ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

31.3.2015 - (2014/2080(DEC))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Ryszard Czarnecki

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

(2014/2080(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu[1],

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–       ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0111/2015),

1.      sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Tiesas 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.      izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.      uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

(2014/2080(DEC))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa,

–       ņemot vērā Eiropas ombuda 2015. gada 26. februāra lēmumu slēgt pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

–       ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–       ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0111/2015),

1.   ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatā par 2013. gadu nav konstatēti nekādi vērā ņemami trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk „Tiesa”) cilvēkresursiem un iepirkumiem;

2.   pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, secinājusi, ka kopumā 2013. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.   norāda, ka 2013. gadā Tiesai piešķirto apropriāciju kopsumma bija EUR 354 880 000 (salīdzinājumā ar EUR 348 300 000 2012. gadā) un budžeta izpildes līmenis bija 96,3 %; pauž nožēlu par izlietojuma līmeņa samazināšanos 2013. gadā, salīdzinot ar 98,6 % 2012. gadā;

4.   norāda, ka zemāku īstenošanas līmeni var izskaidrot ar to, ka sākotnējās apropriācijas 2013. gadam ietvēra ierosināto algu un pensiju korekciju par aptuveni EUR 6 000 000, bet šo korekciju Padome galu galā neapstiprināja; norāda, ka iemesli, uz kā pamatojās negaidītais nolēmums par algu korekciju, pēc vienošanās par jaunajiem Civildienesta noteikumiem 2014. gadā vairs nav piemērojami;

5.   tomēr uzsver, ka Tiesas budžetā ir tikai administratīvie izdevumi, un lielākās summas tiek izlietotas saistībā ar iestādē strādājošajiem; pieņem zināšanai izlietojuma līmeņa samazināšanās pamatojumu, kas sniegts Tiesas gada darbības pārskatā par 2013. finanšu gadu;

6.   norāda, ka 2013. gadā Tiesa pabeidza 701 lietu (2012. gadā tika pabeigtas 595 lietas) un saņēma 699 jaunas lietas (2012. gadā 632), tostarp 450 apelācijas un lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu; uzteic pozitīvos statistikas rezultātus un uzskata, ka, neskatoties uz labo rezultātu, to ir iespējams vēl uzlabot;

7.   norāda, ka 2013. gadā Vispārējā tiesa saņēma 790 jaunas lietas, izskatīja 702 lietas un 1325 lietas bija neizskatītas, tātad kopumā procesu skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās; norāda arī uz to, ka tiesvedības ilgums ir nedaudz samazinājies; norāda, ka devītās palātas izveide 2013. gadā neveicināja Vispārējās tiesas efektivitātes paaugstināšanu, tomēr, neskatoties uz to, atkārtoti pauž nostāju, ka Vispārējās tiesas cilvēkresursi ir jāpalielina;

8.   norāda, ka 2013. gadā Civildienesta tiesā jauno lietu skaits samazinājās un neizskatīto un pabeigto lietu skaits palielinājās salīdzinājumā ar 2012. gadu; uzskata, ka, neraugoties uz šiem vājajiem rezultātiem, Civildienesta tiesas likvidēšana ir nepiemērots risinājums Padomes ieilgušās blokādes novēršanai;

9.   uzskata, ka ir iespējams panākt situācijas uzlabošanos ar Tiesas rīcībā esošajiem resursiem; uzsver, ka 2013. gadā veiktās iekšējās reformas, proti, jaunas palātas izveide Vispārējā tiesā un jauna ģenerāladvokāta iecelšana, kā arī Reglamenta, kas regulē Tiesas darbību, it īpaši attiecībā uz valodu jomu un tehnoloģiju izmantošanu, un citu papildu noteikumu pārskatīšana palīdzēja ieviest pozitīvas izmaiņas sistēmā, ļaujot panākt resursu optimizēšanu; mudina Tiesu turpināt šo pieeju;

10. iesaka iestādi reorganizēt tā, lai padarītu skaidrāku nodalījumu starp juridiskajām un administratīvajām funkcijām, tādējādi tuvinot izkārtojumu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā noteiktajam, lai tiesnešiem vairs nebūtu risks, ka jāpieņem lēmums par apelācijām pret aktiem, kuros viņu iestādes ir tieši iesaistītas;

11. atgādina, ka Tiesa atbildē uz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju norāda, ka spriedumu un sēžu skaita palielināšana būtiski nepalielinātu produktivitāti; no otras puses, norāda, ka Tiesa prasīja palielināt tiesnešu skaitu; mudina Tiesu pasūtīt ārēju salīdzinošo izvērtējumu, lai saņemtu ārējus instrumentus, ar kuru palīdzību atrast iespējamus risinājumus Tiesas pieminētajām problēmām;

12. uzsver, ka Tiesā ir īpaši svarīgi ievērot daudzvalodību, jo tai ne tikai jāgarantē līdztiesīga piekļuve Tiesas judikatūrai, bet arī vienādas iespējas Tiesā izskatītajās lietās iesaistītajām pusēm;

13. pauž nožēlu par nepietiekamo informāciju, kas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā saņemta attiecībā uz tiesnešu veikto ārējo darbību; aicina Tiesas mājaslapā publicēt reģistru, kur būtu detalizēta informācija par katra tiesneša ārējo darbību;

14. aicina Tiesu saistībā ar gadījumu, kad diviem pensionētiem štata tulkotājiem tika piešķirti tulkošanas līgumi, iesniegt ziņojumu, lai varētu pārbaudīt, vai situācija atbilst Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu prasībām attiecībā uz interešu konfliktu un samaksu;

15. prasa Tiesai apsvērt iespēju Tiesas reģistrus apvienot vienā reģistrā, lai nodrošinātu procesuālo darbību labāku koordināciju starp tiesām;

16. pieņem zināšanai uzlabojumus, kas ieviesti e-Curia lietotnē; norāda, ka vēl netiek pilnībā izmantots šīs lietotnes potenciāls; iesaka Tiesa izstrādāt plānu, kā mudināt visas dalībvalstis to izmantot;

17. pieņem zināšanai, ka 2013. gadā tika uzsākts digitālās judikatūras krājumu projekts, lai aizstātu drukātos judikatūras krājumus; uzskata, ka šo projektu varēja īstenot agrāk;

18. uzskata, ka, ņemot vērā gada darbības pārskatā sniegtos datus, Tiesa var vēl vairāk samazināt papīra kopiju skaitu, neapdraudot savu pienākumu izpildi;

19. ņemot vērā, ka Tiesa 2013. gadā veica savu pirmo tīmekļa straumēšanas tiešraidi, mudina Tiesu turpināt un paplašināt tehnoloģiju izmantošanu ar darbu saistītos jautājumos;

20. atzīst, ka mutiskās tulkošanas kvalitāte Tiesā ir ļoti būtiska un ka nav iespējams kontrolēt tiesas sēžu skaitu; tomēr uzskata, ka efektīvāka tiesas sēžu kalendāra plānošana ir iespējama; iesaka Tiesai ar starpiestāžu attiecību palīdzību iepazīties ar citu iestāžu paraugpraksi šajā jautājumā;

21. pieņem zināšanai Tiesas politiku, kas paredz priekšroku iekšējo resursu izmantošanai, jo īpaši saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem; saprot grūtības atrast dažām valodu kombinācijām darbiniekus ar juridisko pieredzi; tomēr pauž dziļas bažas ar ļoti augstu neizmantoto apropriāciju apjomu (EUR 2 200 000), kas piešķirts ārštata tulkojumiem; tāpēc uzskata, ka ārpakalpojumu izmantošana vajadzības gadījumā varētu ļaut ietaupīt vēl vairāk;

22. aicina Tiesu apsvērt iespēju ieviest sistēmu, kas ļautu atsevišķu lietu gadījumā tulkošanu nodrošināt tikai tad, ja pēc tulkojuma ir pieprasījums, un biežāk izmantot tehnoloģiskus tulkošanas rīkus;

23. aicina Tiesu katrā gadījumā atsevišķi apsvērt tulkojumu nepieciešamību, ja tas maz attiecas uz Savienības pilsoņiem;

24. ar bažām norāda uz milzīgajām tulkošanas izmaksu atšķirībām dažādās Savienības iestādēs; tādēļ prasa, lai iestāžu darba grupa tulkošanas jautājumos noteiktu šo atšķirību cēloņus un ierosinātu risinājumus, kā likvidēt atšķirības un saskaņot tulkošanas izmaksas, vienlaikus arī turpmāk pilnībā nodrošinot kvalitāti un valodu daudzveidību; ņemot to vērā, norāda — darba grupai jāatsāk iestāžu sadarbība, lai dalītos ar labāko praksi un rezultātiem un noteiktu jomas, kurās sadarbību vai nolīgumus starp iestādēm var vēl nostiprināt; atzīmē, ka darba grupas mērķim vajadzētu būt arī vienotas metodikas izstrādei tulkošanas izmaksu aplēšanā, ko varētu izmantot visas iestādes un tādējādi izmaksu analīze un salīdzināšana būtu vienkāršāka; norāda, ka darba grupai minētā darba rezultāti būtu jāiesniedz līdz 2015. gada beigām; aicina visas iestādes uzņemties aktīvu lomu iestāžu darba grupas darbā; šajā sakarā atgādina par daudzvalodības būtisko nozīmi Savienības iestādēs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas visiem Savienības pilsoņiem;

25. uzskata, ka krīzes un budžeta samazinājumu laikā ir jāsamazina Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksas un sanāksmēm pēc iespējas būtu jānotiek pašu iestāžu telpās, jo to pievienotā vērtība neattaisno augstās izmaksas;

26. sagaida, ka Tiesa turpinās meklēt jaunas iekšējās sinerģijas, it īpaši tādās jomās kā mutiskā un rakstiskā tulkošana;

27. atkārto prasību attiecīgā gada Tiesas gada darbības pārskata pielikumā pievienot sanāksmju darba kārtību;

28. iesaka ieviest objektīvus kritērijus, lai noteiktu, kādos gadījumos ir pieļauta pārmērīga kavēšanās ar sprieduma pieņemšanu;

29. pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis, kas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada, nav pārstāvētas iestādes augstākajā vadībā; atgādina, ka vajadzētu panākt labāku ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvaru visos administrācijas līmeņos;

30. pauž bažas par to, ka maz sieviešu ieņem atbildīgus amatus Tiesā (70 % – 30 %); prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju plānu, kas jo īpaši būtu vērsts uz vadošajiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu;

31. norāda, ka noteikumi, kas Tiesā reglamentē dienesta automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām, ir līdzīgi tiem, kurus piemēro citās iestādēs; uzskata, ka šie noteikumi būtu jāatjaunina, lai samazinātu izmaksas, jo īpaši gadījumā, ja notiek izmantošana privātām vajadzībām;

32. aicina Tiesu samazināt tiesnešu un darbinieku rīcībā esošo dienesta automašīnu skaitu un ziņot Parlamentam par iegūto ietaupījumu; uzskata, ka līdz ar to būs jāpārskata arī darba pienākumi autovadītājiem; norāda, ka autovadītāju sniegto paplašināto privāto pakalpojumu izmaksas sedz Savienības nodokļu maksātāji;

33. uzskata, ka Tiesai vajadzētu uzlabot rūpes par vidi, turpinot attīstīt esošos pasākumus, lai samazinātu emisiju un iepirkumos iekļautu vides kritērijus;

34. ņem vērā Tiesas apņemšanos arī turpmāk uzlabot savu darbā pieņemšanas un iepirkuma procedūru savlaicīgas uzraudzības un kontroles sistēmu; pauž atbalstu Tiesas apņēmībai arī turpmāk uzraudzīt piemaksu pārvaldību un uzlabot tā darbības rādītājus;

35. uzskata, ka tādu līgumu skaits, kas noslēgti ar pārrunu procedūru, ir diezgan augsts; lūdz rūpīgi informēt par šo lēmumu iemesliem;

36. aicina Tiesu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz pašu iestādi vai kādu no tās darbiniekiem;

37. pieņem zināšanai gada darbības pārskatam pievienoto informāciju par Tiesas nekustamā īpašuma politiku;

38. ar gandarījumu norāda, ka Tiesa ir sagatavojusi plašu un detalizētu gada darbības pārskatu un pēc Parlamenta lūguma iekļāvusi tajā sīku informāciju par cilvēkresursu pārvaldību;

39. pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu novēlotu pieņemšanu; aicina Tiesu nekavējoties tos ieviest.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	23.3.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Rina Ronja Kari, Bogusław Liberadzki, Verónica Lope Fontagné, Monica Macovei, Fulvio Martusciello, Dan Nica, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Bart Staes, Michael Theurer, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Caterina Chinnici, Iris Hoffmann, Andrey Novakov
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Ferrara

• [1]  OV L 66, 8.3.2013.