IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā

18.5.2015 - (10883/2014 – C8-0088/2015 – 2014/0151(NLE)) - ***

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Giovanni La Via

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā

(10883/2014 – C8-0088/2015 – 2014/0151(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10883/2014),

–       ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā (10941/2014),

–       ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8–0088/2015),

–       ņemot vērā Ārlietu komitejas vēstuli,

–       ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–       ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A8-0166/2015),

1.      sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Islandes Republikas valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā

Priekšvēsture

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotais Kioto protokols tika parakstīts 1997. gadā, un tajā ir noteikts starptautiski saistošs emisiju samazināšanas mērķis. ES protokolu ratificēja 2002. gadā un paziņoja, ka ES un tolaik piecpadsmit tās dalībvalstis izmantos šo tiesību aktu, lai kopīgi pildītu saistības, ko ES bija uzņēmusies attiecībā uz emisiju samazināšanu. Līdz ar to Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar Kioto protokola izpildes mehānismu bija solidāri atbildīgas par to, lai pirmajā saistību periodā (2008–2012) būtu īstenota to apņemšanās par 8 % samazināt savu kopējo SEG emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Padome 2012. gada 9. marta secinājumos piekrita ierosināt, lai Kioto protokola otrajā saistību periodā Savienība uzņemtos solidāras kvantitatīvas saistības par 20 % samazināt kopējo emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šo Padomes nostāju ES dalībvalstis atbalstīja Dohas Klimata pārmaiņu konferencē, kura notika 2012. gada decembrī un kuras laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Kioto protokola 192 līgumslēdzējas puses pieņēma Kioto protokola grozījumu.

Ar Dohas grozījumu ir noteikts Kioto protokola otrais saistību periods, kas sākās 2013. gada 1. janvārī un beigsies 2020. gada 31. decembrī, un saskaņā ar šo grozījumu Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islande solidāri uzņemas juridiskas saistības samazināt emisijas un laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam ierobežot savu ikgadējo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju vidējo apjomu, nodrošinot, ka tas nepārsniedz 80 % no attiecīgā emisiju apjoma bāzes gadā (vairumā gadījumu tas ir 1990. gads). Šīs saistības tika noteiktas, pamatojoties uz kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam ir pieļaujams saskaņā ar ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu.

Jēdziens „kopīgā izpilde” ir tehnisks Kioto protokola termins. Tas nozīmē, ka vairākas Kioto protokola puses var vienoties un kopīgi pildīt savas emisiju samazināšanas saistības. Ja kopīgās saistības ir izpildītas, tad savus emisiju samazināšanas pienākumus saskaņā ar Kioto protokolu ir izpildījušas visas puses, kuras piedalījušās „kopīgajā izpildē”. Saskaņā ar „kopīgās izpildes nosacījumiem” katrai pusei ir jāuzņemas individuāla atbildība par savu emisiju apjomu tikai tad, ja kopīgās saistības nav izpildītas.

Referenta nostāja

Referents atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes lēmumam, pamatojoties uz kuru var noslēgt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību saistību kopīgajā izpildē UNFCCC pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā.

Dažiem ar Padomes lēmuma priekšlikumu saistītiem aspektiem referents vēlas pievērst īpašu uzmanību.

Islande ir Kioto protokola līgumslēdzēja puse, kura pievienojusies protokola I pielikumam un sasniegusi mērķi, ko pati bija noteikusi pirmajam saistību periodam. Pirmajā saistību periodā Islandei bija jānodrošina, lai tās emisiju apjoma palielināšanās vidēji nepārsniegtu 10 %. Galarezultātā emisiju apjoms attiecīgajā laikposmā samazinājās vidēji par 2 %.

Islande 2009. gadā paziņoja, ka otrajā saistību periodā vēlas pildīt savas saistības kopā ar ES un tās dalībvalstīm. Padome atbalstīja šo ierosinājumu un nolēma, ka kopīgajā izpildē otrajā saistību periodā būtu jāpiedalās arī Islandei. Turklāt Padome pieprasīja, lai Komisija šajā nolūkā sagatavotu attiecīgus priekšlikumus. Komisija (Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā) un Islande 2014. gadā beidza sarunas, kas bija vajadzīgas, lai nodrošinātu kopīgo izpildi Kioto protokola otrajā saistību periodā.

Islande piedalās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) darbībā un ES Monitoringa mehānisma regulas (MMR) īstenošanā, kas abas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ar ES tiesību aktiem ir jānosaka, ka ar kopīgo izpildi saistītās tiesības un pienākumi, kuri attiecas uz ES dalībvalstīm, attiecas arī uz Islandi.

Islande vēlas pildīt attiecīgās saistības kopā ar ES un tās dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai pati kļūs par ES dalībvalsti. Tādējādi pievienošanās sarunas starp Islandi un ES neietekmē to saistību kopīgo izpildi, kuras ES un tās dalībvalstis vienosies īstenot kopā ar Islandi Kioto protokola otrajā saistību periodā.

Saskaņā ar Kioto protokolu līgumslēdzējām pusēm, kas vienojušās par kopīgu izpildi, ir jānorāda katram vienošanās dalībniekam noteiktie emisiju līmeņi un tie jāpaziņo savu ratifikācijas dokumentu iesniegšanas dienā (Kioto protokola 4. panta 1. un 2. punkts). Dalībvalstu un Islandes individuālie emisiju līmeņi (tonnās oglekļa dioksīda ekvivalenta izteiksmē) ir norādīti projektā Padomes lēmumam par Dohas grozījumu, proti, lēmuma I pielikuma 1. tabulā, un arī attiecībā uz šo lēmumu pašlaik tiek īstenota piekrišanas procedūra.

Saskaņā ar ratifikācijas lēmuma priekšlikumu Komisijai būtu jāsagatavo kopīgs sākotnējais ziņojums par ES, tās dalībvalstīm un Islandi, turklāt katrai ES dalībvalstij un Islandei būtu jāsagatavo arī individuāli sākotnējie ziņojumi.

Secinājums

Referents uzskata, ka Nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību saistību kopīgajā izpildē Kioto protokola otrajā saistību periodā būs iespaidīgs apliecinājums tam, ka Eiropa rīkojas saskaņoti, lai ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas kopīgiem spēkiem risinātu starptautiskā līmenī. ES jau krietnu laiku ir aktīvi veicinājusi starptautiskās sarunas par klimata pārmaiņām un sniegusi būtisku ieguldījumu, palīdzot izstrādāt ANO Vispārējo konvenciju par klimata izmaiņām (UNFCCC) un Kioto protokolu.

Tieši tādēļ referents uzskata, ka abi Padomes lēmumi — par Kioto protokola Dohas grozījumu un par Islandes dalību Kioto protokola saistību kopīgajā izpildē — ir jāratificē vienlaicīgi, bez liekas vilcināšanās un pilnīgi noteikti vēl pirms 2015. gadā Parīzē plānotās UNFCCC Pušu konferences. Eiropas Savienība ir pasaules līdere cīņā pret klimata pārmaiņām un atbalsta vērienīgu klimata politiku. ES neatlaidīgi cenšas panākt vienošanos, kas būtu vērienīga, visaptveroša un juridiski saistoša. ES piedalās Kioto protokola otrajā saistību periodā, kas ilgst no 2013. līdz 2020. gadam un ir daļa no pārejas uz klimata regulējumu, kurš nākotnē būs piemērojams pasaules mērogā.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, referents ierosina atbildīgajai Parlamenta komitejai un Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu Padomes lēmumam.

Ārlietu (AFET) komitejas atzinums vēstules veidā

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājs

Ref.: D(2015)18586

201295           29.04.2015

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma

komitejas priekšsēdētājam

Giovanni La Via

Temats: Atzinums, ko Ārlietu (AFTE) komiteja sniegusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma (ENVI) komitejai par Padomes lēmumu Eiropas Savienības vārdā noslēgt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā

Godātais priekšsēdētāj!

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ieteikt Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā.

Eiropas apņemšanās iegūs juridiski saistošu spēku starptautisko tiesību līmenī, un tas ir iespaidīgs apliecinājums ES un tās dalībvalstu gatavībai īstenot daudzpusēju regulējuma sistēmu, lai ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas risinātu starptautiskā līmenī.

Tādēļ ļoti atzinīgi ir vērtējama Islandes vēlme uzņemties šo pienākumu un otrajā saistību periodā pildīt savas saistības kopā ar ES un tās dalībvalstīm.

Ar cieņu

[paraksts]

Elmar Brok

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.5.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	64 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Cristian-Silviu Bușoi, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Josu Juaristi Abaunz, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Renata Briano, Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Esther Herranz García, Jan Huitema, Merja Kyllönen, James Nicholson, Aldo Patriciello, Gabriele Preuß, Bart Staes
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marek Jurek, Emilian Pavel, Catherine Stihler