ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti
11.5.2015 - (2015/2049(IMM))
Juridiskā komiteja
Referents: Kostas Chrysogonos
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti, kuru 2014. gada 29. decembrī nosūtījis Polijas Republikas ģenerālprokurors saistībā ar Varšavas rajona prokuratūras ierosinātu kriminālprocesu krimināllietā (lieta Nr. V Ds 223/14) un par kuru paziņots 2015. gada 28. janvāra plenārsēdē,
– pēc Janusz Korwin-Mikke uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,
– ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],
– ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un Polijas 1996. gada 9. maija likuma par Polijas Parlamenta vai Senāta deputāta pilnvaru īstenošanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0150/2015),
A. tā kā Polijas Republikas ģenerālprokurors iesniedza Varšavas rajona prokuratūras pieprasījumu atļaut kriminālprocesa ierosināšanu pret Eiropas Parlamenta deputātu Janusz Korwin-Mikke par pārkāpumu, kas paredzēts Polijas Kriminālkodeksa 222. panta 1. punktā; tā kā šis process jo īpaši attiecas uz iespējamu publiskas amatpersonas fiziskās neaizskaramības pārkāpumu;
B. tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai sākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot deputāta pienākumus;
C. tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta deputātiem;
D. tā kā saskaņā ar Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu deputātu nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja Sejms nav devis piekrišanu;
E. tā kā par to, vai konkrētā gadījumā imunitāti atcelt vai saglabāt, lemj tikai Parlaments; tā kā Parlaments, lai pieņemtu lēmumu par deputāta(-es) imunitātes atcelšanu vai saglabāšanu, var kritiski ņemt vērā viņa vai viņas nostāju[2];
F. tā kā šajā uzklausīšanas sanāksmē apstiprinājās arī tas, ka iespējamais pārkāpums nav nedz tieši vai acīmredzami saistīts ar Janusz Korwin-Mikke pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā, nedz ir uzskatāms par Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu izpildes ietvaros paustu viedokli vai veiktu balsojums, kas paredzēti 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;
G. tā kā šajā gadījumā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, proti, tam nav pietiekami nopietnu un pamatotu aizdomu, ka lieta ierosināta nolūkā attiecīgajam deputātam nodarīt politisku kaitējumu,
1. nolemj atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajai iestādei un Janusz Korwin-Mikke.
- [1] Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19 marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.
- [2] Lieta T-345/05 Mote pret Parlamentu (atsauce sniegta iepriekš) 28. punkts.
PASKAIDROJUMS
1. Vispārīga informācija
Polijas Republikas ģenerālprokurors 2014. gada 29. decembrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīja Varšavas rajona prokuratūras 2014. gada 19. decembra pieprasījumu atļaut kriminālprocesa ierosināšanu pret Eiropas Parlamenta deputātu Janusz Korwin-Mikke.
Rajona prokuratūra apgalvo, ka 2014. gada 11. jūlijā Janusz Korwin-Mikke pārkāpa Michał Boni fizisko neaizskaramību, iesitot ar roku pa seju Varšavā Polijas Ārlietu ministrijas rīkota pasākuma laikā — tā bija jaunievēlēto Eiropas Parlamenta Polijas deputātu sanāksme, kurā cietusī persona veica oficiālas funkcijas kā Eiropas Parlamenta deputāts. Janusz Korwin-Mikke uzvedība var tikt uzskatīta par Polijas Kriminālkodeksa 222. panta 1. punkta pārkāpumu, jo esot pārkāpta publiskas amatpersonas fiziskā neaizskaramība[1]. Saskaņā ar Polijas Kriminālkodeksa 115. panta 13. punkta 2.a apakšpunktu Eiropas Parlamenta deputāts ir publiska amatpersona.
Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu priekšsēdētājs 2015. gada 28. janvāra plenārsēdē paziņoja, ka ir saņēmis Polijas Republikas ģenerālprokurora vēstuli, kurā ir pieprasīts atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti.
Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu priekšsēdētājs šo pieprasījumu nosūtīja Juridiskajai komitejai. Komiteja uzklausīja Janusz Korwin-Mikke 2015. gada 16. aprīlī saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu.
2. Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes tiesības un procedūra
7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantā teikts:
„8. pants
Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.
9. pants
Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:
a. savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;
b. visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.
Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.
Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.“
Reglamenta 6. panta 1. punktā un 9. pantā teikts:
„6. pants
Imunitātes atcelšana
1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā pantā minētajiem principiem.
(..)
9. pants
Ar imunitāti saistītās procedūras
1. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.
Deputātu vai bijušo deputātu var pārstāvēt cits deputāts. Cits deputāts nevar to pieprasīt bez attiecīgā deputāta piekrišanas.
2. Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.
3. Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.
4. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.
5. Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu
dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts.
Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.
Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.
Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.
Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.
(..)
7. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.
(..)ˮ
Polijas Republikas Konstitūcijas 105. pantā 2. punkts ir izteikts šādi:
„Deputātu nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja Senāts nav devis piekrišanu, sākot ar vēlēšanu rezultātu izsludināšanas dienu līdz attiecīgā deputāta pilnvaru termiņa beigām.“
Polijas 1996. gada 9. maija likuma par Parlamenta vai Senāta deputāta pilnvaru īstenošanu 7.b panta 1. punkts un 7.c panta 1. punkts ir izteikti šādi:
„7.b pants
1. Priekšlikumu par piekrišanu senatora vai deputāta saukšanai pie kriminālatbildības gadījumos, kad ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru prokuratūrai ir jāierosina krimināllieta, ar tieslietu ministra starpniecību iesniedz ģenerālprokurors.
7.c pants
1. Priekšlikumu par piekrišanu senatora vai deputāta saukšanai pie kriminālatbildības iesniedz Sejma vai Senāta runaspersonai, kas šo priekšlikumu nodod tālāk kompetentajai struktūrai, lai tā to izskatītu saskaņā ar Sejma vai Senāta reglamentu, vienlaikus informējot deputātu vai senatoru, uz kuru attiecas minētais priekšlikums, par tā saturu.ˮ
3. Ierosinātā lēmuma pamatojums
Ņemot vērā minētos faktus, šai lietai var piemērot 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu.
Saskaņā ar minēto normu deputātiem sava valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta deputātiem. Savukārt Polijas konstitūcijas 105. panta 2. punktā ir noteikts, ka Sejma deputātus var saukt pie kriminālatbildības, iepriekš saņemot Sejma piekrišanu. Tāpēc, lai pret Janusz Korwin-Mikke ierosināto kriminālprocesu varētu turpināt, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta lēmums.
Lai Eiropas Parlaments izlemtu par to, vai saglabāt vai atcelt savu deputāta imunitāti, tas piemēro paša noteiktus konsekventus principus. Viens no tiem ir tāds, ka imunitāti parasti atceļ tad, kad uz pārkāpumu attiecas minētā protokola 9. pants —, ja vien nav fumus persecutionis, proti, pietiekami nopietnu un pamatotu aizdomu par to, ka lieta tiesā ir ierosināta, lai kaitētu attiecīgā deputāta politiskajai darbībai.
No lietas apstākļiem un no Janusz Korwin-Mikke viņa uzklausīšanas sanāksmē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka nav pamata konstatēt fumus persecutionis. To pierāda tas, ka, kaut arī minētie fakti notika laikā, kad Janusz Korwin-Mikke jau bija Eiropas Parlamenta deputāts, un ir konkrētu politisku iemeslu izraisīti, iespējamam pārkāpumam un no tā izrietošajam kriminālprocesam acīmredzami nav nekāda sakara ar Janusz Korwin-Mikke darbību Eiropas Parlamenta deputāta statusā.
4. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus un saskaņā ar Reglamenta 9. panta 3. punktu, Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti.
- [1] Polijas Kriminālkodeksa 222. panta 1. punktā ir teikts:
„Ikviens, kas pārkāpj publiskas amatpersonas fizisko neaizskaramību, vai tādas personas neaizskaramību, kuras pienākums ir palīdzēt publiskai amatpersonai, laikā, kad minētās personas veic oficiālos pienākumus, vai saistībā ar šo pienākumu veikšanu, tiek sodīts ar naudas sodu, brīvības ierobežošanu vai brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem.ˮ
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
6.5.2015 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
16 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luis de Grandes Pascual, Angel Dzhambazki, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Virginie Rozière |
||||