ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrniekiem, ar kuru groza Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un 2001/23/EK

9.4.2015 - (COM(2013)0798) – C7‑0409/2013 – 2013/0390(COD)) - ***I

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Elisabeth Morin-Chartier

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrniekiem, ar kuru groza Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un 2001/23/EK

(COM(2013)0798) – C8‑0409/2013 – 2013/0390(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0798)),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 2. punktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0409/2013),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 25. marta atzinumu[1],

–       ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. aprīļa atzinumu[2],

–       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–       ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A8-0127/2015),

1.      pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.      prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pants paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar direktīvām var noteikt minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš un kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus, darba ņēmēju aizsardzību darba līguma izbeigšanas gadījumā, sekmēt darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar tiem un uzlabot darba vidi nolūkā aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību. Jāizvairās ar šādām direktīvām uzlikt administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. (1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pants paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar direktīvām var noteikt minimālās prasības, kuras pakāpeniski jāievieš un kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus, darba ņēmēju aizsardzību darba līguma izbeigšanas gadījumā, sekmēt darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar tiem un uzlabot darba vidi nolūkā aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību. Jāizvairās ar šādām direktīvām noteikt nesamērīgas izmaksas, administratīvus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ģimeņu uzņēmumiem, kuri ir ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes virzītājspēki un Eiropas Savienībā nodrošina 85 % no visām jaunajām darbvietām.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Jau 2006. gadā Komisija Zaļajā grāmatā „Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku” uzsvēra, cik svarīgi ir izstrādāt integrētu tiesisko regulējumu, lai uzlabotu šīs nozares konkurētspēju.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (3) Ciktāl minēto atkāpju esība un/vai iespēja tādas noteikt nav objektīvi pamatota, tās būtu jāatceļ. (3) Ja minēto atkāpju esamība un/vai iespēja tādas noteikt nav objektīvi pamatota un tās rada diskriminējošas situācijas jūrniekiem, pasākumi, ar kuriem ievieš šādas atkāpes būtu jāatceļ.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (5) Šā brīža juridiskā situācija rada pamatu nevienlīdzīgai attieksmei pret vienas kategorijas darba ņēmējiem dažādās dalībvalstīs atkarībā no tā, vai valsts piemēro vai nepiemēro līdzšinējos tiesību aktos atļautos izņēmumus un atkāpes. Ievērojams skaits dalībvalstu atkāpes ir izmantojušas ierobežotā apmērā. (5) Šā brīža juridiskā situācija, ko daļēji ir radījis jūrnieka profesijas specifiskais raksturs, rada pamatu nevienlīdzīgai attieksmei vienas kategorijas darba ņēmējiem dažādās dalībvalstīs atkarībā no tā, vai valsts piemēro vai nepiemēro līdzšinējos tiesību aktos atļautos izņēmumus un atkāpes. Ievērojams skaits dalībvalstu izņēmumus un atkāpes ir izmantojušas ierobežotā apmērā, un astoņas dalībvalstis1a tos nav izmantojušas vispār un uz jūrniekiem attiecina koplīgumus, kas nodrošina zināmu aizsardzību. Turklāt tas, ka 2013. gada augustā stājās spēkā SDO Konvencija par darbu jūrniecībā, ir solis pareizā virzienā, lai starptautiskā līmenī nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus attiecībā uz dažām, bet ne visām darbinieku tiesībām. Izņēmumi rada arī negodīgu konkurenci starp dalībvalstīm, kas ir jānovērš, un Savienībā jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi.   __________________   1a Bulgārija, Čehijas Republika, Spānija, Francija, Austrija, Polija, Slovēnija un Zviedrija.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (7) “Zilajā grāmatā”28 tika uzsvērta nepieciešamība radīt Eiropas iedzīvotājiem vairāk kvalitatīvu darbvietu jūrniecības nozarē un tas, cik svarīgi ir uzlabot darba apstākļus uz kuģiem. (7) Šī direktīva pilnībā atbilst Zilajai grāmatai, kurā ir uzsvērta nepieciešamība radīt Eiropas iedzīvotājiem vairāk kvalitatīvu darbvietu jūrniecības nozarē un tas, cik svarīgi ir uzlabot darba apstākļus uz kuģiem, inter alia, investējot pētniecībā, izglītībā, apmācībā, veselībā un drošībā. _________________   28 COM(2007) 575, galīgā redakcija, 10.10.2007.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Šī direktīva ir saskaņā arī ar stratēģiju „Eiropa 2020” un ar tās mērķiem nodarbinātības jomā, kā arī ar Komisijas stratēģiju, kas izklāstīta paziņojumā „Jaunu prasmju un darba vietu programma. Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”1a.
	__________________
	1a COM(2010)0682.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu "Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” jūras nozaru ekonomika nodrošina apmēram 5,4 miljonus darbvietu un rada bruto pievienoto vērtību gandrīz EUR 500 miljardu gadā1a.
	__________________
	1a (COM(2012)0494).
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (8a) Jūrniecības un zvejniecības nozares sociālie partneri ir panākuši būtisku vienošanos par šīs direktīvas pareizu īstenošanu. Šāda vienošanās ir labs līdzsvars starp nepieciešamību uzlabot jūrnieku darba apstākļus un ņemt vērā attiecīgās nozares īpatnības.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (9) Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību pēdējo gadu laikā, jo īpaši komunikāciju tehnoloģiju jomā, būtu jāatjaunina prasības par informāciju un konsultācijām. (9) Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību pēdējo gadu laikā, jo īpaši komunikācijas tehnoloģiju jomā, būtu jāatjaunina un visatbilstīgākajā veidā jāpiemēro prasības par informēšanu un konsultācijām, tostarp par jaunajām tehnoloģijām attālinātai komunikācijai.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Būtu jāievēro jūrnieku tiesības, kas ietvertas šajā direktīvā un ko dalībvalstis atzinušas ar valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un/vai 2001/23/EK.	(10) Būtu jāievēro jūrnieku tiesības, kas ietvertas šajā direktīvā un ko dalībvalstis atzinušas ar valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un/vai 2001/23/EK. Šīs direktīvas transponēšana nekādā gadījumā nedrīkstētu attaisnot jebkādu regresu attiecībā uz pastāvošo situāciju dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (11a) Jūrniekiem ir tiesības uz drošības standartiem atbilstošu un stabilu darba vietu un viņiem būtu jānodrošina taisnīgi nodarbinātības noteikumi un pienācīgi darba un dzīves apstākļi, tostarp sociālā aizsardzība un profesionālā apmācība.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b) SDO 2006. gada Konvencijā par darbu jūrniecībā ir noteiktas jūrnieku tiesības uz pienācīgiem darba apstākļiem daudzās jomās, saskaņotas tiesības un darba aizsardzība visiem jūrniekiem neatkarīgi no viņu valstspiederības un kuģa karoga. Konvencijas mērķis ir nodrošināt gan pienācīgus darba apstākļus jūrniekiem, gan godīgu konkurenci kuģu īpašniekiem, piemērojot to visās pasaules valstīs.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 11.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (11c) Savienībai būtu vienmēr jācenšas uzlabot darba un dzīves apstākļus uz kuģiem un izmantot inovācijas potenciālu, lai jūrniecības nozare kļūtu pievilcīgāka Savienības jūrniekiem, tostarp gados jauniem darba ņēmējiem. Tādēļ Komisijai būtu jāizstrādā programma, kas mudinātu gados jaunus darba ņēmējus iesaistīties šajā nozarē.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 11.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (11d) Savienībai būtu jācenšas uzlabot interneta komunikācijas tehnoloģijas uz kuģiem, piemēram, veicinot interneta pieejamību un nodrošinot tā saprātīgu izmantošanu uz kuģiem, lai varētu labāk īstenot direktīvas 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK, 2001/23/EK, kuras groza ar šo direktīvu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns) Direktīva 2009/38/EK 10. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (1a) direktīvas 10. pantam pievieno šādu punktu:   „4.a Īpašas pārrunu grupas vai Eiropas Uzņēmumu padomes loceklim vai viņa pārstāvim, kas ir jūras kuģa apkalpes loceklis, ir tiesības piedalīties īpašās pārrunu grupas vai Eiropas Uzņēmumu padomes sanāksmēs vai jebkurā citā sanāksmē jebkurā no procedūrām, kas izveidotas atbilstīgi 6. panta 3. punktam, ja viņš sanāksmes laikā nav jūrā vai ostā valstī, kas nav tā valsts, kura ir uzņēmuma domicils.   Sanāksmes pēc iespējas plāno tā, lai atvieglotu piedalīšanos locekļiem, kuri ir jūras kuģu apkalpes locekļi.   Ja īpašās pārrunu grupas vai Eiropas Uzņēmumu padomes loceklis vai tā pārstāvis, kas ir jūras kuģa apkalpes loceklis, nevar ierasties sanāksmes norises vietā, pēc iespējas efektīvāk tiek izmantotas komunikācijas un informācijas jaunās tehnoloģijas, lai maksimāli palielinātu darba ņēmēju pārstāvniecības iespējas.”
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts Direktīva 2002/14/EK 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Direktīvas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: Direktīvas 3. panta 3. punktu svītro. ‘3. “3. Dalībvalstis var atkāpties no šīs direktīvas, paredzot īpašus noteikumus, kas piemērojami tāljūras kuģu apkalpēm, ar nosacījumu, ka šādi īpašie noteikumi garantē līdzvērtīgu aizsardzības līmeni attiecībā uz tiesībām tikt informētiem un uzklausītiem un ka attiecīgie darbinieki šīs tiesības efektīvi izmanto.”.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts Direktīva 98/59/EK 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1) direktīvas 1. pantu groza šādi: (1) direktīvas 1. pantu groza šādi: (a) 1. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:   ‘(c) “c) “īpašumtiesību nodošana” tiek interpretēta Direktīvas 2001/23/EK izpratnē.”;   (b) 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu svītro; 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu svītro;
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts Direktīva 98/59/EK 3. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums “Ja plānotā kolektīvā atlaišana attiecas uz jūras kuģa apkalpes locekļiem, paziņojums ir jāsniedz tās valsts kompetentajai iestādei, zem kuras karoga kuģo attiecīgais kuģis.”; Ja plānotā kolektīvā atlaišana attiecas uz jūras kuģa apkalpes locekļiem, darba devējs ar paziņojumu vēršas pie tās valsts kompetentās iestādes, zem kuras karoga kuģo attiecīgais kuģis.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts Direktīva 98/59/EK 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (3) direktīvas 4. pantam pievieno šādu 1.a punktu: svītrots ‘1a. “1a. Ja plānotā kuģa apkalpes locekļu kolektīvā atlaišana notiek saistībā ar jūras kuģa īpašumtiesību nodošanu vai tās rezultātā, dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem var piešķirt kompetentajai valsts iestādei tiesības daļēji vai pilnībā atkāpties no noteikumiem par 1. punktā paredzēto periodu šādos gadījumos:   (a) īpašumtiesību nodošanas objekts ir tikai viens vai vairāki jūras kuģi,   (b) darba devējs ekspluatē tikai vienu jūras kuģi.”
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts Direktīva 2001/23/EK 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1) tā 2. punktu aizstāj ar šādu: svītrots ‘2. “2. Neskarot 3. punktu, šo direktīvu piemēro, ja un ciktāl uzņēmums, uzņēmējsabiedrība vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļa, kura īpašumtiesības tiek nodotas, atrodas Līguma darbības teritorijā.”;
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts Direktīva 2001/23/EK 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Šī direktīva attiecas uz tāda jūras kuģa īpašumtiesību nodošanu, kas reģistrēts dalībvalstī un/vai kuģo zem tās karoga un ko šīs direktīvas izpratnē uzskata par uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļu, pat tad, ja tas neatrodas Līguma darbības teritorijā. 3. Šo direktīvu piemēro jūras kuģa īpašumtiesību nodošanai, kas veido uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību nodošanu 1. un 2. punkta nozīmē, ar nosacījumu, ka īpašumtiesību saņēmējs atrodas vai uzņēmums, uzņēmējsabiedrība vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļa, kuras īpašumtiesības nodod, paliek Līguma piemērošanas teritorijā.   Šo direktīvu nepiemēro, ja nodošanas objekts ir tikai viens vai vairāki jūras kuģi.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts Direktīva 2001/23/EK 1. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3) tam pievieno šādu 4. punktu: svītrots „4. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem var noteikt, ka šīs direktīvas II nodaļu nepiemēro šādos gadījumos:   a) īpašumtiesību nodošanas objekts ir tikai viens vai vairāki jūras kuģi,   b) uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura īpašumtiesības tiek nodotas, ekspluatē tikai vienu jūras kuģi.”
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.	1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

• [1]  OV C 226, 16.7.2014., 35. lpp.
• [2]  OV C 174, 7.6.2014., 50. lpp.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir uzlabot darba apstākļus jūrniekiem, kas strādā jūrā uz kuģiem ar jebkuras no Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm karogu, vienlaikus ņemot vērā šai nozarei raksturīgās īpatnības. Šo direktīvas priekšlikumu attiecīgi veido piecu tādu iepriekš pieņemtu direktīvu pārskatīšana, kuras paredzēja jūrnieku izslēgšanu no direktīvu darbības jomas. Eiropas Komisija atgādināja, ka Komisijas sākotnējos piecu direktīvu priekšlikumos izņēmumi attiecībā uz jūrniekiem netika paredzēti, bet tie tika ieviesti sarunu ar citiem partneriem rezultātā.

Piecas attiecīgās direktīvas ir šādas: Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, Direktīva 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi; Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai, Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu, Direktīva 2001/23/EK par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu īpašnieka maiņas gadījumā.

Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja iepriekšējā sasaukuma beigās noraidīja ziņojuma projektu par šo priekšlikumu. Laika trūkums un steiga, kādā šis ziņojums bija jāsagatavo, bija galvenie neveiksmes cēloņi. Taču situācija ir mainījusies, jo pēdējo nedēļu laikā galvenie sociālie partneri Eiropas līmenī ir panākuši svarīgu vienošanos par šo Eiropas Komisijas priekšlikumu. Referente ļoti atzinīgi vērtē šo vienošanos, kas ļauj virzīties tālāk un novērst diskriminējošo situāciju, kurā atrodas jūrnieki, un negodīgo konkurenci starp tām dalībvalstīm, kas izvēlējās uzlabot darba apstākļus un tādēļ izņēmumus nepiemēroja nemaz vai tos piemēroja tikai nelielā apmērā, un tām dalībvalstīm, kas tos piemēroja pilnā apmērā. Referente arī atzinīgi vērtē sociālo partneru panākto līdzsvaru starp darbinieku labāku aizsardzību un jūrniecības nozares konkurētspējas aizsardzību, kas ir Eiropas Savienības nākotnes uzdevums.

Referente arī vēlas pateikties sociālajiem partneriem par kopīgo darbu, kas ļaus vēlreiz apliecināt jūrniecības nozares pievilcīgumu, jo pēdējos gados tā ir piedzīvojusi popularitātes trūkumu. Viņa vēlas uzsvērt, ka darba apstākļu uzlabošana jūrniekiem dos jaunu impulsu šajā nozarē, un uzskata, ka tas palīdzēs sasniegt Eiropas Komisijas 2007. gada 10. oktobra Zilajā grāmatā nosprausto mērķi — panākt strādājošo skaita pieaugumu jūrniecības un zivsaimniecības nozarē, kā arī uzlabot darba apstākļu kvalitāti, turklāt pirmo mērķi nevar sasniegt, nesasniedzot arī otro mērķi.

Referente arī atzinīgi vērtē paveikto darbu kopā ar visu politisko grupu ēnu referentiem Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā. Viņa vēlētos pateikties tiem, kas izteica savu viedokli, tādējādi ļaujot ņemt vērā dažādas intereses un tās vislabākajā iespējamā veidā integrēt ziņojuma projektā.

Referente aicina atbalstīt ziņojuma projektu un tajā minētos mērķus un metodi.

Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (2.3.2015)

Nodarbinātības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrniekiem, ar kuru groza Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un 2001/23/EK
(COM(2013)0798 – C7‑0409/2013 – 2013/0390(COD))

Atzinumu sagatavoja: Liadh Ní Riada

ĪSS PAMATOJUMS

Zivsaimniecības komiteja:

- atzinīgi vērtē Komisijas 2013. gada 19. novembrī iesniegto priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir jūrnieku tiesību paplašināšana, izdarot grozījumus piecās direktīvās, kas attiecas uz darba ņēmēju tiesībām, lai to jomā iekļautu jūrniekus;

- atzinīgi vērtē šo mēģinājumu radīt patiesu vienlīdzību tiem, kas ir mazāk aizsargāti un kuru tiesības ierobežo patlaban spēkā esošie izņēmumi un piezīmes, kā arī attiecībā uz jūrniekiem pilnībā piemērot attiecīgās direktīvas, viņiem dodot iespējas izmantot tādas pašas tiesības kā krastā strādājošajiem darba ņēmējiem, kas attiecas uz vienādu samaksu par vienādu darbu neatkarīgi no valstspiederības, dzīves vietas, rases, dzimuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes vai vecuma;

- aicina Komisiju, tā kā tā cenšas darba apstākļus šajā nozarē padarīt pievilcīgākus, saskaņā ar jauno programmu nodarbinātībai un izaugsmei rosināt gados jaunus cilvēkus un radīt viņiem stimulus izraudzīties profesiju jūrniecības vai zivsaimniecības nozarē, lai apturētu to jauno Savienības iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas sāk darbu konkrētās ar jūrlietām saistītās profesijās, un piesaistītu prasmīgus darbiniekus;

- uzsver, ka tiesību aktiem par nodarbinātību neatkarīgi no darba vietas būtu jāattiecas uz ikvienu; aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt pienācīgas algas un pensijas visiem jūrniekiem neatkarīgi no viņu dzīves vietas;

- aicina, lai jebkādus noteikumus, kas paredz labākus darba un sociālos apstākļus, papildināt ar ieguldījumiem apmācībā, pētniecībā, izglītībā, veselības un drošības veicināšanā, uzņēmējdarbībā un inovācijās, lai Savienībā novērstu jūrnieku profesijās strādājošo deficītu;

- aicina Komisiju rosināt visas dalībvalstis ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu jūrniecībā[1] attiecībā uz to teritorijām Eiropā un ārpus Eiropas;

- uzsver jūrniecības klāsteru nozīmi un potenciālās iespējas un mudina Komisiju izpētīt un izmantot to darbavietu nodrošināšanas, nozares attīstības un lauku kopienu atjaunotnes veicināšanas potenciālu;

- uzsver pārredzamas un sistemātiskas datu vākšanas nepieciešamību zivsaimniecības un jūrniecības nozarē un mudina Komisiju ietekmes novērtējumā minētajiem pētījumiem noteikt reāli iespējamus bet saspringtus termiņus; norāda uz nepieciešamību izveidot oficiālu datubāzi, lai Savienības līmenī nodrošinātu pienācīgu un ticamu datu vākšanu;

- aicina Komisiju nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz līgumiem un līgumattiecībām un prasa Komisijai veikt sociālā dempinga monitoringu zivsaimniecības un jūrniecības nozarē;

- atzinīgi vērtē lietišķu attiecību nostiprināšanos starp sociālajiem partneriem — Eiropas Transporta darbinieku federāciju un Eiropas Kuģu īpašnieku kopienas asociācijām, un prasa Komisijai ņemt vērā zivsaimniecības un jūrniecības nozarē tieši iesaistīto pušu viedokļus;

- uzsver, ka var rasties bažas attiecībā uz vienotu — t.s. "bezizmēra" — pieeju; atzinīgi vērtē mikrouzņēmumu neiekļaušanu un aicina Komisiju ziņot par jebkādiem neatrisinātiem jautājumiem, kas rodas pēc sekmīgas šo piecu ar darba ņēmēju tiesībām saistīto direktīvu grozījumu ieviešanas, par kuriem jāveic grozījumi;

- norāda, ka mazajiem uzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem var būt vajadzīgs papildu atbalsts, lai pielāgotos regulējuma pārmaiņām, un aicina Komisiju šo pāreju veicināt;

- norāda, ka neraugoties uz ievērojamo progresu, kas panākts attiecībā uz kuģu borta tehniku, lai būtu iespējams ievērot jaunās prasības, daļai mazo uzņēmumu var būt nepieciešama modernizācija; aicina Komisiju atbalstīt šādas modernizācijas sākšanu;

- uzsver zivsaimniecības un jūrniecības nozares atjaunotnes svarīgo nozīmi, un, atzinīgi vērtējot šo svarīgo pasākumu, kas attiecas uz tiesību aktiem nodarbinātības jomā, uzsver, ka šīs Savienības nozares nākotnes labad ir jādara daudz kas vairāk.

GROZĪJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pants paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar direktīvām var noteikt minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš un kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus, darba ņēmēju aizsardzību darba līguma izbeigšanas gadījumā, sekmēt darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar tiem un uzlabot darba vidi nolūkā aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību. Jāizvairās ar šādām direktīvām uzlikt administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.	(1) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pants paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar direktīvām var noteikt minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš un kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus, darba ņēmēju aizsardzību darba līguma izbeigšanas gadījumā, sekmēt darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar tiem un uzlabot darba vidi nolūkā aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību. Jāizvairās ar šādām direktīvām uzlikt administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kā Savienībā galvenajiem jaunu darbavietu radīšanas arhitektiem.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2.a) Komisijas 2006. gada Zaļajā grāmatā „Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku” uzsvērts, cik svarīgi ir izstrādāt integrētu tiesisko regulējumu, lai uzlabotu nozares konkurētspēju.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ciktāl minēto atkāpju esība un/vai iespēja tādas noteikt nav objektīvi pamatota, tās būtu jāatceļ.	(3) Ciktāl minēto atkāpju esība un/vai iespēja tādas noteikt nav objektīvi pamatota, tās būtu jāatceļ, lai garantētu vienlīdzīgas tiesības visiem darba ņēmējiem un nepieļautu situācijas saistībā ar negodīgu konkurenci un sociālo dempingu.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3.a) neattiecinot uz jūrniekiem direktīvas, kas reglamentē darba ņēmēju tiesības varētu tikt radīta nevienlīdzīga attieksme un negodīga konkurence starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3.b) Jūrniekiem būtu jānodrošina tādas pašas tiesības kā darba ņēmējiem krastā, un viņiem būtu jāsaņem vienāds atalgojums par vienādu darbu bez jebkādām citām atšķirībām. Būtu arī jāveicina jūrniecības klāsteris, vienlaikus sekmējot jauniešu iesaistīšanos jūrniecības un zivsaimniecības nozarē.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Šā brīža juridiskā situācija rada pamatu nevienlīdzīgai attieksmei pret vienas kategorijas darba ņēmējiem dažādās dalībvalstīs atkarībā no tā, vai valsts piemēro vai nepiemēro līdzšinējos tiesību aktos atļautos izņēmumus un atkāpes. Ievērojams skaits dalībvalstu atkāpes ir izmantojušas ierobežotā apmērā.	(5) Šā brīža juridiskā situācija rada pamatu nevienlīdzīgai attieksmei pret vienas kategorijas darba ņēmējiem dažādās dalībvalstīs atkarībā no tā, vai valsts piemēro vai nepiemēro līdzšinējos tiesību aktos atļautos izņēmumus un atkāpes. Ievērojams skaits dalībvalstu izņēmumus un atkāpes ir izmantojušas ierobežotā apmērā, savukārt astoņas dalībvalstis tās nav izmantojušas vispār, un tas Savienībā rada nevienlīdzību jūrnieku starpā.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5.a) uzlabojot jūrnieku darba apstākļus, ir jāņem vērā katras nozares īpatnības, piemēram, nerūpnieciskās un piekrastes zvejniecības nozarē, kur ir vajadzīga daudznozaru rīcība.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5.b) Ņemot vērā katras nozares īpatnības, piemēram, nerūpnieciskās un piekrastes zvejniecības nozarē, būtu jāveicina apmācība visās nozarēs ar elastīgākiem pasākumiem, kuros pieredzi vai praksi var izmantot par pamatu kursa atzīšanai, kas rada stimulu studijām un veicina katrā attiecīgajā nozarē vajadzīgo prasmju apgūšanu.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Komisija 2007. gada 10. oktobrī nāca klajā ar redzējumu par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (“Zilo grāmatu”)27. Šajā redzējumā atzīts, ka visi ar Eiropas okeāniem un jūrām saistītie jautājumi ir savstarpēji saistīti un ka dažādu jūrniecības jomu politika jāizstrādā saskaņoti, ja gribam sasniegt vēlamos rezultātus.	(6) Šī direktīva ir saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Turklāt Komisija 2007. gada 10. oktobrī nāca klajā ar redzējumu par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (“Zilo grāmatu”)27. Šajā redzējumā atzīts, ka visi ar Eiropas okeāniem un jūrām saistītie jautājumi ir savstarpēji saistīti un ka dažādu jūrniecības jomu politika jāizstrādā saskaņoti, ja gribam sasniegt vēlamos rezultātus.
__________________	__________________
27 COM(2007) 575, galīgā redakcija, 10.10.2007.	27 COM(2007) 575, galīgā redakcija, 10.10.2007.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) “Zilajā grāmatā”28 tika uzsvērta nepieciešamība radīt Eiropas iedzīvotājiem vairāk kvalitatīvu darbvietu jūrniecības nozarē un tas, cik svarīgi ir uzlabot darba apstākļus uz kuģiem.	(7) “Zilajā grāmatā”28 tiek uzsvērta nepieciešamība radīt Eiropas iedzīvotājiem vairāk kvalitatīvu darbvietu jūrniecības nozarē un tas, cik svarīgi ir uzlabot darba apstākļus uz kuģiem, inter alia, veicot ieguldījumus pētniecībā, izglītībā, apmācībā, veselībā un drošībā. Šī direktīva attiecas uz abiem minētajiem jautājumiem.
__________________	__________________
28 COM(2007) 575, galīgā redakcija, 10.10.2007.	28 COM(2007) 575, galīgā redakcija, 10.10.2007.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7.a) Šī direktīva ir saderīga ar stratēģiju „Eiropa 2020” un ar Komisijas „Jaunu prasmju un darba vietu programmu — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”. Tomēr būtu jāpatur prātā, ka darbs jūrā nav pievilcīgs piedāvājums jauniem cilvēkiem. Tādēļ Komisijai būtu jāizstrādā programma, kurā izklāstīti stimuli, lai mudinātu viņus iesaistīties šajā nozarē.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10.a) Lai gan šo direktīvas piemērošanas jomas paplašināšana, to attiecinot arī uz jūrniekiem, ir pozitīva virzība, tas ir pirmais posms, jo joprojām būs nepieciešams transponēt Savienības tiesību aktos STCW-F konvenciju un SDO Konvenciju Nr. 188 par darbu zivsaimniecībā, kā tas jau ir izdarīts attiecībā uz jūras transporta nozarē strādājošajiem.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10.b) Šīs direktīvas īstenošana nedrīkstētu palielināt birokrātisko slogu nozarē strādājošajiem MVU un mikrouzņēmumiem.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12.a) Komisijai steidzami būtu jāatgriežas pie priekšlikuma direktīvai par jūrnieku darba apstākļiem, kas tika atsaukts 2004. gadā, lai veltītu īpašu uzmanību situācijai šajā nozarē. Dažādie tiesību akti par karogiem izraisa sociālo dempingu un konkurenci starp darba ņēmējiem, ko nevar juridiski atrisināt ar direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Direktīva 2009/38/EK 6. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6. panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:   „(da) attiecībā uz jūrniekiem, kuri ir Eiropas uzņēmumu padomju vai īpašu sarunu risināšanas struktūru locekļi, nolīgums ņem vērā ierobežojumus, ko rada to biežie kavējumi jūrā un ostās citā valstī, nevis tajā, kur atrodas uzņēmums.”.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Direktīva 2002/14/EK 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Direktīvas 4. pantam pievieno šādu punktu:   „4.a Dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams sniegt informāciju apkalpes locekļiem vai ar viņiem sazināties attālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.”.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns) Direktīva 98/59/EK 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3.a) Direktīvas 4. pantam pievieno šādu punktu:   „4.a Visus noteikumus valsts tiesību aktos vai koplīgumos saistībā ar apkalpes locekļu kolektīvo atlaišanu šī direktīva neietekmē, ja vien tie garantē vismaz tādu pašu aizsardzības pakāpi kā šī direktīva.”.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.	1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrniekiem, ar kuru groza Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un 2001/23/EK
Atsauces	COM(2013)0798 – C7-0409/2013 – 2013/0390(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 21.11.2013
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 21.11.2013
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Liadh Ní Riada 4.9.2014
Izskatīšana komitejā	5.11.2014	4.12.2014	21.1.2015
Pieņemšanas datums	24.2.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, João Ferreira, Raymond Finch, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	José Blanco López, Ole Christensen, Sylvie Goddyn, Marek Józef Gróbarczyk, Verónica Lope Fontagné

• [1]               Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencija par darbu jūrniecībā, 2006.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrniekiem, ar kuru groza Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un 2001/23/EK
Atsauces	COM(2013)0798 – C7-0409/2013 – 2013/0390(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	18.11.2013
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 21.11.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 21.11.2013	PECH 21.11.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	TRAN 16.7.2014
Referenti        Iecelšanas datums	Elisabeth Morin-Chartier 17.9.2014
Izskatīšana komitejā	2.12.2014	22.1.2015	26.2.2015
Pieņemšanas datums	1.4.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Arne Gericke, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Georges Bach, Elmar Brok, Sergio Gutiérrez Prieto, Neoklis Sylikiotis, Ivo Vajgl
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eleonora Evi, Jens Nilsson, Massimo Paolucci
Iesniegšanas datums	9.4.2015