ZIŅOJUMS par videi draudzīgas izaugsmes iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem

28.4.2015 - (2014/2209(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Philippe De Backer

Procedūra : 2014/2209(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0135/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0135/2015

Debates :

PV 18/05/2015 - 22
CRE 18/05/2015 - 22

Balsojumi :

PV 19/05/2015 - 5.14
CRE 19/05/2015 - 5.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0198

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Budžeta komitejas ATZINUMS
Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par videi draudzīgas izaugsmes iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem

(2014/2209(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem[1],

– ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai[2],

– ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu[3],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vispirms domāt par mazākajiem — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act”” (COM(2008)0394),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Resursu efektivitātes iespējas celtniecības nozarē” (COM(2014)0445),

– ņemot vērā Eirobarometra apsekojumu par MVU, resursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgu tirgu (EB 381. zibensaptauja) un Eirobarometra apsekojumu par publiskā atbalsta lomu inovāciju komercializācijā (EB 394. zibensaptauja),

– ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par rūpniecības politikas dokumentu kopumu (pieņemts 2014. gada 3.–4. decembrī notikušajā 109. plenārsesijā),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Zaļās rīcības plāns MVU” (COM(2014)0440),

– ņemot vērā Eiropas resursefektivitātes platformas manifestu un politikas ieteikumus — 2014. gada marts,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” (COM(2014)0398),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Inovācija ilgtspējīgai nākotnei. Ekoinovācijas rīcības plāns (Eco-AP)” (COM(2011)0899),

– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0135/2015),

A. tā kā vairāk nekā 98 % no visiem Eiropas uzņēmumiem ir MVU un tie nodrošina vairāk nekā 67 % no kopējās nodarbinātības Savienībā un 58 % no bruto pievienotās vērtības; tā kā MVU ir Eiropas Savienības ekonomikas pamats un Eiropas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgu darbvietu izveides galvenais virzītājspēks 28 dalībvalstīs; tā kā, neraugoties uz krīzi, nodarbinātība vides preču un pakalpojumu nozarē laikposmā no 2007. gada līdz 2011. gadam pieauga par 20 % un tas dod iespējas MVU izvērst saimniecisko darbību un radīt darbvietas, tostarp iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanas skartajos apgabalos; tā kā tādējādi tiem kopā ar uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un starptautiskiem uzņēmumiem ir svarīga nozīme rūpniecības vides veidošanā; tā kā deviņi MVU no desmit ir mazie uzņēmumi, kuros nodarbināti desmit vai mazāk darbinieki, un šie mikrouzņēmumi nodrošina 53 % no visām darbvietām Eiropā;

B. tā kā patlaban vides preču un pakalpojumu pasaules tirgus apjoms tiek lēsts EUR 1 000 miljardu gadā un ir paredzams, ka šī summa līdz 2020. gadam divkāršosies vai pat trīskāršosies, radot milzīgas iespējas Eiropas MVU un ES ekonomikas izaugsmei kopumā; tā kā Eiropas Savienība ieņem vadošo pozīciju pasaulē vides preču importa un eksporta ziņā; tā kā pakalpojumi ir cieši saistīti ar minētajām precēm, tomēr joprojām pastāv ar tarifiem nesaistīti šķēršļi vides pakalpojumu sniedzējiem;

C. tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies stiprināt Eiropas rūpniecību, ieguldot līdzekļus un atbalstot ilgtspējības, konkurētspējas un inovācijas principus, lai līdz 2020. gadam rūpnieciskā ražošana veidotu vismaz 20 % no ES dalībvalstu IKP; tā kā Eiropadome ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 %, palielināt atjaunojamo energoresursu daļu līdz vismaz 27 % un uzlabot energoefektivitāti par vismaz 27 % nolūkā šo mērķi paaugstināt līdz 30 %; tā kā MVU ir jāpilda savs uzdevums minēto mērķu īstenošanā, jo 93 %[4] no tiem jau veic pasākumus resursu efektīvākai izmantošanai; tā kā saskaņā ar Komisijas datiem labāks ekodizains, atkritumu rašanās novēršana, pārstrāde un atkārtota izmantošana varētu radīt ES uzņēmumiem neto ietaupījumus līdz EUR 600 miljardu apmērā jeb 8 % no gada apgrozījuma, vienlaikus arī samazinot kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2–4 %;

D. tā kā viens no Mazās uzņēmējdarbības akta principiem ir ļaut mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vides problēmas pārvērst ekonomikas iespējās, vienlaicīgi nodrošinot ilgtspējīgu pieeju, bet tā kā šajā jomā nav bijis nozīmīgas politikas attīstības un MVU, uzsākot uzņēmējdarbību un īstenojot vides standartus, bieži saskaras ar pretrunīgiem politikas virzieniem;

E. tā kā gan tirgus, gan tiesību akti veicinās to, ka MVU ievēros arvien vairāk standartu vides jomā; tā kā ES un dalībvalstīm būtu jāsamazina jaunā un spēkā esošā regulējuma administratīvais slogs un jācenšas neradīt papildu izmaksas uzņēmumiem saistībā ar šāda regulējuma ievērošanu; tā kā ir ierosinātas jaunas iniciatīvas, lai mazinātu regulatīvo slogu MVU un citās jomās, un tās būtu jāievieš Komisijai un dalībvalstīm;

F. tā kā 90 % ES uzņēmumu ir mikrouzņēmumi; tā kā, neraugoties uz nesenajiem centieniem, MVU un mikrouzņēmumiem joprojām ir sarežģīti piekļūt prasmēm, informācijai un finansējumam, kā arī kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas pieejami pietiekami plašā izvēlē un kas būtu vajadzīgi uzņēmuma izaugsmei, un tā kā ES programmas joprojām būtiskā mērā neveicina inovācijas; tā kā procedūras, lai MVU varētu pieteikties ES finansējumam, joprojām ir pārāk birokrātiskas un tādēļ nepieejamas daudziem MVU;

G. tā kā ir jāņem vērā ES budžeta potenciāls, kas ir vērsts uz ieguldījumiem, lai Eiropas MVU atvieglotu piekļuvi finansējumam, samazinot birokrātiju un piedāvājot specializētus finanšu instrumentus un palielinātu finansējumu vietējiem uzņēmējdarbības birojiem; tā kā būtu jāveicina lietotājiem draudzīgu procedūru izstrāde dažādu atbalsta veidu saņemšanai;

H. tā kā no darbībām, kuru mērķis ir uzlabot resursu efektivitāti, proporcionāli vairāk gūst mazie uzņēmumi, nevis lielie, un tiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība, izstrādājot attiecīgos politikas virzienus; tā kā potenciālais bruto ieguvums no resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanas ir 10–17 % no apgrozījuma atkarībā no darbības nozares;

I. tā kā digitālās tehnoloģijas ir svarīgs instruments, kas MVU ļauj saņemt resursu optimālas izmantošanas sniegtos ieguvumus, turklāt digitālā joma ir labvēlīga jaunu MVU veidošanai un attīstībai;

J. tā kā galvenā uzmanība tiek pievērsta augsto tehnoloģiju MVU, kuri tiešā veidā nodrošina videi draudzīgas inovācijas, bet ir jāsniedz arī atbalsts citiem uzņēmumiem vides regulējuma ievērošanas, zaļo inovāciju īstenošanas un ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanas jomā; tā kā ekoinovācijas varētu būt ideja jauna uzņēmuma radīšanai, bet arī pasākums, ar ko uzlabo pašreizējo uzņēmumu darbību atbilstīgi videi draudzīgas ekonomikas principiem;

K. tā kā, lai gan nav starptautiski saskaņotas, videi draudzīgas izaugsmes definīcijas, pastāv vienprātība, ka to veido ekonomikas izaugsme apvienojumā ar vides ilgtspējību; tā kā prasmju uzlabošana un apmācība ir galvenie MVU uzdevumi, kuriem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, jo īpaši saistībā ar inovāciju un resursu efektīvu izmantošanu; tā kā nepietiekama pieeja riska kapitālam, jo īpaši darbības sākuma stadijās, joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem tam, lai izveidotu un attīstītu uz izaugsmi vērstus uzņēmumus;

L. tā kā mikrouzņēmumi rada tūkstošiem darbvietu un nodrošina 53 % nodarbinātības visā Eiropā un tā kā to darbībai ir vajadzīgs atšķirīgs regulējums, tādēļ ir steidzami nepieciešams saskaņoti izmantot mikrouzņēmumu definīciju; tā kā mikrouzņēmumi saskaras ar vairākām būtiskām grūtībām, piemēram, šķēršļiem slēgt publiskā iepirkuma līgumus, pārmērīga regulējuma slogu un apgrūtinātu piekļuvi finansējumam,

Vispārīgi jautājumi

1. atbalsta videi draudzīgas izaugsmes un aprites ekonomikas koncepciju un atzīmē, ka no tās izrietošās iespējas attiecas uz dažādām būtiskām nozarēm, piemēram, atjaunojamiem energoresursiem un jo īpaši vēja, saules, ūdens un ģeotermālās enerģijas ekonomiski ilgtspējīgu izmantošanu, energoefektivitāti, resursu izmantošanas efektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu, emisiju samazināšanu, elektrifikāciju un „no šūpuļa līdz šūpulim” pieejas īstenošanu; norāda, ka dažādām nozarēm šajās jomās ir ievērojams ekonomiskais un nodarbinātības potenciāls; norāda, ka videi draudzīgai izaugsmei vajadzētu būt daļai no plašākas stratēģijas attiecībā uz darbvietu izveides un ekonomikas izaugsmes veicināšanu mazajos un vidējos uzņēmumos;

2. uzsver, ka videi draudzīga izaugsme būtu jāskata plašā kontekstā un tajā jāietver visā vērtību ķēdē un visā uzņēmējdarbības sistēmā īstenotie centieni, tostarp centieni, ko rūpnieciskās ražošanas dalībnieki īstenojuši, lai samazinātu savu produktu, ražošanas procesu, uzņēmējdarbības prakses un pakalpojumu ietekmi uz vidi; atgādina par Eiropas resursefektivitātes platformas ieteikumiem, kuros uzsvērts, ka resursu efektīvas izmantošanas nolūkā ir vajadzīga dinamiska regulatīvā sistēma, kura sniedz atbilstīgus signālus ražotājiem un patērētājiem, lai uzlabotu produktu raksturlielumus visā to aprites ciklā; aicina Komisiju izveidot visaptverošu politikas satvaru ar konkrētiem politikas mērķiem un pastāvošo politikas instrumentu labāku integrāciju un saskaņošanu, lai nodrošinātu MVU iespējas un dalību videi draudzīgā aprites ekonomikā;

3. uzsver, ka pasaules ekonomikai būs jānodrošina arvien lielāka iedzīvotāju skaita — līdz 2050. gadam 9 miljardiem cilvēku — vajadzības un ka mūsu dabas resursi ir ierobežoti, tāpēc tie jāizmanto ilgtspējīgi un ļoti efektīvi; norāda uz jauniem, videi draudzīgiem, inovatīviem un ilgtspējīgiem šo problēmu risinājumiem, piemēram, jauniem produktiem, ražošanas procesiem, uzņēmējdarbības praksi un pakalpojumiem, piemēram, integrējot inovatīvas digitālās tehnoloģijas, kā arī nodrošinotjaunu un veicinošu tiesisko regulējumu;

4. atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka MVU Eiropā ir ļoti dažādi, sākot no ļoti tradicionāliem ģimenes uzņēmumiem līdz strauji augošiem uzņēmumiem, augsto tehnoloģiju sabiedrībām, mikrouzņēmumiem, sociāliem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, un ka šo uzņēmumu atbalstam jāizmanto tikpat atšķirīgas pieejas;

5. uzskata, ka ES ir krasi jāmaina uzņēmējdarbības kultūra, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, sekmējot to, ka aizvien vairāk cilvēku sāk veidot savu uzņēmumu un meklē dažādas uzņēmējdarbības iespējas, jo īpaši videi draudzīgas izaugsmes jomā, pieņemot neveiksmes un uzņemoties risku; uzsver, ka ir svarīgi izvirzīt šo jautājumu politikas veidošanas centrā; aicina dalībvalstis rūpēties par to, lai attiecīgā tiesību normu sistēma būtu pēc iespējas saudzīgāka uzņēmējdarbības neveiksmes gadījumā, lai cilvēki varētu uzsākt jaunu uzņēmējdarbību drīz pēc iepriekšējās neveiksmes, jo īpaši jaunās un novatoriskās nozarēs; aicina Komisiju, rīkojot izpratnes veicināšanas un izglītošanas pasākumus, mazināt bailes no neveiksmes;

6. uzsver ES budžeta pievienoto vērtību, palīdzot MVU, mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un kooperatīviem piekļūt finansējumam un starptautiskajiem tirgiem, jo īpaši ar programmas COSME starpniecību un saistībā ar programmu "Apvārsnis 2020" un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF); uzsver nepieciešamību paredzēt skaidru un vienotu ES mēroga interpretāciju, ko piemērotu valstu regulatīvās iestādes, un atklātus publiskā iepirkuma noteikumus;

7. norāda, ka patlaban daudzi Eiropas MVU konkurē starptautiskā līmenī ar risinājumiem, kas ietver gan produktus, gan tā dēvētos „videi draudzīgos pakalpojumus”, piemēram, būvniecību, uzstādīšanu, remontdarbus un pārvaldību; norāda, ka minētie pakalpojumi ir izšķiroši svarīgi videi draudzīgu produktu izstrādē, pārdošanai un eksportēšanai; aicina Komisiju iekļaut videi draudzīgu pakalpojumu jautājumu patlaban notiekošajās sarunās par vides preču nolīgumu, kā arī divpusējos tirdzniecības nolīgumos, piemēram, TTIP, lai mazinātu šķēršļus Eiropas MVU un pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas darboties starptautiskā līmenī;

8. uzsver labas pārvaldības, neatkarīgu tiesu iestāžu, pārredzamības un tiesiskuma nozīmi, lai visā Savienībā veidotu uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi un tirgu, kurā MVU ir nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

Videi draudzīgu iniciatīvu finansēšana

9. norāda, ka pašreizējos apstākļos, kad nepietiekama piekļuve atbilstošiem riska kapitāla avotiem, jo īpaši agrīnās stadijās, joprojām ir viens no nozīmīgākajiem ierobežojumiem uz izaugsmi orientētu uzņēmumu izveidei un attīstībai, Komisijas rīcības plānā par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem liela uzmanība ir pievērsta riska kapitālam kā iespējamam izaugsmes finansējuma veidam; tomēr uzsver, ka šāda veida finansējums ir piemērots tikai nelielam skaitam MVU, ka banku aizdevumi joprojām ir svarīgs finansējuma avots un ka alternatīvas būtu jāizstrādā privātajā sektorā; šajā kontekstā norāda, ka ir būtiski sekmēt alternatīvus kredītu izsniegšanas veidus maziem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, kredītiestāžu savienības; norāda uz potenciālajām finansējuma iespējām, kas būtu jāizpēta, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu;

10. mudina dalībvalstis radīt stimulus ārvalstu ieguldītājiem, novēršot valodas barjeras; norāda, ka pieteikumu pieņemšanas un datu sniegšanas iespēja angļu valodā līdztekus dalībvalsts oficiālajai(-ām) valodai(-ām) ir solis šajā virzienā;

11. uzsver, ka nav viens finansējuma veids, kas derētu visiem, un aicina Komisiju ņemt vērā MVU intereses visās pašreizējās un iespējamās nākamās programmās, instrumentos un iniciatīvās, jo īpaši attiecībā uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem videi draudzīgā ekonomikā, ietverot pamatkapitāla instrumentus (piemēram, komerceņģeļus, kolektīvo finansējumu un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas), kvazikapitāla instrumentus (piemēram, mezonīna finansējumu) un parāda instrumentus (piemēram, maza apjoma uzņēmuma parādzīmes, garantiju mehānismus un platformas) un partnerības starp bankām un citiem MVU finansēšanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem (grāmatvedības speciālistiem, uzņēmumu un MVU apvienībām vai tirdzniecības kamerām), lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem to darbības sākumposmā, kā arī izaugsmes un nodošanas posmos, ņemot vērā to apjomu, apgrozījumu un finansēšanas vajadzības; aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt pienācīgus stimulus un sniegt fiskālos stimulus šiem finansēšanas modeļiem; uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt pašreizējos MVU atbalsta instrumentus, lai tajos iekļautu videi draudzīgas izaugsmes papildu iespējas;

12. uzsver, ka ir nepieciešama koordinācija un papildināmība starp ES budžeta finanšu instrumentiem, jo īpaši saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un programmu LIFE;

13. aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt to MVU gūtos rezultātus, kuriem ir bijusi piekļuve videi draudzīgas inovācijas finansēšanas pasākumiem, lai novērtētu šo pasākumu efektivitāti; mudina Eiropas Komisiju nekavējoties izdarīt vajadzīgos grozījumus, lai uzlabotu finansējuma efektivitāti, ja rezultāti ir neapmierinoši;

14. ņemot vērā daudzu videi draudzīgu investīciju plānu ļoti tehniskās iezīmes, atzīmē, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzsvērt, cik nozīmīgi ir standartizēti riska un ienesīguma modeļi, un izstrādāt jaunus modeļus jauniem uzdevumiem un nozarēm;

15. atgādina, ka MVU varētu būt liela nozīme aprites ekonomikā, nodrošinot ilgtspējīgus, darbietilpīgus pakalpojumus, piemēram, remontdarbus, atjaunošanas darbus un otrreizējo pārstrādi; uzskata, ka nodokļu novirzīšana no darbaspēka uz dabas resursu izmantošanu ir priekšnosacījums MVU ilgtermiņa panākumiem; atzīmē, ka Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Eiropas Parlaments un Eurogrupa plaši atbalsta nodokļu novirzīšanu no darbaspēka uz dabas resursu izmantošanu un patēriņu; prasa Komisijai veikt nodokļu novirzīšanas no darbaspēka uz dabas resursu izmantošanu ietekmes novērtējumu;

16. uzsver, ka uzņēmēji, MVU, uzņēmumu apvienības un atbalsta organizācijas būtu vairāk jāizglīto par iespējām finansēt efektīvākas tehnoloģijas vai par līgumu slēgšanu par pakalpojumiem, piemēram, konsultācijām, individuālu vai vispārēju apmācību par ekodizainu, resursu pārvaldību, videi draudzīgu uzņēmējdarbību un videi draudzīgu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu pieejamību, kas varētu sekmēt viņu uzņēmējdarbību; aicina dalībvalstis uzlabot MVU paredzēto pakalpojumu sniegšanu minētajās jomās un uzsver arī to, ka ir vajadzīgi vienkārši un pieejami informācijas avoti un datubāzes attiecībā uz minētajiem produktiem un pakalpojumiem; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka šādu informāciju vajadzētu paziņot veidā, kas vislabāk atbilst MVU būtībai un darbības metodēm;

17. norāda, ka ES programmas nepietiekami veicina ekoinovāciju un aprites ekonomiku un ka tādēļ Komisijai būtu jāuzlabo programmu COSME un „Apvārsnis 2020” finansējuma novirzīšana ekoinovatīviem risinājumiem, kurus izstrādā MVU vai to vajadzībām, un būtu jāatbalsta finansējuma piešķiršana produktu dizaina un procesu izpildes uzlabošanai, pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmās; īpaši uzskata, ka pilnībā būtu jāīsteno pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” iekļautais MVU instruments;

18. aicina Komisiju un EIB pārliecināties, ka MVU, tostarp videi draudzīgi un inovatīvi MVU, ir galvenie atbalsta saņēmēji saskaņā ar šo priekšlikumu Investīciju plāna Eiropai īstenošanas posmā; uzstāj — lai sasniegtu šo mērķi, ir jāizstrādā skaidri kritēriji, tostarp jāveido Eiropas pievienotā vērtība, un jāpastiprina konsultāciju pakalpojumu sniegšana MVU par resursu efektīvu izmantošanu un ekoinovāciju; aicina EIB un Komisiju nodrošināt, ka visas Komisijas ieteikumā par „mikro, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju” (C(2003)1422) minētās kategorijas gūst pietiekamu labumu; norāda uz programmu „Apvārsnis 2020” un COSME nozīmi atbalsta sniegšanā MVU un uz vajadzību pilnībā īstenot pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” iekļauto MVU instrumentu;

19. uzskata — lai nodrošinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem pieejamo finanšu shēmu savstarpēju papildināmību, ir svarīgi gan valstu, gan reģionālā līmenī koordinēt kohēzijas politikas un citu programmu, piemēram, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020", pasākumus; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tādu regulējumu, kas dotu iespēju MVU saglabāt savu konkurētspēju;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis rast nekavējošu un paliekošu risinājumu, lai novērstu milzīgo kavēšanos ar maksājumiem, kas saistīti ar reģionālo politiku, kā arī risinājumus attiecībā uz ESIF atbalsta izmantošanu no iepriekšējā finansēšanas perioda, lai nodrošinātu, ka kavēto maksājumu dēļ MVU netiktu liegta iespēja kā projektu partneriem līdzdarboties atbalsta projektos un programmās;

Zināšanu pārvaldība

21. uzsver, ka ir svarīgi aktīvi īstenot sadarbību starp nozarēm, vērtību ķēdēs, kā arī starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas nodrošina iespēju sekmēt inovācijas un jaunas izaugsmes iespējas, izmantojot ideju un inovatīvu koncepciju apmaiņu un savstarpēju pilnveidi; atzinīgi vērtē pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbību "Ar kopu palīdzību īstenoti projekti jaunām rūpnieciskās vērtības ķēdēm", lai labāk sekmētu MVU inovācijas potenciālu, tostarp ekoinovatīvus un resursu efektīvas izmantošanas risinājumus, ko tie piedāvā;

22. atzinīgi vērtē Eiropas Resursu efektivitātes izcilības centra izveidi, lai sniegtu konsultācijas un palīdzību MVU, kuri cenšas uzlabot savus resursefektivitātes rādītājus; uzsver, ka šis centrs ir jāveido kā stabils partneru tīkls starp ES reģioniem un tā pamatā jābūt pierādītai, dalībvalstīs gūtai pieredzei; uzskata, ka centra pienākums ir sniegt norādes MVU par Eiropas, valsts un reģionālajām programmām šajā darbības jomā un nodrošināt piekļuvi zinātībai, tīkliem un infrastruktūrai;

23. uzsver, ka jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem ir svarīga zināšanu nodošana un daudzu ieinteresēto personu zināšanu apmaiņa, tostarp pārrobežu līmenī, izmantojot neformālus tīklus, lai palielinātu informētību par pašreizējām un jaunām inovatīvām metodēm, paraugpraksi, pienācīga finansējuma iegūšanas veidiem, iespējamām valdības atbalsta shēmām un attiecīgo tiesisko regulējumu, kas paredz iespējami mazāk apgrūtinošu pārvaldi, un atgādina, ka pašreizējie valsts kontaktpunkti attiecībā uz ES finansējuma programmām un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu ir pilnībā jāiesaista atbalsta sniegšanā MVU un MVU ir aktīvi jāinformē, jāapmāca un jāatbalsta par finansēšanas iespēju apzināšanu ES, valsts vai reģionālajā līmenī; atbalsta Eiropas resursefektivitātes kampaņas rīkošanu, lai informētu MVU par resursu efektīvas izmantošanas sniegtajām priekšrocībām un iespējām un par to, kā var veidot rūpnieciskās sinerģijas pārstrādes jomā; aicina Komisiju un Eiropas Biznesa tīklu sadarboties jautājumā par resursu efektīvu izmantošanu ar nozaru apvienībām, arodbiedrībām, MVU, NVO un akadēmiskajām aprindām, kā arī ar reģionālajām iniciatīvām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību simbiozēm un kopām, un mudina Komisiju sagatavot konkrētas iniciatīvas, lai veicinātu starpnozaru sadarbību un resursu pārvaldību;

24. mudina nozaru federācijas uzņemties būtiskāku lomu, nodrošinot atbilstošu informāciju un konsultācijas par videi draudzīgām tehnoloģijām, finansēšanas iespējām un attiecīgajām procedūrām; aicina Komisiju un dalībvalstis novērst nepilnības jomās, kur trūkst minētā atbalsta, un sadarbībā ar nozaru federācijām un uzņēmumiem turpmāk izpētīt iespējas un ātrāk izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus, kā arī ieguldīt videi draudzīgās tehnoloģijās, resursu efektīvā izmantošanā un aprites ekonomikā; norāda uz aizvien lielāko atšķirību starp MVU vajadzībām un darbinieku prasmēm; norāda, ka 26 % darba devēju Eiropā ir grūti atrast darbiniekus, kuriem ir vajadzīgās prasmes;

Pētniecība, izstrāde, inovācijas un prasmes

25. uzsver, ka ir jāuzlabo pamata pētniecības un izstrādes darba efektivitāte, lai procesā pilnībā iesaistītu MVU un aktīvi atbalstītu pētniecības un izstrādes pamatrezultātu turpmāku pārveidi tehnoloģiskajā attīstībā; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Eiropas rūpniecību, ņemot vērā ražošanas nozīmi pētniecības, izstrādes un inovāciju un līdz ar to ES nākotnes konkurences priekšrocību sekmēšanā; uzskata, ka līdztekus tehnoloģiju virzītiem risinājumiem pietiekama uzmanība būtu jāvelta arī ar tehnoloģijām nesaistītai, organizatoriskai sistēmu un publiskā sektora inovācijai;

26. uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas uzņēmumi komercializētu un popularizētu pētniecības un izstrādes rezultātus; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt stabilāku tiesisko regulējumu un atbilstošas finanšu shēmas, lai sekmētu ekonomisko iniciatīvu un uzņēmējdarbību un samazinātu laiku jaunu produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības prakses komercializēšanai, jo īpaši videi draudzīgā ekonomikā;

27. uzsver, ka Eiropas jaunajai kosmosa infrastruktūrai ir potenciāls veicināt inovāciju un videi draudzīgu izaugsmi; aicina Komisiju sekmēt no šīs infrastruktūras iegūto datu izmantošanu MVU, izmantojot uzņēmumu "silītes" un "inkubatorus"; mudina Komisiju nodrošināt MVU labvēlīgus nosacījumus attiecībā uz piekļuvi no šīs infrastruktūras iegūtiem datiem izpētes, izstrādes un komercializācijas posmā;

28. atzīmē, ka saskaņā ar 2014. gada maija Innobarometer apsekojumu tikai 9 % no visiem uzņēmumiem apgalvo, ka kopš 2011. gada janvāra ir saņēmuši publisku finansiālo atbalstu savām pētniecības, izstrādes un inovāciju darbībām; uzsver, ka ir jāizstrādā lietotājiem draudzīgas procedūras dažādu atbalsta veidu saņemšanai;

29. norāda, ka Eiropas vienotais patents sniedz būtiskus ieguvumus MVU, jo īpaši videi draudzīgu tehnoloģiju jomā; aicina visas dalībvalstis pievienoties Eiropas vienotajai patenta sitēmai; aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ratificēt Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu, kurš nepieciešams Eiropas vienotā patenta piemērošanai; aicina Komisiju izstrādāt vienkāršotu procedūru, ko MVU varētu izmantot, lai Vienotajā patentu tiesā ierosinātu ar pārkāpumiem saistītas lietas;

30. aicina uzlabot politikas regulējumu attiecībā uz aprites ekonomiku, tostarp pieņemot un īstenojot lietpratīgu regulējumu, standartus un rīcības kodeksus, kuru mērķis ir ārējo izmaksu internalizācija, resursietilpīgu produktu izmantošanas mazināšana, vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana, priekšzīmīgāko uzņēmumu apbalvošana un pārejas uz resursefektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku paātrināšana;

31. aicina Komisiju aprites ekonomikas paketē iekļaut ekodizaina instrumenta paplašināšanu, tostarp resursu efektīvas izmantošanas dimensiju; uzskata, ka, izmantojot ekodizainu, ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar produktu izturīgumu, remonta iespējām un pārstrādi, tostarp standartiem attiecībā uz minimālā ekspluatācijas laika garantijām un demontāžu;

32. mudina paplašināt inovatīvas atbalsta shēmas, piemēram, zaļās inovācijas talonus, kas varētu veicināt ilgtspējīgu tehnoloģiju un videi saudzīgu, kā arī klimata noturību veicinošu risinājumu ieviešanu tirgū; attiecībā uz pieteikumiem atbalsta saņemšanai uzskata, ka noteikumiem jābūt vienkāršiem un skaidriem un tiem nevajadzētu radīt administratīvo slogu; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis rast inovatīvus finansēšanas risinājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodrošināt, lai finansēšanas instrumenti būtu pilnībā pieejami; atgādina, ka Eiropas MVU ilgtspējīgas izaugsmes un inovācijas kapacitāte ir viena no galvenajām ES konkurētspējas priekšrocībām globalizētajos tirgos;

Regulējums un tā ierobežojumu mazināšana kā izaugsmes dzinējspēks

33. aicina dalībvalstis izvairīties no šķēršļu radīšanas iekšējā tirgū, veicot pārmērīgu reglamentēšanu, pārskatīt savu spēkā esošo regulējumu un atcelt visus nevajadzīgos vai neefektīvos noteikumus, kuri rada šķēršļus tirgus darbībai, un nodrošināt konsekventu transponēšanu valsts tiesību aktos; aicina Komisiju nodrošināt, ka MVU tests tiek pilnībā izmantots visos ietekmes novērtējumos; aicina Komisiju sadarbībā ar atsevišķām dalībvalstīm pastiprināt centienus pārmērīga regulējumanovēršanai; uzsver nepieciešamību paredzēt skaidru un vienotu ES mēroga interpretāciju, ko varētu piemērot valstu regulatori, un atklātus publiskā iepirkuma noteikumus, tostarp attiecībā uz videi draudzīgu iepirkumu un e-iepirkumu, kas patlaban ir būtisks šķērslis tiem MVU, kuri vēlas izvērst starptautisku darbību, un vienlaikus lieliska iespēja dalībvalstīm ātri pielāgoties, tostarp resursu efektīvas izmantošanas un energoefektīvu produktu un risinājumu jomā;

34. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu atsaukt novecojušus vai pārlieku apgrūtinošus tiesību aktu priekšlikumus; pauž cerību, ka Komisija ierosinās vēl vērienīgāku priekšlikumu tiesību aktam atkritumu jomā, par ko Parlamenta 2014. gada decembra plenārsēdē paziņoja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks F. Timmermans; aicina Komisiju censties neiesniegt tiesību aktu priekšlikumus, kas izraisītu nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem un MVU, un pakāpeniski pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus ar mērķi samazināt pašreizējo administratīvo slogu, uzlabot tiesību aktu kvalitāti un efektivitāti un pielāgot to jauniem uzņēmējdarbības modeļiem; tomēr uzsver, ka nepieciešamas mērķtiecīgas darbības, pienācīga un savlaicīga spēkā esošo tiesību aktu īstenošana un savlaicīga attiecīgo nozaru ieinteresēto personu un MVU iesaistīšana, tostarp veicot ietekmes novērtējumu, lai sasniegtu ES mērķus vides jomā;

35. atgādina, ka ir svarīgs tehnoloģiski neitrāls un inovācijām labvēlīgs tiesiskais regulējums, kas ļauj tirgū izmēģināt un novērtēt dažādas jaunās tehnoloģijas; atzinīgi vērtē Vides tehnoloģiju verifikācijas (ETV) shēmu kā jaunu instrumentu, lai veicinātu inovatīvo vides tehnoloģiju piekļuvi tirgum; aicina dalībvalstis savās valsts atbalsta shēmās pienācīgi izmantot tirgus instrumentus un atturēties no videi nedraudzīgu, tirgu kropļojošu subsīdiju izmantošanas; atgādina, ka publiskie ieguldījumi būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības, piemēram, nenosakot ārpuscenas par papildu sekām; aicina Komisiju izstrādāt kopīgas pamatnostādnes dalībvalstu publiskā atbalsta shēmām videi draudzīgo investīciju projektiem, lai izveidotu saskaņotāku pasākumu kopumu;

36. norāda, ka postošas nozares un tehnoloģijas bieži vien norāda uz trūkumiem spēkā esošajos tiesību aktos; uzsver, ka ir nepārtraukti jāuzrauga un jāatjaunina spēkā esošie tiesību akti un to īstenošana, lai nodrošinātu ilgtspējīgas vai ekoinovatīvas tehnoloģijas un lai netiktu likti šķēršļi jaunu tehnoloģiju izstrādei;

Dažādi atbalsta pasākumi

37. uzskata, ka pamatizglītības un augstākās izglītībās sistēmās līdzās vides jautājumiem būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības prasmju apguve un programmas, kurās mācās par to, kā darbojas un mijiedarbojas tirgus, ekonomika un finanšu sistēma un kā jaunās tehnoloģijas var veicināt efektīvas, inovatīvas un videi draudzīgas iespējas, un ka minētas tēmas jāveicina arī ārpusskolas nodarbībās un mūžizglītībā; uzskata, ka labi sagatavots uzņēmējdarbības plāns ir pirmais solis ceļā uz labāku finansējuma pieejamību un uzņēmuma dzīvotspēju; aicina Komisiju un dalībvalstis to izglītības programmās bez kavēšanās iekļaut izglītošanu uzņēmējdarbības, finanšu, ekonomikas un vides jomā; šajā sakarībā atbalsta programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūru, pilnveidot vienoto tirgu un uzlabot konkurētspēju;

38. uzsver, ka mikrouzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem arī vajadzētu būt iespējai saņemt palīdzību un norādījumus virzībā uz ilgtspējīgu, videi draudzīgu izaugsmi; aicina Komisiju nodrošināt, ka minētos uzņēmumus pienācīgi ņems vērā jaunajās iniciatīvās, kurās galvenā uzmanība tiek veltīta videi draudzīgas izaugsmes iespēju nodrošināšanai MVU;

39. norāda, ka programma „Erasmus+” ļauj studentiem un jauniešiem veidot uzņēmējdarbības prasmes, cita starpā izmantojot prakses finansējumu, un uzskata, ka programmu galvenajai prioritātei arī tuvākajos gados jābūt atbalstam jaunu un mērķtiecīgu uzņēmēju darbības sekmēšanai; atbalsta programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūras veidošanos, pilnveidot vienoto tirgu un uzlabot konkurētspēju;

40. norāda, ka ir svarīgi novērst neilgtspējīga patēriņa modeļus un veicināt izmaiņas patērētāju uzvedībā; uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstošu patērētāju izglītošanu un veicināt ilgtspējīgāku patēriņu; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt ar pieprasījumu saistītus pasākumus, piemēram, izmantot publisko iepirkumu, lai veicinātu resursu izmantošanas ziņā efektīvu un energoefektīvu produktu un risinājumu izmantošanu; uzsver, ka būtu vērtīgi produkta informācijā un ekomarķējumā iekļaut datus par resursu izmantošanu, tādējādi dodot iespēju patērētājiem ar savu izvēli ietekmēt tirgu;

41. uzsver, ka ir svarīgi veicināt jaunu un atvasinātu uzņēmumu veidošanos, sadarbojoties ar tehnoloģiskajiem un pētniecības institūtiem, universitātēm un profesionālās izglītības iestādēm;

42. uzsver, ka eksports ir svarīgs darbvietu radīšanai un izaugsmei Eiropā; aicina Komisiju paātrināt paredzēto tirdzniecības nolīgumu slēgšanu ar mūsu partneriem, lai sekmētu Eiropas MVU piekļuvi jauniem tirgiem;

43. uzskata, ka sieviešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir līdz šim nepietiekami augstu vērtēta iespēja ES izaugsmes un konkurētspējas sekmēšanai, tālab tā būtu jāveicina un jāstiprina, un ka būtu jānovērš visi šķēršļi, jo īpaši diskriminācija algu jomā, ar kuriem sievietes saskaras, tostarp videi draudzīgā ekonomikā, lai sievietes un vīrieši varētu gūt līdzvērtīgu labumu; uzskata, ka saskaņotu statistikas datu regulāra apkopošana, tostarp par tiesību aktu ietekmi uz dzimumiem, un darbaspēka datu apkopošana sadalījumā pa dzimumiem, vairāk veicinātu uz pierādījumiem pamatotas politikas veidošanu un uzraudzību un mazinātu nepilnības zināšanās par videi draudzīgu izaugsmi;

44. aicina Komisiju izvērtēt un noteikt tās Eiropas rūpniecības nozares un ģeogrāfiskos apgabalus, kuros ir ievēroti nosacījumi, lai izveidotu jaunas sadarbības kopas un tīklus un atbalstītu to attīstību;

45. aicina Komisiju un dalībvalstis īpaši ņemt vērā iespējas un problēmas, kas saistībā ar MVU, zaļo izaugsmi un ekoinovāciju rodas lauku teritorijās, un risināt ar šīm iespējām un problēmām saistītos jautājumus;

46. aicina dalībvalstis (valsts, reģionālu un vietēju politikas veidotāju un pārvaldības iestāžu līmenī) pārdomātas specializācijas stratēģijās, iesaistot galvenās ieinteresētās personas, pastāvīgi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, kurā prioritāte tiek piešķirta kopu, sinerģiju un tīklu veidošanai saistībā ar zaļās ekonomikas darbībām; prasa Komisijai ziņot Parlamentam par pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu valsts un/vai reģionālā līmenī un jo īpaši par dažādām tendencēm pakārtotajās darbībās, kas tiek izmantotas ES un dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt informāciju par praktiskiem pasākumiem, kas īstenoti, lai attīstītu ekoinovatīvu MVU kompetenci, sasaistot reģionālos inovācijas centrus un galvenos atbalsta tīklus;

47. aicina Komisiju reģionālās politikas ietvaros izstrādāt specifiskas programmas atbilstīgu videi draudzīgās izaugsmes elementu veicināšanai MVU jomā; uzsver, ka saistībā ar MVU videi draudzīgu izaugsmi pilnībā ir jāizmanto jaunatnes potenciāls uzņēmējdarbībā; aicina Komisiju sagatavot pasākumus, kas nodrošinātu izglītības iestāžu un Eiropas programmu sasaisti, kā arī pasākumus videi draudzīgas ekonomikas atbalstam; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu konsultācijas MVU darbiniekiem un veicinātu viņu izpratni, tādējādi uzlabojot viņu zināšanas un prasmes; prasa, lai atbalsts apmācības jomā būtu īpaši vērsts uz jauniem cilvēkiem un īpaši neaizsargātām grupām;

48. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0036.
[2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0032.
[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0069.
[4] http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_381_en.pdf

PASKAIDROJUMS

Videi draudzīgās izaugsmes nozares Eiropas Savienībā piedāvā MVU lielas ekonomiskās un ekoloģiskās priekšrocības, un tiek lēsts, ka tās turpmākajos gados ievērojami pieaugs. Visupirms ir jānodrošina izpratne, ka šī ekonomiskā izaugsme var iet roku rokā ar vides ilgtspēju. MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un būtiski ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbvietu izveides sekmētāji.

Ir svarīgi, lai politikas veidotāji pilnībā izprastu videi draudzīgas ekonomikas potenciālu, vienlaikus apzinoties, ar kādām grūtībām MVU patlaban saskaras, jo īpaši attiecībā uz to produktu, ražošanas procesu, biznesa prakses un pakalpojumu padarīšanu par videi draudzīgākiem. Komisijas Zaļās rīcības plāns MVU ir apsveicama iniciatīva, kuras mērķis ir stimulēt MVU attīstīt un izmantot videi draudzīgas izaugsmes sniegtās priekšrocības.

Apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas notika šā ziņojuma sagatavošanas laikā, tika izvirzīti daudzi jautājumi. No vienas puses, valda ļoti plaša vienprātība, ka videi draudzīgai izaugsmei ir daudz priekšrocību. Vienlaikus daudzi uzņēmēji, MVU un rūpniecības asociācijas norādīja uz vairākām lielām problēmām, ar kurām viņi šobrīd saskaras. Tās lielā mērā var iedalīt šādās grupās: finansējums, pētniecība, izstrāde un inovācija, atbilstošu zināšanu iegūšana un spēkā esošais tiesiskais regulējums.

Vairākas ieinteresētās personas arī norādīja uz Eiropas iedzīvotāju vispārējo attieksmi, kurā ir izteikta vēlme izvairīties no riska. Sākot no izglītības sākumposmiem jaunieši būtu jāinformē par uzņēmējdarbību un ar to saistītajiem jautājumiem, piemēram, dažādiem finansējuma veidiem. Bieži vien panākumus izdodas gūt tikai pēc neveiksmes piedzīvošanas, turklāt visas puses bija vienisprātis, ka bankrota tiesību normas bieži ir pārāk stingras un neļauj viegli atsākt uzņēmējdarbību pēc neveiksmes piedzīvošanas.

Attiecībā uz MVU finansēšanu lielākā daļa problēmu, ar kurām MVU saskaras, ir labi zināmas un to cēloņi ir konstatēti. Viens no lielākajiem sarežģījumiem sarunās par kredītlīgumu ir MVU un kreditoru saziņas nepilnības. Abas puses piekrīt, ka labāka saziņa uzlabotu kreditoru izpratni par MVU vajadzībām pēc kredītiem un MVU izpratni par dažādām kreditēšanas iespējām. Riska kapitāls, biznesa eņģeļi un kolektīvais finansējums būtu skaidrāk jāizvirza kā finansēšanas alternatīvas parastajiem banku aizdevumiem. Komisijai, izstrādājot programmas, instrumentus un iniciatīvas, būtu jāņem vērā tas, ka finansēšanas vajadzību klāsts atkarībā no produkta, uzņēmuma lieluma, tehnoloģijas, inovācijas utt. ir plašs. Jo īpaši attiecībā uz videi draudzīgu ekonomiku, kur vēl joprojām ir dažas neskaidrības attiecībā uz investīciju atdevi, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļus, ir vajadzīgs plašs instrumentu klāsts.

Vēl viens svarīgs aspekts videi draudzīgas izaugsmes iespēju attīstībā ir nepieciešamība apmainīties ar zināšanām un zināšanu izplatīšana. Pretēji starptautiskiem uzņēmumiem MVU bieži vien nav tāda pati pieeja zināšanu tīkliem, lai spētu vienmēr būt informētiem par jaunajām tehnoloģijām vai nodotu savu vēstījumu potenciālajiem klientiem vai ieguldītājiem. Minēto iemeslu dēļ šajā ziņojumā atsevišķa sadaļa ir veltīta tam, kā MVU var gūt lielāku labumu no to ārpusē pieejamām zināšanām. Svarīgākie jautājumi šajā sakarā ir starpnozaru sadarbība, neformālu tīklu veidošana un neatsveramā loma, kāda nozaru federācijām var un vajadzētu būt šajā jomā. Kā tas izskanēja arī ieinteresēto personu apspriedēs, nozaru federācijas un neformālie tīkli šajā jomā ir galvenais informācijas avots, kas aptver tehnoloģijas, piegādātājus, valsts atbalsta shēmas utt. Nozarēs, kurās šīs platformas trūkst, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsāk līdzdarboties un sniegt līdzīgus pakalpojumus.

Lielais videi draudzīgās ekonomikas potenciāls var pilnībā tikt izmantots tikai tad, ja ir izstrādāta atbilstoša tiesību sistēma pētniecības, izstrādes un inovāciju jomā. Lai gan dažādās publiskā atbalsta shēmas var zināmā mērā veicināt pētniecību, izstrādi un inovācijas, svarīgākais veicinātājs ir atvērts, stabils un jauninājumiem draudzīgs tiesiskais un investīciju regulējums. To veidojot, būtu jānodrošina, ka laiks līdz laišanai tirgū nav ilgs, netiek izvēlēts uzvarētājs, bet var darboties tirgus spēki, un jānovērš situācija, ka no paša sākuma tiek izslēgtas potenciāli inovatīvas tehnoloģijas vai produkti.

Tas arī atspoguļojas ziņojuma virsrakstā, kurš attiecas uz regulējumu, kas ir vēl viens būtisks šķērslis izaugsmei kopumā un jo īpaši videi draudzīgai izaugsmei. Ieinteresēto personu sanāksmēs un uzklausīšanā Eiropas Parlamenta ITRE komitejā par atbalstu jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanai un MVU tika uzsvērti vairāki jautājumi, proti, ka pārāk bieži ir liels skaits stingru noteikumu, ziņošanas pienākumu vai pieteikuma procedūru. Precīzāk izsakoties, pārmērīga reglamentēšana un dažādu regulatoru piemērotas atšķirīgas interpretācijas gan palielina administratīvo slogu, gan rada šķērsļus iekšējā tirgus darbībai. Komisijas lēmums atsaukt dažus tiesību aktus, kas tiek uzskatīti par pārāk apgrūtinošiem, ir atbalstāms. Tajā uzsvērts, ka Komisijai un dalībvalstīm, izstrādājot jaunus tiesību aktus, pirmām kārtām būtu jāapsver, kādu problēmu vai tirgus nepilnību tās cenšas novērst.

Attiecībā uz atbalsta shēmām referents aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, kā saskaņot atšķirīgās dalībvalstu sistēmas, lai panāktu vienotāku pasākumu kopumu. Viens no galvenajiem uzdevumiem valdībām, turpinot padarīt ekonomiku videi draudzīgāku un vienlaikus kontrolējot budžetu, ir meklēt sevi pierādījušas tehnoloģijas, kas ir rentablas. Valdībām būtu jāatturas no jaunu un dārgu inovāciju ieviešanas lielos apmēros. Šajā gadījumā valdības var darboties kā veicinātājs, atbalstot maza mēroga demonstrējumu projektus un tādējādi palīdzot attīstīt tehnoloģijas.

Ziņojuma projekta noslēgumā ir norādīts uz vairākām citām svarīgām problēmām, piemēram, sieviešu uzņēmējdarbības potenciālu, patērētāju informētību un vispārējiem uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem.

Ir skaidrs, ka videi draudzīgai izaugsmei ir liels potenciāls, bet šis potenciāls nevar tikt pilnībā izmantots, ja nav izpildīti vairāki pamatnosacījumi. Šie nosacījumi ir, piemēram, veicināt uzņēmējdarbības garu, izstrādāt atvērtākus un inovācijām draudzīgus noteikumus, kā arī radīt daudzveidīgākas iespējas piekļūt finansējumam un vairāk zināšanu apmaiņas iespēju.

Budžeta komitejas ATZINUMS (1.4.2015)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par videi draudzīgas izaugsmes iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem
(2014/2209(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Liadh Ní Riada

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā –– ja Eiropas rūpniecība vēlas saglabāt gudru, ilgtspējīgu, integrējošu un konkurētspējīgu izaugsmi arī nākotnē –– ir svarīgi, lai Eiropas rūpniecības atjaunošanas pamatā būtu energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana;

B. tā kā tie MVU, kas ievēros vides standartus, palielinās savas uzņēmējdarbības iespējas un spēs labāk cīnīties ar spiedienu, kas saistīts ar palielinātām resursu izmaksām;

C. tā kā MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, kas ievērojami veicina ekonomikas un sociālo kohēziju dalībvalstīs, un veido aptuveni 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, nodrošinot aptuveni 75 miljonus darba vietu;

D. tā kā finansējuma pieejamība joprojām ir viena no lielākajām problēmām, kas traucē MVU, mikrouzņēmumu, sociālo uzņēmumu un kooperatīvu dibināšanai, izdzīvošanai un izaugsmei; tā kā MVU piekļuve finansējumam ir būtiska zaļāku tehnoloģiju ieviešanai un ieguldījumiem ilgtspējīgā uzņēmējdarbības praksē; tā kā privātajam sektoram ir svarīga nozīme alternatīvu finansēšanas veidu attīstīšanā;

E. tā kā ir jāņem vērā ES budžeta potenciāls, kas ir vērsts uz ieguldījumiem, lai Eiropas MVU atvieglotu piekļuvi finansējumam, samazinot birokrātiju un piedāvājot specializētus finanšu instrumentus, un palielinātu finansējumu vietējiem uzņēmējdarbības birojiem; tā kā būtu jāveicina lietotājiem draudzīgu procedūru izstrāde dažādu atbalsta veidu saņemšanai;

F. tā kā jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) varētu kļūt par galveno MVU finansējuma avotu papildus ES budžeta piedāvāto iespēju izmantošanai,

1. uzsver ES budžeta pievienoto vērtību, palīdzot MVU, mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un kooperatīviem piekļūt finansējumam un starptautiskajiem tirgiem, jo īpaši ar programmas COSME starpniecību un saistībā ar programmu "Apvārsnis 2020" un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF); uzsver nepieciešamību paredzēt skaidru un vienotu ES mēroga interpretāciju, ko piemērotu valstu regulatori, un atklātus publiskā iepirkuma noteikumus;

2. norāda, ka ES programmas nepietiekami veicina ekoinovāciju un aprites ekonomiku un ka tādēļ Komisijai būtu jāuzlabo programmu COSME un „Apvārsnis 2020” finansējuma novirzīšana ekoinovatīviem risinājumiem, ko izstrādā MVU vai kurus izstrādā MVU vajadzībām, un jāatbalsta finansējuma piešķiršana produktu dizaina un procesu izpildes uzlabošanai, pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmās; jo īpaši uzskata, ka pilnībā būtu jāīsteno pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” iekļautais MVU instruments;

3. atzīmē, ka Komisija nolūkā uzlabot MVU piekļuvi finansējumam lielu uzsvaru liek uz riska kapitālu; tas noteikti ir vajadzīgs, bet labumu no tā gūs tikai neliels skaits MVU;

4. mudina dalībvalstis un ES lielāku atbalstu sniegt kopienu MVU un sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas palīdz uzlabot energoefektivitāti un efektīvu resursu un atjaunojamās enerģijas sistēmu izmantošanu;

5. uzsver nepieciešamību veicināt pētniecību un ieguldījumus jaunās un progresīvās tehnoloģijās, kas sekmē attīstību ilgtspējīgas izaugsmes un videi draudzīgu darbavietu radīšanas virzienā, izmantojot dalībvalstu un ES līmeņa politikas struktūras; uzsver, ka ir jāuzlabo ES tiesību aktu saskaņotība, lai stiprinātu sinerģiju un juridisko noteiktību;

6. uzsver, ka ir nepieciešama koordinācija un papildināmība starp ES budžeta finanšu instrumentiem, jo īpaši saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un programmu LIFE;

7. mudina dalībvalstis atbalstīt zaļos MVU, mikrouzņēmumus, sociālos uzņēmumus un kooperatīvus, kas ļautu radīt ilgtspējīgas darbavietas, tostarp jauniešiem, jo īpaši nodrošinot labāku regulējumu un pārmērīga administratīvā sloga novēršanu, nodokļu atvieglojumus un pieņemot konkrētus sociālās labklājības pasākumus mazajiem uzņēmējiem, un mudina veicināt šādu uzņēmumu plašāku piekļuvi finansējumam, izmantojot ES programmas;

8. atzīmē jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzsver, ka MVU un mikrouzņēmumiem, tostarp zaļajiem un inovatīvajiem šāda veida uzņēmumiem, vajadzētu būt būtiskiem šī fonda atbalsta saņēmējiem, ņemot vērā to, ka resursu izmantošanas efektivitāti var uzskatīt par augsta riska ieguldījumu un ka banku aizdevumi joprojām ir galvenais MVU finansējuma avots; uzsver milzīgo potenciālu, ko resursu efektīva izmantošana nodrošina ekonomikas izaugsmei un to, ka tas MVU rada daudzas uzņēmējdarbības iespējas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	1.4.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Carlos Iturgaiz, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Clare Moody, Siegfried Mureșan, Victor Negrescu, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Paul Tang, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Marco Valli, Daniele Viotti, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michał Marusik, Andrey Novakov, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský

Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS (30.3.2015)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par videi draudzīgas izaugsmes iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem
(2014/2209(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Dan Nica

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, cik nozīmīgi ir visi Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas veicināšanai, pārejas uz mazoglekļa ekonomiku atbalstam un energoefektivitātes veicināšanai; uzskata, ka šie fondi palīdzēs sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī tās pamatiniciatīvu mērķus; uzsver, cik svarīga ir tematiskā koncentrācija, lai nodrošinātu, ka finansēšanas iespējas tiek virzītas uz videi draudzīgu izaugsmi;

2. aicina Komisiju turpināt darbu pie tā, lai konstatētu galvenos šķēršļus pieejamo fondu pilnīgai apgūšanai, vienlaikus nodrošinot, ka administratīvais slogs ir pēc iespējas mazāks, kā arī izstrādāt skaidrus, īstenojamus politikas virzienus, lai apvienotu tos ar spēkā esošajām stratēģijām un atbalsta iespējām, lai nodrošinātu pamatu specifiskiem rīcības ieteikumiem, kā arī lai sniegtu vadlīnijas pārejai uz mazoglekļa ekonomiku un veicinātu šo pāreju; uzskata, ka šie politikas virzieni papildus mudinātu MVU investēt gan savas resursefektivitātes un energoefektivitātes, gan ekoinovācijas procesos, lai veicinātu jaunas nodarbinātības iespējas ES, nostiprinātu ilgtspējīgu izaugsmi un aizsargātu vidi un klimatu;

3. mudina vietējās un reģionālās varas iestādes nodrošināt MVU ar pienācīgu informāciju un analīzi attiecībā uz ražošanas nozarēm un ražošanas struktūrām, kurās tie varētu virzīties uz videi draudzīgu izaugsmi, un atbalstīt tos šajā procesā;

4. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās, kā arī vietējās varas iestādes likvidēt šķēršļus MVU iespējām saņemt aizdevumus un veicināt šīs iespējas, tostarp izmantojot finanšu stimulus un privātā kapitāla piesaistīšanu, bet netraucējot konkurences noteikumu ievērošanai un neradot papildu administratīvo slogu un nevajadzīgu regulējumu, kas MVU būtu pārāk apgrūtinošs; uzskata — lai nodrošinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem pieejamo finanšu shēmu savstarpēju papildināmību, ir svarīgi koordinēt kohēzijas politikas un citu programmu, piemēram, "Apvārsnis 2020" pasākumus gan valstu, gan reģionālā līmenī; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tādu regulējumu, kas dotu iespēju MVU saglabāt savu konkurētspēju;

5. aicina Komisiju un dalībvalstis rast nekavējošu un paliekošu risinājumu, lai novērstu milzīgo kavēšanos ar maksājumiem, kas saistīti ar reģionālo politiku, kā arī risinājumus attiecībā uz ESIF atbalsta izmantošanu no iepriekšējā finansēšanas perioda, lai nodrošinātu, ka MVU kavēto maksājumu dēļ netiktu atturēti no līdzdalības atbalsta projektos un programmās, kā projektu partneri;

6. aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt ES finansētiem projektiem skaidrus un objektīvus atlases kritērijus, lai veicinātu ieinteresētību par projektiem, tādējādi atbalstot ilgtspējīgu attīstību un dodot iespēju pārvērst vides problēmas par izaugsmes iespējām; uzskata, ka, veidojot uzraudzības un novērtēšanas komitejas, ir jānodrošina visu ieinteresēto pušu, tostarp sociālo partneru, MVU apvienību un vietējo, kā arī reģionālo iestāžu, līdzsvarota pārstāvība; uzskata, ka uzraudzības un ziņošanas sistēmu pamatā ir jābūt rādītājiem par MVU ieguldījumu videi draudzīgā izaugsmē un MVU piešķirtā finansējuma ietekmi uz videi draudzīgu darbvietu izveidi un oglekļa dioksīda pēdas mazināšanu;

7. aicina dalībvalstis, ņemot vērā valsts un reģionālās vajadzības, savās darbības programmās iekļaut zaļo publisko iepirkumu un mudināt valsts, reģionālās un vietējās iestādes palielināt zaļā publiskā iepirkuma daļu, tādējādi stimulējot jaunas nodarbinātības un videi draudzīgas izaugsmes iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (piemēram, otrreizējā pārstrāde, atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitāte un energotaupības sistēmas); aicina Komisiju informēt Parlamentu par MVU procentuālo daļu/skaitu, kas investē videi draudzīgā izaugsmē un ekoinovācijā un tiek finansēti no darbības programmām katrā dalībvalstī, kā arī par sasniegtajiem rezultātiem un radīto/saglabāto darbvietu skaitu; iesaka pielikt lielākas pūles sinerģiju sasniegšanā, integrēti izmantojot pieejamos līdzekļus;

8. mudina paplašināt inovatīvas atbalsta shēmas, piemēram, zaļās inovācijas talonus, kas varētu veicināt ilgtspējīgu tehnoloģiju un videi saudzīgu, kā arī klimata noturību veicinošu risinājumu ieviešanu tirgū; attiecībā uz pieteikumiem atbalsta saņemšanai — uzskata, ka noteikumiem jābūt vienkāršiem un skaidriem un tiem nevajadzētu radīt administratīvo slogu; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis rast inovatīvus finansēšanas risinājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodrošināt, lai finansēšanas instrumenti būtu pilnībā pieejami; atgādina, ka Eiropas MVU ilgtspējīgas izaugsmes un inovācijas kapacitāte ir viena no galvenajām ES konkurētspējas priekšrocībām globalizētajos tirgos;

9. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt tematisko un ģeogrāfisko/reģionālo platformu, kopu un MVU reģionālo un vietējo apvienību izveidi, ar kuru starpniecību progresīvi vai revolucionāri ekoinovācijas projekti piesaistītu privātās un publiskās investīcijas, kā arī mudināt ieinteresētās personas sadarboties, lai bagātinātu Eiropas vērtību ķēdi; atzinīgi vērtē Komisijas nesen ierosinātās iniciatīvas vides jomā un aicina dalībvalstis kopīgi ar uzņēmējdarbības nozari un pilsonisko sabiedrību radīt inovatīvas partnerības ilgtspējīgai attīstībai;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis jo īpaši ņemt vērā iespējas un problēmas zaļās izaugsmes un ekoinovācijas jomā saistībā ar MVU un lauku teritorijām, kā arī risināt ar šīm iespējām un problēmām saistītos jautājumus;

11. aicina dalībvalstis (valsts, reģionālu un vietēju politikas veidotāju un pārvaldības iestāžu līmenī) pārdomātas specializācijas stratēģijās, iesaistot galvenās ieinteresētās personas, pastāvīgi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, kurā prioritāte tiek piešķirta kopu, sinerģiju un tīklu veidošanai saistībā ar zaļās ekonomikas darbībām; prasa Komisijai ziņot Parlamentam par pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu valsts un/vai reģionālā līmenī un jo īpaši par dažādām tendencēm pakārtotajās darbībās, kas tiek izmantotas ES un dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt informāciju par praktiskiem pasākumiem, kas īstenoti, lai attīstītu ekoinovatīvu MVU kompetenci, sasaistot reģionālos inovācijas centrus un galvenos atbalsta tīklus;

12. uzsver, ka nepieciešams sniegt informāciju MVU par konkurētspējas/izaugsmes, nodarbinātības un vides aizsardzības iespējām, ko var nodrošināt šie jaunie uzņēmējdarbības modeļi un prakse; mudina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās, kā arī vietējās varas iestādes labāk informēt MVU par zaļās izaugsmes iespējām (piemēram, enerģijas un izejvielu efektivitātes jomā) un par pārejas uz mazoglekļa ekonomiku apjomiem un ietekmi, tādējādi veicinot MVU un uzņēmēju izpratni šajā jomā; aicina publiskās iestādes risināt zināšanu, resursu un prasmju trūkuma problēmu, proaktīvi nodrošinot konsultācijas un tehnisko palīdzību, kā arī atbalstot labākās prakses apmaiņu;

13. aicina Komisiju reģionālās politikas ietvaros izstrādāt specifiskas programmas atbilstīgu videi draudzīgās izaugsmes elementu veicināšanai MVU jomā; uzsver, ka saistībā ar MVU videi draudzīgu izaugsmi, pilnībā ir jāizmanto jaunatnes potenciāls uzņēmējdarbībā; aicina Komisiju sagatavot pasākumus, kas nodrošinātu izglītības iestāžu un Eiropas programmu sasaisti, kā arī pasākumus videi draudzīgas ekonomikas atbalstam; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu konsultācijas MVU darbiniekiem un veicinātu viņu izpratni, tādējādi uzlabojot viņu zināšanas un prasmes; prasa, lai atbalsts apmācības jomā būtu īpaši vērsts uz jauniem cilvēkiem un īpaši neaizsargātām grupām;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.3.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, José Blanco López, Franc Bogovič, Victor Boștinaru, Mercedes Bresso, Rosa D’Amato, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Martina Anderson, Daniel Buda, Enrique Calvet Chambon, Salvatore Cicu, Tunne Kelam, Ivana Maletić, Dan Nica, Jan Olbrycht, Bronis Ropė, Julie Ward, Milan Zver
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Noichl

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	14.4.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	54 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Soledad Cabezón Ruiz, Philippe De Backer, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Dawid Bohdan Jackiewicz, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Aldo Patriciello, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Miguel Urbán Crespo, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	José Blanco López, Simona Bonafè, Lefteris Christoforou, Cornelia Ernst, Eugen Freund, Werner Langen, Michèle Rivasi, Maria Spyraki, Marco Zullo
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniela Aiuto, Enrique Calvet Chambon, Stanisław Ożóg

Juridisks paziņojums - Privātuma politika