ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

30.3.2015 - (2014/2078(DEC))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Gilles Pargneaux

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2013. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

(2014/2078(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu[1],

–       ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0147/2014)[2],

–       ņemot vērā 2013. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments[3],

–       ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2013. finanšu gadu,

–       ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes[4],

–       ņemot vērā deklarāciju[5] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–       ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[6],

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[7] un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–       ņemot vērā Prezidija 2005. gada 27. aprīļa lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi[8] un jo īpaši tā 13. pantu,

–       ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par 2013. finanšu gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X iedaļa[9],

–       ņemot vērā 2012. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2013. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi[10],

–       ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0082/2015),

A.     tā kā priekšsēdētājs 2014. gada 25. jūnijā pieņēma Parlamenta 2013. finanšu gada pārskatus;

B.     tā kā ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2014. gada 6. novembrī apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

C.     tā kā Revīzijas palāta norāda, ka attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem 2013. gadā visās iestādēs apmierinoši darbojās Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas;

D.     tā kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Eiropas Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.      sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

(2014/2078(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas ombuda 2015. gada 26. februāra Lēmumu par pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

–       ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0082/2015),

A.     tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

B.     tā kā Revīzijas palāta, veicot revīziju, secināja, ka nav konstatētas nopietnas nepilnības saistībā ar Parlamentā revidētajām tēmām, un pārraudzības un kontroles sistēmas attiecībā uz 2013. gada administratīvajiem izdevumiem tika novērtētas kā efektīvas;

C.     tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa un Budžeta kontroles komiteja apsprieda lielāko daļu atbilžu uz tajā uzdotajiem jautājumiem, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajiem priekšsēdētāja vietniekiem, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam; tā kā pirmo reizi uz vairākiem deputātu jautājumiem vispār netika atbildēts ne rakstiski, ne mutiski, tādējādi liedzot Parlamentam būtisku informāciju un iespēju pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz atsevišķiem svarīgiem aspektiem saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu;

D.     tā kā pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu Parlamenta administrācijas un politiskās vadības atbildīgumu Savienības iedzīvotāju priekšā; tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderīgumu,

Eiropas Parlamenta pārskati

1.  norāda, ka Parlamentam 2013. gadā piešķirto galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 750 463 939 jeb 19,07 % no daudzgadu finanšu shēmas V izdevumu kategorijas, kas paredzēta Savienības iestāžu 2013. gada administratīvajiem izdevumiem, kopumā par 1,9 % pārsniedzot 2012. gada budžetu (EUR 1 717 868 121);

2.  konstatē, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2013. gada 31. decembrī bija EUR 158 117 371 (2012. gadā — EUR 175 541 860), no kuriem EUR 25 991 783 bija piešķirtie ieņēmumi (2012. gadā — EUR 22 274 843);

3.  pieņem zināšanai, ka četras nodaļas veidoja 70 % no kopējām saistībām: 10. nodaļa („Iestādes locekļi”), 12. nodaļa („Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa („Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa („Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”);

4.  pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2013. finanšu gada kontu slēgšanas pamatā esošie skaitļi bija šādi:

a) pieejamās apropriācijas (EUR)
2013. gada apropriācijas	1 750 463 939
neautomātiskie pārnesumi no 2012. finanšu gada	0
automātiskie pārnesumi no 2012. finanšu gada	305 457 875
2013. gada piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas	25 991 783
piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas, kas pārnestas no 2012. gada	106 900 532
Kopā:	2 188 814 129
b) apropriāciju izlietojums 2013. finanšu gadā (EUR)
saistības	2 162 476 429
veiktie maksājumi	1 769 756 705
uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu radītās apropriācijas	384 709 057
uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas	734 000
atceltās apropriācijas	33 114 755
c) budžeta ieņēmumi (EUR)
saņemts 2013. gadā	158 117 371
d) kopējā bilance 2013. gada 31. decembrī (EUR)	1 573 957 198

5.  konstatē, ka 2013. gadā Parlamenta budžetā iekļautās apropriācijas tika izlietotas 99,02 % apmērā ar atcelto apropriāciju īpatsvaru 0,8 %, kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

6.  tomēr norāda, ka šāds augsts budžeta izpildes procentuālais rādītājs neatklāj to, vai ir veikti pārvietojumi, lai pārvietotu jebkādas gada beigās pieejamas apropriācijas uz ēkām paredzētām budžeta pozīcijām un — jo īpaši — kapitālieguldījumu avansa maksājumu veikšanai nolūkā samazināt turpmākos procentu maksājumus; tādēļ prasa budžeta izpildes rādītāju iesniegt pirms vispārējā pārvietojuma procedūras sākšanas;

7.  šajā sakarībā norāda, ka EUR 54 000 000 tika pārvietoti no provizorisko apropriāciju pozīcijām un citiem avotiem, lai palīdzētu finansēt galveno celtniecības projektu Luksemburgā, proti, Konrad Adenauer ēkas (KAD ēkas) paplašināšanu un modernizāciju;

8.  apzinās, ka tā rezultātā visā būvniecības un aizdevuma dzēšanas periodā finanšu maksājumi samazināsies par aptuveni EUR 18 100 000 miljoniem; tomēr atgādina kompetentajām struktūrām, ka avansa maksājumi vai iemaksu atlīdzinājumi par ēkām ir jāiekļauj budžeta stratēģijā; tādēļ aicina kompetentās struktūras pietiekoši skaidri atspoguļot budžetā Parlamenta nekustamā īpašuma politiku saistībā ar turpmākajiem pirkumiem;

9.  atgādina administrācijai, ka Parlaments ir atkārtoti prasījis nekustamā īpašuma politiku pareizi iekļaut budžetā; sagaida, ka tas tiks izdarīts līdz 2016. finanšu gadam;

10. kritizē to, ka 2013. gadā pārnesto apropriāciju apmērs turpināja palielināties — tas sasniedza EUR 305 457 875 (2012. gadā — EUR 222 900 384);

Revīzijas palātas atzinumi par 2013. gada pārskatu ticamību un pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

11. izsaka atzinību par to, ka revīzijā nav konstatētas nozīmīgas nepilnības saistībā ar Parlamentā revidētajām tēmām;

12. atgādina, ka Revīzijas palāta visām Savienības iestādēm veic administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu;

13. pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka darījumu pārbaude liecina par to, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars šīs politikas grupas ģenerālajā kopā ir 1 %, tātad kļūdu līmenis nav būtisks, un ka administratīvo darījumu pārraudzības un kontroles sistēmas tika novērtētas kā efektīvas

14. norāda, ka revīzijā pārbaudīja 153 maksājumu darījumu izlasi, proti, 95 maksājumus, kas attiecās uz izdevumiem saistībā ar darbiniekiem, 17 maksājumus, kas attiecās uz izdevumiem saistībā ar ēkām un 41 maksājumu saistībā ar citiem izdevumiem; uzsver, ka administratīvie un citi izdevumi tiek uzskatīti par zema riska jomu, un aicina Revīzijas palātu, veicot analīzi, vēl vairāk koncentrēties uz jomām, kurās kļūdu iespējamība ir lielāka, proti, iepirkuma procedūras neievērošana, ar ēkām saistīti izdevumi un līgumu īstenošana;

Iekšējā revidenta gada pārskats

15. pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2015. gada 26. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2014. gada 23. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2013. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

–   konsultācijas uzdevums saistībā ar Parlamenta komiteju un parlamentu sadarbības delegāciju reprezentācijas izdevumiem;

–   saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem veicamo darbību transversāla pēcpārbaude — 2013. gads, I un II posms;

–   STOA (Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas nodaļa) vajadzībām piesaistīto ārējo ekspertu revīzija;

–   Konrad Adenauer (KAD) ēkas būvniecības projekta periodiska pārbaude, 1. posms — projekta vadība un pārvaldības sistēmas;

–   jaunās finanšu pārvaldības sistēmas projekta pārbaude, 1. posms — projekta darbības joma, vadība, resursu un riska pārvaldība;

–   Ārpolitikas ģenerāldirektorāta vajadzībām piesaistīto ārējo ekspertu revīzija;

–   informācijas biroju revīzija un avansa norēķinu („regularizācijas”) procesa revīzija;

16. KAD ēkas projekta revīzijas pārskatā uzsver, ka:

–  efektīva un lietderīga partnerība ar Luksemburgas iestādēm ir jānodrošina arī turpmāk uz visu projekta īstenošanas laiku;

–  pietiekams darbinieku skaits KAD ēkas projekta komandā ir jānodrošina uz visu projekta īstenošanas laiku;

–  finanšu pārvaldības un kontroles procedūras, ko piemēro ar nekustamā īpašuma sabiedrību „SI KAD PE” noslēgtā nomas līguma īstenošanā, ir jādefinē sīkāk un jāprecizē;

17. prasa līdz 2015. gada 20. maijam sagatavot īsu kopsavilkumu (trīs lappuses) par svarīgākajiem Iekšējās revīzijas dienesta gada pārskatā iekļautajiem kritiskajiem vērtējumiem;

Parlamenta iekšējās kontroles struktūras revīzija

18. norāda, ka 2013. gada beigās pēc secīgām saistībā ar iepriekšējām revīzijām veiktām pārbaudēm joprojām bija atlikušas nepabeigtas 13 no 452 ar iekšējās kontroles struktūru saistītajām darbībām, par kurām bija panākta sākotnēja vienošanās; pieņem zināšanai četrās no šīm 13 darbībām panākto progresu, kas ļāva atlikušo risku vairs nevērtēt kā „būtisku”, bet gan kā „nelielu”;

19. mudina departamentu vadītājus un centrālo vadību nekavējoties īstenot atlikušās iesāktās darbības; aicina viņus ievērot stingrākus grafikus saistībā ar vēl īstenojamām darbībām; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt Budžeta kontroles komiteju par progresu, kas panākts saistībā ar šīm darbībām;

Saistībā ar rezolūciju par 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

20. pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kuras Budžeta kontroles komiteja sniedza 2014. gada 28. oktobrī, un ģenerālsekretāra prezentāciju, atbildot uz dažādiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas rezolūcijā par Parlamenta 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un izskanējušas tai sekojošajā viedokļu apmaiņā ar deputātiem; pauž nožēlu par to, ka daži Parlamenta ieteikumi nav pienācīgi ņemti vērā;

21. pieņem zināšanai, ka piecus gadus pēc deputātu palīgu statūtu īstenošanas sākuma līdz 2014. gada beigām bija jāiesniedz novērtējums, jo ģenerālsekretārs bija piekritis to veikt, mutiskajās un rakstiskajās atbildēs par pasākumiem, kas veicami saistībā ar Parlamenta ieteikumiem attiecībā uz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; prasa šo novērtējumu veikt sadarbībā ar to iepriekšējā sasaukuma reģistrēto deputātu palīgu pārstāvjiem, kuri joprojām strādā Parlamentā, prasa to iesniegt līdz 2015. gada 30. jūnijam un prasa informēt Budžeta kontroles komiteju par tā rezultātiem; norāda, ka 2013. gada 31. decembrī Parlamentā strādāja 1763 reģistrēti deputātu palīgi;

22. norāda, ka ēdināšanas dienests 2013. gada beigās reģistrēja deficītu EUR 3 500 000 apmērā; pauž pārsteigumu par to, ka apmeklētāju skaita pieaugums par aptuveni 150 % laikposmā no 2002. līdz 2011. gadam nav ļāvis nodrošināt sabalansēto finansiālo stāvokli; atkārtoti prasa — ņemot vērā cenu otrreizējo pārskatīšanu, ko Prezidijs apstiprināja 2013. gada 10. jūnijā, — Parlamentā ievērot tādu pašu cenu politiku kā citās iestādēs; norāda, piemēram, uz atšķirīgo cenu struktūru Komisijas ēdināšanas vietās un kafejnīcās; norāda arī uz to, ka piedāvāto ēdienu cenas ievērojamais pieaugums nekādi nav uzlabojis to kvalitāti vai dažādību, bet, gluži pretēji, tā ir ievērojami pasliktinājusies;

23. pauž izbrīnu par uzcenojumu kafijai, kuru pārdod pie dažu Parlamenta komiteju sanāksmju telpu ieejām un kura maksā 20 % vairāk nekā tāds pats produkts, ko var iegādāties no tādiem pat citur izvietotiem automātiem vai Parlamenta kafejnīcās; norāda, ka pakalpojumu sniedz viens un tas pats uzņēmums, kas atbildīgs par ēdināšanu un kas pārvalda Nespresso kafijas automātus Parlamentā; uzskata par nepieciešamu prasīt paskaidrojumu par papildu izmaksām, ko rada līguma starp Parlamentu un šo līgumslēdzēju pagarināšana;

24. uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) uzlabotu piekļuves iespējas visiem Savienības koncesiju tirgiem; uzskata, ka koncesija, ko Parlaments piešķīris patlaban par ēdināšanu Briseles telpās atbildīgajam uzņēmumam, ir šķērslis pakalpojumu sniegšanas brīvībai, jo tā liedz citiem MVU pakalpojumu sniegšanas tiesības un iespējas, kuras tiem līdz šim bijis ļoti maz iespēju izmantot; prasa apsvērt iespēju ieviest zināmu elastīgumu koncesijas līgumos, lai nodrošinātu, ka citiem operatoriem ir nodrošināta patiesa un nediskriminējoša pieeja atsevišķu pakalpojumu sniegšanai; uzskata, ka tas arī veicinās resursu optimālāku izlietojumu un dos iespēju izmantot labākas kvalitātes pakalpojumus par vislabāko cenu;

Parlamenta 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

25. pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgo priekšsēdētāja vietnieku, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2015. gada 26. janvārī notikušo viedokļu apmaiņu, klātesot Revīzijas palātas pārstāvim un iekšējam revidentam;

26. vēlreiz apstiprina, ka no Parlamenta vadības institūcijām un administrācijas tiek prasīta atbildība par Parlamenta rīcībā nodotajiem resursiem, izmantojot budžeta izpildes apstiprināšanu, un ka tādēļ ir svarīgi panākt visas lēmumu pieņemšanas procedūras pilnīgu pārredzamību, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotājiem tiek sniegts patiess un precīzs ieskats par to, kā Parlaments pieņem lēmumus un izlieto tam piešķirtos resursus;

27. kritizē to, ka ģenerālsekretārs nav atbildējis uz vairākiem deputātu jautājumiem; atkārtoti norāda, ka Parlamenta budžeta izpildes efektīva uzraudzība vienmēr ir prasījusi un arī turpmāk prasīs ciešu sadarbību starp Parlamenta administrāciju un Budžeta kontroles komiteju; tādēļ prasa ģenerālsekretāram aizpildīt anketu, rakstiski atbildot uz turpmāk minētajiem jautājumiem;

Eiropas Parlamenta stratēģiskā izpildes sistēma

a)      Ģenerālsekretārs, 2014. gada 3. jūnijā iepazīstinot ar Eiropas Parlamenta stratēģisko izpildes sistēmu, norādīja, ka šīs sistēmas pamatā ir akadēmiska teorija, kas izstrādāta Stenfordas universitātes Inženierzinātņu fakultātē Paloalto (Kalifornijā). Vai ģenerālsekretārs var paskaidrot, kā Parlaments izvēlējās šo teoriju par iepriekš minētās sistēmas pamatu? Vai tika izskatītas, izpētītas un salīdzinātas citas teorijas, ko izstrādājušas citas universitātes vai specializētas institūcijas, īpaši Eiropā, vai citas starptautiskas iestādes, pirms Parlaments izvēlējās Stenfordas teoriju? Ja tā, tad kāpēc tika izraudzīta Stenfordas Inženierijas skolas izstrādātā teorija? Kā un kas pieņēma šo lēmumu?

b)     Vai Stenfordas teoriju var izmantot bez maksas, vai arī Parlamentam ir kas jāmaksā? Ja tā, tad kāda ir šī maksa?

c)      Vai stratēģiskās izpildes sistēmas izstrādes laikā Parlamenta darbiniekiem bija jāpiedalās īpašā apmācībā Stenfordā vai kādā citā akadēmiskā iestādē? Ja tā, tad kuri darbinieki (amata pakāpes un ieņemamie amati) piedalījās apmācībā un cik šī apmācība izmaksāja uz vienu cilvēku? Vai turpmāk būs nepieciešama papildu apmācība? Ja tā, cik tā izmaksās?

d)     Vai tiek plānots rīkot stratēģiskās izpildes sistēmas apspriešanu starp departamentiem vai apspriešanos ar Personāla komiteju un arodbiedrībām? Kā un kad šī sistēma tiks īstenota un kādas ir paredzamās izmaksas?

Stratēģiski dokumenti

e)      Pēdējos mēnešos ģenerālsekretārs ir iesniedzis Prezidijam vairākus stratēģiskus dokumentus par Parlamenta darbību, kas būtiski ietekmēs ne tikai administratīvo jomu, bet arī Parlamenta pieeju ES likumdošanai un politikai. Ņemot vērā šo dokumentu nozīmību organizācijai un mūsu darba turpmākajai attīstībai, kāpēc nav paredzēta apspriešana un lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā tiktu iesaistītas visas skartās puses, nevis tikai Parlamenta Prezidijs?

Resursu efektīvas izmantošanas pasākumu stratēģija

f)      Pirms tika ierosināti un ieviesti jaunie sanāksmēm atvēlētie laiki, vai tika novērtēta šo izmaiņu ietekme uz deputātu darba organizāciju (laika ierobežojums sanāksmēm, darba sanāksmēm, sanāksmēm ar organizācijām un sabiedrības pārstāvjiem u. c. papildus oficiālajām sanāksmēm)? Kāpēc nenotika konsultēšanās ar deputātiem par lēmumu, kas tik acīmredzami ietekmē viņu darbu?

Eiropas Parlamenta deputāti

g)      Tā kā vienas pieturas aģentūra parlamentāro pakalpojumu sniegšanai deputātiem ir darbojusies vairākus mēnešus, cik efektīva ir tās darbība?

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Komunikācijas stratēģija un gatavošanās informatīvajai kampaņai saistībā ar 2014. gada vēlēšanām

h)      Eiropas Jaunatnes dienas, kas kampaņas ietvaros notika 2014. gada maijā, pulcēja Strasbūrā 5000 jauniešus. Vai, gatavojot šo pasākumu, tika pienācīgi ņemta vērā ekonomiskā situācija Eiropā un tas, kā izdevumus par šāda mēroga pasākuma rīkošanu varētu uztvert Eiropas jaunieši?

i)       Vai koncepcija „Nāc. Runā. Panāc.” kopumā tiek uzskatīta par veiksmīgu? Ar kādiem darbības rādītājiem var izmērīt šo veiksmīgumu? Kā šī koncepcija tiek izmantota pēc vēlēšanām un vai ir sagatavots kāds izvērtējuma/novērtējuma ziņojums pēc EP kampaņām likumdošanas un vērtību jomā? Lūdzu, iesniedziet Budžeta kontroles komitejai šā izvērtējuma eksemplāru!

l)       Kāds izvērtējums/novērtējums ir veikts par daudzgadu dotāciju programmu 2012.–2014. gadam, kuras mērķis ir veicināt izpratni par Eiropas Parlamenta lomu, un vai šādu izvērtējumu varētu darīt pieejamu Budžeta kontroles komitejai?

Reģistrēti deputātu palīgi

m)     Vai reģistrētu deputātu palīgu darbā pieņemšanas instrumenta APA-PEOPLE, ko ieviesa Parlamenta sasaukuma sākumā, efektivitāte jau ir novērtēta?

n)      Kādu iemeslu dēļ par vairākiem mēnešiem aizkavējās vairāku reģistrētu deputātu palīgu iekļaušana attiecīgajos EP e-pasta adresātu sarakstos (Assistants 8th legislature, Bruxelles), kā rezultātā viņi nesaņēma darbam nepieciešamu informāciju? Vai ir veikti kādi pasākumi?

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts

Ēdināšanas pakalpojumi

o)     Kāpēc cenas SQM ēkā ir par 25 % augstākas nekā ASP ēdnīcā un vai tas varētu traucēt nodomam klientus no pārpildītās ASP ēdnīcas novirzīt citur?

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts

p)     Kādi pasākumi ir noteikti, lai palielinātu drošību pēc nesenajiem tās pārkāpumiem, īpaši 2014. gada 7. oktobra kurdu protestētāju ielaušanās? Vai jaunā vispārējās drošības koncepcija tiks atjaunināta?

q)     Vai Parlaments ir iegādājies mašīnu numuru zīmju elektroniskas atpazīšanas sistēmu? Cik tā izmaksāja? Vai šo sistēmu uzstādīja un lietoja pie iebrauktuvēm garāžā, lai pārbaudītu, vai numura zīme atbilst informācijai uz iebraukšanas caurlaides?

28. lai palielinātu Parlamenta politiskās un administratīvās darbības pārredzamību un efektivitāti, iesaka visus deputātus, Parlamenta darbiniekus un sabiedrību kopumā nekavējoties un visaptveroši informēt par visām sanāksmju darba kārtībām un protokoliem, kā arī lēmumiem, ko pieņēmušas Parlamenta lēmumu pieņemšanas struktūras; atgādina lietderīgo bijušo Reglamenta komiteju, kas darbojās kā forums, kurā pārredzami un atklāti apspriest un uzlabot gan regulatīvo procesu, gan Parlamenta iekšējās lietas; šajā sakarībā iesaka izveidot neitrālu Reglamenta un iekšējo lietu komiteju, lai visus minētos jautājumus varētu risināt un pēc tam oficiāli apstiprināt Parlamenta plenārsesijā;

29. pauž dziļas bažas par to, ka Parlaments piešķīra EUR 17 800 000 reklāmas pasākumiem, kas tika dēvēti par institucionālu vēlēšanu kampaņu, laika periodam no 2013. līdz 2014. gadam, taču dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā turpināja samazināties, nokrītot līdz 42,54 % (2009. gadā — 43 %); mudina pieņemt jaunu stratēģiju, lai palielinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanu popularitāti dalībvalstīs;

30. uzsver, ka līdz 2015. gada jūnijam ārēji tiks sagatavots 2014. gada vēlēšanu komunikācijas stratēģijas ex post novērtējuma ziņojums; aicina informēt Budžeta kontroles komiteju par publicēšanas datumu; sagaida, ka ziņojumā būs detalizēti analizēts līdzekļu izlietojums;

31. norāda, ka Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauja (EB/EP 82.5) parāda, ka 2014. gada vēlēšanu kampaņas laikā 23 % respondentu bija ļoti negatīvs priekšstats par Parlamentu, savukārt 43 % šis priekšstats bija neitrāls; norāda, ka plašsaziņas līdzekļu analīze liecina, ka negatīvais tēls bieži ir saistīts ar deputātu finansiālajiem nosacījumiem, piemēram, pabalstiem, algām un Parlamenta budžetu kopumā; tādēļ pauž pārliecību, ka ir vajadzīgi strukturāli uzlabojumi, piemēram, pilnīga pārredzamība un atskaitīšanās par piemaksu par vispārējiem izdevumiem, lai palielinātu uzticēšanos un atbalstu Parlamentam;

32. pieņem zināšanai jaunā Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta izveidi, kurš sniegs neatkarīgas akadēmiskas konsultācijas galvenokārt deputātiem individuāli, tādējādi papildinot politikas departamentu darbu, kuri nodrošina atbalstu saistībā ar Parlamenta struktūrvienību vajadzībām;

33. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota nodaļa Savienības tiesību aktu ietekmes novērtēšanai; prasa, lai šis dienests galveno uzmanību pievērstu Parlamenta panāktajiem kompromisiem un Parlamenta grozījumiem Komisijas priekšlikumos; prasa līdz 2015. gada 30. oktobrim izstrādāt stratēģiju, kā ātri novērtēt tiesību aktus un to ietekmi, palielināt šī dienesta nozīmi deputātu acīs un sniegt pārskatu par kopējo izmaksu sadalījumu; mudina šo dienestu regulāri apmainīties viedokļiem ar atbilstošajiem Komisijas, Padomes un valstu parlamentu dienestiem;

34. pieņem zināšanai sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un Parlamentu, kuru beidzot parakstīja 2014. gada 5. februārī un kura īstenošana sākās ar svarīgu darbinieku pārcelšanu no abām komitejām uz jauno Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu (EPRS); pauž viedokli, ka iestāžu sadarbība būtu jāpadara vēl efektīvāka, un uzskata, ka specializēto zināšanu un pirktspējas apvienošanai jomās, kur iestādēm vajadzīga līdzīga rakstura palīdzība, vajadzētu uzlabot rezultātus un samazināt kopējās izmaksas; cer, ka šī līguma īstenošana starp minētajām trijām iestādēm nodrošinās šo mērķu sasniegšanu, notiks līdzsvaroti un vienlīdz nāks par labu visām trim iestādēm; aicina katru no šīm iestādēm pēc tam, kad sadarbība būs īstenota gada garumā, veikt atsevišķu novērtējumu par nolīguma ietekmi cilvēkresursu, izdevumu, sinerģijas, pievienotās vērtība un satura aspektā;

35. pieņem zināšanai Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta izveidi; atgādina, ka drošības pakalpojumu internalizācija Parlamentā 2013. gadā ir ļāvusi ietaupīt EUR 195 000 un laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam tādējādi tiek plānots ietaupīt vairāk nekā EUR 11 miljonus; uzskata, ka būtu lietderīgi sarunās vienoties ar Beļģijas valdību par lielāku ieguldījumu Parlamenta drošībā, ņemot vērā to, ka Beļģijai ir ekonomiski izdevīga Savienības iestāžu atrašanās tās teritorijā; prasa līdz 2015. gada 30. septembrim iesniegt Budžeta kontroles komitejai izvērtējumu par drošības dienesta kvalitāti pirms un pēc Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta izveides; uzstāj, ka ir jāveic citu iestāžu drošības sistēmu salīdzinošs novērtējums;

36. atgādina, ka Parlamenta ēku un to tuvākās apkārtnes drošības saglabāšana ir jāuzskata par vissvarīgāko prioritāti; prasa šī darba ietvaros uzlabot drošību autostāvvietās;

37. pauž satraukumu par paritātes trūkumu administrācijā, jo 2013. gada 31. decembrī no nodaļu vadītājiem 29 % bija sievietes, no direktoriem — 34 % un no ģenerāldirektoriem — 33 %; prasa īstenot vienlīdzīgu iespēju plānu, īpaši attiecībā uz vadošiem amatiem, lai pēc iespējas drīzāk novērstu šo nesamērību;

38. prasa censties panākt Parlamenta administrācijas augstāko amatpersonu līdzsvarotu sadalījumu izcelsmes valsts aspektā; sagaida, ka līdz 2015. gada beigām tiks sagatavots ziņojums par šī mērķa sasniegšanā gūtajiem panākumiem;

39. aicina līdz 2015. gada beigām sniegt pa gadiem sadalītu pārskatu par tendencēm darbinieku skaita izmaiņās un izmaksās par darbiniekiem, dalot pēc amata pakāpēm un vadības līmeņa; aicina Parlamenta administrāciju konstatēt, vai salīdzināmi pētījumi par parlamentu sadarbības asociāciju administrācijām varētu ietvert vērtīgu pieredzi izmantošanai Parlamenta darbā;

40. norāda, ka Prezidijs 2013. gada 15. aprīlī pieņēma īstenošanas noteikumus attiecībā uz deputātu Rīcības kodeksu; tomēr pauž bažas par ļoti nepilnīgo īstenošanu un atšķirīgām interpretācijām, par ko ziņo NVO koalīcija[11], un prasa nostiprināt padomdevējas komitejas nozīmi, dodot tai iniciatīvas tiesības sākt deputātu iesniegto interešu deklarāciju izlases veida pārbaudes;

41. atzinīgi vērtē to, ka deputātiem jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz papildu nodarbošanos, ko viņi saglabā, ieņemot vēlētu amatu; tomēr atgādina, ka EP deputātu, līdzīgi kā valsts parlamenta deputātu, mandāts nav ekskluzīvs un tādēļ viņi drīkst nodarboties arī ar citu profesionālo darbību; uzskata, ka detalizētāks deputātiem aizpildāmās deklarācijas paraugs palīdzētu palielināt pārredzamību un novērst iespējamus interešu konfliktus; prasa ģenerālsekretāram izveidot no Parlamenta tīmekļa vietnes pieejamu publisku datu bāzi par visiem katra deputāta papildu nodarbošanās veidiem;

42. uzsver, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība attiecībā uz deputātu piemaksām par vispārējiem izdevumiem; uzskata, ka būtu vēlams, lai katrs deputāts gada beigās iesniegtu publiski pieejamu ziņojumu par šīm piemaksām;

43. pauž bažas par to, ka piemaksa par vispārējiem izdevumiem netiek revidēta un ka to izmaksā, neprasot pienācīgu attaisnojošu dokumentu iesniegšanu;

44. pauž nožēlu par to, ka līdz šim piemaksa par vispārējiem izdevumiem tiek uztverta kā vienreizējs maksājums un nav precīzu noteikumu par to, kādus izdevumus drīkst segt no šīs piemaksas; pauž izbrīnu par to, ka deputātiem nav jāatskaitās par šīs piemaksas izlietojumu un ka Parlamenta iekšējais revidents nevar pārbaudīt to deputātu kontus, kuri to vēlētos; prasa sniegt sīkākus paskaidrojumus par to, kādiem izdevumu veidiem piemaksa par vispārējiem izdevumiem ir paredzēta, un izvirzīt deputātiem obligātu prasību reizi gadā ziņot par izdevumiem, kas segti no šīs piemaksas, vai, ja tas nav iespējams, vismaz sākt deputātu kontu pārbaudes procedūru pēc brīvprātības principa;

45. ar bažām norāda, ka attāluma piemaksu deputātiem izmaksā, neprasot pietiekamus pierādījumus;

46. pauž bažas par to, ka netiek veiktas ex post pārbaudes par to, kā deputāti izmanto dienesta automašīnas, un apšauba nepieciešamību nodrošināt divas dienesta automašīnas Parlamenta priekšsēdētājam;

47. apstiprina, ka deputātu ceļa izdevumu un darbinieku komandējumu izdevumu samazināšana par 5 % 2013. gadā ļāva ietaupīt EUR 4 miljonus; uzskata, ka būtu vēlams ievērot stingru politiku, lai samazinātu ceļa izdevumus, sarunu ceļā slēdzot nolīgumus ar aviosabiedrībām; aicina ģenerālsekretāru šajā nolūkā iesniegt priekšlikumus;

Apmeklētāju grupu uzņemšanai paredzētā finansiālā atbalsta sistēma

48. pauž dziļas bažas par to, ka Revīzijas palāta vispārējā stāvokļa apskatā par Savienības budžeta finanšu pārvaldību ir norādījusi, ka izdevumu atlīdzināšana apmeklētāju grupām, veicot skaidras naudas maksājumus, rada augstu risku; uzsver, ka 2013. gadā 73 % subsīdiju tika izmaksāti skaidrā naudā un tikai 27 % — ar bankas pārskaitījumu; pauž bažas par lielo Parlamenta reputācijas apdraudējumu un ievērojamo drošības risku, ko rada šādi skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām;

49. uzsver, ka pirms apmeklējuma ir nepieciešami un vērtīgi informēt apmeklētāju grupas par ilgtspējīgiem transporta veidiem nokļūšanai Parlamentā; iesaka ieviest atšķirīgas atlīdzināšanas likmes atkarībā no izvēlētā transporta veida un emisiju līmeņa;

50. uzsver — lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus Savienības budžetā, Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās;

Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts un Ārpolitikas ģenerāldirektorāts

51. norāda uz izmaksām, kuras rada delegācijas, apvienotās parlamentārās asamblejas, ad hoc delegācijas un vēlēšanu novērošanas misijas ārpus Savienības robežām un kuras 2013. gadā sasniedza aptuveni EUR 5 794 360; prasa līdz 2015. gada beigām sagatavot pārskatu par izmaksu sadalījumu šajās jomās no 2005. gada līdz 2015. gadam;

52. ar bažām norāda, ka vienas parlamentārās asamblejas delegācijas izmaksas bija EUR 493 193; aicina Prezidiju izstrādāt vienkāršus, bet efektīvus principus delegāciju vizīšu ekonomiskākai izmaksu struktūrai, jo īpaši ņemot vērā šo apmeklējumu politisko nozīmību, ilgumu un rezultātus;

Parlamentu sadarbības delegācijas

53. uzskata, ka ir svarīgi steidzami izstrādāt Parlamentu sadarbības delegāciju tīmekļa vietnes un paplašināt to saturu; uzskata par izšķiroši svarīgu — ja budžets to atļauj — arī delegāciju atklāto sanāksmju straumēšanu tiešsaistē internetā, kā tas notiek Parlamenta komiteju sanāksmju gadījumā;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

54. pauž nožēlu par to, ka daudzgadu dotāciju programma 2012.–2014. gadam, kuras mērķis ir veicināt informētību par Parlamenta lomu, izmaksāja aptuveni EUR 14 500 000; pauž šaubas, vai šī dotāciju programma atspoguļo Parlamenta pamatpienākumus un uzdevumus, kas izriet no tā kompetences likumdošanas, budžeta un budžeta izpildes apstiprināšanas jomā; aicina administrāciju, gatavojoties 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, iesniegt Budžeta kontroles komitejai šīs dotāciju programmas ārēju novērtējumu;

55. aicina iesniegt pārskatu par visu komunikācijas projektiem paredzēto no Parlamenta budžeta finansēto dotāciju sadalījumu, tostarp norādot summas un saņēmējus;

56. aicina iesniegt pārskatu par to izdevumu no Parlamenta budžeta sadalījumu, kas paredzēti organizācijām MEP Ranking un Vote Watch Europe; kritizē to, ka šīs organizācijas novērtē deputātu darbu pēc kvantitatīviem kritērijiem, kas var radīt nepareizus stimulus un nevajadzīgu darbu; uzskata, ka deputātu brīvību pienākumu pildīšanā apdraud aizvien lielāka birokrātija un aizvien stingrāki ierobežojumi;

EuroparlTV

57. atgādina, ka EuroparlTV budžets 2013. gadā bija EUR 8 000 000, bet 2014. gadā — EUR 5 000 000, un atzinīgi vērtē to, ka sniegums ir uzlabots, ieviešot vairākus jaunus pasākumus un projektus; norāda, ka laikā no 2012. līdz 2014. gadam vidējais videomateriālu skatītāju skaits mēnesī ir pieaudzis no 53 000 līdz 400 000;

58. atgādina — ievērojot Prezidija 2012. gada 12. decembra lēmumu, 2014. gadā tika sākts ārējs pētījums, lai dotu ieguldījumu Parlamenta interneta televīzijas pakalpojumu (EuroparlTV) turpmākajā attīstībā; norāda, ka šajā pētījumā sniegtie ieteikumi jāīsteno 2015. gada pirmajā pusē;

LUX balva

59. pieņem zināšanai, ka LUX balvas piešķiršanas izdevumi 2013. gadā bija EUR 448 000, kas atbilda 2012. gada izmaksām (EUR 434 421), un tie ietvēra:

–   procedūru, kas saistīta ar oficiālu atlasi un konkursu;

–   komunikācijas izdevumus Briselē un Strasbūrā;

–   mērķtiecīgu informācijas sniegšanu deputātiem un partneriem no specializētiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī sabiedrībai kopumā;

–   subtitru sagatavošanas izmaksas 24 oficiālajās valodās;

–   balvu ieguvušās filmas adaptētās versijas sagatavošanu cilvēkiem ar dzirdes vai redzes traucējumiem;

–   Parlamenta dalību nozīmīgākajos kino pasākumos Eiropā, lai popularizētu LUX balvu;

60. uzskata, ka LUX balvas piešķiršana nav viens no Parlamenta pamatdarbības veidiem, un prasa veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, lai Parlaments būtu labi informēts, pieņemot lēmumu par šīs balvas saglabāšanu;

61. apšauba LUX balvas relevanci; stingri iesaka Parlamentam vēlreiz apsvērt balvas saglabāšanas nepieciešamību;

62. prasa meklēt ietaupījumu iespējas budžetā;

63. prasa līdz 2015. gada beigām veikt deputātu reprezentatīvu aptauju, lai noteiktu, vai LUX balva ir labi pazīstama un kā uz to raugās deputātu dalībvalstīs, ja vispār zina par to;

Informācijas biroji

64. ar bažām norāda, ka informācijas biroju darbinieku 2013. gada komandējumu izdevumi bija EUR 1 839 696, no kuriem komandējumi uz Strasbūru izmaksāja EUR 1 090 290; pauž nožēlu par to, ka izmaksas par komandējumiem no informācijas birojiem uz Strasbūru salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par aptuveni 7 %, turklāt vēl 2 % palielinājumu radīja jauna informācijas biroja izveide Horvātijā; aicina sniegt informāciju par galvenajiem iemesliem, kāpēc informācijas biroju darbinieki devās komandējumos uz Strasbūru un Briseli; aicina iesniegt pārskatu par katra informācijas biroja darbinieku komandējumiem 2005., 2010. un 2015. gadā, lai varētu veikt salīdzinājumu; uzstāj, ka prioritāte būtu jāpiešķir videokonferencēm, tādējādi veicot gan strukturālus izmaksu samazinājumus Parlamenta budžetā, gan uzlabojumus vides jomā, vienlaikus nekavējot Parlamenta darbu;

65. norāda, ka vairāku dalībvalstīs izvietotu informācijas biroju tīmekļa vietnes kopš vēlēšanām nav atjauninātas; vērš uzmanību uz to, kā tas varētu ietekmēt Parlamenta uzticamību sabiedrības acīs; uzstāj, ka ir jāveic izmeklēšana par to, kā tiek izlietoti informācijas birojiem piešķirtie līdzekļi, sniedzot arī skaidrojumu par interneta pieslēguma izmaksu ievērojamajām atšķirībām dažādās dalībvalstīs;

Parlamenta logotips

66. norāda, ka Eiropas Parlamenta logotips tika mainīts; pauž neapmierinātību par to, ka kārtējo reizi lēmums netika pieņemts savlaicīgi un pamatojoties uz informāciju; aicina atbildīgos dienestus paskaidrot, kāpēc tika veiktas šīs izmaiņas, kā notika lēmuma pieņemšana un cik šīs izmaiņas izmaksāja;

67. prasa sniegt detalizētu pārskatu par visām iekšējām un ārējām izmaksām, kas Parlamentam rodas saistībā ar Eiropas vēstures namu, sadalījumā pa plānošanas izmaksām (tostarp provizoriskās plānošanas), ieguldījumu izmaksām un uzturēšanas izmaksām (tostarp celtniecības un uzturēšanas rezervi, izmaksām par darbiniekiem, izstāžu izmaksām); norāda, ka Komisija dod ieguldījumu Eiropas vēstures nama finansēšanā, katru gadu piešķirot EUR 800 000; norāda, ka Eiropas vēstures nams sniegs labumu ne tikai Savienības iestādēm, bet arī Beļģijas valstij, jo tas ir jauns un ienākumus nesošs tūrisma galamērķis; tādēļ iesaka aicināt Beļģiju atbalstīt Eiropas vēstures nama izveidi;

Personāla ģenerāldirektorāts

68. pieņem zināšanai, ka Parlamenta ierēdņus (pastāvīgos Civildienesta darbiniekus) var pieņemt darbā principā tikai ar atklātu konkursu palīdzību, kurus iztur aptuveni 10 % kandidātu ar vidējo vecumu 34 gadi; pauž bažas par to, ka Savienības iestādēm, tostarp Parlamentam, nav nekādas politikas jauniešu vecumā līdz 30 gadiem nodarbinātības veicināšanai, lai gan jauniešu nodarbinātība ir viena no svarīgākajām Savienības prioritātēm;

69. norāda uz grūtībām pieņemt darbā ierēdņus vai līgumdarbiniekus īpaši no atsevišķām dalībvalstīm; norāda, ka pašreizējās algu likmes un iestāžu piedāvātie darba uzsākšanas nosacījumi ir mazāk pievilcīgi jauniem darbiniekiem; norāda, ka iestādes nepiedāvā nedz konkurētspējīgas algas, nedz vilinošas karjeras iespējas daudziem ES–15 dalībvalstu pilsoņiem, īpaši tiem, kam tuvojas pensijas vecums; norāda, ka neizbēgamā Eiropas publiskās administrācijas darbinieku skaita samazināšanās vistuvākajā nākotnē negatīvi ietekmēs sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinās ģeogrāfiskās nelīdzsvarotības risku;

70. aicina Personāla ģenerāldirektorātu un atbildīgos dienestus aktīvi veicināt sieviešu iecelšanu augsta līmeņa amatos Parlamentā vai izvērtēt paritātes neievērošanas iemeslus un pēc tam ierosināt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu sieviešu iecelšanu augsta līmeņa amatos Parlamenta administrācijā;

71. norāda uz darbinieku izbraukuma sanāksmju un līdzīgu pasākumu augstajām izmaksām 2013. gadā (EUR 140 730 par astoņiem pasākumiem); uzskata, ka krīzes un vispārēju budžeta samazinājumu laikā Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksām ir jābūt samērīgām un sanāksmēm pēc iespējas būtu jānotiek pašu iestāžu telpās, jo to pievienotā vērtība neattaisno augstās izmaksas;

Parlamenta deputātu palīgi

72. pauž atbalstu pasākumiem, kas veikti, lai organizētu līgumu pārtraukšanu ar aptuveni 1700 reģistrētajiem deputātu palīgiem, gatavojoties septītā sasaukuma beigām un astotā sasaukuma sākumam, un jo īpaši programmas APA-People ieviešanu; tomēr uzskata, ka vairāk administratīvu darbinieku būtu jāpiesaista reģistrētu deputātu palīgu pieņemšanai darbā noteiktās jomās, lai nodrošinātu lielāku ātrumu un efektivitāti; norāda, ka darbinieku skaits un tehniskie resursi nebija pietiekami, lai novērstu kavēšanos palīgu līgumu parakstīšanā un līgumu pārtraukšanā, kā arī izdevumu atmaksā un piemaksu izmaksā un līdz ar to arī algu aizkavēšanos; tomēr atzīst, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu process ir ievērojami uzlabojies, vienlaikus norādot, ka Parlamentam ir jāturpina centieni uzlabot darbā pieņemšanas procedūru ātrumu un efektivitāti; pauž bažas par to, ka nav rasts risinājums saistībā ar tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kuru tiesības mazināja viņu līgumu darbības laika saīsināšana vismaz par mēnesi agrāk notiekošu Parlamenta vēlēšanu dēļ; uzsver, ka tiesību akti par tiesību uz pensiju ieguves periodiem ir jāsaskaņo ar izmaiņām, kuras skar reālo sasaukuma darbības laiku;

73. pauž nožēlu par to, ka Parlamenta 2013. gada ziņojumā par sociālo jomu tāpat kā iepriekšējos šādos ziņojumos nav gandrīz nekādas informācijas par reģistrētajiem deputātu palīgiem, lai gan viņi veido 29,4 % no Parlamenta darbiniekiem; prasa novērst šādu situāciju, ņemot vērā minētā dokumenta būtisko nozīmi personālvadības uzlabošanā;

74. pauž nožēlu par Civildienesta tiesas 2013. gada 12. decembra lēmumu Lietā F-129/12 un pauž dziļu nožēlu par to, ka Parlaments tika atzīts par vainīgu nespējā nodrošināt palīdzību reģistrētiem deputātu palīgiem uzmākšanās un nelikumīgas atlaišanas gadījumos; norāda uz Prezidija 2014. gada 14. aprīļa lēmumu, ar kuru tiek izveidota padomdevēja komiteja aizskaršanas darbavietā novēršanai, lai reģistrētiem deputātu palīgiem nenāktos saskarties ar šādām problēmām; tomēr pauž bažas par līdzsvara trūkumu šīs komitejas sastāvā, kuru veido trīs kvestori, viens administrācijas pārstāvis un viens reģistrētu deputātu palīgu pārstāvis; norāda, ka līdz 2014. gada novembrim vismaz trijos komitejā izskatītos gadījumos kvestori nolēma, ka nav pamata tālākai rīcībai; tādēļ aicina Prezidiju pārskatīt tā lēmumu attiecībā uz minētās komitejas sastāvu, lai nodrošinātu līdzsvarotāku pārstāvību, iekļaujot komitejā vismaz divus reģistrētu deputātu palīgu pārstāvjus;

75. ar satraukumu norāda uz to, ka ļoti daudzi reģistrēti deputātu palīgi priekšlaicīgi pārtrauc valodu kursu apmeklēšanu, proti, 32 % salīdzinājumā ar 8 % citu darbinieku gadījumā; prasa veikt izmaiņas valodu kursu grafikā, lai nodrošinātu, ka tie ir vairāk piemēroti reģistrētu deputātu palīgu īpašajiem darba apstākļiem;

76. prasa noskaidrot iespējamos iemeslus, kuru dēļ pastāv milzu neatbilstība starp reģistrētu deputātu palīgu un citu darbinieku izmantoto slimības atvaļinājuma dienu skaitu;

77. norāda, ka dienas nauda, ko saņem uz Strasbūru braucošie deputātu palīgi, ir par 30–45 % zemāka nekā citu darbinieku saņemtā dienas nauda; norāda arī to, ka reģistrēti deputātu palīgi saņem kompensāciju saskaņā ar trīs pakāpju sistēmu, kas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos viņiem var pat nesegt komandējuma izdevumus par došanos uz Strasbūru; aicina Prezidiju veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu šo nevienlīdzību un reģistrētu deputātu palīgu tiesības šajā jomā saskaņotu ar pārējo darbinieku tiesībām;

78. pauž bažas par to, ka viena deputāta nodarbināto vietējo palīgu skaits 2013. gadā bija ļoti atšķirīgs — tas svārstījās no 0 līdz 43; aicina veikt izmeklēšanu, lai novērtētu, vai tajos gadījumos, kad ir liels vietējo palīgu skaits, ir ievērotas darbā pieņemšanas procedūras, un novērtētu šāda liela skaita pamatotību; prasa novērtēt vietēju deputātu palīgu darbā pieņemšanas procedūras un iesniegt priekšlikumu to pilnveidošanai, lai nepieļautu pārāk lielu vietēju palīgu skaitu vienam deputātam; prasa palielināt pārredzamību attiecībā uz vietējo palīgu un pakalpojumu sniedzēju nodarbināšanu; prasa visu deputātu nodarbināto pakalpojumu sniedzēju vārdu sarakstu publicēt internetā;

79. vērš uzmanību uz to, ka 2008. gada jūlijā pieņemto Deputātu nolikuma īstenošanas pasākumu 43. panta d) punktā deputātiem ir aizliegts kā palīgus nodarbināt laulātos vai pastāvīgos partnerus, kas nav laulātie, vecākus, bērnus, brāļus un māsas;

80. pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu pieņemšanas aizkavēšanos; prasa īstenot šos noteikumus, ilgāk vairs nekavējoties;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts

Parlamenta ēku politika

81. pieņem zināšanai, ka Parlaments savās trijās darba vietās aizņem 1,1 miljonu m² un tam pieder 81 % šīs platības; uzskata, ka ir ļoti svarīgi ieviest atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu Parlamenta ēku noturību pret pieaugošām uzturēšanas izmaksām;

82. prasa noslēgt Parlamenta un Komisijas sadarbības nolīgumu par Eiropas namu kopīgu pārvaldību, lai, no vienas puses, izveidotu daudzgadu plānošanas sistēmu nekustamā īpašuma izpētei iegādes vai nomas nolūkā un, no otras puses, vienkāršotu ikdienas pārvaldībai nepieciešamās administratīvās un finanšu procedūras;

83. pieņem zināšanai, ka Eiropas nams Sofijā kopš 2013. gada jūlija darbojas pilnībā; norāda, ka ēkas struktūras defektu un neatbilstību izmaksas tika iekasētas no pārdevēja pirms pirkuma līguma parakstīšanas;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts un Tulkošanas ģenerāldirektorāts

84. ar gandarījumu norāda, ka, īstenojot Prezidija lēmumu par resursu ziņā efektīvu daudzvalodību, 2013. gadā izdevās ietaupīt EUR 15 miljonus mutiskās tulkošanas un EUR 10 miljonus — rakstiskās tulkošanas dienestos, neskarot daudzvalodības principu un nemazinot Parlamenta darba kvalitāti; atkārtoti norāda, ka iestāžu sadarbībai ir būtiska nozīme, lai apmainītos ar paraugpraksi efektivitātes palielināšanas un resursu taupīšanas jomā;

Finanšu ģenerāldirektorāts

Brīvprātīgais pensiju fonds

85. norāda, ka 2013. gada beigās brīvprātīgais pensiju fonds palielināja savu prognozēto aktuāro deficītu, ko aprēķina, pamatojoties uz fonda aktīviem, līdz EUR 197,5 miljoniem; uzsver, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm;

86. norāda, ka galu galā nav iespējams noteikt, vai fonds tiek pārvaldīts efektīvi un pareizi, un mudina veikt ārēju novērtējumu;

87. tomēr norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu, kā arī to, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu, ja fonds nespēj pildīt savas saistības;

88. pieņem zināšanai to, ka Tiesa 2013. gadā ir atzinusi par spēkā esošu lēmumu palielināt fonda dalībnieku pensionēšanās vecumu no 60 līdz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla priekšlaicīgu izsmelšanu un saskaņotu šo vecumu ar jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu;

Deputātiem sniegtie pakalpojumi

89. prasa pakalpojumu sniedzēju vārdus un deputātiem sniegtos pakalpojumus publiskot Parlamenta deputātu mājaslapā līdzās datiem par reģistrētajiem deputātu palīgiem un vietējiem palīgiem;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts

90. pieņem zināšanai personāla internalizāciju Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā, kā arī solīto izmaksu samazinājumu un IT jomas darbinieku augstāku kompetences līmeni; atgādina, ka augstāks kompetences līmenis attiecībā uz pastāvīgiem jauninājumiem arī bija iemesls, kura dēļ šo jomu pirms vairākiem gadiem nodeva ārpakalpojumu sniedzējiem; aicina ģenerālsekretāru sadarboties ar Eiropas Personāla atlases biroju, lai rastu iespējas paātrināt darbā pieņemšanas procedūru un piesaistīt labākos speciālistus IT un drošības jomā;

91. atgādina, ka atsevišķu deputātu, deputātu palīgu un ierēdņu personīgās un konfidenciālās elektroniskās pastkastītes ir tikušas apdraudētas, Parlamentam kļūstot par upuri kiberuzbrukumā, kurā urķis bija pārtvēris komunikāciju starp privātiem viedtālruņiem un Parlamenta publiski pieejamo bezvadu tīklu;

92. uzstāj, ka neatkarīgai trešai pusei ir jāveic IKT drošības revīzija attiecībā uz visām Parlamenta IKT un telekomunikāciju sistēmām, lai pabeigtu precīza ceļveža izstrādi stabilākas IKT drošības politikas nodrošināšanai 2015. gadā; norāda, ka IKT drošības revīzijai vajadzēja būt notikušai līdz 2014. gada decembrim; atgādina, ka, ņemot vērā pēdējā laikā paaugstinātos draudus drošībai, tas būtu jāuzskata par prioritāti, un aicina informēt Budžeta kontroles komiteju par rezultātiem, tiklīdz būs pabeigta ziņojuma sagatavošana;

93. pieņem zināšanai nekavējoties īstenojamos un vidēja termiņa pasākumus, kurus Prezidijs pieņēma 2013. gada 9. decembrī, lai pastiprinātu Parlamenta drošības noteikumus mobilo iekārtu izmantošanas jomā;

94. uzstāj, ka Parlamentam vēl vairāk jāsadarbojas ar Komisijas Informātikas ģenerāldirektorātu, lai atrastu piemērotus vecu IKT instrumentu un infrastruktūru aizstājējus, kas vērsti uz atklātiem, sadarbīgiem un no pārdevēja neatkarīgiem risinājumiem, tādējādi veicinot sociālo, ētisko un ekonomisko atbildīgumu;

95. atzinīgi vērtē grozījumu iesniegšanai paredzētās ļoti noderīgās un veiksmīgās lietojumprogrammas „at4am” ieviešanu pirms dažiem gadiem; uzskata, ka tā ir jāuzlabo un jāatjaunina, īpaši ņemot vērā tādas noderīgas funkcijas kā paškorekcija un dublējums;

96. pārredzamības un dokumentu pieejamības vienlīdzības nodrošināšanas nolūkā prasa ar ePetition starpniecību dot visiem deputātiem, ne tikai pilntiesīgiem komitejas locekļiem vai aizstājējiem, iespēju piekļūt visiem lūgumrakstiem, ko pilsoņi iesnieguši Lūgumrakstu komitejai;

Videi draudzīgs Parlaments

97. pieņem zināšanai Parlamenta koncepciju „Jauna darba vide”, EMAS akreditāciju un procedūru, kā arī bezpapīra programmu, kas ietver lietojumprogrammas „e-komiteja” un „e-sanāksme”; prasa nostiprināt šo programmu, papildinot to ar lietojumprogrammām viedtālruņiem un planšetdatoriem;

98. vērš uzmanību uz to, ka videokonferenču un tāldarba izmantošana varētu veicināt arī efektīvāku laika izmantošanu un videi draudzīgāku Parlamentu, samazinot administratīvās izmaksas un ceļa izdevumus;

99. pieņem zināšanai, ka siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisija, ko rada Parlamenta darbinieku braucieni uz Briseli, Luksemburgu un Strasbūru, 2012. gadā ir samazinājusies par 34 % salīdzinājumā ar 2006. gadu; aicina administrāciju nodrošināt pilnīgu pārredzamību, kā arī uzskaitīt emisiju, ko rada deputātu braucieni no mītnes valstīm uz Briseli un Strasbūru; atzinīgi vērtē pasākumus to nenovēršamo emisiju kompensēšanai, kuras nav iespējams samazināt; iesaka projektos vēl vairāk īstenot kompensācijas politiku saskaņā ar ANO apstiprināto tīras attīstības mehānisma (CDM) Zelta standartu;

100. aicina ģenerālsekretāru izstrādāt plānu, lai samazinātu Parlamenta braucienos pieejamo konteineru skaitu; ierosina izmantot mazākus konteinerus vai ieviest konteineru kopīgas izmantošanas sistēmu, tādējādi samazinot finansiālos izdevumus un oglekļa dioksīda emisiju ietekmi;

aicina atbildīgos dienestus izstrādāt ilgtspējīgu un saskaņotu koncepciju ar mērķi pilnībā izmantot budžeta 239. pozīciju CO₂ kompensācijai maksimālā apmērā, lai ar projektu palīdzību kompensētu iestādes nenovēršamās CO₂ emisijas saskaņā ar ANO apstiprināto CDM Zelta standartu;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

102. norāda, ka no 2013. gadā piešķirtajiem kopumā 264 līgumiem 120 līgumi EUR 465 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot atklātu vai ierobežotu procedūru, un 144 līgumi EUR 152 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot pārrunu procedūru; pieņem zināšanai, ka — lai gan kopējais pārrunu procedūrā piešķirto līgumu skaits 2013. gadā bija par 37 % mazāks (144 salīdzinājumā ar 241 2012. gadā), pārrunu procedūrā piešķirto līgumu vērtība nav vērā ņemami mainījusies;

103. šajā sakarībā uzsver to, ka ir jāīsteno videi saudzīga publiskā iepirkuma koncepcija saistībā ar visiem līgumiem un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus; prasa izvirzīt aizvien tālejošākus, vērienīgus un saistošus mērķus attiecībā uz videi saudzīgiem līgumiem, īpaši tādās jomās kā pārtika un ēdināšana, transportlīdzekļi un transports, sanitārija un ūdensapgādes aprīkojums, papīrs, atkritumu apsaimniekošana, IT un attēlu reproducēšanas aprīkojums, apgaismojums, uzkopšana un mēbeles;

104. norāda, ka lielākā daļa no 2013. gadā piešķirtajiem līgumiem bija pakalpojumu līgumi (61 %) ar kopējo vērtību EUR 374 miljoni un ka trīs ģenerāldirektorāti piešķīra 14 līgumus, kuru vērtība pārsniedza EUR 10 miljonus; uzsver, ka ir jānodrošina, lai šiem augstas vērtības līgumiem tiktu īpaši piemērotas pienācīgas kontroles sistēmas, kuru mērķis ir pastāvīgi uzraudzīt pasūtījumu izpildi;

105. norāda, ka 2013. un 2012. gadā piešķirtie līgumi pēc līguma veida sadalās šādi:

Līguma veids	2013		2012
	Skaits	Īpatsvars	Skaits	Īpatsvars
Pakalpojumi Piegādes Būvdarbi Ēkas	189 48 19 8	72 % 18 % 7 % 3 %	242 62 36 4	70 % 18 % 12 % 1 %
Kopā	264	100 %	344	100 %

Līguma veids	2013		2012
	Vērtība (EUR)	Īpatsvars	Vērtība (EUR)	Īpatsvars
Pakalpojumi Piegādes Būvdarbi Ēkas	374 147 951 91 377 603 15 512 763 136 289 339	61 % 15 % 2 % 22 %	493 930 204 145 592 868 48 386 872 180 358 035	57 % 17 % 5 % 21 %
Kopā	617 327 656	100 %	868 267 979	100 %
(2013. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 7. lpp.)

106. norāda, ka 2013. un 2012. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

Procedūras veids	2013		2012
	Skaits	Īpatsvars	Skaits	Īpatsvars
Atklāta Ierobežota Pārrunu Konkursi Ārkārtas	106 14 144 - -	40 % 5 % 55 % - -	98 5 241 - -	28 % 2 % 70 % 0 % 0 %
Kopā	264	100 %	344	100 %

Procedūras veids	2013		2012
	Vērtība (EUR)	Īpatsvars	Vērtība (EUR)	Īpatsvars
Atklāta Ierobežota Pārrunu Konkursi Ārkārtas	382 045 667 83 288 252 151 993 737 - -	62 % 13 % 25 % - -	381 116 879 245 156 318 241 994 782 - -	44 % 28 % 28 % 0 % 0 %
Kopā	724 297 066	100 %	603 218 807	100 %
(2013. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 9. lpp.)

Ārkārtas pārrunu procedūra

107. pieņem zināšanai, ka ārkārtas pārrunu procedūra tika izmantota 39 % no 2013. gadā sāktajām pārrunu procedūrām; pauž bažas par to, ka Parlaments 2013. gadā izmantoja ārkārtas pārrunu procedūru, lai piešķirtu 56 līgumus, un prasa norādīt ne tikai līgumu kopējo skaitu, bet arī šo līgumu kopējo vērtību;

108. pieņem zināšanai, ka deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu izsmeļoši un pārredzami jāpamato ārkārtas pārrunu procedūras izmantošana; prasa, lai Centrālā finanšu nodaļa apkopotu informāciju gada pārskatā par piešķirtajiem līgumiem iesniegšanai budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

109. norāda, ka 2013. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa	2013						2012
	Gada apropriācijas		Pašu resursi un pārnestās apropriācijas	Izdevumi	Gada apropriāciju izlietojuma līmenis	Pārnesumi uz nākamo periodu	Gada apropriācijas	Pašu resursi un pārnestās apropriācijas	Izdevumi	Gada apropriāciju izlietojuma līmenis	Uz nākamo periodu pārnestās summas (2011)
PPE	21 680		4 399	18 437	85,04 %	7 642	21 128	2 024	18 974	89,81 %	4 178
S&D	15 388		6 849	17 649	114,69 %	4 588	14 908	6 313	14 520	97,40 %	6 702
ALDE	6 719		2 172	7 142	106,30 %	1 749	6 673	2 281	6 855	102,72 %	2 100
Verts/ALE	4 366		1 787	4 778	109,44 %	1 375	4 319	1 460	4 002	92,65 %	1 778
GUE/NGL	2 658		1 076	3 317	124,79 %	416	2 563	1 094	2 602	101,52 %	1 055
ECR	4 046		1 602	4 598	113,64 %	1 050	3 765	1 219	3 407	90,51 %	1 577
EFD	2 614		939	2 422	92,65 %	1 132	2 538	881	2 494	98,29 %	925
NI — pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti	1 316		367	931	70,74 %	441	1 362	413	963	70,73 %	367
Kopā	58 786		19 193	59 274	100,83 %	18 394	57 255	15 687	53 817	94,00 %	18 680
*          visas summas tūkstošos EUR

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

110. norāda, ka 2013. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds[12]:

Partija	Saīsinājums	Pašu resursi*	EP subsīdija	Kopējie ieņēmumi	EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)	Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi
Eiropas Tautas partija	PPE	1 439	6 464	9 729	85 %	192
Eiropas Sociālistu partija	PSE	1 283	4 985	6 841	85 %	118
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība	ALDE	518	2 232	3 009	85 %	33
Eiropas Zaļo partija	PVE	461	1 563	2 151	78 %	-36
Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse	AECR	307	1 403	1 970	85 %	45
Eiropas Kreiso spēku partija	GE	233	948	1 180	68 %	-258
Eiropas Demokrātu partija	PDE	91	437	528	85 %	0
ES Demokrāti	EUD	48	197	245	85 %	12
Eiropas Brīvā alianse	ALE	93	439	592	85 %	12
Eiropas Kristiešu politiskā kustība	ECPM	61	305	366	85 %	8
Eiropas Brīvības alianse	AEL	68	384	452	85 %	1
Eiropas Nacionālo kustību alianse	AEMN	53	350	403	85 %	-38
Kustība par Eiropas brīvību un demokrātiju	MELD	107	594	833	85 %	0
Kopā		4 762	20 301	28 299	83 %	89
*             visas summas tūkstošos EUR

111. uzskata, ka būtu vēlams pakāpeniski samazināt (līdz pat iespējamai atcelšanai) Eiropas politiskajām partijām paredzētās iemaksas no Parlamenta budžeta, ņemot vērā, ka valsts līmenī šīs partijas bieži vien jau subsidē dalībvalstis;

112. norāda, ka 2013. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds[13]:

Fonds	Saīsinājums	Partija, ar kuru saistīts	Pašu resursi *	EP subsīdija	Kopējie ieņēmumi	EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)
Eiropas studiju centrs	CES	EPP	772	3 985	4 757	85 %
Eiropas Progresīvo pētījumu fonds	FEPS	PES	491	2 762	3 253	85 %
Eiropas Liberālais forums	ELF	ALDE	214	1 108	1 322	85 %
Eiropas Zaļais fonds	GEF	EGP	158	881	1 039	85 %
Pārveido Eiropu	TE	EL	130	538	668	85 %
Eiropas Demokrātu institūts	IED	PDE	50	219	269	85 %
Maurits Coppieters centrs	CMC	EFA	50	227	277	85 %
Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds	ND	AECR	183	645	828	85 %
Eiropas Brīvības fonds	EFF	EAF	39	210	249	85 %
Eiropas Starpvalstu sadarbības organizācija	OEIC	EUD	20	123	143	85 %
Eiropas Kristiešu politiskais fonds	ECPF	ECPM	31	170	201	85 %
Eiropas brīvības un demokrātijas fonds	FELD	MELD	60	280	340	85 %
Eiropas identitāte un tradīcijas	ITE	AEMN	31	177	208	85 %
Kopā		-	2 229	11 325	13 554	85 %
(*)          visas summas tūkstošos EUR								-	2.229	11.325	13.554	85%

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.3.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Bernd Kölmel, Bogusław Liberadzki, Verónica Lope Fontagné, Monica Macovei, Fulvio Martusciello, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Michael Theurer, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Iris Hoffmann, Karin Kadenbach, Andrey Novakov, Markus Pieper, Julia Pitera

• [1]  OV L 66, 8.3.2013.
• [2]  OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp.
• [3]  OV C 201, 30.6.2014., 1. lpp.
• [4]  OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp.
• [5]  OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp.
• [6]  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
• [7]  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
• [8]  PE 349.540/Bur/ann/def.
• [9]  OV C 249 E, 30.8.2013., 18. lpp.
• [10]  OV C 257 E, 6.9.2013., 104. lpp.
• [11]  ALTER-EU, Mind the Gap (http://www.alter-eu.org/sites/default/files/documents/Mind%20the%20Gap%20briefing.pdf).
• [12]          Avots: PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.295/BUR) un PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.297/BUR) 12. punkts.
• [13]  Avots: PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.295/BUR) un PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.297/BUR) 12. punkts.