IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Madagaskaras Republiku un Eiropas Kopienu

19.6.2015 - (15225/2014 – C8-0002/2015 – 2014/0319(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Ricardo Serrão Santos

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Madagaskaras Republiku un Eiropas Kopienu

(15225/2014 – C8-0002/2015 – 2014/0319(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15225/2014),

– ņemot vērā projektu Protokolam, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Madagaskaras Republiku un Eiropas Kopienu (15226/2014),

– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C8–0002/2015),

– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0196/2015),

1.      sniedz piekrišanu protokola parakstīšanai;

2.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Madagaskaras Republikas valdībai un parlamentam.

ĪSS PAMATOJUMS

Konteksts

Madagaskara ir salu valsts, kas atrodas Indijas okeānā, pie Āfrikas dienvidaustrumu krasta. Valsts sastāv no Madagaskaras salas (ceturtā lielākā pasaules sala) un vairākām mazākām saliņām. Pateicoties Madagaskaras ģeoloģiskajai vēsturei, tajā ir ievērojama bioloģiskā daudzveidība — 90 % no zemes endēmiskajām sugām.

Madagaskaras ekonomiku galvenokārt veido lauksaimniecība, lopkopība un zvejniecība. Zvejas resursi tiek izmantoti vietējam patēriņam un par tiem ir noslēgti starptautiski nolīgumi, tostarp pašreizējais partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku pamatojas uz Indijas okeāna tunzivju komisijas pieņemtajiem noteikumiem un citiem starptautiski atzītiem standartiem.

Ierosinātajā partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē paredzētas zvejas iespējas 94 kuģiem, proti, 40 seineriem un 54 dažāda lieluma kuģiem zvejai ar āķu jedām. Madagaskaras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā paredzēts nozvejot 15 750 tonnas zivju. Par iespēju zvejot šajā zonā Eiropas Savienība sniegs finansiālo ieguldījumu Madagaskaras Republikas zivsaimniecības nozarē aptuveni EUR 700 000/ gadā un arī paredzēs vispārēju ieguldījumu aptuveni EUR 866 250 apjomā pirmos divos nolīguma piemērošanas gados un EUR 787 500 apjomā nākamos divos gados. Kopumā paredzēts, ka pašreizējā partnerattiecību nolīguma četru gadu piemērošanas laikposmā Eiropas Savienība Madagaskaras Republikai sniegs finansiālo ieguldījumu EUR 6 107 500 apjomā.

Kuģu operatori veiks maksājumus saistībā ar ieguldījumu Madagaskaras zvejas darbību novērošanas programmā un maksājumus atbilstīgi izceltajai nozvejai. Ieguldījums novērotāju programmā ir EUR 20/dienā, kamēr uz kuģa uzturas novērotājs.

Partnerattiecību nolīgums paredz pieņemt darbā Madagaskaras Republikas vai citu ĀKK valstu jūrniekus. Tomēr nolīgumā ir paredzēta arī alternatīva, ka kuģu īpašnieki maksā vienreizēju summu EUR 20 apmērā par katru nodarbināto jūrnieku.

Šis priekšlikums ir Eiropas Savienības, Madagaskaras Republikas valdības un kuģu īpašnieku interesēs, un tas ir izstrādāts dažādās iesaistīto partneru darba sanāksmēs un pamatojoties uz dažādu Eiropas Savienības pasūtītu analītisko dokumentu datiem.

Iespējamie vispārējie uzlabojumi protokolos par sadarbību zivsaimniecības nozarē

Oficiāli jāatzīst, ka šis ir labs partnerības nolīgums zivsaimniecības nozarē. Proti, tajā ir norādītas mērķa sugas, sagaidāmais nozvejas apjoms, ieguldāmie līdzekļi un attiecīgais vispārējais ieguvums, novērošanas programma, kas ir jāīsteno kopā ar zvejas darbībām, jutīgas un aizsargājamas sugas, kā arī noteiktas pamatnostādnes, ar kurām būtu jāveicina detalizēta zinātniskā uzraudzība, tostarp iespēja veikt eksperimentālas zvejas darbības.

Lai arī novērotāju programmā ir plānota uzraudzība, tā skar tikai 10 % no Eiropas flotes. Tā kā šis skaitlis ir pārāk mazs, būtu svarīgi uzraudzību paplašināt.

Uzlabojumus varētu veikt 2. papildinājumā, nosakot metodes un tehnoloģijas, kā aizsargāt jutīgās sugas, jo īpaši jūras bruņurupučus, vaļveidīgos un jūras putnus. Ar trešām valstīm noslēgtajos nolīgumos zivsaimniecības nozarē būtu jāiekļauj noteikumi, kurus ES zvejniekiem piemēro ES jūrās, jo īpaši Kopējās Zivsaimniecības politikas regula un Jūras stratēģijas pamatdirektīva.

Tai pašā papildinājumā ir minēta haizivju zveja, kas ir jāpārtrauc, ja tiek pārsniegta haizivju nozvejas kvota 250 t apmērā. Norāde uz haizivju zveju būtu jāprecizē.

Pašlaik tropisko sugu zivsaimniecības uz kuģiem nekontrolēti izmanto simtiem zivju pievilināšanas ierīču. Lai arī šīs ierīces neietekmē kopējo nozveju un sniedz iespēju ātri iegūt ilgtspējīgi noteiktajās kvotās paredzētos apjomus, tās ļauj diferencēti zvejot noteiktu vecuma grupu tunzivis un vēl neizskaidrotā veidā maina zvejas resursu migrācijas ceļus.

Saskaņā ar 2. pielikumu Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus par dažādiem šajā nolīgumā paredzētiem operatīviem un pielāgošanas pasākumiem. Tomēr protokolā nav norādīts ne Apvienotās komitejas sastāvs, pilnvaras un sanāksmju biežums, ne šajā jomā spēkā esošie tiesību akti.

Eiropas Savienības partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē visbiežāk var kritizēt par nozarei paredzētā ieguldījuma ietekmes uzraudzību un novērtēšanu. Lai šajā jomā veiktu uzlabojumus, partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības jomā būtu jāiekļauj skaidri un izmērāmi mērķi un rādītāji, kurus pēc tam varētu novērtēt. Partnerattiecību nolīgumos būtu pilnīgāk jāiestrādā tādi mērķi kā partnervalstu neatkarības palielināšana zivsaimniecības jomā (piemēram, palielināt vietējo zvejnieku skaitu), atbalsts nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai un preventīvu programmu (piemēram, kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS) vai automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS)) īstenošana.

Secinājumi

Lai arī turpmākajos partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības jomā varētu veikt zināmus uzlabojumus, referents uzskata, ka šis priekšlikums būtu jāapstiprina. Lai Eiropas Parlaments varētu īstenot šā protokola uzraudzību, Komisija tiek aicināta:

1.  sniegt Parlamentam attiecīgo informāciju par kopīgajām zinātniskajām sanāksmēm, ko paredz partnerattiecību nolīguma 7. pants, un par grozījumiem partnerattiecību nolīguma 8. pantā paredzētajos zvejas nosacījumos, par Apvienotās komitejas sanāksmēm, jo īpaši atbilstošos protokolus un slēdzienus, kā arī gada pārskatu par nolīguma 6. pantā minētās daudzgadu nozares atbalsta programmas praktisko īstenošanu un citus svarīgus dokumentus;

2.  nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas pārstāvji vajadzības gadījumā var kā novērotāji piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs par attiecīgā nolīguma uzraudzību;

3.  Protokola spēkā esamības pēdējā gadā un pirms sarunu atvēršanas par tā atjaunošanu iesniegt Parlamentam un Padomei ex-post novērtējuma ziņojumu par tā īstenošanu, kurš satur analīzi par zvejas iespēju apgūšanu un protokola rentabilitātes analīzi, kā arī ziņojumu par iespējamiem zvejas darbību ierobežojumiem;

4.  pārbaudīt protokolu no vienlīdzīgu iespēju aspekta, tostarp attiecībā uz ES kuģu īpašnieku gūto ienākumu sadali.

Attīstības komitejaS ATZINUMS  (2.6.2015)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Madagaskaras Republiku un Eiropas Kopienu
(15225/2014 – C8-0002/2015 – 2014/0319(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Louis Michel

ĪSS PAMATOJUMS

Šim nolīgumam un tā protokolam ir jāatbilst jaunajai Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) regulai, kurā galvenā uzmanība pievērsta ilgtspējīgai zivsaimniecībai un labai pārvaldībai, kā arī atzīts, ka ir svarīgi saskaņot KZP un ES attīstības sadarbības mērķu politiskās nostādnes.

Saskaņā ar šo nolīgumu īstenotajai partnerībai ir jāveicina Madagaskaras zvejas resursu atbildīga izmantošana. Tā ir iespēja sekmēt ekonomikas izaugsmi, uzlabot cilvēktiesību stāvokli un darba ņēmēju — jo īpaši sieviešu — apstākļus un izskaust bērnu nelegālo nodarbinātību šajā nozarē.

ES būtu jāsekmē, lai tās kuģi nodarbinātu vietējos zvejniekus un izkrautu lomu pārstrādei Madagaskarā. Minētajiem kuģiem ir jāievēro prasības par ikgadējo ziņošanu saskaņā ar labas pārvaldības un pārredzamības noteikumiem. Šīs partnerības ietekme būtu jāpārbauda ES un Madagaskaras apvienotajai komitejai zvejas jautājumos.

Referents pauž gandarījumu par ikgadējas summas EUR 700 000 apmērā piešķiršanu zvejas resursu un zivsaimniecības nozares atbalstam. Šī summa būtu jāizmanto, lai atbalstītu zinātniskās pētniecības, kontroles un uzraudzības — ar mērķi cīnīties pret nelegālu zveju — projektu īstenošanu un zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī veicinātu nerūpniecisko zveju, kas ir nepieciešama nodrošinātībai ar pārtiku. Madagaskarai būtu vairākkārt jāpastiprina centieni nodrošināt finansiālā ieguldījuma pārvaldības pārredzamību.

Referents uzskata, ka šis nolīgums ES sniedz iespēju mudināt valsti pielikt pūles, lai panāktu atbilstību Kotonū nolīgumam un jo īpaši tā 9. pantam par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem, tiesiskumu un labu pārvaldību.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt sniegt piekrišanu priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Madagaskaras Republiku un Eiropas Kopienu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	1.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bernd Lucke, Louis-Joseph Manscour, Paul Rübig, Joachim Zeller
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Miguel Urbán Crespo, Dennis de Jong

Budžeta komitejaS ATZINUMS (7.5.2015)

Zivsaimniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Madagaskaras Republiku un Eiropas Kopienu
(15225/2014 – C8-0002/2015 – 2014/0319(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Jean-Paul Denanot

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija, pamatojoties uz Padomes piešķirtajām pilnvarām, ir rīkojusi sarunas ar Madagaskaru ar mērķi atjaunot protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp šo valsti un Eiropas Kopienu.

Sarunu noslēgumā 2014. gada 19. jūnijā dalībnieki parafēja jaunu protokola projektu. Jaunais protokols aptver četru gadu laikposmu no pagaidu piemērošanas, t.i., parakstīšanas datuma un, agrākais, 2015. gada 1. janvāra.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt ES kuģiem iespējas zvejot Madagaskaras Republikas zvejas zonā atbilstīgi pārvaldības pasākumiem, kurus pieņēmusi attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija, proti, Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC), un attiecīgā gadījumā saskaņā ar pieejamo pārpalikumu.

Savukārt protokola vispārējais mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības un Madagaskaras sadarbību, tādējādi izveidojot partnerības regulējumu, ar kuru veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Madagaskaras zvejas zonā, kas ir abu pušu interesēs.

IETEKME UZ BUDŽETU. Šim protokolam piešķirts kopējais finansējums EUR 6,602 miljonu apmērā laikposmam no 2015. gada līdz 2018. gadam, kurā iekļauts administratīvās vadības un cilvēkresursu izmaksas.

Ikgadējais finansiālais ieguldījums

EUR 1 566 250 katru gadu pirmo divu gadu laikā;

EUR 1 487 500 katru gadu turpmāko divu gadu laikā.

Pamatojoties uz:

• atsauces daudzumu 15 750 tonnām, kas saistītas ar piekļuvi, par ikgadējo summu EUR 866 250  pirmo divu protokola īstenošanas gadu laikā un EUR 787 500 turpmāko divu gadu laikā;

• atbalstu Madagaskaras zivsaimniecības nozares politikas veicināšanai EUR 700 000/gadā. Minētais atbalsts atbilst valsts zivsaimniecības politikas mērķiem un jo īpaši Madagaskaras Republikas vajadzībām attiecībā uz nelegālas zvejas apkarošanu.

Ja ikgadējais protokolā minēto sugu nozvejas apjoms pārsniedz atsauces daudzumu  15 750 tonnas, ikgadējā finansiālā ieguldījuma apjoms par katru pārsniegto tonnu tiks palielināts par EUR 55 pirmajos divos protokola īstenošanas gados un EUR 50 turpmāko divu gadu laikā.

Tomēr ikgadējā summa, ko Eiropas Savienība piešķir par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, nedrīkst būt lielāka par divkāršotu atskaites daudzumam atbilstošo summu attiecīgajā gadā. Ja Eiropas Savienības kuģu Madagaskaras zvejas zonā nozvejotais apjoms pārsniedz divkāršotu atskaites daudzumu, tad finansējums par šādi pārsniegto daudzumu tiks izmaksāts nākamajā gadā.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu projektam Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Madagaskaras Republiku un Eiropas Kopienu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.5.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Carlos Iturgaiz, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureșan, Victor Negrescu, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Indrek Tarand, Inese Vaidere, Marco Valli, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrey Novakov, Claudia Tapardel, Miguel Urbán Crespo, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emilian Pavel

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.6.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, João Ferreira, Raymond Finch, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	José Blanco López, Marek Józef Gróbarczyk, Francisco José Millán Mon
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Tim Aker