Procedūra : 2014/2147(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0170/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0170/2015

Debates :

PV 06/07/2015 - 17
CRE 06/07/2015 - 17

Balsojumi :

PV 07/07/2015 - 5.14
CRE 07/07/2015 - 5.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0251

ZIŅOJUMS     
PDF 230kWORD 174k
19.5.2015
PE 546.720v01-00 A8-0170/2015

par augļu un dārzeņu nozari pēc 2007. gada reformas

(2014/2147(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Nuno Melo

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par augļu un dārzeņu nozari pēc 2007. gada reformas

(2014/2147(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par to, kā kopš 2007. gada reformas tiek īstenoti noteikumi par ražotāju organizācijām, darbības fondiem un darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē (COM(2014)0112),

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 16. jūnija secinājumus par iepriekšminēto Komisijas ziņojumu,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju(1),

–       ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas dārzkopības nozares nākotni — izaugsmes stratēģijas(2),

–       ņemot vērā pētījumu "ES augļu un dārzeņu nozare — pārskats un KLP perspektīva pēc 2013. gada", kas Eiropas Parlamenta paspārnē tika sagatavots 2011. gadā,

–       ņemot vērā divus pētījumus — "Ceļā uz jauniem noteikumiem ES augļu un dārzeņu nozarei", ko veica Assemblée des Régions Européennes Légumières et Horticoles (AREFLH) un Vāgeningenas Universitāte attiecīgi Eiropas Parlamenta 2015. gada 22. janvāra semināram,

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu par negodīgas tirdzniecības prakses novēršanu uzņēmumu savstarpējā pārtikas apgādes ķēdē (COM(2014)0472),

–       ņemot vērā pētījumu "ASV 2014. gada Lauksaimniecības likuma un KLP 2014-2020 riska pārvaldības instrumentu salīdzinošā analīze", kas tika veikts pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma 2014. gadā;

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A8-0170/2015),

A.     tā kā Savienības politikā attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari kopš deviņdesmitajiem gadiem galvenā uzmanība ir pievērsta ražotāju organizāciju (RO) nozīmības nostiprināšanai;

B.     tā kā 2007. gada reformas mērķis bija stiprināt augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas, šajā nolūkā nodrošinot plašāku klāstu instrumentu — tostarp pasākumus ar tirgu saistīto risku nepieļaušanai un pārvaldīšanai — kā arī pastiprinot un koncentrējot piegādi, uzlabojot kvalitāti un konkurētspēju, pielāgojot piegādi tirgus vajadzībām un sniedzot tehnisku atbalstu videi nekaitīgai ražošanai;

C.     tā kā ražotāju organizācijas ir pakļautas virknei ierobežojumu salīdzinājumā ar privātajiem tirdzniecības uzņēmumiem, piemēram, ieguldījumu izmantošanas ierobežojumi, kas ir saistīti ar ienākumu struktūru vai nepieciešamību pārdot;

D.     tā kā ir svarīgi atbalstīt augļu un dārzeņu ražošanas nozari visā Savienības teritorijā, ņemot vērā tās nozīmi pievienotās vērtības un nodarbinātības ziņā un tās interesi par veselību, nodrošinot veselīgu un sabalansētu diētu;

E.     tā kā Savienības atbalsta RO un ražotāju organizāciju apvienībām (ROA) mērķis ir nostiprināt nozares konkurētspēju, atbalstīt inovāciju, palielināt produktivitāti, pilnveidot popularizēšanu, uzlabot darījumu slēgšanas pozīcijas lauksaimniekiem un atjaunot līdzsvaru pārtikas apgādes ķēdē, vienlaikus integrējot vides apsvērumus augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā, un pienācīgi ņemot vērā ražotāju konkrēto situāciju;

F.     tā kā, lai palielinātu ražotāju organizāciju ietekmi izplatīšanas ķēdē, tika radīti stimuli nolūkā veicināt ražotāju organizāciju apvienošanos un ražotāju organizāciju apvienību apvienošanos, kā arī transnacionālu sadarbību;

G.     tā kā Eiropas Savienībā lielākā daļa augļu un dārzeņu audzētāju ir mazās vai vidējās saimniecības;

H.     tā kā saskaņā ar 2011. gada pētījumu par augļu un dārzeņu (AD) nozarei piemērojamo režīmu, kas tika veikts pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma, RO veidošana ir jāveicina, jo "kolektīva rīcība ražotāju līmenī un efektīva koordinācija ķēdes ietvaros ir priekšnosacījumi jebkurai veiksmīgai stratēģijai ražotāju relatīvo cenu samazināšanās pārvarēšanai";

I.      tā kā RO un ROA augļu un dārzeņu nozarē var izveidot darbības fondu, lai finansētu dalībvalstu apstiprinātas darbības programmas;

J.      tā kā šos fondus finansē ražotāju organizāciju locekļi vai pašas ražotāju organizācijas, kā arī izmantojot ES finansiālo atbalstu un tā kā ar šādu līdzfinansēšanu tiek veicināta līdzekļu saņēmēju apņēmība, un tā palīdz nodrošināt atbalsta lietderīgu izmantošanu un to, ka tam ir multiplicējoša ietekme;

K.     tā kā iepriekšējās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansiālais atbalsts jaunizveidoto augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju ieguldījumiem, kas tika atcelts 2013. gadā veikto reformu ietvaros, bija ļoti būtisks, jo īpaši Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas dalībvalstīm, aizjūras teritorijām un salām;

L.     tā kā jānorāda uz:

a)      ražotāju apvienošanās organizācijās līmeņa palielināšanos, kopējam ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību pārdotās ES augļu un dārzeņu produkcijas īpatsvaram 2010. gadā sasniedzot aptuveni 43 % (2004. gadā — 34 %);

b)     ražotāju organizāciju pievilcības palielināšanos, to augļu un dārzeņu ražotāju īpatsvaram, kuri ir ražotāju organizāciju locekļi, palielinoties no 10,4 % 2004. gadā līdz 16,5 % 2010. gadā; un

c)      ražotāju organizāciju apvienību pievilcības palielināšanos, par ko liecina ražotāju organizāciju apvienību skaita straujais pieaugums un to ražotāju organizāciju skaita un īpatsvara būtiskais pieaugums, kuras ir šo apvienību locekles;

M.    tā kā šie skaitļi par Savienību kopumā ir vidējie rādītāji, kas atspoguļo ārkārtīgi atšķirīgas situācijas dalībvalstīs, vai pat būtiski atšķirīgās situācijas vienā dalībvalstī; tā kā šīs situācijas, kas atspoguļo dažādas sākumpozīcijas ieinteresētībā izveidot RO, var izskaidrot ar vēsturiskiem faktoriem, kuru pamatā ir ražotāju lielāka vai mazāka ieinteresētība izveidot RO, lauksaimniecības uzņēmumu struktūru, tirgus nosacījumu un administratīvo šķēršļu atšķirības, pašreiz sniegtā atbalsta neatbilstība, kā arī tas, ka daudzās dalībvalstīs šo nozari pārsvarā pārstāv mazie ražotāji;

N.     tā kā politisko iespēju un to ietekmes novērtējuma sabiedriskajā apspriešanā par ES režīma augļu un dārzeņu nozarei pārskatīšanu, ko veica Komisija laikā no 2012. gada 4. jūnija līdz 9. septembrim, pausts pārsvarā pozitīvs vērtējums režīma turpināšanai ar konkrētiem uzlabojumiem;

O.     tā kā reģioni ar augstāku ražotāju organizācijas līmeni ir tie, kuros ražotāji sasnieguši augstāku konkurētspējas, izmaksu lietderības, internacionalizācijas, kvalitātes un vides ilgtspējas līmeni;

P.     tā kā ražotāju organizāciju vidējā procentuālā daļa joprojām ir maza un dažās dalībvalstīs tā ir īpaši maza salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kaut gan šis vispārējais apgalvojums var mainīties atkarībā no ražošanas un tirdzniecības modernizācijas līmeņa katrā apgabalā; tā kā zemos vidējos rādītājus nosaka arī RO darbības apturēšana un atsauktā atzīšana, radot nenoteiktību ražotājiem;

Q.     tā kā, lai gan valsts finanšu atbalsts (Regula (ES) Nr. 1308/2013) ir bijis nozīmīgs finanšu instruments ražošanas piedāvājuma koncentrēšanas ziņā, tā efektivitāte ir jāpaaugstina;

R.     tā kā ražotāju organizāciju nozīme atverot jaunus tirgus, veicinot patēriņu vai ieguldījumus inovācijā, pozitīvi ietekmē augļu un dārzeņu nozari kopumā;

S.     tā kā AD nozare Eiropas Savienībā veido 18 % no lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības, izmanto tikai 3 % apstrādātās zemes un tās vērtība pārsniedz EUR 50 miljardus;

T.     tā kā AD apgādes ķēdes paredzamais apgrozījums pārsniedz EUR 120 miljardus, aptuvenais darba ņēmēju skaits nozarē ir 550 000 un tā darbojas kā ekonomikas multiplikators Eiropas līmenī, veicinot gan pieprasījumu, gan arī pievienotās vērtības radīšanu citās ekonomikas nozarēs;

U.     tā kā augļu un dārzeņu audzēšanai izmantotā kopējā lauksaimniecības teritorija ES laikā no 2003. līdz 2010. gadam ir samazinājusies par 6 %, kas nozīmē, ka lauksaimnieki izvēlas audzēt citas kultūras vai daudzos gadījumos ir pārtraukuši ražošanu; tā kā saskaņā ar AREFLH 2015. gada pētījumu šis samazinājums Eiropas dienvidos bija lielāks nekā Eiropas ziemeļos;

V.     tā kā pēdējos gados augļu un dārzeņu ražošanas apjoms arī ir samazinājies, savukārt saražotās produkcijas vērtībai absolūtos skaitļos ir tendence saglabāties stabilai, 2012. gadā sasniedzot EUR 48,25 miljardus, un, neskatoties uz to, nav iespējams piedāvāt ražošanas izmaksām un kompensācijai par darbu atbilstošas iepirkuma cenas;

W.    tā kā nepietiekamais patēriņš ir būtiska problēma augļu un dārzeņu ražošanas nozarēm, kā rezultātā pēdējos pāris gados ražošanas apjomi ir samazinājušies; atgādina Freshfel Europe sniegtos datus, kuri rāda, ka svaigu augļu un dārzeņu patēriņš ES 28 valstīs 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju bija 387 g dienā, kas nozīmē samazinājumu par 8,7 % salīdzinājumā ar 2007.–2011. gada perioda vidējo patēriņu; tā kā šis samazinājums iespējams norāda uz tendencēm vairāk patērēt apstrādātu pārtiku, kā arī uz ekonomikas krīzes ietekmi;

X.     tā kā Eiropas Savienībā 22 miljoni bērnu cieš no liekā svara, savukārt pieaugušie vidēji patērē tikai 30 līdz 50 % no dienā ieteicamā augļu un dārzeņu daudzuma;

Y.     tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka uzturā lietot vismaz 400 g augļu un dārzeņu dienā, lai novērstu hroniskas slimības, piemēram, sirds slimības, vēzi, diabētu un aptaukošanos, jo īpaši bērnu aptaukošanos; tā kā līdz šim tikai četrās ES dalībvalstīs tiek patērēts šis ieteicamais daudzums;

Z.     tā kā 2012. gadā ES bija augļu un dārzeņu tirdzniecības deficīts, lielākoties tādēļ, ka augsto ražošanas izmaksu dēļ tā augļus importē vairāk nekā eksportē;

AA.  tā kā AREFLH 2015. gada pētījuma rezultāti norāda, ka ES tirgus ir relatīvi atvērts importam, kamēr Eiropas eksports saskaras ar būtiskiem tarifu un ar tarifiem nesaistītiem tirdzniecības šķēršļiem, kas traucē diversificēt eksportu; tā kā, neraugoties uz to, ka imports no trešām valstīm tieši konkurē ar līdzīgu ES produkciju, šīs importētās produkcijas audzēšanai dažos gadījumos netiek piemēroti tādi paši vides, pārtikas nekaitīguma un sociālie standarti;

AB.  tā kā tirgus krīze ir bieža parādība AD nozarē, jo pat neliels pārpalikums tirgū var izraisīt ražotāju cenu strauju kritumu; tā kā augļi un dārzeņi lielākoties ātri bojājas un tāpēc tie ātri jāpārdod, nostādot ražotājus strukturāli neizdevīgā situācijā darījumu slēgšanas sarunās ar lielākajiem mazumtirgotājiem un pārstrādātājiem;

AC.  tā kā krīze, ko izraisīja Krievijas noteiktais aizliegums, ir būtiski negatīvi ietekmējusi un arī nākotnē ietekmēs AD nozari, tās ražotājiem ciešot vienus no vislielākajiem zaudējumiem; tā kā ir jāuzsver, cik nozīmīgas ir spēcīgas RO, kas organizētas tā, lai kolektīvi rastu risinājumus neparedzētās un sarežģītās situācijās ar atbilstīgiem Kopienas instrumentiem, kas pielāgoti katras krīzes smagumam, vai attiecīgā gadījumā veicot Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētos ārkārtas pasākumus;

AD.  tā kā Komisijas ziņojumā ir atzīts, ka AD nozarei piemērojamā režīma krīzes novēršanas instrumenti kopš 2007. gada reformas ir maz izmantoti un ka šie instrumenti nav bijuši pietiekami, lai atvieglotu liela apmēra krīžu sekas, piemēram, E.coli krīzi, vai to, ar kuru saskaramies tagad Krievijas noteiktā aizlieguma dēļ; tā kā lielākā daļā gadījumu, izņemot atsaukšanu no tirgus, šie instrumenti ir administratīvi sarežģīti pielāgojami, jo noteikumi ir neskaidri;

AE.   tā kā programma „Augļi skolai”, saskaņā ar kuru tiek patērēts liels daudzums vietējo un sezonas augļu un dārzeņu, ir izraisījusi interesi un bijusi sekmīga;

AF.   tā kā iespēja dot piekļuvi ES finanšu atbalstam kapitāla atgūšanas un procentu atgūšanas formā par piešķirtajiem aizdevumiem, lai finansētu krīzes novēršanas un pārvaldības pasākumus, ir bijis nozīmīgs instruments tirgu nedrošības pārvaldībā darbības programmu ietvaros;

AG.  tā kā Komisijas ziņojumā ir norādīts, ka AD nozarei piemērojamā pašreizējā režīma vājie punkti ir noteikumu sarežģītība un juridiskās noteiktības trūkums; tā kā komisārs P. Hogan ir apņēmies uzlabot šo režīmu sava pilnvaru termiņa pirmajā gadā, ņemot vērā dažādu dalībvalstu kultūras atšķirības un kontrastējošās tirgus situācijas, kā arī vajadzību uzlabot nozares konkurētspēju un novatorismu;

AH.  tā kā Vāgeningenas Universitātes pētījumā secināts, ka ES īstenošanas aktu atšķirīgā interpretācija ir radījusi juridisku nenoteiktību valstu administrācijām un RO, kā rezultātā ir palielinājies administratīvais slogs un radušās bailes uzņemties risku, atturot no RO veidošanas;

AI.    tā kā AD nozarei piemērojamā režīma darbībai ir vajadzīgas skaidras un paredzamas revīzijas procedūras; tā kā būtu jāizvairās no secīgu revīziju pārklāšanās un nevajadzētu veikt kontroles revīzijas, pirms nav pieņemts galīgs lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm nav jāveic lielākas korekcijas, nekā tas būtu vajadzīgs;

AJ.   tā kā Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, jau ir ņemti vērā vairāki elementi, kas ietverti Komisijas paziņojumā, un tā kā ir jānostabilizē patlaban spēkā esošie Eiropas Savienības noteikumi;

AK.  tā kā ar AD nozarei piemērojamo režīmu saistītās juridiskās nenoteiktības mazināšanā būtiska nozīme būtu jāpiešķir proporcionalitātei, nodrošinot, ka atsevišķu likumpārkāpēju nolaidība nekaitē RO kopumā;

AL.   tā kā RO bieži ir sarežģīti atrast vadītājus un apmācīt tos, lai nodrošinātu nepieciešamās iemaņas komercdarbību veikšanai agrorūpniecības nozares saspringtajos konkurences apstākļos; tā kā Komisijas ziņojumā ir norādīts, ka RO tēriņi apmācībai un konsultatīvajiem pakalpojumiem ir bijuši nelieli;

AM. tā kā lauksaimnieku populācija 28 valstu Eiropas Savienībā strauji noveco — uz katriem deviņiem lauksaimniekiem, kas vecāki par 55 gadiem, ir tikai viens, kas jaunāks par 35 gadiem,

1.      atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu, kurā līdzsvaroti atainota AD nozarei piemērojamā režīma evolūcija kopš 2007. gada reformas, apstiprināts organizatoriskās pamatuzbūves derīgums šai nozarei, norādīti gūtie panākumi, piemēram, aizvien lielāka RO koncentrēšanās, kas uzlabo nozares vietu apgādes ķēdē, kā arī norādītas problēmas, kas joprojām saglabājušās;

2.      uzskata, ka atbalstam ir jākompensē tirgus ziņā negatīvās to ierobežojumu sekas, kas piemēroti ražotāju organizācijām;

3.      atzinīgi vērtē AD nozarei piemērojamā ES režīma pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt ES ražotāju orientāciju uz tirgu, veicināt inovāciju, atbalstīt AD nozari, palielināt ražotāju konkurētspēju un uzlabot tirdzniecību, produktu kvalitāti un ražošanas vides aspektus, sniedzot atbalstu RO un ROA, un atzīstot starpnozaru organizācijas, kā arī veicinot kopu veidošanu, kas radīs jaunas ienākumu plūsmas, lai tās novirzītu jaunos ieguldījumos;

4.      atzinīgi vērtē to, ka jaunā KLP saglabā AD nozarei piemērojamo režīmu, tomēr apstiprinot, ka esošie instrumenti ne vienmēr ir bijuši efektīvi, kā sabiedriskās apspriešanas dokumentā „Pārskats par augļu un dārzeņu nozarei piemērojamo ES režīmu” ir atzinusi Komisija, tāpēc atbalsta Newcastle Group, kas strādā pie tā, lai uzlabotu AD nozarei piemērojamo režīmu, kur būtu jāņem vērā to tiesisko līdzekļu specifiskais raksturs, kas regulē kooperatīvu darbību dalībvalstīs, lai neierobežotu jaunu RO izveidi, vienlaikus ņemot vērā, ka ražotāji var izvēlēties palikt ārpus RO sistēmas;

5.      aicina Komisiju aktīvāk censties novērst negodīgu tirdzniecības praksi (NTP) pārtikas apgādes ķēdē, kas negatīvi ietekmē ražotāju ieņēmumus, samazina ienākumus un apdraud nozares dzīvotspēju un ilgtspējību; uzskata, ka lielo izplatīšanas tīklu negodīga tirdzniecības prakse un spiediena izdarīšana uz ražotājiem, kuri ir vai nav RO locekļi, ir galvenā problēma, kas jārisina, lai panāktu to, ka AD nozares lauksaimnieku ienākumi ir pienācīgi; norāda uz to, ka ražotāji ir neaizsargāti, jo to produkti ir tādi, kas ātri bojājas; uzskata, ka tādas uzskaitītās problēmas, kā zemju pamešana vai aktīvo lauksaimnieku novecošana, atrisināsies, ja no ražošanas gūtā peļņa būs pietiekama, lai nodrošinātu profesijas nākotni un piesaistītu gados jaunu darbaspēku;

6.      aicina Komisiju noteikt skaidrus ES standartus attiecībā uz labas prakses principiem pārtikas ķēdē, lai tiktu vienādi interpretēti standarti negodīgas tirdzniecības prakses jomā;

7.      aicina Komisiju atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt RO produktu tiešo tirdzniecību; uzskata, ka tiešā pārdošana ir alternatīva lieliem izplatītājiem un to vērtībām saistībā ar attieksmi pret uzturu, lauksaimniecību un vidi; uzskata, ka tiešās pārdošanas cenas tirgū ir zemākas par lielo izplatītāju cenām, jo tiek izslēgti starpnieki un loģistikas izmaksas; šajā sakarībā uzskata, ka ķēdes saīsināšana nodrošina godīgus ieņēmumus lauksaimniekiem un ļauj cīnīties pret negodīgu tirdzniecības praksi;

8.      atzīmē, ka daudzas dalībvalstis ir ieviesušas pasākumus cīņai pret negodīgu tirdzniecības praksi un prasa nodrošināt ES koordinētus risinājumus, lai nostiprinātu lauksaimniecības produkcijas iekšējā tirgus darbību;

9.      uzsver, ka ir svarīgi saglabāt Eiropas kvalitātes standartus attiecībā uz svaigiem augļu un dārzeņu produktiem, lai nodrošinātu augstu un vienmērīgu kvalitāti pārtikas ķēdē un ieguvumu gala patērētājam;

10.    mudina Komisiju precizēt, kā tā gatavojas piemērot Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, 209. panta 1. punktu, lai ieviestu lielāku normatīvo skaidrību par to, kā sasniegt LESD 39. pantā minētos mērķus, pilnībā ievērojot LESD 101. pantu konkurences jomā;

11.    atzīmē, ka apvienošanās organizācijās pakāpe nozarē, ņemot vērā RO pārdoto augļu un dārzeņu īpatsvaru saražotās produkcijas kopējā vērtībā, pēdējos gados Savienībā kopumā ir pastāvīgi paaugstinājusies, tomēr šo pieaugumu var attiecināt tikai uz dažām dalībvalstīm;

12.    uzsver, ka, neraugoties uz šo paaugstināšanos, apvienošanās organizācijās pakāpe, ņemot vērā ražotāju skaitu, vidēji joprojām ir zema, un dažās dalībvalstīs šie rādītāji ir izteikti zemāki nekā vidēji ES, un ka šīs problēmas risinājumi ir izšķiroši svarīgi AD nozarei piemērojamā režīma nākotnei arī tāpēc, lai novērstu būtiskās reģionālās atšķirības; uzsver arī, ka šim zemajam pašorganizēšanās līmenim nepalīdz arī sarežģītie RO noteikumi, kuru dēļ dažās dalībvalstīs ir apturēta RO darbība un atsaukta to atzīšana; tāpēc aicina Komisiju šo situāciju mainīt, vienkāršojot shēmas noteikumus, lai ražotāju organizācijās vēlētos iesaistīties vairāk ražotāju;

13.    norāda, ka ir jāpalielina ražotāju apvienošanās organizācijās līmenis, paturot prātā to, ka šis līmenis ir acīmredzami augstāks reģionos, kuros ražošana un tirgvedība ir vairāk modernizētas un virzītas uz eksportu, un zemāks valstīs, kurām nav bijusi izdevība daudzus gadus izmantot darbības fondus;

14.    uzskata par nepieciešamu paredzēt krīžu vadības instrumentu ieviešanu, skaidri identificēt dažu RO īstenotu sekmīgu pieredzi šajā jomā, lai varētu to izmantot visur, kur tas ir iespējams; šajā saistībā prasa Komisijai atvieglot šajā jomā vadošo RO zināšanu un prasmju iepazīšanu; 

15.    atgādina, ka RO ir rīki, kas kalpo ražotājiem, tos kolektīvi organizējot tirgū, lai aizstāvētu to ieņēmumus, ka jo īpaši noderīgas RO ir tajās teritorijās, kur ražo produktus nosūtīšanai uz to patēriņa teritorijām, bet daži tuvējie vai nišas ražotāji vai tirgi tās izmanto maz;

16.    šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi palielināt kopējo atbalstu RO un nodrošināt spēcīgākus stimulus gan tam, lai esošās RO apvienotos, gan tam, lai veidotos jaunas RO — gan valstu gan starptautiskā līmenī — vienlaikus prasa RO veidošanai piešķirto ieguldījumu atbalsta uzraudzību, lai ieguldījumi tiktu veikti tajās jomās, kuras uzlabotu RO locekļu ienākumus;

17.    pauž nožēlu, ka dažās dalībvalstīs apvienošanās ražotāju organizācijās līmenis ir ļoti zems, un iesaka dalībvalstīm par prioritāti noteikt ražotāju apvienību veicināšanu; aicina Komisiju veikt analīzi par to dalībvalstu īpašajām iezīmēm, kurās ir maz ražotāju organizāciju;

18.    šajā sakarībā aicina Komisiju atjaunot finansiālo atbalstu jaunizveidoto AD nozares RO ieguldījumiem; uzskata, ka bez minētā atbalsta izveidotajām organizācijām ir ļoti grūti panākt, lai valsts tās atzīst, kas nepieciešams, lai tās varētu darboties; tādējādi uzskata, ka atbalsts ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem organizāciju izveidei un to īpatsvara palielināšanai;

19.    aicina Komisiju saistībā ar KLP vienkāršošanu turpināt stiprināt ražotāju organizāciju efektivitāti ražošanas piedāvājuma koncentrācijas jomā, galvenokārt attiecībā uz to centrālo tirdzniecības nozīmi augļu un dārzeņu ķēdē;

20.    uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt ieguvumus tām RO, kas nolemj uzņemt jauniešus; uzsver, ka RO var būt iespēja veicināt paaudžu nomaiņu lauksaimniecības nozarē;

21.    prasa Komisijai rūpēties par to Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumu ātru un saskaņotu īstenošanu, kas attiecas uz augļu un dārzeņu ražošanu, no vienas puses, un ražotāju un starpnozaru organizācijām, no otras puses;

22.    atkārtoti pauž dziļas bažas par to, ka pašlaik tikai 7,5 % ES lauksaimnieku ir vecumā līdz 35 gadiem, un uzskata, ka labi funkcionējošas RO, kas piesaista jauniešus, var palīdzēt mainīt šo neilgtspējīgo demogrāfisko tendenci;

23.    uzsver nepieciešamību sniegt stimulus, lai paaugstinātu pētniecības un inovācijas līmeni RO; uzskata, ka lielāka inovācija veicinās RO konkurētspēju un palīdzēs cīnīties ar kaitēkļiem, kas posta Eiropas lauksaimniecību;

24.    uzsver nepieciešamību palīdzēt RO stiprināt eksportu un piedalīties jaunu ārvalstu tirgu pētniecībā;

25.    uzskata, ka ir jāpalielina ražotāju organizāciju pievilcība, mazinot birokrātiju, uzlabojot atbalstu, ko šīm grupām sniedz Eiropas Savienība, un uzlabojot krīzes pārvarēšanas mehānismus;

26.    mudina Komisiju, ņemot vērā tās paredzētos vienkāršošanas centienus, drīzumā notiekošajā īstenošanas aktu pārskatīšanā palielināt juridisko noteiktību valstu administrācijām, RO un ROA un samazināt administratīvo slogu; uzsver, ka šajā pārskatīšanā nebūtu jāaizskar augļu un dārzeņu nozarei piemērojamā režīma pamatuzbūve vai jānodara kaitējums nozari pārstāvošo ražotāju interesēm vai ienākumiem;

27.    ar bažām konstatē, ka RO noteikumus Komisijas revidenti var plaši interpretēt, kas rada lielu nenoteiktību un var draudēt dalībvalstīm ar aizliegumu un pārskatīšanu tiesā; uzsver arī to, ka revīzijas procedūras un finanšu korekcijas ir jāveic savlaicīgāk un saskaņotā revīzijas laika periodā;

28.    aicina Komisiju ievērojami saīsināt atbilstības pārbaužu izskatīšanas termiņus;

29.    aicina Komisiju lielākas sistēmas juridiskās noteiktības dēļ racionalizēt uzraudzību un vērst to uz katras rīcības programmas apstiprinātas darbības vai pasākuma reālo īstenošanu, kā arī uz tām piešķirto izmaksu pārbaudi, skaidri nosakot, kas tiek uzraudzīts un kam jāveic pārbaude;

30.    aicina Komisiju piemērot proporcionalitātes principu attiecībā uz sankcijām un nodrošināt, ka revīzijas tiek pabeigtas paredzētajā termiņā, lai palielinātu juridisko noteiktību ražotāju organizācijām un to locekļiem;

31.    norāda, ka noteikumi par pieteikšanos atbalsta režīma piemērošanai un pieteikumu pamatošanas noteikumi ir pārmērīgi un neprecīzi un ka tie ir pakļauti daudzkārtīgām administratīvo institūciju veiktām pārbaudēm, kas bieži vien nav nedz saskaņotas, nedz precīzas, tādējādi novedot pie tā, ka dažu veidu partneri atstāj šo režīmu un dažas ražotāju organizācijas nolemj neiesniegt darbības programmas; uzskata, ka šajā sakarībā ir ļoti svarīgi skaidrot Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumus par ražotāju organizāciju atzīšanu, lai nodrošinātu režīma tiesisko noteiktību un novērstu neskaidrību ražotāju vidū;

32.    mudina Komisiju precizēt transnacionālo RO (un to apvienību) izveides noteikumus un jo īpaši noteikumus attiecībā uz pienākumiem un atbildību, lai nodrošinātu juridisko noteiktību valstu administrācijām un attiecīgajām RO;

33.    prasa paplašināt starpnozaru organizāciju pienākumus, jo īpaši saistībā ar vispārīgu saziņu un informēšanu, kā arī iedzīvotāju-patērētāju izglītošanu , jo īpaši jautājumos par pārtiku;

34.    uzsver starpnozaru grupu nozīmi nozares iekšējā dialoga uzlabošanā;

35.    pauž bažas, ka lielākās ražotāju organizācijas (apmēram 18 % no visām ražotāju organizācijām, kuru apgrozījums pārsniedz EUR 20 miljonus) saņem aptuveni 70 % no ES finansiālā atbalsta;

36.    uzskata, ka vienkāršošanai, tostarp attiecībā uz noteikumiem par jaunu RO izveidi gan valsts gan starptautiskā kontekstā, vajadzētu būt pirmajam solim ceļā uz to, lai padarītu šādas organizācijas lauksaimniekiem pievilcīgākas, neradot RO struktūras devalvāciju, kas mazina tās spējas efektīvi darboties tirgū; prasa, lai Komisija apzinātu vēl arī citus pasākumus RO pievilcības veicināšanai, jo īpaši dalībvalstīs, kurās ir zems organizāciju īpatsvars;

37.    aicina Komisiju uzmanīgi piemērot proporcionalitātes principu tā, lai atsevišķas kļūdas neietekmētu RO visu locekļu tiesības;

38.    uzskata, ka nekāda novērtēšanas procesa vienkāršošana nedrīkst skart valsts tiesību aktus, kas apstiprina augļu un dārzeņu RO uzstādītās prasības, piemēram, tās, kas piemērotas kooperatīviem;

39.    aicina Komisiju, pārskatot augļu un dārzeņu nozarei piemērojamo režīmu, mazināt administratīvo slogu ražotāju organizācijām, atceļot valsts iestāžu veiktos vidusposma novērtējumus; atzīmē, ka šajos novērtējumos bieži vien tiek kopēti valstu iestāžu gada ziņojumos ietvertie jautājumi un tie nesniedz nekādu acīmredzamu labumu; turklāt aicina Komisiju atbilstoši mērķim vienkāršot administratīvās procedūras samazināt informācijas apjomu, kas valstu iestādēm un RO ir jāsniedz gada ziņojumos, un nodrošināt, ka tiek vākti tikai tie dati, kurus Komisija faktiski izmanto shēmas efektivitātes kontrolei;

40.    mudina Komisiju pārskatīt 2014. gada 11. marta deleģēto Regulu (ES) Nr. 499/2014, ar kuru ir ieviestas sarežģītākas RO pārbaudes, tostarp nesamērīgas sankcijas par sarežģītu atzīšanas kritēriju neievērošanu; uzsver, ka attiecībā uz sankcijām ir jāievēro proporcionalitātes princips, lai shēmā iesaistītos jauni ražotāji un esošie dalībnieki no tās neizstātos;

41.    uzskata, ka RO konkurētspēja ir ļoti atkarīga no to vadības pārvaldības; mudina Komisiju pilnveidot spēkā esošos pasākumus vai izstrādāt jaunus, tostarp apmācības pasākumus un labākās prakses apmaiņas iniciatīvas, kas uzlabotu RO pārvaldību un to konkurētspēju pārtikas apgādes ķēdē, un nodrošināt, ka RO vidū pieaug uz tirgu vērstas uzvedības nozīme; uzsver, ka RO būtu jāpārvalda personām, kas pārzina tirgvedību un spēj rīkoties krīzes situācijās lauksaimniecības nozarē;

42.    iesaka, lai Komisija galveno uzmanību pievērstu RO ietvertajiem ražošanas un izplatīšanas modeļiem, un aicina vietējās un reģionālajās iestādes sniegt atbalstu RO produkcijas loģistikai un tirdzniecībai reģionos;

43.    prasa Komisijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai ļautu ražotāju organizācijām pilnā mērā pildīt savu uzdevumu — palielināt ražotāju ienākumus;

44.    aicina Komisiju izskatīt iespēju paplašināt noteikumus krīzes novēršanas un pārvaldības pasākumu finansēšanas jomā (piekļuve finanšu atbalstam kapitāla atgūšanai un procentu atgūšana par piešķirtajiem aizdevumiem), ietverot arī citu mērķu sasniegšanu, kas noteikti ražotāju organizāciju un to apvienību darbības programmās;

45.    mudina Komisiju izstrādāt pasākumus dalībvalstu, kurās ir augsts RO īpatsvars, administratīvās un strukturālās zinātības tālāknodošanai attiecībā uz RO izveidi tām dalībvalstīm, kurās ir zems ražotāju organizāciju izveides īpatsvars;

46.    uzskata, ka pastāvīgi un stingri ir jāievēro videi draudzīga prakse un tāpēc šādas prakses finansēšana ir jāturpina no vienas darbības programmas uz otru, un ir jāpaplašina darbības joma arī attiecībā uz tiem ražotājiem, kuru zemes gabali atrodas blakus ražotāju organizāciju locekļu apsaimniekotajiem zemes gabaliem;

47.    uzskata, ka ROA varētu būt liela nozīme lauksaimnieku pozīciju nostiprināšanā līgumslēgšanas sarunās, un mudina Komisiju veicināt stimulus jaunu ROA veidošanai gan valstu, gan Eiropas līmenī, juridiskajā ziņā nostiprināt to rīcībspēju un paredzēt iespēju piesaistīt to darbībām ražotājus, kas nepieder pie RO, lai turpmāk nostiprinātu to ietekmi; uzsver, ka ROA spēj ne tikai īstenot efektīvu koncentrāciju un piedāvājuma novērtēšanu, bet arī veicināt augstāku efektivitāti pasākumu pārvaldībā, pateicoties tieši koordinēšanas darbībai, kura tām ir jāveic darbības plānā;

48.    uzskata, ka starpnozaru grupas ir jāmudina nodrošināt augļu un dārzeņu ražošanas nozares labāku organizāciju; uzskata, ka tām var būt liela nozīme saistībā ar pievienotās vērtības radīšanu un sadalīšanu starp dažādiem nozares ķēdes posmiem, ar produkcijas kvalitāti, pārdošanas veicināšanu ilgtermiņā un saistībā ar tirgus un krīzes vadību; 

49.    uzskata, ka ROA varētu būt liela nozīme īslaicīgu krīžu paredzēšanā un vadībā; uzsver interesi par iespēju brīvprātīgi tām piesaistīt ražotājus, kas nepieder pie RO, lai nostiprinātu ražotāju kolektīvās darbības efektivitāti; 

50.    uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to, lai RO un ROA struktūra un darbība būtu balstīta uz neatkarības un demokrātijas principiem ar mērķi paaugstināt abpusēju uzticību starp ražotājiem un cīnīties pret negodīgu tirdzniecības praksi un izdevīgumu meklējošu rīcību;

51.    pauž nelokāmu pārliecību, ka to trešo valstu produktu, kuri paredzēti eksportam uz ES, ražošanas metodēm ir jāsniedz Eiropas Savienības patērētājiem tādas pašas garantijas attiecībā uz veselību, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku labturību, ilgtspējīgu attīstību un minimālajiem sociālajiem standartiem, kādas ir prasītas no ES ražotājiem; tāpēc ES noslēgtajās vienošanās ar trešām valstīm jāvadās pēc reālas savstarpības kritērija tirgus piekļuves jomā un spēkā esošo noteikumu ES ražotājiem ievērošanas jomā;

52.    uzsver, ka ir jāatvieglo ražotāju piekļuve trešo valstu tirgiem; aicina Komisiju vairāk censties atbalstīt augļu un dārzeņu eksportētājus, lai tie pārvarētu ar tarifiem nesaistītos šķēršļus, kuru skaits aizvien pieaug, piemēram, tādus kā dažu trešo valstu noteiktie fitosanitārie standarti, kuru dēļ eksports no ES tiek apgrūtināts vai vispār nav iespējams;

53.    uzskata, ka, lai panāktu daudz godīgāku importa konkurenci Kopienas tirgū un savstarpību fitosanitārajās prasībās, Eiropas Savienībai jāstiprina importa uzraudzības režīms, pielāgojot to tam režīmam, kuru piemēro vairums tās tirdzniecības partneru;

54.    atzinīgi vērtē nesen pieņemto jauno horizontālo regulu par lauksaimniecības produktu veicināšanu, kā arī mērķi palielināt līdzekļus jaunu tirgu meklēšanai galvenokārt trešās valstīs, un mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu, lai turpmākajos gados uzlabotu šo veicināšanas instrumentu;

55.    mudina Eiropas Komisiju palielināt centienus tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm, lai panāktu tarifu un to fitosanitāro šķēršļu atcelšanu, kuri uzlikti Eiropas produktiem, un tādējādi veicinātu jaunu tirgu atvēršanu Kopienas augļiem un dārzeņiem;

56.    mudina Komisiju apzināt, kāpēc tik maz tiek izmantoti krīzes novēršanas un pārvarēšanas (KNP) instrumenti (tikai 16 % RO izmanto šo resursu, kas veido tikai 2,8 % no kopējā atbalsta), kuri tiek piemēroti vienīgi, lai pārvarētu mazākas sezonālas krīzes, un apsvērt, kā šo situāciju varētu uzlabot, ņemot vērā RO labākās prakses piemērus;

57.    prasa Komisijai vienmēr kā pirmo krīzes pārvarēšanas pasākumu izmantot vietējo produktu priekšrocības principu, lai stiprinātu un aizsargātu Eiropas vienoto tirgu un vietējo produktu patēriņu; ierosina Komisijai īpaši pievērsties riska pārvaldības instrumentiem, jo tie ir ļoti izšķirīgi, lai nodrošinātu RO lauksaimniecisko ražošanu;

58.    mudina Komisiju izstrādāt labāk koordinētu mehānismu krīzes situācijām, kad produkti tiek izņemti no tirgus, lai nepieļautu, ka tirgus krīzes kļūst par nopietniem un ilgstošiem traucējumiem, kā rezultātā būtiski samazinās AD nozares lauksaimnieku ienākumi;

59.    uzsver, ka izņemšanas no apgrozības mehānisma efektivitāte ir izrādījusies ierobežota, un uzskata, ka krīzes pārvaldības pasākumi ir jāpārskata, tostarp palielinot Savienības finansiālā atbalsta procentuālo daļu, pielāgojot izņemšanas no apgrozības cenas, ņemot vērā ražošanas izmaksas, palielinot apjomus, ko būtu iespējams izņemt no apgrozības, uzlabojot atbalstu transportēšanas un iepakošanas jomā augļu un dārzeņu bezmaksas izplatīšanai, nodrošinot elastīgumu, kad atbalsts jāpielāgo katras krīzes veidam un smagumam;

60.    prasa Komisijai apsvērt iespēju veikt iemaksas kopfondos, kuri pieejami kā KNP pasākumi, lai palīdzētu lauksaimniekiem tirgus krīzes gadījumos, kad būtiski samazinās ienākumi, bet uzskata, ka Komisija nedrīkst šos fondus novirzīt lauksaimniecībai un lauku attīstībai gadījumos, kad krīze radusies ar nozari nesaistītu jautājumu dēļ, kā tas ir, piemēram, Krievijas noteiktā aizlieguma gadījumā, kas ir politiska lēmuma sekas; uzskata, ka šādos gadījumos Komisijai jāmeklē citas budžeta pozīcijas un jāpiešķir tās negatīvās ietekmes uz AD nozari mazināšanai;

61.    uzskata, ka ražotājiem nav jāuzņemas atbildība par krīzes izmaksām, kuras radušās ar lauksaimniecības nozari nesaistītu apstākļu dēļ, piemēram, Krievijas noteiktā aizlieguma Eiropas Savienības eksportam dēļ, kas nopietni ietekmējis daudzus Eiropas AD ražotājus un pat pasliktinājis tirgus krīzes situāciju, piemēram, to, ko piedzīvo kauleņu nozare; prasa, lai Kopienas palīdzības pasākumi šādos gadījumos tiktu pagarināti uz nepieciešamo laiku, līdz tirgū tiek atjaunota normāla situācija;

62.    uzsver, ka, izmantojot darbības programmas, RO ir iespēja sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā un pārtikas nekaitīguma standartu uzlabošanā; atzinīgi vērtē shēmā paredzētos vides mērķus, tomēr aicina Komisiju ļaut RO pielāgot savas darbības programmas atbilstoši to gatavības līmenim, kā arī novirzīt savus līdzekļus plašākam pasākumu klāstam, kuru mērķis ir palielināt nozares kopējo konkurētspēju; uzsver, ka, lielāku uzmanību pievēršot pasākumiem, kas vērsti uz inovāciju un pievienoto vērtību, pastāv vislielākā iespēja, ka pieaugs ražotāju ienākumi un RO tādējādi kļūs pievilcīgākas ražotājiem;

63.    mudina Komisiju stiprināt augļu, dārzeņu un piena izdalīšanas atbalsta sistēmas skolās, ņemot vērā to, cik svarīgi ir veicināt veselīgu un sabalansētu ēdināšanu jau no agras bērnības, tuvinot jaunos patērētājus vietējiem ražotājiem;

64.    uzskata, ka jāuzlabo spēkā esošā Kopienas regulējuma efektivitāte attiecībā uz augu aizsardzību pret trešo valstu izcelsmes kaitīgiem organismiem; norāda, ka līdz ar tirdzniecības sakaru paplašināšanos šo organismu klātbūtne ES pieaug un ļoti bieži ietekmē augļu un dārzeņu ražošanas nozari;

65.    uzskata, ka ražotāju organizācijas, tāpat kā citās nozarēs (piemēram, olīvu audzēšana), var uzņemties garantētāja un koordinētāja funkciju savietojamības un saskaņotības jomā starp dažādiem ES atbalsta režīmiem, tādējādi nodrošinot labāku sistēmas pārredzamību, lai novērstu dubultas finansēšanas gadījumus;

66.    mudina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes vai politikas noteikumus, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ražotāju organizācijām var piešķirt pagaidu atkāpi no LESD 101. panta 1. punkta, pamatojoties uz 222. pantu(3), kas paredz, ka laikposmos, kuros ir ievērojams līdzsvara trūkums tirgos, RO ir iespēja veikt pasākumus, lai stabilizētu nozari;

67.    uzsver īso apgādes ķēžu nozīmi un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt vietējo tirgu izveidi augļu un dārzeņu izplatīšanai;

68.    aicina Komisiju pastiprināti veikt pētījumus un uzraudzību saistībā ar invazīvo sugu Drosophila suzukii radīto apdraudējumu ES augļu un dārzeņu ražošanas nozarē;

69.    pauž nožēlu par šādiem dažu valstu stratēģiju izstrādāšanā konstatētajiem trūkumiem: pārāk lielais mērķu skaits, dažādo mērķu sasniegšanai nepieciešamo iepriekš noteiktu precīzu uzdevumu trūkums un it īpaši ļoti zemais krīzes novēršanas un pārvarēšanas instrumentu izmantošanas līmenis galvenokārt saistībā ar ražas apdrošināšanu, pārdošanas veicināšanu un komunikāciju, kā arī izstrādājumu atsaukšanu, galvenokārt tāpēc, ka tie ir jāfinansē uz citu strukturālu pasākumu rēķina un palīdzība izstrādājumu atsaukšanai daudzos gadījumos ir nepietiekama, kā arī tāpēc, ka šādi gadījumi ir saistīti ar ievērojamu birokrātiju; pauž nožēlu, ka minētie instrumenti ir pietiekami tikai individuāla tirgus krīzes gadījumā, bet ne gadījumos, kad ir jāpārvar liela mēroga krīzes, piemēram, pašreizējā krīze, ko izraisīja Krievijas noteiktais embargo;

70.    uzskata, ka ir jāparedz preventīvi pasākumi, lai palīdzētu ražotāju organizācijām saprast, pareizi aprēķināt un izmantot iepriekš noteiktus izpildes rādītājus, un uzsver, ka daudzos gadījumos izpildes rādītāju ir pārāk daudz, kas attiecīgo procedūru padara ļoti sarežģītu gan ražotāju organizācijām, gan administrācijai; uzskata, ka šajā sakarībā būtu daudz lietderīgāk, ja izpildes rādītāju būtu mazāk, bet tie būtu nozīmīgāki;

71.    uzskata, ka veselīgāku ēšanas paradumu veicināšana ir cieši saistīta ar lielāku izpratni par lauksaimniecību un to, kā pārtika tiek ražota, un šajā sakarībā atbalsta mērķi nostiprināt izglītības dimensiju skolām paredzētajās piena un augļu programmās, un aicina pēc iespējas ātrāk pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz atbalsta shēmu par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir RO dalība skolām paredzētajās augļu programmās, jo tā ļauj veidot īsu apgādes ķēdi un veicina to, ka bērni uzturā lieto vietējos sezonas augļus un dārzeņus;

72.    uzskata, ka pamats AD nozares ražotāju situācijas analīzei ir nozares lauksaimnieku ieņēmumu izmaiņas, un tāpēc prasa Komisijai izstrādāt pētījumu, kas balstīts uz šo jautājumu, lai varētu saprast, vai tādi veiktie pasākumi kā RO stiprināšana, ir bijuši efektīvi;

73.    prasa Komisijai izstrādāt neatliekamo pasākumu plānu jauniešu integrēšanai lauksaimniecības nozarē, lai novērstu profesijas novecošanos un no tā izrietošo zemes pamešanu un ražošanas izbeigšanu;

74.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)

OV vēl nav publicēta.

(3)

Regula (ES) Nr. 1308/2013.


PASKAIDROJUMS

1. Augļu un dārzeņu nozarei piemērojamā režīma un 2007. gada reformas novērtējums

Kopējā Lauksaimniecības politika (KLP) pēdējo 20 gadu laikā ir ierobežojusi regulējumu lauksaimniecības tirgiem, atļaujot tirgus spēkiem orientēt ražošanu. Šī vispārējā pieeja jo īpaši tika piemērota augļu un dārzeņu nozares režīmam (turpmāk "AD režīms"), kur tika atcelti tādi instrumenti, kā, piemēram, eksporta kompensācija vai minimālo cenu noteikšana, ko pārstrādātājiem būtu jāmaksā lauksaimniekiem par konkrētiem produktiem.

Savienība šo liberalizācijas procesu apvienoja ar ražotāju organizāciju (RO) nostiprināšanas politiku ar mērķi veicināt lauksaimnieku rīcību savu interešu aizstāvībai, piemēram, kolektīvi pārdodot savu produkciju vai nodrošinot tai pievienoto vērtību, kad pārstrāde notiek uz vietas lauku saimniecībā.

Tādējādi KLP sniedz finansiālu atbalstu RO, ko tās izmanto, lai īstenotu darbības programmas. Ražotāju organizācijas izmanto šīs programmas dažādu mērķu sasniegšanai atbilstīgi konkrētai situācijai, piemēram, veicot ieguldījumus tirgdarbības kampaņās vai apmācības pasākumos. Darbības programmu mērķi ir vispārīgi aprakstoši noteikti Vienotas TKO regulā (Regula 1308/2013).

AD režīma 2007. gada reforma apstiprināja un izvērsa RO un ražotāju organizāciju apvienību (ROA) nozīmes veicināšanas politiku. Pēdējos gados ES ir palielinājusi darbības programmu finansējuma apjomu. Vienotas TKO regula nosaka vispārēju nosacījumu, ka ES un ražotāju organizācijas, katra nodrošina 50 % no darbības programmu līdzekļiem, kā vienlīdzīgi partneri. Tomēr pamatā Savienības finansiālā atbalsta apmērs nepārsniedz 4,1 % robežu no attiecīgo RO pārdotās produkcijas vērtības.

AD režīmā ir paredzētas arī saistības vides jomā. Regula (ES) Nr. 1308/2013 nosaka, ka vismaz 10 % no darbības programmu budžeta ir jāatvēl pasākumiem vides jomā. Tajā paredzētas arī procedūras politikas īstenošanas novērtējumam, uzliekot par pienākumu dalībvalstīm izveidot valsts stratēģiju attiecībā uz darbības programmām, tostarp valsts sistēmu darbībām vides jomā (VVS).

Ir svarīgi paturēt prātā, ka KLP atbalsts šai nozarei, kaut arī būtisks, tomēr joprojām ir pieticīgs — aptuveni 1,5 % no kopējās ES ražošanas vērtības (saskaņā ar Komisijas 2012. gada datiem). Šis skaitlis atspoguļo finansējumu, kas darīts tieši pieejams RO.

2. Komisijas 2014. gada marta ziņojums par augļu un dārzeņu nozari kopš 2007. gada reformas [COM(2014)0112 final]

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 184. pantu Komisijai bija jāsagatavo ziņojums par 2007. gada reformas rezultātā AD režīmam piemēroto jauno noteikumu īstenošanu, proti, attiecībā uz RO, darbības fondiem un darbības programmām. Komisija attiecīgi publicēja šo ziņojumu 2014. gada martā.

Referents uzskata, ka šis ziņojums, kurā lielākoties ir sniegta faktiska informācija, vispusīgi atspoguļo situāciju augļu un dārzeņu nozarē, norādot jomas, kurās gūti panākumi, kā arī atzīmējot konkrētas joprojām saglabājušās problēmas. Tajā izmantotie dati pārsvarā ir par 2010. gadu, un tāpēc to noderība 2007. gada reformas ietekmes analīzē ir ierobežota, jo tā tika īstenota laikā no 2008. līdz 2009. gadam. Līdz ar to ziņojumā nav centienu novērtēt reformu vai izstrādāt idejas turpmākai rīcībai. Tomēr tajā ir daži secinājumi, ko vērts pieminēt:

•   laikā no 2004. līdz 2010. gadam lauksaimniecības zemes teritorija ES, ko izmanto augļu un dārzeņu ražošanai, ir samazinājusies par 6 %;

•   kopējais ražotāju organizāciju ES augļu un dārzeņu produkcijas īpatsvars (organizāciju procentuālā daļa) 2010. gadā sasniedza 43 % ES-28 (no 31 % — 2014. gadā); organizāciju procentuālā daļa no dalībvalsts uz dalībvalsti joprojām ir būtiski atšķirīga;

•   ES kopējais finansiālais atbalsts nozarei ir palielinājies no EUR 380 miljoniem 2004. gadā līdz EUR 671 miljonam 2010. gadā (pašreizējā vērtībā, kas nav indeksēta);

•   krīžu novēršanas un pārvarēšanas instrumentu (KNPI) izmantošanas pakāpe bija zema;

•   pat vēl zemāka tā bija apmācībai un konsultāciju pakalpojumiem vai pētniecībai un eksperimentālajai ražošanai;

•   dažās dalībvalstīs darbības programmas tikpat kā neuzlaboja produktu komerciālo vērtību, jo RO spēja aizstāvēt savas intereses sarunās izplatīšanas ķēdē joprojām bija vāja;

•   niecīgs bija spēkā esošo noteikumu ieguldījums dažu vides mērķu sasniegšanā, piemēram, ainavas saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā, gaisa kvalitātes saglabāšanā un atkritumu daudzuma samazināšanā.

Lai pilnībā atainotu situāciju referentam vēl ir šādi novērojumi:

•   pēdējos gados ES joprojām samazinās augļu un dārzeņu patēriņš un, iespējams, to vēl vairāk samazināja ekonomikas krīze (ziņojuma projektā ir norādīti skaitļi);

•   ES ir augļu un dārzeņu tirdzniecības deficīts, un pēdējos gados tā ir sākusi atvērt savu tirgu.

3. Referenta nostāja

Referents uzskata, ka organizāciju procentuālās daļas palielināšanās pēdējos gados gandrīz visās ES dalībvalstīs ir apliecinājums tam, ka ES politika RO veidošanas veicināšanai un atbalstam, ir guvusi zināmus panākumus. Organizāciju procentuālās daļas lielās atšķirības starp dalībvalstīm atspoguļo atšķirīgās sākuma pozīcijas ceļā uz RO veidošanu, tādējādi to nevar uzskatīt par šīs politikas neveiksmi.

Referents uzskata, ka organizāciju procentuālās daļas palielināšanai visā Savienībā joprojām vajadzētu būt AD režīma prioritātei. Tādējādi jānostiprina stimuli RO un ROA veidošanai un to apvienošanās procesu veicināšanai. Ir svarīgi rast risinājumus, lai padarītu dalību RO vēl pievilcīgāku.

Komisijas ziņojumā un Vāgeningenas Universitātes pētījumā, kas tika iesniegts Eiropas Parlamentam (EP) 2015. gada janvārī, ir norādīts, ka pašreizējais AD režīms ir pārāk sarežģīts un tajā trūkst juridiskās noteiktības. Juridiskās noteiktības trūkums ir būtisks šķērslis organizāciju procentuālās daļas palielināšanai, jo lauksaimniekiem, kas izveido RO, kura vēlākā posmā vairs netiek atzīta vai tiek apšaubīta, teorētiski var pieprasīt atmaksāt ES finansējumu.

Tādēļ referents uzskata, ka sarežģītības un nenoteiktības mazināšanai vajadzētu būt pirmajam solim centienos padarīt RO pievilcīgākas. Viņš atzinīgi vērtē komisāra P. Hogan apņēmību vienkāršot AD režīmu.

Ziņojuma projektā ir pausts uzskats, ka svarīgi ir pievērst vairāk uzmanības RO pārvaldības uzlabošanai. Sazinoties ar ražotāju organizācijām, referents ir noskaidrojis, ka daudzām trūkst kvalificētu vadītāju, kuriem būtu iemaņas un zināšanas darbībai agrorūpniecības nozarē, kurā ir liela konkurence un kura ir starptautiska. Tāpēc referents uzskata, ka lielāka daļa ES finansējuma jādara pieejama tam, lai pilnveidotu RO cilvēkkapitālu. Viennozīmīgi, ka RO pašām jālemj par to prioritātēm un vajadzībām.

Šķiet visi ir vienisprātis, ka krīzes novēršanas un pārvarēšanas instrumenti (KNPI) netiek pietiekami izmantoti. Šī situācija raisa bažas, ņemot vērā, ka tirgus krīze ir regulāra parādība saistībā ar augļu un dārzeņu ražošanu, jo pat neliels ražošanas apjoma pieaugums, piemēram, labvēlīgu laikapstākļu dēļ, var izraisīt cenu kritumu. Augļi un dārzeņi lielākoties ir produkti, kas ātri bojājas, padarot lauksaimnieku pozīciju sarunās ar vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem īpaši neaizsargātu, kad tirgus apstākļi nav labvēlīgi. Tā kā šādas krīzes atkārtojas, ziņojuma projektā tiek lūgts Komisijai apsvērt iespēju veikt iemaksas kopfondos, kuri pieejami kā KNPI pasākumi, lai palīdzētu lauksaimniekiem aizsargāt sevi gadījumos, kad būtiski samazinās ienākumi. Krīzes var iestāties ne tikai tirgus apstākļu dēļ, bet arī, retāk, sanitāro problēmu (kā 2011. gada E. coli krīze) un politiskās spriedzes rezultātā (pašreizējais Krievijas noteiktais aizliegums).

Referents aicina Komisiju pastiprināt centienus lauksaimnieku aizsardzībai pret negodīgu tirdzniecības praksi, ko īsteno liela apjoma mazumtirgotāji. Šķiet, ka nav īpašas nozīmes ieguldīt resursus RO nostiprināšanā un veidošanā, kas ir ilgs un sarežģīts process, ja ietekme pārtikas apgādes ķēdē joprojām ir koncentrēta mazumtirgotāju rokās. Turklāt, ņemot vērā, ka dalībvalstis veic valsts mēroga pasākumus, lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama zināma koordinēšana Savienības mērogā, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Jebkurā gadījumā šo jautājumu pilnīgāk EP izskatīs ziņojumā, kas nākamo nedēļu laikā jāsagatavo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai (IMCO).


Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS (11.3.2015)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par augļu un dārzeņu nozari pēc 2007. gada reformas

(2014/2147(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Julia Pitera

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to noteikumu īstenošanu, ko pēc 2007. gada reformas piemēro ražotāju organizācijām, darbības fondiem un darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē (COM(2014)0112),

–   ņemot vērā 18. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem(1),

A. tā kā 2007. gada reformas mērķis bija stiprināt augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas, šajā nolūkā nodrošinot plašāku klāstu instrumentu — tostarp pasākumus ar tirgu saistīto risku nepieļaušanai un pārvaldīšanai — kā arī pastiprinot un koncentrējot piegādi, uzlabojot kvalitāti un konkurētspēju, pielāgojot piegādi tirgus vajadzībām un sniedzot tehnisku atbalstu videi nekaitīgai ražošanai;

B.  tā kā, lai palielinātu ražotāju organizāciju ietekmi sarunās izplatīšanas ķēdē, tika radīti stimuli nolūkā veicināt ražotāju organizāciju apvienošanos un ražotāju organizāciju apvienību apvienošanos, kā arī starptautisku sadarbību;

C. tā kā ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē var izveidot darbības fondu, lai finansētu dalībvalstu apstiprinātas darbības programmas;

D. tā kā šos fondus finansē ražotāju organizāciju locekļi vai pašas ražotāju organizācijas, kā arī izmantojot ES finansiālo atbalstu, un tā kā ar šādu līdzfinansēšanu tiek atbalstītas līdzekļu saņēmēju saistības un tā palīdz nodrošināt atbalsta lietderīgu izmantošanu un to, ka tam ir palielinoša ietekme;

E.  tā kā atsevišķos reģionos var tikt sniegts pārejas posma atbalsts, lai mudinātu ražotājus, kas vēlas iegūt ražotāju organizācijas statusu, lai veidotu ražotāju grupas, un tā kā šo finansējumu var daļēji atmaksāt ES un tā piešķiršanu pārtrauc, tiklīdz ražotāju grupa ir atzīta par ražotāju organizāciju,

1.  norāda, ka sabiedriskās apspriešanās par iespējamo īstenojamo politiku un tās ietekmes novērtējums saistībā ar augļu un dārzeņu nozarei piemērojamā ES režīma pārskatīšanu, ko Komisija veica laikposmā no 2012. gada 4. jūnija līdz 9. septembrim, atklāja, ka vairums atbalsta šī režīma piemērošanu;

2.  atzīmē, ka saskaņā ar iepriekš minētajā ziņojumā sniegtajiem datiem:

a)  Eiropas Savienībā laikposmā no 2003. līdz 2010. gadam nedaudz samazinājusies augļu koku un dārzeņu aizņemtā kopējā platība (-6 %) un straujāk samazinājies ar augļu kokiem un dārzeņiem apstādīto zemes gabalu skaits (-39,1 %);

b)  ir palielinājusies vidējā ar augļu kokiem un dārzeņiem apstādītā platība uz vienu zemes gabalu;

c)  Eiropas Savienībā nedaudz samazinājies augļu un dārzeņu ražošanas apjoms: laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam salīdzinājumā ar laikposmu no 2004. līdz 2006. gadam vidējais augļu un dārzeņu ražošanas apjoms samazinājies par 3 %;

d)  tajā pašā laikposmā nedaudz (par 6,5 %) ir palielinājusies vidējā saražotās augļu un dārzeņu produkcijas vērtība faktiskajās cenās;

3.  atzinīgi vērtē:

(a) ražotāju apvienošanās organizācijās līmeņa palielināšanos, kopējam ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību pārdotās ES augļu un dārzeņu produkcijas īpatsvaram 2010. gadā sasniedzot aptuveni 43 % (2004. gadā — 34 %);

(b) ražotāju organizāciju pievilcības palielināšanos, to augļu un dārzeņu ražotāju īpatsvaram, kuri ir ražotāju organizāciju locekļi, palielinoties no 10,4 % 2004. gadā līdz 16,5 % 2010. gadā;

(c) ražotāju organizāciju apvienību pievilcības palielināšanos, par ko liecina ražotāju organizāciju apvienību skaita straujais pieaugums un to ražotāju organizāciju skaita un īpatsvara būtiskais pieaugums, kuras ir šo apvienību locekles;

4.  pauž nožēlu par to, ka vairākās dalībvalstīs ražotāju apvienošanās organizācijās līmenis joprojām ir zems, jo ražotāju organizācijas ir mazas gan to locekļu skaita, gan pārdodamās produkcijas kopējās vērtības ziņā, un par to, ka vairākums ražotāju, it īpaši dažās dienvidu dalībvalstīs un dažās valstīs, kas ES pievienojās 2004. gadā un vēlāk, negūst labumu no augļu un dārzeņu nozarei piemērojamā ES režīma;

5.  norāda, ka ir jāpalielina ražotāju apvienošanās organizācijās līmenis, paturot prātā to, ka šis līmenis ir acīmredzami augstāks reģionos, kuros ražošana un tirgvedība ir vairāk modernizētas un virzītas uz eksportu, un zemāks valstīs, kurām nav bijusi izdevība daudzus gadus izmantot darbības fondus;

6.  tādēļ uzskata, ka ir jāpalielina ražotāju organizāciju pievilcība, mazinot birokrātiju, uzlabojot atbalstu, ko šīm grupām sniedz Eiropas Savienība, un uzlabojot krīzes pārvarēšanas mehānismus;

7.  norāda, ka noteikumi par pieteikšanos atbalsta režīma piemērošanai un pieteikumu pamatošanas noteikumi ir pārmērīgi un neprecīzi un ka tie ir pakļauti daudzkārtīgām administratīvo institūciju veiktām pārbaudēm, kas bieži vien nav nedz saskaņotas, nedz precīzas, tādējādi novedot pie tā, ka dažu veidu partneri atstāj šo režīmu un dažas ražotāju organizācijas nolemj neiesniegt darbības programmas; uzskata, ka šajā sakarībā ir ļoti svarīgi skaidrot Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumus par ražotāju organizāciju atzīšanu, lai nodrošinātu režīma tiesisko noteiktību un novērstu neskaidrību ražotāju vidū;

8.  uzsver, ka 2007. gada reformas laikā noteiktais mērķis līdz 2013. gadam panākt vidējo līmeni 60 % apmērā bija pārmērīgs un neobjektīvs, jo tā noteikšanā netika ņemta vērā virkne būtisku faktoru, piemēram, Austrumeiropas valstu pievienošanās un nepieciešamība sistēmas iezīmes pielāgot šīm valstīm;

9.  pauž bažas, ka lielākās ražotāju organizācijas (apmēram 18 % no visām ražotāju organizācijām, kuru apgrozījums ir lielāks par EUR 20 miljoniem) saņem aptuveni 70 % no ES finansiālā atbalsta;

10. uzskata, ka Apvienotās Karalistes, Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas, Ungārijas un Vācijas iesniegtie 2012. gada novērtējuma ziņojumi liecina par nepieciešamību uzlabot darbības programmas, lai optimizētu ražošanas izmaksas, stabilizētu ražotāja cenas un palielinātu ražotāju organizāciju pievilcību, norāda, ka minētās programmas palīdz sasniegt dažus vides jomas mērķus, piemēram, ainavas saglabāšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu, gaisa, ūdens un augsnes kvalitātes saglabāšanu un radīto atkritumu daudzuma samazināšanu;

11. pauž nožēlu par šādiem dažu valsts stratēģiju noteikšanā konstatētajiem trūkumiem: pārāk lielais mērķu skaits, dažādo mērķu sasniegšanai nepieciešamo iepriekš noteiktu precīzu uzdevumu trūkums un it īpaši ļoti zemais krīzes novēršanas un pārvarēšanas instrumentu izmantošanas līmenis galvenokārt saistībā ar ražas apdrošināšanu, pārdošanas veicināšanu un komunikāciju, kā arī izstrādājumu atsaukšanu, galvenokārt tāpēc, ka tie ir jāfinansē uz citu strukturālu pasākumu rēķina un palīdzība izstrādājumu atsaukšanai daudzos gadījumos ir nepietiekama, kā arī tāpēc, ka šādi gadījumi ir saistīti ar ievērojamu birokrātiju; pauž nožēlu, ka minētie instrumenti ir pietiekami tikai individuāla tirgus krīzes gadījumā, bet ne gadījumos, kad ir jāpārvar liela mēroga krīzes, piemēram, pašreizējā krīze, ko izraisīja Krievijas noteiktais embargo;

12. uzskata, ka ir jāparedz preventīvi pasākumi, lai palīdzētu ražotāju organizācijām saprast, pareizi aprēķināt un izmantot iepriekš noteiktus izpildes rādītājus, un uzsver, ka daudzos gadījumos izpildes rādītāju ir pārāk daudz, kas attiecīgo procedūru padara ļoti sarežģītu gan ražotāju organizācijām, gan administrācijai; uzskata, ka šajā sakarībā būtu daudz lietderīgāk, ja izpildes rādītāju būtu mazāk, bet tie būtu nozīmīgāki;

13. pauž nožēlu, ka Komisija izvairījās no ziņošanas par trūkumiem ražotāju organizāciju un darbības programmu kontroles sistēmās, un uzsver, ka Eiropas Savienības Revīzijas palāta savā 2013. gada pārskatā uzrādījusi nepilnības ražotāju grupu atzīšanā Polijā;

14. uzsver, ka Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta 2013. gada darbības pārskatā ģenerāldirektors ir iekļāvis atrunu attiecībā uz ražotāju grupu atzīšanu Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Nīderlandē un Polijā; atzīmē — tiek lēsts, ka riskam varētu būt pakļauti līdz pat 25 % no kopējiem izdevumiem; uzskata, ka šajā sakarībā ir ļoti svarīgi pārbaudīt, vai ražotāju organizācijas iespējamās diskvalifikācijas iemesls ir nepareizas procedūras, ko dalībvalsts iestādes izmanto ražotāju organizāciju atzīšanai (tādā gadījumā attiecīgās iestādes būtu jādiskvalificē, pamatojoties uz to, ka tās neīsteno režīma mērķus), vai arī neskaidri noteikumi (tādā gadījumā būtu jāskaidro noteikumi);

15. norāda, ka gan Krievijas 2014. gada augustā noteiktais embargo, gan 2014. gada septembrī Komisijas pieņemtā ārkārtēju tirgus pasākumu programma attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, kas ātri bojājas, apstiprina to, ka noteikti jāuzlabo krīzes novēršanas un pārvarēšanas instrumenti;

16. prasa Komisijai ziņot par to, kā tiek īstenots noteikums, ar ko paredz ikvienā darbības programmā vismaz 10 % līdzekļu izlietot darbībām vides jomā, kuras pārsniedz obligātos standartus (vai pretējā gadījumā paredzot, ka ikvienā programmā tiek iekļautas vismaz divas šādas darbības).

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Rina Ronja Kari, Verónica Lope Fontagné, Fulvio Martusciello, Dan Nica, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Bart Staes, Michael Theurer, Marco Valli, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Marian-Jean Marinescu, Julia Pitera, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Judith Sargentini

(1)

OV L 154, 17.6.2009., 1. lpp.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

0

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, José Bové, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Marit Paulsen, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Jens Rohde, Bronis Ropė, Jordi Sebastià, Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bas Belder, Franc Bogovič, Jens Gieseke, Momchil Nekov, Sofia Ribeiro

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg, Marco Valli, Ángela Vallina

Juridisks paziņojums - Privātuma politika