IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

18.5.2015 - (10400/2014 – C8-0029/2015 – 2013/0376(NLE)) - ***

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Elisabetta Gardini

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

(10400/2014 – C8-0029/2015 – 2013/0376(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (10400/2014),

–       ņemot vērā Kioto protokola grozījumu, kurš pieņemts Līgumslēdzēju pušu konferences astotajā sesijā, kas bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme un notika Dohā, Katarā, 2012. gada decembrī (Kioto protokola Dohas grozījumu),

-      ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0029/2015),

-      ņemot vērā Reglamenta 99. pantu 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

-      ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vēstuli,

–       ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A8-0167/2015),

1.      sniedz piekrišanu Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanai;

2.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.

PASKAIDROJUMS

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

Priekšvēsture

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotais Kioto protokols tika parakstīts 1997. gadā, un tajā ir noteikts starptautiski saistošs emisiju samazināšanas mērķis. ES protokolu ratificēja 2002. gadā un paziņoja, ka ES un tolaik piecpadsmit tās dalībvalstis izmantos šo tiesību aktu, lai kopīgi pildītu saistības, ko ES bija uzņēmusies attiecībā uz emisiju samazināšanu. Līdz ar to Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar Kioto protokola izpildes mehānismu bija solidāri atbildīgas par to, lai pirmajā saistību periodā (2008–2012) būtu īstenota to apņemšanās par 8 % samazināt savu kopējo SEG emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Padome 2012. gada 9. marta secinājumos piekrita ierosināt, lai Kioto protokola otrajā saistību periodā Savienība uzņemtos solidāras kvantitatīvas saistības par 20 % samazināt kopējo emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Šo Padomes nostāju ES dalībvalstis atbalstīja Dohas Klimata pārmaiņu konferencē, kura notika 2012. gada decembrī un kuras laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Kioto protokola 192 līgumslēdzējas puses pieņēma Kioto protokola grozījumu.

Ar Dohas grozījumu ir noteikts Kioto protokola otrais saistību periods, kas sākās 2013. gada 1. janvārī un beigsies 2020. gada 31. decembrī, un saskaņā ar šo grozījumu Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islande solidāri uzņemas juridiskas saistības samazināt emisijas un laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam ierobežot savu ikgadējo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju vidējo apjomu, nodrošinot, ka tas nepārsniedz 80 % no attiecīgā emisiju apjoma bāzes gadā (vairumā gadījumu tas ir 1990. gads). Šīs saistības tika noteiktas, pamatojoties uz kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam ir pieļaujams saskaņā ar ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu.

Turklāt ar Dohas grozījumu Kioto protokola tekstā ir ieviestas vēl trīs izmaiņas, kas īstenojamas otrajā saistību periodā, un tās ir: pirmkārt, iekļauta jauna gāze (slāpekļa trifluorīds); otrkārt, vērienīgs saistību mehānisms, kas nodrošina vienkāršotu procedūru, kura ļauj līgumslēdzējai pusei koriģēt savas saistības, proti, attiecīgajā periodā noteikt vērienīgākas saistības; treškārt, noteikums par to, ka līgumslēdzējas puses mērķis tiek automātiski koriģēts, lai nepieļautu, ka laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam tās emisiju apjoms palielinās, pārsniedzot šīs līgumslēdzējas puses emisiju vidējo apjomu laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam.

Dohas grozījums ir jāapstiprina Kioto protokola līgumslēdzējām pusēm, un tas stāsies spēkā tikai pēc tam, kad savus apstiprināšanas dokumentus Konvencijas Depozitārijam būs iesniegušas vismaz trīs ceturtdaļas no Kioto protokola līgumslēdzējām pusēm.

Referentes nostāja

Pamatojoties uz šo Padomes lēmuma projektu, Eiropas Savienība var noslēgt Dohas grozījumu, un šajā lēmuma projektā ir izklāstīti Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgās izpildes nosacījumi. Lēmuma projektā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai savus ratifikācijas procesus pabeigtu ne vēlāk kā 2015. gada trešajā ceturksnī.

Referente atzinīgi vērtē projektu Padomes lēmumam par Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi. Dažiem ar Padomes lēmuma projektu saistītiem aspektiem referente vēlas pievērst īpašu uzmanību.

Vispirms referente ar nožēlu konstatē, ka Kioto protokola otrajā saistību periodā, spriežot pēc Kioto protokola B pielikuma, tam pievienojas galvenokārt ES dalībvalstis, turpretim valstis, kas rada vislielāko piesārņojumu, atturas. ES vajadzētu izmantot visus iespējamos politiskos, diplomātiskos un ekonomiskos līdzekļus, kādi vien tai ir pieejami, lai pārliecinātu šīs valstis parakstīt saistošu starptautisku nolīgumu, ar ko tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un tā panāktu, ka ES vairs nav vienīgā, kura uzņemas visas saistības klimata jomā. Šā gada nogalē Parīzē ir jānoslēdz jauna starptautiska vienošanās, kas būtu ne vien ļoti vērienīga, bet arī reāli izpildāma, jo nedrīkstam atkāpties no iecerētā mērķa — nepieļaut, ka temperatūra uz mūsu planētas paaugstinās vairāk nekā par 2°C.

Attiecībā uz kopīgo izpildi referente atgādina, ka saskaņā ar 2009. gadā pieņemto ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu un jo īpaši ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) un ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK (Kopīgo centienu lēmumu) ES un tās dalībvalstis jau strādā pie tā, lai līdz 2020. gadam savu emisiju apjomu samazinātu par 20 %, un tieši tādēļ tām ir izdevies vienoties par saistību izpildi Kioto protokola otrajā saistību periodā. Šajā sakarībā referente vēlas uzsvērt, ka priekšlikumā nav mainīti nedz mērķi, nedz pienākumi, kas dalībvalstīm ir noteikti 2009. gadā pieņemtajos klimata un enerģētikas tiesību aktos.

Saskaņā ar Kioto protokolu līgumslēdzējām pusēm, kas vienojušās par kopīgu izpildi, ir jānorāda katram vienošanās dalībniekam noteiktie emisiju līmeņi un tie jāpaziņo savu ratifikācijas dokumentu iesniegšanas dienā (Kioto protokola 4. panta 1. un 2. punkts). Dalībvalstu un Islandes individuālie emisiju līmeņi (tonnās oglekļa dioksīda ekvivalenta izteiksmē) ir norādīti Padomes lēmuma projektā, proti, lēmuma I pielikuma 1. tabulā.

Lai gan Islande nav ES dalībvalsts, tā piedalās ES ETS darbībā un plāno Kioto protokola otrajā saistību periodā savas saistības pildīt kopā ar ES un tās dalībvalstīm. Ar ES tiesību aktiem un jauno Eiropas Savienības, visu tās dalībvalstu un Islandes nolīgumu (attiecībā uz kuru pašlaik arī tiek īstenota piekrišanas procedūra) ir jānosaka, ka ar kopīgo izpildi saistītās tiesības un pienākumi, kuri attiecas uz ES dalībvalstīm, attiecas arī uz Islandi.

Attiecībā uz ziņošanu un uzskaiti ir noteikts, ka Kioto protokola otrajā saistību periodā katrai līgumslēdzējai pusei ir jāiesniedz ziņojums, lai atvieglotu tai noteiktā daudzuma aprēķināšanu un lai apliecinātu spēju uzskaitīt savas emisijas un noteikto daudzumu (sākotnējais ziņojums). Sākotnējiem ziņojumiem noteiktās prasības ir sīkāk izklāstītas UNFCCC Lēmumā Nr. 2/CMP.8.

Saskaņā ar ratifikācijas lēmuma priekšlikumu Komisijai būtu jāsagatavo kopīgs sākotnējais ziņojums par ES, tās dalībvalstīm un Islandi, turklāt katrai ES dalībvalstij un Islandei būtu jāsagatavo arī individuāli sākotnējie ziņojumi. Kopīgajā sākotnējā ziņojumā būtu jāsniedz attiecīgā informācija par kopīgajām saistībām, kura izmantota, aprēķinot kopīgi noteikto daudzumu, un jānorāda Eiropas Savienībai noteiktais daudzums.

Secinājums

Referente uzskata — ratifikācijas lēmums par Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un saistību kopīgu izpildi Eiropas Savienības mērogā būs iespaidīgs apliecinājums tam, ka ES un tās dalībvalstis uzņemas iniciatīvu un rīkojas, lai ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas risinātu starptautiskā līmenī. Tādēļ referente uzskata, ka Dohas grozījuma oficiāla stāšanās spēkā ir viens no primārajiem Eiropas Savienības mērķiem, jo Kioto protokols ir izšķirošas nozīmes ieguldījums pasaules centienos cīnīties ar klimata pārmaiņām. Turklāt referente aicina Padomi nodrošināt, lai dalībvalstis savus ratifikācijas procesus varētu īstenot ne vēlāk kā 2015. gada trešajā ceturksnī un kopā ar ES laicīgi iesniegt savus apstiprināšanas dokumentus vēl pirms 2015. gadā Parīzē plānotās UNFCCC Pušu konferences.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, referente ierosina atbildīgajai Parlamenta komitejai un Eiropas Parlamentam bez liekas vilcināšanās sniegt piekrišanu Padomes lēmumam.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komitejas atzinums vēstules veidā

305433 25.03.2015

Ref: IPOL-COM-ITRE D (2015) 9602

RvAimu

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas

priekšsēdētājam

Giovanni La Via

Briselē,

Temats:           Atzinums, ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja vēstules veidā sniegusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma (ENVI) komitejai par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (ITRE/8/002S4_ / COM(2013)0768 – 2013/0376(NLE))

Godātais priekšsēdētāj!

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma (ENVI) komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi.

Ar cieņu

[paraksts]

Jerzy Buzek

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.5.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	60 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Cristian-Silviu Bușoi, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Josu Juaristi Abaunz, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Renata Briano, Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Jan Huitema, Merja Kyllönen, James Nicholson, Aldo Patriciello, Gabriele Preuß, Bart Staes
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marek Jurek, Emilian Pavel, Catherine Stihler