūru, nevis no dienas, kad pārkāpums noticis.

    Lai līdzsvarotu de facto (iespējams, daudz) ilgākos termiņus, kas tādi ir vēlākas sākšanās dēļ, referents ierosina samazināt pašu noilguma termiņu no pieciem gadiem līdz trim gadiem. Turklāt viņš ierosina sniegt norādījumus par to, kāda ECB darbība kalpo par pamatu tam, lai pārtrauktu noilguma termiņa ritējumu.

    • [1]  OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.
    • [2]  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.
    • [3]  ECB/2014/19.

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Eiropas Centrālās bankas pilnvaras piemērot sankcijas

    Atsauces

    10896/2014 – C8-0090/2014 – 2014/0807(CNS)

    Datums, kad notika apspriešanās ar EP

    2.7.2014

     

     

     

    Atbildīgā komiteja

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    ECON

    14.7.2014

     

     

     

    Referenti

           Iecelšanas datums

    Kay Swinburne

    22.7.2014

     

     

     

    Izskatīšana komitejā

    13.10.2014

    3.11.2014

     

     

    Pieņemšanas datums

    11.11.2014

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    32

    22

    2

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Notis Marias, Fulvio Martusciello, Costas Mavrides, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dariusz Rosati, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Sampo Terho, Michael Theurer, Ernest Urtasun, Marco Valli, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Steven Woolfe, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Matt Carthy, Frank Engel, Ildikó Gáll-Pelcz, Danuta Jazłowiecka, Jeppe Kofod, Thomas Mann, Alessia Maria Mosca, Norica Nicolai, Nils Torvalds

    Iesniegšanas datums

    12.11.2014