ZIŅOJUMS par ES un Krievijas attiecībām

13.5.2015 - (2015/2001(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Gabrielius Landsbergis

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES un Krievijas attiecībām

(2015/2001(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā 2012. gada 13. decembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par jauno ES un Krievijas nolīgumu[1], 2013. gada 12. septembra rezolūciju par Krievijas izdarīto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm (saistībā ar gaidāmo Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi Viļņā)[2], 2014. gada 6. februāra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi[3], 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Ukrainā un pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās[4] un 2015. gada 12. marta rezolūciju par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā[5],

–       ņemot vērā Ārlietu padomes un G7 valstu vadītāju pēdējo 18 mēnešu laikā izdarītos secinājumus un paziņojumus par stāvokli Ukrainā un par attiecībām ar Krieviju,

–       ņemot vērā 2014. gada 5. un 19. septembrī un 2015. gada 12. februārī Minskā panāktās vienošanās[6],

–       ņemot vērā 2014. gada 5. septembrī Velsā notikušās NATO augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. martā[7] un ANO Drošības padomes 2015. gada 17. februārī[8] pieņemtās rezolūcijas,

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0162/2015),

A.     tā kā ES jau gadiem ir centusies veidot abpusēji izdevīgas stratēģiskas partnerattiecības ar Krieviju, balstoties uz kopīgām vērtībām un principiem, piemēram, demokrātiju un tiesiskumu, un kopīgām interesēm; tā kā ES joprojām ir gatava šādām attiecībām un dialogam šādu attiecību izveidei un vēlas atjaunot sadarbību ar Krieviju, ja vien Krievijas iestādes izpildīs savus starptautiskos un tiesiskos pienākumus;

B.     tā kā, neraugoties uz Krievijas īstenoto Gruzijas teritoriālās integritātes pārkāpšanu 2008. gadā, kā arī uz Gruzijas reģionu — Abhāzijas un Chinvali /Dienvidosetijas — pašreizējo okupāciju un visu Krievijas saistību, kas paredzētas 2008. gada nolīgumā par pamieru, neizpildi, ES savstarpēja izdevīguma labad deva priekšroku padziļinātas sadarbības modelim un kontaktu turpināšanai ar Krieviju; tā kā ierobežojošu pasākumu vietā tika uzsākta un padziļināta virkne ciešākas sadarbības iniciatīvu, piemēram, attiecībā uz kopējām telpām, partnerību modernizācijai, sarunām par jaunu ES un Krievijas nolīgumu un dialogu cilvēktiesību jomā;

C.     tā kā Krievija, nelikumīgi anektējot Krimu, kas ir ES stingri nosodīta rīcība un kuras likumība netiks atzīta, izvēršot bruņotu konfliktu pret Ukrainu, kurā tieši un netieši piedalās militārpersonas un drošības dienesti, un apzināti destabilizējot šo suverēno un neatkarīgo kaimiņvalsti, nopietni sabojāja savas attiecības ar ES, apdraudot Eiropas drošības sistēmas pamatprincipus, pārkāpjot robežas, kā arī pārkāpjot savas starptautiskās saistības, kas konkrēti izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, Helsinku Nobeiguma akta, Budapeštas memoranda, 1990. gada Parīzes Hartas jaunai Eiropai un divpusējā Sadraudzības, sadarbības un partnerības līguma; tā kā humanitārā situācija Krimā un Austrumukrainā ir ievērojami pasliktinājusies, bojā gājušo skaitam sasniedzot vairākus tūkstošus;

D.     tā kā Krievija ir tieši vai netieši iesaistīta vairākos „iesaldētos konfliktos” tai kaimiņos esošos reģionos — Piedņestrā, Dienvidosetijā, Abhāzijā un Kalnu Karabahā —, kas ir nopietns traucēklis attiecīgo kaimiņvalstu attīstībai un stabilitātei un šķērslis tuvināšanās procesā Eiropas Savienībai;

E.     tā kā Krievija, neievērojot labu kaimiņattiecību principu, pārkāpjot starptautiskās tiesības, noteikumus un standartus un pamatojoties uz doktrīnu, saskaņā ar kuru tā uzskata sevi par tiesīgu aizstāvēt krievu tautiešus ārvalstīs, ir patvaļīgi rīkojusies ar mērķi destabilizēt kaimiņvalstis, piemērojot nelikumīgus tirdzniecības aizliegumus vai slēdzot integrācijas nolīgumus ar separātiskiem reģioniem un reģioniem, kas vēlas atšķelties;

F.     tā kā, reaģējot uz Krievijas īstenoto nelegālo Krimas aneksiju, kā arī tās uzsākto hibrīdkaru pret Ukrainu, ES ir noteikusi pakāpeniski ieviešamus ierobežojošus pasākumus; tā kā vairākas citas valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, ir ieviesušas līdzīgas sankcijas;

G.     tā kā abu pušu interesēs un ar mērķi būt gataviem kopējiem pasaules mēroga problēmuzdevumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, jaunu tehnoloģiju attīstībai un cīņai pret terorismu, ekstrēmismu un organizēto noziedzību, ir jācenšas panākt ilgtermiņa konstruktīvas attiecības starp ES un Krieviju; tā kā ES un Krievijas sadarbība dažās jomās ir bijusi veiksmīga, piemēram, Ziemeļu dimensijas projektā un pārrobežu sadarbībā; tā kā Krievija ir rīkojusies konstruktīvi nesenajās Irānas sarunās;

H.     tā kā šie mērķtiecīgie ierobežojošie pasākumi nav tieši vērsti pret Krievijas iedzīvotājiem, bet gan pret atsevišķām personām un uzņēmumiem, kuri saistīti ar Krievijas vadību, kas ekonomikas un aizsardzības nozarē gūst tiešu labumu no pašreizējās neskaidrās situācijas Ukrainā, un ir ieviesti ar mērķi veicināt pārmaiņas Krievijas valsts politikā un rīcībā attiecībā pret kopīgajām kaimiņvalstīm; tā kā sankcijas saistībā ar Austrumukrainas destabilizēšanu būtu jāatceļ tikai tad, kad Krievija būs pilnībā īstenojusi Minskas vienošanos noteikumus; tā kā šīs sankcijas būtu jāpastiprina, ja Krievija nolems tieši vai netieši turpināt destabilizēt Ukrainu un kaitēt tās teritoriālajai integritātei; tā kā sankcijas saistībā ar Krimas nelegālo aneksiju paliks spēkā, līdz šī pussala tiks nodota atpakaļ Ukrainai;

I.      tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pilntiesīga locekle un ir parakstījusi Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, tādējādi apņemoties ievērot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus; tā kā ES ir stingri atbalstījusi Krievijas iestāšanos un dalību dažādās starptautiskās organizācijas un forumos, piemēram, G8, G20 un PTO; tā kā Krievijas iesaistīšana šajās struktūrās radīja spriedzi, jo Krievija ir vairākkārt pārkāpusi noteikumus, piemēram, tā neievēro PTO noteiktos standartus un saistības (ieviešot vairākus diskriminējošus pasākumus pret atsevišķām ES dalībvalstīm un citām kaimiņvalstīm), nav izpildījusi vairāk nekā tūkstoti Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemto nolēmumu un nav garantējusi cilvēka pamattiesību ievērošanu; tā kā ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā nav noslēgtas vai nav novedušas pie konkrētiem rezultātiem;

J.      tā kā tiesiskums kā viens no ES pamatprincipiem paredz ne vien demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu, bet arī starptautisko tiesību ievērošanu, tiesību aktu taisnīgu īstenošanu un piemērošanu, kā arī tiesu sistēmas neatkarību un neitralitāti; tā kā šie nosacījumi Krievijā nav izpildīti, jo iestādes nav uzturējušas tiesiskumu un nav ievērojušas pamattiesības, un tā kā situācija politisko tiesību, pilsonisko brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies; tā kā nesen ir pieņemti tiesību akti ar neskaidriem noteikumiem, kas tiek izmantoti, lai vēl vairāk ierobežotu opozīciju un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus; tā kā nesen pieņemtais tiesību akts, kas paredz kriminālatbildību par tā dēvēto "homoseksuālisma propagandu", ir novedis pie homofobiskas un pret LGBTI vērstas vardarbības un naidīgiem izteikumiem, pret ko iestādes nav vērsušās; tā kā pēc Krimas nelikumīgās aneksijas šajā pussalā ir būtiski pasliktinājusies situācija cilvēktiesību, tostarp vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības, ievērošanas jomā, kas īpaši skar Krimas tatāru kopienu;

K.     tā kā Aleksejam Navaļnijam, ietekmīgam opozīcijas līderim, ir uzrādīta apsūdzība un viņš ir notiesāts, pamatojoties un viltotiem pierādījumiem, un viņu turpina iebiedēt un vajāt, tostarp ieslogot cietumā viņa brāli; tā kā viņa vadītajai Progresa partijai netiek ļauts piedalīties nākamajās parlamenta vēlēšanās; tā kā Ukrainas Radas deputāte Nadja Savčenko tiek nelikumīgi turēta apcietinājumā Krievijā, pārkāpjot starptautiskās tiesības;

L.     tā kā korupcijas uztveres indeksā Krievijas ierindojas 136. vietā no 175 vietām, padarot Krieviju par nopietnu problēmu starptautiskās korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, kas apdraud Eiropas valstu ekonomiku un to integritāti;

M.    tā kā Krievija aktīvi īsteno hibrīdkaru, apzināti maskējot robežu starp militāro/paramilitāro darbību un aktīvu politisko darbību;

N.     tā kā pasaules preses brīvības indeksā Krievijas Federācija 2014. gada ierindojās 148. vietā no 180 vietām; tā kā ir ievērojami paplašinājusies un palielinājusies valsts kontrolētu plašsaziņas līdzekļu finansēšana; tā kā cilvēktiesību aizstāvju, neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, politisko oponentu, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un parastu pilsoņu iniciatīvas un darbības bieži vien tiek ierobežotas vai traucētas; tā kā ir sašaurinātas un pastāvīgi tiek apdraudētas iespējas paust neatkarīgus un plurālistiskus viedokļus, tā kā Eiropas Demokrātijas fonds strādā pie plurālisma jautājuma Krievijas plašsaziņas līdzekļos un tā kā tas ir aicināts kopā ar partneriem izstrādāt iniciatīvas attiecībā uz jauniem plašsaziņas līdzekļiem;

O.     tā kā Krievijas reaktīvo iznīcinātāju pilotu bezatbildīgi bīstamie lidojumi ES un NATO dalībvalstu gaisa telpas tuvumā apdraud civilās aviācijas drošību un varētu būt drauds Eiropas gaisa telpas drošībai; tā kā Krievija ir veikusi provokatīvus liela mēroga militārus manevrus tiešā ES tuvumā, paudusi militārus draudus un Krievijas militārpersonas pat ir publiski izteikušās par iespējamiem kodoluzbrukumiem; tā kā Krievija ir pārtraukusi dalību sarunās attiecībā uz Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā un pārkāpusi Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem;

P.     tā kā enerģētika, kas ieņem īpaši nozīmīgu un stratēģisku vietu ES un Krievijas attiecībās, ir galvenais Krievijas ārpolitikas instruments; tā kā ES izturību pret ārēju spiedienu var panākt, dažādojot energoapgādi un samazinot atkarību no Krievijas; tā kā ES ir jāpauž vienota nostāja un jāapliecina stingra iekšējā solidaritāte attiecībā uz tās energoapgādes drošību;

Q.     tā kā Krievijas Federācija ir aktīvi atbalstījusi Eirāzijas Ekonomisko savienību; tā kā šis ekonomikas integrācijas projekts nebūtu uzskatāms par tādu, kas konkurē ar Eiropas Savienību,

1.      atgādina, ka Krievijas tiešā un netiešā līdzdalība bruņotajā konfliktā Ukrainā un Krievijas īstenotā nelikumīgā Krimas aneksija, kā arī Gruzijas teritoriālās integritātes pārkāpšana un ekonomiskais spiediens un politiska destabilizācija, kas vērsta pret tās Eiropas kaimiņvalstīm, ir apzināts demokrātijas principu, pamattiesību un starptautisko tiesību pārkāpums; šajā kontekstā ES neredz iespēju atgriezties pie „ierastās kārtības" un tā var vienīgi kritiski pārskatīt savas attiecības ar Krieviju, tostarp pēc iespējas drīzāk izstrādāt nevardarbīgu ārkārtas rīcības plānu, lai radītu pretsvaru agresīvajai un šķeltnieciskajai politikai, ko īsteno Krievija, un visaptverošu plānu turpmākajām attiecībām ar šo valsti un ar Austrumeiropas partnervalstīm; uzsver, ka konflikta atrisinājums Austrumukrainā var būt tikai politisks;

2.      uzsver, ka Krievijas rīcības dēļ Krimā un Austrumukrainā to patlaban vairs nevar uzskatīt par stratēģisku partneri un attiecīgi pret to attiekties; uzsver, ka stratēģiskajām partnerībām jābūt balstītām uz savstarpēju uzticēšanos un starptautisko tiesību ievērošanu, kas savukārt balstās uz demokrātiju, valstu suverenitāti un brīvību izvēlēties iekšējo konstitucionālo kārtību un ārpolitikas nostādnes, valsts robežu neaizskaramību, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautiskās diplomātijas un tirdzniecības principu ievērošanu;

3.      pauž dziļas bažas par to, ka Krievija pašlaik sevi klaji pozicionē kā starptautiskās demokrātiskās sabiedrības sāncensi un apstrīd tās uz tiesību aktiem balstīto kārtību, tostarp cenšoties ar spēku mainīt Eiropas valstu robežas; pauž satraukumu par aizvien naidīgāko attieksmi pret opozīcijas aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, minoritātēm un kaimiņvalstīm, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma situācijas pasliktināšanos Krievijā; nosoda valsts īstenoto iebiedēšanu par kritiska viedokļa paušanu ar vardarbības, tiesvedības, apcietināšanas un citu līdzekļu starpniecību;

4.      uzskata, ka ilgtermiņā starp ES un Krieviju ir iespējamas un vēlamas konstruktīvas un paredzamas attiecības, kas ir izdevīgas abām pusēm, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās attiecības politikas, tirdzniecības, transporta un enerģētikas jomā, cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp ar programmas Erasmus+ starpniecību un kopējiem pasākumiem[9], pārrobežu sadarbību, klimata pārmaiņas, vides jautājumus un nozaru sadarbību, paturot prātā, ka savstarpējas sankcijas nodara kaitējumu abu pušu ekonomikai, ka ir jārisina kopīgas problēmas un jāpievēršas kopīgām interesēm pasaules mērogā un ka izpratnes atšķirības par drošību Eiropā var novērst, padziļinot dialogu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES un Krievijas pozitīvo sadarbību daudzās jomās, piemēram, cīņā pret terorismu, ekstrēmismu un organizēto noziedzību, līdzdalībā Ziemeļu dimensijas partnerībā, sarunās par Irānas kodolprogrammu un Tuvo Austrumu miera procesā; aicina Krieviju konstruktīvi piedalīties Sīrijas konflikta risinājuma meklēšanā;

5.      uzsver, ka ES un Krievijas attiecībām turpmāk ir jābalstās uz starptautisko tiesību ievērošanu un dialogu, lai ES būtu gatava atjaunot kontaktus un atsākt sadarbību ar iestādēm Maskavā daudzās kopēju interešu jomās; uzskata, ka sadarbība būtu jāatjauno ar nosacījumu, ka Krievija ievēro Ukrainas, tostarp Krimas, teritoriālo integritāti un suverenitāti, pilnībā īsteno Minskas vienošanās (kas ietver Ukrainas iestāžu īstenotu pilnīgu robežkontroli, Krievijas spēku un ieroču atvilkšanu bez nosacījumiem un tūlītēju atbalsta pārtraukšanu nemiernieku grupām) un pārtrauc destabilizējošus militārus un drošības pasākumus pie ES dalībvalstu robežām; uzsver, ka EDSO Ukrainā ir apliecinājusi sevi kā struktūru, kas spēj sniegt ieguldījumu krīzes atrisināšanā; uzsver, ka šā dialoga iespējamā atjaunošana nedrīkst notikt, upurējot starptautiskos principus, Eiropas vērtības, normas un starptautiskās saistības; uzsver, ka ES ir skaidri jāpauž gan tas, ko tā sagaida no Krievijas, jo īpaši attiecībā uz starptautisko tiesību un līgumsaistību ievērošanu un izturēšanos kā paredzamai partnerei, gan jāparedz pasākumi, ko tā veiks pēc 2015. gada 31. decembra, ja Krievija neievēros savas saistības (vai pirms šā datuma, ja notiks būtiskas pārmaiņas uz vietas), un jānorāda, kādu sadarbību tā ir gatava piedāvāt, ja Krievija ievēros savas saistības; uzsver, ka šādā sadarbībā būtu pilnībā jāievēro starptautiskie cilvēktiesību standarti;

6.      uzteic dalībvalstu solidaritāti un vienotību, kas ļāva noteikt un turpmāk paplašināt atbildes pasākumus saistībā ar Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju un iesaistīšanos karā Ukrainā un saistīt šos pasākumus ar Minskas vienošanos pilnīgu īstenošanu; aicina dalībvalstis šīs vienotības saglabāšanu uzskatīt par absolūtu prioritāti un uzsver, ka ir jāatturas no divpusējām attiecībām un nolīgumiem, kas var kaitēt šai vienotībai vai ko var uzskatīt par tai kaitējošiem; atkārtoti norāda, ka dalībvalstu un kandidātvalstu vienota rīcība un solidaritāte ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ES politikas virzienu efektivitāti, uzticamību un likumību, kā arī ES spējas stāties pretī ārējiem izaicinājumiem un spiedienam, vienlaikus sekmējot stabilākas un uz sadarbību vairāk vērstas attiecības ar Austrumu partnerības valstīm;

7.      šajā sakarībā uzsver, ka ES integrācijas padziļināšana un ES iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņošana ir vienotākas, efektīvākas un veiksmīgākas ES ārējās un drošības politikas pamats, tostarp attiecībā uz Krieviju; tādēļ aicina dalībvalstis turpināt un pastiprināt centienus, lai efektīvi novērstu trūkumus lēmumu pieņemšanā un kopīgi, tostarp kopīgi ar ES kandidātvalstīm, konsolidētu kopīgās politikas jomas, jo īpaši tirdzniecības, finanšu pakalpojumu un darījumu, migrācijas, enerģētikas, ārējo robežu pārvaldības, informācijas un kiberdrošības jomā;

8.      atgādina par aicinājumu ES un dalībvalstīm pilnībā izmantot Lisabonas līguma noteikumus un instrumentus, lai pastiprinātu tālredzīgu un stratēģisku Eiropas kopējo ārpolitiku un drošības politiku; turklāt ir stingri pārliecināts, ka cilvēktiesību galvenā loma visos ES ārējās darbības aspektos ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu tās ietekmi kā atzītai un uzticamai dalībniecei pasaules mērogā;

9.      atkārtoti pauž pārliecību, ka enerģētikas politika ir būtisks ES ārējās politikas elements; tādēļ stingri atbalsta spēcīgas Eiropas Enerģētikas savienības tūlītēju izveidi, jo īpaši valstu energotīklu starpsavienojumu izveidošanu, lai ievērojami mazinātu atsevišķu dalībvalstu atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem, jo īpaši no Krievijas; pauž stingru pārliecību, ka pret Eiropas solidaritātes apdraudējumiem un nenoturību, kā arī pret to, ka pret atsevišķām dalībvalstīm un kandidātvalstīm energoresursu vajadzību dēļ tiek vērsts politisks un diplomātisks spiediens, var efektīvi cīnīties tikai tad, ja tiks pilnībā piemēroti visi ES tiesību akti enerģētikas jomā, jo īpaši trešā enerģētikas pakete, un pabeigta brīva, pārredzama, integrēta, sinhronizēta, energoefektīva un noturīga Eiropas iekšējā enerģijas tirgus izveide, kurā būs pietiekami liels atjaunojamo energoresursu īpatsvars un dažādoti piegādes avoti un uz kuru nepārprotami attieksies tiesību akti konkurences jomā; aicina ES pietiekami atbalstīt Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses, kuras ir apņēmušās īstenot ES tiesību aktu kopumu enerģētikas jomā, lai palīdzētu tām gūt labākus rezultātus sarunās ar ārējiem energoresursu piegādātājiem;

10.    uzsver, ka pastāv nepieciešamība un nopietns pamats apturēt sadarbību ar Krieviju aizsardzības jomā šīs valsts agresīvās attieksmes dēļ, un aicina dalībvalstis un kandidātvalstis nepieņemt tādus lēmumus, kas varētu apdraudēt šo vienoto nostāju; tādēļ uzskata, ka sadarbības nolīgumus aizsardzības jomā ar Krieviju, neraugoties uz to, ka tiem ir divpusējs raksturs, vajadzētu rūpīgi izvērtēt ES līmenī, lai izstrādātu piemērotu un konsekventu pieeju; norāda, ka šajā sakarībā ir būtiska ES un NATO sadarbība;

11.    pauž dziļas bažas par to, ka Krievija ievieš arvien stingrākus ierobežojumus plašsaziņas līdzekļiem un interneta brīvībai, arvien stingrāk kontrolē tiešsaistes plašsaziņas līdzekļus, ierobežo iespējas sniegt objektīvas reportāžas un sekmē žurnālistu ētikas standartu graušanu, turklāt tiek stiprinātas valstij piederošo plašsaziņas līdzekļu monopoltiesības uz informācijas sniegšanu krieviski runājošai auditorijai ārvalstīs; nosoda ukraiņu un tatāru TV kanālu darbības aizliegumu Krimā;

12.    atkārtoti prasa izveidot lielākas spējas analizēt un uzraudzīt Krievijas propagandu, jo īpaši krievu valodā, lai varētu atklāt un ātri un pienācīgi reaģēt uz apzināti sagrozītu informāciju, kas tiek izplatīta dažādās ES valodās; aicina Komisiju nekavējoties atvēlēt pienācīgu finansējumu konkrētiem projektiem, lai pretdarbotos Krievijas propagandai un dezinformācijai ES un ārpus tās un sniegtu objektīvu informāciju sabiedrībai Austrumu partnervalstīs, un izveidot piemērotus instrumentus stratēģiskiem sakariem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2015. gada 20. marta Eiropadomes secinājumus par rīcības plānu, lai reaģētu uz dezinformācijas kampaņām; aicina Komisiju un dalībvalstis arī izveidot saskaņotu mehānismu, ar kuru var apkopot, uzraudzīt un sniegt informāciju par finansiālo, politisko un tehnisko palīdzību, ko Krievija sniedz politiskajām partijām un citām organizācijām Eiropas Savienībā, lai izvērtētu tās iesaistīšanos ES un tās Austrumu kaimiņvalstu politiskajā dzīvē un sabiedrības viedokļa veidošanā un tās ietekmi uz šiem procesiem, un veikt atbilstīgus pasākumus;

13.    pauž nopietnas bažas par Krievijas vadības iecietību pret aizvien intensīvāko Eiropas populistisko, fašistisko un galēji labējo partiju sakariem ar nacionālistu grupām Krievijā; atzīst, ka tas apdraud ES demokrātiskās vērtības un tiesiskumu; šajā sakarībā prasa ES iestādēm un dalībvalstīm veikt pasākumus, lai novērstu iespējamo „Nacionālistiskās internacionāles” izveidošanu;

14.    pauž dziļas bažas par atbalstu un finansējumu, ko Krievija sniedz radikālām un ekstrēmistiskām partijām ES dalībvalstīs; uzskata, ka labējo partiju sanāksme, kas nesen tika sarīkota Sanktpēterburgā, ir aizvainojums miljoniem upuru piemiņai Krievijā, kuri ziedoja dzīvību, lai glābtu pasauli no nacisma;

15.    aicina ES sniegt atbalstu projektiem, kuru mērķis ir veicināt un uzlabot augstus žurnālistu ētikas standartus, veicināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un objektīvas un uzticamas informācijas izplatīšanu Krievijā, kā arī atmaskot Eiropas Savienībā un Austrumu partnerības valstīs izplatīto propagandu; aicina Komisiju piešķirt pienācīgu finansējumu iniciatīvām izveidot Krievijas valsts kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem alternatīvus plašsaziņas līdzekļus krievu valodā, lai nodrošinātu krieviski runājošiem cilvēkiem uzticamus un neatkarīgus informācijas avotus;

16.    atkārtoti norāda, ka nelokāma tiesiskuma ievērošana ir galvenais ES princips, kas ir tās izveides pamatā, un prasa to stingri, ātri un bez nosacījumiem piemērot jebkura noteikumu pārkāpuma gadījumā; aicina Komisiju ar tādu pašu apņēmību piemērot brīvas un godīgas konkurences principu vienotajā tirgū, tostarp tiesvedībā pret uzņēmumu Gazprom; uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāliek lielāks uzsvars uz nepieciešamību piemērot konstruktīvu pieeju Krievijas līdzdalībai PTO un tās turpmāko saistību pilnīgai ievērošanai, tostarp pārtraucot nepamatotus tirdzniecības ierobežojumus un nodrošinot nediskriminējošu piekļuvi tās tirgum;

17.    aicina Krieviju pilnībā sadarboties ar starptautisko sabiedrību reisa MH17 lidmašīnas notriekšanas izmeklēšanā un nosoda jebkuru mēģinājumu piešķirt amnestiju tiem, kuri ir atzīti par atbildīgajiem par šo nodarījumu, vai kavēt kriminālvajāšanu pret šīm personām; atkārtoti aicina Krieviju nekavējoties nodot Polijai Smoļenskā avarējušās Polijas valdības lidmašīnas atlūzas un visas "melnās kastes"; aicina visas ES iestādes atgādināt par šiem pieprasījumiem jebkuros divpusējos kontaktos ar Krievijas iestādēm;

18.    aicina Krievijas Federācijas valdību atzīt to problēmu apjomu un nopietnību, kuras ir saistītas ar vardarbību pret LGBTI personām un šo personu aizskaršanu, un apņemties veikt pasākumus, lai pārtrauktu šo cilvēku aizskaršanu, kā arī atcelt 2013. gada 29. jūnija Likumu Nr. 135-FZ („geju propagandas” likums), kas aizliedz izplatīt informāciju par LGBTI personu attiecībām; aicina EĀDD, Komisiju un ES dalībvalstis apspriest jautājumu par homofobiju un vardarbību pret LGBTI personām un aktīvistiem sanāksmēs ar attiecīgajām Krievijas amatpersonām, tostarp augstākajā līmenī; aicina EĀDD, Komisiju un ES dalībvalstis saskaņā ar 2013. gada jūnijā izstrādātajām pamatnostādnēm veicināt un aizsargāt visu LGBTI personu cilvēktiesību ievērošanu, sekmēt visu veidu vardarbības pret LGBTI personām novēršanu, cenšoties sniegt atbalstu un tiesisku aizsardzību šādas vardarbības upuriem, atbalstot pilsoniskās sabiedrības un valdības iniciatīvas par vardarbības gadījumu uzraudzību un izglītojot tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus;

19.    ņemot vērā to, ka sabiedrību bagātina patiesa un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība, pauž dziļas bažas par stāvokļa pasliktināšanos cilvēktiesību jomā, tostarp attiecībā uz tiesībām uz vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību un LGBTI personu tiesībām, kā arī tiesiskuma jomā Krievijā un Krimā pēc tās nelikumīgās aneksijas; stingri nosoda valdības nepārtrauktās represīvās darbības pret opozīciju, vēršoties pret neatkarīgām NVO ar tā saukto "ārvalstu aģentu likumu", kā arī pastāvīgās un daudzveidīgās represijas pret aktīvistiem, politiskajiem oponentiem un režīma kritiķiem; īpaši vērš uzmanību uz Annas Poļitkovskas, Natālijas Estemirovas, Borisa Ņemcova, Sergeja Magņitska, Aleksandra Ļitviņenko un citu opozicionāru noslepkavošanu; prasa pienācīgi un neatkarīgi izmeklēt politisko aktīvistu, žurnālistu un ziņotāju slepkavības un vainīgos saukt pie atbildības kā apliecinājumu nesamierināmai cīņai pret nesodāmību, kā arī apsvērt iespēju īstenot ierobežojošus pasākumus, ja veiktā izmeklēšana neatbilst starptautiskajiem standartiem; atkārtoti atgādina Padomei par tās apņemšanos aizstāvēt minētos principus un pēc priekšlikuma, kas PV/AP būtu nekavējoties jāiesniedz, aicina noteikt ierobežojošus pasākumus amatpersonām, kuras bija iesaistītas rūpīgi dokumentētajā S. Magņitska lietā; uzsver, ka Krievijas pienākumu ievērot cilvēktiesības un tiesiskuma standartus tieši paredz tās līdzdalība ANO, Eiropas Padomē un EDSO;

20.    uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk sniegt politisku un finansiālu atbalstu neatkarīgiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, blogu autoriem, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un NVO, lai atbalstītu demokrātijas vērtības, pamatbrīvības un cilvēktiesības Krievijā un okupētajā Krimā; aicina Komisiju paredzēt sniegt vērienīgāku finansiālu atbalstu Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai ar pašreizējiem ārējiem finanšu instrumentiem; mudina ES sadarboties ar Krievijas amatpersonām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras ir gatavas veidot partnerībā un sadarbībā balstītu skatījumu uz politiskajām un diplomātiskajām attiecībām ar ES; uzsver nepieciešamību pēc iespējas vairāk veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus un, neskatoties uz pašreizējo attiecību stāvokli, saglabāt spēcīgu dialogu un sadarbību starp ES un Krievijas studentiem un pētniekiem, starp abu pušu pilsoniskajām sabiedrībām un starp vietējām pašvaldībām, lai mazinātu spriedzi un uzlabotu savstarpējo sapratni;

21.    mudina Komisiju ierosināt tiesību aktus, kas aizliedz politiski vai ekonomiski ieinteresētām trešo valstu personām finansēt ES politiskās partijas;

22.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, kā arī Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem.

• [1] ¹Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0505.
• [2] ²Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0383.
• [3] ³Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2014)0101.
• [4] ⁴Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2014)0025.
• [5] ⁵Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2015)0074.
• [6]  „Protokols par trīspusējās kontaktgrupas apspriežu rezultātiem” (parakstīts 2014. gada 5. septembrī) un „Pasākumu kopums Minskas vienošanos īstenošanai” (pieņemts 2015. gada 12. februārī),
• [7]  ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija A/RES/68/262 par Ukrainas teritoriālo integritāti.
• [8]  ANO Drošības padomes Rezolūcija S/RES/2202(2015).
• [9]  Kopēji pasākumi ceļā uz bezvīzu režīmu īstermiņa ceļošanai Krievijas un ES pilsoņiem

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.5.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	53 10 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lars Adaktusson, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Michael Gahler, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Afzal Khan, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Pașcu, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Eleni Theocharous, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luis de Grandes Pascual, Angel Dzhambazki, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Liisa Jaakonsaari, Marek Jurek, Gabrielius Landsbergis, Peter Liese, Marietje Schaake, Igor Šoltes, Renate Sommer
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Louis Aliot, Birgit Collin-Langen, Ismail Ertug, Giorgos Grammatikakis, Heidi Hautala, Kostadinka Kuneva, Costas Mavrides, Clare Moody, Gabriele Preuß, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Flavio Zanonato, Inês Cristina Zuber