IETEIKUMS attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES)

14.11.2014 - (09412/2014 – C8-0042/2014 – 2013/0418(NLE)) - ***

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Pilar Ayuso

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES)

(09412/2014 – C8-0042/2014 – 2013/0418(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09412/2014),

–       ņemot vērā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

–       ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0042/2014),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu, 207. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–       ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu, 108. panta 7. punktu un 39. pantu,

–       ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A8-0036/2014),

1.      sniedz piekrišanu, kas vajadzīga, lai pievienotos konvencijai;

2.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) ir svarīgs starptautisks instruments, kura mērķis ir aizsargāt apdraudētās dzīvnieku un augu sugas, kontrolējot starptautisko tirdzniecību ar šo sugu īpatņiem. Konvencija stājās spēkā 1975. gadā, un pašlaik tai ir pievienojušās 178 līgumslēdzējas puses (tostarp visas ES dalībvalstis). Konvencija attiecas uz aptuveni 35 000 sugu, kas atkarībā no tām vajadzīgās aizsardzības pakāpes ir uzskaitītas trijos konvencijas pielikumos, un tā nodrošina, lai starptautiskā tirdzniecība ar šo sugu īpatņiem neapdraudētu attiecīgo sugu izdzīvošanu. Lai importētu, eksportētu, reeksportētu vai ievestu no jūras to sugu īpatņus, uz kurām attiecas konvencija, ir jāsaņem atļauja, izmantojot licencēšanas sistēmu.

Kopš 1984. gada 1. janvāra CITES noteikumi ir vienādi ieviesti visās ES dalībvalstīs, un pašlaik tos reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 338/97, kā arī vairākas Komisijas regulas (Komisijas Regula (EK) Nr. 865/2006, Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 792/2012 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 578/2013). CITES ir piemērojama ar vides aizsardzību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Pirmā no minētajām ir Savienības un tās dalībvalstu dalītās kompetences joma. Otrā ir Savienības ekskluzīvās kompetences joma.

Sākotnēji Konvencijas tekstā bija noteikts, ka CITES varēs pievienoties tikai valstis. Tādēļ līdz šim Eiropas Savienība ir bijusi CITES novērotāja statusā.

Ar CITES Gaborones grozījumu, kas tika pieņemts īpašā Līgumslēdzēju pušu konferencē 1983. gada 30. aprīlī Gaboronē (Botsvānā), ir mainīts Konvencijas XXI pants, nodrošinot, ka konvencijai turpmāk var pievienoties ne tikai valstis, bet arī suverēnu valstu izveidotas reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kurām to dalībvalstis ir uzticējušas pienākumu apspriest, slēgt un īstenot starptautiskus nolīgumus jautājumos, ko reglamentē šī konvencija.

Tā dēvētais CITES Gaborones grozījums stājās spēkā 2013. gada 29. novembrī, kad to bija ratificējušas divas trešdaļas no 80 valstīm, kuras grozījuma pieņemšanas laikā bija konvencijas līgumslēdzējas puses. Pateicoties tam, ka ir stājies spēkā minētais grozījums, Eiropas Savienība var kļūt par CITES līgumslēdzēju pusi. Sagaidāms, ka ES katru gadu maksās 2,5 % no CITES ieguldījumu fonda kopsummas (2015. gadā tie būtu aptuveni EUR 115 000), jo saskaņā ar iedibināto praksi katrai CITES līgumslēdzējai pusei savas iemaksas būtu jāsāk veikt uzreiz pēc pievienošanās konvencijai. Attiecīgi tiks samazināta ES dalībvalstu iemaksu daļa.

Šis Padomes lēmuma priekšlikums ir sagatavots, lai apstiprinātu Eiropas Savienības pievienošanos CITES un aicinātu Padomes priekšsēdētāju iecelt personu, kas ir tiesīga Eiropas Savienības vārdā iesniegt konvencijas XXI panta 1. punktā noteikto pievienošanās dokumentu un konvencijas XXI panta 3. punktā norādīto kompetences deklarāciju.

Eiropas Savienības pievienošanās CITES nodrošinās, ka ES ir pienācīgi pārstāvēta CITES sanāksmēs un var pilnībā iesaistīties konvencijas darbā saskaņā ar Līgumiem un iedibināto ārējās pārstāvības praksi. Savukārt Komisija varēs Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas un uzņemties iniciatīvu, rosinot 28 dalībvalstis ar dažādām nostājām panākt līdzsvarotu kompromisu. Kļūstot par CITES līgumslēdzēju pusi, Eiropas Savienība uzņemsies oficiālus pienākumus un būs atbildīga par konvencijas īstenošanu un izpildi citām līgumslēdzējām pusēm.

Jāpiezīmē, ka Eiropas Savienības pievienošanās CITES neskars tiesības un pienākumus, kas saskaņā ar konvenciju ir noteikti ES dalībvalstīm. Kā CITES līgumslēdzēja puse ES uzņemsies tiesības un pienākumus, kas ir ES kompetencē. Eiropas Savienība balsos par ikvienu jautājumu, uz kuru attiecas acquis vai kurš varētu ietekmēt acquis (piemēram, Regulu (EK) Nr. 338/97[1]) vai citus attiecīgos ES normatīvos aktus, un par pārējiem jautājumiem katra dalībvalsts arī turpmāk balsos pati. ES pievienošanās CITES nemainīs arī ES iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu. Jo īpaši par kopējo nostāju, kas jāieņem CITES Līgumslēdzēju pušu konferencē, Savienība un tās dalībvalstis arī turpmāk vienosies tieši tāpat, kā tas ir bijis līdz šim — atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar Līgumiem.

Referente uzskata — pirmkārt, Eiropas Savienības pievienošanās CITES nodrošinās Eiropas Savienībai skaidrāku juridisko statusu konvencijā attiecībā pret citām pusēm, kas CITES vēl nav pievienojušās. Šajā kontekstā tagadējais novērotāja statuss Līgumslēdzēju pušu konferences un tās daudzo svarīgo komiteju un darba grupu sanāksmēs ir patiešām negatīvs faktors.

Turklāt referente ir pārliecināta, ka Eiropas Savienības pievienošanās CITES ir loģisks un nepieciešams solis, kas ļaus Eiropas Savienībai pilnībā īstenot savus mērķus vides politikas jomā. Līdz ar pievienošanos konvencijai Komisija varēs Eiropas Savienības vārdā paust saskaņotu ES nostāju ar CITES saistītos jautājumos un kļūt par ietekmīgu sarunu dalībnieci Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmēs.

Referente arī vēlas uzsvērt, ka ES pievienošanās CITES faktiski nozīmē gan pašreizējās prakses īstenošanu, gan tās racionalizēšanu. Lai gan pašlaik Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmēs dalībvalstis balso katra atsevišķi, tās patiesībā vienmēr rīkojas saskaņā ar Padomes lēmumu par ES nostāju attiecīgajā Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmē. Kļūstot par līgumslēdzēju pusi, ES iegūs tiesības balsot Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmēs (ES balsojums būs līdzvērtīgs 28 balsīm), pamatojoties uz nostāju, par kuru — tāpat kā līdz šim — vispirms ir panākta vienošanās ar ES dalībvalstīm.

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, referente iesaka Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu, kas ir vajadzīga, lai Eiropas Savienība pievienotos Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.

• [1]  Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Giovanni La Via

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats:           Atzinums par juridisko pamatu Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) (COM(2013)0867 – C8-0042/2014 – 2013/0418(NLE))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskajai komitejai 2014. gada 18. septembrī nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 39. panta 2. punktu prasījāt izskatīt minētā Komisijas priekšlikuma juridiskā pamata atbilstību.

I. Pamatinformācija

Komisijas sākotnēji ierosinātais juridiskais pamats bija Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. pants — Savienības vides politikas juridiskais pamats — un LESD 207. pants par kopējo tirdzniecības politiku kopā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu — procesuālo juridisko pamatu starptautisku nolīgumu slēgšanai, saskaņā ar kuru ir vajadzīga Parlamenta piekrišana.

Piekrišanas pieprasījumā, ko Padome nosūtījusi Parlamentam, izņemtas atsauces uz LESD 207. pantu un divi priekšlikuma pielikuma teikumi par iekšējo tirgu un ES ekskluzīvo kompetenci saistībā ar muitas savienību un kopējo tirdzniecības politiku.

Vienīgais juridiskais pamats pašreizējai likumdošanas procedūrai, kuras mērķis ir pārstrādāt regulu, ar ko dalībvalstis īsteno Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām[1], lai regulu papildinātu ar noteikumiem par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ir LESD 192. pants.

Padomes lēmuma priekšlikums attiecas uz ES pievienošanos CITES, līdz ar to rodas jautājums, vai LESD 207. pants būtu jāietver juridiskajā pamatā.

II. Attiecīgie Līguma panti

Komisijas sākotnējā priekšlikumā kā juridiskais pamats bija ierosināti šādi LESD panti (papildināti ar izcēlumiem):

„192. pants

(bijušais EKL 175. pants)

1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas Savienībai, lai sasniegtu 191. pantā minētos mērķus.

(..)

207. pants

(bijušais EKL 133. pants)

1. Kopējas tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, uz liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu vienādošanu, tostarp to pasākumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā. Kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus.

2. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

(..)

218. pants

(bijušais EKL 300. pants)

(..)

6. Padome pieņem lēmumu par nolīguma slēgšanu pēc nolīguma sarunu vadītāja priekšlikuma.

Izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padome lēmumu par nolīgumu noslēgšanu pieņem:

a) ar Eiropas Parlamenta piekrišanu šādos gadījumos:

i) slēdzot asociācijas nolīgumus;

ii) slēdzot nolīgumu par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

iii) slēdzot nolīgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, izvēršot sadarbību;

iv) slēdzot nolīgumus, kas nopietni ietekmē Savienības budžetu;

v) slēdzot nolīgumus jomās, kurās vai nu piemēro parasto likumdošanas procedūru, vai arī īpašu likumdošanas procedūru, kad ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.

Steidzamos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome vienojas par termiņu, kurā šī piekrišana jāsaņem;

(..)”

LESD 191. panta teksts ir šāds (izcēlumi pievienoti):

„191. pants

(bijušais EKL 174. pants)

1. Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:

— saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

— aizsargāt cilvēka veselību;

— apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

— sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.

(..)

4. Savienība un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei sadarbojas ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām. Savienības sadarbības pasākumi var būt nolīguma priekšmets Savienības un attiecīgo trešo personu nolīgumos.

Šā punkta iepriekšējā daļa neskar dalībvalstu kompetenci piedalīties sarunās starptautiskās organizācijās un slēgt starptautiskus nolīgumus.”

III. Judikatūra attiecībā uz juridisko pamatu

Ar Tiesas judikatūru ir iedibināts, ka „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz tiesību akta mērķi un saturu”[2]. Tāpēc nepareiza juridiskā pamata izvēles dēļ var tikt anulēts attiecīgais tiesību akts.

Šajā gadījumā ir jānosaka, vai:

1. priekšlikumam ir divi mērķi vai elementi un vai vienu no šiem mērķiem vai elementiem ir iespējams identificēt kā galveno vai noteicošo, bet otru — tikai kā otršķirīgu, vai

2. priekšlikums ir vienlaicīgi vērsts uz vairāku mērķu sasniegšanu, vai to veido vairāki savstarpēji saistīti elementi, no kuriem neviens nav otršķirīgs vai netiešs salīdzinājumā ar citu.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru pirmajā gadījumā tiesību aktam jāpamatojas tikai uz vienu juridisko pamatu, t. i., uz to, kurš nepieciešams galvenajam vai noteicošajam mērķim vai elementam, savukārt otrajā gadījumā tiesību akts pamatosies uz vairākiem atbilstošiem juridiskajiem pamatiem.[3]

Juridiskais dienests atsaucas uz spriedumu lietā C-94/03 Komisija/Padome, Krājums 2006, I-0001. lpp., kur uzdots tas pats jautājums, kas šajā Padomes lēmumā. Tiesa secināja:

„51. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un, kā tas skaidri izriet arī no Konvencijas preambulas astotā apsvēruma, saskaņā ar kuru Konvencijas pušu tirdzniecības politikai un vides politikai būtu vienai otru jāpapildina, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, ir jāsecina, ka gan Konvencijā noteiktie mērķi, gan tās saturs ietver divas nedalāmi saistītas sastāvdaļas, no kurām nevienu nevar uzskatīt par netiešu vai pakārtotu otrai un no kurām viena attiecas uz kopīgo tirdzniecības politiku un otra — uz cilvēku veselības un vides aizsardzību. Piemērojot šī sprieduma 36. punktā minēto judikatūru, lēmums, ar kuru šī konvencija ir apstiprināta Kopienas vārdā, tātad ir jābalsta attiecīgi uz diviem juridiskajiem pamatiem, kas šajā gadījumā ir EKL 133. pants un 175. panta 1. punkts, skatīti kopā ar EKL 300. panta atbilstošajām normām.

55. Visbeidzot, ir jāpiebilst, ka, balstot lēmumu par Konvencijas apstiprināšanu uz divkāršu juridisko pamatu — gan EKL 133. pantu, gan 175. pantu —, Kopiena sniedz norādes arī pārējām Konvencijas pusēm gan attiecībā uz Kopienu kompetences apjomu attiecībā uz šo konvenciju, kas, kā jau iepriekš norādīts, attiecas vienādi gan uz kopīgo tirdzniecības politiku, gan uz Kopienas vides politiku, gan uz Kopienas un dalībvalstu kompetences sadali, kas tāpat jāņem vērā nolīguma īstenošanas Kopienas līmenī posmā.

56. Ņemot vērā iepriekš minēto, Apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, jo tas ir pamatots tikai ar EKL 175. panta 1. punktu kopā ar EKL 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 3. punkta pirmo daļu.”

IV. Priekšlikuma mērķis un saturs

Saskaņā ar 4. apsvērumu priekšlikuma mērķis ir ļaut ES pievienoties CITES, lai ES varētu pilnībā iesaistīties CITES darbā un lai konvencijas īstenošana un ievērošana kļūtu juridiski saistoša ES un visām tās dalībvalstīm. Ar to ES uzņemtos oficiālus pienākumus un būtu atbildīga citu līgumslēdzēju pušu priekšā par konvencijas īstenošanu.

Turklāt 3. apsvērumā norādīts, ka CITES aptver vides aizsardzības un tirdzniecības jautājumus un ka starptautisku nolīgumu apspriešana, noslēgšana un īstenošana šajās jomās ir ES kompetencē.

Priekšlikuma pielikumā ir šāda ES deklarācija (izcēlumi pievienoti):

„EIROPAS SAVIENĪBAS DEKLARĀCIJA SASKAŅĀ AR KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU AR APDRAUDĒTAJĀM SAVVAĻAS DZĪVNIEKU UN AUGU SUGĀM XXI PANTU (3. PUNKTU)

„Eiropas Savienība paziņo, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 191. pantu tā ir tiesīga slēgt starptautiskus nolīgumus un veikt no tiem izrietošos pienākumus, kas palīdz sasniegt šādus mērķus:

– saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

– aizsargāt cilvēku veselību;

– apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

– sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Turklāt Eiropas Savienība pieņem pasākumus Eiropas Savienības līmenī tās iekšējā tirgus pareizas darbības nodrošināšanai.

Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē ir pasākumi saistībā ar tās dalībvalstu muitas savienību un tās kopējo tirdzniecības politiku.

Eiropas Savienība deklarē, ka tā jau ir pieņēmusi tās dalībvalstīm saistošus tiesību aktus par šīs Konvencijas reglamentētajiem jautājumiem, proti (bet ne tikai), Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, un Komisijas 2006. gada 4. maija Īstenošanas Regulu (EK) Nr. 865/2006.

Turklāt Eiropas Savienība ir atbildīga par to pienākumu izpildi, kas izriet no Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar savvaļas dzīvnieku un augu sugām un uz ko attiecas Savienības tiesību akti.

Savienības kompetences īstenošana ir joma, kurai raksturīga nepārtraukta attīstība.””

Abas pasvītrotās rindkopas tekstā, ko Padome nosūtīja Parlamentam piekrišanas pieprasījumā, ir svītrotas.

CITES preambulā ir šāds 4. apsvērums:

„ATZĪSTOT, turklāt, ka starptautiska sadarbība ir ļoti svarīga konkrētu savvaļas faunas un floras sugu aizsardzībai no pārmērīgas izmantošanas starptautiskajā tirdzniecībā;”

V. Atbilstoša juridiskā pamata noteikšana

Tā kā priekšlikuma mērķis ir panākt, lai ES un visām tās dalībvalstīm būtu juridiski saistoša CITES īstenošana un ievērošana, nolūkā noteikt, vai priekšlikums ir vienlaicīgi vērsts uz abu mērķu — vides aizsardzības un tirdzniecības mērķu — sasniegšanu vai arī viens no tiem ir otršķirīgs, ir būtiski skatīt pašas konvencijas mērķi.

Vispirms jānorāda, ka regula, ar ko CITES īsteno dalībvalstīs, ir balstīta tikai uz juridisko pamatu vides jomā. No tā var secināt, ka vides aizsardzības mērķis būtu jāuzskata nevis par otršķirīgu attiecībā pret jebkādiem citiem iespējamiem mērķiem, bet gan par vismaz vienu no galvenajiem mērķiem.

Līdz ar to jājautā, vai tirdzniecības mērķis būtu uzskatāms par otršķirīgu attiecībā pret vides aizsardzības mērķi. No CITES preambulas 4. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir nodrošināt starptautisko sadarbību nolūkā aizsargāt sugas no pārmērīgas izmantošanas starptautiskajā tirdzniecībā. Saskaņā ar LESD 207. pantu kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus, kas saskaņā ar LESD 191. pantu, kurš minēts LESD 192. pantā, ietver tādu starptautiska mēroga pasākumu sekmēšanu, kas risina reģionālas un pasaules vides problēmas. Tāpēc priekšlikuma tirdzniecības aspektu nevar uzskatīt tikai par otršķirīgu attiecībā pret vides aizsardzības mērķi, turklāt jāņem vērā, ka ES ir ekskluzīva kompetence kopējās tirdzniecības politikas jomā.

Tātad priekšlikums ir vienlaicīgi vērsts uz abiem mērķiem — vides aizsardzību un godīgu starptautisko tirdzniecību. Šie divi mērķi ir savstarpēji saistīti, un neviens no tiem nav otršķirīgs vai netiešs salīdzinājumā ar otru. Tāpēc priekšlikuma juridiskajam pamatam jāietver arī LESD 207. pants, nevis tikai LESD 192. pants.

VI. Secinājums un ieteikums

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, priekšlikuma pareizais juridiskais pamats ir LESD 192., 207. un 218. pants.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2014. gada 13. oktobra sanāksmē. Šajā sanāksmē ar 15 balsīm „par”, 6 balsīm „pret” un nevienam neatturoties[4] tā attiecīgi nolēma ieteikt, ka priekšlikuma Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. un 207. pantam, kā arī 218. panta 6. punkta a) apakšpunktam.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

• [1]  Sk. Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (pārstrādāta redakcija) (P7_TA(2014)0397).
• [2]  Lieta C-45/86 Komisija/ Padome (Vispārējās tarifa preferences), Recueil 1987, 1439. lpp., 5. punkts; lieta
  C-440/05 Komisija/ Padome, Krājums 2007, I-9097. lpp.; lieta C-411/06 Komisija/ Parlaments un Padome, Krājums 2009, I-7585. lpp.
• [3]  Sk. iepriekšējo atsauci uz lietu C-411/06, 46.–47. punkts.
• [4]  Galīgajā balsošanā piedalījās Jean-Marie Cavada (priekšsēdētāja p. i., priekšsēdētāja vietnieks), Max Andersson, Marie-Christine Boutonnet, Daniel Buda, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux (priekšsēdētāja vietniece), Andrzej Duda, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Rosa Estaràs Ferragut, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Angelika Niebler, Julia Reda, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Viktor Uspaskich, Tadeusz Zwiefka.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.11.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	61 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Simona Bonafè, Lynn Boylan, Nessa Childers, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Ashley Fox, Elisabetta Gardini, Enrico Gasbarra, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Syed Kamall, Kateřina Konečná, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Teresa Rodriguez-Rubio, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Jadwiga Wiśniewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Renata Briano, Soledad Cabezón Ruiz, Ulrike Müller, József Nagy, Aldo Patriciello, Alojz Peterle, Christel Schaldemose, Bart Staes