ZIŅOJUMS par pilnvaru pārbaudi
27.1.2015 - (2014/2156(REG))
Juridiskā komiteja
Referents: Pavel Svoboda
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pilnvaru pārbaudi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1976. gada 20. septembra Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās[1],
– ņemot vērā 2005. gada 28. septembra Lēmumu, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu[2], un jo īpaši tā 2. panta 1. punktu un 3. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav[3],
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2005. gada 7. jūlija un 2009. gada 30. aprīļa spriedumus[4],
– ņemot vērā Reglamenta 3., 4. un 11. pantu un I pielikumu,
– ņemot vērā dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālos paziņojumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0013/2015),
A. tā kā 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. un 2. punktā ir skaidri norādīti amati, kas nav savienojami ar Eiropas Parlamenta deputāta statusu;
B. tā kā saskaņā ar Reglamenta 11. pantu un I pielikumu deputātiem ir sīki jādeklarē sava profesionālā darbība, kā arī jebkuri citi algoti pienākumi vai darbība;
C. tā kā visas dalībvalstis Eiropas Parlamentam ir paziņojušas ievēlēto deputātu kandidātu vārdus, bet daļa vēl nav nosūtījušas — vai ir nosūtījušas novēloti — iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā, kā prasīts Reglamenta 3. panta 4. punktā;
D. tā kā dažos gadījumos dalībvalstis iesniedza daļēju paziņojumu par ievēlētajiem deputātu kandidātiem un pārējo informāciju nosūtīja vēlāk;
E. tā kā dažās dalībvalstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem joprojām izskata iebildumus par dažu Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu un tā kā šo procedūru rezultātā attiecīgo deputātu ievēlēšana varētu tikt anulēta;
F. tā kā saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta 12. pantu Eiropas Parlamentam ir jāizšķir strīdi par deputāta mandāta derīgumu tikai tad, ja tie ir saistīti ar minētā akta noteikumu pārkāpumiem, un nav tie jāizskata gadījumos, kad pārkāpti aktā minētie dalībvalstu vēlēšanu noteikumi;
G. tā kā nolūkā pārbaudīt deputātu pilnvaras saskaņā ar 1976. gada Akta 12. pantu Parlamentam obligāti jāņem vērā vēlēšanu rezultāti, ko oficiāli izsludinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes; tā kā šis noteikums Parlamentam tomēr neliedz attiecīgā situācijā ziņot par iespējamiem gadījumiem, kad rezultātu pamatā esošie valsts vēlēšanu tiesību akti ir pretrunā ES tiesību aktiem;
H. tā kā dažu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas jau noteiktu laiku dzīvo citā valstī, viņu izcelsmes dalībvalsts var atņemt tiesības balsot (balsstiesību atņemšana); tā kā dažos gadījumos tas var nozīmēt arī kandidēšanas tiesību atņemšanu;
I. tā kā Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija ir ziņojusi, ka daļa citu dalībvalstu valstspiederīgo, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, pēdējās Eiropas vēlēšanās nevarēja izmantot savas tiesības balsot,
1. ņemot vērā iespējamos dalībvalstu kompetento iestāžu lēmumus par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, atzīst par derīgu to šā lēmuma pielikumā minēto Eiropas Parlamenta deputātu mandātu, par kuru ievēlēšanu ir paziņojušas dalībvalstu kompetentās iestādes un kuri ir snieguši rakstisku deklarāciju, kas izriet no 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. un 2. punkta un Reglamenta I pielikuma;
2. atkārtoti prasa dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai tās ne tikai nekavējoties paziņo Eiropas Parlamentam visu ievēlēto kandidātu vārdus, bet arī nosūta iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā;
3. aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties pabeigt iesniegto strīdu izskatīšanu un informēt Parlamentu par rezultātiem;
4. uzskata, ka balsstiesību atņemšana principā soda valstspiederīgos, kas izmantojuši tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā (LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunkts), liedz tiem dzīvesvietas dalībvalstī balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās (LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts) un ir pretrunā tiešu vispārēju vēlēšanu principam (LES 14. panta 3. punkts un 1976. gada Akta 1. panta 3. punkts); uzskata, ka balsstiesību atņemšanu nekādā gadījumā nedrīkst piemērot Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un aicina Komisiju panākt, ka neviena dalībvalsts šādu iespēju neparedz;
5. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek vienkāršotas reģistrācijas procedūras, kas saistītas ar citu dalībvalstu valstspiederīgo balsošanu un kandidēšanu Eiropas vēlēšanās, jo īpaši — likvidējot liekos administratīvos šķēršļus, lai LESD 20. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās tiesības būtu izmantojamas; pieprasa, lai Komisija panāk, ka dalībvalstu prakse atbilst ES tiesību aktiem;
6. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm un parlamentiem.
PIELIKUMS. To Eiropas Parlamenta deputātu saraksts, kuru mandāts ir atzīts par derīgu
(2014. gada 1. jūlijs)
Beļģija (21 deputāts)
ANNEMANS Gerolf
ARENA Maria
ARIMONT Pascal
BAYET Hugues
BELET Ivo
DE BACKER Philippe
DEMESMAEKER Mark
DEPREZ Gérard
IDE Louis
LAMBERTS Philippe
LOONES Sander*
MICHEL Louis
NEYTS-UYTTEBROECK Annemie**
RIES Frédérique
ROLIN Claude
STAES Bart
STEVENS Helga
TARABELLA Marc
THYSSEN Marianne***
VAN BREMPT Kathleen
VANDENKENDELAERE Tom****
VAN OVERTVELDT Johan*****
VERHOFSTADT Guy
(*) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 14. oktobri — dienu, kad
kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Sander LOONES aizstāj deputātu
Johan VAN OVERTVELDT.
(**) Annemie NEYTS-UYTTEBROECK mandāts beidzās 2015. gada 1. janvārī.
(***) Marianne THYSSEN mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.
(****) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 6. novembri — dienu, kad kompetentā valsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Tom VANDENKENDELAERE aizstāj deputāti Marianne THYSSEN.
(*****) Johan VAN OVERTVELDT mandāts beidzās 2014. gada 11. oktobrī.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Bulgārija (17 deputāti)
ALI Nedzhmi
BAREKOV Nikolay
DONCHEV Tomislav*
DZHAMBAZKI Angel
GABRIEL Mariya
HYUSMENOVA Filiz Hakaeva
IOTOVA Iliana Malinova
KOVATCHEV Andrey
KYUCHYUK Ilhan
MALINOV Svetoslav Hristov
MIHAYLOVA Iskra
NEKOV Momchil
NOVAKOV Andrey **
PAUNOVA Eva
PIRINSKI Georgi
RADEV Emil
STANISHEV Sergey
URUTCHEV Vladimir
(*) Tomislav DONCHEV mandāts beidzās 2014. gada 7. novembrī.
(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 24. novembri — dienu, kad kompetentā valsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Andrey NOVAKOV aizstāj deputātu Tomislav DONCHEV.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Čehija (21 deputāts)
Charanzová Dita
Dlabajová Martina
Ježek Petr
Keller Jan
Konečná Kateřina
Mach Petr
Maštálka Jiří
Niedermayer Ludek
Poc Pavel
Poche Miroslav
Polčák Stanislav
Pospíšil Jiří
Ransdorf Miloslav
Sehnalová Olga
Šojdrová Michaela
Štětina Jaromír
Svoboda Pavel
Telička Pavel
Tošenovský Evžen
Zahradil Jan
Zdechovský Tomáš
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Dānija (13 deputāti)
AUKEN Margrete
BENDTSEN Bendt
CHRISTENSEN Ole
DOHRMANN Jørn
KARI Rina Ronja
KARLSSON Rikke
KOFOD Jeppe
MESSERSCHMIDT Morten
PETERSEN Morten Helveg
ROHDE Jens
SCHALDEMOSE Christel
TØRNӔS Ulla
VISTISEN Anders Primdahl
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Vācija (96 deputāti)
ALBRECHT Jan Philipp
BALZ Burkhard
BÖGE Reimer
BROK Elmar
BUCHNER Klaus
BULLMANN Udo
BÜTIKOFER Reinhard
CASPARY Daniel
COLLIN-LANGEN Birgit
CRAMER Michael
DE MASI Fabio
DESS Albert
ECK Stefan
EHLER Christian
ERNST Cornelia
ERTUG Ismail
FERBER Markus
FLECKENSTEIN Knut
FLORENZ Karl-Heinz
GAHLER Michael
GEBHARDT Evelyne
GEIER Jens
GERICKE Arne
GIEGOLD Sven
GIESEKE Jens
GRÄSSLE Ingeborg
GROOTE Matthias
HÄNDEL Thomas
HARMS Rebecca
HÄUSLING Martin
HENKEL Hans-Olaf
HEUBUCH Maria
HOFFMANN Iris
HOHLMEIER Monika
JAHR Peter
KAMMEREVERT Petra
KAUFMANN Sylvia-Yvonne
KELLER Ska
KOCH Dieter-Lebrecht
KÖLMEL Bernd
KÖSTER Dietmar
KREHL Constanze Angela
KUHN Werner
LAMBSDORFF Alexander Graf
LANGE Bernd
LANGEN Werner
LEINEN Jo
LIESE Peter
LIETZ Arne
LINS Norbert
LOCHBIHLER Barbara
LÖSING Sabine
LUCKE Bernd
McALLISTER David
MANN Thomas
MEISSNER Gesine
MELIOR Susanne
MICHELS Martina
MÜLLER Ulrike
NEUSER Norbert
NIEBLER Angelika
NOICHL Maria
PIEPER Markus
PRETZELL Marcus
PREUSS Gabriele
QUISTHOUDT-ROWOHL Godelieve
REDA Julia
REINTKE Theresa
REUL Herbert
RODUST Ulrike
SCHOLZ Helmut
SCHULZ Martin
SCHULZE Sven
SCHUSTER Joachim
SCHWAB Andreas
SIMON Peter
SIPPEL Birgit
SOMMER Renate
SONNEBORN Martin
STARBATTY Joachim
STEINRUCK Jutta
von STORCH Beatrix
THEURER Michael
TREBESIUS Ulrike
TRÜPEL Helga
VERHEYEN Sabine
VOIGT Udo
VOSS Axel
WEBER Manfred
von WEIZSÄCKER Jakob
WERNER Martina
WESTPHAL Kerstin
WIELAND Rainer
WINKLER Hermann
ZELLER Joachim
ZIMMER Gabriele
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Igaunija (6 deputāti)
ANSIP Andrus*
KALLAS Kaja
KELAM Tunne
LAURISTIN Marju
PAET Urmas**
TARAND Indrek
TOOM Yana
(*) Andrus ANSIP mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.
(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 3. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Urmas PAET aizstāj deputātu Andrus ANSIP.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Īrija (11 deputāti)
BOYLAN Lynn
CARTY Matt
CHILDERS Nessa
CLUNE Deirdre
CROWLEY Brian
FLANAGAN Luke “Ming”
HARKIN Marian
HAYES Brian
KELLY Seán
McGUINNESS Mairead
NÍ RIADA Liadh
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Grieķija (21 deputāts)
ANDROULAKIS Nikos
CHRYSOGONOS Konstantinos
EPITIDEIOS Georgios
FOUNTOULIS Lampros
GLEZOS Emmanouil
GRAMMATIKAKIS Giorgos
KAILI Eva
KATROUGALOS Georgios
KEFALOGIANNIS Manolis
KUNEVA Kostadinka
KYRKOS Miltiadis
KYRTSOS Georgios
MARIAS Notis
PAPADAKIS Konstantinos
PAPADIMOULIS Dimitrios
SAKORAFA Sofia
SPYRAKI Maria
SYNADINOS Eleytherios
VOZEMBERG Elissavet
ZAGORAKIS Theodoros
ZARIANOPOULOS Sotirios
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Spānija (54 deputāti)
AGUILERA GARCÍA Clara Eugenia
ALBIOL GUZMÁN Marina
ARIAS CAÑETE Miguel*
AYALA SENDER Inés
AYUSO Pilar
BECERRA BASTERRECHEA Beatriz
BILBAO BARANDICA Izaskun
BLANCO LÓPEZ José
CABEZÓN RUIZ Soledad
CALVET CHAMBON Enrique**
COUSO PERMUY Javier***
del CASTILLO VERA Pilar
de GRANDES PASCUAL Luis
DÍAZ DE MERA GARCÍA
CONSUEGRA Agustín
ECHENIQUE ROBBA Pablo
ESTARÀS FERRAGUT Rosa
FERNÁNDEZ ÁLVAREZ Jonás
FISAS AYXELÀ Santiago
GAMBÚS Francesc
GARCÍA PÉREZ Iratxe
GARDIAZABAL RUBIAL Eider
GIRAUTA VIDAL Juan Carlos
GONZÁLEZ PEÑAS Tania****
GONZÁLEZ PONS Esteban
GUERRERO SALOM Enrique
GUTIÉRREZ PRIETO Sergio
HERRANZ GARCÍA Esther
IGLESIAS TURRIÓN Pablo
ITURGAIZ Carlos*****
JÁUREGUI ATONDO Ramón
JIMÉNEZ-BECERRIL BARRIO Teresa
JIMÉNEZ VILLAREJO Carlos******
JUARISTI ABAUNZ Iosu Mirena
LOPE FONTAGNÉ Verónica
LÓPEZ AGUILAR Juan Fernando
LÓPEZ BERMEJO Paloma
LÓPEZ FERNÁNDEZ Javier
LÓPEZ-ISTÚRIZ WHITE Antonio
MARAGALL Ernest
MATO ADROVER Gabriel
MAURA BARANDIARÁN Fernando
MEYER Willy*******
MILLÁN MON Francisco José
NART Javier
RODRIGUEZ-RUBIO VÁZQUEZ Maria Teresa
SÁNCHEZ CALDENTEY Lola
SEBASTIÀ TALAVERA Jordi
SENRA RODRÍGUEZ María Lidia
SOSA WAGNER Francisco********
TERRICABRAS Josep-Maria
TREMOSA i BALCELLS Ramon
URTASUN Ernest
VALCÁRCEL SISO Ramón Luis
VALENCIANO MARTÍNEZ-OROZCO Elena
VALLINA DE LA NOVAL Ángela Rosa
ZALBA BIDEGAIN Pablo
(*) Miguel ARIAS CAÑETE mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.
(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 20. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Enrique CALVET CHAMBON aizstāj deputātu Francisco SOSA WAGNER.
(***) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 15. jūliju — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Javier COUSO PERMUY aizstāj deputātu Willy MEYER.
(****) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 11. septembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Tania GONZÁLEZ PEÑAS aizstāj deputātu Carlos JIMÉNEZ VILLAREJO.
(*****) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 6. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Carlos ITURGAIZ aizstāj deputātu Miguel ARIAS CAÑETE.
(******) Carlos JIMÉNEZ VILLAREJO mandāts beidzās 2014. gada 1. augustā.
(*******) Willy MEYER mandāts beidzās 2014. gada 10. jūlijā.
(********) Francisco SOSA WAGNER mandāts beidzās 2014. gada 20. oktobrī.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Francija (74 deputāti)
ALIOT Louis
ALLIOT-MARIE Michèle
ANDRIEU Eric
ARNAUTU Marie-Christine
ARTHUIS Jean
BALAS Guillaume
BAY Nicolas
BERÈS Pervenche
BERGERON Joëlle
BILDE Dominique
BOUTONNET Marie-Christine
BOVÉ José
BRIOIS Steeve
CADEC Alain
CAVADA Jean-Marie
CHAUPRADE Aymeric
DANJEAN Arnaud
DANTIN Michel
DATI Rachida
DELAHAYE Angélique
DELLI Karima
DENANOT Jean-Paul
de SARNEZ Marielle
D'ORNANO Mireille
DURAND Pascal
FERRAND Edouard
GODDYN SYLVIE
GOLLNISCH Bruno
GOULARD Sylvie
GRIESBECK Nathalie
GROSSETÊTE Françoise
GUILLAUME Sylvie
HORTEFEUX Brice
JADOT Yannick
JALKH Jean-François
JOLY Eva
JOULAUD Marc
JUVIN Philippe
LAMASSOURE Alain
LAVRILLEUX Jérôme
LEBRETON Gilles
LE GRIP Constance
LE HYARIC Patrick
LE PEN Jean-Marie
LE PEN Marine
LOISEAU Philippe
MANSCOUR Louis-Joseph
MARTIN Dominique
MARTIN Edouard
MAUREL Emmanuel
MÉLENCHON Jean-Luc
MELIN Joelle
MONOT Bernard
MONTEL Sophie
MORANO Nadine
MORIN-CHARTIER Elisabeth
MUSELIER Renaud
OMARJEE Younous
PARGNEAUX Gilles
PEILLON Vincent
PHILIPPOT Florian
PONGA Maurice
PROUST Franck
REVAULT D'ALLONNES BONNEFOY Christine
RIQUET Dominique
RIVASI Michèle
ROCHEFORT Robert
ROZIÈRE Virginie
SAÏFI Tokia
SANDER Anne
SCHAFFHAUSER Jean-Luc
THOMAS Isabelle
TROSZCZYNSKI Mylène
VERGIAT Marie-Christine
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Itālija (73 deputāti)
ADINOLFI Isabella
AFFRONTE Marco
AGEA Laura
AIUTO Daniela
BEGHIN Tiziana
BENIFEI Brando Maria
BETTINI Goffredo Maria
BIZZOTTO Mara
BONAFÈ Simona
BORGHEZIO Mario
BORRELLI Davide
BRESSO Mercedes
BRIANO Renata
BUONANNO Gianluca
CAPUTO Nicola
CASTALDO Fabio Massimo
CESA Lorenzo
CHINNICI Caterina
CICU Salvatore
CIRIO Alberto
COFFERATI Sergio Gaetano
COMI Lara
CORRAO Ignazio
COSTA Silvia
COZZOLINO Andrea
D'AMATO Rosa
DANTI Nicola
DE CASTRO Paolo
DE MONTE Isabella
DORFMANN Herbert
EVI Eleonora
FERRARA Laura
FITTO Raffaele
FONTANA Lorenzo*
FORENZA Eleonora
GARDINI Elisabetta
GASBARRA Enrico
GENTILE Elena
GIUFFRIDA Michela
GUALTIERI Roberto
KYENGE Kashetu
LA VIA Giovanni
MALTESE Curzio
MARTUSCIELLO Fulvio
MATERA Barbara
MOI Giulia
MORETTI Alessandra
MORGANO Luigi
MOSCA Alessia Maria
MUSSOLINI Alessandra
PANZERI Pier Antonio
PAOLUCCI Massimo
PATRICIELLO Aldo
PEDICINI Piernicola
PICIERNO Giuseppina
PITTELLA Gianni
POGLIESE Salvatore Domenico
SALINI Massimiliano
SALVINI Matteo
SASSOLI David-Maria
SCHLEIN Elena Ethel
SERNAGIOTTO Remo
SORU Renato
SPINELLI Barbara
TAJANI Antonio
TAMBURRANO Dario
TOIA Patrizia
TOSI Flavio**
TOTI Giovanni
VALLI Marco
VIOTTI Daniele
ZANNI Marco
ZANONATO Flavio
ZULLO Marco
(*) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 11. jūliju — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Lorenzo FONTANA aizstāj deputātu Flavio TOSI.
(**) Flavio TOSI mandāts beidzās 2014. gada 9. jūlijā.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Kipra (6 deputāti)
CHRISTOFOROU Lefteris *
HADJIGEORGIOU Takis
MAVRIDES Costas
PAPADAKIS Demetris
STYLIANIDES Christos**
SYLIKIOTIS Neoklis
THEOCHAROUS Eleni
(*) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 3. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Lefteris CHRISTOFOROU aizstāj deputātu Christos STYLIANIDES.
(**) Christos STYLIANIDES mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Latvija (8 deputāti)
DOMBROVSKIS Valdis*
GRIGULE Iveta
KALNIETE Sandra
KARIŅŠ Krišjānis
MAMIKINS Andrejs
PABRIKS Artis
VAIDERE Inese**
ŽDANOKA Tatjana
ZĪLE Roberts
(*) Valda DOMBROVSKA mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.
(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 1. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Inese VAIDERE aizstāj deputātu Valdi DOMBROVSKI.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Lietuva (11 deputāti)
AUŠTREVIČIUS Petras
BALČYTIS Zigmantas
BLINKEVIČIŪTĖ Vilija
GUOGA Antanas
LANDSBERGIS Gabrielius
MAZURONIS Valentinas
PAKSAS Rolandas
ROPÉ Bronis
SAUDARGAS Algirdas
TOMAŠEVSKI Valdemar
USPASKICH Viktor
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Luksemburga (6 deputāti)
BACH Georges
DELVAUX-STEHRES Mady
ENGEL Frank
GOERENS Charles
REDING Viviane
TURMES Claude
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Horvātija (11 deputāti)
BORZAN Biljana
JAKOVČIĆ Ivan
MALETIĆ Ivana
PETIR Marijana
PICULA Tonino
PLENKOVIĆ Andrej
RADOŠ Jozo
ŠKRLEC Davor
STIER Davor Ivo
ŠUICA Dubravka
TOMAŠIĆ Ruža
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Ungārija (21 deputāts)
BALCZÓ Zoltán
BOCSKOR Andrea
DELI Andor
DEUTSCH Tamás
ERDŐS Norbert
GÁL Kinga
GÁLL-PELCZ Ildikó
GYÜRK András
HÖLVÉNYI György
JÁVOR Benedek
KÓSA Ádám
KOVÁCS Béla
MESZERICS Tamás
MOLNÁR Csaba
MORVAI Krisztina
NIEDERMÜLLER Péter
SCHÖPFLIN György
SZÁJER József
SZANYI Tibor Jenő
TŐKÉS László
UJHELYI István
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Malta (6 deputāti)
CASA David
COMODINI CACHIA Therese
DALLI Miriam
METSOLA Roberta
MIZZI Marlene
SANT Alfred
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Nīderlande (26 deputāti)
van BAALEN Johannes Cornelis
BELDER Bas
van de CAMP Wim
van DALEN Peter
EICKHOUT Bas
GERBRANDY Gerben-Jan
de GRAAFF Marcel
HAZEKAMP Antje Anna Helena
HUITEMA Jan
JANSEN Hans
de JONG Cornelis
JONGERIUS Agnes
de LANGE Esther
LENAERS Jeroen
MAEIJER Vicky
van MILTENBURG Matthijs
MINEUR Anne-Marie
van NIEUWENHUIZEN-WIJBENGA Cora
van NISTELROOIJ Lambert
PIRI Kati
SARGENTINI Judith
SCHAAKE Marietje
SCHREIJER-PIERIK Annie
STUGER Olaf
TANG Paul
in 't VELD Sophia
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Austrija (18 deputāti)
BECKER Heinz K.
FREUND Eugen
KADENBACH Karin
KAPPEL Barbara
KARAS Othmar
KÖSTINGER Elisabeth
LEICHTFRIED Jörg
LUNACEK Ulrike
MAYER Georg
MLINAR Angelika
OBERMAYR Franz
REGNER Evelyn
REIMON Michel
RÜBIG Paul
SCHMIDT Claudia
VANA Monika
VILIMSKY Harald
WEIDENHOLZER Josef
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Polija (51 deputāts)
BONI Michał
BUZEK Jerzy
CZARNECKI Ryszard
DUDA Andrzej Sebastian
FOTYGA Anna Elżbieta
GERINGER de OEDENBERG Lidia Joanna
GIEREK Adam
GOSIEWSKA Beata Barbara
GRÓBARCZYK Marek Józef
GRZYB Andrzej
HETMAN Krzysztof
HÜBNER Danuta Maria
IWASZKIEWICZ Robert Jarosław
JACKIEWICZ Dawid Bohdan
JAZŁOWIECKA Danuta
JUREK Marek
KALINOWSKI Jarosław
KARSKI Karol Adam
KORWIN-MIKKE Janusz Ryszard
KOZŁOWSKA-RAJEWICZ Agnieszka
KRASNODĘBSKI Zdzisław Marek
KUDRYCKA Barbara
KUŹMIUK Zbigniew Krzysztof
LEGUTKO Ryszard Antoni
LEWANDOWSKI Janusz
LIBERADZKI Bogusław
ŁUKACIJEWSKA Elżbieta Katarzyna
ŁYBACKA Krystyna
MARUSIK Michał
OLBRYCHT Jan
OŻÓG Stanisław
PIECHA Bolesław Grzegorz
PIOTROWSKI Mirosław
PITERA Julia
PLURA Marek Mirosław
PORĘBA Tomasz Piotr
ROSATI Dariusz
SARYUSZ-WOLSKI Jacek
SIEKIERSKI Czesław Adam
SZEJNFELD Adam
THUN UND HOHENSTEIN Róża Gräfin von
UJAZDOWSKI Kazimierz Michał
WAŁĘSA Jarosław Leszek
WENTA Bogdan Brunon
WIŚNIEWSKA Jadwiga
WOJCIECHOWSKI Janusz
ZDROJEWSKI Bogdan Andrzej
ZEMKE Janusz Władysław
ZŁOTOWSKI Kosma Tadeusz
ZWIEFKA Tadeusz
ŻÓŁTEK Stanisław Józef
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Portugāle (21 deputāts)
ASSIS Francisco
COELHO Carlos
FARIA José Inácio
FERNANDES José Manuel
FERREIRA Elisa
FERREIRA João
GOMES Ana
MARINHO E PINTO António
MATIAS Marisa
MELO Nuno
MONTEIRO DE AGUIAR Cláudia
RANGEL Paulo
RIBEIRO Sofia
RODRIGUES Liliana
RODRIGUES Maria João
RUAS Fernando
SERRÃO SANTOS Ricardo
SILVA PEREIRA Pedro
VIEGAS Miguel
ZORRINHO Carlos
ZUBER Inês Cristina
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Rumānija (32 deputāti)
BOŞTINARU Victor
BUDA Daniel
BUŞOI Cristian Silviu
CREŢU Corina*
CRISTEA Andi-Lucian
DĂNCILĂ Vasilica Viorica
DIACONU Mircea
DRĂGHICI Damian
FRUNZULICĂ Doru-Claudian
GRAPINI Maria
HELLVIG Eduard-Raul
IVAN Cătălin Sorin
MACOVEI Monica Luisa
MĂNESCU Ramona Nicole
MARINESCU Marian-Jean
MOISĂ Ionel-Sorin
MUREȘAN Siegfried Vasile
NEGRESCU Victor
NICA Dan
NICOLAI Norica
PAŞCU Ioan Mircea
PAVEL Emilian **
PREDA Cristian Dan
REBEGA Constantin-Laurențiu
SÂRBU Daciana Octavia
SÓGOR Csaba
STOLOJAN Theodor Dumitru
TĂNĂSESCU Claudiu Ciprian
TAPARDEL Ana-Claudia
UNGUREANU Traian
VĂLEAN Adina-Ioana
WEBER Renate
WINKLER Iuliu
(*) Corina CREȚU mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.
(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 1. novembri — dienu, kad kompetentā valsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Emilian PAVEL aizstāj deputāti Corina CREŢU.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Slovēnija (8 deputāti)
BOGOVIČ Franc
FAJON Tanja
PETERLE Alojz
ŠOLTES Igor
ŠULIN Patricija
TOMC Romana
VAJGL Ivo
ZVER Milan
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Slovākija (13 deputāti)
CSÁKY Pál
FLAŠIKOVÁ BEŇOVÁ Monika
KUKAN Eduard
MAŇKA Vladimír
MIKOLÁŠIK Miroslav
NAGY József
SMOLKOVÁ Monika
ŠKRIPEK Branislav
ŠTEFANEC Ivan
SULÍK Richard
ZÁBORSKÁ Anna
ZALA Boris
ŽITŇANSKÁ Jana
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Somija (13 deputāti)
HALLA-AHO Jussi
HAUTALA Heidi
JAAKONSAARI Liisa
JÄÄTTEENMÄKI Anneli
KUMPULA-NATRI Miapetra
KYLLÖNEN Merja
PIETIKÄINEN Sirpa
REHN Olli
SARVAMAA Petri
TERHO Sampo
TORVALDS Nils
VÄYRYNEN Paavo
VIRKKUNEN Henna
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Zviedrija (20 deputāti)
ADAKTUSSON Lars
ANDERSSON Max
BJÖRK Malin
CEBALLOS Bodil
CORAZZA BILDT Anna Maria
ENGSTRÖM Linnéa*
ERIKSSON Peter
FEDERLEY Fredrick
FJELLNER Christofer
GUTELAND Jytte
HEDH Anna
HÖKMARK Gunnar
LÖVIN Isabella**
LUDVIGSSON Olle
LUNDGREN Peter
NILSSON Jens
PAULSEN Marit
POST Soraya
ULVSKOG Marita
WIKSTRÖM Cecilia
WINBERG Kristina
(*) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 8. oktobri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Linnéa ENGSTRÖM aizstāj deputāti Isabella LÖVIN.
(**) Isabella LÖVIN mandāts beidzās 2014. gada 3. oktobrī.
PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS
(2014. gada 1. jūlijs)
Apvienotā Karaliste (73 deputāti)
AGNEW John Stuart
AKER Tim
ANDERSON Lucy
ANDERSON Martina
ARNOTT Jonathan
ASHWORTH Richard
ATKINSON Janice
BASHIR Amjad
BATTEN Gerard
BEARDER Catherine
BOURS Louise
BRADBOURN Philip*
BRANNEN Paul
CAMPBELL BANNERMAN David
CARVER Jim
COBURN David
COLLINS Jane
CORBETT Richard
DANCE Seb
(The Earl of) DARTMOUTH William
DEVA Nirj
DODDS Anneliese
DODDS Diane
DUNCAN Ian
ETHERIDGE Bill
EVANS Jill
FARAGE Nigel
FINCH Raymond
FORD Vicky
FOSTER Jacqueline
FOX Ashley
GILL Nathan
GILL Neena
GIRLING Julie
GRIFFIN Theresa
HANNAN Daniel
HELMER Roger
HONEYBALL Mary
HOOKEM Mike
HOWITT Richard
HUDGHTON Ian
JAMES Diane
KAMALL Syed
KARIM Sajjad
KHAN Afzal
KIRKHOPE Timothy
KIRTON-DARLING Jude
LAMBERT Jean
LEWER Andrew
McAVAN Linda
McCLARKIN Emma
McINTYRE Anthea
MARTIN David
MOODY Clare
MORAES Claude
NICHOLSON James
NUTTALL Paul
O'FLYNN Patrick
PARKER Margot
REID Julia
SCOTT CATO Molly
SEYMOUR Jill
SIMON Sion
SMITH Alyn
STIHLER Catherine
SWINBURNE Kay
TANNOCK Charles
TAYLOR Keith
VAN ORDEN Geoffrey
VAUGHAN Derek
WARD Julie
WILLMOTT Glenis
WOOLFE Steven
(*) Philip BRADBOURN mandāts beidzās 2014. gada 21. decembrī.
PASKAIDROJUMS
1. Vispārīga informācija
Saskaņā ar Reglamenta VI pielikuma XVI iedaļas 10. punktu par deputātu pilnvaru pārbaudi atbildīga ir Juridiskā komiteja. Šis ziņojums attiecas uz Eiropas Parlamenta 2014. gada 22.–25. maija tiešo vēlēšanu rezultātiem, un tā pamatā ir visu dalībvalstu oficiālie paziņojumi par galīgajiem vēlēšanu rezultātiem.
2. Pilnvaru pārbaudes tiesiskais regulējums
Jaunievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaru pārbaudi reglamentē 1976. gada 20. septembra Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (grozīts ar Padomes 2002. gada 25. jūnija un 23. septembra Lēmumu 2002/772/EK, Euratom), kā arī Parlamenta Reglamenta noteikumi.
Konkrētāk, saskaņā ar 1976. gada Akta 12. pantu deputātu pilnvaras pārbauda Eiropas Parlaments. Šajā nolūkā tas pieņem zināšanai dalībvalstu oficiāli izsludinātos rezultātus un izšķir visus strīdus, kas izriet no šā akta noteikumiem, bet ne tos, kuri izriet no aktā minētajiem dalībvalstu noteikumiem. Tiesa ir skaidri noteikusi, ka vārdkopa „pieņemt zināšanai” 1976. gada Akta kontekstā ir jāizprot kā norāde, ka Parlamentam nav nekādas rīcības brīvības šajā jomā[1].
Saskaņā ar minētā akta 5. pantu deputātu pilnvaru laiks sākas ar Parlamenta pirmās sēdes atklāšanu, kas notika 2014. gada 1. jūlijā (astotais sasaukums).
Saskaņā ar Reglamenta 3. panta 3. un 4. punktu un uz atbildīgās komitejas ziņojuma pamata Parlaments nekavējoties pārbauda pilnvaras un nosaka, vai katra jaunievēlētā deputāta mandāts ir derīgs, kā arī izskata iespējamos strīdus, kas var rasties saistībā ar 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem, izņemot tos strīdus, kuras rodas saistībā ar dalībvalstu vēlēšanu likumiem. Atbildīgās komitejas ziņojums ir balstīts uz katras dalībvalsts oficiālu paziņojumu par vēlēšanu rezultātiem, minot ievēlēto kandidātu vārdus, kā arī iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar Reglamenta 3. panta 2. punkta pirmo daļu, kamēr deputāta pilnvaras nav pārbaudītas vai kamēr nav pieņemts lēmums par strīdu un ar noteikumu, ka deputāts pirms tam ir parakstījis rakstisku deklarāciju par nesavienojamu amatu neieņemšanu (sk. turpmāk), viņš darbojas Parlamentā un tā struktūrvienībās un uz viņu attiecas visas ar šo darbību saistītās tiesības.
3. Konkrēti jautājumi
a) Deputātu deklarācijas
Deputāti tiek lūgti parakstīt rakstisku deklarāciju par to, ka neieņem nesavienojamus amatus, un par finansiālajām interesēm; ja tas nav izdarīts, deputāta mandātu nevar apstiprināt (Reglamenta 3. panta 4. punkta otrā daļa).
Konkrētāk, deputāti, par kuru ievēlēšanu ir paziņots Parlamentam, pirms darba sākšanas Parlamentā iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apliecina, ka neieņem nevienu amatu, kas 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu. Pēc vispārējām vēlēšanām šo deklarāciju iesniedz, ja vien iespējams, ne vēlāk kā sešas dienas pirms Parlamenta sasaukuma konstitutīvās sēdes (3. panta 2. punkts). Deputāti arī sagatavo rakstisku deklarāciju par savām finansiālajām interesēm, kurā pārredzamības nolūkā un saskaņā ar Reglamenta 9. pantu un I pielikumu atklāj informāciju par atalgojuma avotiem. Šīm deklarācijām jābūt uz divām atsevišķām veidlapām, kuras deputāti saņem pēc ievēlēšanas. Tikai deputāts personīgi atbild par deklarācijām, kas viņam jāsagatavo saskaņā ar savām zināšanām. Tāpēc deputātiem vajadzētu sniegt pēc iespējas precīzāku informāciju, jo īpaši par saviem ienākumiem, kas vienmēr būtu skaidri jānorāda.
Saskaņā ar līdz šim pieejamo informāciju visi deputāti ir parakstījuši deklarāciju par to, ka neieņem nesavienojamu amatu, un par finansiālajām interesēm.
b) Strīdi
Saskaņā ar 1976. gada Akta 12. pantu Parlaments izšķir visus strīdus, kas izriet no minētā akta noteikumiem, izņemot tādus strīdus, kas izriet no aktā minētajiem dalībvalstu noteikumiem.
Tiesa ir noteikusi, ka no 12. panta formulējuma skaidri izriet, ka šis pants Parlamentam nedod pilnvaras lemt par strīdiem, kas izriet no ES tiesībām kopumā. Saskaņā ar skaidro minētā panta formulējumu šis pants attiecas tikai uz „strīdiem, kas izriet no šā akta noteikumiem”[2]. Šādu strīdu piemēri varētu būt iebildumi par deputātu ievēlēšanu no saraksta, kurā pamīšus iekļauti sieviešu un vīriešu kārtas kandidāti, tādējādi, iespējams, pārkāpjot vispārēju tiešu vēlēšanu principu (minētā akta 1. panta 3. punkts), un iebildumi pret veidu, kā dalībvalsts noteikusi minimālo slieksni vietu piešķiršanai, iespējams, pārkāpjot minētā akta 3. pantu.
Saskaņā ar līdz šim pieejamo informāciju izskatīšanai Eiropas Parlamentā nav iesniegts neviens strīds. Tomēr, ņemot vērā, ka tie var rasties arī vēlāk, Reglamenta 3. panta 4. punkta trešajā daļā ir noteikts: „Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par strīdiem saistībā ar kāda deputāta mandāta derīgumu.”
c) Balsstiesību atņemšana
Šķiet, dažu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas jau noteiktu laiku dzīvo citā valstī, var atņemt tiesības balsot izcelsmes dalībvalstī. Šāda situācija ir Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Īrijā, Kiprā un Maltā, lai gan atšķirīgā apmērā. Ja balsstiesības un tiesības kandidēt ir savstarpēji saistītas, var tikt atņemtas arī tās.
Tā sauktā balsstiesību atņemšana mūsdienu sabiedrībā, kurā saikni ar dzimteni ir viegli saglabāt pat lielā attālumā, nav īsti attaisnojama.
Svarīgākais, balsstiesību atņemšanu vismaz divu iemeslu dēļ nevar uzskatīt par saderīgu ar ES tiesību aktiem. Pirmkārt, tādējādi principā soda valstspiederīgos, kas izmantojuši tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, un liedz tiem dzīvesvietas dalībvalstī balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tas ir pretrunā LESD 20. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam. Otrkārt, pat ja tas — kā Dānijas, Kipras un Maltas gadījumā — attiecas tikai uz valstspiederīgajiem, kas dzīvo trešā valstī, tas nepārprotami ir pretrunā principam, ka Parlamentu ievēlē vispārējās vēlēšanās, kā noteikts LES 14. panta 3. punktā un 1976. gada Akta 1. panta 3. punktā.
Tāpēc referents uzskata, ka balsstiesību atņemšanu nekādā ziņā nedrīkst piemērot Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un aicina Komisiju pārliecināties, ka neviena dalībvalsts šādu iespēju neparedz[3].
d) Vēlēšanu tiesību izmantošana
Saskaņā ar LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu ES pilsoņiem ir tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem. Šīs tiesības ir precizētas Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvā 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (grozīta ar Padomes 2012. gada 20. decembra Direktīvu 2013/1/ES).
Dažās dalībvalstīs uz šo tiesību izmantošanu attiecas konkrētas formalitātes, kas dalību vēlēšanās var būtiski apgrūtināt vai pat padarīt neiespējamu. Piemēram, Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija ir ziņojusi, ka daudzi citu ES dalībvalstu valstspiederīgie, kas dzīvo minētajā valstī, ir pauduši sūdzības, ka nav varējuši balsot pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo nebija ievērojuši vajadzīgās formalitātes[4].
Ja tas ir smags ES pilsoņu tiesību ierobežojums, reģistrācijas formalitāšu sarežģītība vai pat atšķirības var ietekmēt arī tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Piemēram, Apvienotās Karalistes 2004. gada Noteikumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām (kas grozīti ar 2013. gada Noteikumiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanām (Grozījumi) un 2009. gada Noteikumiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanām (Grozījumi)) 1. pielikuma 9. punktā noteikts, ka kandidāts, kas ir atbilstīgs Savienības pilsonis, ir pareizi izvirzīts par neatkarīgu kandidātu vai reģistrētas partijas kandidātu tikai tad, ja ir izpildītas konkrētas reģistrācijas formalitātes. Šīs formalitātes nepiemēro Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī Īrijas, Maltas un Kipras pilsoņiem. Turklāt saskaņā ar minēto noteikumu 1. pielikuma 10. punktu persona nav pareizi izvirzīta par neatkarīgu kandidātu, ja vien tā vai tās vārdā izvirzīšanas dokumentācijas iesniegšanas vietā un laikā neiemaksā vēlēšanu pārraudzības ierēdnim GBP 5000.
Referents pieļauj, ka reģistrācijas formalitātes, kas saistītas ar citu ES dalībvalstu valstspiederīgo piedalīšanos Eiropas vēlēšanās Apvienotajā Karalistē un citās valstīs, kur radušās līdzīgas problēmas, varētu vienkāršot, lai LESD 20. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās tiesības varētu izmantot efektīvāk. Katrā ziņā Komisija ir aicināta pārliecināties, ka attiecīgā dalībvalstu prakse atbilst ES tiesību aktiem.
- [1] Sk. spriedumu lietā Le Pen/Parlaments, C-208/03, EU:C:2005:429, 50. punkts, kā arī spriedumu lietā Itālija un Donnici/Parlaments, C-393/07 un C-9/08, EU:C:2009:275, 55. punkts.
- [2] Sk. spriedumu lietās Itālija/Parlaments, C-393/07 un C-9/08, EU:C:2009:275, 54. punkts.
- [3] Eiropas Komisija šai problēmai jau ir pievērsusi uzmanību saistībā ar dalībvalstu vēlēšanām — sk. COM(2013) 269 final, COM(2013) 270 final, COM(2014) 33 un C(2014) 391 final.
- [4] Sk. http://www.electoralcommission.org.uk/__data/assets/pdf_file/0010/169867/EP-and-local-elections-report-May-2014.pdf. Saskaņā ar 2001. gada Noteikumiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanām (Atbilstīgo Savienības pilsoņu balsstiesības) (6. pants) citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē un vēlas tajā balsot Eiropas vēlēšanās, ir jāaizpilda īpaša deklarācija par to, ka viņi nebalsos savā izcelsmes dalībvalstī. Vēlēšanu zīmes izsniedz tikai tiem, kas šo deklarāciju ir aizpildījuši. Kaut gan minētie ES pilsoņi bija reģistrējusies vēlēšanām Apvienotajā Karalistē, viņi nebija aizpildījuši vajadzīgo deklarāciju un līdz ar to savā iecirknī nevarēja balsot. Acīmredzot viņi nebija nedz informēti, nedz kā citādi varējuši zināt par nepieciešamajām formalitātēm. Šīs problēmas skartu pilsoņu grupa iesniedza Eiropas Parlamentam lūgumrakstu, kas saskaņā ar Reglamenta 215. panta 6. punktu tika nosūtīts atbildīgajai komitejai (lūgumraksts Nr. 1440/2014 [Christian Heitsch]).
DALĪBVALSTU PAZIŅOJUMI
|
BE |
30.06.2014 |
|
|
BG |
06.06.2014 |
|
|
CZ |
25.06.2014 |
|
|
DK |
26.06.2014 |
|
|
DE |
24.06.2014 |
|
|
EE |
18.06.2014 |
|
|
IE |
03.06.2014 |
|
|
GR |
26.06.2014 |
|
|
ES |
24.06.2014 15.09.2014 |
|
|
FR |
12.06.2014 30.06.2014 |
|
|
IT |
18.06.2014 01.07.2014 14.07.2014 |
|
|
CY |
03.06.2014 |
|
|
LV |
03.06.2014 |
|
|
LT |
12.06.2014 |
|
|
LU |
14.06.2014 |
|
|
HU |
05.06.2014 |
|
|
MT |
28.06.2014 |
|
|
NL |
05.06.2014 18.06.2014 26.06.2014 |
|
|
AU |
18.06.2014 |
|
|
PL |
27.05.2014 |
|
|
PT |
12.06.2014 |
|
|
RO |
11.06.2014 |
|
|
SL |
20.06.2014 |
|
|
SK |
05.06.2014 24.06.2014 |
|
|
FI |
30.05.2014 25.06.2014 |
|
|
SV |
02.06.2014 |
|
|
UK |
30.05.2014 |
|
|
HR |
09.06.2014 |
|
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
20.1.2015 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
22 0 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Andrzej Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Luis de Grandes Pascual, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Angelika Niebler, Virginie Rozière, Viktor Uspaskich, Cecilia Wikström |
||||