ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību

8.4.2015 - (COM(2014)0040 – C7‑0023/2014 – (2014)0017(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Renato Soru

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību

(COM(2014)0040 – C8‑0023(2014) – (2014)0017(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0040),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0023(2014)),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 7. jūlija atzinumu[1],

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. jūlija atzinumu[2],

–       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–       ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0120/2015),

1.      pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.      prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[3]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2014/0017(COD)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

[…]

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[7],

tā kā:

(1)      ▌Pasaules finanšu krīze, kas sākās 2007.–2008. gadā, atklāja pārmērīgas spekulatīvas darbības, nopietnus trūkumus regulējumā, neefektīvu uzraudzību, tirgu nepārredzamību un pārāk sarežģītus produktus finanšu sistēmā. Savienība ir pieņēmusi virkni pasākumu, lai padarītu banku sistēmu stiprāku un stabilāku, tostarp stingrākas kapitāla prasības, noteikumus attiecībā uz labāku pārvaldību un uzraudzību un noregulējuma režīmiem. Šajā kontekstā izšķiroša nozīme ir arī panākumiem, kas gūti, veidojot banku savienību. Tomēr krīze parādīja arī vajadzību uzlabot pārredzamību un kontroli ne tikai tradicionālajā banku nozarē, bet arī jomās, kurās notiek nebanku kreditēšanas darbības, jeb tā sauktajā "paralēlajā banku sistēmā", kuras apmērs ir satraucošs un pašreiz jau atbilst pusei no regulēto banku sistēmas. Jebkura nepilnība šajās darbībās, kuras ir līdzīgas banku veiktajām, potenciāli var negatīvi ietekmēt regulēto finanšu sektoru. Pārmērīga finanšu sistēmas saistību īpatsvara palielināšana, jo īpaši, ja tā rezultātā palielinās paralēlā banku darbība, būtu jānovērš, lai nepieļautu lielas finanšu krīzes atkārtošanos.

(1a)    Šajā sakarā ir svarīgi paturēt prātā, ka finanšu nozares galvenā funkcija ir novirzīt kapitālu produktīvas ekonomikas finansēšanai, nevis spekulācijām ar aktīviem.

(2)       Paralēlās banku sistēmas ierobežošanas kontekstā Finanšu stabilitātes padome (FSP) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) ir noteikušas riskus, kādus rada vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD). VFD, tostarp repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumi, vērtspapīru vai preču aizņēmumi, pirkuma-atpārdevuma vai pārdevuma-atpirkuma darījumi, likviditātes mijmaiņas un nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, dara iespējamu aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanos, procikliskumu un savstarpējo saistību finanšu tirgos. Jo īpaši pārredzamības trūkums saistībā ar VFD izmantošanu ir traucējis regulatoriem un uzraudzītājiem, kā arī ieguldītājiem pareizi izvērtēt un uzraudzīt attiecīgos banku darbībām līdzīgo darbību riskus un savstarpējās saistības līmeni finanšu sistēmā laikposmā pirms finanšu krīzes un tās laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto, FSP 2013. gada 29. augustā pieņēma politikas sistēmu, lai novērstu ar paralēlo banku sistēmu saistītos riskus vērtspapīru aizdevumos un repo darījumos. To vēlāk 2013. gada septembrī apstiprināja G20 valstu un valdību vadītāji.

(2a)     Pēc tam 2014. gada 14. oktobrī FSP publicēja tiesisko regulējumu diskontiem par nodrošinājumu tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti. Gadījumā, ja nenotiek tīrvērte, šādas darbības rada ievērojamus riskus, ja nav pienācīga nodrošinājuma. Pārredzamības uzlabošana attiecībā uz nodrošinājuma tālākizmantošanu būtu pirmais solis virzienā uz to, lai atvieglotu darījuma partneru spēju analizēt un novērst riskus, bet FSP uzskatīja, ka ir nepieciešams arī ierosināt turpmākas reformas diskontu un maržas prasību jomā, lai tirgus dalībnieki piemērotu diskontus aktīviem, kas saņemti kā nodrošinājums tādiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar nebankām, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti. Šie priekšlikumi ir paredzēti, lai nepieļautu pārmērīgu saistību īpatsvara palielināšanu un mazinātu koncentrāciju un saistību neizpildes risku. Paredzēts, ka FSP pabeigs darbu pie šiem nodrošinājuma diskontiem līdz 2016. gadam, izstrādājot galīgo ieteikumu kopumu par diskontu nodrošinājumiem, ko piegādā tādiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kas ir ārpus centralizētas tīrvērtes un ir starp nebanku un nebanku. EVTI uzraudzīs šos notikumus un sagatavos ziņojumu Komisijai par atbilstošiem veidiem, kā attīstīt Eiropas sistēmu, kas atbilstu esošajiem FSP ieteikumiem par diskontiem tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti. Ziņojumā būtu jāapsver arī FSP ieteikumu kvantitatīvā ietekme, lai novērtētu visatbilstošāko veidu, kā šos ieteikumus ieviest Savienībā. Tad Komisija pievērsīsies šim jautājumam ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā sagatavojot kopā ar attiecīgiem likumdošanas priekšlikumiem.

(3)      Komisija 2012. gada martā publicēja Zaļo grāmatu par paralēlo banku sistēmu. Pamatojoties uz saņemtajām plašajām atsauksmēm un ņemot vērā starptautiskos notikumus, Komisija 2013. gada 4. septembrī publicēja Paziņojumu ▌ par paralēlo banku sistēmu. Paziņojumā uzsvērts, ka vērtspapīru finansēšanas darījumu sarežģītais un neskaidrais raksturs rada grūtības identificēt darījumu partnerus un uzraudzīt riska koncentrāciju. Tas arī rada pārmērīgas aizņemto līdzekļu uzkrāšanos finanšu sistēmā.

(4)      Augsta līmeņa ekspertu grupa, ko vadīja Erki Līkanens [Erkki Liikanen], 2012. gada oktobrī pieņēma ziņojumu par ES banku nozares struktūras reformu. Cita starpā tā apsprieda mijiedarbību starp tradicionālo un paralēlo banku sistēmu. Ziņojumā tika atzīti ar paralēlās banku sistēmas darbībām saistītie riski, piemēram, augsts sviras rādītājs un procikliskums, un tajā aicināts samazināt savstarpējo saistību starp bankām un paralēlo banku sistēmu, kas bija radījusi domino efektu sistēmiskās banku krīzes laikā. Ziņojumā arī ierosināti konkrēti struktūrpolitikas pasākumi, lai novērstu pārējos trūkumus ES banku nozarē.

(5)      Pasākumi ES banku sistēmas strukturālām reformām ir iekļauti atsevišķā tiesību akta priekšlikumā. Tomēr strukturālu pasākumu noteikšana bankām varētu radīt situāciju, kad atsevišķas darbības tiek novirzītas uz mazāk regulētām jomām, piemēram, uz paralēlo banku sistēmu. Šo iemeslu dēļ tiesību akta priekšlikumam par ES banku nozares strukturālo reformu vajadzētu būt pievienotām šajā regulā izklāstītajām saistošām pārredzamības un ziņošanas prasībām attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Tādējādi šīs regulas pārredzamības noteikumi papildina ES strukturālās reformas noteikumus.

(6)      Šī regula ir atbilde uz nepieciešamību uzlabot vērtspapīru finansēšanas tirgu pārredzamību un līdz ar to arī finanšu sistēmas stabilitāti. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un starptautisku konverģenci, šajā regulā ir pieņemti FSP ieteikumi. Tā rada Savienības regulējumu, saskaņā ar kuru informāciju par vērtspapīru finansēšanas darījumiem var efektīvi paziņot darījumu reģistriem un ieguldītājiem. Šo nepieciešamību pēc starptautiskas konverģences pastiprina varbūtība, ka pēc Savienības banku nozares strukturālas reformas tās darbības, kuras pašlaik veic tradicionālās bankas, varētu migrēt uz paralēlo banku sistēmu un aptvert finanšu un nefinanšu sabiedrības. Tāpēc rezultātā šīs darbības var kļūt regulatoriem un uzraudzītājiem vēl mazāk pārredzamas, neļaujot tiem gūt pienācīgu pārskatu par riskiem, kas saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Tas tikai padarītu vēl ciešākas jau izveidojušās saites starp regulēto un paralēlo banku sistēmu noteiktos tirgos.

(7)      Risinot jautājumus, kam pievērsta uzmanība FSP ieteikumos, un reaģējot uz gaidāmajām pārmaiņām pēc Savienības banku nozares strukturālās reformas, dalībvalstis, domājams, pieņems atšķirīgus iekšzemes pasākumus, kas varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai un kaitēt tirgus dalībniekiem un finanšu stabilitātei. Turklāt tas, ka nav saskaņotu pārskatāmības noteikumu, apgrūtina dalībvalstu iestāžu uzdevumu salīdzināt mikrolīmeņa datus, kas saņemti no dažādām dalībvalstīm, un tādējādi izprast reālos riskus, kādus atsevišķi tirgus dalībnieki rada sistēmai. Tāpēc ir nepieciešams novērst šādu traucējumu un šķēršļu rašanos Savienībā. Tādējādi šīs regulas atbilstīgs juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kuru interpretē atbilstīgi konsekventai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(8)      Tāpēc jaunajos noteikumos par pārredzamību paredzēta datu ziņošana par visu tirgus dalībnieku — gan finanšu, gan nefinanšu sabiedrību — noslēgtajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tostarp par pamatā esošā nodrošinājuma sastāvu, ja pamatā esošais nodrošinājums ir pieejams izmantošanai vai ir ticis izmantots, un par piemērotajiem diskontiem. Lai minimizētu papildu darbības izmaksas tirgus dalībniekiem, jaunajiem noteikumiem un standartiem vajadzētu balstīties uz jau esošo infrastruktūru un procedūrām, kas jau ir ieviestas ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu jomā. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai šis tiesiskais regulējums attiecībā uz ziņošanu par atvasināto instrumentu līgumiem darījumu reģistriem, kas reģistrēti šim nolūkam, cik iespējams, būtu identisks tam, kurš noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012. Tam būtu arī jādod iespēja darījumu reģistriem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar regulu, pildīt ar jaunajiem noteikumiem paredzēto reģistru funkciju, ja tie atbilst noteiktiem papildu kritērijiem, tostarp trešo valstu tirdzniecības reģistriem.

(8a)     ECBS centrālās bankas ir atbrīvotas no pienākuma ziņot par saviem VFD darījumu reģistriem, bet tām pēc pieprasījuma ir jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm, tostarp tiešā veidā sniedzot tām savu VFD aprakstu.

(8b)     Lai nodrošinātu efektīvu ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem, nepieciešams, lai darījumu partneris pakāpeniski īstenotu prasības. Būtu jāapsver darījumu partnera efektīvās spējas izpildīt ziņošanas saistības.

(9)      Rezultātā informācija par riskiem, kas piemīt vērtspapīru finansēšanas tirgiem, tiks uzglabāta centralizēti un būs viegli un tiešā veidā pieejama, tostarp Eiropas uzraudzības iestādēm — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Banku iestādei (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) —, attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ESRK un attiecīgajām Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) centrālajām bankām, tostarp Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai varētu identificēt un uzraudzīt finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, kas saistīti ar regulēto un neregulēto struktūru veiktajām paralēlās banku sistēmas darbībām. Izstrādājot vai ierosinot pārskatīt šajā regulā noteiktos regulatīvos tehniskos standartus, EVTI būtu jāņem vērā esošie standarti, kas noteikti ar Regulas Nr. 648/2012 9. pantu un kas regulē atvasināto instrumentu līgumu darījumu reģistrus, un to turpmākā attīstība un jācenšas nodrošināt, lai attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ESRK un attiecīgajām ECBS centrālajām bankām, tostarp ECB, būtu tieša un tūlītēja piekļuve visai informācijai, kas vajadzīga, lai veiktu to darba pienākumus.

(10)    Neskarot krimināltiesību aktu vai nodokļu tiesību aktu noteikumus, kompetentajām iestādēm, EVTI, struktūrām vai fiziskām un juridiskām personām, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju, tā būtu jāizmanto tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai. Tomēr tam nevajadzētu atturēt valsts iestādes, kas atbildīgas par sliktas pārvaldības novēršanu, kā arī par šādu gadījumu izmeklēšanu vai labošanu, no to funkciju veikšanas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(11)    Vērtspapīru finansēšanas darījumus plaši izmanto finanšu un nefinanšu partneri, un tie var radīt risku šādiem partneriem. Fondu pārvaldnieki VFD izmanto efektīvai portfeļa pārvaldīšanai. Šis izmantojums var ievērojami ietekmēt šo fondu darbības rezultātus. Tos var izmantot vai nu ieguldījumu mērķu izpildei, vai arī peļņas palielināšanai. VFD var ietvert kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus, likviditātes mijmaiņas līgumus vai nodrošinājuma mijmaiņas līgumus. Fondu pārvaldnieki tās arī plaši izmanto, lai iesaistītos noteiktās stratēģijās vai arī palielinātu peļņu. VFD palielina vispārējo fonda riska profilu, taču to izmantojums nav pienācīgi atklāts ieguldītājiem. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka ieguldītāji šādos fondos varētu pieņemt apzinātus lēmumus un novērtēt ieguldījumu fondu vispārējo riska un ienesīguma profilu.

(11a)   Turklāt vērtspapīru finansēšanas darījumus izmanto arī citi finanšu darījumu partneri, piemēram, kredītiestādes un nefinanšu darījumu partneri, tādējādi radot īpašus riskus tiem, kas ir akciju turētāji vai kas ir klienti šiem darījumu partneriem. Tādēļ kredītiestādēm būtu jāizpauž sava darbība ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Līdzīgā kārtā biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem ir pienākums jebkādus darbības ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem izpaust saviem akcionāriem, kuriem jābūt iespējai izdarīt apzinātu izvēli par riska profilu uzņēmumiem, kuros tie iegulda. Līdz ar to šīm kredītiestādēm un biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem parastajos publiskajos pārskatos būtu jāinformē sabiedrība arī par savu darbību ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

(12)    Ieguldījumi, kas veikti, pamatojoties uz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par fonda ieguldījumu stratēģiju, var radīt ieguldītājiem būtiskus zaudējumus. Tādēļ ir svarīgi, lai ieguldījumu fondi atklātu visu uzticamo un precīzo informāciju, kas saistīta ar vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanu. Turklāt pilnīga pārredzamība ieguldījumu fondu jomā ir īpaši būtiska, jo visi aktīvi, kurus izmanto vērtspapīru finansēšanas darījumos, nepieder fonda pārvaldītājiem, bet gan fonda ieguldītājiem. Tāpēc pilnīga atklātība attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem ir būtisks instruments, lai nodrošinātos pret iespējamiem interešu konfliktiem.

(13)    Jaunie noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu pārredzamību un citām finansēšanas struktūrām ir cieši saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK[8] un Direktīvu 2011/61/ES[9], jo tie veido tiesisko regulējumu, kas reglamentē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu izveidi, pārvaldību un tirdzniecību.

(14)    Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi drīkst darboties kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), ko pārvalda PVKIU pārvaldnieki, vai kā ieguldījumu sabiedrības, kuru darbība atļauta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, vai kā AIF, ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kuru darbība atļauta vai kuri reģistrēti saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Šie jaunie noteikumi par pārredzamību papildina minēto direktīvu noteikumus. Tādējādi šie jaunie vienotie noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru pārredzamību būtu jāpiemēro papildus tiem, kas paredzēti Direktīvā 2009/65/EK un 2011/61/ES.

(15)    Lai dotu ieguldītājiem iespēju apzināties, kādi riski saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru izmantošanu, fondu pārvaldniekiem regulāros pārskata laikposmos būtu sīki jāziņo par visiem gadījumiem, kad tie izmanto šīs metodes. Papildus esošajiem regulārajiem ziņojumiem, kas jāsagatavo PVKIU pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldniekiem, būtu jāsniedz papildu informācija par vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru izmantošanu.

(15a)   EVTI 2012. gada 18. decembrī izdotajās vadlīnijās kompetentajām iestādēm un PVKIU pārvaldības sabiedrībām (ESMA/2012/832) tiek piemērots neobligāts regulējums PVKIU pārvaldības sabiedrībām attiecībā uz ziņošanas pienākumiem. Lai samazinātu to PVKIU pārvaldības sabiedrību un AIF administratīvo slogu, kuras jau pieņēmuši šīs vadlīnijas, nevajadzētu pieprasīt tādu prospektu atkārtotu iesniegšanu, kuri jau atbilst esošajām vadlīnijām.

(16)    Fonda ieguldījumu politika attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām būtu skaidri jāatklāj pirms līguma noslēgšanas sagatavotajos dokumentos, piemēram, PVKIU fondiem paredzētajos prospektos, un pirms līguma noslēgšanas ieguldītājiem paziņojamajā informācijā attiecībā uz AIF. Tam būtu jānodrošina, ka ieguldītāji izprot un novērtē riskus, pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumu konkrētā PVKIU un AIF.

(17)    Tālākizmantošana ir paredzēta tam, lai nodrošinātu likviditāti un ļautu darījuma partneriem samazināt finansēšanas izmaksas. Tomēr tā veido sarežģītas nodrošinājuma ķēdes starp tradicionālo un paralēlo banku sistēmu, un tas rada riskus finanšu stabilitātei. Pārredzamības trūkums par to, kādā mērā finanšu instrumenti, kuri tiek piedāvāti kā nodrošinājums, ir tikuši tālākizmantoti, un par attiecīgajiem riskiem bankrota gadījumā var mazināt uzticēšanos darījuma partneriem un palielināt finanšu stabilitāti apdraudošos riskus.

(18)    Šī regula cenšas noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz informāciju darījuma partneriem par tālākizmantošanu. Tāpēc šajā regulā paredzētie noteikumi par nodrošinājuma tālākizmantošanu būtu jāpiemēro, piemēram, fondiem un reģistriem tikai tiktāl, ciktāl ieguldījumu fondiem piemērojamā regulējumā attiecībā uz tālākizmantošanu nav vēl stingrāku noteikumu, kuri veido […] lex specialis un kam tiek piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar šīs regulas noteikumiem. Jo īpaši šai regulai nevajadzētu skart nevienu noteikumu, kas ierobežo partneru spēju iesaistīties tādu finanšu instrumentu tālākizmantošanā, kurus darījuma partneri vai personas, kas nav darījuma partneri, ir snieguši par nodrošinājumu.

(18a)  Nosacījumi, saskaņā ar kuriem darījumu partneriem ir tiesības tālākizmantot un īstenot šīs tiesības, nekādā veidā nemazina aizsardzību, kas līgumam par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/47/EK[10].

(18b)  Termina „tālākizmantošana” definīcija šajā regulā ir pielāgota šī termina nozīmei FSP ieteikumos. Piemērojot šo regulu, „tālākizmantošana” ietver tālākizmantošanas jēdzienu, neierobežojot termina „tālākizmantošana” izmantošanu citviet Savienības normatīvajos aktos, piemēram, Direktīvā 2014/91/ES[11].

(19)    Lai nodrošinātu, ka darījumu partneri ievēro no šīs regulas izrietošās saistības un ka tiem piemēro līdzīgu attieksmi visā Savienībā, būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas administratīvās sankcijas un pasākumi. Tāpēc šajā regulā noteiktajām administratīvajām sankcijām un pasākumiem būtu jāatbilst konkrētām pamatprasībām attiecībā uz adresātiem, kritērijiem, kas ņemami vērā, piemērojot sankciju vai pasākumu, sankciju vai pasākumu publicēšanu, galvenajām sankciju piemērošanas pilnvarām un administratīvo finansiālo sankciju līmeņiem. Ir lietderīgi, ka pasākumi un sankcijas, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un 2011/61/ES, attiecas uz saskaņā ar šo regulu noteikto ieguldījumu fondu pārredzamības pienākumu pārkāpumiem.

(20)    Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu sektorā būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju atbilstīga aizsardzība Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra ar augsti specializētām zināšanām, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvu tehnisko standartu projektu izstrādi un īstenošanu jomās, kas neietver politikas izvēles. Izstrādājot tehniskos standartus, EVTI būtu jānodrošina efektīvi administratīvie un ziņošanas procesi. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010[12] 10. līdz 14. pantu, šādās jomās: sīkāka informācija attiecībā uz dažādiem vērtspapīru finansēšanas darījumu veidiem, sīkāka informācija attiecībā uz pieteikšanos darījumu reģistra reģistrēšanai un darījumu reģistra datu publicēšanas biežums un publicējamā informācija, un piekļuve darījumu reģistra datiem.

(21)    Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru, attiecībā uz ziņojumu formu un biežumu, pieteikuma darījumu reģistra reģistrācijai formātu, kā arī procedūrām un veidlapām, lai ar EVTI veiktu informācijas apmaiņu par sankcijām.

(22)    Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu veikšanu to iestāžu sarakstā, kuras būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, lai izvairītos no tā, ka tiktu ierobežota to spēja veikt ar kopīgām interesēm saistītos pienākumus, konkrētu sīkāku informāciju attiecībā uz definīcijām, maksas veidiem, pakalpojumiem, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un kārtību, kādā samaksa jāveic darījumu reģistriem, un attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai atjauninātu informāciju par vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kā arī citām finansēšanas struktūrām, un informāciju investoriem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(23)    Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt lēmumus par trešo valstu noteikumu novērtēšanu trešās valsts darījumu reģistru atzīšanas nolūkā.

(23a)  Lai nodrošinātu efektīvu tiesisko regulējumu paralēlajai banku sistēmai, ir būtiski panākt progresu saistībā ar saskaņotu prasību ieviešanu un īstenošanu starptautiskā mērogā. Komisijai vajadzētu regulāri iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par G20 ceļvedi paralēlās banku sistēmas stiprinātai uzraudzībai un regulējumam un saistībā ar to arī iesniegt tādu pasākumu pašreizējās situācijas aprakstu, ko veic Savienībā un nozīmīgu trešo valstu jurisdikcijā.

(24)    Saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešams un ir lietderīgi nodrošināt pārredzamību noteiktām tirgus darbībām, piemēram, vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tālākizmantošanai un, attiecīgā gadījumā, citām finansēšanas struktūrām un darīt iespējamu attiecīgo finanšu stabilitāti apdraudošo risku uzraudzību un identificēšanu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(25)    Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktie principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz aizstāvību un ne bis in idem principa piemērošanu, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,

(25a)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2014. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu[13],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Priekšmets un piemērošanas joma

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu pārredzamību un tālākizmantošanu.

2. pants

Darbības joma

1.          Šī regula attiecas uz:

(a)    vērtspapīru finansēšanas darījuma partneri, kurš veic uzņēmējdarbību:

(1)    Savienībā, — tostarp uz visām tā filiālēm, neatkarīgi no to atrašanās vietas;

(2)    trešā valstī, ja vērtspapīru finansēšanas darījums tiek noslēgts kādas ES filiāles darbību gaitā;

(b)    pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrībām (PVKIU) un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

(c)    alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES;

(d)    vērtspapīru finansēšanas darījuma partneri, kurš iesaistījies tālākizmantošanā un kurš veic uzņēmējdarbību:

(1)    Savienībā, — tostarp uz visām tā filiālēm, neatkarīgi no to atrašanās vietas;

(2)    trešā valstī, jebkurā no šādiem gadījumiem:

(i.)    tālākizmantošana tiek veikta ES filiāles darbību gaitā;

(ii.)    tālākizmantošana attiecas uz finanšu instrumentiem, ko kā nodrošinājumu sniedzis darījuma partneris, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai darījuma partnera, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ES filiāle.

2.        Šīs regulas 4. un 15. pants neattiecas uz:

(a)     Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām dalībvalstu iestādēm, kuru funkcijas ir līdzīgas, un citām Savienības publiskām iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā;

(b)    Starptautisko norēķinu banku.

2a.      Šīs regulas 4. pants neattiecas uz darījumiem, kuru partneri ir 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās iestādes.

3.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktā iekļauto izņēmumu sarakstu.

Komisija noņem darījumu partnerus no šā panta 2. punktā minētā saraksta tikai attiecībā uz to, kā piemērot 4. pantu šim darījumu partnerim, un to dara, tikai pamatojoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, ka šā panta 2. punktā minētā darījumu partnera atbrīvojums kaitē 12. panta 2. punktā minēto kompetento iestāžu pilnvaru izmantošanai, liedzot tām gūt pilnīgus ziņojumus par visiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

Komisija pievieno darījumu partnerus šā panta 2. punktā minētajā sarakstā tikai attiecībā uz trešo valstu centrālajām bankām, un to dara tikai tad, ja salīdzinošā analīze par centrālo banku darbību attiecīgajās trešās valstīs sniedz pārliecinošus pierādījumus, ka šo trešo valstu centrālo banku atbrīvojums no 4. vai 15. panta ir nepieciešams.

Šim nolūkam un pirms šādu deleģēto aktu pieņemšanas Komisija sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta šajā punktā minētos pierādījumus un analizē šāda lēmuma iespējamās sekas.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.          "darījumu reģistrs" ir juridiska persona, kas centralizēti vāc un uztur datus par vērtspapīru finansēšanas darījumiem;

2.        „darījuma partneri” ir CCP, finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1., 8. un 9. punktā, kā arī CVD, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punktā;

3.          "kas veic uzņēmējdarbību" nozīmē:

(a)     ja darījuma partneris ir fiziska persona, — "kura galvenais birojs atrodas”;

(b)    ja darījuma partneris ir juridiska persona, — "kura reģistrētais birojs atrodas”;

(c)    ja darījuma partnerim saskaņā ar tā valsts tiesību aktiem nav reģistrēta biroja, — “kura galvenais birojs atrodas”;

4.          “filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir daļa no darījuma partnera, un kurai nav juridiskas personas statusa;

5.          "vērtspapīru vai preču aizdevums" un "vērtspapīru vai preču aizņēmums" ir jebkurš darījums, kurā darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, ar nosacījumu, ka aizdevuma ņēmējs uzņemas saistību atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus vai preces kādā datumā nākotnē vai tad, kad to prasa aizdevuma devējs; šāds darījums ir vērtspapīru vai preču aizdevums attiecībā uz darījumu partneri, kurš nodod vērtspapīrus vai preces, un vērtspapīru vai preču aizņēmums attiecībā uzdarījumu partneri, kuram tos nodod;

5a.      „pirkums-atpārdevums” un „pārdevums-atpirkums” ir darījums, kurā darījuma partneris pērk vai pārdod vērtspapīrus vai preces, vai garantētās tiesības, attiecīgi vienojoties atpārdot vai atpirkt tāda paša apraksta vērtspapīrus vai preces, vai garantētās tiesības par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē; šo darījumu sauc par pirkumu-atpārdevumu, ja darījuma partneris pērk vērtspapīrus, preces vai garantētās tiesības, un par pārdevumu-atpirkumu, ja darījuma partneris pārdod iepriekš minēto; šādus pirkuma-atpārdevuma un pārdevuma-atpirkuma darījumus nereglamentē ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 82) apakšpunktā;

6.          “vērtspapīru finansēšanas darījums” ir:

–      "repo darījums", kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 83. punktā;

–      “vērtspapīru vai preču aizdevums” vai “vērtspapīru vai preču aizņēmums”;

-       ▌ pirkums-atpārdevums, pārdevums-atpirkums, nodrošinājuma mijmaiņas vai likviditātes mijmaiņas darījums;

-       maržinālo aizdevumu darījums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 272. panta 3. punktā. Šajā regulā maržinālo aizdevumu darījumi nav tikai darījumi, ko reglamentē ar līgumiem, kuri noslēgti starp iestādēm, kā definēts Regulā (ES) Nr. 575/2013, un to darījuma partneriem;

-       "kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums", kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2013 1. pielikuma 7. punktā[14]. Šajā regulā kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi neietver tikai darījumus starp darījuma partneriem, kā definēts Direktīvā 2011/61/ES.

7.          „tālākizmantošana” nozīmē, ka darījuma partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, izmanto kā nodrošinājumu saņemtos finanšu instrumentus savā vārdā un uz sava rēķina vai uz cita darījuma partnera, tostarp fiziskas personas, rēķina;

7a.      „līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā saskaņā ar Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto definīciju;

7b.      „vērtspapīra finanšu nodrošinājuma līgums” ir līgums par vērtspapīra finanšu nodrošinājumu saskaņā ar Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto definīciju;

8.          "finanšu instrumenti" ir finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā;

▌

10.        "prece" ir prece, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1287/2006 2. panta 1. punktā.

▌

II nodaļa

Vērtspapīru finansēšanas darījumu pārredzamība

4. pants

Ziņošanas pienākums un drošības pasākumi attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem

1.          Vērtspapīru finansēšanas darījumu partneri paziņo šādu darījumu datus darījumu reģistram, kurš reģistrēts saskaņā ar 5. pantu vai atzīts saskaņā ar 19. pantu. Datus paziņo ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc darījuma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas, tiklīdz ziņošana ir iespējama.

Ziņošanas pienākums attiecas uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kas

▌

ir noslēgti pēc šī punkta piemērošanas dienas, kas minēta 28. panta 2.a punktā.

Darījumu partneris, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, var deleģēt vērtspapīru finansēšanas darījumu datu paziņošanu.

Ja finanšu darījuma partneris noslēdz vērtspapīru finansēšanas darījumu ar nefinanšu darījuma partneri, kas bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim Direktīvas 2013/34/ES[15] 3. panta 3. punktā minēto kritēriju robežvērtībām, abu darījuma partneru ziņošanas pienākumi attiecas tikai uz finanšu darījuma partneri.

2.          Darījumu partneri reģistrē katru vērtspapīru finansēšanas darījumu, kuru tie noslēguši, grozījuši vai izbeiguši, vismaz piecus gadus pēc darījuma izbeigšanas.

3.          Ja darījumu reģistrs nav pieejams, lai reģistrētu vērtspapīru finansēšanas darījumu datus, darījuma partneri nodrošina, ka šie dati tiek paziņoti Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI).

Šādos gadījumos EVTI nodrošina, lai visām attiecīgajām struktūrām, kas minētas 12. panta 2. punktā, būtu piekļuve visiem vērtspapīru finansēšanas darījumu datiem, kas tiem nepieciešami savu pienākumu un pilnvaru izpildei.

4.          Attiecībā uz saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju darījumu reģistri un EVTI ievēro attiecīgos konfidencialitātes, integritātes un aizsardzības nosacījumus un jo īpaši izpilda pienākumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 80. pantā, un tiem var piemērot attiecīgās sodanaudas, kas minētas tās pašas regulas 65. pantā. Šajā pantā atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 80. un 9. pantu un “atvasināto instrumentu līgumiem” lasa attiecīgi kā atsauces uz šo pantu un “vērtspapīru finansēšanas darījumiem”.

5.          Ja darījumu partneris paziņo vērtspapīru finansēšanas darījuma datus darījumu reģistram vai EVTI, vai kādai struktūrai, kas šos datus paziņo darījumu partnera vārdā, tad netiek uzskatīts, ka tas ir pārkāpis kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tam paredz līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums.

6.          Ziņošanas struktūrai vai tās direktoriem vai darbiniekiem nav nekādas atbildības šādas informācijas izpaušanas dēļ.

Gadījumos, kad vērtspapīru finansēšanas darījumu dati ir jāziņo darījumu reģistram saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu un attiecīgajā ziņojumā ir ietverti šā panta 1. punktā minētie dati, šā panta 1. punktā noteikto ziņošanas pienākumu var uzskatīt par izpildītu.

7.          Lai nodrošinātu vienotu šā panta piemērošanu, EVTI, cieši sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) un ņemot vērā savas vajadzības, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot informāciju attiecībā uz dažādu veidu vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kurā norāda turpmāk minēto, pielāgojot vērtspapīru finansēšanas darījuma veidam un ņemot vērā pozīcijas līmeņa ziņošanas iespēju, kurā visa b) apakšpunktā noteiktā informācija nav nepieciešama:

(a)    vērtspapīru finansēšanas darījuma līguma puses un no tā radušos tiesību un pienākumu saņēmēju, ja tie atšķiras;

(b)    nodrošinājuma pamatsummu, valūtu, veidu, kvalitāti un vērtību, nodrošinājuma sniegšanai izmantoto metodi, ja tas ir pieejams tālākizmantošanai — vai tas ir ticis tālākizmantots, jebkuru nodrošinājuma aizstāšanu, atpirkuma likmi vai aizdevuma maksu, darījuma partneri, diskontu, valutēšanas dienu, termiņu un pirmo dienu, kad var veikt pieprasīšanu.

(ba)  dienu vai dienas, kad stājas spēkā ziņošanas pienākums, izmantojot pakāpenisku īstenošanu pēc darījuma partneru veida un ņemot vērā, ka 4. panta 1. punktu piemēro visiem finanšu darījumu partneriem sešus mēnešus pēc dienas, kad pieņemti šie regulatīvie tehniskie standarti un nefinanšu darījumu partneriem 12 mēnešus pēc šo regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanas.

Lai atvieglotu ziņošanu, šajos tehnisko regulatīvo standartu projektos ņem vērā aktīvu kopumu tehniskās īpatnības un nodrošina atbilstību jaunākajiem starptautiski pieņemtajiem standartiem.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. Komisija šos regulatīvos tehniskos standartus pieņem līdz …. [OV: lūdzu, ievietojiet datumu […] mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.]

8.        Lai nodrošinātu vienādus 1. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un ņemot vērā savas vajadzības, izstrādā īstenošanas tehniskos standartu projektus, kuros nosaka 1. un 3. punktā minēto ziņojumu formātu un biežumu dažādu veidu vērtspapīru finansēšanas darījumiem; formāts ietver globālos juridisko personu identifikatorus (LEI), kā prasīts Regulas (ES) Nr. 648/2012 26. pantā, vai pre-LEI līdz globālo juridiskās personas identifikatoru sistēmas pilnīgai ieviešanai, starptautiskos vērtspapīru identifikācijas numurus (ISIN) un unikālu tirdzniecības identifikatoru (UTI) katram darījumam, ja piemērojams. Šis unikālais tirdzniecības identifikators ir Eiropas līmenī pieņemtais unikālais tirdzniecības identifikators, ko nodrošina darījuma partneris, kas iesniedz ziņojumu, vai unikāls kods, ko ģenerē un par ko vienojas ar otru darījuma partneri.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. Komisija šos regulatīvos tehniskos standartus pieņem līdz …. [OV: lūdzu, ievietojiet datumu […] mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.]

III nodaļa

Darījumu reģistra reģistrācija un uzraudzība

5. pants

Darījumu reģistra reģistrācija

1.          Darījumu reģistru 4. panta piemērošanas nolūkā reģistrē EVTI saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām.

Lai to varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, darījumu reģistram ir jābūt juridiskai personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 78. un 79. pantā noteiktajām prasībām. Šajā pantā atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu lasa kā atsauces uz šā panta 4. punktu.

2.          Darījumu reģistra reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā.

3.          Reģistrēts darījumu reģistrs vienmēr ievēro reģistrācijas nosacījumus. Darījumu reģistrs bez nepamatotas kavēšanās paziņo EVTI par būtiskām izmaiņām reģistrācijas nosacījumos.

4.          Darījumu reģistrs iesniedz reģistrācijas pieteikumu EVTI vai, ja darījumu reģistrs jau ir reģistrēts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, pieteikumu par pakalpojumu sniegšanas pagarinājumu.

5.          EVTI 20 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Tehniskajos standartos var noteikt darījumu reģistru piemērojamās procedūras, lai apstiprinātu tiem ziņotās informācijas pilnīgumu un pareizību saskaņā ar 4. panta 1. punktu, ja EVTI uzskata, ka šādas procedūras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija. Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to paziņo darījumu reģistram.

6.        EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot 4. punktā minētajā reģistrācijas pieteikumā sniedzamos datus, ņemot vērā nepieciešamību novērst procedūru dublēšanos tiem darījumu reģistriem, kas piesakās paplašināt pakalpojumus, kurus tie jau sniedz saskaņā ar Regulu (ES) 648/2012.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

7.          Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot 4. punktā minētā reģistrācijas pieteikuma formātu.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc regulas publicēšanas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

6. pants

Paziņošana un apspriešanās ar kompetentajām iestādēm pirms reģistrācijas

1.        Ja darījumu reģistrs, kas piesakās reģistrācijai, ir vienība, kam atļauju piešķīrusi vai ko reģistrējusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tā veic uzņēmējdarbību, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo to attiecīgajai kompetentajai iestādei un apspriežas ar šo kompetento iestādi pirms darījumu reģistra reģistrācijas.

2.        EVTI un attiecīgā kompetentā iestāde apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai reģistrētu darījumu reģistru, kā arī lai uzraudzītu šīs vienības atbilstību tās reģistrācijas vai darbības atļaujas noteikumiem dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

7. pants

Pieteikuma izskatīšana

1.        EVTI 40 darbdienu laikā pēc 5. panta 5. punktā minētās paziņošanas izskata reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz darījumu reģistra atbilstību šai nodaļai, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Šo lēmumu publicē, un lēmumu var pārsūdzēt attiecīgajā specializētajā tiesā un Vispārējā tiesā ne vēlāk kā 15 kalendāro dienu laikā.

2.        Lēmums, ko EVTI pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

8. pants

Saistībā ar reģistrāciju pieņemto EVTI lēmumu paziņošana

1.        Ja EVTI pieņem lēmumu par reģistrāciju vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu vai anulēšanu, tā par to paziņo darījumu reģistram piecu darbdienu laikā, sniedzot pilnībā pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu.

EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par savu lēmumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 6. panta 1. punktā.

2.        EVTI dara Komisijai zināmu ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.

3.        EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to darījumu reģistru sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu.

9. pants

EVTI pilnvaras

1.        Pilnvaras, kas EVTI piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61. līdz 68. pantu, 73. un 74. pantu, īsteno arī attiecībā uz šo regulu.

Atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 1. un 2. punktu lasa attiecīgi kā atsauces uz šīs regulas 12. panta 1. punktu un 12. panta 2. punktu.

2.        Pilnvaras, kas ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61. līdz 63. pantu ir piešķirtas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai, vai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu publiskošanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

10. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.          Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 73. pantu, EVTI anulē darījumu reģistra reģistrāciju, ja darījumu reģistrs:

(a)       nepārprotami atsakās no reģistrācijas vai nav sniedzis pakalpojumus pēdējos sešus mēnešus;

(b)      ir saņēmis reģistrāciju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

(c)       vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to reģistrēja.

2.          Par lēmumu anulēt darījumu reģistra reģistrāciju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 6. panta 1. punktā. Šo lēmumu var pārsūdzēt attiecīgajā specializētajā tiesā un attiecīgos gadījumos Vispārējā tiesā 30 kalendāro dienu laikā. Apelācijas iesniegšana neaptur anulēšanu.

3.          Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darījumu reģistrs sniedz pakalpojumus un veic savu darbību un kura uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, var lūgt EVTI izskatīt, vai ir izpildīti attiecīgā darījumu reģistra reģistrācijas anulēšanas nosacījumi. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgā darījumu reģistra reģistrāciju, tā iesniedz pilnīgu šā lēmuma pamatojumu.

4.          Šā panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu.

11. pants

Uzraudzības maksas

1.          EVTI iekasē no darījumu reģistriem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi šā panta 2. punktam. Šīs maksas ir proporcionālas attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumam un pilnībā sedz vajadzīgos EVTI izdevumus saistībā ar darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību, kā arī kompensē jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar jebkādu uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi šīs 9. panta 1. punktam saistībā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 74. pantu. Šajā pantā atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 72. panta 3. punktu lasa kā atsauces uz šā panta 2. punktu.

1a.      Ja darījumu reģistrs ir reģistrēts saskaņā ar šo regulu un arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, maksa, ko EVTI iekasē no darījumu reģistriem saskaņā ar šo regulu, sedz tikai EVTI papildu nepieciešamos izdevumus.

2.        Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 27. pantu, tajā sīkāk nosakot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.

12. pants

Datu pārredzamība un pieejamība

1.          Darījumu reģistrs regulāri un viegli pieejamā veidā publicē pozīciju kopsavilkumu pa vērtspapīru finansēšanas darījumu veidiem par tam paziņotajiem darījumiem.

2.          Darījumu reģistrs vāc un saglabā vērtspapīru finansēšanas darījumu datus un nodrošina, ka Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktā minētajām struktūrām, tostarp ECB kontekstā ar tās pienākumu veikšanu un pilnvarām vienotajā uzraudzības mehānismā saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013, Eiropas Banku iestādei (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) ir iespējama tieša un tūlītēja piekļuve šiem datiem, lai varētu izpildīt savus pienākumus un pilnvaras.

3.          Lai nodrošinātu vienotu šā panta piemērošanu, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un ņemot vērā šā panta 2. punktā minēto struktūru vajadzības, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot:

(a)    1. punktā minēto pozīciju kopsavilkuma publicēšanas biežumu un sniedzamos datus un 2. punktā minētos vērtspapīru finansēšanas darījumu datus;

(b)    darbības standartus, kuri vajadzīgi, lai sistemātiski apkopotu un salīdzinātu darījumu reģistru datus;

(c)    sīkākas norādes par informāciju, kas ir pieejama 2. punktā minētajām struktūrām atbilstoši to attiecīgajiem pienākumiem un pilnvarām;

(ca)  kārtību, saskaņā ar kuru darījumu reģistri piešķir tiešu un tūlītēju piekļuvi 2. punktā minētajām struktūrām.

Šie regulatīvie tehniskie standarti nodrošina, ka informācija, kas publicēta saskaņā ar 1. punktu, ir tāda, pēc kuras nav iespējams identificēt neviena vērtspapīru finansēšanas darījuma puses.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

3a.      Jebkura datu pārsūtīšanu starp darījumu reģistriem, kas atrodas Savienībā vai trešā valstī, un 2. punktā minētajām struktūrām, veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

IV nodaļa

Pārredzamība ieguldītājiem

13. pants

Ieguldījumu fonda pārredzamība periodiskos ziņojumos

1.        PVKIU pārvaldības sabiedrības, PVKIU ieguldījumu sabiedrības un AIFP informē savus ieguldītājus par vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantojumu▌:

(a)    PVKIU pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības šo informāciju ietver kā daļu no pusgada un gada ziņojuma, kas minēti Direktīvas 2009/65/EK 68. pantā,

(b)    AIFP šo informāciju ietver gada pārskatā, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 22. pantā.

1a.      Uzņēmumi, kuriem atļauts tirgot regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, savos gada finanšu pārskatos, kas minēti Direktīvas 2004/109/ES[16] 5. pantā, apraksta, kā tie izmanto VFD un nodrošinājuma tālākizmantošanu.

Kredītiestādes, kas reģistrētas dalībvalstī un apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES[17], savos gada finanšu pārskatos apraksta, kā tās izmanto VFD un nodrošinājuma tālākizmantošanu.

2.        Informācijā par vērtspapīru finansēšanas darījumiem ▌ņem vērā Direktīvā 2009/65/EK un Direktīvā 2011/61/EK noteiktās prasības un attiecīgā gadījumā ietver datus, kas minēti pielikuma A iedaļā.

3.        EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot pielikuma A iedaļā esošo informāciju, kā arī apstākļus, kādos tie ir piemērojami, ņemot vērā administratīvo slogu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz …. * [OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

14. pants

Ieguldījumu fonda pārredzamība pirms ieguldījuma veikšanas sagatavotajos dokumentos

1.          Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā minētajā PVKIU prospektā un Direktīva 2011/61/ES 24. panta 1. un 3. punktā minētajā informācijā, ko AIFP atklāj ieguldītājiem, tiek precizēts, kādus vērtspapīru finansēšanas darījumus un citas finansēšanas struktūras PVKIU pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām un attiecīgi AIFP ir atļauts izmantot, un ietver skaidru norādi, ka šīs metodes ir izmantotas.

2.          Šā panta 1. punktā minētajā prospektā un ieguldītājiem atklātajā informācijā ņem vērā Direktīvā 2009/65/EK un Direktīvā 2011/61/ES noteiktās prasības un ietver datus, kas norādīti pielikuma B iedaļā.

3.          Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu pielikuma A iedaļu, ņemot vērā izmaiņas tirgus praksēs un tehnoloģiju attīstību un administratīvo slogu.

V nodaļa

Tālākizmantošanas pārredzamība

15. pants

Finanšu instrumentu, kas saņemti kā nodrošinājums, tālākizmantošana

1.          Darījumu partneri var tālākizmantot finanšu instrumentus, kas saņemti kā nodrošinājums, ja ir izpildīti vismaz visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)       darījuma partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, ir pienācīgi rakstiski informējis darījuma partneri, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, par riskiem un sekām, kas var būt saistītas ar:

(i)       piekrišanas sniegšanu attiecībā uz tiesībām izmantot sniegto nodrošinājumu saskaņā ar vērtspapīra nodrošinājuma līgumu, ievērojot Direktīvas 2002/47/EK 5. pantu vai

(ii)      īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līguma parakstīšanu.

Šajā punktā paredzētajos apstākļos darījuma partneris, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, ir informēts vismaz par riskiem un sekām, kuras var rasties darījuma partnera, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, saistību neizpildes gadījumā.

(b)         darījuma partneris, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, ir iepriekš skaidri paudis piekrišanu, ko apliecina nodrošinājuma sniedzēja paraksts rakstiskā līgumā vai juridiski līdzvērtīgs mehānisms, izņemot, ja darījuma partneris ir skaidri piekritis sniegt nodrošinājumu, izmantojot līgumu par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā.

2.          Darījuma partneri var īstenot tiesības veikt tālākizmatošanu tikai tad, ja ir izpildīti vismaz visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)    tālākizmantošanu veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunktā minētajā rakstiskajā nolīgumā;

(b)    finanšu instrumentus, kas saņemti kā nodrošinājums, pārved no darījuma partnera, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, konta uz saņēmēja partnera vārdā atvērtu vai turētu atsevišķu kontu.

3.          Šis pants neskar stingrākus nozaru tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2011/61/ES un 2009/65/EK.

VI nodaļa

Kompetento iestāžu veikta uzraudzība

16. pants

Kompetento iestāžu norīkošana un pilnvaras

1.          Piemērojot šo regulu, kompetentās iestādes ir:

(a)    finanšu darījumu partneriem — kompetentās iestādes, kuras izraudzītas saskaņā ar tiesību aktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā;

(b) nefinanšu darījumu partneriem — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 5. punktu;

(c)    CCP — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu;

(d)    centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012[18] 11. pantu;

(e) PVKIU un PVKIU pārvaldības sabiedrībām — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 97. pantu;

(ea)  AIF un AIF pārvaldības sabiedrībām — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 44. pantu.

2.          Kompetentās iestādes īsteno pilnvaras, kas tām piešķirtas ar 1. punktā minētajiem noteikumiem, un uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem.

3.          Kompetentās iestādes, kas minētas šā panta 1. punkta e) apakšpunktā, uzrauga PVKIU vai AIF, kas veic darījumdarbību vai tirdzniecību to teritorijā, lai pārbaudītu, vai tie neizmanto vērtspapīru finansēšanas darījumus un citas finansēšanas struktūras, ja vien tie neatbilst 13. un 14. pantam.

17. pants

Kompetento iestāžu sadarbība

1.        Šīs regulas 16. pantā minētās kompetentās iestādes un EVTI cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.

2.        Šīs regulas 16. pantā minētās kompetentās iestādes un EVTI cieši sadarbojas ar attiecīgajām ECBS loceklēm, ja tas vajadzīgs to pienākumu pildīšanai, jo īpaši saistībā ar 4. pantu.

2a.      ECBS locekļi cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju ar 12. panta 2. punktā minētajām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

ECBS locekļi konfidenciālā veidā sniedz informāciju par vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kuros tie ir partneri, attiecīgajām kompetentajām iestādēm pēc šo iestāžu pamatota pieprasījuma, vienīgi ar mērķi, lai šīs iestādes pildītu savus pienākumus saskaņā ar 16. pantu.

Šajā nolūkā ECBS locekļi reģistrē katru vērtspapīru finansēšanas darījumu, kuru tie noslēguši, grozījuši vai izbeiguši, vismaz piecus gadus pēc darījuma izbeigšanas.

ECBS locekļi un attiecīgās kompetentās iestādes veic jebkādus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai veicinātu šajā punktā noteikto informācijas apmaiņu.

2b.      EVTI publicē gada ziņojumu par vērtspapīru finansēšanas darījumu kopējo apjomu, iedalot pēc darījuma partnera veida un darījuma veida, pamatojoties uz datiem, kas ziņoti saskaņā ar 4. pantu.

18. pants

Dienesta noslēpums

1.          Pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas 12. panta 2. punktā minētajās struktūrās un 16. pantā minētajās kompetentajās iestādēs, EVTI, EBI un EAAPI, kā arī uz revidentiem un ekspertiem, kuriem norādījumus dod kompetentās iestādes vai EVTI, EBI un EAAPI. Konfidenciālu informāciju, ko minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā un tā, lai nevarētu identificēt atsevišķu darījuma partneri, darījumu reģistru vai kādu citu personu, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, nodokļu tiesības vai šī regula.

2.          Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai nodokļu tiesības, kompetentās iestādes, EVTI, EBI, EAAPI, vienības vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai regulai, to var izmantot tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai – kompetento iestāžu gadījumā, ievērojot šīs regulas darbības jomu, bet citu iestāžu, vienību vai fizisko un juridisko personu gadījumā – tam mērķim, kuram šī informācija tām sniegta, vai saistībā ar administratīvo procesu vai tiesvedību, kas ir tieši saistīta ar minēto funkciju veikšanu, vai abos gadījumos. Ja EVTI, EBI, EAAPI, kompetentā iestāde vai cita iestāde, vienība vai persona, kas sniedz informāciju, tam piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem nekomerciāliem mērķiem.

3.          Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai, attiecas 1. un 2. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi neliedz EVTI, EBI, EAAPI, kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām centrālajām bankām apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo regulu un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, regulētiem tirgiem un tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes, citas iestādes vai vienības, vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

4.          Šā panta 1. un 2. punkts neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

VII nodaļa

Attiecības ar trešām valstīm

19. pants

Uzraudzības pasākumu līdzvērtība un darījumu reģistru atzīšana

1.          Šīs regulas piemērošanas mērķiem Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot, ka kādas trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 27.a panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Kad Komisija pieņem īstenošanas aktu par līdzvērtību attiecībā uz trešo valsti, darījumu partneri, kas noslēdz vērtspapīru finansēšanas darījumu un kas atrodas šajā trešajā valstī, ir izpildījuši šīs regulas 4. panta prasības attiecībā uz konkrēto darījumu, ja tie ir izpildījuši attiecīgos līdzīgos ziņošanas pienākumus šajā trešajā valstī.

2.          Darījumu reģistrs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var 4. panta piemērošanas nolūkā veikt savu darbību un sniegt savus pakalpojumus struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai pēc tam, kad to ir atzinusi EVTI saskaņā ar šā panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

3.          Šā panta 2. punktā minētais darījumu reģistrs iesniedz EVTI atzīšanai savu pieteikumu kopā ar visu nepieciešamo informāciju, tostarp vismaz informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, ka darījumu reģistrs ir saņēmis atļauju un ka tam piemēro efektīvu uzraudzību trešā valstī, kura atbilst šādiem kritērijiem:

(a)    Komisija ar īstenošanas aktu atbilstīgi 1. punktam to ir atzinusi par tādu, kurai ir līdzvērtīga un īstenojama regulatīvā un uzraudzības sistēma;

(b)    tā ir noslēgusi starptautisku nolīgumu ar Savienību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. panta 2. punktu;

(c)    tā ir pievienojusies sadarbības mehānismam atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. panta 3. punktam, lai nodrošinātu, ka Savienības iestādes, tostarp EVTI, var nekavējoties un pastāvīgi piekļūt visai nepieciešamajai informācijai.

Piemērojot šo regulu, atsauces uz „atvasināto instrumentu līgumiem” Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. panta 2. punktā lasa kā atsauces uz „vērtspapīru finansēšanas darījumiem”.

Starptautiskos līgumus, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. panta 2. punktu, groza tā, lai to darbības joma ietver vērtspapīru finansēšanas darījumus.

Attiecībā uz notiekošajām sarunām par starptautiskajiem nolīgumiem starp Savienību un trešajām valstīm, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. panta 2. punktu, Komisija pieprasa jaunas sarunu norādes no Padomes, lai paplašinātu sarunu norādes, ko Padome piešķīrusi saistībā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

4.          EVTI 30 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušajam darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.

5.          EVTI 180 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikumu iesniegušo darījumu reģistru, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.

6.          EVTI savā tīmekļa vietnē publisko to darījumu reģistru sarakstu, kuri ir atzīti saskaņā ar šo pantu.

7.          Atkāpjoties no 3. punkta b) un c) apakšpunkta, ja 12. panta 2. punktā minēto iestāžu tieša, ilgstoša un tūlītēja piekļuve datiem, kuri tām nepieciešami, lai pildītu savus attiecīgos pienākumus un pilnvaras, un kuri pieejami darījumu reģistros, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tiek nodrošināta ar starptautisku nolīgumu vai trešās valsts juridisku norādi kā neatsaucamas, saistošas un izpildāmas saistības pret šiem darījumu reģistriem, Komisija var pēc apspriešanās ar EVTI noslēgt sadarbības vienošanos ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm par savstarpēju piekļuvi vērtspapīru finansēšanas darījumu informācijai, kura tiek glabāta darījumu reģistros, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešā valstī, un par šādas informācijas apmaiņu, ja ir nodrošināta to dienesta noslēpumu aizsardzība, tostarp darījumdarbības noslēpumu un komercnoslēpumu, ar ko iestādes apmainās ar trešām personām, aizsardzība. Šādas vienošanās juridiskā forma var būt saprašanās memorands.

8.          EVTI var izveidot sadarbības mehānismus ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 76. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, lai izveidotu sadarbības mehānismu, kas ļauj piekļūt Savienības darījumu reģistros glabātajai informācijai par vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Piemērojot šo regulu, atsauces uz „atvasināto instrumentu līgumiem” Regulas (ES) Nr. 648/2012 76. pantā lasa kā atsauces uz „vērtspapīru finansēšanas darījumiem”.

VIII nodaļa

Administratīvās sankcijas un pasākumi

20. pants

Administratīvās sankcijas un pasākumi

1.          Neskarot 25. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsankcijas, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot administratīvas sankcijas un citus administratīvos pasākumus saistībā ar vismaz šādiem pārkāpumiem:

(a)     pārkāpts 4. pants;

(b)    pārkāpts 15. pants;

(ba)  pārkāpts 18. pants.

Ja pirmajā daļā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, pārkāpuma gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, var piemērot sankcijas vadības struktūras locekļiem un citām privātpersonām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

2.          Saskaņā ar 1. punktu piemērotās administratīvās sankcijas un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi, un sankciju aprēķinā ņem vērā pārkāpuma dēļ novērstos zaudējumus vai gūto peļņu.

3.          Ja dalībvalstis ir izvēlējušās noteikt kriminālsankcijas par šā panta 1. punktā minēto noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas vajadzīgās pilnvaras sadarboties ar to jurisdikcijā esošām policijas un krimināltiesību aizsardzības iestādēm un tās varētu saņemt specifisku informāciju par kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, kas sākta par iespējamiem 4., 15. un 18. panta pārkāpumiem, un lai tās sniegtu šo informāciju citām kompetentajām iestādēm un EVTI, izpildot savu 1. punktā noteikto pienākumu sadarboties savā starpā un attiecīgā gadījumā ar EVTI.

Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm arī attiecībā uz savu sankciju piemērošanas pilnvaru īstenošanu.

4.          Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot vismaz turpmāk norādītas administratīvās sankcijas un citus pasākumus, ja notikuši šā panta 1. punktā minētie pārkāpumi:

(a)    izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

(b)    panākt pārkāpuma dēļ nelikumīgi gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu saskaņā ar kompetentās iestādes veikto aplēsi;

(c)    izdot publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

(d)    ▌apturēt atļauju;

(e)    noteikt jebkurai personai pagaidu aizliegumu vai (nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā) pastāvīgu aizliegumu pildīt vadības pienākumus, vai jebkurai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu, — aizliegumu īstenot vadības funkcijas;

(f)     noteikt jebkurai personai pagaidu aizliegumu vai (nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā) pastāvīgu aizliegumu pildīt vadības pienākumus, vai jebkurai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu, — aizliegumu veikt darījumus savā vārdā;

(g)    paredzēt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, saskaņā ar kompetentās iestādes veikto aplēsi;

(h)    attiecībā uz fiziskām personām — noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz 5 000 000 euro apmērā vai atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts valūtā šīs regulas spēkā stāšanās dienā tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta;

(i)     attiecībā uz juridiskajām personām — noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz 10 % apmērā no juridiskās personas kopējā ikgadējā apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram ir jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES[19], attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības režīmu atbilstoši jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra.

Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm papildus šajā punktā minētajām pilnvarām var piešķirt vēl citas pilnvaras un ka tās var paredzēt plašāku sankciju piemērošanas jomu un augstāka līmeņa sankcijas nekā šajā punktā noteiktās.

Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras, kā noteikts šajā punktā, neskar ECB ekskluzīvo kompetenci anulēt kredītiestāžu atļaujas prudenciālās uzraudzības vajadzībām saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

5.          Šīs regulas 4. vai 15. pantā paredzēto noteikumu pārkāpums neietekmē vērtspapīru finansēšanas darījumu noteikumu spēkā esību vai iespēju pusēm izpildīt finansēšanas darījumu noteikumus. 4. pantā paredzēto noteikumu pārkāpums nav pamats kādas vērtspapīru finansēšanas darījuma puses tiesībām uz kompensāciju.

6.          [12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI par saviem 1., 3. un 4. punktā minētajiem noteikumiem. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EVTI par jebkuriem vēlākiem grozījumiem šajos noteikumos.

21. pants

Uzraudzības pilnvaru un sankciju īstenošana

Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju un citu pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, vajadzības gadījumā:

(a)    pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b)    par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

(c)    par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ņemot vērā tādus faktorus kā, piemēram, juridiskās personas kopējais apgrozījums vai gada ienākumu apmērs fiziskas personas gadījumā;

(d)    par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

(e)    par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;

(f)     par pārkāpumu atbildīgās personas agrākos pārkāpumus;

(g)    pasākumus, ko par pārkāpumu atbildīgās persona veikusi, lai novērstu tā atkārtošanos.

22. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.          Kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai nodrošinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par 14. un 15. panta faktiskiem un iespējamajiem pārkāpumiem.

2.          Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

(a)    specifiskas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai, tostarp izveidojot drošu sakaru kanālus šādiem ziņojumiem;

(b)    atbilstīga aizsardzība pret represijām, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi saskaņā ar darba līgumu strādājošām personām, kuras ziņo par pārkāpumiem vai kas ir apsūdzētas pārkāpumos;

(c)    gan personas, kas ziņo par pārkāpumu, gan fiziskas personas, kas, iespējams, izdarījusi pārkāpumu, personas datu aizsardzība, tostarp aizsardzība attiecībā uz to identitātes datu konfidencialitātes saglabāšanu visos procedūras posmos, neskarot tādas informācijas izpaušanu, ko pieprasa valsts tiesību akti saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību.

3.          Dalībvalstis pieprasa, lai darba devēji saviem darbiniekiem ieviestu atbilstošas iekšējās procedūras ziņošanai par 4. un 15. panta pārkāpumiem.

4.          Dalībvalstis var noteikt, ka personām, kas sniedz svarīgu informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem, var piešķirt finansiālus stimulus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šādām personām nav cita iepriekšēja juridiska vai līgumiska pienākuma sniegt šādu informāciju un ar nosacījumu, ka šī informācija ir jauna un ka tās rezultātā par šī regulas pārkāpumu piemēro administratīvo sankciju vai citu pasākumu, vai kriminālsankciju.

23. pants

Informācijas apmaiņa ar EVTI

1.        Kompetentās iestādes reizi sešos mēnešos sniedz EVTI informācijas kopsavilkumu un sīku informāciju par visiem administratīvajiem pasākumiem, sankcijām un naudas sodiem, ko tās noteikušas saskaņā ar 20. pantu. EVTI šo informāciju publicē pusgada ziņojumā.

2.        Ja dalībvalstis ir izvēlējušās noteikt kriminālsankcijas par 20. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piemērotajām kriminālsankcijām. EVTI publicē datus par piemērotajām kriminālsankcijām gada ziņojumā. Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvajām sankcijām, naudas sodiem un citiem pasākumiem, kā arī par kriminālsankcijām, tā vienlaikus par to informē EVTI.

3.        Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvu pasākumu, sankciju vai kriminālsankciju, tā vienlaikus paziņo šo informāciju EVTI.

4.        EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. un 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc regulas publicēšanas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

24. pants

Lēmumu publicēšana

1.          Ievērojot trešo daļu, kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē publicē jebkuru lēmumu par administratīvās sankcijas vai cita pasākuma piemērošanu saistībā ar 4. un 15. panta pārkāpumiem nekavējoties pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas lēmums, tikusi informēta par attiecīgo lēmumu.

2.          Informācijā, kura publicēta saskaņā ar pirmo daļu, norāda vismaz pārkāpuma veidu un raksturu un informāciju par tās personas identitāti, uz kuru lēmums attiecas.

Pirmā un otrā daļa neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem paredz izmeklēšanas rakstura pasākumus.

Ja kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, uzskata, ka identitātes datu par juridisko personu, uz kuru attiecas lēmums, vai fiziskas personas datu publicēšana būtu nesamērīgs pasākums, vai ja šāda publicēšana apdraudētu tobrīd notiekošo izmeklēšanu vai finanšu tirgu stabilitāti, tā veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

(a)    atliek lēmuma publicēšanu, līdz atlikšanas iemesli beidz pastāvēt;

(b)    publicē lēmumu, ievērojot anonimitāti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda publicēšana nodrošina attiecīgās personas datu efektīvu aizsardzību, un attiecīgā gadījumā atliek attiecīgo datu publicēšanu par pieņemamu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikā beigs pastāvēt iemesli anonīmai publicēšanai;

(c)    nepublicē lēmumu gadījumā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu nebūs pietiekama, lai nodrošinātu:

(i.)    ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte vai

(ii.)    šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas uzskatāmi par vieglāka rakstura.

3.          Ja lēmumu var pārsūdzēt valsts tiesu, administratīvā vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt tiek publicēti arī visi lēmumi par lēmumu atcelšanu, uz kuriem attiecas pārsūdzība.

4.          Kompetentās iestādes nodrošina, ka visi saskaņā ar šo pantu publicētie lēmumi paliek pieejami to tīmekļa vietnēs vismaz piecus gadus pēc lēmumu publicēšanas. Šajos lēmumos ietvertos personas datus attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē glabā vienīgi tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

25. pants

Sankcijas 13. un 14. panta piemērošanas nolūkā

Šīs regulas 13. un 14. pantā noteikto pienākumu pārkāpšanas gadījumos piemēro sankcijas un citus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES.

IX nodaļa

Pārskatīšana

26. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.        Līdz …* [OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 9 mēneši pēc EVTI ziņojuma / 15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas lietderību un efektivitāti un par turpmākiem starptautiskiem centieniem uzlabot VFD pārredzamību tirgos, kā arī par risku, kas saistīti ar VFD, turpmāku mazināšanu, tostarp FSP ieteikumus par diskontiem tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti. Komisija šo ziņojumu iesniedz kopā ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Saistībā ar Komisijas ziņojumu EVTI sadarbībā ar EBI un ESRK izvērtē un iesniedz Komisijai ziņojumu par piemērotiem risinājumiem, lai novērstu pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvaru, ko izraisa VFD, un apsver iespēju samazināt šī īpatsvara procikliskumu, tostarp veidus, kā izstrādāt Eiropas sistēmu, kas atbilst esošajiem FSB ieteikumiem par diskontiem tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti. Ziņojumā izskata arī FSP ieteikumu kvantitatīvo ietekmi, un to iesniedz Komisijai līdz ...* [OV: – lūdzu, ievietojiet datumu: diena, kas ir sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Šo ziņojumu iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

1b.      Katru gadu Komisija sagatavo ziņojumu par 11. panta piemērošanu un pilnīgi norāda visas darījumu reģistriem piemērotās izmaksas ar mērķi nodrošināt to izmantošanu tikai tiem nepieciešamiem izdevumiem, ko aptver šī regula un Regula (ES) Nr. 648/2012.

2a.      Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un EVTI sagatavo gada ziņojumu, kurā izvērtē šajā regulā paredzēto pienākumu iespējamo apiešanu, ko varētu izmantot darījumiem ar līdzvērtīgu mērķi vai ietekmi uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem. EVTI uzrauga un ziņo par būtiskām izmaiņām tirgus praksē šajā ziņā.

2b.      EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai gada ziņojumu par to, vai ir piemēroti ļaut vienpusēju ziņošanu par darījumiem, lai, pamatojoties uz ziņošanas pieredzi, izvērtētu, vai darījumu ziņošanas dublēšanu var novērst vai mazināt.

X nodaļa

Nobeiguma noteikumi

27. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.          Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.          Šīs regulas 2. panta 3. punktā, ▌ 11. panta 2. punktā ▌ un 14. panta 3. punktā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 28. pantā minētās dienas.

3.          Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punktā, ▌ 4. pantā, 11. panta 2. punktā ▌ un 14. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4.          Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.          Saskaņā ar 2. panta 3. punktu, ▌11. panta 2. punktu ▌un 14. panta 3. punktu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

27.a pants

1.        Komisijai [...] palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.        Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.        Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

28. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.          Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.          Šo regulu piemēro no tās spēkā stāšanās dienas, izņemot:

(a)    šīs regulas 4. panta 1. punktu, ko finanšu darījumu partneriem sāk piemērot sešus mēnešus pēc dienas, kad pieņemti 4. panta 7. punktā minētie regulatīvie tehniskie standarti, un nefinanšu darījumu partneriem sāk piemērot 12 mēnešus pēc dienas, kad pieņemti 4. panta 7. punktā minētie regulatīvie tehniskie standarti;

(b)    šīs regulas 13. pantu piemēro no …* [OV: lūdzu, ievietojiet dienu — 18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā];

(c)    šīs regulas 14. pantu piemēro no …* [OV: lūdzu, ievietojiet dienu — seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā                           Padomes vārdā

priekšsēdētājs                                               priekšsēdētājs

• [1]  OV C 451, 16.12.2014., 56. lpp.
• [2]  OV C 271, 19.8.2014., 87. lpp.
• [3] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [4]               OV C 336, 26.9.2014., 5. lpp.
• [5]               OV C 271, 16.12.2014., 59. lpp.
• [6]               OV C 271, 19.8.2014., 87. lpp.
• [7]               Eiropas Parlamenta … nostāja.
• [8]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
• [9]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
• [10]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).
• [11]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/91/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām (OV L 257, 28.8.2014., 186. lpp.).
• [12]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
• [13]             OV C 328, …, 3. lpp.
• [14]             Komisijas 2012. gada 19. decembra Regula (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (OV L 83, 22.3.2013., 1. lpp.).
• [15]                Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 34. jūnija Direktīva 2013/26/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
• [16]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
• [17]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
• [18]                Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp)
• [19]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.

PIELIKUMS

A iedaļa — informācija, kura jāsniedz PVKIU pusgada un gada pārskatos un AIF gada pārskatā

Vispārējie dati:

–           aizdoto vērtspapīru un preču summa, kas izteikta kā proporcionālā daļa no kopējiem aizdodamajiem aktīviem;

–           katra veida vērtspapīru finansēšanas darījumos un citās finansēšanas struktūrās iesaistīto aktīvu summa, kas izteikta kā absolūta summa un kā proporcionālā daļa no fonda pārvaldībā esošajiem aktīviem.

Koncentrācijas dati

–           10 nozīmīgākie vērtspapīri un preces, kas saņemti kā nodrošinājums, uz katru emitentu attiecībā uz visu veidu vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām;

–           10 nozīmīgākie darījuma partneri atsevišķi katram vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru veidam.

Darījumu datu apkopojums par katru vērtspapīru finansēšanas darījumu veidu atsevišķi un par citām finansēšanas struktūrām — sadalot pa turpmāk minētajām kategorijām

–           nodrošinājuma veids un kvalitāte;

–           nodrošinājuma termiņš, sadalot pa turpmāk norādītajiem termiņa periodiem: mazāk nekā viena diena, no vienas dienas līdz vienai nedēļai, no vienas nedēļas līdz vienam mēnesim, no viena līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā viens gads, nenoteikts termiņš;

–           nodrošinājuma valūta;

–           termiņš, sadalot pa turpmāk norādītajiem termiņa periodiem: mazāk nekā viena diena, no vienas dienas līdz vienai nedēļai, no vienas nedēļas līdz vienam mēnesim, no viena līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā viens gads, nenoteikts termiņš;

–           darījuma partneru domicila valsts;

–           norēķini un tīrvērte (piemēram, trīspusēji, centrālais darījuma partneris, divpusēji).

Dati par skaidras naudas nodrošinājuma tālākizmantošanu ▌:

–           saņemtā nodrošinājuma daļa, kura tiek tālākizmantota ▌, salīdzinot ar maksimālo summu, kā norādīts prospektā vai ieguldītājiem atklātajā informācijā;

–           informācija par jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz ▌ tālākizmantojamo vērtspapīru un preču veidu;

–           fonda peļņa no naudas nodrošinājuma atkārtotas ieguldīšanas.

Nodrošinājuma, ko fonds saņēmis vērtspapīru finansēšanas darījuma vai citas finansēšanas struktūras ietvaros, glabāšana

Depozitāriju skaits un katra glabāto nodrošinājuma aktīvu summa

Nodrošinājuma, ko fonds sniedzis vērtspapīru finansēšanas darījuma vai citas finansēšanas struktūras ietvaros, glabāšana

Nošķirtos kontos vai kopējos kontos, vai jebkādos citos kontos turēto nodrošinājumu proporcionālā daļa

Dati par peļņu un izmaksām attiecībā uz katru vērtspapīru finansēšanas darījumu veidu un katru citu finansēšanas struktūru veidu, norādot pēc fonda, fonda pārvaldnieka un aizdevēja un izsakot absolūtos skaitļos un kā procentuālo daļu no kopējās peļņas, ko gūst no attiecīgā veida vērtspapīru finansēšanas darījuma un attiecīgā veida citas finansēšanas struktūras

B iedaļa — informācija, kas iekļaujama PVKIU prospektā un AIF ieguldītājiem atklājamajā informācijā:

–           vispārējs apraksts par fonda izmantotajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām un to izmantošanas pamatojums;

–           kopējie dati, kas jāziņo par katru vērtspapīru finansēšanas darījumu veidu un katru citas finansēšanas struktūras veidu:

· aktīvu veidi, kurus tajos var izmantot

· fonda pārvaldībā esošo aktīvu, kurus tajos var izmantot, maksimālā proporcionālā daļa

· domājamā fonda pārvaldībā esošo aktīvu proporcionālā daļa, kurus katrā no tiem izmantos;

–           kritēriji, ko izmanto, lai izraudzītos darījumu partnerus (tostarp juridiskais statuss, minimālais kredītreitings);

–           pieņemams nodrošinājums: pieņemama nodrošinājuma apraksts attiecībā uz aktīvu veidiem, emitentu, termiņu, likviditāti, kā arī nodrošinājumu dažādošanu un korelācijas politiku;

–           nodrošinājuma vērtēšana: izmantotās nodrošinājuma vērtēšanas metodoloģijas apraksts un tās izmantošanas pamatojums; vai katru dienu notiek vērtēšana pēc tirgus vērtības un vai tiek piemērota dienas mainīgā drošības rezerve;

–           risku pārvaldība: apraksts par riskiem, kas saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām, kā arī par riskiem, kas saistīti ar nodrošinājuma pārvaldību, piemēram, operacionālajiem, likviditātes, darījuma partnera, glabāšanas un juridiskajiem riskiem;

–           specifikācija par to, kā tiek glabāti aizdotie aktīvi un saņemtais nodrošinājums (fonda depozitārijs);

–           politika saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumos un citās finansēšanas struktūrās gūtās peļņas sadali: apraksts par to, kādas šajos darījumos gūto ieņēmumu proporcionālās daļas nonāk atpakaļ fondam, pārvaldniekam vai ko patur trešās personas (piemēram, aizdevējs).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Ziņošana par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamība
Atsauces	COM(2014)0040 – C7-0023/2014 – 2014/0017(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	29.1.2014
Atbildīgā komiteja            Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 25.2.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu            Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 25.2.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu            Lēmuma datums	JURI 3.9.2014
Referenti            Iecelšanas datums	Renato Soru 22.7.2014
Izskatīšana komitejā	4.11.2014	21.1.2015	23.2.2015
Pieņemšanas datums	24.3.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 2 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dariusz Rosati, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Renato Soru, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Michael Theurer, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Jakob von Weizsäcker, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matt Carthy, Philippe De Backer, Jeppe Kofod, Thomas Mann, Morten Messerschmidt, Siegfried Mureșan, Michel Reimon, Miguel Urbán Crespo
Iesniegšanas datums	9.4.2015