Procedūra : 2014/2244(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0183/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0183/2015

Debates :

PV 06/07/2015 - 18
CRE 06/07/2015 - 18

Balsojumi :

PV 07/07/2015 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0246

ZIŅOJUMS     
PDF 204kWORD 112k
12.6.2015
PE 551.868v04-00 A8-0183/2015

par dažādiem transporta veidiem paredzētas integrētas biļešu sistēmas ieviešanu Eiropā

(2014/2244(INI))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Dieter-Lebrecht Koch

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par dažādiem transporta veidiem paredzētas integrētas biļešu sistēmas ieviešanu Eiropā

(2014/2244(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem(1),

–       ņemot vērā Komisijas Regulu (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu(2),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(3),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā” (COM(2008)0886),

–       ņemot vērā Komisijas 2011. gada Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–       ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ceļvedi uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu(4),

–       ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu "Ceļvedis multimodālas maršruta informācijas, plānošanas un biļešu pārdošanas pakalpojumu nodrošināšanai visā ES" (SWD(2014)0194),

–       ņemot vērā Rīcības plānu par pilsētu mobilitāti (COM (2009)0490),

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–       ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0183/2015),

A.     tā kā, neskatoties uz pieliktajām pūlēm, nav īstenots 2011. gada Baltās grāmatas(5) 22. mērķis, kas paredz netraucētu mobilitāti "no durvīm līdz durvīm", nodrošinot viedo sistēmu attīstību un to izmantošanu savstarpēji savietojamai un multimodālai plānošanai, informācijai, tiešsaistes rezervācijas sistēmām un viedai biļešu pārdošanai;

B.     tā kā lielākā daļa pasažieru joprojām priekšroku dod privātajam transportam un tikai ceļojuma maršrutu plānošanas pakalpojumu izveide ES līmenī vien nebūs pietiekama, lai panāktu atsevišķu transporta veidu labāku integrāciju, bet ikvienam atsevišķam transporta veidam pašam būtu jāpalielina efektivitāte, noturīgums un ērtība lietotājiem un to cita starpā ievērojami veicinātu ceturtā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma pieņemšana tādā mērā, lai tas nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi infrastruktūrai arī mazākiem uzņēmumiem, MVU un jaundibinātiem uzņēmumiem, regulas par gaisa transporta pasažieru tiesībām un Eiropas ūdensceļu stratēģijas pieņemšana, kā arī Eiropas vienotās gaisa telpas un Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prioritāro projektu īstenošana;

C.     tā kā, neskatoties uz to, ka Komisija integrētu biļešu pārdošanu definē kā dažādu transporta veidu apvienošanu vienā biļetē, šo definīciju ne vienmēr tāda pašā veidā izprot arī uzņēmumi un tikai daži pakalpojumu sniedzēji cenšas piedāvāt sadarbspējīgas biļetes, un tas kavē turpmāku attīstību šajā nozarē,

1.      norāda, ka multimodāla ES mēroga ceļojuma informācija, pārrobežu integrēta pieeja braucienu plānošanas un biļešu iegādes pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši tāliem braucieniem, ir daļa no atbildes uz galvenajām problēmām Eiropas transporta nozarē, tostarp problēmām, kas saistītas ar ilgtspējas uzlabošanu, dažādu transporta veidu apvienošanu, visu transporta veidu drošības uzlabošanu, efektivitāti un ekonomisko dzīvotspēju, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un darbaspēka mobilitāti, un tāpēc ir vienlīdz izdevīga sabiedrībai, ekonomikai, videi, sociālajai kohēzijai un tūrisma nozarei;

2.      uzsver, ka ES līmenī integrētas multimodālas ceļojuma maršruta informācijas, plānošanas un biļešu pārdošanas pakalpojumi Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem, sniedz inovācijas iespējas un tādējādi ir nozīmīgs ieguldījums globāli konkurētspējīgā Eiropas vienotajā tirgū, kā arī Eiropas vienotās transporta telpas izveides pabeigšanā;

3.      uzsver, ka indivīdu mobilitāte visā ES ir pamatnosacījums pamatbrīvību īstenošanai un ka tālab patērētajiem vajadzētu būt iespējai saņemt plašu, precīzu un objektīvu informāciju gan par kustības grafikiem un savienojumiem, gan par multimodālajiem un pārrobežu transporta savienojumiem saistībā ar netraucētu ceļojumu „no durvīm līdz durvīm” ar augstiem komforta standartiem, kā arī elektroniski rezervēt šādus savienojumus un elektroniski samaksāt par tiem; atzinīgi vērtē centienus mudināt pasažierus apvienot vairākus pieejamos transporta veidus; norāda, ka vairumā dalībvalstu joprojām netiek nodrošināta iespēja, izmantojot internetu vai mobilo lietotni, iegādāties biļetes uz valsts un pārrobežu ceļojumiem ES; uzskata, ka nevajadzētu atļaut ģeogrāfisko bloķēšanu;

4.      uzsver, ka ir svarīgi, lai lietotāji saņemtu vienu biļeti par vienu ceļojumu, izmantojot dažādus transportlīdzekļus un uzskata, ka taisnīgas un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana multimodāliem maršrutu un satiksmes datiem un tādējādi arī pilnīgas, viegli pieejamas, objektīvas, uzticamas un aktualizētas informācijas nodrošināšana pasažieriem ir priekšnosacījums integrētas biļešu iegādes sistēmu ieviešanā, un uzsver — lai nodrošinātu, ka pasākumi šajā sakarībā ir samērīgi, ir ļoti svarīgi, ka tos papildina ārējo izmaksu internalizēšana visos transporta veidos un informācija par dažādu transporta veidu ekoloģiskajiem raksturlielumiem;

5.      norāda, ka patērētājiem vienmēr būtu jāsaņem pārredzama cenu informācija; tādēļ uzsver, ka rezervācijas un maksājumu sistēmām būtu skaidri jānorāda biļetes kopējā cena par izvēlēto maršrutu, tostarp tādi obligātie elementi kā nodokļi un komisijas maksas; uzsver, cik nozīmīgas ir novatoriskas IT platformas, kas samazina kopējās rezervācijas un darījuma maksas, un uzsver, ka ir svarīgi paredzēt dažādas maksājumu iespējas, iegādājoties transporta biļetes; aicina ES un dalībvalstis darīt vairāk, lai ierobežotu komisijas maksas, ko piemēro par kredītkaršu vai citu atbilstīgu maksājumu veidu izmantošanu sabiedriskā transporta pakalpojumu apmaksai;

6.      uzsver, ka datu slāņu nesaderība un neatbilstība, datu formātu dažādība un sadarbspējas un datu apmaiņas protokolu trūkums apdraud integrētas multimodālas informācijas, plānošanas un biļešu iegādes pakalpojumu pastāvēšanu ES un rada papildu izmaksas; aicina Komisiju nodrošināt, ka visi regulatīvie pasākumi atbilst straujajai attīstībai transporta nozarē un nerada nevajadzīgu slogu;

7.      atzinīgi vērtē publiskā un privātā sektora centienus izveidot maršrutu plānošanas pakalpojumus kopā ar vajadzīgajiem atvērtajiem standartiem un saskarnēm, tomēr norāda, ka daudzi šie pakalpojumi bieži ir ierobežoti reģionālā vai valsts līmenī un ļoti reti ir multimodāli; tālab aicina transporta un maršrutu plānošanas pakalpojumu sniedzējus vispirms izmantot pašreizējās sinerģijas un pastiprināti koncentrēties uz multimodālo un pārrobežu maršrutu plānošanas pakalpojumu nodrošināšanu, paredzot atbilstošus risinājumus biļešu iegādei, pienācīgu uzmanību pievēršot valodai, kādā pakalpojumi tiek sniegti, ņemot vērā minoritāšu valodu izmantošanu un paredzot tālsatiksmes un vietējā transporta savstarpēju savietošanu, tostarp maršruta pirmo un pēdējo posmu, piemēram, modernizējot dažādās sistēmas, lai attīstītu to savstarpējo izmantojamību un nodrošinātu sakarus starp tām; aicina Komisiju izmantot TEN-T koridorus kā pilotprojektu pasažieru plūsmu noteikšanai un iespēju sniegt multimodālas informācijas, maršrutu plānošanas un biļešu pārdošanas pakalpojumus;

8.      aicina Komisiju izstrādāt pozitīvas prakses krātuvi vietējā, reģionālā vai nacionālā līmenī īstenotiem projektiem, kas būtu pamats to īstenošanai Eiropas līmenī;

9.      uzsver, ka iegādes vieglums un ērtums, ņemot vērā multimodālās un integrētās biļešu sistēmas, piesaistīs vairāk sabiedriskā transporta pasažieru, kas palielinās to apmierinātību un sniegs īpašu labumu sabiedriskā transporta uzņēmumiem;

10.    prasa, lai Komisija attiecībā uz integrētu multimodālu biļešu pārdošanas pakalpojumiem īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai paredzētu pamatnosacījumus, ar kuriem atbalstītu un atvieglotu nozares tirgus dalībnieku un kompetento iestāžu centienus un to jau panāktās vienošanās, kā arī piedāvājamo produktu un pakalpojumu novatorisko raksturu, un gadījumā, ja līdz 2020. gadam netiek panākts reāls progress integrētu, sadarbspējīgu, multimodālu un pārrobežu biļešu sistēmu izveidē, aicina Komisiju, balstoties uz jau panākto progresu un jau ieviestajām brīvprātīgajām iniciatīvām, īstenot likumdošanas pasākumus, ieviešot minimālus noteikumus un grafiku;

11.    uzsver, ka vietējām un reģionālām pašvaldības iestādēm ir aktīva loma un atbildība attiecībā uz maršruta pirmo vai pēdējo posmu; uzskata — ir ļoti svarīgi, ka tās tiek iesaistītas atsevišķus pasākumu īstenošanā, uzraugot šo pasākumu darbību, kā arī nodrošinot visas sistēmas kopumā efektīvu darbību; ņemot vērā iepriekšējos punktus, aicina kompetentās iestādes dalībvalstīs:

 ne vēlāk kā līdz 2020. gadam ciešā sadarbībā ar transporta nozares pārstāvjiem izstrādāt transporta atjaunināta kustības grafika un tarifu informācijas sistēmas, pamatojoties uz atvērtām saskarnēm, kas savstarpēji savienotu maršrutu datus vietējam un reģionālam pilsētu sabiedriskajam transportam, ko nodrošina gan privātie, gan publiskie uzņēmumi, un turpināt šo sistēmu regulāru aktualizēšanu;

 ne vēlāk kā līdz 2020. gadam nodrošināt, ka visi transportlīdzekļi vietējā sabiedriskajā pasažieru transportā ir aprīkoti ar viedajām sistēmām aktualizētas informācijas par transportlīdzekļa atrašanās vietu sniegšanai un ka nosacījumu par aprīkošanu ar šādām sistēmām iekļauj uzaicinājumos par publisko iepirkumu;

 ne vēlāk kā līdz 2024. gadam, pamatojoties uz atvērtām saskarnēm, paredzēt valsts līmeņa transporta kustības grafika un tarifu informācijas sistēmu aktualizētas informācijas sniegšanai par vietējā sabiedriskā transporta uzņēmumu transporta kustības grafikiem savienot pārrobežu tīklā un padarīt to pieejamu pārvadātājiem, maršrutu plānotāju pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem;

12.    piekrīt Komisijas viedoklim, ka jānodrošina informācijas, maršrutu plānošanas un biļešu pārdošanas pakalpojumu sniedzēju, tostarp MVU un jaunizveidotu uzņēmumu, taisnīga, atklāta un vienlīdzīga piekļuve pilnīgiem multimodāliem aktualizētiem transporta un maršrutu datiem, kas nepieciešami maršruta informācijas, plānošanas un rezervēšanas pakalpojumiem visā ES, un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, ar kuru visiem pakalpojumu sniedzējiem uzliek pienākumu, ievērojot taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus, padarīt pieejamus visus tos datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu aptverošākus pakalpojumus, un tādējādi sniegt pasažieriem patiesu, sasniedzamu un cenas ziņā pieejamu iespēju izvēlēties noturīgāko, rentablāko vai ātrāko savienojumu, vienlaicīgi neapdraudot iesaistīto pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās intereses;

13.    uzsver, ka saskaņā ar ES konkurences politiku Komisijas uzdevums ir pārbaudīt, vai saistībā ar multimodālās informācijas un biļešu pakalpojumu sniedzējiem pastāv informācijas monopolizēšanas draudi, un novērst tos; piebilst, ka Komisijai ir arī jānodrošina, lai tā daļa, kas paredzēta kā samaksa par elektroniskās biļešu pārdošanas pakalpojumiem, neradītu nelabvēlīgu ietekmi attiecībā uz uzņēmumiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu;

14.    mudina izveidot platformu dialogam, iesaistot visus vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa transporta nozares un kompetento iestāžu pārstāvjus, lai izstrādātu praktiskus risinājumus attiecībā uz sadarbspējīgu elektronisko biļešu sistēmu pakāpenisku ieviešanu visā ES, ņemot vērā visu ceļojuma ciklu no plānošanas līdz biļešu iegādei, un risinātu biļešu pārdošanas ieņēmumu proporcionālas sadalīšanas un izmaksu sadalīšanas problēmas strīdu gadījumos starp līguma pusēm; uzskata, ka šādi risinājumi jāizstrādā atbilstoši tirgus prasībām, neapgrūtinot pakalpojumu sniedzējus un pasažierus ar nesamērīgām izmaksām; aicina Komisiju noteikti sekmēt sinerģiju starp Eiropas telesakaru tīkliem un transporta tīkliem, izmantojot ES līdzfinansējumu šajā jomā;

15.    norāda, ka Eiropas pasažieru tiesības ir spēkā tiktāl, ciktāl tās attiecas uz katru pārvadājumu veidu atsevišķi, taču, ja ceļojuma maršruts ietver pārrobežu posmus vai multimodālus pārvadājumus, pasažieru tiesības nevar nodrošināt parastajā kārtībā, un tādēļ mudina Komisiju reaģēt uz Parlamenta prasību rezolūcijā par 2011. gada ceļvedi(6) attiecībā uz pasažieru tiesību hartu, kas aptvertu visus transporta veidus, līdz 2017. gada beigām iesniedzot priekšlikumu par šādu hartu, tostarp atsevišķu sadaļu par multimodāliem ceļojumiem, skaidri un pārredzami paredzot pasažieru tiesību aizsardzību, multimodālā kontekstā, ņemot vērā katra transporta veida īpatnības, un integrētu biļešu pārdošanu multimodāliem pārvadājumiem;

16.    uzsver, ka transportlīdzekļu pieejamībai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz sociālo mobilitāti, un, apsverot demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā, arī attiecībā uz bezšķēršļu piekļuvi transportam visiem un jo īpaši mazaizsargātām personām, un prasa vairāk ņemt vērā invalīdu vai personu ar ierobežotu mobilitāti intereses, kā arī gados vecāku cilvēku īpašās prasības saistībā ar piekļuvi maršrutu informācijai pirms ceļojuma un tā gaitā, biļešu iegādes iespējām un rezervācijas un maksājuma sistēmām, ietverot iespēju rezervēt vietas ratiņkrēsliem; atzinīgi vērtē Komisijas ceļvedi „Eiropas Pieejamības akts” un iespēju ar likumdošanas pasākumiem likvidēt ekonomiskos un sociālos šķēršļus, ar ko saskaras personas ar invaliditāti; mudina Komisiju saistībā ar saviem centieniem uzlabot pieejamību risināt problēmas, kas kavē piekļuvi transportam;

17.    uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt dažādus cenu noteikšanas modeļus un maksājumu iespējas (piemaksas, atlaides utt.), lai nodrošinātu to, ka noteiktas sabiedrības grupas (bezdarbnieki, pensionāri, studenti, daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar zemiem ienākumiem un citas nelabvēlīgā situācijā esošas sociālās grupas) var gūt labumu no multimodālas biļešu tirdzniecības sistēmas ES;

18.    norāda, ka sistēmām, kuras sniedz informāciju par multimodālo transportu, vajadzētu būt viegli izmantojamām, tāpēc ir svarīgi tās sasaistīt ar atjauninātiem kartogrāfiskajiem un ģeogrāfiskajiem datiem;

19.    prasa, lai tirgus dalībnieki arī turpmāk tiktu atbalstīti centienos rast novatoriskus risinājumus, un uzskata, ka tālab ne tikai jāsaglabā, bet arī jāizvērš atbilstošas ES finansēšanas iespējas, piemēram, 4. inovāciju programma Shift2Rail programmas „Apvārsnis” ietvaros un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kā arī struktūrfondi; šajā saistībā mudina Eiropas Investīciju banku atbilstīgi izmantot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu;

20.    mudina Komisiju publicēt viegli pieejamu sarakstu ar ES līdzfinansēto intermodālas, integrētas biļešu sistēmas projektu regulāru novērtējumu;

21.    uzsver globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) un jo īpaši Eiropas navigācijas satelītu sistēmas Galileo neaizstājamo lomu dinamisko datu vākšanā, ar kuru starpniecību pasažieri gan pirms ceļojuma uzsākšanas, gan tā gaitā var saņemt informāciju par iespējamiem traucējumiem, kā arī par alternatīvu maršrutu iespējām; uzsver, ka satelītu sistēmu ieguvumi vienmēr ir jāpapildina ar pienācīgiem datu aizsardzības pasākumiem;

22.    norāda, ka ir jāsamazina transporta pārslodzes un gaisa piesārņošana pilsētu teritorijās, un prasa radīt stimulus izvēlēties noturīgus transporta veidus visā Eiropā, iekļaujot maršrutu informācijas un ceļojumu maršrutu plānošanas pakalpojumos informāciju par dažādiem mobilitātes pakalpojumiem, piemēram, vieglo automašīnu koplietošanu, „novieto un brauc” sistēmām, velosipēdu nomas sistēmām, velosipēdistu un gājēju celiņiem;

23.    atzinīgi vērtē integrētu elektronisku biļešu pārdošanas sistēmu pieejamības paplašināšanos pilsētās un citās urbānās teritorijās, piemēram, iekļaujošas digitālas „viedkaršu” tehnoloģijas, ko var izmantot dažādiem transporta veidiem un arī pārrobežu ceļojumiem, bet uzsver, ka tehniskie risinājumi būtu jāatstāj tirgus ziņā, nevis jānosaka Eiropas līmenī;

24.    norāda, ka kvalitatīva un pastāvīga saite ar tīklu ir viens no priekšnoteikumiem, lai izveidotu sekmīgu un pasažieriem lietderīgu sistēmu, kura sniegtu aktualizēto informāciju par transporta stāvokli; tādēļ aicina Komisiju par prioritāti noteikt bezmaksas vai lētas ātrgaitas digitālās infrastruktūras plašas pieejamības atvieglošanu, sekmēšanu un veicināšanu visos transporta veidos un visās pārsēšanās vietās, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, programmu „Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un citus atbilstīgos finansējuma avotus;,

25.    uzsver datu aizsardzības nozīmi, mudina ievērot Direktīvu 95/46/EK par datu aizsardzību un prasa paredzēt skaidrus nosacījumus par to, kādos gadījumos datus, jo īpaši personas datus, kurus varētu apstrādāt un izmantot tikai anonīmā veidā un tikai tādēļ, lai veicinātu dažādu transporta veidu biļešu pārdošanu, izmanto un nodod tālāk; uzsver, ka biļešu iegādei un maksājumu veikšanai ar mobilo sakaru un interneta lietojumprogrammu starpniecību jābūt pieejamām, nereģistrējoties sistēmā;

26.    uzsver, ka svarīga ir maršrutu plānošana, pieejamas multimodālas informācija un skaidra un pārredzama biļešu pārdošana, tostarp, izmantojot digitālas un tiešsaistes platformas, un ka nepieciešams nodrošināt labāku piekļuvi sabiedriskajam transportam, atrodoties ārzemēs ES un veicināt ilgtspējīgu transporta pakalpojumu modernizāciju, lai piesaistītu tūristus no ES un ārpus tās, jo tas veicinās visu braucienu plānošanas procesu; uzsver arī integrētas biļešu sistēmas iespējamo pozitīvo ietekmi, jo tādējādi nodrošinātu visu reģionu, jo īpaši visattālāko reģionu, piemēram, attālāko reģionu, labāku savienošanu;

27.    uzsver, ka ir plašāk un labāk jāveicina un jāpopularizē vairāk nekā simts multimodālās maršrutu plānošanas pakalpojumi, kas jau ir pieejami ES pilsētās, reģionos un valstīs, un aicina veicināt šo pakalpojumu savstarpējus savienojumus;

28.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 207, 6.8.2010., 2. lpp.

(2)

OV L 328, 7.12.2013., 72. lpp.

(3)

OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(4)

OV C 168 E, 14.6.2013., 72. lpp.

(5)

„Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM (2011) 0144).

(6)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūcija par tēmu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (OV C 168 E, 14.6.2013., 72. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Multimodālo maršruta informācijas, plānošanas un biļešu pārdošanas pakalpojumu visā ES nozīme

Eiropas transporta politikai būs jārisina daudzi uzdevumi. No vienas puses, pastāv jautājumi attiecībā uz noturīgumu, saimnieciskumu, energoefektivitāti un nekaitīgumu videi, kā arī jautājumi par to, kā var reaģēt uz transporta pārslodzi, piemēram, sastrēgumiem un citām transporta problēmām. Uz visiem šiem jautājumiem risinājumu lielā mērā piedāvā multimodālie maršruta informācijas, plānošanas un biļešu pārdošanas pakalpojumi visā ES, jo tie:

–   atvieglo ES pilsoņu, kā arī viesu no trešām valstīm mobilitāti un ceļošanu un tādējādi arī viņu pamatbrīvību īstenošanu un vienlaicīgi stiprina tūrisma nozari un līdz ar to arī ekonomiku;

–   palīdz pārvietot transportu uz sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, tostarp izmantojot tādas alternatīvas kā velosipēdu noma, "novieto un brauc" sistēma vai vieglo automašīnu koplietošana, un novērst sastrēgumus, un tas ir jo īpaši atzinīgi vērtējami, ņemot vērā pieaugošās transporta plūsmas, jo tādējādi sabiedriskie transportlīdzekļi var vairāk veicināt Eiropas transporta noturīgumu, jo īpaši pilsētās;

–   palīdz labāk integrēt transporta veidus un sekmē pastāvošās infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas ir absolūti nepieciešams, jo 2012. gadā 72,2 % ceļotāju izmantoja vieglās automašīnas, turpretī autobusus izmantoja 8,2 % ceļotāju, bet dzelzceļu — 6,5 % ceļotāju;

–   dod iespēju pasažieriem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām sniegt saskaņotu informāciju, piemēram, informāciju par iekāpšanas un izkāpšanas palīgierīcēm, un tādējādi palielina sociālo mobilitāti;

–   atbilst aktualizētas informācijas izmantošanai, kas padara iespējamu pielāgošanos satiksmes traucējumiem, un stiprina ar informācijas, plānošanas un biļešu pārdošanas pakalpojumiem saistītās tehnoloģijas un arī Eiropu kā vietu, kurā ir attīstīta pētniecība un rūpniecība.

Tādējādi šie pakalpojumi dod būtisku ieguldījumu, lai īstenotu Eiropas vienoto transporta telpu un Eiropas vienoto tirgu.

Integrēta biļete

Ilgtermiņa mērķis ir pilnīgas informācijas piedāvāšana visā ES par publisko un privāto uzņēmumu ceļojumu piedāvājumiem gaisa, dzelzceļa, ūdens transportā un autotransportā un tādējādi pasažieriem padarīt iespējamu netraucētu multimodālu un pārrobežu ceļošanu "no durvīm līdz durvīm". Pasažieriem, pamatojoties uz izsmeļošu informāciju, vajadzētu būt iespējai tiešsaistē rezervēt un apmaksāt viņu individuālajam vajadzībām pielāgotu noturīgāko, ātrāko un no saimnieciskā viedokļa izdevīgāko maršruta izvēlni un ceļot tikai ar vienu biļeti. Šajā sakarībā nav svarīgi, cik daudzus dažādus transportlīdzekļus viņi ceļojuma gaitā izmanto. Tomēr pašreiz šāda visaptveroša informācija vēl nav pieejama. Pirms varēs uzsākt tādas integrētās biļetes ieviešanu, kas viena maršruta ietvaros derīga visiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, ir jānodrošina nediskriminējoša un vienlīdzīga piekļuve pilnīgai informācijai. Turklāt integrētas biļetes ieviešana ir saistīta ar lielām izmaksām un tehniskiem šķēršļiem, un tālab pasākumi tās ieviešanai nedrīkst izraisīt situāciju, ka biļetes cena vienā transportlīdzeklī palielinās tik lielā mērā, ka šis transportlīdzeklis kļūst patērētājiem nepievilcīgs. Jo īpaši par to jāsatraucas attiecībā uz sevišķi noturīgiem transporta veidiem. Viens risinājums, lai pievērstos šai problēmai, ir konsekventa ārējo izmaksu internalizācija. Tikai tādā veidā tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visu transportlīdzekļu starpā.

Pasākumi pastāvošo šķēršļu novēršanai

Lai pasažieri varētu iegūt pilnīgu aktualizēto informāciju par alternatīviem maršrutiem, šai informācijai ir jābūt maršrutu informācijas un plānošanas pakalpojumu sniedzēju rīcībā, nodrošinot pasažieriem iespēju iegūt šo informāciju pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs. Pašreizējos portālos tiek piedāvāta tikai ierobežota transportlīdzekļu izvēle, kura izriet no komerclīgumiem. Turklāt piedāvājumi bieži vien ir ierobežoti reģionālā vai valsts mērogā, un tādējādi tie nav piemēroti tieši pārrobežu maršrutu atvieglošanai. Rezultātā joprojām netiek nodrošināta taisnīga un vienlīdzīga piekļuve multimodālajiem maršrutu un transporta datiem, un tādējādi nevar arī tikt piedāvāti visaptveroši transporta kustības savienojumi.

Attiecībā uz ceļa un satiksmes informācijas atklāšanu nevar prasīt visu datu nodošanu izmantošanai un obligātu to savstarpēju apmaiņu, jo bieži vien runa ir par konfidenciāliem datiem. Tomēr visiem tirgus dalībniekiem transporta nozarē varētu uzlikt par pienākumu izpaust noteiktu datu kopumu, kas ietver visu to informāciju, kas nepieciešama, lai ES pilsoņi varētu izvēlēties visnoturīgāko, rentablāko un ātrāko savienojumu, vienlaicīgi negatīvi neietekmējot tirgus dalībnieku komerciālās intereses. Komisijas uzdevums ir atrast atbilstošu risinājumu un vienlaicīgi pievērst uzmanību tam, lai ar šādu piekļuvi ceļojumu datiem neviens no piedāvātājiem neieņemtu dominējošu stāvokli un tādējādi neradītu monopolu, kas ievērojami vājinātu citu tirgus dalībnieku konkurētspēju.

Attiecībā uz biļešu pārdošanas pakalpojumiem, Komisijai būtu jāaprobežojas tikai ar pamatsistēmas noteikšanu, kas tirgus dalībniekiem nodrošinātu nepieciešamo rīcības brīvību pašiem uzsākt atbilstošas iniciatīvas. Komisijas uzdevumam vajadzētu būt ieinteresēto pušu efektīvas sadarbības atbalstīšanai, respektīvi, atvieglošanai.

Turklāt būtu arī pilnībā jāatsakās no regulatīviem ierobežojumiem attiecībā uz saskarnēm un datu formātiem, jo likumdošanas process nevar attīstīties tikpat strauji kā tehnoloģiju attīstība, bet tirgus nebūtu jāierobežo attiecībā uz gatavību ieviest novatoriskus jauninājumus.

Kopumā referents atzinīgi vērtē izdevušās brīvprātīgas iniciatīvas, piemēram, "pilna servisa modelis", "viedo biļešu pārdošanas alianse" un "visu veidu ceļošana", ar kurām mēģina izpētīt pastāvošos šķēršļus un izstrādāt kopīgu risinājumu iespējas. Tālab referents ierosina izveidot platformu, kurai būtu jārada iespēja sadarbībai starp visiem transporta informācijas vērtību radīšanas ķēdē iesaistītajiem, lai rastu kopīgus risinājumus pastāvošajām problēmām. IT sistēmu savstarpēja izmantojamībai ir svarīga loma multimodālo ceļojumu plānotāju darbībā, kālab attiecīgajiem tirgus dalībniekiem būtu jāvienojas šajā sakarībā un jāizstrādā kopīgi risinājumi, kas atvieglotu pārrobežu un multimodālo transportu. Dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, izmantojot labākās prakses apmaiņu ar citām dalībvalstīm vai reģioniem.

Turklāt nepastāv noteikumi par pasažieru tiesībām attiecībā uz multimodālajiem maršrutiem. Jautājumi par atbildību un pasažieru tiesībām, piemēram, aizkavēšanās un no tā izrietošu nokavētu savienojumu gadījumos maršrutā, kas aptver vairāk nekā vienu transportlīdzekļa veidu, tādējādi paliek neatrisināti. Šī juridiskā nenoteiktība būtu iespējami drīz jānovērš, lai tādējādi, no vienas puses, apgrūtinātu ceļojumu pakalpojumu sniedzējiem izvairīšanos no atbildības, bet, no otras puses, padarītu pasažieriem pievilcīgākas multimodālā ceļojuma iespējas.

Sabiedriskā transporta loma un aktualizēta informācija

Transportlīdzekļiem vietējā sabiedriskajā pasažieru transportā ir ārkārtīgi liela nozīme multimodālajos maršrutos, jo ar tiem pasažierus pārvadā maršruta tā dēvētajā "pirmajā un pēdējā posmā". Kompetentās vietējās un reģionālās iestādes būtu tālab jāiesaista aktualizētas transporta informācijas sagatavošanā un multimodālo maršruta informācijas, plānošanas un biļešu pārdošanas pakalpojumu izstrādē visā ES.

Tomēr problēma ir tā, ka, ņemot vērā transporta uzņēmumu apvienību reģionālo struktūru, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju rīcībā bieži vien nav valsts līmeņa kustības grafika. Tāds tomēr ir nepieciešams, lai iegūtu pārskatu par multimodālajām transporta iespējām. Tālab referents iestājas par to, lai pirmajā posmā reģionālos kustību grafikus savstarpēji savienotu valsts līmeņa kustības grafika ietvaros un lai otrajā posmā paredzētu pārrobežu tīkla izveidošanu.

Novatorisku risinājumu izstrādei sabiedriskajā vietējā transportā ir nepieciešamas pievilcīgas sabiedriskā transporta sistēmas ar visu teritoriju aptverošu pārklājumu un kustības grafika informācijas, kas aptver visus pakalpojumu sniedzējus, sagatavošana. Tādēļ referents ierosina aprīkot transportlīdzekļus ar viedajām sistēmām un sensoriem "dinamiskas" informācijas, piemēram, aktualizētas informācijas sniegšanai, gan starp transportlīdzekļiem, gan starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru. Tikai šādā veidā pasažieriem būs iespēja iegūt informāciju par, piemēram, transportlīdzekļa precīzu atrašanās vietu maršrutā un attiecīgā gadījumā savlaicīgi reaģēt uz kustības traucējumiem, piemēram, aizkavēšanos utt. Šajā sakarībā izšķiroša nozīme ir GNSS un jo īpaši Galileo, jo tādējādi var ne tikai efektīvi plānot ceļojuma maršrutus, bet arī atvieglot reaģēšanu uz traucējumiem transportā un ārkārtas apstākļiem, respektīvi, krīzes situācijām.

Vēl ir daudz jāpaveic, lai visā Eiropā izveidotu savstarpēji izmantojamus savienojamus un nepārtrauktus aktualizētas transporta informācijas pakalpojumus, bet interneta un viedtālruņu tehnoloģiju attīstība padara šāda pakalpojuma īstenošanu iespējamu un arī obligāti nepieciešamu. Tādēļ referents nešaubīgi atzinīgi vērtē specifikāciju noteikšanu, lai nodrošinātu ES mēroga aktualizētas transporta informācijas pakalpojumu pieejamību, kā arī apmaiņu ar šo informāciju un pakalpojumu turpmāku attīstību, Komisijai pieņemot deleģētu aktu. Tas ir pozitīvi vērtējams solis pareizajā virzienā, taču ir nepieciešami daži papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasažieriem Eiropā ir iespējams atrast noturīgāko, visātrāko un rentablāko multimodālo transportu "no durvīm līdz durvīm", rezervēt to un samaksāt par to, kā arī pirms brauciena un tā gaitā saņemt informāciju par iespējamiem traucējumiem, respektīvi saņemt, alternatīvu priekšlikumu ceļojuma maršrutam.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Stelios Kouloglou, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Claudia Tapardel, Pavel Telička, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, Daniel Dalton, Knut Fleckenstein, Franck Proust, Davor Škrlec, Ruža Tomašić, Matthijs van Miltenburg

Juridisks paziņojums - Privātuma politika