ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007

9.4.2015 - (COM(2014)0614 – C8‑0174/2014 – 2014/0285(COD)) - ***I

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Jarosław Wałęsa

Grozījumi

Procedūra : 2014/0285(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0128/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0128/2015

Debates :

PV 27/04/2015 - 18
CRE 27/04/2015 - 18
PV 22/06/2016 - 19
CRE 22/06/2016 - 19

Balsojumi :

PV 28/04/2015 - 7.8
CRE 28/04/2015 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 23/06/2016 - 8.8
CRE 23/06/2016 - 8.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0104
P8_TA(2016)0287

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007

(COM(2014)0614 – C8‑0174/2014 – 2014/0285(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0614),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0174/2014),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK[1],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0128/2015),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā¹⁶, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai.

__________________

¹⁶ OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.

Pamatojums

Papildu teksts ir svarīgs attiecīgā UNCLOS noteikuma elements, jo krājumi, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo apmēru, dod ievērojamas ekonomiskas priekšrocības.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no vides viedokļa, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no sociālekonomiskā un vides viedokļa, līdzsvaroti piemērojot piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Šīs regulas izveidotais vairāksugu pārvaldības plāns paredz, ka vairāk jāņem vērā plāna aptverto sugu atšķirīgās ekoloģiskās lomas un funkcijas. Tā kā dažādās sugas lielā mērā mijiedarbojas, vienlaicīgi panākt visu sugu maksimālu ilgtspējīgu nozveju nevar un ir jālemj, kuras sugas vajadzētu noteikt par prioritārām.

Pamatojums

Lemjot par konkrētiem FMSY un biomasas mērķapjomiem, būtu jāņem vērā atjauninātās FMSY diapazonu aplēses, kas drīzumā gaidāmas no ICES, un attiecīgi jāievēro vairāksugu zvejniecības pārvaldības specifika.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b) Padomei un Eiropas Parlamentam būtu jāņem vērā jaunākie ICES ieteikumi un ziņojumi par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lai nodrošinātu, ka šī regula cik iespējams atbilst jaunākajai informācijai.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7c) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK^1a (turpmāk “Jūras stratēģijas pamatdirektīva”) komerciāli izmantoto zivju krājumu dabiskie sadalījumi pēc vecuma un izmēra ir svarīgi rādītāji jūras vides laba ekoloģiskā stāvokļa panākšanai.

_________________________

^1aEiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ir lietderīgi izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un neatstājot bez ievērības arī šo krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes – krājumus Baltijas jūrā. Šā plāna mērķim vajadzētu būt panākt un uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu no attiecīgajiem krājumiem.

(8) Galvenais mērķis ir izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un neatstājot bez ievērības arī šo krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes – krājumus Baltijas jūrā. Šā plāna mērķim vajadzētu būt atjaunot, panākt un uzturēt attiecīgo sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgas ieguves apjomu no attiecīgajiem krājumiem, cik vien iespējams samazinot ietekmi uz citām sugām, piemēram, jūras putniem, un jūras vidi kopumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu.

Pamatojums

Viens no kopējās zivsaimniecības politikas reformas uzdevumiem (Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 3. punkts) ir mazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Galvenais mērķis ir izveidot vairāksugu plānu. Komisijas formulējums vedina domāt, ka plāns ietver tieši sugu mijiedarbību. Savukārt šis priekšlikums ietver vienkārši atsevišķu sugu novērtējumus.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Mencas un pelaģisko krājumu izmantošana nedrīkstētu apdraudēt to krājumu ilgtspēju, no kuriem šajās zvejniecībās gūst piezvejas, un tie ir jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes Baltijas jūras krājumi. Tāpēc ar plānu būtu jātiecas arī nodrošināt šo piezvejas krājumu saglabāšanu apmērā, kas ir lielāks par piesardzīgai pieejai atbilstošu biomasas apjomu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu atbilstību KZP pēcreformas mērķim uzturēt krājumus virs līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Regulas (ES) Nr. 1380/2015 mērķis ir, ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, pakāpeniski izskaust izmetumus, izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to. Šo mērķi var sasniegt, uzlabojot zvejas rīku un prakses selektivitāti.

Pamatojums

KZP mērķis Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.

(11) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos. Nosakot līmeņus, kas jāsasniedz zvejas izraisītas zivju mirstības un biomasas aspektā, būtu jāņem vērā jaunākie zinātniskie ieteikumi.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Tāpēc būtu jānosaka šie mērķapjomi un, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu¹⁹, jāizsaka tie ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem.

(12) Tāpēc būtu jānosaka šie mērķapjomi un, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu¹⁹, jāizsaka tie ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem, kuri ļauj atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Par izmantošanas augšējo robežu būtu jānosaka izmantošana maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī.

__________________

¹⁹ ICES tehniskie dienesti, 2014. gada septembris; http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2014/Special%20Requests/EU_Fmsy_range_for_Baltic_cod_and_pelagic_stocks.pdf.

Pamatojums

Atjaunot zivju krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 9. panta 1. punktu, būs iespējams vien tad, ja zvejas izraisīta zivju mirstība (F) būs mazāka par zvejas izraisītu zivju mirstību, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (FMSY). Tāpēc Baltijas jūras daudzgadu plānā būtu jāizmanto zinātniskie ieteikumi par FMSY kā diapazonu augšējo robežu. Zemsvītras piezīme, kur sniegta atsauce uz konkrētu ICES dokumentu, būtu jāsvītro.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kuri ļautu ievērot papildu piesardzību gadījumos, kad krājuma apmērs samazinās līdz konkrētam kritiskam līmenim, kas rada nopietnu risku. Šādi saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka krājuma nārsta bara minimālās biomasas apmērā, kas atbilst pilnai reproduktīvajai spējai. Būtu jāparedz korektīvi pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minimālo nārsta bara biomasu.

(13) Ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kuri ļautu ievērot papildu piesardzību gadījumos, kad krājuma apmērs samazinās līdz konkrētam kritiskam līmenim, kas rada nopietnu risku. Šādi saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka krājuma biomasas apmērā, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam (BMSY). Būtu jāparedz korektīvi pasākumi, kurus veic, lai nepieļautu, ka krājuma apmērs kļūst mazāks par minēto līmeni.

Pamatojums

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pasākumi tiktu veikti vien tad, ja biomasas apmērs kļūtu mazāks par konkrētu kritisku līmeni (Bpa). Tā nav diez ko vērienīga pieeja. Tā kā biomasa, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam, jau ir apakšējā robeža, kuru nedrīkstētu pārsniegt, arī saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka tādi paši, lai gadījumā, kad biomasa kļūtu par to mazāka, tiktu veikti steidzami pasākumi. Pasākumi būtu jāveic, pirms krājuma apmērs samazinās tik tālu, nevis tad, kad problēma jau ir radusies. Tas palīdzētu nodrošināt, ka krājumu apjoms joprojām atbilst mērķim.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad citi rādītāji ļauj sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Zinātniskie dati par nārsta biomasu attiecībā uz piezveju ātri jādara pieejami, lai varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

Pamatojums

Sākotnējais formulējums zināmā mērā nav loģisks; nevar pieprasīt izmantot zinātniskus atzinumus, ja tādu nav.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi pārvaldības pasākumi, kas nosaukti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Pieņemot deleģētos aktus Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktā izkraušanas pienākuma ievērošanai, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis, lai paredzētu citus pārvaldības pasākumus, kas izklāstīti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Kamēr Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005²⁰ vēl nav pārskatīta, būtu jāparedz arī tas, ka gadījumos, kad tas vajadzīgs šā plāna mērķu sasniegšanai, šādi pasākumi var atkāpties no dažiem nebūtiskiem minētās regulas elementiem.

(17) Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem pēc apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. Kamēr Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005²⁰ vēl nav pārskatīta, būtu jāparedz arī tas, ka gadījumos, kad tas vajadzīgs šā plāna mērķu sasniegšanai, šādi pasākumi var atkāpties no dažiem nebūtiskiem minētās regulas elementiem.

__________________

²⁰Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) Pieņemot tehniskos pavadpasākumus, kas palīdzētu sasniegt plāna mērķus, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18) Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu un specializēto struktūru līmenī dalībvalstīs un Savienībā, iesaistot gan Eiropas Parlamenta, gan Padomes ekspertus. Pirms konkrēta pasākuma priekšlikuma pabeigšanas būtu jārīko intensīva apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Pieņemot deleģētos aktus, kas paplašina šīs regulas darbības jomu attiecībā uz korektīviem pasākumiem, kuri attiecas uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, un attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18b) Īstenojot ar šo regulu izveidoto plānu, prioritāte būtu jāpiešķir reģionalizācijas principa piemērošanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem plānā noteiktiem saglabāšanas pasākumiem, dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus par šādiem pasākumiem, lai šie pasākumi būtu labi izstrādāti un atbilstu Baltijas jūras un tās zvejniecību specifikai. Būtu jānosaka šo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts minētās regulas 18. panta 1. punktā.

(19) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem plānā noteiktiem saglabāšanas pasākumiem, dalībvalstīm un konsultatīvajām padomēm, kas ir tieši ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus par šādiem pasākumiem, lai šie pasākumi būtu labi izstrādāti un atbilstu Baltijas jūras un tās zvejniecību specifikai. Būtu jānosaka šo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts minētās regulas 18. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a) Lai uzlabotu plāna efektivitāti un novatoriskos aspektus, kopīgajiem ieteikumiem un attiecīgajiem deleģētajiem aktiem vajadzētu tiekties panākt augšupēju un uz rezultātiem balstītu pieeju iekļaušanu.

Pamatojums

Nevajadzētu pieļaut, ka dalībvalstis reģionālos kopīgos ieteikumos pieņem lejupējas pieejas. Kopīgo ieteikumu pamatā vajadzētu būt augšupējai pieejai ar ieinteresēto personu iesaisti.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19b) Pieņemot deleģētos aktus par plānā paredzētiem saglabāšanas pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumā var sniegt finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014^1a.
	___________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

Pamatojums

Die Verordnung (EU) Nr. 508/2014 sieht die Möglichkeit vor, im Fall einer vorübergehenden Einstellung der Fischereitätigkeit Entschädigungen und Ausgleichszahlungen an Fischer und Eigner von Fischereifahrzeugen zu leisten, falls eine solche Einstellung eine unmittelbare Folge z. B. der Erhaltungsmaßnahmen ist. Voraussetzung hierfür ist, dass die vorübergehende Einstellung in einem Mehrjahresplan vorgesehen ist. Es bedarf also einer Regelung direkt im Mehrjahresplan, die die Möglichkeit der EMFF-Finanzierung für die vorübergehende Einstellung der Fangtätigkeit vorsieht.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Attiecībā uz termiņiem jānorāda, ka attiecīgo krājumu maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms būtu jāpanāk līdz 2015. gadam. Pēc tam tas būtu jāuztur.

(25) Attiecībā uz termiņiem attiecīgo krājumu mērķapjoms, ja iespējams, būtu jāpanāk līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam. Pēc tam mērķis būtu jāuztur.

Pamatojums

25. apsvērums Komisijas formulējumā ir nekonsekvents, jo apvieno prognozi (“expected”) ar pienākumu (“should”). Grozījumā izmantots attiecīgais Regulas (ES) Nr. 1380/2013 formulējums.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Tā kā nav izveidots zvejas piepūles režīms, ir jāsvītro īpašie noteikumi par īpašu zvejas atļauju un kuģu vai dzinēju aizstāšanu, kas piemērojami Rīgas jūras līcī. Tāpēc būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005.

svītrots

Pamatojums

Kā norādīts Latvijas un Igaunijas pievienošanās līgumā, Rīgas jūras līci, kuru uzskata par ļoti jutīgu ekoloģisko reģionu, sargā īpaši pasākumi. Šobrīd zvejot attiecīgajos ūdeņos atļauts tikai Latvijas un Igaunijas zvejas kuģiem. Ja aizliegums tiktu atcelts, šie ūdeņi būtu atvērti visām flotēm, piemēram, rūpnieciskajai zvejai, un tādējādi tiktu apdraudēta krājumu ilgtspēja un trauslais ekosistēmas līdzsvars, kas pēdējos gados aizsardzības politikas iespaidā ir uzlabojies.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šo plānu piemēro arī attiecīgo krājumu zvejā iegūtām jūras zeltplekstēm, plekstēm, akmeņplekstēm un gludajiem rombiem ICES 22.–32. apakšrajonā.	2. Šī regula paredz arī pasākumus attiecībā uz jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba piezveju ICES 22.–32. apakšrajonā, kurus piemēro 1. punktā minēto krājumu zvejai.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

2. pants – b un c punkti

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) “murdi” ir lieli zvejas rīki, kas ir noenkuroti, nostiprināti uz steltīm vai reizēm peldoši, virspusē atvērti un aprīkoti ar dažāda veida ierīcēm zivju vadīšanai un noturēšanai, un kas parasti ir sadalīti krātiņos, kurus apakšā noslēdz linums;

(b) “murdi, kūri un stāvvadi” ir zvejas rīki, kas ir noenkuroti, nostiprināti uz steltīm vai reizēm peldoši un aprīkoti ar dažāda veida ierīcēm zivju vadīšanai un noturēšanai, un kas parasti ir sadalīti krātiņos, kurus apakšā noslēdz linums;

(c) “zivju ķeramie grozi un venteri” ir mazas krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

(c) “zivju ķeramie grozi un venteri” ir krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un jo īpaši:

1. Plāns nodrošina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un jo īpaši:

(a) sasniegt un uzturēt attiecīgo krājumu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un

(a) atjaunot un uzturēt attiecīgos krājumus virs biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un

(b) nodrošināt jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes krājumu saglabāšanu saskaņā ar piesardzīgu pieeju.

(b) ar piezvejas pārvaldību veicināt jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes krājumu saglabāšanu saskaņā ar piesardzīgu pieeju.

2. Plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltpleksti.

2. Plāns veicina izmetumu izskaušanu, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to, un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltpleksti.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a pants

Saskaņotība ar Savienības vides tiesību aktiem

1. Plāns piemēro ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībai.

2. Nolūkā nodrošināt, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu un ka zvejas darbības nedegradē jūras vidi, plāns atbilst Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķiem un palīdz tos panākt, lai līdz 2020. gadam sasniegtu labu vides stāvokli. Konkrētāk, tā mērķi ir:

(a) nodrošināt, ka tiek izpildīti minētās direktīvas I pielikuma 3. raksturlieluma nosacījumi;

(b) palīdzēt sasniegt minētās direktīvas I pielikuma 1., 4. un 6. raksturlielumu proporcionāli zvejas lomai to sasniegšanā.

Pamatojums

Baltijas jūras daudzgadu plāna darbības jomai jāatspoguļo tas, par ko panākta vienošanās Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 3. punktā. Turklāt šis grozījums nodrošina saskaņotību ar Komisijas priekšlikuma 3. apsvērumu.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms ir jāsasniedz līdz 2015. gadam un pēc tam jāuztur šādos diapazonos.

1. Attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomā ņem vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus, un tie, ja iespējams, ir jāsasniedz līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam un pēc tam jāuztur. Attiecīgo krājumu zvejas izraisītu mirstību nosaka šādos diapazonos.

Krājums

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons

Krājums

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons

Baltijas jūras rietumdaļas menca

0,23–0,29

Baltijas jūras rietumdaļas menca

0 līdz FMSY

Baltijas jūras austrumdaļas menca

0,41–0,51

Baltijas jūras austrumdaļas menca

0 līdz FMSY

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe

0,23–0,29

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe

0 līdz FMSY

Rīgas jūras līča reņģe

0,32–0,39

Rīgas jūras līča reņģe

0 līdz FMSY

Botnijas jūras reņģe

0,13–0,17

Botnijas jūras reņģe

0 līdz FMSY

Botnijas līča reņģe

Nav noteikts

Botnijas līča reņģe

0 līdz FMSY

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe

0,25–0,31

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe

0 līdz FMSY

Baltijas jūras brētliņa

0,26–0,32

Baltijas jūras brētliņa

0 līdz FMSY

FMSY (zvejas izraisīta zivju mirstība, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai) vērtības iegūst jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, kas ir uzticami un pieejami, un zvejas izraisītai zivju mirstības (F) vērtībai vajadzētu tiekties uz 0,8 x FMSY.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Šī regula zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. pantā, paredz saskaņā ar minēto regulu sniegto finansiālo atbalstu.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara minimālā biomasa, kura atbilst pilnai reproduktīvajai spējai, attiecīgajiem krājumiem ir šāda.

1. Saglabāšanas references rādītāji, kas atbilst pilnai reproduktīvajai spējai, attiecīgajiem krājumiem ir šāda.

Krājums

Nārsta bara minimālā biomasa (tonnās)

Krājums

Nārsta bara minimālā biomasa (tonnās)

Baltijas jūras rietumdaļas menca

36 400

Baltijas jūras rietumdaļas menca

36 400 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras austrumdaļas menca

88 200

Baltijas jūras austrumdaļas menca

88 200 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe

600 000

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe

600 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Rīgas jūras līča reņģe

Nav noteikta

Rīgas jūras līča reņģe

Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Botnijas jūras reņģe

Nav noteikta

Botnijas jūras reņģe

Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Botnijas līča reņģe

Nav noteikta

Botnijas līča reņģe

Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe

110 000

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe

110 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras brētliņa

570 000

Baltijas jūras brētliņa

570 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Pamatojums

BMSY nodrošinās pilnu reproduktīvo spēju.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas noteikta 1. punktā, tiek pieņemti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma strauju atjaunošanos līdz piesardzīgam apjomam. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas nosaka tādos apmēros, kas ir mazāki par tiem, kuri nodrošinātu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazonus, kas noteikti 4. panta 1. punktā. Vajadzības gadījumā šo korektīvo pasākumu vidū var būt leģislatīva akta priekšlikumu iesniegšana, ko veic Komisija, un ārkārtas pasākumi, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu.

2. Ja kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas noteikta 1. punktā, tiek pieņemti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi pēc iespējas drīz atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas nosaka tādos apmēros, kas ir mazāki par tiem, kuri nodrošinātu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazonus, kas noteikti šīs regulas 4. panta 1. punktā. Vajadzības gadījumā šo korektīvo pasākumu vidū var būt leģislatīva akta priekšlikumu iesniegšana, ko veic Komisija, un ārkārtas pasākumi, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu. Nārsta bara minimālu biomasu (tonnās) nosaka bioloģiskā piesardzības references rādītāja (PaRP) apjomā.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Pasākumi jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba apdraudējuma gadījumā

Jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba tehniskie saglabāšanas pasākumi

1. Ja zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma saglabāšana Baltijas jūrā ir apdraudēta, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus par īpašiem aizsardzības pasākumiem, kas attiecas uz apdraudēto krājumu jebkurā no turpmāk minētajiem aspektiem:

1. Ja zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka nolūkā nodrošināt, ka jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma pārvaldība Baltijas jūrā notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju, vajadzīgi korektīvi pasākumi, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus par īpašiem aizsardzības pasākumiem, kas attiecas uz jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba piezveju un turpmāk minētajiem tehniskajiem pasākumiem:

(a) zvejas kapacitātes un zvejas piepūles pielāgošana;

(d)(b) tehniskie pasākumi, tostarp tādi, kas nosaka:

(1) zvejas rīku raksturlielumus, jo īpaši linuma acs izmēru, auklas diametru, zvejas rīka izmēru,

(b) zvejas rīku raksturlielumi, jo īpaši linuma acs izmērs, auklas diametrs, zvejas rīka izmērs;

(2) zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku, zvejas rīka ievietošanas dziļumu,

(3) aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos apgabalos,

(d) aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos apgabalos;

(4) aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos laikposmos,

(e) aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos laikposmos;

(5) minimālo saglabāšanas references izmēru.

(f) minimālais saglabāšanas references izmērs;

(g) citi ar selektivitāti saistīti raksturlielumi.

2. Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzīto mērķi, un tie balstās uz zinātnisko ieteikumu.

2. Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzīto mērķi un saskaņotību ar 3.a pantā minētajiem Savienības vides aktiem, un tie balstās uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par īpašiem saglabāšanas pasākumiem, kas minēti 1. punktā.

3.a Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar Eiropas Parlamentu un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

3.b Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, analizē 1. punktā minēto deleģēto aktu ietekmi gadu pēc to pieņemšanas un pēc tam katru gadu. Ja šāda analīze liecina, ka deleģētais akts aktuālās situācijas risināšanai neder, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgu ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu.

Pamatojums

Mūsuprāt, jāparedz Eiropas Parlamenta iesaiste pirms deleģētā akta pieņemšanas. Bieži vien deleģēto aktu apturēšanas vai noraidīšanas īsais termiņš ir liedzis Parlamentam lietu pienācīgi novērtēt pēc būtības.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltplekstei izkraušanas pienākumu nepiemēro, ja zvejo ar šādiem zvejas rīkiem: murdi, zivju ķeramie grozi un venteri.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākumu nepiemēro, ja zvejo ar šādiem zvejas rīkiem: murdi, zivju ķeramie grozi un venteri, kūri un stāvvadi.

Pamatojums

Pašreizējā izmetumu plānā minēta tikai menca un lasis, tāpēc nav vietā pievienot brētliņu un reņģi, ņemot vērā to zemos izdzīvošanas rādītājus.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību.

2. Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, kā arī saskaņotību ar 3.a pantā minētajiem Savienības vides tiesību aktiem un nodrošināt, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) zvejas mērķsugu un linuma acs izmēru specifikācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II un III pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā;	(a) zvejas mērķsugu, linuma acs izmēru un minimālo saglabāšanas references izmēru specifikācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II, III un IV pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā un 14. panta 1. punktā;

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) tralēšanas aizliegums Rīgas jūras līcī, kas noteikts tās 22. pantā.

svītrots

Pamatojums

Regulas (EK) Nr. 1287/2005 22. pants īsteno īpašus noteikumus, kas aizsargā Rīgas jūras līci – ļoti jutīgu ekoloģisko reģionu. Šie noteikumi ir paredzēti pievienošanās līguma III pielikuma sadaļā “Zivsaimniecība”. Tralēšanas aizliegums Rīgas jūras līča seklajos ūdeņos kā šajā reģionā īstenots pašreizējais pārvaldības modelis nebūtu jāietver uzskaitītajos pasākumos. Tas ietilpst aizsardzības politikā, kas ir stabilizējusi situāciju Rīgas jūras līcī, tādējādi veicinot reņģes krājumu palielināšanos, kuri tagad atbilst attiecīgajam krājumam noteiktajiem MSY līmeņiem.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Turklāt pirms tehnisko pasākumu pieņemšanas Komisija cenšas ņemt vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, tostarp ICES pētījumus.

Pamatojums

Komisijai jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai saglabātu mencas, reņģes un brētliņas krājumus Baltijas jūrā. Taču tai šajā darbā ir jāizmanto jaunākie zinātniskie pētījumi, lai attiecīgās zvejniecības netiktu ietekmētas pārmērīgi smagi.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

9. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Pelaģiskā zveja, kurā izmanto stacionārus zvejas rīkus ar linuma acs izmēru, kas mazāks par110 mm vai 120 mm izliekamu rīku gadījumā, mencu nārstošanas laikā ir aizliegta.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

VIa nodaļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	VIa NODAĻA
	ĪPAŠI PASĀKUMI
	9.a pants
	Īpaši pasākumi
	1. No 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegtss veikt jebkādas zvejas darbības norobežotajos apgabalos, ar loksodromām secīgi savienojot šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu.
	(a) 1. apgabals:
	– 55° 45′ N, 15° 30′ E;
	– 55° 45′ N, 16° 30′ E;
	– 55° 00′ N, 16° 30′ E;
	– 55° 00′ N, 16° 00′ E;
	– 55° 15′ N, 16° 00′ E;
	– 55° 15′ N, 15° 30′ E;
	– 55° 45′ N, 15° 30′ E;
	(b) 2. apgabals:
	– 55° 00′ N, 19° 14′ E;
	– 54° 48′ N, 19° 20′ E;
	– 54° 45′ N, 19° 19′ E;
	– 54° 45′ N, 18° 55′ E;
	– 55° 00′ N, 19° 14′ E;
	(c) 3. apgabals:
	– 56° 13′ N, 18° 27′ E;
	– 56° 13′ N, 19° 31′ E;
	– 55° 59′ N, 19° 13′ E;
	– 56° 03′ N, 19° 06′ E;
	– 56° 00′ N, 18° 51′ E;
	– 55° 47′ N, 18° 57′ E;
	– 55° 30′ N, 18° 34′ E;
	– 56° 13′ N, 18° 27′ E.
	2. Visiem Savienības zvejas kuģiem, kuru garums ir vismaz astoņi metri un uz kuriem ir vai tiek izmantoti jebkādi zvejas rīki mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2187/2005 3. pantu, vajadzīga īpaša atļauja zvejot mencas Baltijas jūrā.
	3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus šā panta grozīšanai, ja tas vajadzīgs 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzībai.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

Reģionālā sadarbība

1. Šajā nodaļā paredzētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

1. Šīs regulas 6., 8. un 9. pantā paredzētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu attiecīgās dalībvalstis turpmāk norādītajos termiņos var iesniegt kopīgus ieteikumus:

2. Pēc apspriešanās ar reģionālajām konsultatīvajām padomēm attiecīgās dalībvalstis var iesniegt jebkādus 6. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 4. punktā minētos kopīgos ieteikumus pirmo reizi ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam 12 mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 14. pantu, bet ne vēlāk kā 1. septembrī tādu pasākumu gadījumā, kuri attiecas uz dalībvalstīm. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, ja pēkšņi ir mainījusies plāna aptverta krājuma situācija un ieteiktie pasākumi ir vajadzīgi vai pamatoti saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.

a) par pasākumiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā un attiecas uz konkrēto kalendāra gadu, – ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. septembrī;

b) par pasākumiem, kas izklāstīti 8 panta 1. punktā un 9. panta 1. punktā, – pirmo reizi ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam sešus mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 14. pantu.

2.a Arī attiecīgās konsultatīvās padomes var iesniegt ieteikumus saskaņā ar 2. punktā norādītajiem termiņiem.

2.b Visas Komisijas atkāpes no kopīgajiem ieteikumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, un tās ir iespējams pārbaudīt.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

Iepriekšēji paziņojumi

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro Savienības zvejas kuģu kapteiņiem,

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro:

kuru kuģu lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kg mencu

(a) attiecībā uz mencas zvejas kuģiem – tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kilogrami mencu;

vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.

(b) attiecībā uz reņģes un/vai brētliņas zvejas kuģiem – tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturētas vismaz divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut agrāku ienākšanu ostā, ja ir pieejami attiecīgajiem kontroles pasākumiem vajadzīgie apstākļi.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.a pants

Zvejas žurnāla aizpildīšana un iesniegšana

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 1. un 3. punkta, tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuri ir nozvejojuši pelaģiskas vai rūpnieciskas sugas un šādu nozveju uz kuģa tur svaigu un nešķirotu, savos zvejas žurnālos var par katru šādas nozvejas sugu norādīt visus daudzumus ar atļauto pielaidi 10 % attiecībā uz katru sugu, kuru aprēķina proporcionāli kopējai nozvejai, ko uz kuģa tur svaigu un nešķirotu.

Pamatojums

Šī atkāpe no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumiem par žurnālu ir vajadzīga, lai noteikumus par žurnālu būtu praktiski iespējams izpildīt un lai pastāvīgi netiktu uzlikti sodi par tādu noteikumu pārkāpumiem, kurus nav iespējams ievērot. Situācija ir īpaši sarežģīta Baltijas jūrā, kur jauktos baros sastopamas divas pelaģiskās sugas.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) 5 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.

(b) 2 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

Plāna novērtēšana

Komisija sešus gadus pēc plāna stāšanās spēkā un pēc tam reizi sešos gados nodrošina novērtējumu par šā plāna ietekmi uz krājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši lai ņemtu vērā izmaiņas zinātniskajos ieteikumos. Šo novērtējumu rezultātus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados novērtē šā daudzgadu plāna ietekmi uz krājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz progresu zivju krājumu atjaunošanā un uzturēšanā virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šā novērtējuma rezultātus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, un Komisija var ierosināt pielāgot daudzgadu plānu vai ierosināt grozīt deleģētos aktus, ja tas ir vajadzīgs un ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

IXa nodaļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IXa NODAĻA
	EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA ATBALSTS
	14.a pants
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts
	Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā šajā regulā paredzēto daudzgadu plānu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. panta izpratnē.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 6., 8. un 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2. Pilnvaras pieņemt 6., 8. un 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. septembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

16. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Regulas (EK) Nr. 2187/2005 20. un 21. pantu svītro.	Regulu (EK) Nr. 2187/2005 groza šādi:
	1. Regulas 13. panta 3. punktu svītro.
	2. Regulas IV pielikuma slejā “Minimālais izmērs” tekstu “38 cm” attiecībā uz mencas minimālo saglabāšanas references izmēru aizstāj ar “35 cm”.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums

Daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, Eiropas Komisija publicēja 2014. gada oktobrī. Priekšlikuma mērķis ir izveidot pamatu mencas, reņģes un brētliņas krājumu vairāksugu pārvaldībai Baltijas jūrā, kur zvejo pamatā tieši šo trīs sugu zivis. Mencas, reņģes un brētliņas zveja pēdējos gados veido vairāk nekā 94 % nozvejas Baltijas jūrā. Baltijas jūra ir gandrīz slēgta ūdenstilpe, kurā šīs trīs sugas ir ļoti plaši sastopamas un pastāvīgi mijiedarbojas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi izveidot regulējumu, kas sniegtu iespēju atzīt tā aptverto sugu mijiedarbību, cita starpā — mencas ietekmi uz reņģes un brētliņas krājumiem un otrādi.

Kopš 2008. gada ir spēkā Baltijas jūras mencas krājumu pārvaldības plāns[1], taču ir vispārēji atzīts, ka tas neatbilst mencas krājumu un no tiem atkarīgo zvejniecību pašreizējai situācijai. Reņģes un brētliņas krājumu pārvaldības plāna vēl nav. Mencas, reņģes un brētliņas ir svarīgi Baltijas jūras ekosistēmas elementi. Mencas barojas ar brētliņām un reņģēm, un tas nozīmē, ka mencas krājuma apmērs ietekmē reņģes un brētliņas krājumu apmēru un otrādi. Plānā būtu jāietver arī ietekme — jo īpaši mencas zvejas ietekme — uz plekstveidīgajām zivīm.

Ņemot vērā bioloģiskās mijiedarbības un vides apstākļu spēcīgo ietekmi uz krājumiem Baltijas jūrā, ir vēlams rast iespēju pielāgot šo krājumu izmantošanas intensitāti un modeļus, ņemot vērā uzlabojumus zinātniskajā izpratnē par šo mijiedarbību un vides apstākļu pārmaiņām. Turklāt šāda pieeja būtu saderīga ar ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. Pirmais solis ceļā uz šādu adaptīvu pārvaldību ir Komisijas priekšlikums visus attiecīgos krājumus iekļaut vienā pārvaldības plānā. Cita starpā tajā katram krājumam noteikts zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons. Līdz ar to būs iespējama elastīgāka pieeja resursiem ikgadējā zvejas iespēju noteikšanas procesā un tiks uzlabota spēja reaģēt uz krājumu situācijas izmaiņām.

Referenta viedoklis

Komisijas priekšlikuma vispārējā motivācija — vajadzība pieņemt Baltijas jūras vairāksugu pārvaldības plānu — ir pareiza. Vairāksugu pārvaldības pieeja ir daudz efektīvāka nekā vienas sugas pārvaldība. Plānam būtu jānodrošina līdzsvarota, ilgtspējīga minēto krājumu izmantošana un zvejas iespēju stabilitāte — un līdz ar to arī zvejnieku iztika. Vienlaikus tam būtu jāgarantē, ka pārvaldības pamatā būs jaunākie zinātniskie ieteikumi par aptverto krājumu stāvokli, sugu mijiedarbību un citiem ar ekosistēmu un zveju saistītiem aspektiem.

Referents pievienojas arī Komisijas nostājai, ka regulā jāietver noteikumi par plekstveidīgo zivju piezveju. Plekstveidīgās zivis, piemēram, jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludie rombi, var veidot ievērojamu daļu mencas zvejas piezvejas, un tās nerada būtisku apdraudējumu mencām, reņģēm un brētliņām. Komisija plekstveidīgās zivis piemin daudzos plāna punktos, lai gan plāns attiecas uz mencām, reņģēm un brētliņām. Referents vēlas uzsvaru no plekstveidīgajām zivīm pārnest uz aptverto galveno sugu zvejas piezveju; citādi var ciest visa priekšlikuma proporcionalitāte. Minēto sugu piezvejai, ja to pienācīgi ņem vērā, nevajadzētu apdraudēt to pareizu izmantošanu. Ja plekstveidīgo zivju piezveja kļūs pārmērīga, Komisijai jārīkojas un tā jāreglamentē ar attiecīgiem tehniskajiem pasākumiem.

Referents atbalsta arī Komisijas nostāju, ka attiecīgo krājumu maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai vajadzīgie pasākumi sīkāk jānosaka, izmantojot KZP reformas reģionālo pieeju. Taču noteikumi ar reģionalizācijas principu, kas izklāstīts pamatregulas 18. pantā, ir jāsasaista pienācīgāk, un ar tiem jāsniedz iespēja laikus reaģēt uz pēkšņām aptverto krājumu stāvokļa izmaiņām. Daudzgadu plānu gadījumā reģionu viedoklis jāuzklausa un jāīsteno praksē, attiecīgā posmā piedaloties arī Eiropas Parlamentam.

Turklāt ir arī labi argumenti, kāpēc paturēt dažus esošos noteikumus, lai aizsargātu mencas krājumus nārsta laikā un mazapjoma nerūpniecisko zveju. Dažu iesniegto grozījumu mērķis ir pavērt iespēju mencas mazā apjomā zvejot piekrastes apgabalos vasaras mēnešos, neietekmējot negatīvi zivju koncentrēšanos pirmsnārsta un nārsta laikā, kura notiek Baltijas jūras dziļākajās vietās projām no piekrastes apgabaliem. Tas šim flotes segmentam var būt ekonomiski svarīgi, jo attiecīgajā laikposmā cenas ir augstas.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — noteikti jāpatur prātā, ka šis plāns ļoti jutīgās Baltijas jūras ekosistēmas gadījumā ir kaut kas pavisam jauns. To var pat uzskatīt par vēl nepabeigtu darbu, jo zinātnieki izstrādā uzlabotas vairāksugu pieejas, kuras varbūt vajadzēs atspoguļot plānā kādā vēlākā posmā. Līdz ar to ir svarīgi pirmo pārskatīšanu veikt samērā agri, jo īpaši tāpēc, ka vairāksugu pārvaldības plāna koncepcija ir jauna un vēl attīstās. Plānu pirmoreiz vajadzētu pārskatīt trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā, un, ja plānam ir pozitīva ietekme, to vajadzētu pārskatīt vēlreiz pēc pieciem gadiem. Tādējādi plānam tiks nodrošināta tik ļoti nepieciešamā elastība.

[1] Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007.).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto
Atsauces	COM(2014)0614 – C8-0174/2014 – 2014/0285(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	3.10.2014
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 20.10.2014
Referenti Iecelšanas datums	Jarosław Wałęsa 21.10.2014
Izskatīšana komitejā	3.12.2014	21.1.2015	24.2.2015
Pieņemšanas datums	31.3.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Richard Corbett, Linnéa Engström, Raymond Finch, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Marek Józef Gróbarczyk, Anja Hazekamp, Verónica Lope Fontagné, Lidia Senra Rodríguez
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Fabio Massimo Castaldo, Fredrick Federley, Sandra Kalniete
Iesniegšanas datums	9.4.2015

Juridisks paziņojums - Privātuma politika