IETEIKUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Savienības un Seišelu Republikas Nolīgumu par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri peld ar Seišelu karogu

8.12.2014 - (07911/2014 – C8-0008/2014 – 2014/0079(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Alain Cadec

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Savienības un Seišelu Republikas Nolīgumu par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri peld ar Seišelu karogu

(07911/2014 – C8-0008/2014 – 2014/0079(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (07911/2014),

–       ņemot vērā projektu Eiropas Savienības un Seišelu Republikas nolīgumam par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri peld ar Seišelu karogu (07953/2014),

–       ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 7. punktu (C8-0008/2014),

–       ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–       ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A8-0055/2014),

1.      sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Seišela Salu Republikas valdībai un parlamentam.

ĪSS PAMATOJUMS

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums (ZPN) reglamentē attiecības starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku zivsaimniecības jomā. Šis partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelām par ilgtspējīgu tunzivju zveju stājās spēkā 2003. gada 10. maijā, un kopš tā laika tā spēkā esamība ir atjaunota divas reizes. Šis ir vissvarīgākais nolīgums, ko Eiropas Savienība ir attiecinājusi uz Indijas okeānu, padarot Seišelas par pirmo partneri šajā apgabalā.

Šis 2014. gada 3. aprīlī parafētais nolīgums ir "piekļuves nolīgums" starp Seišelu Republiku un Eiropas Savienību. Tas attiecas uz zvejas kuģu, kuri peld ar Seišelu karogu, piekļuvi Majotas ūdeņiem un bioloģiskajiem resursiem.

Majotas teritorija 2014. gada 1. janvārī kļuva par Eiropas Savienības tālāko reģionu. Līdz ar to Majotas ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ) ir Savienības ūdeņu neatņemama sastāvdaļa. Tā kā resursu saglabāšana ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē (LESD 3. pants), Savienībai ir jāpārvalda zvejas resursi un jāīsteno sarunas par divpusējiem nolīgumiem attiecībā uz Majotu, un tie jāadministrē.

Tā kā Majota un Seišelas ģeogrāfiski atrodas tuvu, pirms Majotas statusa maiņas attiecības starp Eiropas Savienības, Seišelu un Majotas zvejas kuģiem reglamentēja privāta vienošanās. Šī privātā vienošanās ļāva kopumā aptuveni 30 kuģiem, no kuriem astoņi bija Seišelu salu kuģi, zvejot migrējošās sugas Majotas ūdeņos, ļaujot attīstīt Majotas zvejas nozari, jo kuģu īpašnieki par iespējām zvejot veica tiešus maksājumus Francijas dienestiem Majotā.

Sarunas par pašreizējo nolīgumu starp Seišelu Republiku un Eiropas Savienību (attiecībā uz Majotu) notika, lai ierobežots skaits kuģu, kas peld ar Seišelu salu karogu un tradicionāli zvejo Majotas ūdeņos, varētu turpināt veikt zvejas darbības Majotas EEZ, ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus.

Piekļuves nolīgums ir stratēģiski svarīgs, ņemot vērā tunzivīm raksturīgo migrāciju. Tas arī atbilst Seišelu Republikas prasībai nodrošināt savstarpējību nolīgumos par ilgtspējīgu zveju, proti, panākt vienošanos par to, ka Seišelu kuģu īpašnieki varētu zvejot Eiropas Savienības ūdeņos. Nolīgums ļaus saglabāt privileģētas attiecības, ko Eiropas Savienība uztur ar Seišelu Republiku.

Tas ir jāpieņem Padomei un Eiropas Parlamentam ir par to jāsniedz piekrišana saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 289. panta 2. punktā paredzēto īpašo likumdošanas procedūru – piekrišanu.

Nolīguma saturs

Šis "piekļuves nolīgums", kas ir pirmais savā nozarē, ir īpašs, jo ar to tiek piešķirta atļauja kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, zvejot Eiropas Savienības ūdeņos. Tas paredz piekļuvi teritorijai starp 24. un100. jūdzi astoņiem tunzivju zvejas kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem, un diviem apgādes kuģiem, kas peld ar Seišelu salu karogu, uz sešu gadu periodu, kuru var atjaunot. Teritorija, kas aizņem līdz 24 jūdzēm, tiek rezervēta Majotas vietējai zvejai.

Lai iegūtu zvejas atļauju, kuģu īpašnieki veic maksājumus tieši Eiropas Savienībai. Šos maksājumus Eiropas Savienības vārdā iekasē Francija un tie tiek pārdalīti Majotai, lai efektīvi apmierinātu salu zivsaimniecības jomas vajadzības attiecībā uz ostu infrastruktūru, izkraušanu, kontroli un produktu ieviešanu tirgū.

Tehniska informācija

•   Tāpat kā iepriekšējā privātās vienošanās nolīgums ļauj kuģiem, kas peld ar Seišelu karogu, zvejot tālu migrējošas sugas, ievērojot Indijas okeāna tunzivju komisijas paredzētos noteikumus.

•   Nolīgums nodrošina, ka tiek ievērotas Indijas okeāna tunzivju komisijas rezolūcijas par resursu labu apsaimniekošanu un saglabāšanu, jo īpaši ar zvejas piepūles pārvaldību. Nolīgums paredz, ka tiek ievēroti Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi, un tas nodrošina vairāk pārredzamības nekā iepriekšējā privātā vienošanās.

•   Seišelu kuģiem, kas zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, ir jāizkrauj loms Seišelu ostā Viktorijā, lai palīdzētu attīstīt Seišelu zvejas un pārstrādes nozares ekonomiku. Iepriekšējā vienošanās neparedzēja izkraušanas ostu.

•   Nolīgums paredz kompensācijas, ko sedz no kuģu īpašnieku maksājumiem. Tos aprēķina atbilstīgi nozvejotajam apjomam. Tie ir palielinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo vienošanos, saskaņā ar kuru tie sasniedza EUR 100 par nozvejas tonnu. Tagad tie sasniedz EUR 110 par nozvejas tonnu pirmajā gadā, EUR 115 — otrajā un trešajā gadā, EUR 120 — ceturtajā un piektajā gadā un EUR 125 — sestajā gadā.

•   Šis nolīgums ietver trīs būtiskas klauzulas:

- izbeigšanas klauzulu īpaši svarīgu apstākļu dēļ gadījumos, kad viena no pusēm neievēro paredzētās saistības;

- nolīguma apturēšanas klauzulu, ja tiek skaidri pārkāptas cilvēktiesības un demokrātijas, tiesiskas valsts un labas pārvaldības principi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ja netiek ievērotas Starptautiskās Darba organizācijas noteiktās pamattiesības darba jomā;

- vidusposma pārskatīšanas klauzulu, kas ļaus izvērtēt nolīguma efektivitāti trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā.

•   Lai kontrolētu šā nolīguma piemērošanu, ir izveidota apvienotā komiteja. Pusēm ir tiesības pašām noteikt, kas piedalās attiecīgajās sanāksmēs.

•   Tā kā ir runa par Eiropas Savienības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, šajā ziņā nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem no Savienības budžeta.

Referenta viedoklis

Referents vēlas sniegt pozitīvu atzinumu par šo nolīgumu, jo tas sniedz ieguvumus abām pusēm, labvēlīgi ietekmē Majotas un Seišelu ekonomikas attīstību un tajā tiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas un Indijas okeāna tunzivju komitejas paredzētie noteikumi resursu saglabāšanas jomā.

Neskatoties uz piekrišanas procedūru, kas neļauj Eiropas Parlamentam grozīt nolīguma saturu, referents tomēr vēlas norādīt uz dažiem būtiskiem aspektiem.

Attiecībā uz gadījumiem, kad vietējās zvejas un Seišelu kuģu veiktās zvejas mērķsugas atšķiras, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 5. panta 3. punktu, referents pauž nožēlu par to, ka šis nolīgums neparedz plašāku teritoriju, kas pārsniedz 24 jūras jūdžu platumu, Majotas vietējai zvejai.

Referents uzsver, ka Majotas zvejniekiem ir jāpiedalās saskaņā ar šo nolīgumu izveidotās apvienotās komitejas sanāksmēs un jābūt iesaistītiem visos šā nolīguma īstenošanas posmos. Šajā sakarībā referents prasa Francijas valdībai oficiāli uzņemties pienākumu taisnīgi pārdalīt maksājumus Majotai tā, lai Majotas zvejnieki no tiem varētu gūt maksimālu labumu.

Francijas valdībai arī ir jāizmanto Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļi, lai ieviestu atbilstīgu administratīvo sistēmu, nodrošinātu kontroles pasākumus un fizisko infrastruktūru, kā arī atbilstošas spējas, lai varētu apmierināt kopējās zivsaimniecības politikas prasības. Majotai jo īpaši ir ātri jāizveido izkraušanas osta, lai salās attīstītu zvejas un pārstrādes nozari.

Tādēļ referents cita starpā vēlas, lai atbilstīgi Padomes 2014. gada 10. marta lēmuma 3. panta 2. punktam[1] un iestāžu 2013. gada 2. decembra nolīguma 19. pantam[2] ne vien Komisijai, bet arī Eiropas Parlamentam tiktu nosūtīts detalizēts ziņojums par kuģu īpašnieku, kuriem atļauts zvejot, veiktajiem maksājumiem un to izmantojumu.

• [1]  COM(2014)0139
• [2]  OV C 373, 20.12.2013., 1.-11. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.12.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Izaskun Bilbao Barandica, José Blanco López, Ole Christensen, Ian Duncan, Sylvie Goddyn, Anja Hazekamp, Mike Hookem, Francisco José Millán Mon