ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti

9.3.2015 - (2014/2259(IMM))

Juridiskā komiteja
Referents: Andrzej Duda

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti

(2014/2259(IMM))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā pieprasījumu atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti, ko Bulgārijas Republikas ģenerālprokurors iesniedza 2014. gada 24. novembrī (lieta CCAN Nr. C-280/2013) un par ko plenārsēdē paziņoja 2014. gada 15. novembrī,

–       pēc Sergei Stanishev uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 7. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumus[1],

–       ņemot vērā Bulgārijas Republikas Konstitūcijas 70. pantu,

–       ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0045/2015),

A.     tā kā Bulgārijas Republikas ģenerālprokurors ir iesniedzis Sofijas prokuratūras pieprasījumu atļaut turpināt izskatīt krimināllietu pret Sergei Stanishev saistībā ar Bulgārijas Kriminālkodeksa 358. panta 1. punkta un 26. panta 1. punkta pārkāpumu;

B.     tā kā saskaņā ar 8. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus nedrīkst aizturēt, apcietināt un pret viņiem nedrīkst vērst kriminālvajāšanu saistībā ar viņu viedokli, kas izteikts, pildot deputāta pienākumus, vai viņu balsojumu, pildot deputāta pienākumus;

C.     tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

D.     tā kā saskaņā ar Bulgārijas Konstitūcijas 70. panta 1. punktu Nacionālās Asamblejas deputātam ir imunitāte pret aizturēšanu vai kriminālvajāšanu, izņemot kriminālnodarījuma veikšanas gadījumā, un tā kā šādā gadījumā, izņemot in flagrante delicto aizturēšanu, ir vajadzīga Nacionālās Asamblejas atļauja, vai tad, ja tā ir darba pārtraukumā, — Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja atļauja. tā kā saskaņā ar Bulgārijas Republikas Konstitūcijas 70. panta 2. punktu atļaujas saņemšana kriminālvajāšanas uzsākšanai nav vajadzīga, ja Nacionālās Asamblejas deputāts ir rakstiski sniedzis tai piekrišanu;

E.     tā kā tikai un vienīgi Parlaments drīkst izlemt, vai konkrētajā lietā atcelt vai neatcelt deputāta imunitāti; tā kā Parlaments, lai pieņemtu lēmumu par imunitātes saglabāšanu vai atcelšanu, var pienācīgi ņemt vērā deputāta nostāju[2];

F.     tā kā iespējamais nodarījums nav tieši vai acīmredzami saistīts ar Sergei Stanishev pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā un nav Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu izpildes ietvaros pausts viedoklis vai veikts balsojums, kā noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

G.     tā kā pirmstiesas izmeklēšana Sergei Stanishev lietā tika sākta sen, pirms viņš kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu, un tā kā tādēļ šī tiesvedība nav nekādā veidā saistīta ar viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta nostāju;

H.     tā kā laikā, kad Sergei Stanishev bija premjerministrs un vēlāk Nacionālās Asamblejas deputāts, viņš rakstveidā iesniedza divus paziņojumus Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājam, kuros viņš pauda piekrišanu tam, ka pret viņu tiek uzsākta krimināllieta atbilstīgi Bulgārijas Konstitūcijas 70. panta 2. punktam;

I.      tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka lieta ierosināta nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam,

1.      nolemj atcelt Sergei Stanishev imunitāti;

2.      uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajai Bulgārijas Republikas iestādei un Sergei Stanishev.

• [1]  Spriedums lietā 101/63 Wagner/Fohrmann and Krier, EU:C:1964:28; spriedums lietā 149/85 Wybot/Faure and others, EU:C:1986:310; spriedums lietā T-345/05 Mote/Parliament, EU:T:2008:440; spriedums apvienotajās lietās C-200/07 un C-201/07 Marr/De Gregorio un Clemente, EU:C:2008:579; spriedums lietā T-42/06, Gollnisch /Parliament, EU:T:2010:102; spriedums lietā C-163/10 Patriciello, EU:C:2011:543; spriedums apvienotajās lietās T-346/11 un T-347/11 Gollnisch/Parliament, EU:T:2013:23.
• [2]  Spriedums lietā T-345/05 Mote/Parliament (atsauce uz to iepriekš), 28. punkts.

PASKAIDROJUMS

1. Priekšvēsture

Saskaņā ar apsūdzībām laikā, kad Sergei Stanishev bija Bulgārijas Republikas premjerministrs, proti, laikposmā no 2005. gada 4. novembra līdz 2009. gada 27. jūlijam, viņš nozaudēja septiņus dokumentus, kas saturēja informāciju, kura saskaņā ar Bulgārijas likumu par klasificētās informācijas aizsardzību (turpmāk "Valsts noslēpuma likums") klasificēta kā valsts noslēpums. Saskaņā ar apsūdzībām Sergei Stanishev nodevis šos dokumentus, pārkāpjot noteikumus, jo dokumentu nodošana nav pienācīgi reģistrēta Ministru padomes klasificētās informācijas reģistrā.

Līdz ar to prokuratūra apgalvo, ka Sergei Stanishev nav ar pienācīgu rūpību ievērojis dokumentu aizsardzības, nodošanas un aprites procedūras, kas paredzētas Valsts noslēpuma likumā un tā īstenošanas noteikumos, kā arī Ministru padomes iekšējos noteikumus par apiešanos ar klasificētu informāciju. Sods par šādu nodarījumu ir noteikts Bulgārijas Kriminālkodeksa 358. panta 1. punktā (pārkāpumi saistībā ar informāciju, kas uzskatāma par valsts noslēpumu, un ārvalstu klasificēto informāciju) kopā ar šā kodeksa 26. panta 1. punktu.

2009. gada 3. novembrī Bulgārijas ģenerālprokurors vērsās pie Nacionālās Asamblejas ar lūgumu dot atļauju krimināllietas uzsākšanai pret premjerministru Sergei Stanishev. Sergei Stanishev pats nekavējoties piekrita krimināllietas uzsākšanai pret viņu un iesniedza rakstisku paziņojumu Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājam, kā to paredz Bulgārijas Konstitūcijas 70. panta 2. punkts.

Krimināllieta tika uzsākta 2010. gadā, taču to nācās pārtraukt, jo pa to laiku Sergei Stanishev bija kļuvis par Nacionālās Asamblejas deputātu un attiecīgi viņam bija jau cita veida imunitāte. Sergei Stanishev deva piekrišanu, ka tiek turpināta pret viņu uzsāktā krimināllieta, un lietas izskatīšana atsākās 2013. gada 4. novembrī.

2013. gada 19. decembrī prokuratūra ierosināja atbrīvot Sergei Stanishev no kriminālatbildības par Kriminālkodeksa 358. panta 1. punkta pārkāpšanu, tā vietā piemērojot administratīvo sodu par Kriminālkodeksa 78.a panta pārkāpšanu. Līdz ar to tika uzsākta administratīva rakstura krimināllieta (CCAN). Tomēr, kad 2014. gada maijā Sergei Stanishev tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu, tiesa nolēma pārtraukt tiesvedību, jo viņam bija jauna veida imunitāte.

2014. gada 15. decembra plenārsēdē Parlamenta priekšsēdētājs atbilstīgi Reglamenta 9. panta 1. punktam paziņoja, ka ir saņēmis vēstuli no Bulgārijas ģenerālprokurora ar lūgumu atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti, lai būtu iespējams turpināt pret viņu izvirzītās krimināllietas izstiesāšanu.

Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu priekšsēdētājs šo pieprasījumu nosūtīja Juridiskajai komitejai. Komiteja uzklausīja Sergei Stanishev 2015. gada 9. martā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu.

2. Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes tiesības un procedūra

Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantā teikts:

8. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a. savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b. visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

Reglamenta 6. panta 1. punktā un 9. pantā teikts:

Reglamenta 6. pants

Imunitātes atcelšana

1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā pantā minētajiem principiem.

(...)

9. pants

Ar imunitāti saistītās procedūras

1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

Deputātu vai bijušo deputātu var pārstāvēt cits deputāts. Cits deputāts nevar to pieprasīt bez attiecīgā deputāta piekrišanas.

2. Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.

3. Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

4. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.

5. Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts.

Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.

Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.

Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.

Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.

(...)

7. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

(...)

Bulgārijas Republikas Konstitūcijas 70. pantā ir teikts:

(1) Nacionālās Asamblejas deputātam ir imunitāte pret aizturēšanu vai kriminālvajāšanu, izņemot kriminālnodarījuma veikšanas gadījumā. Šādos gadījumos ir vajadzīga Nacionālās Asamblejas atļauja, vai tad, ja tā ir darba pārtraukumā, — Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja atļauja. Atļauja netiek sniegta, ja deputāts ir aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī (in flagrante delicto); Nacionālā Asambleja vai tad, ja tā ir darba pārtraukumā, — Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājs — tiek nekavējoties informēti.

(2) Atļaujas saņemšana kriminālvajāšanas uzsākšanai nav vajadzīga, ja Nacionālās Asamblejas deputāts ir rakstiski sniedzis tai piekrišanu.

Bulgārijas Kriminālkodeksa 358. panta 1. punktā ir teikts:

Persona, kas nozaudē dokumentus, publikācijas vai materiālus, kuri ietver par valsts noslēpumu uzskatītu informāciju vai ārvalstu klasificētu informāciju, kas ir iegūta ar starptautiska nolīguma starpniecību, kura puse ir Bulgārijas Republika, tiek sodīta ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar nosacītu sodu.

Bulgārijas Kriminālkodeksa 78.a panta 1. punktā ir teikts:

1. Personu, kas ir sasniegusi pilngadību, no kriminālatbildības atbrīvo tiesa, ja šai personai piespriestais sods ir naudassods no 500 līdz 5000 Bulgārijas levām un ja vienlaikus tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) par šādu noziegumu ir paredzēta brīvības atņemšana līdz trijiem gadiem vai cits vieglāks sods, ja noziegums ir veikts apzināti, vai brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai cits vieglāks sods, ja noziegums ir veikts nolaidības dēļ;

b) nozieguma veicējs nav notiesāts par parastu noziegumu un nav iepriekš atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar šo sadaļu; kā arī

c) ir novērsts ar šo noziegumu īpašumam radītais kaitējums.

3. Lēmuma priekšlikuma pamatojums

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, uz šo lietu ir attiecināms Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants.

Saskaņā ar minēto noteikumu deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta deputātiem. Savukārt Bulgārijas Konstitūcijas 70. pantā ir noteikts, ka, lai uzsāktu kriminālvajāšanu pret Nacionālās Asamblejas deputātiem, ir vajadzīga tās iepriekšēja atļauja. Tādēļ, lai tiesvedību pret Sergei Stanishev varētu turpināt, vajadzīgs Eiropas Parlamenta lēmums.

Lai izlemtu par to, vai saglabāt vai atcelt Parlamenta deputāta imunitāti, Parlaments piemēro paša noteiktus konsekventus principus. Viens no šiem principiem paredz, ka imunitāti parasti atceļ, ja noziegums nav nekādi saistīts ar deputāta pienākumu pildīšanu, jo tad uz deputātu attiecas Protokola 9. pants, ar noteikumu, ka nepastāv fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka lieta ierosināta nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam.

No iepriekš minētajiem faktiem izriet, ka iespējamais nodarījums tika veikts tad, kad Sergei Stanishev bija Bulgārijas premjerministrs, un vienīgi saistībā ar šiem amata pienākumiem un ka pirmstiesas procedūra bija uzsākta jau sen, pirms viņš kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu. Līdz ar to kriminālprocess pret Sergei Stanishev nav nekādi saistīts ar viņa pašreizējiem Eiropas Parlamenta deputāta pienākumiem.

Turklāt Sergei Stanishev izmeklēšanas iepriekšējās stadijās jau ir divas reizes sniedzis rakstisku piekrišanu kriminālprocesa uzsākšanai pret viņu saistībā ar iepriekš minētajiem pieņēmumiem. No paša Sergei Stanishev sniegtās piekrišanas izriet tas, ka viņš apzinās fumus persecutionis neesamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komitejai nav pierādījumu par fumus persecutionis šajā lietā.

4. Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Reglamenta 9. panta 3. punktu, Juridisko lietu komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	9.3.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Andrzej Duda, Mary Honeyball, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mario Borghezio, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Constance Le Grip, Virginie Rozière