ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem

12.5.2015 - (COM(2014)0213 – C7‑0147/2014 – 2014/0121(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referents: Sergio Gaetano Cofferati
Atzinuma sagatavotāja (*):
Olle Ludvigsson, Ekonomikas un monetārā komiteja
(*)       Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem

(COM(2014)0213 – C7‑0147/2014 – 2014/0121(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0213),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 50. un 114. pantus saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0147/2014),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 9. jūlija atzinumu[1],

–       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A8-0158/2015),

1.      pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.      prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[2]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMESDIREKTĪVA (ES) 2015/...

(… gada …)

ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu biržu sarakstos iekļautos uzņēmumos, lielos uzņēmumos un lielās grupās, Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem, un Direktīvu 2004/109/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)         Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK[4] nosaka prasības attiecībā uz akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu, kuras viņiem piešķir balsstiesīgās akcijas, saistībā ar to uzņēmumu kopsapulcēm, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuru akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī. Šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz tādiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES[5] definētiem lieliem uzņēmumiem un lielām grupām, kam nav akciju, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, ar nosacījumi, ka tie veic arī tādu uzņēmējdarbību, kam ir nozīmīga ietekme.

(2)         Kaut gan akcionāriem nepieder korporācijas, kas ir atsevišķi tiesību subjekti, kurus akcionāri nekontrolē pilnībā, bet viņiem ir svarīga loma šo korporāciju pārvaldībā. Finanšu krīze ir atklājusi, ka akcionāri daudzos gadījumos atbalsta vadītāju pārmērīga īstermiņa riska uzņemšanos. Turklāt ▌pašreizējais “uzraudzības” līmenis attiecībā uz institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju iesaistīšanos ieguldījumu saņēmēju uzņēmumos bieži ir nepietiekams un pārāk orientēts uz īstermiņa peļņu, kas noved pie biržu sarakstos iekļautu uzņēmumu neoptimālas korporatīvās pārvaldības un darbības rezultātiem.

(2a)  Ieinteresēto personu plašāka iesaistīšana uzņēmumu korporatīvajā pārvaldībā ir viena no svirām, kas var palīdzēt uzlabot šo uzņēmumu finanšu un nefinanšu darbības rezultātus. Tomēr tā kā akcionāru tiesības nav vienīgais ilgtermiņa faktors, kas jāņem vērā korporatīvajā pārvaldībā, tās jāpapildina ar papildu pasākumiem nolūkā nodrošināt visu ieinteresēto personu, jo īpaši darbinieku, vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības, plašāku iesaistīšanos.

(3)         Rīcības plānā par Eiropas uzņēmējdarbības tiesībām un korporatīvo vadību[6] Komisija paziņoja par vairākiem pasākumiem korporatīvās pārvaldības jomā, jo īpaši nolūkā veicināt akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanu un uzlabot pārredzamību starp uzņēmumiem un ieguldītājiem.

(4)         Lai vēl vairāk veicinātu akcionāru tiesību izmantošanu un iesaistīšanu starp biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem un akcionāriem, biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai identificēt savus akcionārus un tieši sazināties ar viņiem. Tāpēc nolūkā uzlabot pārredzamību un dialogu šajā direktīvā būtu jāparedz satvars, lai nodrošinātu, ka akcionārus var identificēt.

(5)         Akcionāru tiesību efektīva izmantošana lielā mērā ir atkarīga no to starpnieku ķēdes efektivitātes, kuri tur vērtspapīru kontus akcionāriem, īpaši pārrobežu kontekstā. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot informācijas nosūtīšanu, ko veic starpnieki, izmantojot vērtspapīru turējumu ķēdi, lai veicinātu akcionāru tiesību izmantošanu.

(6)  Ņemot vērā starpnieku nozīmīgo lomu, viņiem būtu jānosaka pienākums veicināt akcionāru tiesību izmantošanu, ▌ja akcionāri vēlas izmantot šīs tiesības paši vai iecelt trešo personu to darīt. Ja akcionāri nevēlas izmantot tiesības paši un ir iecēluši starpnieku kā trešo personu, starpniekam būtu jāuzliek pienākums izmantot šīs tiesības saskaņā ar akcionāru viennozīmīgu atļauju un rīkojumu un viņu labā.

(7)         Lai veicinātu kapitāla ieguldījumus visā Savienībā un ar akcijām saistīto tiesību izmantošanu, šai direktīvai būtu jānodrošina augsta pārredzamības pakāpe attiecībā uz izmaksām par šādu starpnieku sniegtajiem pakalpojumiem. Lai novērstu pārrobežu pretstatā iekšzemes akciju turējumu cenu diskrimināciju, jebkādas atšķirības iekasētajās izmaksās starp tiesību iekšzemes un pārrobežu izmantošanu būtu pienācīgi jāpamato un tām jāatspoguļo to izmaksu faktiskā variācija, kuras radušās par starpnieku sniegtajiem pakalpojumiem. Trešo valstu starpniekiem, kas ir nodibinājuši filiāli Savienībā, būtu jāattiecina noteikumi par akcionāru identifikāciju, informācijas nosūtīšanu, akcionāru tiesību veicināšanu un izmaksu pārredzamību, lai nodrošinātu to noteikumu efektīvu piemērošanu, kas attiecas uz akcijām, ko tur šādi starpnieki.

(8)  Efektīva un ilgtspējīga akcionāru iesaistīšana ir biržu sarakstos iekļauto uzņēmumu korporatīvās pārvaldības būtisks elements; šis modelis ir atkarīgs no kontroles un līdzsvara starp dažādām iestādēm un dažādām ieinteresētajām personām. Ieinteresēto personu, jo īpaši darbinieku, pienācīga iesaistīšanās ir uzskatāma par ārkārtīgi svarīgu elementu līdzsvarota Eiropas mēroga korporatīvās pārvaldības satvara izstrādē.

(9)         Institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji bieži ir biržu sarakstos iekļauto uzņēmumu svarīgi akcionāri Savienībā, un tāpēc viņiem var būt nozīmīga loma šo uzņēmumu korporatīvajā pārvaldībā, bet plašākā mērogā arī attiecībā uz šo uzņēmumu stratēģiju un ilgtermiņa darbības rezultātiem. Tomēr pēdējo gadu pieredze liecina, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji bieži nav pienācīgi iesaistīti uzņēmumos, kuros viņi tur akcijas, un ▌ka kapitāla tirgi bieži rada spēcīgu spiedienu uz uzņēmumiem darboties galvenokārt īstermiņā, kas pakļauj riskam uzņēmumu ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darbības rezultātus un papildus citām negatīvām sekām noved pie neoptimāla ieguldījumu līmeņa, piemēram, pētniecībā un attīstībā, tādējādi kaitējot uzņēmumu ilgtermiņa darbības rezultātiem ▌.

(9a)       Akciju ilgtermiņa turējums uzņēmumiem sniedz lielāku stabilitāti un parasti mudina tos orientēt savu stratēģiju uz ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darbības rezultātiem. Lai veicinātu akcionāru pozitīvu ilgtermiņa iesaistīšanu, būtu jāievieš akciju ilgtermiņa turēšanu stimulējoši mehānismi.

(10)  Institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji bieži nav pārredzami attiecībā uz ieguldījumu stratēģijām un viņu iesaistīšanas politiku, tās īstenošanu un rezultātiem. Šādas informācijas publiskošana labvēlīgi ietekmētu ieguldītāju izpratni, ļautu galīgajiem saņēmējiem, piemēram, turpmākajiem pensionāriem, optimizēt lēmumus par ieguldījumiem, veicinātu ieguldītāju un viņu akcionāru dialogu, uzlabotu akcionāru iesaistīšanu un stiprinātu uzņēmumu pārskatatbildību pret ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību.

(11)       Tāpēc institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem būtu jāizstrādā politika par akcionāru iesaistīšanu, kas cita starpā nosaka, kā viņi akcionāru iesaistīšanu integrē savā ieguldījumu stratēģijā, uzrauga ieguldījumu saņēmējus uzņēmumus, tostarp viņu sociālos un vides riskus, veic dialogu ar ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem un ieinteresētajām personām un izmanto balsstiesības. Tādā iesaistīšanas politikā būtu jāietver politikas nostādnes, lai novērstu faktiskus vai iespējamus interešu konfliktus, piemēram, institucionālā ieguldītāja vai aktīvu pārvaldītāja finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šī politika, tās īstenošana un tās rezultāti būtu katru gadu jāpublisko un jānosūta institucionālo ieguldītāju klientiem. Ja institucionālie ieguldītāji vai aktīvu pārvaldītāji nolemj neizstrādāt iesaistīšanas politiku un/vai nolemj neatklāt tās īstenošanu un rezultātus, viņi par to sniedz skaidru un pamatotu paskaidrojumu.

(12)  Institucionālajiem ieguldītājiem katru gadu būtu jāpublisko tas, kā viņu ▌ieguldījumu stratēģija ir saskaņota ar viņu saistību profilu un ilgumu un kā tā veicina viņu aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Ja viņi izmanto aktīvu pārvaldītājus, vai nu ar diskrecionāriem pilnvarojumiem, kas saistīti ar aktīvu pārvaldību atsevišķi, vai apvienojot līdzekļus, viņiem būtu jāpublisko ar aktīvu pārvaldītāju noslēgtās vienošanās galvenie elementi par vairākiem jautājumiem, piemēram, vai tā stimulē aktīvu pārvaldītāju saskaņot savu ieguldījumu stratēģiju un lēmumus ar institucionālā ieguldītāja saistību profilu un ilgumu, vai tā stimulē aktīvu pārvaldītāju pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz uzņēmuma vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rādītājiem un iesaistīties uzņēmumos, kā tā novērtē aktīvu pārvaldītāju darbības rezultātus, atlīdzības struktūru par aktīvu pārvaldības pakalpojumiem un portfeļa mērķapgrozījumu. Tas veicinātu pienācīgu interešu saskaņošanu starp institucionālo ieguldītāju galasaņēmējiem, aktīvu pārvaldītājiem un ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem un, iespējams, ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju izstrādi un ilgtermiņa attiecības ar ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem, kas ietver akcionāru iesaistīšanu.

(13)  Aktīvu pārvaldītājiem būtu jāpublisko informācija par to, kā viņu ieguldījumu stratēģija un tās īstenošana ir saskaņā ar aktīvu pārvaldības vienošanos un kā ieguldījumu stratēģija un lēmumi veicina institucionālā ieguldītāja aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Turklāt viņiem būtu jāpublisko portfeļa apgrozījums un tas, vai viņi pieņem ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz vērtējumiem par ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātiem, ▌un vai aktīvu pārvaldītājs izmanto pilnvarotos padomdevējus savu iesaistīšanas darbību nolūkā. Aktīvu pārvaldītājiem papildus tieši institucionālajiem ieguldītājiem ir jāatklāj informācija, ietverot informāciju par portfeļa sastāvu, portfeļa apgrozījuma izmaksām un interešu konfliktiem, kas ir radušies, un par to, kā šie interešu konflikti ir atrisināti. Šī informācija ļautu institucionālajam ieguldītājam labāk uzraudzīt aktīvu pārvaldītāju, nodrošinātu stimulus pienācīgai interešu saskaņošanai un akcionāru iesaistīšanai.

(14)       Lai uzlabotu informāciju kapitāla ieguldījumu ķēdē, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji pieņem un īsteno atbilstošus pasākumus, lai savu iespēju robežās nodrošinātu, ka viņu balsošanas ieteikumi ir precīzi un ticami, pamatojoties uz rūpīgu analīzi par visu informāciju, kas ir viņu rīcībā, un viņus neietekmē esošs vai iespējams interešu konflikts vai uzņēmējdarbības attiecības. Pilnvarotajiem padomdevējiem būtu jāpieņem un jāievēro rīcības kodekss. Par atkāpēm no kodeksa būtu jāpaziņo un tās būtu jāizskaidro, norādot jebkādus alternatīvus risinājumus, kas ir izmantoti. Pilnvarotajiem padomdevējiem katru gadu būtu jāziņo par rīcības kodeksa piemērošanu. Viņiem būtu jāatklāj konkrēta būtiska informācija saistībā ar viņu balsošanas ieteikumu sagatavošanu un jebkuru faktisku vai iespējamu interešu konfliktu vai uzņēmējdarbības attiecībām, kas var ietekmēt balsošanas ieteikumu sagatavošanu.

(15)  Tā kā atalgojums ir viens no uzņēmumu galvenajiem instrumentiem, lai saskaņotu savas intereses un savu vadītāju intereses, un ņemot vērā vadītāju svarīgo nozīmi uzņēmumos, ir svarīgi, ka atalgojuma politika tiek noteikta atbilstīgā veidā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES[7] noteikumus par atalgojumu un ņemot vērā dažādu dalībvalstu uzņēmumu valdes struktūru atšķirības. Vadītāju darba rezultāti būtu jāvērtē, izmantojot gan finansiālus, gan nefinansiālus darbības rezultātus, kas ietver ar vidi, sociālajiem apsvērumiem un pārvaldību saistītus faktorus.

(15a)     Uzņēmuma vadītāju atalgojuma politikai arī būtu jāveicina uzņēmuma izaugsme ilgtermiņā, lai tā atbilstu efektīvākai uzņēmumu pārvaldības praksei un nebūtu saistīta (pilnībā vai lielā mērā) ar īstermiņa ieguldījumu mērķiem.

(16)       Lai nodrošinātu, ka akcionāriem ir efektīva ietekme uz atalgojuma politiku, viņiem būtu jāpiešķir tiesības apstiprināt atalgojuma politiku, pamatojoties uz skaidru, saprotamu un visaptverošu pārskatu par uzņēmuma atalgojuma politiku, kura būtu jāsaskaņo ar uzņēmuma uzņēmējdarbības stratēģiju, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un kurā būtu jāietver pasākumi, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Uzņēmumiem būtu jāmaksā atalgojums saviem vadītājiem saskaņā ar atalgojuma politiku, kuru ir apstiprinājuši akcionāri. Ieinteresētajām personām, jo īpaši darbiniekiem, būtu jābūt tiesībām ar savu pārstāvju starpniecību paust viedokli par atalgojuma politiku pirms tās iesniegšanas akcionāriem balsošanai. Apstiprinātā atalgojuma politika būtu nekavējoties jāpublisko.

(17)  Lai nodrošinātu, ka atalgojuma politikas īstenošana saskan ar apstiprināto politiku, akcionāriem būtu jāpiešķir tiesības balsot par uzņēmuma atalgojuma ziņojumu. Lai nodrošinātu vadītāju pārskatatbildību, atalgojuma ziņojumam vajadzētu būt skaidram un saprotamam un būtu jāsniedz visaptverošs pārskats par atalgojumu, kas piešķirts atsevišķiem vadītājiem iepriekšējā finanšu gadā. Ja akcionāri balso pret atalgojuma ziņojumu, uzņēmumam vajadzības gadījumā būtu jāsāk dialogs ar akcionāriem, lai noskaidrotu noraidījuma iemeslus. Uzņēmumam nākamajā atalgojuma ziņojumā būtu jāizskaidro, kā ir ņemts vērā akcionāru balsojums. Ieinteresētajām personām, jo īpaši darbiniekiem, būtu jābūt tiesībām ar savu pārstāvju starpniecību paust viedokli par atalgojuma ziņojumu pirms tā iesniegšanas akcionāriem balsošanai.

(17a)     Lielāka pārredzamība attiecībā uz lielu uzņēmumu darbībām un jo īpaši attiecībā uz gūto peļņu, samaksāto peļņas nodokli un saņemtajām subsīdijām ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu akcionāru un citu ES iedzīvotāju uzticību uzņēmumiem un veicinātu viņu iesaistīšanu. Tāpēc obligātu pārskatu sniegšanu šajā jomā var uzskatīt par svarīgu elementu, kas veido uzņēmumu korporatīvo atbildību pret akcionāriem un sabiedrību.

(18)       Lai nodrošinātu ieinteresētajām personām, akcionāriem un pilsoniskajai sabiedrībai vieglu piekļuvi visai būtiskajai informācijai par korporatīvo pārvaldību, atalgojuma ziņojums būtu jāiekļauj paziņojumā par korporatīvo pārvaldību, kas biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāpublicē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES[8] 20. pantu.

(18a)  Ir skaidri jānošķir vadītāju atalgojuma noteikšanas procedūras un darbinieku algu veidošanas sistēmas. Tādēļ noteikumiem par atalgojumu nebūtu jāskar Līguma par Eiropas Savienības darbību ( LESD) 153. panta 5. punktā garantēto pamattiesību pilnīga īstenošana, vispārējie valsts līgumtiesību un darba tiesību principi un, attiecīgā gadījumā, sociālo partneru tiesības slēgt un īstenot koplīgumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tradīcijām.

(18b)     Noteikumiem par atalgojumu attiecīgā gadījumā nebūtu jāskar valsts tiesību aktos paredzētie noteikumi par darbinieku pārstāvību pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrā.

(19)       Darījumi ar saistītām pusēm var kaitēt uzņēmumiem ▌, jo tie var sniegt saistītajai pusei iespēju piesavināties vērtību, kas pieder uzņēmumam. Tādējādi ir svarīgi atbilstoši drošības pasākumi uzņēmumu interešu aizsardzībai. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nozīmīgi saistīto pušu darījumi būtu jāapstiprina akcionāriem vai uzņēmumu pārvaldes vai uzraudzības struktūrai saskaņā ar tādām procedūrām, kas nepieļauj, ka saistītā puse izmanto sava stāvokļa priekšrocības, un nodrošinātu uzņēmuma un to akcionāru, kas nav saistītās puses, tostarp mazākuma akcionāru, interešu pienācīgu aizsardzību. Attiecībā uz nozīmīgiem saistīto pušu darījumiem, uzņēmumiem būtu publiski jāpaziņo par šādiem darījumiem, vēlākais, darījuma noslēgšanas brīdī un paziņojumam būtu jāpievieno ziņojums, kurā novērtē, vai darījums atbilst tirgus nosacījumiem, un apstiprina, vai no uzņēmuma, tostarp mazākuma akcionāru, perspektīvas darījums ir godīgs un pamatots. Dalībvalstīm būtu jāļauj atbrīvot darījumus, kuri noslēgti starp uzņēmumu un tā kopuzņēmumiem vai grupas dalībniekiem, ar nosacījumu, ka šie grupas dalībnieki vai kopuzņēmumi pilnībā pieder uzņēmumam vai ka nevienai citai uzņēmuma saistītajai pusei nepieder līdzdalības daļa grupas dalībniekos vai kopuzņēmumos, un darījumus, kas noslēgti parastajā darījumdarbības kārtībā un atbilstīgi normāliem tirgus nosacījumiem.

(20)  Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK[9], ir jāpanāk līdzsvars starp akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu un tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Identifikācijas informācija par akcionāriem būtu jāierobežo līdz attiecīgo akcionāru vārdam un kontaktinformācijai, tostarp pilnai adresei, tālruņa numuram un attiecīgos gadījumos viņu e-pasta adresei un viņiem piederošo akciju un viņu rīcībā esošo balsu skaitam. Šai informācijai vajadzētu būt precīzai, un tā būtu jāatjaunina, un starpniekiem, kā arī uzņēmumiem būtu jāļauj labot vai dzēst visus nepareizos vai nepilnīgos datus. Šo identifikācijas informāciju par akcionāriem nevajadzētu izmantot citiem mērķiem, izņemot akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu, akcionāru iesaistīšanu un uzņēmuma un akcionāra dialogu.

(21)       Lai nodrošinātu to pantu vienveidīgu piemērošanu, kas attiecas uz akcionāru identifikāciju, informācijas nodošanu, akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu un atalgojuma ziņojumiem, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz prasību definēšanu par informācijas par akcionāru identitāti nosūtīšanu, par informācijas nosūtīšanu starp uzņēmumu un akcionāriem, par starpnieka veiktu akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu un par atalgojuma ziņojuma standartizētu sniegšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)  Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā noteiktās prasības vai pasākumi, ar kuriem īsteno šo direktīvu, tiek piemēroti praksē, par šo prasību neievērošanu būtu jāpiemēro sankcijas. Tādā nolūkā sankcijām vajadzētu būt pietiekami preventīvām un samērīgām.

(23)       Tā kā šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā Savienības kapitāla tirgus starptautisko raksturu, un dalībvalstu rīcība vien varētu novest pie atšķirīgiem noteikumu kopumiem, kas var apdraudēt iekšējā tirgus darbību vai radīt tai jaunus šķēršļus, mērķus to mēroga un ietekmes dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(24)  Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem[10] dalībvalstis apņemas gadījumos, kad tas ir pamatoti, ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2007/36/EK grozījumi

Direktīvu 2007/36/EK groza šādi:

(-1)        Virsrakstu aizstāj ar šādu:

             „EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību, lielu uzņēmumu un lielu grupu akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu”.

(1)         direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)      panta 1. punktā pievieno šādu teikumu:

„Direktīva nosaka arī īpašas prasības, lai veicinātu akcionāru iesaistīšanu ilgtermiņā, tostarp attiecībā uz akcionāru identifikāciju, informācijas pārsūtīšanu un akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu. Tā arī nodrošina institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju iesaistīšanas politiku un pilnvaroto padomdevēju darbību pārredzamību un nosaka zināmus noteikumus attiecībā uz vadītāju atalgojumu un saistīto pušu darījumiem.”

aa)   Aiz 3. punkta iekļauj šādu punktu:

„3.a Šā panta 3. punktā minētie uzņēmumi nekādā gadījumā netiek atbrīvoti no Ib nodaļā paredzēto noteikumu izpildes.”

b)     Aiz 3.a punkta iekļauj šādu punktu:

„3.b  Ib nodaļa attiecas uz institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem, ciktāl tie iegulda, tieši vai ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma starpniecību, institucionālo ieguldītāju vārdā, ciktāl tie iegulda akcijās. Tā attiecas arī uz pilnvarotajiem padomdevējiem.”

ba)   Aiz 3.b punkta iekļauj šādu punktu:

„3.c  Šīs direktīvas noteikumi neskar ES nozaru tiesību aktos paredzētos noteikumus, kas reglamentē konkrētus biržu sarakstos ietvertu uzņēmumu vai tiesību subjektu veidus. ES nozaru tiesību aktiem ir priekšroka pār šo direktīvu, ciktāl šīs direktīvas prasības ir pretrunā ES nozaru tiesību aktos paredzētajām prasībām. Ja šajā direktīvā ir paredzēti konkrētāki noteikumi nekā ES nozaru tiesību aktos vai prasības, kas tajos nav paredzētas, tad nozaru tiesību aktu noteikumus piemēro saistībā ar šīs direktīvas noteikumiem.”

(2)  direktīvas 2. pantam pievieno šādu d)–j) punktu:

„d)    “starpnieks” ir juridiska persona, kam juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Eiropas Savienībā un kas tur vērtspapīru kontus klientiem;

da)   “liels uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem;

db)   “liela grupa” ir grupa, kas atbilst Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem;

e)      “trešās valsts starpnieks” ir juridiska persona, kam juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir ārpus Savienības un kas tur vērtspapīru kontus klientiem;

f)   “institucionālais ieguldītājs” ir uzņēmums, kas veic dzīvības apdrošināšanas darbību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK[11] 2. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkts nozīmē un pārapdrošināšanas darbību attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas saistībām un izslēgts saskaņā ar minētās direktīvas 3., 4., 9., 10., 11. vai pantu, un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK[12] darbības joma saskaņā ar tās 2. pantu, ja vien dalībvalstis nav izvēlējušās pilnībā vai daļēji nepiemērot minēto direktīvu minētajai institūcijai saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu;

g)      “aktīvu pārvaldītājs” ir ieguldījumu sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES[13] 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus institucionālajiem ieguldītājiem, AIFP (alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieks), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES[14] 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kurš neatbilst nosacījumiem atbrīvojuma piešķiršanai saskaņā ar minētās direktīvas 3. pantu, vai pārvaldības sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK[15] 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai ieguldījumu sabiedrība, kas pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, ja tā nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību, kas saskaņā ar minēto direktīvu pilnvarota tās pārvaldībai;

h)  “akcionāru iesaistīšana” ir uzraudzība, ko veic akcionārs atsevišķi vai kopā ar citiem akcionāriem, pār uzņēmumiem būtiskos jautājumos, piemēram, stratēģija, finanšu un nefinanšu darbības rezultāti, risks, kapitāla struktūra, cilvēkresursi, sociālā ietekme un ietekme uz vidi, un korporatīvā pārvaldība, īstenojot dialogu ar uzņēmumiem un to ieinteresētajām personām par šiem jautājumiem un izmantojot balsošanas tiesības un citas ar akcijām saistītās tiesības;

i)       “pilnvarotais padomdevējs” ir juridiska persona, kura profesionālās darbības ietvaros sniedz akcionāriem ieteikumus par viņu balsstiesību izmantošanu;

l)       “vadītājs” ir:

-       jebkurš uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis;

-       izpilddirektori un izpilddirektoru vietnieki, ja viņi nav pārvaldības, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi;

j)      “saistītā puse” ir ar tādu pašu nozīmi kā starptautiskajos grāmatvedības standartos, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002[16];

ja) “aktīvi” ir uzņēmuma kopējā aktīvu vērtība, kas norādīta uzņēmuma konsolidētajā bilancē, kas sagatavota saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

jb)    “ieinteresētā persona” ir jebkura atsevišķa persona, grupa, organizācija vai vietējā sabiedrība, ko ietekmē uzņēmuma darbība un tās rezultāti vai kam ir citāda veida intereses attiecībā uz uzņēmuma darbību vai tās rezultātiem;

jc)     “informācija par akcionāri identitāti” ir jebkura informācija, kas ļauj noteikt akcionāra identitāti, un ietver vismaz:

-       akcionāru vārdi vai nosaukumi un kontaktinormācija (tostarp pilna adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese), un — ja tie ir juridiskas personas — to unikālais identifikators vai, ja tas nav pieejams, citi identifikācijas dati;

-       viņiem piederošo akciju un ar šīm akcijām saistīto balsu skaitu.

(2a)       2. pantā iekļauj šādu punktu:

“Šīs direktīvas mērķiem dalībvalstis pirmā punkta l) apakšpunktā minētā jēdziena „vadītājs” definīciju drīkst attiecināt uz citām personām, kas ieņem līdzīgus amatus.”

(2b)       aiz 2. panta iekļauj šādu pantu:

“2.a pantsDatu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina, ka ikviena personas datu apstrāde saskaņā ar šo direktīvu ir veikta atbilstoši valsts tiesību aktiem, ar ko transponē Direktīvu 95/46/EK.”

(3)       pēc 3. panta iekļauj šādu Ia un Ib nodaļu:

“Ia nodaļa

Akcionāru identifikācija, informācijas nosūtīšana un akcionāru tiesību izmantošanas veicināšana

3.a pants

Akcionāru identifikācija

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka starpnieki piedāvā uzņēmumiem iespēju to akcionāru identificēšanai, ņemot vērā pašreizējās valstu sistēmas .

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka pēc uzņēmuma pieprasījuma starpnieks bez liekas kavēšanās paziņo uzņēmumam informāciju par akcionāru identitāti. Ja turējumu ķēdē ir vairāk nekā viens starpnieks, uzņēmuma pieprasījumu nosūta starp starpniekiem bez liekas kavēšanās. Starpnieks, kuram ir informācija par akcionāru identitāti, tieši nodod to uzņēmumam.

Dalībvalstis var noteikt, ka par informācijas par akcionāru identitāti vākšanu un tās tiešu sniegšanu uzņēmumam atbildīgie starpnieki ir centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD).

3.  starpnieki pienācīgi informē akcionārus par to, ka informācija par viņu identitāti var tikt apstrādāta saskaņā ar šo pantu un, attiecīgos gadījumos, ka informācija ir pārsūtīta uzņēmumam. Šo informāciju var izmantot vienīgi, lai veicinātu akcionāra tiesību izmantošanu, iesaistīšanu un dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu, starp uzņēmumu un akcionāru. Uzņēmumiem jebkurā gadījumā ir atļauts sniegt trešām pusēm pārskatu par uzņēmuma akcionāru struktūru, atklājot dažādās akcionāru kategorijas. Uzņēmums un starpnieks nodrošina, ka fiziskās un juridiskās personas var labot vai dzēst jebkurus nepilnīgus vai neprecīzus datus. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi un starpnieki neglabā informāciju par akcionāru identitāti, kas tiem nodota saskaņā ar šo pantu ilgāk nekā nepieciešams un jebkurā gadījumā ilgāk par 24 mēnešiem pēc tam, kad uzņēmums un starpnieki ir uzzinājuši, ka attiecīgā persona vairs nav akcionārs.

3.a    Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, kas ir identificējuši savus akcionārus, pēc akcionāra pieprasījuma dara šim akcionāram pieejamu informāciju par visiem tiem identificētajiem akcionāriem, kuriem pieder vairāk nekā 0,5 % akciju. Dalībvalstis nodrošina, ka akcionāriem, kuri saņem minēto sarakstu, ir atļauts to izmantot tikai nolūkā sazināties ar citiem akcionāriem par jautājumiem saistībā ar uzņēmumu, un viņiem nav atļauts to atklāt.

Dalībvalstis var atļaut uzņēmumiem par šāda saraksta padarīšanu pieejamu akcionāram prasīt samaksu. Maksa ir pieņemama un samērīga, tās aprēķins ir pārredzams un nediskriminējošs, un tā nekādā gadījumā nav lielāka par vienu trešdaļu no faktiskajām izmaksām, kuras uzņēmumam radušās saistībā ar akcionāru identificēšanu. Jebkādas atšķirības iekasētajos maksājumos starp tiesību iekšzemes un pārrobežu izmantošanu ir pieļaujamas tikai tad, ja tās ir pienācīgi pamatotas, un tajās atspoguļo faktisko izmaksu variāciju, ko izraisījusi pakalpojumu sniegšana. Ja dalībvalsts neatļauj starpniekiem prasīt nekādas izmaksas par šajā pakalpojumā minēto pakalpojumu sniegšanu, nepieprasa nekādas izmaksas.

4.      Dalībvalstis nodrošina, ka netiek uzskatīts, ka nedz starpnieks, kurš paziņo uzņēmumam informāciju par akcionāru identitāti saskaņā ar 2. punktu, nedz uzņēmums, kurš akcionāram dara pieejamu 3. punktā minēto sarakstu saskaņā ar tajā paredzētajiem noteikumiem, ir pārkāpuši kādu informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai kādā normatīvā vai administratīvā aktā.

5.      Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai precizētu minimuma prasības nosūtīt informāciju, kas noteikta 2., 3. un 3.a punktā, attiecībā uz nosūtāmās informācijas formātu, pieprasījuma formātu, tostarp drošos formātus, kas jāizmanto, un termiņiem, kas jāievēro.

3.b pants

Informācijas nosūtīšana

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja uzņēmums ▌tieši nesazinās ar saviem akcionāriem, informāciju par viņu akcijām dara pieejamu uzņēmuma tīmekļa vietnē un starpnieks to nosūta viņiem vai saskaņā ar akcionāra norādījumiem — trešai personai bez liekas kavēšanās visos šādos gadījumos:

a)     informācija ir nepieciešama, lai izmantotu akcionāra tiesības, kas izriet no viņa akcijām;

b)     informācija tiek adresēta visiem akcionāriem, kuriem ir attiecīgās kategorijas akcijas.

2.  Dalībvalstis pieprasa uzņēmumiem sniegt un standartizētā veidā un laikus piegādāt starpniekam informāciju saistībā ar to tiesību izmantošanu, kas izriet no akcijām saskaņā ar 1. punktu.

3.      Dalībvalstis uzliek par pienākumu starpniekam saskaņā ar akcionāru norādēm bez liekas kavēšanās nosūtīt uzņēmumam no akcionāriem saņemto informāciju saistībā ar to tiesību izmantošanu, kas izriet no viņu akcijām.

4.      Ja turējumu ķēdē ir vairāk nekā viens starpnieks, 1. un 3. punktā minēto informāciju nosūta starp starpniekiem bez liekas kavēšanās.

5.      Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai precizētu minimuma prasības nosūtīt informāciju, kas noteikta 1.–4. punktā, attiecībā uz nosūtāmo saturu, termiņiem, kas jāievēro, un nosūtāmās informācijas veidiem un formātu, tostarp drošos formātus, kas jāizmanto.

3.c pants

Akcionāru tiesību izmantošanas veicināšana

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka starpnieki veicina akcionāra tiesību, tostarp tiesību piedalīties un balsot pilnsapulcēs, izmantošanu. Šāda veicināšana ietver vismaz vienu šādu elementu:

(a)    starpnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai akcionārs vai akcionāra izraudzīta trešā persona spētu pašas izmantot tiesības;

(b)    starpnieks izmanto tiesības, kas izriet no akcijām, ar akcionāra viennozīmīgu atļauju un norādījumu un viņa labā.

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi savās tīmekļa vietnēs publisko kopsapulču protokolus un balsojumu rezultātus. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi apstiprina akcionāru vai viņu vārdā kopsapulcēs nodotās balsis, ja tās tiek nodotas, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Ja starpnieks nodod balsi, viņš balsošanas apstiprinājumu nosūta akcionāram. Ja turējumu ķēdē ir vairāk nekā viens starpnieks, apstiprinājumu nosūta starp starpniekiem bez liekas kavēšanās.

3.      Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai precizētu minimuma prasības veicināt akcionāru tiesību izmantošanu, kas noteiktas šā panta 1. un 2. punktā, attiecībā uz veicināšanas veidu un saturu, balsojuma apstiprinājuma formu un termiņiem, kas jāievēro.

3.d pants

Izmaksu pārredzamība

1.      Dalībvalstis var ļaut starpniekiem prasīt izmaksas par pakalpojumu, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar šo nodaļu Starpnieki publisko cenas, maksas un citus maksājumus atsevišķi par katru pakalpojumu, kas minēts šajā nodaļā.

2.      Ja starpniekiem ir ļauts prasīt izmaksas saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka starpnieki par katru pakalpojumu atsevišķi publisko izmaksas par pakalpojumiem, kas minēti šajā nodaļā.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas izmaksas, kuras starpnieks var iekasēt no akcionāriem, uzņēmumiem un citiem starpniekiem, ir nediskriminējošas, saprātīgas un samērīgas. Jebkādas atšķirības iekasētajos maksājumos starp tiesību iekšzemes un pārrobežu izmantošanu ir pieļaujamas tikai tad, ja tās ir pienācīgi pamatotas, un tajās atspoguļo faktisko izmaksu variāciju, ko izraisījusi pakalpojumu sniegšana.

3.e pants

Trešo valstu starpnieki

Trešās valsts starpniekam, kuram ir izveidota filiāle Savienībā, piemēro šo nodaļu.

3.ea pants

Atbalsts akciju ilgtermiņa turēšanai

Dalībvalstis izveido mehānismu, lai veicinātu paketes ilgtermiņa turēšanu un sekmētu to akcionāru skaita palielināšanos, kuriem ir akciju ilgtermiņa turējums. Dalībvalstis nosaka kvalificēšanās periodu, lai akcionāru varētu uzskatīt par akciju ilgtermiņa turētāju, tomēr šis periods nav mazāks par diviem gadiem.

Pirmajā daļā minētajā mehānismā akcionāriem ar akciju ilgtermiņa turējumu paredz vienu vai vairākas šādas priekšrocības:

–       papildu balsstiesības;

–       nodokļu atvieglojumus;

–       lojalitātes dividendes;

–       lojalitātes akcijas.

Ib nodaļa

Institucionālo ieguldītāju, aktīvu pārvaldītāju un pilnvaroto padomdevēju pārredzamība

3.f pants

Iesaistīšanas politika

1.      Neskarot 3.f panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji izstrādā politiku par akcionāru iesaistīšanu (“iesaistīšanas politika”). Šī iesaistīšanas politika nosaka to, kā institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji veic visas šādas darbības:

a)     integrē akcionāru iesaistīšanu savā ieguldījumu stratēģijā;

b)     uzrauga ieguldījumu saņēmējus uzņēmumus, tostarp to nefinanšu darbības rezultātus, un sociālo un vides risku samazināšanu;

c)     īsteno dialogus ar ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem;

d)     izmanto balsstiesības;

e)     izmanto pakalpojumus, ko sniedz pilnvarotie padomdevēji;

f)      sadarbojas ar citiem akcionāriem;

fa)    risina sarunas un sadarbojas ar citām ieguldījumu saņēmēju uzņēmumos ieinteresētajām personām.

2.      Neskarot 3.f panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka iesaistīšanas politika ietver politikas nostādnes, lai novērstu faktiskus vai iespējamus interešu konfliktus attiecībā uz akcionāru iesaistīšanu. Šādas politikas nostādnes jo īpaši jāizstrādā visās šādās situācijās:

a)     institucionālais ieguldītājs vai aktīvu pārvaldītājs, vai ar tiem saistīti citi uzņēmumi piedāvā finanšu produktus vai tiem ir citas komerciālas attiecības ar ieguldījumu saņēmēju uzņēmumu;

b)     institucionālā ieguldītāja vai aktīvu pārvaldītāja vadītājs ir arī ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma vadītājs;

c)     aktīvu pārvaldītājs, kurš pārvalda papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas aktīvus, iegulda uzņēmumā, kas veic ieguldījumu šajā institūcijā;

d)     institucionālais ieguldītājs vai aktīvu pārvaldītājs ir saistīts ar uzņēmumu, par kura akcijām ir sākts pārņemšanas piedāvājums.

3.      Dalībvalstis nodrošina, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji katru gadu publisko savu iesaistīšanas politiku, kā tā ir īstenota un tās rezultātus. Pirmajā teikumā minētajai informācijai ir jābūt pieejamai bez maksas vismaz uzņēmuma tīmekļa vietnē. Institucionālie ieguldītāji katru gadu saviem klientiem sniedz pirmajā teikumā minēto informāciju.

Institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji par katru uzņēmumu, kurā viņi tur akcijas, publiski atklāj, vai un kādā veidā tie balso attiecīgo uzņēmumu kopsapulcēs, un sniedz paskaidrojumu par savu balsošanas rīcību. Ja aktīvu pārvaldītājs balso institucionāla ieguldītāja vārdā, institucionālais ieguldītājs sniedz norādi par to, kur aktīvu pārvaldītājs ir publicējis šādu balsojuma informāciju. Šajā punktā minētajai informācijai ir jābūt pieejamai bez maksas vismaz uzņēmuma tīmekļa vietnē.

▌      

3.g pants

Institucionālo ieguldītāju ieguldījumu stratēģija un vienošanās ar aktīvu pārvaldītājiem

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka institucionālie ieguldītāji publisko to, kā viņu kapitāla ieguldījumu stratēģija (“ieguldījumu stratēģija”) ir saskaņota ar viņu saistību profilu un ilgumu un kā tā veicina viņu aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Pirmajā teikumā minētajai informācijai ir jābūt pieejamai bez maksas vismaz uzņēmuma tīmekļa vietnē tik ilgi, kamēr tā ir piemērojama, un to katru gadu nosūta uzņēmuma klientiem kopā ar informāciju par viņu iesaistīšanas politiku.

2.      Ja aktīvu pārvaldnieks iegulda institucionālā ieguldītāja vārdā vai nu diskrecionāri katram klientam atsevišķi, vai ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma starpniecību, institucionālais ieguldītājs katru gadu publisko ar aktīvu pārvaldītāju noslēgtās vienošanās galvenos elementus par šādiem jautājumiem:

a)     vai un cik lielā mērā tā stimulē aktīvu pārvaldītāju saskaņot savu ieguldījumu stratēģiju un lēmumus ar savu saistību profilu un ilgumu;

b)     vai un cik lielā mērā tā stimulē aktīvu pārvaldītāju pieņemt ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz uzņēmuma vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātiem, tostarp nefinanšu darbības rezultātiem, un iesaistīties uzņēmumos nolūkā uzlabot uzņēmuma darbības rezultātus, lai gūtu ienākumus no ieguldījumiem;

c)     aktīvu pārvaldītāja darbības rezultātu novērtēšanas metode un laikposms, un jo īpaši tas, vai un kā šajā novērtējumā ņem vērā ilgtermiņa absolūtos darbības rezultātus pretstatā darbības rezultātiem attiecībā pret bāzes indeksu vai citiem aktīvu pārvaldītājiem, kuriem ir līdzīgas ieguldījumu stratēģijas;

d)     tas, kā aktīvu pārvaldības pakalpojumu atlīdzības struktūra veicina aktīvu pārvaldītāja ieguldījumu lēmumu saskaņošanu ar institucionālā ieguldītāja saistību profilu un ilgumu;

e)     portfeļa mērķapgrozījums vai apgrozījuma diapazons, metode, ko izmanto apgrozījuma aprēķināšanai, un tas, vai ir izveidota kāda procedūra, ja aktīvu pārvaldītājs to pārsniedz;

(f)  ar aktīvu pārvaldītāju noslēgtās vienošanās darbības laiks.

▌      

3.h pants

Aktīvu pārvaldītāju pārredzamība

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu pārvaldītāji, kā noteikts 2. un 2.a punktā, atklāj to, kā viņu ieguldījumu stratēģija un tās īstenošana saskan ar 3.g panta 2. punktā minēto vienošanos.

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu pārvaldītāji ik gadu publisko visu šādu informāciju:

a)     vai un, ja jā, tad kā viņi pieņem ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz vērtējumiem par ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātiem, tostarp nefinanšu darbības rezultātiem;

▌

b)     portfeļa apgrozījuma līmenis, metode, ko izmanto, lai to aprēķinātu, un paskaidrojums, ja apgrozījums pārsniedza mērķlīmeni;

▌

c)     vai un, ja jā, tad kādi faktiskie vai iespējamie interešu konflikti ir radušies saistībā ar iesaistīšanas darbībām un kā aktīvu pārvaldītājs tos ir novērsis;

d)     vai un, ja jā, tad kā aktīvu pārvaldītājs izmanto pilnvarotos padomdevējus savu iesaistīšanas darbību nolūkā;

e)     kā ieguldījumu stratēģija un tās īstenošana kopumā veicina institucionālā ieguldītāja aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus.

2.a    Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu pārvaldītāji institucionālajam ieguldītājam, ar ko tie ir noslēguši 3.g panta 2. punktā minēto vienošanos, ik gadu atklāj visu turpmāk norādīto informāciju:

a)     kā tika veidots portfelis, un paskaidrojumu par portfeļa nozīmīgām izmaiņām iepriekšējā periodā;

b)     portfeļa apgrozījuma izmaksas;

c)     savu politiku attiecībā uz vērtspapīru aizdevumiem un tās īstenošanu.

3.      Informācija, kuru atklāj saskaņā ar 2. punktu, ir bez maksas pieejama vismaz aktīvu pārvaldītāja tīmekļa vietnē. Informāciju, kuru atklāj saskaņā ar 2. punktu, sniedz bez maksas, un, ja aktīvu pārvaldītājs nepārvalda aktīvus diskrecionāri katram klientam atsevišķi, to sniedz arī citiem ieguldītājiem pēc pieprasījuma.

3.a    Dalībvalstis var noteikt, ka izņēmuma gadījumos un ar kompetentās iestādes apstiprinājumu aktīvu pārvaldītājam var atļaut neatklāt noteiktu informācijas daļu, kas ir jāatklāj saskaņā ar šo pantu, ja minētā informācijas daļa attiecas uz tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem norit sarunas, un tās atklāšana nopietni kaitētu aktīvu pārvaldītāja komerciālajam stāvoklim.

3.i pants

Pilnvaroto padomdevēju pārredzamība

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji pieņem un īsteno atbilstošus pasākumus, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu, ka viņu veiktā izpēte un balsošanas ieteikumi ir precīzi un ticami, pamatoti ar rūpīgu analīzi par visu informāciju, kas viņiem ir pieejama, un ir izstrādāti tikai viņu klientu interesēs.

1.a    Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji ievēro savu piemēroto rīcības kodeksu. Ja viņi neievēro kādu minētajā rīcības kodeksā norādīto ieteikumu, viņi par to paziņo, izskaidrojot savas rīcības iemeslus un norādot citus alternatīvus pasākumus, kas pieņemti. Šo informāciju kopā ar atsauci uz rīcības kodeksu publicē pilnvarotā padomdevēja tīmekļa vietnē.

Pilnvarotie padomdevēji katru gadu ziņo par minētā rīcības kodeksa piemērošanu. Gada ziņojumus publicē pilnvarotā padomdevēja tīmekļa vietnē, un tie ir pieejami bez maksas vismaz trīs gadus pēc publicēšanas dienas.

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji katru gadu publisko visu šādu informāciju saistībā ar savu balsošanas ieteikumu sagatavošanu:

a)     viņu piemēroto metožu un modeļu būtiskās iezīmes;

b)     viņu izmantotie galvenie informācijas avoti;

c)     vai un, ja jā, kā viņi ņem vērā valsts tirgus, juridiskos, reglamentējošos un uzņēmumam specifiskos nosacījumus;

ca)   veiktā pētījuma un katram tirgum piemērotās balsošanas politikas būtiskākās iezīmes;

d)     vai viņiem ir komunikācija vai dialogi ar uzņēmumiem, kuriem ir paredzēti viņu izpētes un balsošanas ieteikumi, un ar viņu ieinteresētajām personām, un, ja jā, to apmērs un būtība;

da)   iespējama interešu konflikta novēršanas un pārvaldības politika;

e)     balsošanas ieteikumu sagatavošanā iesaistītā personāla kopskaits un kvalifikācija;

f)      iepriekšējā gadā sniegto balsošanas ieteikumu kopskaits.

Šo informāciju publicē pilnvaroto padomdevēju tīmekļa vietnē, un tā ir pieejama bez maksas vismaz trīs gadus pēc publicēšanas dienas.

3.      Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji identificē un atklāj saviem klientiem bez liekas kavēšanās jebkādu faktisku vai iespējamu interešu konfliktu vai uzņēmējdarbības attiecības, kas var ietekmēt izpēti un balsošanas ieteikumu sagatavošanu, un darbības, ko viņi veikuši, lai novērstu vai mazinātu faktisko vai iespējamo interešu konfliktu.”

(4)  Iekļauj šādu 9.a, 9.b un 9.c pantu:

“9.a pants

Tiesības balsot par atalgojuma politiku

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi izstrādā vadītāju atalgojuma politiku un iesniedz to akcionāru kopsapulcei saistošam balsojumam. Uzņēmumi maksā atalgojumu saviem vadītājiem saskaņā ar atalgojuma politiku, par kuru kopsapulcē ir balsojuši akcionāri. Kopsapulcē akcionāri balso par visām politikas izmaiņām, un politika tiek iesniegta apstiprināšanai akcionāriem vismaz ik pēc trim gadiem.

Gadījumos, kad atalgojuma politika iepriekš nav īstenota un akcionāri noraida viņiem iesniegto politikas projektu, uzņēmums var projekta pārstrādes laikā līdz tā apstiprināšanai un laikposmā, kas nav ilgāks par vienu gadu, maksāt atalgojumu saviem vadītājiem saskaņā ar pastāvošo praksi.

Gadījumos, kad atalgojuma politika tiek īstenota un akcionāri noraida politikas projektu, kas tiem iesniegts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, uzņēmums var projekta pārstrādes laikā līdz projekta pieņemšanai un laikposmā, kas nav ilgāks par vienu gadu, maksāt atalgojumu saviem vadītājiem saskaņā ar īstenoto politiku.

2.  Politika ir skaidra, saprotama, saskan ar uzņēmuma darbības stratēģiju, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un aptver pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem.

3.      Politika izskaidro, kā tā veicina uzņēmuma ilgtermiņa intereses un ilgtspēju. Tā nosaka skaidrus kritērijus fiksētā un mainīgā atalgojuma, tostarp jebkāda veida visu prēmiju un visu ieguvumu, piešķiršanai.

Politika norāda fiksētā un mainīgā atalgojuma dažādo komponentu attiecīgo relatīvo daļu. Tā izskaidro, kā tika ņemti vērā uzņēmuma darbinieku atalgojuma un nodarbinātības nosacījumi politikas vai vadītāju atalgojuma noteikšanā ▌.

Attiecībā uz mainīgo atalgojumu politika norāda izmantojamos finanšu un nefinanšu darbības rezultātu kritērijus un izskaidro, kā tie veicina uzņēmuma ilgtermiņa intereses un ilgtspēju, un metodes, kas jāpiemēro, lai noteiktu, kādā mērā ir ievēroti darbības rezultātu kritēriji; tā precizē atlikšanas periodus, tiesību nostiprināšanas periodus attiecībā uz atalgojumu akciju veidā un akciju saglabāšanu pēc tiesību nostiprināšanas, un informāciju par uzņēmuma iespēju atgūt mainīgo atalgojumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka kritēriji ietver arī to programmu apsvēršanu, kuras attiecas uz uzņēmumu korporatīvo atbildību un šajā saistībā sasniegtajiem rezultātiem. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finansiālās darbības rezultātu kritērijiem akciju vērtībai nav noteicošās nozīmes. Tās nodrošina, ka atalgojums akciju veidā neveido vadītāju mainīgā atalgojuma visbūtiskāko daļu.

Politika norāda vadītāju līgumu galvenos noteikumus, tostarp to ilgumu un piemērojamos uzteikuma termiņus, un izbeigšanas nosacījumus, kā arī maksājumus, kas saistīti ar līgumu izbeigšanu, un papildu pensijas vai paātrinātās pensionēšanās shēmu iezīmes. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzņēmumi ar direktoriem var vienoties, neslēdzot līgumu, tad šajā gadījumā politika norāda, kādi ir vienošanos ar direktoriem galvenie nosacījumi, tostarp to ilgumu un piemērojamos uzteikuma termiņus, izbeigšanas nosacījumus un maksājumus, kas saistīti ar izbeigšanu, un papildu pensijas vai paātrinātās pensionēšanās shēmu iezīmes.

Ar šo politiku nosaka uzņēmuma procedūras vadītāju atalgojuma noteikšanai, tostarp nosaka atalgojuma komitejas funkcijas un darbību.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši darbiniekiem, ir tiesības ar savu pārstāvju starpniecību paust viedokli par atalgojuma politiku pirms tās iesniegšanas akcionāriem.

Politika izskaidro konkrēto lēmumu pieņemšanas procesu, kas to nosaka. Ja politiku pārskata, tajā ietver paskaidrojumu par visām būtiskām izmaiņām un to, kā tajā ir ņemti vērā akcionāru balsojumi un viedokļi par politiku un ziņojumu vismaz trīs iepriekšējos secīgos gados.

4.      Dalībvalstis nodrošina, ka pēc akcionāru veiktas apstiprināšanas politiku nekavējoties publisko un dara pieejamu bez maksas uzņēmuma tīmekļa vietnē vismaz tik ilgi, kamēr tā ir piemērojama.

9.b pants

Atalgojuma ziņojumā sniedzamā informācija un tiesības balsot par atalgojuma ziņojumu

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmums izstrādā skaidru un saprotamu atalgojuma ziņojumu, sniedzot visaptverošu pārskatu par iepriekšējā finanšu gadā atsevišķiem vadītājiem, tostarp jaunpieņemtiem un bijušajiem vadītājiem, saskaņā ar 9.a pantā minēto atalgojuma politiku piešķirto atalgojumu, tostarp visiem jebkuru veidu ieguvumiem. Tas attiecīgā gadījumā ietver visus šādus elementus:

a)     piešķirto, izmaksāto vai pienākošos kopējo atalgojumu, kas sadalīts pa komponentiem, fiksētā un mainīgā atalgojuma relatīvo daļu un paskaidrojumu, kā kopējais atalgojums ir saistīts ar ilgtermiņa darbības rezultātiem, un informāciju par to, kā tika piemēroti finansiālie un nefinansiālie darbības rezultātu kritēriji;

aa)   attiecību starp izpilddirektoriem piešķirto, izmaksāto vai pienākošos vidējo atalgojumu un darbinieku vidējo atalgojumu pēdējā finanšu gada laikā, ja ir ietverts daļslodzes darbinieku atalgojums, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos;

b)     izpilddirektoru atalgojuma relatīvās izmaiņas iepriekšējos trijos finanšu gados, viņu saistību ar uzņēmuma vispārējās darbības rādītāju attīstību un ar darbinieku vidējā atalgojuma izmaiņām šajā pašā periodā;

c)     atalgojumu, kuru uzņēmuma vadītāji saņēmuši no uzņēmuma, kas pieder pie tās pašas grupas, vai kurš tiem jāizmaksā;

d)     akciju un piešķirto vai piedāvāto akciju iespēju līgumu skaitu un galvenos nosacījumus tiesību izmantošanai, tostarp izmantošanas cenu un datumu un to izmaiņas;

e)     informāciju par iespējas atgūt mainīgo atalgojumu izmantošanu;

f)      informāciju par to, kā tika noteikts vadītāju atalgojums, tostarp par atalgojuma komitejas lomu.

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka fizisku personu tiesības uz privāto dzīvi ir aizsargātas saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, kad apstrādā vadītāja personas datus.

3.      Dalībvalstis nodrošina, ka akcionāriem ir tiesības balsot par iepriekšējā finanšu gada atalgojuma ziņojumu gada kopsapulcē. Ja akcionāri balso pret atalgojuma ziņojumu, uzņēmums vajadzības gadījumā sāk dialogu ar akcionāriem, lai noskaidrotu noraidījuma iemeslus. Uzņēmums nākamajā atalgojuma ziņojumā izskaidro,▌ kā ▌ir ņemts vērā akcionāru balsojums.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši darbiniekiem, ir tiesības ar savu pārstāvju starpniecību paust viedokli par atalgojuma ziņojumu pirms tā iesniegšanas akcionāriem.

3.a    Šajā un 9.a pantā paredzētie noteikumi par atalgojumu neskar valsts sistēmas darbinieku algu veidošanai un attiecīgā gadījumā valsts noteikumus par darbinieku pārstāvību valdēs.

4.      Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai precizētu tās informācijas standartizētu sniegšanu, kas izklāstīta šā panta 1. punktā.

9.c pants

Tiesības balsot par saistīto pušu darījumiem

1.      Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi attiecībā uz saistīto pušu nozīmīgiem darījumiem▌ publiski paziņo par šādiem darījumiem, vēlākais, darījuma noslēgšanas brīdī un paziņojumam pievieno ▌ziņojumu, kurā novērtē, vai tas atbilst tirgus nosacījumiem, un apstiprina, vai no uzņēmuma, tostarp mazākuma akcionāru, perspektīvas darījums ir godīgs un pamatots, un sniedz skaidrojumu par izvērtējumiem, uz kuriem balstās novērtējums. Paziņojumā ietver informāciju par saistīto pušu attiecību raksturu, saistītās puses vārdu, darījuma summu un jebkuru citu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu šā darījuma ekonomisko godīgumu no uzņēmuma, tostarp mazākuma akcionāru, perspektīvas.

Dalībvalstis nosaka konkrētus noteikumus attiecībā uz ziņojumu, kas jāpieņem saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu, tostarp nosaka to dalībnieku, kurš ir atbildīgs par ziņojumu sniegšanu un ir kāda no šādām struktūrām:

-       neatkarīga trešā persona,

-       uzņēmuma uzraudzības struktūra vai

-       neatkarīgu vadītāju komiteja.

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka nozīmīgus darījumus ar saistītajām pusēm apstiprina akcionāri vai uzņēmumu administratīvās vai uzraudzības struktūras saskaņā ar procedūrām, kas liedz saistītajai pusei savā labā izmantot tās stāvokli un nodrošina pienācīgu uzņēmuma interešu un to akcionāru aizsardzību, kuri nav saistītās puses, tostarp mazākuma akcionāri.

Dalībvalstis var nodrošināt, ka akcionāriem ir tiesības balsot par nozīmīgiem darījumiem, kurus apstiprinājusi uzņēmuma administratīvā vai uzraudzības struktūra.

Nolūks ir nepieļaut, ka saistītās puses gūst priekšrocības no īpaša stāvokļa, un nodrošināt pienācīgu uzņēmuma interešu aizsardzību.

2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka saistītās puses un viņu pārstāvji tiek izslēgti no 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanas, kā arī no balsojumiem un lēmumu pieņemšanas, kas notiek saskaņā ar 2. punktu. Ja saistīto pušu darījumā ir iesaistīts akcionārs, šo akcionāru izslēdz no visiem balsojumiem, kas saistīti ar šo darījumu. Dalībvalstis var ļaut akcionāram, kurš ir saistītā puse, piedalīties balsojumā, ja valsts tiesību aktos ir nodrošināti pienācīgi aizsardzības pasākumi, kas tiek piemēroti balsošanas procesa laikā, lai aizsargātu to akcionāru intereses, kuri nav saistītās puses, tostarp mazākuma akcionārus, tādējādi nepieļaujot, ka saistītā puse apstiprina darījumu tad, ja akcionāru vairākumam, kuri nav saistītās puses, ir pretējs viedoklis vai ja neatkarīgo vadītāju vairākumam ir pretējs viedoklis.

3.      Dalībvalstis nodrošina, ka tos darījumus ar to pašu saistīto pusi, kuri ir noslēgti jebkurā 12 mēnešu perioda laikā vai tajā pašā finanšu gadā un uz kuriem neattiecas 1., 2. un 3. punktā minētie pienākumi, apkopo minēto punktu piemērošanas nolūkā.

4.      Dalībvalstis no 1., 2. un 3. punkta prasībām var atbrīvot:

-       darījumus, kuri noslēgti starp uzņēmumu un vienu vai vairākiem tā grupas dalībniekiem vai kopuzņēmumiem, ja šīs grupas dalībnieki vai kopuzņēmumi pilnībā pieder uzņēmumam vai ja nevienai citai uzņēmuma saistītajai pusei nav līdzdalības daļu minētajos dalībniekos vai kopuzņēmumos;

-       darījumus, kuri noslēgti parastajā uzņēmējdarbības kārtībā un uz parastiem tirgus nosacījumiem.

4.a    Dalībvalstis nosaka, kas ir nozīmīgi darījumi ar saistītajām pusēm. Nozīmīgus darījumus ar saistītajām pusēm nosaka, ņemot vērā:

a)     ietekmi, kāda informācijai par darījumu var būt uz to personu lēmumiem, kuri ir iesaistīti apstiprināšanas procesā;

b)     darījuma ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem, aktīviem, kapitalizāciju vai apgrozījumu un saistītās puses stāvokli;

c)     riskus, kurus darījums rada uzņēmumam un tā mazākuma akcionāriem.

Nosakot nozīmīgus darījumus ar saistītajām pusēm, dalībvalstis var noteikt kvantitatīvos īpatsvara rādītājus, ņemot vērā darījuma ietekmi uz uzņēmuma ieņēmumiem, aktīviem, kapitalizāciju vai apgrozījumu vai ņemot vērā darījuma būtību un saistītās puses stāvokli.

(5)       Aiz 14. panta iekļauj šādu IIa nodaļu:

“IIa nodaļa

DELEĢĒTIE AKTI UN SANKCIJAS

14.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.      Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.      Pilnvaras pieņemt 3.a panta 5. punktā, 3.b panta 5. punktā, 3.c panta 3. punktā un 9.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no .…*.

3.      Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3.a panta 5. punktā, 3.b panta 5. punktā, 3.c panta 3. punktā un 9.b pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.      Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.      Saskaņā ar 3.a panta 5. punktu, 3.b panta 5. punktu, 3.c panta 3. punktu un 9.b pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

14.b pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to attiecīgas valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai, vēlākais, līdz [transponēšanas datums] ▌un nekavējoties Komisiju informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.”

2. pants

Direktīvas 2013/34/ES grozījumi

(-1)        Direktīvas 2. pantā iekļauj šādu punktu:

"17) “nodokļu nolēmums” ir ikviena tāda juridiska noteikuma iepriekšēja interpretācija vai piemērošana pārrobežu situācijā vai uzņēmuma darījumam, kurš var izraisīt nodokļu ieņēmumu zaudējumu dalībvalstīs vai kurš grupu savstarpējas mākslīgas peļņas pārneses dēļ uzņēmumam varētu radīt nodokļu ietaupījumus.

(-1a)      Direktīvas 18. pantā pēc 2. punkta iekļauj šādu punktu:

“2.a  Finanšu pārskatu piezīmēs lielie uzņēmumi un sabiedriskas nozīmes struktūras par attiecīgo finanšu gadu konsolidētā veidā un precizējot par katru dalībvalsti un par katru trešo valsti, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ik gadu norāda arī šādu informāciju:

a)     nosaukums(-i), darbības veidi un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

b)     apgrozījums;

c)     darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās;

d)     aktīvu vērtība un to uzturēšanas gada izmaksas;

e)     pirkšanas un pārdošanas dati;

f)      peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas;

g)     nodokļi par peļņu vai zaudējumiem;

h)     saņemtās publiskās subsīdijas;

i)      mātesuzņēmumi kopā ar attiecīgajiem datiem iesniedz to meitasuzņēmumu sarakstu, kuri darbojas katrā dalībvalstī vai trešā valstī.”

(-1b)      Direktīvas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka 1. punkta b) apakšpunktu un 2.a punktu nepiemēro uzņēmuma gada finanšu pārskatiem, ja minētais uzņēmums ir iekļauts konsolidētajos finanšu pārskatos, kuri jāsagatavo saskaņā ar 22. pantu, ar noteikumu, ka šāda informācija ir sniegta konsolidētā finanšu pārskata piezīmēs.

(-1c)      Iekļauj šādu 18.a pantu:

“18.a pants

Papildu informācijas atklāšana lieliem uzņēmumiem

1.      Lieli uzņēmumi finanšu pārskatu piezīmēs papildus informācijai, kas nepieciešama saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu un jebkuru citu šīs direktīvas noteikumu, publiski atklāj būtiskus elementus un informāciju par nodokļu nolēmumiem, norādot sadalījumu pa dalībvalstīm un trešām valstīm, kurās attiecīgajam lielajam uzņēmumam ir meitasuzņēmumi. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu publikācijas formātu un saturu.

2.      Uzņēmumi, kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits finanšu gadā nepārsniedz 500 darbinieku un kuru konsolidētie bilances dati nepārsniedz vai nu kopsummu 86 miljonu euro apmērā vai neto apgrozījumu 100 miljonu euro apmērā, ir atbrīvoti no šā panta 1. punktā minētā pienākuma.

3.      Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro nevienam dalībvalsts tiesību aktu reglamentētam uzņēmumam, kura mātesuzņēmumam piemēro dalībvalsts tiesību aktus un kura informācija ir ietverta informācijā, ko atklāj šis mātesuzņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.      Šā panta 1. punktā minēto informāciju pārbauda saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK.

(1)         Direktīvas 2013/34/ES 20. pantu groza šādi:

(a)    panta 1. punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h)    atalgojuma ziņojums, kas noteikts Direktīvas 2007/36/EK 9.b pantā.”

(b)    panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sniedz atzinumu saskaņā ar 34. panta 1. punkta otro daļu par informāciju, kas sagatavota saskaņā ar šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, un pārbauda, vai ir sniegta informācija, kas minēta šā panta 1. punkta a), b), e), f), g) un h) apakšpunktā.”

(c)     panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4. Dalībvalstis var atbrīvot no šā panta 1. punkta a), b), e), f), g) un h) apakšpunkta piemērošanas 1. punktā minētos uzņēmumus, kuri ir laiduši apgrozībā vienīgi vērtspapīrus, kas nav akcijas, kuras tirgojamas regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta izpratnē, izņemot gadījumus, kad šādi uzņēmumi ir laiduši apgrozībā akcijas, kuras tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta nozīmē.”

2.a pants

Direktīvas 2004/109/EK grozījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK[17] groza šādi:

(1)         Direktīvas 1. panta 2. punktu papildina ar r) apakšpunktu:

“r)    "nodokļu nolēmums" ir ikviena tāda juridiska noteikuma iepriekšēja interpretācija vai piemērošana pārrobežu situācijā vai uzņēmuma darījumam, kurš var izraisīt nodokļu ieņēmumu zaudējumu dalībvalstīs vai kurš grupu savstarpējas mākslīgas peļņas pārneses dēļ uzņēmumam varētu radīt nodokļu ietaupījumus".

(2)         Iekļauj šādu pantu:

“16.a pants

Papildu informācijas atklāšana emitentiem

1.      Dalībvalstis pieprasa, lai katrs emitents par attiecīgo finanšu gadu konsolidētā veidā un precizējot par katru dalībvalsti un par katru trešo valsti, kurā tam ir meitasuzņēmums, ik gadu publisko šādu informāciju:

a)     nosaukums(-i), darbības veidi un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

b)     apgrozījums;

c)     darbinieku skaitu pilnslodzes ekvivalentos;

d)     peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas;

e)     nodokļi par peļņu vai zaudējumiem;

f)      saņemtās publiskās subsīdijas.

2.      Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro nevienam dalībvalsts tiesību aktu reglamentētam emitentam, kura mātesuzņēmumam piemēro dalībvalsts tiesību aktus un kura informācija ir ietverta informācijā, ko atklāj šis mātesuzņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.      Šā panta 1. punktā minēto informāciju pārbauda saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK un, ja iespējams, publicē kā pielikumu ikgadējiem finanšu pārskatiem vai, atbilstošā gadījumā, attiecīgā emitenta konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(3)    Iekļauj šādu 16.b pantu:

“16.b pants

Papildu informācijas atklāšana emitentiem

1.        Dalībvalstis prasa, lai ikviens emitents ik gadu publiski par attiecīgo finanšu gadu konsolidētā veidā atklāj būtiskus elementus un informāciju par nodokļu nolēmumiem, norādot sadalījumu pa dalībvalstīm un trešām valstīm, kurās tam ir meitasuzņēmumi. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, lai noteiktu publikācijas formātu un saturu.

2.        Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro nevienam dalībvalsts tiesību aktu reglamentētam emitentam, kura mātesuzņēmumam piemēro dalībvalsts tiesību aktus un kura informācija ir ietverta informācijā, ko atklāj šis mātesuzņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.        Šā panta 1. punktā minēto informāciju pārbauda saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK un, ja iespējams, publisko kā pielikumu ikgadējiem finanšu pārskatiem vai attiecīgā gadījumā attiecīgā emitenta konsolidētajiem finanšu pārskatiem.”

(4)       Direktīvas 27. panta 2.a punktu aizstāj ar šādu:

“2.a)   Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā, 5. panta 6. punktā, 9. panta 7. punktā, 12. panta 8. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā, 16.a panta 1. punktā, 17. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 4. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 4. punktā, 23. panta 5. punktā un 23. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 4 gadu laikposmu no 2011. gada janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais 6 mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu saskaņā ar 27.a pantu.”

3. pants

Transponēšana

1.          Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto aktu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.          Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā                           Padomes vārdā

priekšsēdētājs                                               priekšsēdētājs

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem, tika publicēts 2014. gada aprīlī[18]. To iesniedza kopā ar priekšlikumu direktīvai par viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SUP)[19] un ieteikumu attiecībā uz paziņojumu par korporatīvo pārvaldību kvalitāti ("izpildi vai paskaidro" princips)[20]. Akcionāru tiesību direktīvas pārskatīšana ir daļa no iniciatīvām, kuras paredzētas Komisijas rīcības plānā: Eiropas uzņēmējdarbības tiesības un korporatīvā vadība — mūsdienīgs tiesiskais regulējums akcionāru lielākai iesaistīšanai un noturīgāku uzņēmumu veidošanai[21], kas tika sākts pēc vairākām apspriešanām par korporatīvās vadības jautājumiem[22].

Šā priekšlikuma mērķis ir "sekmēt ES uzņēmumu ilgtermiņa ilgtspēju, radīt pievilcīgu vidi akcionāriem un veicināt pārrobežu balsošanu, uzlabojot kapitāla ieguldījumu ķēdes efektivitāti, lai sekmētu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ES konkurētspēju. Tas veicina akcionāru ilgāka termiņa perspektīvu, kas nodrošina labākus darbības nosacījumus biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem"[23].

Lai sasniegtu šos mērķus, priekšlikumā ir noteikti vairāki dažādi instrumenti. Vissvarīgākie ierosinātie noteikumi ir šādi:

I.   iespēja uzņēmumiem identificēt savus akcionārus, attiecīgās informācijas nodošanas starp uzņēmumu un akcionāriem atvieglošana un akcionāru tiesību īstenošanas atvieglošana;

II.  pārredzamības noteikumi, kas paredzēti institucionālajiem ieguldītājiem, aktīvu pārvaldītājiem un pilnvarotajiem padomdevējiem (tostarp noteikums par to, ka institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem ir jāatklāj informācija par savu iesaistīšanas politiku, ieguldījumu stratēģiju un būtiskākajiem elementiem starp viņiem noslēgtajās vienošanās);

III. jauni vadītāju atalgojuma noteikumi, kuros paredzēta iespēja akcionāriem sapulcē par atalgojuma politiku (reizi trijos gados — saistošs balsojums) un ziņojumu (katru gadu — konsultatīvs balsojums) izteikt savu viedokli par atalgojumu, ciešāka saikne starp uzņēmuma darbības rādītājiem un vadītāju atalgojumu, lielāka pārredzamība par kritērijiem, kuri izmantoti, lai novērtētu vadītāju sasniegumus, un par vadītājiem piešķirto vai pienākošos atalgojumu;

IV. jauni noteikumi par saistītās puses darījumiem (SPD), tostarp par svarīgu darījumu publiskošanu, neatkarīgu atzinumu par darījumu godīgumu un ex ante apstiprinājumu, ko par svarīgākajiem SPD sniedz akcionāri savā sapulcē.

– Vispārēja pieeja korporatīvajai pārvaldībai

Ir svarīgi atbalstīt Komisijas mērķi veicināt Eiropas uzņēmumu ilgtermiņa darbību un ilgtspēju, uzlabot stabilitāti un veicināt ilgtermiņa ieguldījumus. Tiesību aktiem par korporatīvo pārvaldību un uzņēmējdarbības tiesībām neizbēgami būs svarīga nozīme šā mērķa sasniegšanā, ņemot vērā to, ka tie veido institucionālo sistēmu, kas nosaka lēmumus, kuri ietekmē uzņēmumu stratēģijas, ieguldījumu politiku, atalgojumu u. c. Tie cita starpā nosaka, kas ir korporatīvie lēmumu pieņēmēji, kādi ir viņu pienākumi un atbildība un kam un kādā mērā viņi atskaitās.

Ierosinātā Akcionāru tiesību direktīvas pārskatīšana var būt lietderīga biržu sarakstos iekļauto Eiropas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošanā. Taču ir nepieciešami turpmāki mērķtiecīgi un papildinoši pasākumi, lai novērstu trūkumus Eiropas korporatīvās pārvaldības sistēmā, galvenokārt saistībā ar īstermiņa pieeju, kuru ieguldītāji un uzņēmumi izmanto pārāk bieži. Tikai ar akcionāru iesaistīšanu vien nevar atrisināt visas konstatētās problēmas, piem., īstermiņa perspektīvu, pārmērīgu uzmanības koncentrēšanu uz dividenžu un akciju vērtību, sociālo un vides risku eksternalizāciju. Turklāt saskaņā ar likumu akcionāri nav uzņēmumu īpašnieki. Akcionāriem pieder akcijas un viņiem ir liela nozīme uzņēmumu korporatīvajā pārvaldībā, tomēr viņi ir tikai viena daļa no daudzām ieinteresētām personām. Citu ieinteresēto personu, piem., patērētāju, vietējo kopienu un galvenokārt visu darba ņēmēju, turpmāka iesaistīšana ļautu lielā mērā sekmēt korporatīvās pārvaldības uzlabošanos un uzņēmumu stratēģiju virzību uz ilgtermiņa konkurētspējas un finanšu un nefinanšu ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Piemēram, darbiniekiem ir ārkārtīgi svarīga uzņēmuma konkurētspēja un ilgtspēja, jo viņi personiski izjūt smagas sekas, ja uzņēmuma darbība nav sekmīga. Šā iemesla dēļ ir saprotams, ka viņi atbalsta lēmumus, kuru mērķis ir stabilitātes un ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšana. Tādēļ atšķirībā no uzņēmumiem, kas darbojas tikai un vienīgi akcionāru interesēs, tie uzņēmumi, kuri pienācīgi iesaista tādas ieinteresētās personas kā darbinieki, patērētāji un vietējās kopienas, pieņems lēmumus, kas ir atbilstošāki mērķim ilgtermiņā nodrošināt ilgtspēju un ekonomiskos panākumus.

Ņemot vērā to, ka Komisija vēl nav nākusi klajā ar priekšlikumu nostiprināt ieinteresēto personu nozīmi Eiropas korporatīvajā pārvaldībā, ir svarīgi paralēli vienkāršai Komisijas priekšlikuma analīzei un apspriešanai sākt plašāku diskusiju par turpmāko korporatīvo pārvaldību Eiropas Savienībā. Šajā plašākā diskusijā būtu jāapspriež ieinteresēto personu, galvenokārt darbinieku, ciešāka iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos nolūkā sekmēt uzņēmumu pievēršanos ilgtermiņa darbībās rādītājiem un ilgtspējai.

– Svarīgākie Komisijas priekšlikuma pielāgojumi

Lai varētu labāk sasniegt priekšlikuma mērķi, galvenokārt sekmēt uzņēmumu un ieinteresēto personu virzību uz ilgtspējas un ilgtermiņa darbības nodrošināšanu, veicināt akcionāru iesaistīšanu un sekmēt institucionālo ieguldītāju, aktīvu pārvaldītāju un pilnvaroto padomdevēju pārredzamību, ir lietderīgi ierosināt dažas izmaiņas Komisijas priekšlikumā.

Svarīgāko ierosināto izmaiņu kopsavilkums.

1)  Datu aizsardzība

Ir svarīgi nodrošināt, ka personas datu apstrāde tiek veikta atbilstoši valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK. Turklāt, lai ierobežotu akcionāru personas datu nodošanu, ir lietderīgi paredzēt dažus ierosinātās akcionāru identifikācijas procedūras pielāgojumus. Jo īpaši jānorāda, ka starpniekam, kura rīcībā ir informācija par akcionāra identitāti, šī informācija būtu jānodod uzņēmumam tieši (nevis izmantojot starpniecības ķēdi).

2) Akcionāru identifikācija

Lai veicinātu akcionāru iesaistīšanu, ir lietderīgi paredzēt iespēju, ka viņi attiecīgos gadījumos var no uzņēmuma saņemt nozīmīgāko akcionāru sarakstu. Šis saraksts jāizmanto tikai akcionāru sarunās par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu. Ņemot vērā to, ka uzņēmumiem rodas ar akcionāru identificēšanu saistītas izmaksas, ir lietderīgi paredzēt uzņēmumiem iespēju prasīt samaksu par nozīmīgāko akcionāru saraksta pieejamības nodrošināšanu.

3) Informācijas nodošana un maksas

Lai veicinātu pārrobežu iesaistīšanu un akcionāru balsstiesību izmantošanu, ir svarīgi nodrošināt arī to, ka:

– pēc starpnieka pieprasījuma uzņēmums sniedz informāciju angļu valodā, ņemot vērā, ka uzņēmums nodod informāciju akcionāram, izmantojot starpniecības ķēdi;

– maksas un maksājumi, ko iekasē starpnieki, ir pārredzami un nediskriminējoši. Atšķirībām iekasētajos maksājumos starp tiesību iekšzemes un pārrobežu izmantošanu būtu jāatspoguļo faktisko izmaksu variācija, ko izraisījusi pakalpojuma sniegšana.

4) Atbalsts akciju ilgtermiņa turēšanai

Akciju īstermiņa turējums ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem akcionāru pienācīgai iesaistīšanai, kas kavē akcionārus vairāk pievērsties ieguldījumu saņēmēju uzņēmumu ilgtermiņa darbības rezultātiem un ilgtspējai. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis izveido piemērotu mehānismu, lai veicinātu akciju ilgtermiņa turēšanu.

5) Institucionālo ieguldītāju, aktīvu pārvaldītāju un pilnvaroto padomdevēju palielināta pārredzamība

Ir svarīgi saglabāt un nostiprināt Komisijas priekšlikumā ietvertos pārredzamības noteikumus, kas attiecas uz institucionālajiem ieguldītājiem, aktīvu pārvaldītājiem un pilnvarotajiem padomdevējiem. Šajā kontekstā, ņemot vērā arī citus ierosinājumus, ir lietderīgi nodrošināt, ka visi institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldnieki izstrādā iesaistīšanas politiku, un paredzēt, ka pilnvarotajiem padomdevējiem ir jānorāda obligāta atsauce uz rīcības kodeksu.

6) Atalgojuma politika un ziņojums

Pareizas un ilgtspējīgas vadītāju atalgojuma politikas definēšana un tās atbilstīga īstenošana ir galvenie elementi, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi tiek pienācīgi vadīti un ka tie pievēršas savām ilgtermiņa interesēm un ilgtspējai.

Komisijas priekšlikumā ir ietverti svarīgi noteikumi par šo jautājumu, un to nozīmi nevajadzētu mazināt, bet daži aspekti būtu jāprecizē un jānostiprina. Darbiniekiem vajadzētu būt tiesībām ar savu pārstāvju starpniecību paust viedokli par ierosināto atalgojuma politiku un atalgojuma ziņojumu. Lai nodrošinātu, ka vadītāji rūpējas par uzņēmuma vispārējiem ilgtermiņa darbības rādītājiem, ir lietderīgi vadītāju darba novērtējumā pienācīgi ņemt vērā ne tikai akciju vērtību, bet arī citus kritērijus.

7) Saistīto pušu darījumi

Ir nepieciešami Eiropas noteikumi par saistīto pušu darījumiem. Ja šie darījumi netiek pienācīgi izpildīti un kontrolēti, tos var izmantot saistītā puse, lai piesavinātos uzņēmumam piederošo vērtību. Tādēļ ir jānodrošina šo darījumu lielāka pārredzamība un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr noteikumiem vajadzētu būt tādiem, kas būtu piemēroti visām atšķirīgajām korporatīvās pārvaldības sistēmām un īpašumtiesību struktūrām dažādās dalībvalstīs.

8) Deleģētie akti

Ņemot vērā ar šo direktīvu Komisijai piešķirtos svarīgos uzdevumus saistībā ar procedurālo elementu konkrētu definēšanu attiecībā uz akcionāru identifikāciju, balsstiesību īstenošanas atvieglošanu, informācijas nodošanu un atalgojuma ziņojumu, ir lietderīgi īstenošanas aktu vietā izmantot deleģētos aktus.

• [1]  OV C 451, 16.12.2014., 87. lpp.
• [2] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [3]  OV C […], […], […]. lpp.
• [4]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).
• [5]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 34. jūnija Direktīva 2013/26/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
• [6]  COM/2012/0740 final.
• [7]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.
• [8]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 34. jūnija Direktīva 2013/26/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.)
• [9]  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
• [10]  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
• [11]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
• [12]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).
• [13]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta redakcija) (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
• [14]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
• [15]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
• [16]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
• [17]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
• [18]  COM(2014) 213 final.
• [19]  COM(2014) 212 final.
• [20]  Komisijas Ieteikums 2014/208/ES.
• [21]  COM (2012) 740 final.
• [22]  Jo īpaši divas Zaļās grāmatas: "Finanšu iestāžu korporatīvā pārvaldība un atalgojuma politika" (COM(2010) 284 galīgā redakcija) un "ES korporatīvās vadības satvars" (COM(20111) 164 galīgā redakcija).
• [23]  Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem, tika publicēts 2014. gada aprīlī, 2. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvā 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem
Atsauces	COM(2014)0213 – C7-0147/2014 – 2014/0121(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	9.4.2014
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 16.4.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 16.4.2014	IMCO 16.4.2014	LIBE 16.4.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	IMCO 24.9.2014	LIBE 15.7.2014
Iesaistītās komitejas        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 12.3.2015
Referenti        Iecelšanas datums	Sergio Gaetano Cofferati 24.9.2014
Izskatīšana komitejā	11.11.2014	20.1.2015	24.2.2015
Pieņemšanas datums	7.5.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	13 10 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Therese Comodini Cachia, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Dietmar Köster, António Marinho e Pinto, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cecilia Wikström
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marisa Matias, Morten Messerschmidt, Barbara Spinelli
Iesniegšanas datums	12.5.2015