IETEIKUMS par projektu Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2005. gada 30. jūnija Konvenciju par tiesas izvēles līgumiem

14.11.2014 - (12052/2014 – C8-0222/2014 – 2014/0021(NLE)) - ***

Juridiskā komiteja
Referents: Pavel Svoboda

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2005. gada 30. jūnija Konvenciju par tiesas izvēles līgumiem

(12052/2014 – C8-0222/2014 – 2014/0021(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12052/2014),

–       ņemot vērā Hāgas 2005. gada 30. jūnija Konvenciju par tiesas izvēles līgumiem,

–       ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0222/2014),

–       ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0034/2014),

1.      sniedz piekrišanu konvencijas apstiprināšanai,

2.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

ĪSS PAMATOJUMS

Hāgas 2005. gada 30. jūnija Konvencija par tiesas izvēles līgumiem ir konvencija, kas attiecas uz privāto starptautisko tiesību jautājumiem un ko izstrādājusi Hāgas Starptautisko privāttiesību konference.

Konvencija attiecas uz ekskluzīviem tiesas izvēles līgumiem, kas noslēgti civillietās un komerclietās. Tie ir līgumi, kuros divas puses vienojas, ka jebkurš to savstarpējs strīds par noteiktu jautājumu tiks izskatīts līgumā norādītās valsts tiesās.

Šajā ziņā konvencijas nolūks starptautiskā līmenī ir līdzīgs regulas „Brisele I” pārstrādātās redakcijas 25. panta nolūkam Eiropas Savienības līmenī. Konvencijā ir noteikumi, kas paredz konvencijas darbības jomu, definē tiesas izvēles līgumus, aptver jautājumus par jurisdikciju, atzīšanu un izpildi, kā arī reglamentē dažādus procesuālus jautājumus.

Referents uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāpiedalās šajā konvencijā — Savienība to parakstīja 2009. gadā. Pašlaik Meksika ir vienīgā valsts, kas konvenciju ir ratificējusi. Tomēr sarunas par ratificēšanu šobrīd notiek arī Amerikas Savienotajās Valstīs, un mums būtu jāmudina ASV ratificēt konvenciju.

Ja konvenciju ratificētu daudz valstu, starptautiskiem ekskluzīviem tiesas izvēles līgumiem tiktu nodrošināta lielāka juridiskā noteiktība, kas veicinātu tirdzniecību starp konvencijas dalībvalstīm. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāsniedz piekrišana šīs konvencijas apstiprināšanai.

Referents arī atzinīgi vērtē Padomes lēmuma projektu, kas paredz konvenciju nepiemērot patērētāju apdrošināšanas līgumiem, tādējādi novēršot situāciju, kurā patērētāji neapzināti piekristu līguma pantam par tiesas izvēli. Lēmuma projektam pievienotā deklarācija oficiāli noformē minēto atbrīvojumu no konvencijas, kā arī saglabā izvēles brīvību, lai slēgtu nozīmīgus komerciālās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumus. Deklarācijā par pārskatīšanu ir paredzēts minēto atkāpi vēlāk novērtēt atkārtoti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.11.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Marie-Christine Boutonnet, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Heidi Hautala, Virginie Rozière
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Helga Stevens