ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai
5.12.2014 - (COM(2014)0542 – C8‑0128/2014 – 2014/0250(COD)) - ***I
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Sorin Moisă
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai
(COM(2014)0542 – C8‑0128/2014 – 2014/0250(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0542),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0128/2014),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada ....vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0053/2014),
1. pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Autonomās tirdzniecības preferences (ATP) Moldovas Republikai (turpmāk „Moldova”) sākotnēji ES ieviesa ar Padomes 2008. gada 21. janvāra Regulu (EK) Nr. 55/2008 (ATP regula). Šādu preferenču piešķiršana bija paredzēta Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānā 2005. gadam un bija atkarīga no tā, vai Moldova veica ievērojamus uzlabojumus savu preču kontroles un sertifikācijas sistēmā. Moldova izpildīja savas saistības, reformējot muitas tiesību aktus un apmierinoši ieviešot tos savā administratīvajā praksē līdz 2007. gadam.
Tā rezultātā ES Moldovai piešķīra ATP no 2008. gada janvāra uz laika periodu līdz 2015. gada 31. decembrim.
ATP aizstāja GSP+ preferences, kuras ES piešķīra Moldovai saskaņā ar ES VPS sistēmu. Salīdzinājumā ar GPS+ preferencēm ar ATP regulu tika likvidētas visas pārējās muitas nodevas Moldovas rūpniecības precēm un tika uzlabota Moldovas lauksaimniecības preču piekļuve ES tirgum. Tādējādi visām Moldovas izcelsmes precēm tika piešķirta brīva piekļuve ES tirgum, izņemot konkrētus lauksaimniecības produktus, kas bija iekļauti ATP regulas I pielikumā (galvenokārt liellopu gaļu un cūkgaļu, mājputnu gaļu, piena produktus, kukurūzu, miežus, cukuru).
Pēdējo gadu laikā ES un Moldova pastiprināja politiskās un ekonomiskās attiecības, jo īpaši, noslēdzot Asociācijas nolīgumu. Nolīgumā, kurš tika parakstīts 2014. gada 27. jūnijā, iekļauts tirdzniecības pīlārs, kura rezultātā starp pusēm tiks izveidota padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (DCFTA). DCFTA provizoriski piemēro kopš 2014. gada 1. septembra. Ar DCFTA Moldova vēl vairāk uzlabos piekļuvi ES tirgum, jo īpaši, tuvinoties ES attiecīgajiem tiesību aktiem un standartiem. Ir jāpiezīmē, ka ES ATP ir papildu un komplementārs instruments preču liberalizācijas režīmam ar DCFTA.
Tā kā ES un Moldovas ekonomiskās un politiskās attiecības ir pastiprinājušās, Krievija no 2014. gada 21. jūlija piemēroja politiski motivētu importa aizliegumu lauksaimniecības produktiem no Moldovas. Aizliegums ievērojami kaitē Moldovas ekonomikai. Lauksaimniecība veido 40 % no Moldovas ekonomikas. Jo īpaši izšķiroša nozīme ir dārzniecības nozarei, kas nodrošina darbavietas aptuveni 250 000 cilvēku (proti, apmēram 10 % no aktīvajiem iedzīvotājiem), kuri galvenokārt dzīvo lauku apvidos un apstrādā maza un vidēja izmēra individuālus zemes gabalus. Turklāt dārzkopības nozares eksporta līmenis pēdējos gados ir krities un vēl turpmākam ievērojamam kritumam būtu nesamērīgi nelabvēlīga ietekme ne vien uz tautsaimniecību, bet uz sabiedrību kopumā. Meklējot atbalstu un palīdzību šajā kritiskajā brīdī, Moldovas iestādes ir vērsušās pie ES, lūdzot steidzami sniegt atbalstu Krievijas importa aizlieguma ekonomiskās ietekmes mazināšanai, jo īpaši svarīgākajiem Moldovas augļu audzētāju produktiem –– āboliem, plūmēm un galda vīnogām.
Tādēļ Komisija solidāri ierosināja grozīt ATP regulu, ieviešot trīs jaunas beznodokļu tarifu likmes kvotas (TLK) svaigiem āboliem (40 000 tonnu apmērā), svaigām galda vīnogām un svaigām plūmēm (katrai kategorijai 10 000 tonnu apmērā) saskaņā ar ATP regulu, papildus TLK, kas ierosinātas atbilstīgi DCFTA. Ierosinātās preferences Moldovas tautsaimniecībai radītu noteiktus ieguvumus un tūlītēju atvieglojumu, neradot gandrīz nekādu ietekmi uz ES tirgu. TLK tika piemērotas no 2014. gada 1. augusta ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā šo triju produktu augsto sezonālo pieprasījumu, bet būs spēkā tikai līdz 2015. gada beigām, kad beigsies ATP režīma piemērošanas termiņš.
Šiem trijiem produktiem piemēroto beznodokļu tarifu likmes kvotām ir ļoti ierobežots apjoms, salīdzinājumā ar attiecīgo ES produkciju (0,4 % no āboliem, 0,7 % no plūmēm un 0,6 % no galda vīnogām). Pat ja tiek apsvērts ATP un DCFTA apvienotais efekts, šī procentuālā daļa būtu ļoti niecīga un attiektos uz citiem tirgus segmentiem, nekā lielākā daļa ES produkcijas.
Konkrētāk, ņemot vērā kultūras un ģeogrāfisko tuvumu, lauksaimniecības tirgu līdzības produktu audzēšanas nosacījumos un iepakošanā, kā arī pašreizējo tirgus situāciju, ir ļoti ticams, ka lielāko daļu no šo attiecīgo triju produktu papildu apjomiem, kuri ienāks ES, absorbēs Rumānijas tirgus. Piemēram, saskaņā ar Pasaules ābolu un bumbieru asociācijas (WAPA) prognozēm, šogad Rumānija saražos par 22 % mazāk ābolu saskaņā ar pēdējo piecu gadu lejupslīdes tendenci[1], kamēr ATP kvota veido tikai 8 % no Rumānijas produkcijas. Vienlaikus šajā laika periodā ābolu imports Rumānijā ir praktiski dubultojies (+93 %), bet eksports –– samazinājies (-7 %).
Saskaņā ar Komisijas datiem kopējais imports ES no Moldovas 2013. gadā bija 0,1 % no visa importa Eiropas Savienībā. Tā kā apmēram 90 % visa importa no Moldovas Republikas iekļūst ES bez nodokļa, svaigu ābolu, svaigu plūmju un svaigu galda vīnogu imports no Moldovas Republikas ar iekļuves cenu nesasniedza 0,01 % daļu no kopējā šo produktu importa Eiropas Savienībā no visas pasaules. Tādēļ attiecīgie tarifa ieņēmumu zaudējumi ES budžetu ietekmēs nenozīmīgā veidā.
Visbeidzot, priekšlikumā ir iekļauti arī grozījumi dažu preču (citādi speltas kvieši, parastie kvieši un kviešu un rudzu maisījums, un mieži) KN kodos, kas norādīti ATP regulas pielikumā, lai atspoguļotu grozījumus, kas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1001/2013 ieviesti Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā. Šis ir tikai tehniska rakstura pielāgojums.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, referents ierosina Eiropas Parlamentam apstiprināt Komisijas priekšlikumu bez grozījumiem.
- [1] http://www.wapa-association.org/docs/2014/European_apple_and_pear_crop_forecast_2014_-_Summary.pdf
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (3.12.2014)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai
(COM(2014)0542 – C8‑0128/2014 – 2014/0250(COD))
Atzinumu sagatavoja: Laurențiu Rebega
ĪSS PAMATOJUMS
Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 55/2008, kas ievieš trīs jaunas tarifu kvotas, atbrīvojot no nodevām svaigus ābolus, svaigas galda vīnogas un svaigas plūmes, ir atbalsta pasākums Moldovas Republikai grūtā sociālajā un finansiālajā situācijā.
Mēs atbalstām Komisijas priekšlikumu šādu apsvērumu dēļ:
• finanšu ietekme uz Savienības tirgu ir ļoti neliela, salīdzinot ar šā atbrīvojuma iespējamiem ieguvumiem tās finanšu atveseļošanai;
• tas atbalstīs faktisko reformu procesu Moldovas Republikā, kas cenšas aizvien vairāk pietuvoties Eiropas standartiem;
• tas uzlabo Savienības un Moldovas Republikas tirdzniecības attiecības.
Tiek atzinīgi novērtēts, ka kvantitatīvais apjoms precēm, uz kurām tiks attiecināts preferenciālais tirdzniecības režīms, neradīs papildu spiedienu uz līdzīgiem produktiem Savienības tirgū.
Piemēram, muitas iestādes dati par svaigām vīnogām norāda, ka tikai 575 tonnas (32 kravas automašīnas) tika eksportētas uz Rumāniju. Līdzīgi ir arī ar plūmēm un āboliem, no esošās preferenciālās kvotas tikai 650 tonnas plūmju (36 kravas automašīnas) un 59 tonnas ābolu (3 kravas automašīnas) tika eksportētas uz Rumāniju. Turklāt nav paredzams, ka šo kvotu kopējais izmantojums nākamajā periodā varētu pieaugt.
Jāņem vērā arī tas, ka tie ir svaigi augļi, kurus nevar pārvadāt lielos attālumos. Relatīvi tuvs attālums ļauj nodrošināt svaigu preču plūsmu tirgū īstermiņā un ļoti īsā termiņā. Moldovas preces nonāks kaimiņvalstīs, nevis lielākajos svaigu augļu ražotājvalstu tirgos, kurus tieši skāra Krievijas noteiktais embargo.
Mēs apzināmies Savienības augļu un dārzeņu ražotāju situāciju, taču, pieņemot šo grozījumu, kurš radīs minimālu ietekmi uz Savienības pašu resursiem, mēs pierādīsim, ka Savienība spēj pildīt savus solījumus Moldovas Republikai. Pat ja Savienības augļu un dārzeņu tirgus apstākļi ir mainījušies, Savienība palīdzēs Moldovas lauksaimniekiem.
Šīm izmaiņām būs arī sociāla ietekme, jo īpaši Moldovas ražotājiem, kuri audzē šos produktus mazās un vidējās ģimenes saimniecības un kuri kādu brīdi smagāk izjutīs valsts ekonomisko situāciju. Šie lauksaimnieki, pateicoties mūsu atbalstītajām izmaiņām, varēs saglabāt savas darbvietas un nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus lauksaimniecības nozarē nākamajam gadam.
Šā priekšlikuma, kas groza Regulu (EK) Nr. 55/2008, pieņemšana Savienības tirgū, ļaus nākotnē izveidot arī jaunas tirdzniecības iespējas ar Moldovas Republiku attiecībā uz citiem Kopienas produktiem.
******
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ierosināt Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot Komisijas priekšlikumu.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai |
||||
|
Atsauces |
COM(2014)0542 – C8-0128/2014 – 2014/0250(COD) |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 15.9.2014 |
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AGRI 15.9.2014 |
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Laurențiu Rebega 6.10.2014 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
3.12.2014 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
35 5 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marit Paulsen, Laurențiu Rebega, Jens Rohde, Bronis Ropė, Jordi Sebastià, Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Marco Zullo |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gianluca Buonanno, Norbert Lins, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik |
||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai |
||||
|
Atsauces |
COM(2014)0542 – C8-0128/2014 – 2014/0250(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
1.9.2014 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 15.9.2014 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AGRI 15.9.2014 |
|
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Sorin Moisă 24.9.2014 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
5.11.2014 |
3.12.2014 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
4.12.2014 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 4 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Maria Arena, Tiziana Beghin, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Yannick Jadot, Jude Kirton-Darling, Alexander Graf Lambsdorff, Gabrielius Landsbergis, Bernd Lange, Jörg Leichtfried, Marine Le Pen, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler, Jan Zahradil |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Fabio Massimo Castaldo, Dita Charanzová, Georgios Epitideios, Sander Loones, Fernando Ruas, József Szájer, Ramon Tremosa i Balcells, Marita Ulvskog, Jarosław Wałęsa |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Tunne Kelam, Judith Sargentini |
||||
|
Iesniegšanas datums |
5.12.2014 |
||||