ZIŅOJUMS par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā

2.2.2015 - (2014/2212(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Ildikó Gáll-Pelcz

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā

(2014/2212(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu” (COM(2014)0902),

–    ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu” (COM(2013)0800) un Komisijas 2013. gada 13. novembra ziņojumu „Vienots tirgus izaugsmei un nodarbinātībai: analīze par izdarīto un atlikušajiem šķēršļiem dalībvalstīs” (COM(2013)0785),

–    ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra ziņojumu „Stāvoklis vienotā tirgus integrācijā 2013. gadā — materiāls Gada izaugsmes pētījumam 2013. g.” (COM(2012)0752),

–    ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (COM(2012)0259),

–    ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–    ņemot vērā Komisijas 2014. gada 19. marta paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums” (COM(2014)0130),

–    ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu „2014. gada Eiropas pusgads: ieteikumi konkrētām valstīm — veidojam izaugsmi” (COM(2014)0400),

–    ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu „II vienotā tirgus akts — kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–    ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu: divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos — kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–    ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Eiropas Komisijas priekšsēdētājam „Jauna stratēģija vienotajam tirgum — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,

–    ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–    ņemot vērā IMCO komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Rādītāji vienotā tirgus darbības izvērtēšanai — Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra veidošana”,

–    ņemot vērā IMCO komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības ieguldījums izaugsmei”,

–    ņemot vērā 2014. gada jūlijā publicēto vienotā tirgus rezultātu apkopojumu tiešsaistē,

–    ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–    ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 20. un 21. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–    ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2014. gada 25. un 26. septembra sanāksmē notikušās debates par stratēģiju „Eiropa 2020” izaugsmei un nodarbinātībai,

–    ņemot vērā 2013. gada 7. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību[1], kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2013. gada 8. maijā,

–    ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros[2], kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2014. gada 28. maijā,

–    ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2014. gada prioritāšu īstenošana[3],

–    ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–    ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0018/2015),

A.  tā kā saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu tās termiņa vidusposmā vienotais tirgus un digitālais vienotais tirgus (DVT) būtu jāvērtē kā divi galvenie līdzekļi, ar ko var no jauna aktivizēt ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu radīšanu ES, vienlaikus nodrošinot, ka tas papildina tradicionālākus izaugsmes stimulus, tādus kā pētniecībai, attīstībai un inovācijai, mācībām un izglītībai paredzēto investīciju veicināšana, un īpašu uzmanību pievēršot MVU vajadzībām;

B.   tā kā vienotā tirgus stratēģija ir īstenojama ar holistisku pieeju, ņemot vērā gan iedzīvotājiem, gan patērētājiem, gan MVU svarīgus aspektus un uzsverot vienotā tirgus prioritātes visās politikas jomās, lai panāktu, ka tiek pilnībā izveidots funkcionējošs vienotais tirgus, kas darbojas kā ekonomikas atveseļošanās un ilgtspējīgas izaugsmes katalizators;

C.  tā kā Eiropas pusgadā kā dažādo ES politikas jomu horizontāla prioritāte ir jānodrošina vienotā tirgus stingrāka pārvaldība, saglabājot nepieciešamo līdzsvaru starp ekonomisko, sociālo un vides aspektu, un ir jāpanāk, ka kvalitatīvāk tiek transponēts, īstenots un pildīts vienotā tirgus regulējums, lai tas darbotos gan praktiski, gan ekonomiski, ievērojami samazinot pienākumu neizpildes procedūras ilgumu;

D.  tā kā ar vienotā tirgus pārvaldību Eiropas pusgadā un atbilstīgajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI) ir aizsākts ļoti konstruktīvs process virzībā uz konkurētspējīgāku Eiropu, kas rada kvalitatīvas darbvietas un ar taisnīgu izaugsmi vairāk piesaista investorus;

E.   tā kā vienotā tirgus veidošana oficiāli sākās pirms 20 gadiem, taču tas vēl nav pilnībā izveidots, galvenokārt tādēļ, ka dalībvalstis nav pilnībā transponējušas vai īstenojušas Savienības tiesību aktus;

F.   tā kā vienotā tirgus stratēģijai ir vajadzīga konsekventa un apņēmīga pieeja, un tā ir jāsaskaņo, pamatojoties uz holistisku pieeju un uz pragmatisku un vispusīgu plaša mēroga vienošanos, ko atbalsta visas dalībvalstis un ES iestādes; tā kā spēcīga vadība, saistības un koordinēšana, ko īsteno visas ES iestādes, sevišķi Komisijas un Padomes priekšsēdētāji, un precīzi noteikta dalībvalstu politiskā atbildība, sadarbība un solidaritāte vēl arvien ir vajadzīga, lai pilnībā īstenotu ar vienoto tirgu saistīto regulējumu un nodrošinātu tā izpildi, kā arī lai padarītu vienoto tirgu ticamāku un panāktu lielāku uzticēšanos gan pašam tirgum, gan tā pārvaldībai;

G.  tā kā ir daudz instrumentu, galvenokārt konkrētu rādītāju, ar ko Eiropas pusgadā izvērtēt vienotā tirgus ekonomisko darbību, tomēr šo instrumentu izmantošana līdz šim nav nepārprotami ietekmējusi politiku;

H.  tā kā būtu jādara viss iespējamais, lai ne vien garantētu, ka tiesību akti ir saprotami, vienkārši, iedarbīgi un izpildāmi, bet arī lai izveidotu prognozējamu un stabilu sistēmu, uz kuras pamata varētu izvērtēt, kā reāli darbojas tiesību akti vienotā tirgus jomā;

I.    tā kā ir vajadzīgs labi funkcionējošs un efektīvs vienotais tirgus, kura pamatā ir ļoti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, jo tas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju, piesaistītu investīcijas, veicinātu sociālo kohēziju un radītu darbvietas, tā stimulējot Eiropas ekonomikas atlabšanu; tā kā integrētāks vienotais tirgus, kurā ir godīgāka konkurence un kuram ir spēcīgāks rūpnieciskais pamats, ir viena no pašām svarīgākajām prioritātēm Komisijas 2015. gada darba programmā; tā kā dalībvalstīm un ES ir kopīgi jāizstrādā Eiropas rūpniecības politika, ņemot vērā šajā jomā pēdējos gados jau paveikto un pievēršoties stratēģiski nozīmīgām nozarēm, cita starpā arī tādēļ, lai sasniegtu darba programmā noteiktos mērķus; tā kā vienotais tirgus ir jāveido, arī pienācīgi ņemot vērā gan iedzīvotāju, gan patērētāju, gan uzņēmumu vajadzības un nodrošinot, ka ierosinātās politikas nostādnes var sniegt papildu ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām;

J.    tā kā vienotajam tirgum Eiropas pusgadā ir jāpievērš vairāk uzmanības, un tas ir jādara tādēļ, lai labāk izmantotu vienotā tirgus izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, lai vienotā tirgus ciešāku integrāciju padarītu par Eiropas rūpniecības stratēģijas svarīgāko elementu, lai labāk sniegtu informāciju par vienotā tirgus labvēlīgo ietekmi un lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā izmantot tā sniegtās priekšrocības;

K.  tā kā dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2014. gada beigām pilnībā izveidot iekšējo enerģijas tirgu un 2015. gadā integrēt tajā enerģētikas ziņā izolētās teritorijas (tā dēvētās „enerģijas salas”);

L.   tā kā pilnībā integrēts iekšējais enerģijas tirgus ir nepieciešams, lai Savienība sasniegtu vispārējos mērķus, ko noteikusi attiecībā uz drošu un ilgtspējīgu energoapgādi, un tas ir ļoti svarīgs Savienības globālajai konkurētspējai, ekonomikas izaugsmei un jaunu darbvietu radīšanai, kā atzīts II vienotā tirgus aktā un stratēģijā „Eiropa 2020”,

I. Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra veidošana

1.   atkārtoti aicina Komisiju uzlabot vienotā tirgus pārvaldību, šajā nolūkā izstrādājot analītisku instrumentu kopumu, kas Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra kontekstā ļautu precīzāk izvērtēt vienotā tirgus ekonomiskās un normatīvās darbības rezultātus; uzskata, ka šāds analītisks instruments varētu būt noderīgs, izstrādājot KVAI, gada izaugsmes pētījumu (GIP), Eiropadomes norādījumus dalībvalstīm, kā arī valstu rīcības plānus, kuru mērķis ir īstenot vienotā tirgus pamatnostādnes;

2.   uzsver nozīmi un pievienoto vērtību, kāda ir iepriekšējo gadu vienotā tirgus integrācijas ziņojumiem, kuri palīdzēja noteikt vispārējās prioritātes, ko Komisija izklāstījusi gada izaugsmes pētījumā, un sekmēja KVAI sagatavošanu saistībā ar Eiropas pusgadu; tāpēc pauž nožēlu, ka nav sagatavots vienotā tirgus integrācijas ziņojums par 2015. gadu;

3.   nožēlu par nesagatavoto vienotā tirgus integrācijas ziņojumu pauž arī tādēļ, ka tas netika iesniegts laikā, kad Parlaments un Komisija ir iesaistījušies īpašu rādītāju izstrādē, ar kuriem novērtēt iekšējā tirgus integrāciju un visas iespējamās priekšrocības, kādas sniegtu turpmāka mērķorientēta integrācija izaugsmei svarīgākajās jomās; tāpēc aicina strādāt vēl intensīvāk, lai nodrošinātu jau ieviesto noteikumu labāku īstenošanu un izpildi;

4.   aicina Komisiju precizēt 2015. gada izaugsmes pētījuma restrukturizāciju un paskaidrot, kāpēc tā nav publicējusi papildinošu pētījumu par vienotā tirgus integrācijas pašreizējo gaitu attiecībā uz nozīmīgākajām jomām, kurām ir vislielākais izaugsmes potenciāls; prasa Komisijai publicēt vismaz tos datus, kas apkopoti par vienoto tirgu, lai ar tiem papildinātu šī gada GIP;

5.   aicina Komisiju pēc iespējas drīz 2015. gadā iesniegt ziņojumu par vienotā tirgus integrācijas gaitu, lai šādā ziņojumā varētu nospraust vienotā tirgus pīlāra mērķus 2015. gada Eiropas pusgadā; tomēr uzsver, ka nākotnē būs jāpārskata ziņojuma sagatavošanas termiņš; uzskata, ka maksimālas ietekmes panākšanai, tostarp saistībā ar KVAI, šāds ziņojums ir jāpublicē kopā ar GIP;

6.   mudina Komisiju katru gadu iesniegt obligātu ziņojumu ar mērķi uzraudzīt vienotā tirgus darbību saistībā ar Eiropas pusgada norisi un sniegt analīzi par vienotā tirgus integrācijas gaitu nozīmīgākajās jomās, kurām ir vislielākais izaugsmes potenciāls; aicina Komisiju saistībā ar GIP noteikt politikas prioritātes, kas palīdzētu pilnībā izmantot vienotā tirgus izaugsmes potenciālu un likvidēt vēl palikušos šķēršļus, kuri kavē turpmāku integrāciju;

7.   atzīmē 2015. gada izaugsmes pētījumā pausto atbalstu integrētam vienotajam tirgum, kas patērētājiem piedāvā tādas pašas iespējas, kādas viņiem ir mītnes valsts tirgū, un uzsver, ka patērētājiem tiešsaistē nedrīkst būt mazāk tiesību kā viņiem tiek piedāvāts tradicionālajos tirgos;

8.   uzsver 2015. gada izaugsmes pētījumā konstatēto, proti, ka Eiropas konkurētspējas palielināšanas nolūkā ir jānovērš nepamatoti apgrūtinošais regulējums, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī jāuzlabo finansējuma pieejamība un jānodrošina kvalitatīvs ieguldījums pētniecībā un inovācijā;

9.   atzīmē iespējamos ieguvumus, kas izriet no GIP izklāstītās pārvaldes modernizācijas, un to, kā šāda modernizācija var palīdzēt novērst birokrātiju un regulatīvos šķēršļus, šādi palīdzot uzņēmumiem un iedzīvotājiem, jo Eiropā palielinātos konkurence, nodarbinātība un izaugsme;

10. prasa īstenot visaptverošu vienotā tirgus pārvaldības sistēmas reformu, nodrošinot stingrāku uzraudzību un novērtēšanu attiecībā uz to, lai regulējums būtu pareizi, laicīgi un efektīvi īstenots un piemērots; uzsver, ka vienotais tirgus ir jānosaka par Eiropas pusgada trešo pīlāru, tā nodrošinot, ka ir iekļautas skaidri noteiktas prioritātes, kuras attiecas uz reālo ekonomiku, un ka ES ir arī pilnībā ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;

11. aicina Komisiju pilnībā rēķināties ar izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai svarīgākajām jomām, kuras ir nozīmīgas 21. gadsimtam atbilstoša ES vienotā tirgus veidošanai, kuras Komisija jau ir noteikusi un kuras sīkāk analizētas 2014. gada pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”, un tās cita starpā ir: pakalpojumi, digitālais vienotais tirgus, sevišķi e-komercija, patērētāju aizsardzības acquis, publiskais iepirkums un koncesijas, kā arī brīva preču aprite; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, lai vienotais tirgus būtu pilnībā izveidots transporta un enerģētikas jomā;

12. uzskata, ka ir jādefinē integrēta vērtēšanas sistēma, kura apvieno dažādas metodes, kas ļauj skaitliski izvērtēt vienotā tirgus darbību (piemēram, salikti rādītāji, sistemātisks indikatoru kopums un nozaru instrumenti), un kurai ir jākļūst par Eiropas pusgada neatņemamu sastāvdaļu; uzsver — lai noteiktu vienotā tirgus integrācijas pakāpi un veicinātu tā ciešāku integrāciju galvenajās prioritārajās jomās, būtu jāapsver, kurš varētu būt pats svarīgākais vienotā tirgus integrācijas indikators un kāds būtu ar to saistītais mērķis;

13. aicina Komisiju ieviest metodoloģiju, kas būtu jāizmanto, nosakot kvantitatīvus mērķus attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu Eiropas līmenī; norāda, ka dažās dalībvalstīs ir gūta pozitīva pieredze, nosakot neto samazinājuma mērķus, lai panāktu, ka pazeminās ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas; prasa, lai šī metodoloģija tiktu izvērtēta, īstenojot Komisijas jauno iniciatīvu, kas vērsta uz administratīvā sloga samazināšanu;

14. norāda — vērtējot ekonomisko ietekmi uz vienoto tirgu, Eiropas pusgadā būtu aktīvāk jācenšas panākt, ka tiek izsmeļoši sniegta vajadzīgā informācija par izmantoto metodoloģiju un datiem, tā garantējot iegūto rezultātu ticamību un iespēju tos salīdzināt, ka ir identificēta saikne ar attiecīgajiem izpildes (ex post) novērtējumiem un ka ir norādīts, kuri novērtējumam vajadzīgie dati trūkst;

15. atkārtoti pieprasa ieviest procedūras, kas nodrošinātu pienācīgu Eiropas Parlamenta līdzdalību ekonomikas pārvaldības ciklā, nosakot kārtību, kādā Parlaments un Padome apstiprina citus stingrākai vienotā tirgus pārvaldībai nepieciešamus pasākumus, sevišķi pasākumus tajās jomās, kurās saskaņā ar LESD 294. pantā noteikto parasto likumdošanas procedūru jau ir pieņemts Savienības tiesiskais regulējums;

16. pauž nožēlu, ka KVAI nav pienācīgi saskaņoti ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; tādēļ prasa apņēmīgāk pārvaldīt un koordinēt valstu un ES politikas nostādnes un arī turpmāk īstenot konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai stiprinātu vienoto tirgu un izmantotu tā sniegtās iespējas veicināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un konkurētspēju un radīt vairāk darbvietu, jo īpaši jauniešiem;

17. uzskata, ka ir jāpanāk, lai dalībvalstu parlamenti uzņemtos nopietnāku atbildību par KVAI; mudina dalībvalstis nodrošināt Komisijai iespēju iepazīstināt dalībvalstu parlamentus ar KVAI, pirms vēl Padome tos ir pieņēmusi; turklāt aicina dalībvalstis parādīt nopietnāku apņemšanos īstenot tām adresētos ieteikumus un cītīgi transponēt ES mērķus, nosakot savus mērķus valsts līmenī; ņemot to vērā, uzskata, ka dalībvalstīm katru gadu būtu izsmeļoši jāziņo par to, kā ir īstenoti tām adresētie ieteikumi, kuri attiecas uz vienotā tirgus jomām; vēlreiz atgādina, ka ir prasījis, lai Komisija ziņotu Parlamenta atbildīgajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, cenšoties nodrošināt KVAI sekmīgu īstenošanu, un par to, cik lielu progresu līdz šim ir izdevies panākt; aicina dalībvalstis paskaidrot Parlamenta atbildīgajai komitejai, kāpēc netiek īstenoti KVAI;

18. atbalsta to, ka KVAI 2014. gadā kā svarīgākais elements ir akcentēta nepieciešamība likvidēt nepamatotus ierobežojumus un šķēršļus, kas kavē pieeju tādām pamatnozarēm kā mazumtirdzniecība, e-komercija un pakalpojumi uzņēmumiem; mudina attiecīgās dalībvalstis ļoti rūpīgi apsvērt šos ieteikumus un vispirms nevilcinoties novērst tieši šos šķēršļus, kuri kavē vienotā tirgus izaugsmi;

19. prasa, lai nākamajos KVAI, kas tiks sagatavoti Eiropas pusgada posmā, vēl spēcīgāk un vēl stingrāk nekā līdz šim būtu akcentēti vienotā tirgus integrācijas ziņojuma secinājumi;

20. pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav noteikusi vienotā tirgus veicināšanu par vienu no prioritātēm saistībā ar Eiropas pusgadu; aicina Komisiju noteikt, ka vienotā tirgus un jo īpaši to pasākumu pārvaldība, kas vērsti uz nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju, ir būtisks visu secīgo Eiropas pusgada procesa posmu elements; atgādina Komisijai, ka īsts vienotais tirgus ievērojami sekmētu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu ES; prasa izmantot šīs jaunās sistēmas sniegto iespēju un pēc iespējas pamatīgāk izvērst izaugsmei svarīgākās jomas, kā arī I un II vienotā tirgus aktā iekļautos pasākumus, turklāt uzsver, ka ir jāņem vērā jautājumi, kas ir aktuāli un svarīgi iedzīvotājiem;

21. uzsver, ka politikas nostādnes ES, dalībvalstīm, reģioniem, pašvaldībām, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām ir jāīsteno un jāizstrādā ar integrētu pieeju, lai sekmētu sociālās tirgus ekonomikas turpmāku attīstību; 

22. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka pilnībā tiek izmantoti ES fondi 2007.–2013. gadam; atzīmē, ka dalībvalstīm un reģioniem ir izdevība savas politikas nostādnes un ieguldījumu 2014.–2020. gadā pielāgot nozarēm, kurās ir lielāka izaugsme un tiek radīts vairāk darbvietu, jo īpaši jauniešiem (piemēram, tādām nozarēm kā digitālais vienotais tirgus, enerģētika, pakalpojumi un zaļā ekonomika), un ka tām ir arī izdevība reāli un kvalitatīvi ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai visiem iedzīvotājiem būtu pieejama tīkla infrastruktūra;

II. Neizmantotais vienotā tirgus potenciāls izaugsmei svarīgās jomās

23. atgādina, ka vienotais tirgus ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, un bez tā nevarēs sasniegt gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei paredzētās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; tomēr norāda, ka tā potenciāls daudzējādā ziņā joprojām netiek izmantots;

24.     atgādina, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir noteiktas trīs prioritātes:

– veidot ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un inovācija,

– veicināt resursu izmantošanas ziņā efektīvāku, videi saudzīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku,

– sekmēt ekonomiku, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kura nodrošina augstu sociālās un teritoriālās kohēzijas līmeni;

25. atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada GIP ietverto jauno pieeju, ar ko saskaņoti tiek veicināti ieguldījumi Eiropas Savienībā, lai palielinātu iekšējo pieprasījumu un sekmētu konkurētspējīgāku ekonomiku; ir pārliecināts — lai mērķi būtu pēc iespējas vērienīgāki, par prioritāriem ir jānosaka ieguldījumi, kas rosina veidot digitālo ekonomiku, un par prioritāti ir jākļūst arī konkurētspējīgāka iekšējā tirgus veidošanai sadarbībā ar dalībvalstīm;

26. ir ļoti nobažījies par privāto investīciju apjoma samazināšanos Eiropā un par privāto investoru neuzticēšanos, kas rada nevēlēšanos investēt līdzekļus, jo īpaši tādēļ, ka nav veiktas strukturālas reformas, trūkst uz izaugsmi orientētas ES stratēģijas, turklāt vienotajā tirgū vēl arvien nav likvidēti šķēršļi, kuri kavē izaugsmi tādās jomās kā e-komercija; aicina dalībvalstis aktīvi atbalstīt investīciju plānu un veikt iemaksas Eiropas Stratēģisko investīciju fondā, papildinot no ES budžeta un EIB piešķirtās summas, lai rosinātu privāto sektoru investēt un sniegtu tam nepieciešamos norādījumus;

27. aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionus un visas ieinteresētās personas galveno uzmanību pievērst reālajai ekonomikai, plānojot un izstrādājot investīciju politiku, kas savukārt piesaistīs privātās investīcijas; turklāt aicina ieguldīt līdzekļus apmācībā, kas palīdz gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem apgūt digitālajam laikmetam vajadzīgās prasmes, tostarp jaunākās tehnoloģijas enerģētikas nozarē, panākot sviras efektu, jo veidojas globāls digitālais tīkls, tiek atbalstīta izglītība un kvalitatīva pētniecība un inovācija un tiek panākts stabils vienotā tirgus veidošanas progress transporta nozarē, kas savukārt ļauj mums kļūt par pasaules lielvarām līdzvērtīgiem konkurentiem;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot MVU tiesisko regulējumu, ņemot vērā MVU spējas radīt darbvietas; prasa maksimāli izmantot programmā COSME piedāvātās iespējas, ne vien veicinot uzņēmējdarbību Eiropā, bet arī nodrošinot, ka MVU ir vieglāk pieejams gan finansējums, gan ES un pasaules tirgus;

29. uzsver, ka ieguldījums jāsasaista ar inovāciju un uzņēmējdarbību, maksimāli palielinot iespējas, ko rada digitālā ekonomika un digitālā sabiedrība, un attīstot gudru rūpniecības politiku Eiropā; norāda, ka šis ieguldījums būtu jāveic, jo īpaši ņemot vērā MVU, kuriem ieguldījuma līdzekļi ir visgrūtāk pieejami, un ar konkrētiem pasākumiem jāatbalsta jaundibinātie uzņēmumi, sociālā uzņēmējdarbība un inovācija kā nākotnes darbvietu avots jauniešiem;

30. uzsver, ka ar konkrētiem pasākumiem ir jāatjauno uzņēmējdarbības gars Eiropā, tā nodrošinot vieglāk pieejamus kredītus MVU, jo īpaši tiem MVU, kuri saistīti ar svarīgākajām jomām; tāpat pieprasa veicināt banku nodrošinātajam finansējumam alternatīvus finansēšanas veidus;

31. aicina dalībvalstis apņēmīgāk orientēt savu ekonomiku uz inovācijām un izaugsmi, jo tas palīdzēs mums sagatavoties nākotnes uzdevumiem un prasībām digitālajā laikmetā; norāda, ka tas arī padarīs mūsu uzņēmumus novatoriskākus un palielinās to reaģēšanas spēju pasaules tirgū, jo īpaši tad, ja pilnībā tiek iekļautas IKT;

Digitālais vienotais tirgus

32. uzskata, ka ir enerģiskāk jāveido digitālais vienotais tirgus, kā norādīts 2015. gada izaugsmes pētījumā, jo tam ir izšķiroša nozīme, lai sekmētu izaugsmi, radītu kvalitatīvas darbvietas, saglabātu Eiropas ekonomikas spēju konkurēt pasaules tirgū un sniegtu priekšrocības gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu Eiropas e-pārvaldības rīcības plānu 2016.–2020. gadam, kas nodrošinātu turpmāku atbalstu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai;

33. uzsver, ka bez investīcijām, cita starpā arī platjoslas tīklos, nevar sasniegt svarīgākos mērķus un īstenot galvenos uzdevumus tādā svarīgā jomā kā digitālais tirgus; iesaka būtisku topošā EUR 315 miljardu investīciju plāna daļu atvēlēt mērķtiecīgām un stratēģiskām investīcijām digitālajā nozarē; turklāt norāda, ka tādu elementu mijiedarbība kā plašs tīkla pārklājums un liels to iedzīvotāju un uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir IKT lietošanas prasmes, ir faktori, kas svarīgi īsta digitālā vienotā tirgus izveidošanai; aicina ES un dalībvalstis par prioritāti noteikt investīcijas digitālo tīklu infrastruktūrā, kā arī uzņēmumu un iedzīvotāju apmācībā par digitālo līdzekļu lietošanu;

34. uzskata, ka sadrumstalotība un juridiskās noteiktības trūkums ir galvenās problēmas šajā jomā un ka ir jānovērš arī spēkā esošā ES regulējuma nekonsekventa īstenošana dalībvalstīs;

35. norāda, ka pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū” sniegtā informācija liecina — pateicoties pilnībā izveidotam digitālajam vienotajam tirgum, laikposmā līdz 2020. gadam IKP varētu palielināties vēl par 0,4 % (EUR 520 miljardi 2014. gada cenās) un nodarbinātības līmenis varētu paaugstināties par aptuveni 0,1 %, kas nozīmē, ka līdz 2020. gadam būtu radīts vairāk nekā 223 000 jaunu darbvietu; uzskata, ka netraucētai e-komercijai, investīcijām platjoslas infrastruktūrā un jaunu tehnoloģiju (piemēram, 4G un 5G) izmantošanai ir izšķiroša nozīme, lai izstrādātu digitālus risinājumus, jo tiem ir vajadzīgs ātrs un efektīvs pieslēgums tīklam; uzskata — lai līdz 2015. gadam pilnībā izveidotu digitālo vienoto tirgu, ir būtiski svarīgi pieņemt gan vispārējo ES datu aizsardzības pamatsistēmu, gan direktīvu par tīklu un informācijas drošību; prasa ieguldīt līdzekļus, lai novērstu nevienlīdzīgo platjoslas un 4G tīklu pieejamību ES;

36. uzsver, ka pastāv saikne starp pārdošanas apjoma palielināšanos tiešsaistē un IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju, tādēļ mudina sekmīgāk nodrošināt patiesi pārrobežu e-komerciju un mākoņdatošanu; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi likvidēt sadrumstalotību, ko rada 28 digitālie tirgi, garantēt vispārēju tīkla pieejamību un nodrošināt, lai par DVT stūrakmeņiem kļūtu drošība tīklā un patērētāju uzticēšanās, jo bez tās tiešsaistes tirgus nevar pastāvēt;

37. uzsver, ka pētījuma „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū” dati liecina — panākot progresu e-pārvaldības jomā, varētu ietaupīt EUR 100 miljardus gadā; prasa, lai dalībvalstis mērķtiecīgāk un enerģiskāk modernizētu savu valsts pārvaldes sistēmu un tā nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi aizvien vairāk dokumentu var iesniegt elektroniski, izmantojot tiesības, ko tiem garantē vienotais tirgus, sevišķi pārrobežu mērogā;

38. uzsver, ka ir vajadzīgs tāds ES vienotā tirgus regulējums, kas spēj darboties digitālā laikmeta apstākļos, un tas nozīmē, ka ir jāievieš vienotā tirgus regulējums attiecībā uz tiešsaistes maksājumiem, ir jāizstrādā droši e-risinājumi visas Eiropas mērogā (piemēram, e-rēķini un elektroniskais paraksts), ir jāveic intelektuālā īpašuma tiesību reforma un attiecīgā gadījumā ir jāprecizē prasības PVN jomā, lai panāktu uzticēšanos e-komercijai, sniegtu Eiropas patērētājiem kvalitatīvāku informāciju par viņu tiesībām un garantētu, ka tiešsaistē ES patērētājiem ir pieejams tāds pats aizsardzības līmenis, kāds tiem parasti ir nodrošināts tradicionālajā tirgū;

39. uzsver, ka jaunākā ekonomikas pārvaldības regulējuma pārskatīšana ir lieliska izdevība rosināt dalībvalstis vēl enerģiskāk veidot digitālo vienoto tirgu, kas nozīmē ne vien izaugsmi un nodarbinātību, sevišķi MVU sektorā un jauniešu vidū, bet arī uz nākotni orientētu un mūsdienīgu Eiropas Savienību;

40. uzskata, ka dalībvalstīm ir enerģiskāk jācenšas modernizēt savu valsts pārvaldi, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairāk digitālo pakalpojumu, kas ir labāk pieejami, samazinot izmaksas un palielinot efektivitāti, sekmējot valsts pārvaldes iestāžu pārrobežu sadarbību un ieviešot attiecīgu sadarbspējas regulējumu;

41. uzsver, ka elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumi ir būtiski, lai palielinātu e-komercijas apjomu un uzlabotu tās kvalitāti, tā cenšoties panākt izaugsmi; tādēļ aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai līdz 2016. gada 1. jūlijam īstenotu regulu par elektronisko darījumu veikšanu iekšējā tirgū;

42. par absolūtu prioritāti uzskata nepieciešamību pilnveidot Savienībā digitālo līdzekļu lietošanas prasmes;

Brīva preču aprite

43. uzskata, ka vēl arvien nav izmantotas visas tās priekšrocības, ko efektivitātes, izaugsmes un darbvietu radīšanas ziņā iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošina preču, kapitāla un pakalpojumu brīva aprite un personu brīva pārvietošanās;

44. atkārtoti pauž atbalstu visaptverošiem tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kas palīdzētu radīt darbvietas Eiropas darba ņēmējiem un būtu šim mērķim atbilstoši, kas būtu izdevīgi tieši ES iedzīvotājiem un pavērtu jaunas iespējas ES uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un kas nodrošinātu, ka tiek ievēroti augstie ES sociālie, vides un patērētāju aizsardzības standarti, jo tie ir jaunu izaugsmes iespēju priekšnoteikums; pauž pārliecību, ka Parlamentam ir jāpiedalās sarunās par vienotā tirgus acquis un ka, lemjot par spēkā esošo tiesību aktu grozīšanu vai jaunu tiesību aktu pieņemšanu, ir pilnībā jārespektē Parlaments kā līdztiesīgs likumdevējs;

45. aicina dalībvalstis veidot spēcīgāku vērtības ķēdi pārrobežu ražošanā, jo tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kurš veicina konkurētspēju un izaugsmi, nodrošina darbvietu radīšanu un palīdz likvidēt tirdzniecības šķēršļus tajās nozarēs, kas ir salīdzinoši plašas, taču nepietiekamas integrācijas dēļ nespēj maksimāli izmantot vienotā tirgus piedāvātās priekšrocības;

46. prasa stingrāk uzraudzīt šķēršļus preču vienotajā tirgū;

Pakalpojumi

47. uzsver, ka stratēģijā „Eiropa 2020” būtu jāiekļauj konkrēti politikas pasākumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus to pakalpojumu nozarēs, kam piemērojama Pakalpojumu direktīva (piemēram, finanšu pakalpojumu jomā), un ka izteiktāk ir jāuzsver vienotā tirgus ciešāka integrācija;

48. uzsver, ka vēl nav izmantots iespaidīgais izaugsmes potenciāls pakalpojumu nozarē — saskaņā ar pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”, tas varētu nodrošināt ieguvumus, kuru vērtība būtu no EUR 337 miljardiem līdz EUR 637 miljardiem;

49. tā kā pakalpojumu nozarei ir viens no lielākajiem izaugsmes potenciāliem ES, ir enerģiskāk jāveic pasākumi, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju šajā nozarē, arī mazumtirdzniecībā, un jāvienkāršo tiesību akti, kas piemērojami uzņēmumiem, jo īpaši MVU; uzsver, cik liela nozīme ir tam, ka tiek garantēti visiem patērētājiem, ģimenēm un uzņēmumiem pieejami sabiedriskie pakalpojumi;

50. uzskata, ka būtu jāpanāk spēcīgāka patērētāju aizsardzība, jānodrošina lielāka izvēle un spēcīgāka konkurence finanšu pakalpojumu jomā, īpašu uzmanību pievēršot dažādu patērētāju, arī visneaizsargātāko patērētāju, atšķirīgajām vajadzībām; uzskata, ka būtu jāvairo patērētāju spēja orientēties finanšu pakalpojumu klāstā, ņemot vērā to, ka var rasties nopietnas neskaidrības par finanšu produktiem un ka tas var radīt problēmas individuāliem patērētājiem un vienotajam tirgum;

51. atkārtoti norāda, ka ir jāsāk rīkoties vēl enerģiskāk, lai apkarotu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu, un tādēļ prasa piešķirt lielāku nozīmi labai nodokļu pārvaldībai Eiropas Savienībā gan privātajā, gan valsts sektorā; uzsver, ka pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū” ir norādīts — veicot tādus pasākumus kā elektronisko rēķinu standartizēšana un pārrobežu nodokļu sistēmu saskaņošana, varētu ietaupīt EUR 9 miljardus gadā; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja paziņojumu par automātisku informācijas apmaiņu par dalībvalstu fiskālo lēmumu pieņemšanu; uzsver nepieciešamību pastiprināt un uzlabot nodokļu sistēmu koordināciju, lai nepieļautu negodīgu konkurenci un tirgus izkropļojumus, kā arī nodrošinātu iespēju vienlīdzību vienotajā tirgū;

52. atzinīgi vērtē Komisijas konstatējumu 2015. gada GIP, proti, ka „ir svarīgi cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai nodrošinātu taisnīgumu un lai dalībvalstis varētu iekasēt nodokļu ieņēmumus, kas tām pienākas”;

53. joprojām ir pārliecināts — lai stimulētu inovāciju, būtu jāpalielina kopējais pētniecībai un izstrādei paredzēto investīciju apjoms un šo investīciju kvalitāte, un norāda, ka dalībvalstu ieguldījumu apjoms ir atšķirīgs; atgādina Komisijai, ka ir jāizveido reāls vienotais tirgus zināšanu, pētniecības un inovācijas jomā un ka šāds tirgus ir vajadzīgs, lai pilnībā izveidotu Eiropas pētniecības telpu; uzsver, ka pašlaik 85 % no līdzekļiem, kas paredzēti inovācijai, tiek izmantoti tikai un vienīgi valsts līmenī, bez pārrobežu sadarbības, un tas neļauj pilnībā izmantot Eiropas mēroga pievienoto vērtību;

Publiskais iepirkums un koncesijas

54. atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā ir pieņemtas direktīvas par publiskā iepirkuma procedūrām un par koncesijas līgumu piešķiršanu, kas ir ļāvušas modernizēt publisko iepirkumu ES, veicinot publiskā iepirkuma līgumu ilgtspēju; uzsver pievienoto vērtību, ko nodrošina direktīva par koncesijas līgumu piešķiršanu, kura jo īpaši veicina publiskā iepirkuma procedūru ātrāku norisi un padara tās pārredzamās, un piedāvā vairāk iespēju MVU, tā palīdzot pārvarēt ar minēto līgumu interpretāciju saistītās problēmas, garantēt juridisko noteiktību, elastīgumu un pārredzamību, kā arī veicināt ekonomikas infrastruktūras un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu attīstību;

55. norāda, ka pilnībā un nevilcinoties ir jāpiemēro ES tiesību akti par publisko iepirkumu un koncesijām, lai uzlabotu investīciju un publisko izdevumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību;

56. uzsver, ka tiesību akti par publisko iepirkumu un koncesijām ir pareizi un savlaicīgi jātransponē; uzsver publiskā iepirkuma nozīmi un inovācijas partnerību vērtību, jo tie ir galvenie gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes veicinātāji, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir jāpalīdz ar konkrētiem pasākumiem, kas veicina konkurētspēju un inovāciju;

Patērētāju aizsardzības acquis

57. pauž nožēlu, ka ES tiesību akti par patērētāju aizsardzību dalībvalstīs tiek ieviesti nevienmērīgi, tādēļ atšķiras gan patērētāju aizsardzības līmenis, gan tas, cik bargi un laicīgi tiek īstenoti piespiedu izpildes pasākumi; uzskata, ka līdz ar to nav iespējams panākt konsekvenci un pilnībā saskaņot tiesību aktu noteikumus vienās un tajās pašās nozarēs vai starp dažādiem tirdzniecības kanāliem;

58. aicina Komisiju panākt, ka nevilcinoties tiek īstenoti un pildīti tādi tiesību akti kā direktīva par patērētāju tiesībām un regulējums par strīdu alternatīvu izšķiršanu un strīdu izšķiršanu tiešsaistē, un vienlaikus nodrošināt administratīvā sloga samazināšanos; prasa, lai digitālajā laikmetā pārrobežu tirdzniecībā patērētājiem būtu nodrošināta pienācīga aizsardzība tāpat kā tradicionālajā tirgū un lai būtu nodrošināta spēcīgāka datu aizsardzība, jo tas palīdzētu patērētājiem vairāk uzticēties pirkumiem tiešsaistē; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai būtu ievērotas patērētāju tiesības tiešsaistē, un ka ir vajadzīgi izmaksu ziņā pieejami un efektīvi iespējamo strīdu izšķiršanas mehānismi;

59. prasa veikt pasākumus, kas rosinātu ilgtspējīgu patēriņu, sevišķi attiecībā uz preču lietderīgās izmantošanas laiku, un kas palīdzētu apkarot darbības, kuru nolūks ir tīši saīsināt šo lietderīgās izmantošanas laiku; šajā sakarībā vēlas, lai Komisija izstrādātu saskaņotu rīcības plānu;

60. uzsver, ka direktīva par patērētāju tiesībām bija svarīgs solis ceļā uz to, lai nodrošinātu patērētājiem un uzņēmumiem lielāku juridisko noteiktību tiešsaistes darījumos, un ka tagad tā ir galvenais patērētāju tiesību aizsardzības instruments tiešsaistes pakalpojumu jomā;

61. norāda, ka vēl vairāk ieguvumu var nodrošināt, uzlabojot vienotā tirgus darbību, piemēram, ieviešot mehānismu patērētāju strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kas, iespējams, ļautu ietaupīt aptuveni EUR 22 miljardus;

Enerģētika

62. aicina Komisiju nodrošināt funkcionējošu iekšējo tirgu enerģētikas nozarē, kurš ir pieejams bez diskriminācijas un kurā ir garantēts augsts patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī atbilstoša starpsavienojumu jauda un sistēmu atbilstība;

63. atkārtoti norāda, ka ir jāpanāk drošāka Eiropas energoapgāde, dažādojot energoavotus un enerģijas piegādes ceļus, un uzsver, ka vispirms ir pilnībā jāizveido iekšējais enerģijas tirgus un jāiekļauj tajā enerģētikas ziņā izolētās Savienības teritorijas jeb tā dēvētās „enerģijas salas”;

64. uzskata, ka dalībvalstīm steidzami ir jāsasniedz vismaz 10 % mērķis attiecībā uz elektroenerģijas starpsavienojumu jaudu (ideālā gadījumā sasniedzot 30 % līmeni), jo tas ir vajadzīgs, lai ātrāk varētu pabeigt iekšējā tirgus veidošanu, integrēt atjaunojamos energoresursus un garantēt drošu energoapgādi;

65. uzskata, ka gāzes un elektrības tirgu liberalizācijai ir būtiska nozīme, lai sniegtu vairāk iespēju patērētājiem, un aicina Komisiju savu ES iekšējā enerģijas tirgus politiku īstenot, galveno uzmanību pievēršot patērētājiem;

III. Vienotā tirgus integrācijas un pārvaldības instrumentu vērtēšanas mehānismi

66. atzīst, ka vienotā tirgus rezultātu apkopojums ir viena no labākajām uzraudzības un vērtēšanas metodēm, ko var izmantot, lai noteiktu, kā dalībvalstis pilda ar vienoto tirgu saistītos pienākumus, jo tas var rosināt dalībvalstis uzlabot savu sniegumu, sekojot veiksmīgāko dalībvalstu piemēram; tomēr uzsver, ka šajā rezultātu apkopojumā nav nodrošināti kvalitātes novērtējuma instrumenti; uzsver, ka ir būtiski uzlabot dialogu ar un starp dalībvalstīm, lai noteiktu, ar kādām grūtībām tām nākas saskarties, īstenojot vienotā tirgus tiesību aktus, un lai šīs problēmas risinātu; šajā sakarībā aicina Komisiju, saņemot attiecīgu lūgumu, labāk palīdzēt dalībvalstīm īstenot sarežģītos vienotā tirgus tiesību aktus;

67. uzskata, ka attiecībā uz vienotā tirgus normatīvo darbību varētu izstrādāt saliktu indikatoru, ar ko vērtēt nepietiekamu vienotā tirgus regulējumu, jo vienotā tirgus regulējuma trūkums ir papildu slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; uzstāj, ka šis indikators būtu jāizmanto, lai sekmīgāk sagatavotu secinājumus, kas varētu pārtapt par ES iestādēm un dalībvalstīm adresētiem ieteikumiem politikas jomā;

68. ņem vērā ES digitālās programmas rezultātu apkopojumu, jo tas ir svarīgs instruments, kas ļauj noteikt, cik lielu progresu šajā jomā ir panākušas dalībvalstis; uzskata, ka saliktais indikators, ar ko vērtēt nepietiekamu vienotā tirgus regulējumu, būtu jāizstrādā, iekļaujot tajā arī ES digitālās programmas rezultātu apkopojumu;

69. aicina Komisiju apsvērt iespēju tiesību aktos, ko tā ierosina vienotā tirgus regulējumam, noteikt pienākumu sistemātiski pārskatīt to, kā tiesību akti tiek transponēti un ievēroti, cik tie ir efektīvi un cik lielā mērā piemēroti tajos noteikto mērķu sasniegšanai, nosakot arī šāda pārskata metodoloģiju un kritērijus; uzskata, ka šāda metodoloģija un kritēriji ļautu labāk izvērtēt ne tikai to, vai tiesību akti tiek pareizi transponēti, īstenoti un pildīti, bet arī to, vai un ciktāl šie tiesību akti palīdz sasniegt tajos noteiktos mērķus un cik tie šiem mērķiem ir atbilstoši;

70. atbalsta to, ka tiek veidots ilgtspējīgs vienotais tirgus, kura pamatā ir iekļaujoša, resursu izmantošanas ziņā efektīva un uz zināšanām balstīta ekonomika, cita starpā atbalstot arī pasākumus, kas veicina jebkādu inovāciju ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, kas līdzsvaro patērētāju un uzņēmumu intereses un kas palīdz pilnveidot neoficiālus vienotā tirgus problēmu risināšanas mehānismus (piemēram, SOLVIT), vienlaikus arī nodrošinot vairāk publiski pieejamas informācijas vienotajiem kontaktpunktiem, lai sabiedrība labāk zinātu, kā var panākt izaugsmi un nodarbinātību vienotajā tirgū;

71. konstatē, ka arvien vairāk tiek izmantoti portāli „Tava Eiropa” un „Tavs Eiropas padomdevējs”, un norāda, ka būtu jāpanāk, lai ikvienai personai, kas dzīvo, strādā, mācās kādā no ES dalībvalstīm un pārvietojas no vienas ES dalībvalsts uz citu, tajos būtu pieejama visa vajadzīgā informācija;

72. atzinīgi vērtē to, ka vidējais dalībvalstīs netransponēto tiesību aktu īpatsvars ir samazinājies līdz 0,6 %, kas ir mazāk par Eiropadomes pieņemto 1 % robežu, un tas ir labākais oficiāli reģistrētais rezultāts, kāds ir sasniegts kopš vienotā tirgus rezultātu apkopojuma izveidošanas; uzsver, ka nulles tolerances principam ES tiesību aktu transponēšanā ir jābūt neapstrīdamam noteikumam, kas jāievēro gan dalībvalstīm, gan Savienībai;

73. norāda, ka ir jāpanāk pareiza ES tiesību aktu īstenošana un izpilde, jo tam ir izšķiroša nozīme, lai pabeigtu vienotā tirgus veidošanu; tādēļ aicina Komisiju mērķtiecīgi izmantot visas savas pilnvaras, lai šo mērķi sasniegtu, un mudina dalībvalstis un Komisiju strādāt vēl intensīvāk, lai nodrošinātu vienotā tirgus tiesību aktu izpildi un šo izpildi uzraudzītu, cita starpā regulāri veicot kontroles pasākumus, kā arī pastāvīgi analizēt ar īstenošanu saistītās problēmas un nodrošināt, lai tiesību akti būtu iedarbīgāki un lai plašāk un efektīvāk būtu izmantoti izpildes (ex post) novērtējumi; pieprasa ciešāk uzraudzīt patērētāju tiesību efektivitāti digitālajā vidē, jo īpaši ņemot vērā to, cik strauji šajā vidē var vairoties patērētāju tiesību aizsardzības aktu pārkāpumi;

74. tomēr atgādina, ka pienākumu neizpildes procedūrās ir atklājušies vairāki faktori, kas ierobežo spēju ātri identificēt un novērst ar īstenošanu un piemērošanu saistītos trūkumus vienotā tirgus regulējumā; aicina dalībvalstis efektīvāk sadarboties ar Komisiju, panākot ātrāku risinājumu attiecīgajās lietās;

75. atzīst, ka dažkārt tiesību aktus neizdodas īstenot, iespējams, tādēļ, ka ir bijuši sarežģījumi to sākotnējā sagatavošanas posmā; tāpēc uzsver, ka labāka regulējuma principi ir jāievēro visā gan primāro, gan sekundāro tiesību aktu likumdošanas procesā, nodrošinot pienācīgu apspriešanos un izmantojot ietekmes novērtējumus un īstenošanas rezultātu pārskatus;

76. turklāt uzstāj, ka būtu jādara viss iespējamais, lai efektīvāk izmantotu pienākumu neizpildes procedūras gadījumos, kad ir pārkāpti Savienības tiesību aktu noteikumi vienotā tirgus jomā, un ka dalībvalstīm un Eiropadomei būtu jāturpina pilnveidot pienākumu neizpildes procedūras ikreiz, kad tiks pārskatīts Līgums par Eiropas Savienības darbību; tomēr uzskata, ka pienākumu neizpildes procedūrām vienmēr vajadzētu būt pēdējam līdzeklim un ka tās būtu jāuzsāk tikai tad, ja vairākas reizes nav izdevies īstenot saskaņošanas un korekcijas darbības;

°

°       °

77. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un Eiropadomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0054.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0130.
• [3]  Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2014)0038.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Vienotais tirgus ir galvenais Eiropas konkurētspējas elements un Eiropas lielākais ekonomiskais spēks. Pateicoties šim tirgum, kura teritorijā ir 500 miljoni iedzīvotāju, Eiropas Savienība (ES) var sevi dēvēt par pasaules ekonomikas lielvaru. Tas nodrošina uzņēmumiem „pašmāju” tirgu preču un pakalpojumu tirdzniecībai visā kontinentā, piesaista investīcijas no visas pasaules un ir Eiropas atspēriena punkts tirdzniecībai ar tālām zemēm.

Krīze pierādīja, ka ES ir jārīkojas, lai uzlabotu savu ekonomikas modeli un atjaunotu konkurētspēju. Lai to izdarītu, ir vajadzīgs gan publiskais finansējums, gan strukturālas reformas, gan mērķtiecīgas investīcijas. „Eiropa 2020” ir ES stratēģija, kuras mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu, un vienotajam tirgum šajā kontekstā ir galvenā nozīme.

Taču pašlaik vienotā tirgus potenciāls netiek pilnībā izmantots. ES ir jāatbalsta dalībvalstis, rosinot tās izvērst pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību, un nevilcinoties jārīkojas, lai neatpaliktu no digitālo tehnoloģiju progresa. Eiropai ir vajadzīgs 21. gadsimtam atbilstošs vienotais tirgus, kas nodrošina, ka Eiropas uzņēmumi saglabā savas konkurences priekšrocības un patērētājiem visā ES ir pieejamas augstas kvalitātes preces un pakalpojumi. Atsākot vienotā tirgus veidošanas procesu, no jauna tiek aktivizēts Eiropas izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks, un tas galu galā palīdz sniegt vairāk iespēju iedzīvotājiem. Tātad pirmkārt ir jānodrošina iespējas iedzīvotājiem kļūt par pilntiesīgiem vienotā tirgus veidotājiem.

Lai izmantotu vienotā tirgus sniegtās priekšrocības, ir jāpanāk, ka pareizi tiek īstenots un pildīts attiecīgais regulējums. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm jau strādā šajā virzienā, tomēr tagadējā situācija liecina, ka darāmā vēl ir daudz. Vidējais netransponēto tiesību aktu īpatsvars ir samazinājies nedaudz, un direktīvas dalībvalstis transponē nesteidzīgi (vidēji 8 mēnešu laikā) pēc tam, kad transponēšanas termiņš jau ir notecējis. Vēl vairāk ir palielinājies vidējais pienākumu neizpildes procedūru ilgums. Pat tad, ja formāli regulējums ir pareizi transponēts, tas bieži vien pienācīgi nedarbojas īstenošanas posmā. Uzņēmumi un iedzīvotāji bieži neizprot savas tiesības, un tiem ir ļoti grūti šīs tiesības īstenot.

Eiropadome 2012. gada martā atzina, ka vienotā tirgus pārvaldībai ir jākļūst stingrākai un ka ir jāuzlabo attiecīgie īstenošanas un izpildes procesi. Līdzīgu viedokli ne reizi vien ir paudis arī Eiropas Parlaments.

Šis ir trešais Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejas ziņojums par vienotā tirgus pārvaldību un viens no trim Parlamenta ziņojumiem, kas veltīti 2015. gada Eiropas pusgadam. Īpaša uzmanība tajā ir pievērsta Komisijas ziņojumam „Vienots tirgus izaugsmei un nodarbinātībai”, kurš pievienots gada izaugsmes pētījumam un kurā analizēta vienotā tirgus tagadējā integrācijas pakāpe.

Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra veidošana

Vienotā tirgus pārvaldības stiprināšana ir saistīta ar konkrētu iespēju izveidot īpašu Eiropas pusgada pīlāru. Referente uzskata, ka ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācija jānoslēdz ar fundamentālu daļu, kas aptver visus iespējamos reālās ekonomikas stimulēšanas mehānismus, uz ko citādi neattiektos Eiropas pusgada visaptverošā koordinācija. Šajā vienotā tirgus pīlārā būtu skaidri jānosaka prioritātes, kuras attiecas uz reālo ekonomiku un izaugsmei svarīgām jomām.

Tādēļ referente iesaka mērķtiecīgi organizēt Konkurētspējas padomes darbu, nodrošinot, ka tas ir veltīts tam, lai šīs reālajai ekonomikai būtiskās prioritātes kļūtu par Eiropas pusgada neatņemamu sastāvdaļu. Šīs prioritātes ir ļoti svarīgi īstenot, lai stimulētu izaugsmi un nodarbinātību, lai atgūtu saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu līdz šim iekavēto un lai vienlaikus pilnībā izmantotu vienotā tirgus potenciālu, nodrošinot ekonomikas konverģenci starp dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir eurozonas dalībvalstis vai ne un vai tās atrodas ES centrālajā daļā vai perifērijā. Jaunā „pieeja iekšējam tirgum” (Approach to the Internal Market — AIM), ko saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu tās termiņa vidusposmā ir ierosinājusi Padomes prezidentvalsts Itālija, ir solis pareizajā virzienā.

Īpašu uzmanību referente ir pievērsusi izaugsmei svarīgām jomām, kas var būtiski veicināt ekonomikas atveseļošanos un konverģenci, jo ir jāturpina strādāt, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un veicinātu tā ciešāku integrāciju, vienlaikus garantējot, ka stingrāk tiek aizsargātas iedzīvotāju tiesības. Lai šos mērķus sasniegtu, tikai ar skaitlisku statistiku par vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu ir par maz. Galvenā uzmanība ir jāpievērš tam, cik kvalitatīvi dalībvalstis īsteno attiecīgos tiesību aktus, un tas ir jāvērtē, izmantojot īpašus pamata indikatorus, kas vienotā tirgus sektoriem izstrādāti Eiropas līmenī.

Referente uzskata, ka vienotā tirgus pārvaldība ir jāuzlabo, lai vienotais tirgus varētu pildīt ne vien savu dzinējspēka funkciju, sekmējot straujāku izaugsmi un veicinot plašāku nodarbinātību ES, bet lai to varētu izmantot arī kā kritēriju, pēc kura tiek vērtēta apņemšanās īstenot strukturālas reformas dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka ir jāatjauno politiskā pārraudzība visaugstākajā līmenī, jāizskauž jebkādas mākslīgas atšķirības starp to, kas notiek ES līmenī, un to, kas notiek dalībvalstīs, un vienlaikus jāizstrādā efektīvāki instrumenti, kuri garantē, ka vienotais tirgus sniedz labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Referente uzsver, ka pārāk daudz problēmu, ar kurām vienotajā tirgū saskaras uzņēmumi un iedzīvotāji, vēl arvien nav atrisinātas, vai arī tām atrasts risinājums, kas ir vēl laikietilpīgāks un dārgāks. Lai vienotais tirgus reāli darbotos, uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir jāzina savas tiesības un iespējas un ir jānodrošina, lai tie šīs tiesības un iespējas varētu efektīvi izmantot.

Vienotā tirgus aktu efektīvākas izpildes nolūkā ir steidzami jāpilnveido un jānostiprina jau izveidotie mehānismi un jāpanāk to veiksmīgāka sinerģija. Būtu jāveic pasākumi, kas garantē, ka problēmas var efektīvi atrisināt valsts līmenī un (kad vien tas iespējams) ar neoficiāliem līdzekļiem. Tas sniedz vairāk iespēju patērētājiem, nodrošina kvalitātes standartus un stimulē konkurētspējīgāku cenu veidošanos. Lai šī kopējā ekonomikas zona no jauna sāktu darboties, galvenā nozīme ir tam, ka tiek palielināta konkurētspēja un radītas jaunas iespējas digitālajā vienotajā tirgū.

Komisijas ziņojumā par vienotā tirgus tagadējo integrācijas pakāpi, kas pievienots gada izaugsmes pētījumam, jau ir norādītas problēmas un trūkumi, tomēr tajā būtu skaidri jānorāda arī tās prioritātes, kuras attiecas uz reālo ekonomiku, kā arī efektīvi izaugsmes un konkurētspējas stimulēšanas mehānismi.

Turklāt referente ir pārliecināta, ka vienotā tirgus prioritāšu koordinācijai Eiropas pusgada kontekstā jāsakņojas padziļinātas demokrātijas procesā, pilnīgi iesaistot valstu parlamentus, ievērojot Eiropas Parlamenta prerogatīvas un atvēlot pienācīgu vietu sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām.

Neizmantotais vienotā tirgus potenciāls izaugsmei svarīgās jomās

Izmantojot metodoloģiju, ko vajadzētu regulāri izvērtēt un pārskatīt, Komisijas paziņojumā „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” un 2014. gada pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”, kurš sagatavots IMCO komitejas uzdevumā, jau ir noteiktas izaugsmei svarīgākās jomas, kas uzlabotu vienotā tirgus darbību un veicinātu tā integrāciju, proti, brīva preču aprite, pakalpojumi, publiskais iepirkums un koncesijas, digitālais vienotais tirgus, patērētāju aizsardzības tiesību aktu kopums (patērētāju aizsardzības acquis), enerģētika un transports.

Referente uzskata, ka tās vēl aizvien ir prioritāras jomas un ka būtu jāatsāk koordinēšanas pasākumu īstenošana. Turklāt viņa uzskata, ka šīs jomas vajadzētu bagātināt un apvienot ar citiem aspektiem, kuri cieši saistīti ar vienotā tirgus politiku un kuru vajadzībām būtu jāpiedāvā citi pasākumi un priekšlikumi.

Šis ziņojums dod iespēju novērtēt vissvarīgāko priekšlikumu pašreizējo stāvokli, ņemot vērā to, cik liela nozīme tiem ir piešķirta saistībā ar vienotā tirgus darbību.

Vienotā tirgus integrācijas un pārvaldības instrumentu vērtēšanas mehānismi

Tā kā vienotā tirgus regulējuma acquis jau ir diezgan blīvs, pareiza šo noteikumu īstenošana un izpilde kļūst arvien svarīgāka, lai efektīvi sekmētu ekonomikas atveseļošanos. Tomēr dalībvalstīs netransponēto vienotā tirgus tiesību aktu īpatsvara statistika un pienākumu neizpildes procedūru skaita pieaugums rada nopietnas bažas un nepārprotami liecina, ka vēl arvien neizmantojam visas priekšrocības, ko var sniegt pilnībā izveidots vienotais tirgus.

Lai gan ES tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos varētu uztvert tikai kā dalībvalstu juridiskās tehnikas īstenošanu, tomēr arī šajā posmā ir daudz iespēju uzlabot vienotā tirgus pārvaldību.

Ja uzreiz un kopīgi tiek transponētas visas ar kādu Savienības tiesību aktu saistītās normas, transponēšana kļūst pārredzamāka un saskaņotāka, atspoguļojot Savienības līmenī panākto vienošanos. Turklāt jau ir izveidoti instrumenti, kas ļauj Savienības līmenī pieņemto direktīvu noteikumus salīdzināt ar attiecīgo valsts līmeņa regulējumu, taču tie praktiski nemaz netiek izmantoti, lai veicinātu pārredzamību.

Secinājums

Tā kā vienotā tirgus noteikumu ir ļoti daudz, ir skaidrs, ka ne visi noteikumi ir vienlīdz svarīgi un ka tie atšķirīgi ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus. Ideālā gadījumā visi šie noteikumi tiktu īstenoti un pārraudzīti vienlīdz stingri, taču, lai jūtami uzlabotu vienotā tirgus darbību, ir jāizvēlas izaugsmei svarīgākās rīcības jomas. Šajā sakarībā ir ieteikts īpaši apsvērt konkrētu jomu un instrumentu ekonomisko nozīmi un izaugsmes potenciālu. Galveno jomu un instrumentu skaits turpmāk būtu jāierobežo, tomēr, pateicoties šo prioritāšu ikgadējai pārskatīšanai, varētu noteikt, cik šīs jomas attiecīgajā brīdī ir svarīgas, kā arī reaģēt uz jaunākajām norisēm un to, kā tās ietekmē vienoto tirgu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, referente uzskata — lai panāktu jūtamus uzlabojumus, vienotajam tirgum ir vajadzīga skaidrāka un stingrāka pārvaldība. Tādēļ ir lietderīgi izveidot pārredzamu un prognozējamu sistēmu, kurā rūpīgi un regulāri tiktu atspoguļoti gan negatīvie, gan pozitīvie rezultāti, ko dalībvalstis varētu sasniegt īstenošanas un piemērošanas procesos. Kā jau tas pieprasīts iepriekšējos IMCO komitejas ziņojumos, tik stingra vienotā tirgus pārvaldība būtu jānodrošina vienotā tirgus gada pārvaldības periodā un tā būtu jāizvērtē Eiropas pusgada kontekstā. Vienotais tirgus ir svarīgs ekonomikai, tādēļ vienotā tirgus stāvokļa regulāra izvērtēšana būtu noderīgs jau minēto novērtējumu papildelements, kas ļautu iegūt pilnīgu priekšstatu.

Referente uzskata, ka vienotā tirgus stingrāka pārvaldība, ko nodrošinātu visi šie ierosinātie pasākumi, spēcīga vadība, kuru īstenotu visas ES iestādes, un precīzi noteikta dalībvalstu politiskā atbildība, palīdzēs likvidēt atlikušos ierobežojumus un ļaus ikvienam tirgus dalībniekam pilnībā izmantot visas priekšrocības, ko sniedz četras pamatbrīvības.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 3 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Antanas Guoga, Sergio Gutiérrez Prieto, Eduard-Raul Hellvig, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Jiří Maštálka, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Robert Rochefort, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lucy Anderson, Pascal Arimont, Othmar Karas, Emma McClarkin, Marc Tarabella
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Igor Šoltes, Ivan Štefanec