Procedūra : 2013/0402(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0199/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0199/2015

Debates :

PV 13/04/2016 - 22
CRE 13/04/2016 - 22

Balsojumi :

PV 14/04/2016 - 7.7
CRE 14/04/2016 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0131

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1305kWORD 760k
22.6.2015
PE 546.885v02-00 A8-0199/2015

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

(COM(2013)0813 – C7-0431/2013 – 2013/0402(COD))

Juridiskā komiteja

Referente: Constance Le Grip

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

(COM(2013)0813 – C7-0431/2013 – 2013/0402(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0813),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0431/2013),

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 25. marta atzinumu(1),

–       ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0199/2015),

1.      pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.      prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.      uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2013/0402 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)      Uzņēmumi un nekomerciāli pētniecības institūti investē zinātības un informācijas iegūšanā, izstrādē un piemērošanā, kas ir zināšanu ekonomikas valūta un sniedz konkurences priekšrocības. Šis ieguldījums intelektuālā kapitāla radīšanā un piemērošanā nosaka to konkurētspēju un novatorismu tirgū un līdz ar to arī peļņu, kas ir pamatā esošā motivācija uzņēmējdarbības pētniecībai un izstrādei. Uzņēmumi var izmantot dažādus līdzekļus, lai iegūtu īpašumtiesības uz savu novatorisko darbību rezultātiem, ja atvērtība neļauj pilnībā izmantot pētniecības un inovācijas ieguldījumus. Viens no šādiem līdzekļiem ir izmantot tādas ▌ intelektuālā īpašuma tiesības kā patenti, dizainparaugi vai autortiesības. Cits līdzeklis ir aizsargāt piekļuvi un izmantot zināšanas, kas ir vērtīgas konkrētai vienībai un nav plaši zināmas. Šāda vērtīga zinātība un uzņēmējdarbības informācija, kas nav pieejama un ko paredzēts turēt slepenībā, tiek saukta par komercnoslēpumu. Uzņēmumi, neatkarīgi no to lieluma, vērtē komercnoslēpumus tikpat augstu kā patentus un citus intelektuālā īpašuma tiesību veidus un izmanto konfidencialitāti kā uzņēmējdarbības konkurētspējas un pētniecības inovācijas pārvaldības instrumentu, aptverot plašu informācijas klāstu, kas nav tikai tehnoloģiskās zināšanas, bet arī komerciāli dati, piemēram, informācija par klientiem un piegādātājiem, uzņēmējdarbības plāni vai tirgus pētniecība un stratēģijas. It īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) augstāk vērtē komercnoslēpumus un ir vairāk atkarīgi no tiem, jo intelektuālā īpašuma tiesību izmantošana parasti ir dārga un MVU bieži vien nav atbilstošas kvalifikācijas cilvēkresursu un finansiālo resursu šādu tiesību pārvaldīšanai un aizsargāšanai. Aizsargājot tik plašu zinātības un komerciālas informācijas klāstu, komercnoslēpumi kā papildu vai alternatīvs elements intelektuālā īpašuma tiesībām ļauj ideju radītājam gūt peļņu no saviem darbiem un inovācijām, un līdz ar to tie ir īpaši svarīgi uzņēmējdarbības konkurētspējai, kā arī pētniecībai un izstrādei un inovāciju rezultātiem.

(2)      Atklāta inovācija ir katalizators jaunām idejām, kas atbilst patērētāju vajadzībām un risina sociālas problēmas, lai ieņemtu savu vietu tirgū. ir svarīgs elements jaunu zināšanu radīšanai un veido pamatu jaunu un novatorisku uzņēmējdarbības modeļu izveidei, kas balstās uz kopīgi radītu zināšanu izmantošanu. ▌ Uz sadarbības principiem balstīta pētniecība, tostarp pārrobežu sadarbība, ir jo īpaši svarīga, lai palielinātu uzņēmējdarbības pētniecības un attīstības līmeni iekšējā tirgū. Zināšanu un informācijas izplatīšana būtu jāuzskata par būtisku aspektu dinamiskas, labvēlīgas un vienlīdzīgas attīstības iespēju nodrošināšanā uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Iekšējā tirgū, kur ir samazināti šķēršļi šādai pārrobežu sadarbībai un kur sadarbība nav traucēta, intelektuālajai jaunradei un inovācijai būtu jārosina ieguldījums inovatīvos procesos, pakalpojumos un produktos. Šāda vide, kas rosina intelektuālo jaunradi un inovāciju, un ja netiek kavēta darbaspēka mobilitāte, ir arī svarīga nodarbinātības izaugsmei un Savienības ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai. Komercnoslēpumiem ir svarīga nozīme, aizsargājot zināšanu apmaiņu starp uzņēmumiem, tostarp jo īpaši MVU, un pētniecības iestādēm iekšējā tirgū un aiz tā robežām saistībā ar pētniecību, izstrādi un inovāciju. Komercnoslēpumi ir viens no intelektuālās jaunrades un novatoriskās zinātības aizsardzības veidiem, ko uzņēmumi izmanto visvairāk, tomēr vienlaikus Savienības pašreizējais tiesiskais regulējums tos vismazāk aizsargā pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic trešās personas.

(3)      Novatoriski uzņēmumi ir aizvien neaizsargātāki pret negodīgām metodēm — piemēram, zādzībām, neatļautu kopēšanu, ekonomisko spiegošanu, konfidencialitātes prasību pārkāpumiem —, kuru mērķis ir piesavināties komercnoslēpumus Savienības teritorijā vai ārpus tās. Jaunākās tendences, piemēram, globalizācija, plašāka ārpakalpojumu izmantošana, garākas piegādes ķēdes, plašāka informācijas un sakaru tehnoloģijas izmantošana, palielina šādu metožu izmantošanas risku. Komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana apdraud likumīgā komercnoslēpuma turētāja spējas iegūt pirmā tirgus dalībnieka peļņu, izmantojot savu novatorisko centienu rezultātus. Bez efektīviem un salīdzināmiem tiesiskajiem līdzekļiem komercnoslēpumu aizsargāšanai visā Savienībā ir apdraudēti stimuli iesaistīties novatoriskā pārrobežu darbībā iekšējā tirgū un komercnoslēpumi nespēj īstenot savu potenciālu kā ekonomikas izaugsmes un darbvietu izveides virzītājspēks. Tādēļ inovācija un radošums netiek stimulēti un ieguldījumi samazinās, ietekmējot iekšējā tirgus vienmērīgu darbību un apdraudot tā izaugsmi vairojošo potenciālu.

(4)      ▌ Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS līgums) ▌cita starpā ir ietverti noteikumi, kas ir kopīgi starptautiski standarti, par komercnoslēpumu aizsardzību pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic trešās personas. Šis līgums, ko Padome apstiprināja ar Lēmumu 94/800/EK(5), ir saistošs visām dalībvalstīm, kā arī pašai Savienībai. Lai komercnoslēpumus pasargātu no piesavināšanās, dažas dalībvalstis ir pieņēmušas attiecīgus tiesību aktus, taču vairākas citas dalībvalstis komercnoslēpumus nav definējušas un neīsteno saistošus tiesību aktus, ar ko aizsargāt pret komercnoslēpumu piesavināšanos. Šāda situācija rada nepilnības un šķēršļus attiecībā uz iekšējā tirgus efektīvu darbību. Lietderīgi ir arī Savienības līmenī noteikt to, kādās situācijās komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana un izpaušana ir likumīga vai nelikumīga, kā arī ierobežot tiesiskās aizsardzības procedūru piemērošanas periodu, lai šī direktīva kalpotu paredzētajam mērķim, proti, konsekventi aizsargātu komercnoslēpumus Savienībā.

(5)      ▌ Dalībvalstu tiesību aktos ir būtiskas atšķirības attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas. Līdz ar to, piemēram, ne visas dalībvalstis ir pieņēmušas komercnoslēpumu un/vai komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas definīcijas valsts līmenī, tādēļ aizsardzības tvērums nav uzreiz pieejams un ir katrā dalībvalstī atšķirīgs. Turklāt nav konsekvences attiecībā uz civiltiesiskajiem aizsardzības līdzekļiem komercnoslēpumu nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas gadījumā, jo ne visās dalībvalstīs ir iespējams panākt rīkojumu pieņemšanu par pretlikumīgas darbības pārtraukšanu attiecībā uz trešām personām, kas nav komercnoslēpuma likumīga turētāja konkurenti. Dalībvalstīs arī pastāv atšķirības attiecībā uz attieksmi pret trešām personām, kas ir godprātīgi ieguvušas komercnoslēpumu, bet pēc tam izmantošanas laikā ir uzzinājušas, ka komercnoslēpums ir iegūts no personas, kas iepriekš to ieguvusi nelikumīgi.

(6)      Valstu noteikumi arī atšķiras attiecībā uz to, vai likumīgi komercnoslēpuma glabātāji var prasīt iznīcināt preces, ko ražojušas trešās personas, kuras nelikumīgi izmanto komercnoslēpumus, vai atdot vai iznīcināt jebkurus dokumentus, datnes vai materiālus, kas ietver vai īsteno nelikumīgi iegūtu vai izmantotu komercnoslēpumu. Tāpat piemērojamos valsts noteikumos par zaudējumu atlīdzības aprēķināšanu ne vienmēr ņemta vērā komercnoslēpumu nemateriālā daba, kas apgrūtina iespēju pierādīt faktisko zaudēto peļņu vai pārkāpēja negodīgā ceļā gūto labumu, ja attiecībā uz konkrēto informāciju nevar noteikt tirgus vērtību. Tikai dažas dalībvalstis ļauj piemērot abstraktus noteikumus par zaudējumu atlīdzības aprēķināšanu, kuru pamatā ir samērīga atlīdzība vai maksa, ko būtu vajadzējis samaksāt, ja pastāvētu atļauja izmantot konkrēto komercnoslēpumu. Turklāt daudzu dalībvalstu noteikumi negarantē komercnoslēpuma konfidencialitātes ievērošanu, ja komercnoslēpuma turētājs iesniedz prasību par komercnoslēpuma iespējamu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veikusi trešā persona, tādējādi samazinot esošo pasākumu un aizsardzības līdzekļu pievilcību un pavājinot piedāvāto aizsardzību.

(7)      Atšķirības komercnoslēpumu tiesiskajā aizsardzībā, ko nodrošina dalībvalstis, nozīmē, ka komercnoslēpumiem nav vienlīdzīgs aizsardzības līmenis visā Savienībā, kas tādēļ rada iekšējā tirgus sadrumstalotību šajā jomā un pavājina noteikumu kopējo atturošo ietekmi. Iekšējais tirgus tiek ietekmēts tiktāl, ciktāl atšķirības vājina uzņēmumu stimulus veikt tādu ar inovāciju saistītu pārrobežu saimniecisko darbību, tostarp pētniecības un ražošanas sadarbību ar partneriem, ārpakalpojumus vai ieguldījumus citās dalībvalstīs, kura būtu atkarīga no tādas informācijas izmantošanas, kas aizsargāta kā komercnoslēpumi. Pārrobežu pētniecības un izstrādes tīkli, kā arī ar inovāciju saistītas darbības, tostarp attiecīga ražošana un secīga pārrobežu tirdzniecība, Savienībā zaudē pievilcību un kļūst sarežģītāki, tādējādi radot arī ar inovāciju saistītas nepilnības Savienības mērogā. Turklāt dalībvalstīs, kurās ir salīdzinoši zemāks aizsardzības līmenis, rodas lielāks uzņēmējdarbības risks, jo komercnoslēpumus var vieglāk nozagt vai citādi nelikumīgi iegūt. Tas rada neefektīvu kapitāla sadalījumu izaugsmi veicinošai inovācijai iekšējā tirgū, jo, lai kompensētu nepietiekamo tiesisko aizsardzību dažās dalībvalstīs, aizsardzības pasākumiem ir nepieciešami lielāki izdevumi. Tas arī veicina negodīgu konkurentu darbību, kuri pēc komercnoslēpumu nelikumīgas iegūšanas varētu izplatīt attiecīgās preces visā iekšējā tirgū. Atšķirības tiesiskajā regulējumā arī veicina tādu preču ievešanu Savienībā no trešām valstīm — izmantojot ieejas punktus ar vājāku aizsardzību —, kuru izstrāde, ražošana vai pārdošana ir balstīta uz zagtu vai citādi nelikumīgi iegūtu komercnoslēpumu. Kopumā šādas atšķirības rada šķērsli iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

(8)  Ir lietderīgi paredzēt noteikumus Savienības līmenī, lai tuvinātu valstu regulējumu nolūkā nodrošināt pietiekamu un konsekventu tiesiskās aizsardzības līmeni visā iekšējā tirgū attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šajā nolūkā ir svarīgi izveidot vienādu komercnoslēpuma definīciju, neierobežojot priekšmetu, kas jāaizsargā pret piesavināšanos. Līdz ar to šai definīcijai ir jābūt tādai, kas aptver uzņēmējdarbības informāciju, tehnoloģisko informāciju un zinātību, ja ir likumīga interese to glabāt slepenībā un pastāv tiesiskā paļāvība, ka šāda konfidencialitāte tiks ievērota. Šādai informācijai vai zinātībai turklāt vajadzētu būt ar komerciālu vērtību (pašreizēju vai potenciālu). Šāda informācija vai zinātība būtu jāuzskata par informāciju vai zinātību ar komerciālu vērtību, jo īpaši, ja tās neatļauta iegūšana, izmantošana vai izpaušana varētu kaitēt to likumīgi kontrolējošas personas interesēm vai ja tā grauj šīs personas zinātnisko vai tehnisko potenciālu, uzņēmējdarbības vai finansiālās intereses, stratēģiskās pozīcijas vai konkurētspēju. Pēc būtības šādai definīcijai būtu jāizslēdz nesvarīga informācija un tai nebūtu jāattiecas uz zināšanām un prasmēm, ko ieguvuši darba ņēmēji ikdienas nodarbinātības laikā un kas ir vispārēji zināmas vai viegli pieejamas personām aprindās, kurās parasti strādā ar attiecīgo informācijas veidu.

(9)      Ir arī svarīgi noteikt apstākļus, kādos tiesiskā aizsardzība ir pamatota. Šā iemesla dēļ ir nepieciešams definēt rīcību un praksi, ko uzskata par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. ▌

(9a)  Ir svarīgi precizēt, ka pasākumiem, kas pieņemti, lai aizsargātu komercnoslēpumus pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, nebūtu jāietekmē tādu Savienības vai valstu noteikumu piemērošana, kuros prasīts atklāt informāciju, tostarp komercnoslēpumus, sabiedrībai vai publiskā sektora iestādēm, tādu noteikumu piemērošana, kuri ļauj publiskā sektora iestādēm vākt informāciju par savu pienākumu izpildi, vai tādu noteikumu piemērošana, kuri ļauj minētajām publiskā sektora iestādēm attiecīgo informāciju atklāt sabiedrībai. Tas jo īpaši attiecas uz noteikumiem par Savienības iestāžu un struktūru vai valstu publiskā sektora iestāžu veiktu tādas ar uzņēmējdarbību saistītas informācijas izpaušanu, kura ir to rīcībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001(6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK(8) vai citiem noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem vai valstu publiskā sektora iestāžu pārskatāmības pienākumiem.

(9b)  Komercnoslēpumu iegūšana, izmantošana vai izpaušana, ko prasa vai atļauj tiesību akti, būtu jāuzskata par likumīgu šīs direktīvas nozīmē, neskarot jebkādus konfidencialitātes pienākumus attiecībā uz komercnoslēpumu vai jebkādus ierobežojumus tā izmantošanā, ko saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem var nākties ievērot šādas informācijas saņēmējam. Direktīvai jo īpaši nebūtu jāatbrīvo publiskā sektora iestādes no konfidencialitātes pienākuma, kas tām jāievēro attiecībā uz komercnoslēpumu turētāju sniegto informāciju, neatkarīgi no tā, vai minēto pienākumu paredz valsts vai Savienības tiesību akti. Tas cita starpā attiecas uz konfidencialitātes pienākumu attiecībā uz informāciju, kas sniegta līgumslēdzējām iestādēm saistībā ar iepirkuma procedūrām, kā noteikts, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES(9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES(10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES(11).

(9c)  Šī direktīva neparedz krimināltiesiskus pasākumus, ko piemērot personām, kuras nelikumīgi iegūst, izmanto vai izpauž komercnoslēpumu. Līdz ar to šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības papildināt šos civiltiesiskos un komerctiesiskos noteikumus ar krimināltiesiskiem pasākumiem. Izstrādājot šādus pasākumus, dalībvalstīm tomēr būtu jāievēro visi šajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp komercnoslēpumu aizsardzību un uzņēmējdarbības brīvību, vārda brīvību un informācijas brīvību.

(10)    Inovācijas interesēs un nolūkā veicināt konkurenci šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jārada nekādas ekskluzīvas tiesības uz zinātību vai informāciju, kas aizsargāta kā komercnoslēpums. Līdz ar to vienas un tās pašas zinātības un informācijas neatkarīga atklāšana ir iespējama, un komercnoslēpuma turētāja konkurenti arī var veikt jebkura likumīgi iegādāta produkta reverso inženieriju. Tomēr, lai gan veselīga konkurence, kam pamatā ir datu likumīga izmantošana, tostarp ar reverso inženieriju iegūto datu likumīga izmantošana, būtu jāveicina, ir sevišķi svarīgi apkarot negodīgu komercpraksi.

(10a)  Mūsdienās dažās ražošanas nozarēs, kurās jaunradītājiem un novatoriem nav ekskluzīvu tiesību un kurās inovācija ir ierasti balstījusies uz komercnoslēpumiem, produktu ražošanu pēc to nonākšanas tirgū var viegli izsecināt, izmantojot reverso inženieriju. Šādos gadījumos attiecīgie jaunradītāji un novatori var kļūt par tādas prakses upuriem kā parazītiska kopēšana vai burtiska atdarināšana, citiem bez maksas izmantojot viņu reputāciju un inovācijas centienus. Dažu valstu tiesību akti negodīgas konkurences jomā risina ar šādu praksi saistītus jautājumus. Lai gan šīs direktīvas mērķis nav vispārēji reformēt vai saskaņot tiesību aktus negodīgas konkurences jomā, būtu lietderīgi, ja Komisija rūpīgi pārbaudītu, vai Savienībai šajā jomā nav jāveic pasākumi.

(11)    Saskaņā ar proporcionalitātes principu pasākumi un aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti komercnoslēpumu aizsardzībai, būtu jāpielāgo, lai tie atbilstu mērķim par pētniecības un inovācijas iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, jo īpaši, lai tiem būtu atturoša ietekme attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, neapdraudot pamattiesības un pamatbrīvības vai sabiedrības intereses, piemēram, sabiedrības drošību, patērētāju aizsardzību, sabiedrības veselību un vides aizsardzību, vai tām nekaitējot, kā arī nekādā veidā neskarot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Šajā ziņā pasākumi un aizsardzības līdzekļi nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes ņem vērā tādus faktorus kā komercnoslēpuma vērtību, rīcības, kuras rezultātā notikusi komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana, smaguma pakāpi, kā arī šādas rīcības ietekmi. Būtu arī jānodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm ir rīcības brīvība izsvērt tiesvedībā iesaistīto pušu intereses, kā arī trešo personu intereses, tostarp — attiecīgā gadījumā — patērētāju intereses.

(12)    Iekšējā tirgus vienmērīga darbība tiktu apdraudēta, ja nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi tiktu izmantoti, lai īstenotu nelikumīgus nodomus, piemēram, izveidotu nepamatotus šķēršļus iekšējam tirgum vai darbaspēka mobilitātei, kas nav saderīgi ar šīs direktīvas mērķiem. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai tiesu iestādēm būtu pilnvaras noteikt sankcijas par ļaunprātīgu prasītāju uzvedību, kas rīkojas negodprātīgi un iesniedz acīmredzami nepamatotus prasības pieteikumus. ▌

(12a)  Šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem un aizsardzības līdzekļiem nebūtu jāierobežo ziņošana par nelikumīgām darbībām. Līdz ar to komercnoslēpumu aizsardzība nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kuros komercnoslēpuma izpaušana kalpo sabiedrības interesēm tiktāl, ciktāl tiek atklāts ar to tieši saistīts pārkāpums vai nepareiza rīcība. Iepriekšminētais nebūtu jāuzskata par kavēkli kompetentajām tiesu iestādēm pieļaut izņēmumus pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanā, ja atbildētājam ir bijis pamats labticīgi uzskatīt, ka viņa rīcība ir atbildusi šajā direktīvā noteiktajiem attiecīgajiem kritērijiem.

(12b)  Ir sevišķi svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. panta 2. punktā, nolūkā nodrošināt, ka direktīva neierobežo žurnālistu darbu, jo īpaši attiecībā uz izmeklēšanu, informācijas avotu aizsardzību un sabiedrības tiesībām būt informētai.

(12c)   Tīmekļa tiešsaistes pakalpojumu aizvien plašāka izmantošana uzņēmējdarbībā un pētniecībā, konfidenciālāku datu glabāšana virtuālā vidē un e-tirdzniecības un digitalizācijas paplašināta izmantošana kopumā nosaka nepieciešamību izveidot visā Savienībā harmonizētu regulējumu, kas aizsargātu pret komercnoslēpumu neatļautu izmantošanu un līdz ar to nodrošinātu uzņēmumu un patērētāju uzticēšanos un aizsardzību un veicinātu vienotā digitālā tirgus izveidi, kas ir viens no pamatiem, uz kā balstās efektīvi funkcionējošs iekšējais tirgus.

(13)    Pētniecības un inovācijas iekšējā tirgus netraucētas darbības nodrošināšanas un tiesiskās noteiktības interesēs, kā arī ņemot vērā to, ka likumīgajiem komercnoslēpuma turētājiem ir jārūpējas par savu vērtīgo komercnoslēpumu konfidencialitātes ievērošanu un to izmantošanas uzraudzību, šķiet lietderīgi noteikt, ka prasību komercnoslēpuma aizsardzībai ir iespējams celt tikai trīs gadu laikposmā pēc dienas, kurā komercnoslēpuma turētāji uzzināja vai tiem vajadzēja uzzināt par sava komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veikusi trešā persona.

(14)    Iespēja zaudēt komercnoslēpuma konfidencialitāti tiesvedības laikā bieži kavē likumīgos komercnoslēpumu turētājus uzsākt tiesvedību, lai aizsargātu savus komercnoslēpumus, tādējādi apdraudot pastāvošo pasākumu un aizsardzības līdzekļu efektivitāti. Šā iemesla dēļ, ievērojot attiecīgos aizsardzības pasākumus, kas nodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu, ir nepieciešams noteikt īpašas prasības, kuru mērķis ir aizsargāt komercnoslēpuma, kas ir strīda priekšmets, konfidencialitāti tā aizsardzības nolūkā sāktās tiesvedības gaitā. Šajās prasībās būtu jāietver iespēja ierobežot piekļuvi pierādījumiem vai sēdēm vai publicēt tikai tiesu nolēmumu nekonfidenciālus elementus. Tā kā tiesvedības galvenais uzdevums ir novērtēt tās informācijas raksturu, kura ir strīda priekšmets, šiem ierobežojumiem nebūtu jākavē vismaz vienas personas no katras puses un pušu attiecīgo juridisko pārstāvju pilnīga piekļuve visiem lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem. Tiesnesim, piemērojot šādus ierobežojumus, arī būtu jāpārliecinās par to, ka visas puses ir pienācīgi pārstāvētas. Šādai aizsardzībai būtu jāpaliek spēkā pēc tam, kad tiesas process ir beidzies, tik ilgi, kamēr informācija, kas ir komercnoslēpums, nav pieejama atklātībai.

(15)    Ja trešā persona nelikumīgi iegūst, izmanto vai izpauž komercnoslēpumu, tam varētu būt postošas sekas uz komercnoslēpuma likumīgo turētāju, jo tiklīdz komercnoslēpums tiktu publiski atklāts, attiecīgajam turētājam nebūtu iespējams atgriezties situācijā, kas bija pirms komercnoslēpuma zaudēšanas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt ātrus un pieejamus pagaidu pasākumus, lai nekavējoties izbeigtu komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šādiem aizsardzības līdzekļiem ir jābūt pieejamiem bez nepieciešamības gaidīt lēmumu par attiecīgās lietas būtību, pienācīgi ievērojot tiesības uz aizstāvību un proporcionalitātes principu un ņemot vērā attiecīgās lietas īpatnības. Var arī pieprasīt pietiekama līmeņa garantijas, lai segtu izmaksas un kaitējumu, kas radīts atbildētājam nepamatotas prasības dēļ, īpaši, ja kavēšanās radītu neatgriezenisku kaitējumu komercnoslēpuma likumīgajam turētājam.

(16)    Tā paša iemesla dēļ ir arī svarīgi nodrošināt pasākumus, lai novērstu komercnoslēpuma turpmāku nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu. Lai aizlieguma pasākumi būtu efektīvi un samērīgi, to ilgumam ▌vajadzētu būt pietiekamam, lai novērstu jebkuru komerciālo priekšrocību, ko trešā persona būtu varējusi iegūt no komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas, tostarp, ja šāds komercnoslēpums ir izmantots pakalpojumu sniegšanai, turklāt pasākumu ilgumam vajadzētu būt ierobežotam, lai izvairītos no tā, ka tiek radīti nepamatoti šķēršļi konkurencei iekšējā tirgū. Jebkurā gadījumā neviens šāda veida pasākums nebūtu jāizpilda, ja informācija, uz ko sākotnēji attiecās komercnoslēpums, ir vispārpieejama tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

(17)    Komercnoslēpumu var nelikumīgi izmantot, lai projektētu, ražotu, izstrādātu vai pārdotu pakalpojumus vai preces, vai to daļas, kuri var tikt izplatīti iekšējā tirgū, tādējādi ietekmējot komercnoslēpuma turētāja komerciālās intereses un iekšējā tirgus darbību. ▌ Gadījumos, kad pierādīta nelikumīga iegūšana, un ja attiecīgajam komercnoslēpumam ir būtiska ietekme uz radušās preces kvalitāti, vērtību vai cenu vai preces ražošanas vai tirdzniecības procesu izmaksu samazināšanu, veicināšanu vai paātrināšanu, ir svarīgi pilnvarot tiesu iestādes norīkot pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas preces netiek laistas apgrozībā vai tiek izņemtas no tirgus. Ņemot vērā tirdzniecības globālo raksturu, ir arī nepieciešams, lai šādi pasākumi ietvertu aizliegumu šādas preces ievest Savienībā vai tās glabāt nolūkā piedāvāt tirgū vai laist apgrozībā. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, korektīvajiem pasākumiem nevajadzētu obligāti ietvert preču iznīcināšanu, ja ir pieejami citi reāli izpildāmi risinājumi, piemēram, novērst preces iezīmes, kas pārkāpj komercnoslēpumu, vai atbrīvoties no precēm ārpus tirgus, piemēram, ziedojot tās labdarības organizācijām.

(18)    Persona var būt sākotnēji godprātīgi ieguvusi komercnoslēpumu, bet tikai vēlākā posmā, tostarp pēc sākotnējā komercnoslēpuma turētāja paziņojuma, uzzinājusi, ka tās zināšanas par attiecīgo komercnoslēpumu ir radušās no avotiem, kas komercnoslēpumu ir izmantojuši vai izpauduši nelikumīgā veidā. Lai novērstu to, ka paredzētie korektīvie pasākumi vai rīkojumi attiecīgajos apstākļos varētu radīt neproporcionālu kaitējumu minētajai personai, dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja attiecīgos gadījumos cietušajai pusei nodrošināt naudas kompensāciju kā alternatīvu pasākumu, ar noteikumu, ka šāda kompensācija nepārsniedz autoratlīdzības vai maksu apjomu, kas būtu jāmaksā, ja attiecīgā persona būtu ieguvusi atļauju izmantot attiecīgo komercnoslēpumu uz laikposmu, kurā komercnoslēpuma izmantošanu varēja novērst sākotnējais komercnoslēpuma turētājs. Tomēr, ja komercnoslēpuma nelikumīga izmantošana veidotu tiesību akta pārkāpumu, kas nav paredzēts šajā direktīvā, vai, iespējams, kaitētu patērētājiem, šāda nelikumīga izmantošana būtu jāaizliedz.

(19)    Lai novērstu to, ka tāda persona, kura apzināti  vai kurai varētu būt pamatoti iemesli rīkoties apzināti nelikumīgi iegūst, izmanto vai izpauž komercnoslēpumu, gūst labumu no šādas rīcības, un lai nodrošinātu, ka cietušais komercnoslēpuma turētājs pēc iespējas lielākā mērā ir situācijā, kurā tas atrastos, ja šāda rīcība nebūtu veikta, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu kompensāciju par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto kaitējumu. Nosakot cietušajam komercnoslēpuma turētājam atlīdzināmos zaudējumus, būtu jāņem vērā visi attiecīgie faktori, piemēram, komercnoslēpuma turētāja ienākumu zudums vai pārkāpēja negodīgi gūtā peļņa, un, vajadzības gadījumā, jebkāds komercnoslēpuma turētājam nodarīts morāls kaitējums. Piemēram, ja, ņemot vērā komercnoslēpuma nemateriālo raksturu, būtu sarežģīti noteikt faktisko nodarīto kaitējumu, alternatīvi zaudējumu atlīdzības apjomu var aprēķināt atbilstoši tādiem elementiem kā autoratlīdzība vai maksas, kuras būtu vajadzējis maksāt, ja pārkāpējs būtu pieprasījis atļauju izmantot attiecīgo komercnoslēpumu. Mērķis nav ieviest zaudējumu atlīdzību ar sodošu raksturu, bet gan nodrošināt kompensāciju, kam pamatā ir objektīvi kritēriji, vienlaikus ņemot vērā komercnoslēpuma turētājam radušos izdevumus, piemēram, identifikācijas un pētniecības izmaksas.

(20)    Komercnoslēpumu nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas gadījumos ir lietderīgi publicēt lēmumus, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot vērienīgu reklāmu, lai tie darbotos kā papildu preventīvs pasākums attiecībā uz turpmākiem pārkāpumiem un veicinātu visas sabiedrības informētību, ja šādas publicēšanas rezultātā nenotiek komercnoslēpuma izpaušana, kā arī tai nav nesamērīgas ietekmes uz fizisko personu privātumu un reputāciju. Ir arī jāveicina informētība, jo īpaši MVU informētība, par iespēju komercnoslēpumu nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas gadījumos vērsties tiesā un izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

(21)    Komercnoslēpumu turētājiem pieejamo pasākumu un aizsardzības līdzekļu efektivitāte varētu būt apdraudēta, ja netiek izpildīti attiecīgie nolēmumi, kurus pieņēmušas kompetentās tiesu iestādes. Šā iemesla dēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka šīm iestādēm ir attiecīgas pilnvaras noteikt sankcijas.

(22)    Lai veicinātu komercnoslēpumu aizsardzībai paredzēto pasākumu vienveidīgu piemērošanu, ir lietderīgi nodrošināt sadarbības un informācijas apmaiņas sistēmas starp dalībvalstīm, no vienas puses, un starp dalībvalstīm un Komisiju, no otras puses, īpaši izveidojot dalībvalstu norīkotu korespondentu tīklu. Turklāt nolūkā pārskatīt, vai šie pasākumi izpilda plānoto mērķi, Komisijai, kurai attiecīgā gadījumā palīdz Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs, būtu jāpārbauda šīs direktīvas piemērošana un valsts mērogā veikto pasākumu efektivitāte.

(23)    Šī direktīva ievēro pamattiesības un principus, kuri atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, tiesības uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību, brīvību izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, brīvību veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz labu pārvaldību, piekļuvi lietas materiāliem un uzņēmējdarbības noslēpuma glabāšanu, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

(24)    Ir svarīgi, lai tiktu ievērotas jebkuras tādas personas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, kura ir iesaistīta ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu saistītā tiesvedībā un kuras personas dati tiek apstrādāti. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK(12) reglamentē personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstīs saistībā ar šo direktīvu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā, īpaši dalībvalstu norīkoto publisko neatkarīgo iestāžu uzraudzībā.

(25)    Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, panākt vienmērīgu iekšējā tirgus darbību, ieviešot pietiekamu un salīdzināmu tiesiskās aizsardzības līmeni visā iekšējā tirgū saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, nevar pietiekami sasniegt dalībvalstīs, bet tā apjoma un ietekmes dēļ to drīzāk var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(26)    Šīs direktīvas mērķis nav nedz izveidot saskaņotus noteikumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību, jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, nedz paredzēt piemērojamos tiesību aktus. Citiem Savienības instrumentiem, kas kopumā regulē šādus jautājumus, principā būtu jāpaliek vienlīdz piemērojamiem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

(27)    Šai direktīvai nebūtu jāietekmē konkurences tiesību noteikumi, īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pants. Šajā direktīvā noteiktie pasākumi nebūtu jāizmanto, lai nepamatoti ierobežotu konkurenci veidā, kas ir pretrunā minētajam Līgumam.

(27a)  Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību, jo īpaši saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. un 49. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. pantu. Tas būtu jāņem vērā, piemērojot pasākumus, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti šajā direktīvā.

(28)    Pasākumiem, kas pieņemti, lai aizsargātu komercnoslēpumus pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, nebūtu jāietekmē jebkādu citu attiecīgo tiesību aktu piemērošana citās jomās, tostarp vides aizsardzības un atbildības par videi nodarīto kaitējumu, patērētāju aizsardzības, veselības un drošības prasību, veselības aizsardzības, intelektuālā īpašuma tiesību, privātuma, dokumentu un informācijas pieejamības un līgumtiesību jomā. Tomēr, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK(13) darbības joma un šīs direktīvas darbības joma pārklājas, šai direktīvai dod priekšroku kā lex specialis,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I nodaļa

Priekšmets un darbības joma

1. pantsPriekšmets

un darbības joma

1.        Šī direktīva paredz noteikumus par aizsardzību pret neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) nelikumīgu iegūšanu, ▌izmantošanu un izpaušanu.

2.        Šī direktīva neietekmē:

a)        plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā paredzēts Pamattiesību hartas 11. panta 2. punktā;

b)        tādu Savienības vai valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka komercnoslēpuma turētājiem sabiedrības interesēs jāizpauž informācija, tostarp komercnoslēpumi, publiskā sektora, administratīvām vai tiesu iestādēm, lai tās varētu veikt savus pienākumus;

c)        Savienības iestāžu un struktūru vai valstu publiskā sektora iestāžu veiktu tādas ar uzņēmējdarbību saistītas informācijas izpaušanu, kura ir to rīcībā saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktiem pienākumiem un prerogatīvām;

d)        tādas informācijas, zināšanu, pieredzes un prasmju izmantošanu, kuru darba ņēmēji godīgi ieguvuši iepriekšējā darbavietā, veicot savus parastos pienākumus, vai atrodoties cita veida līgumattiecībās, un uz kuru nav attiecināma komercnoslēpuma definīcija, kas sniegta 2. panta 1. punktā;

e)        sociālo partneru autonomiju un tiesības slēgt koplīgumus saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem un praksi;

f)         dalībvalstu pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret negodīgu konkurenci saskaņā ar to starptautiskajām saistībām;

g)        dalībvalstu krimināltiesību noteikumus. Tomēr dalībvalstis, piemērojot krimināltiesību noteikumus, ar kuriem soda par 2. panta 1. punktā definētā komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, nedrīkst ierobežot 4. pantā paredzētos izņēmumus.

Šī direktīva nedod nekādu pamatu komercnoslēpuma turētājam atteikties izpaust informāciju, ja to pieprasa tiesību akti vai administratīvās vai tiesu iestādes savu pienākumu izpildei. Šāda informācijas izpaušana neskar pienākumu neizpaust informāciju tālāk vai ierobežot tās izmantošanu, ko attiecīgās informācijas saņēmējam var nākties ievērot saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem.

3.        Saskaņā ar šo direktīvu komercnoslēpuma iegūšanu uzskata par likumīgu, ja tā notikusi kādā no turpmāk norādītajiem veidiem:

a)        neatkarīgs atklājums vai risinājums;

b)        tāda produkta vai objekta, kas ir darīts pieejams sabiedrībai vai kas ir tāda informācijas ieguvēja likumīgā īpašumā, kuram nav likumīga pienākuma ierobežot komercnoslēpuma iegūšanu, aplūkošana, pētniecība, sadale pa sastāvdaļām vai testēšana;

c)        darba ņēmēju vai to pārstāvju tiesību uz informāciju un apspriešanos izmantošana saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un/vai praksi;

d)        jebkāda cita prakse, kas attiecīgajos apstākļos atbilst godīgai komercpraksei.

Komercnoslēpumu iegūšana, izmantošana un izpaušana ir uzskatāma par likumīgu tādā mērā, ciktāl šādu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu pieprasa vai atļauj Savienības vai valsts tiesību akti, neskarot citus pienākumus neizpaust komercnoslēpumu vai ierobežot tā izmantošanu, kuri var būt paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos.

2. pantsDefinīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)          “komercnoslēpums” ir zinātība un uzņēmējdarbības informācija, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)     slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras parasti izmanto minēto informācijas veidu,

b)     ar komerciālu vērtību, tādēļ ka tā ir slepena,

c)     attiecīgajos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.

Pieredze un prasmes, ko darba ņēmēji godīgā veidā ir ieguvuši, veicot savus parastos darba pienākumus, nav uzskatāmas par komercnoslēpumu;

2)          “komercnoslēpuma turētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu;

3)          “pārkāpējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu;

4)          “pārkāpuma preces” ir preces, kuru izstrāde, īpašības, darbība, ražošanas process vai pārdošana lielā mērā gūst labumu no nelikumīgi iegūta, izmantota vai izpausta komercnoslēpuma.

II nodaļa

Komercnoslēpumu nelikumīga iegūšana, izmantošana un izpaušana

3. pantsKomercnoslēpumu nelikumīga iegūšana, izmantošana un izpaušana

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka komercnoslēpuma turētājiem ir tiesības piemērot šajā direktīvā paredzētos pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, lai iegūtu tiesisko aizsardzību pret komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu vai to novērstu.

2.          Komercnoslēpuma iegūšana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas ir uzskatāma par nelikumīgu, ja tas ir noticis šādos gadījumos:

a)     neatļauta piekļuve tādiem dokumentiem, objektiem, materiāliem, vielām vai elektroniskajām datnēm vai to kopēšana, kuri ir komercnoslēpuma turētāja likumīgā kontrolē un kuri ietver komercnoslēpumu vai no kuriem to var izsecināt;

b)     zādzība;

c)     kukuļošana;

d)     krāpšana;

e)     pārkāpums vai pamudinājums pārkāpt konfidencialitātes līgumu vai jebkuru citu pienākumu ievērot konfidencialitāti;

f)      jebkāda cita rīcība, kas attiecīgajos apstākļos ir uzskatāma par pretrunā esošu godīgai komercpraksei.

3.          Komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu uzskata par nelikumīgu, ja bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas to ▌ir veikusi persona, par kuru konstatēts, ka tā atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a)     tā ir nelikumīgi ieguvusi komercnoslēpumu;

b)     tā ir pārkāpusi konfidencialitātes līgumu ar juridisku spēku vai jebkuru citu pienākumu glabāt komercnoslēpumu slepenībā;

c)     tā ir pārkāpusi līgumisku pienākumu ar juridisku spēku vai jebkuru citu pienākumu ierobežot komercnoslēpuma izmantošanu.

3.a        Šā panta 3. punkts nevar būt pamatojums komercnoslēpuma turētājiem ierobežot tādas pieredzes un prasmju izmantošanu, ko darba ņēmēji godīgā veidā ir ieguvuši, veicot savus parastos darba pienākumus, vai noteikt darba ņēmējiem jebkādus ierobežojumus attiecībā uz jaunu amata vietu ieņemšanu papildus tiem, kas paredzēti attiecīgajā darba līgumā, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

4.          Komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu arī uzskata par nelikumīgu, ja persona šādas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas laikā zināja vai attiecīgajos apstākļos tai vajadzēja zināt, ka komercnoslēpums tika tieši vai netieši iegūts no citas personas, kas komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi 3. punkta nozīmē.

5.          Pārkāpuma preču ▌ražošana, piedāvāšana vai laišana apgrozībā vai pārkāpuma preču ievešana, izvešana vai glabāšana minētajos nolūkos arī tiek uzskatīta par komercnoslēpuma nelikumīgu izmantošanu gadījumos, kad persona, iesaistoties šādās darbībās, bija informēta, vai attiecīgajos apstākļos tai vajadzēja būt informētai, ka komercnoslēpums ticis izmantots nelikumīgi 3. punkta nozīmē.

4. pants

Izņēmumi

▌ Dalībvalstis nodrošina, ka netiek piešķirtas tiesības piemērot šajā direktīvā paredzētos pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, ja komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana tika veikta kādā no šādiem gadījumiem:

a)     saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu likumīgi izmantojot tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību;

b)     nolūkā atklāt ▌pārkāpumu, nepareizu rīcību, krāpšanu vai nelikumīgu darbību, ja ▌attiecīgais atbildētājs rīkojās sabiedrības interesēs;

c)     komercnoslēpumu izpauda darbinieki saviem pārstāvjiem, likumīgi pildot savas pārstāvniecības funkcijas saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šāda izpaušana bija nepieciešama saistībā ar minēto funkciju pildīšanu;

e)     nolūkā aizsargāt vispārējas sabiedrības intereses vai jebkādas citas likumīgas intereses, kas atzītas Savienības vai valsts tiesību aktos un tiesu praksē.

III nodaļa

Pasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi

1. iedaļaVispārīgi noteikumi

5. pantsVispārīgas saistības

1.          Dalībvalstis nodrošina pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu civiltiesisko aizsardzību pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

2.          Minētie pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi:

a)     ir taisnīgi un atbilstīgi;

b)     nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi vai neietver nesamērīgus termiņus vai nepamatotus kavējumus;

c)     ir efektīvi un atturoši.

6. pantsProporcionalitāte un tiesvedības ļaunprātīga izmantošana

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu paredzētos pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus kompetentās tiesu iestādes piemēro tādā veidā, kas ir:

a)     proporcionāls;

b)     novērš šķēršļu veidošanos likumīgai tirdzniecībai, konkurencei un darba ņēmēju mobilitātei;

c)     nodrošina aizsardzības pasākumus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kompetentās tiesu iestādes nosaka, ka prasība par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu vai izmantošanu ir acīmredzami nepamatota, un ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs ir uzsācis tiesvedību ļaunprātīgā vai negodprātīgā nolūkā ▌, šādas kompetentās tiesu iestādes ir pilnvarotas veikt šādus pasākumus:

a)     piemērot sankcijas pieteikuma iesniedzējam;

b)     likt izplatīt informāciju par nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 14. pantu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi neskar atbildētāja iespēju pieprasīt zaudējumu atlīdzību ▌. Dalībvalstis var paredzēt, ka minētos pasākumus izskata atsevišķos procesos.

7. pantsNoilguma periods

Dalībvalstis nodrošina, ka prasības šajā direktīvā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanai var celt trīs gadu laikā pēc dienas, kurā pieteikuma iesniedzējs uzzināja vai tam bija iemesls uzzināt par pēdējo faktu, kas lika attiecīgi rīkoties.

Dalībvalstis paredz noteikumus, kas attiecas uz ierobežojuma perioda apturēšanu un pārtraukšanu.

8. pantsKomercnoslēpumu konfidencialitātes ievērošana tiesas procesa gaitā

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm, to juridiskajiem pārstāvjiem vai juristiem, tiesas amatpersonām, lieciniekiem, ekspertiem un jebkurai citai personai, kas piedalās tiesas procesā, kurš saistīts ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, vai kam ir pieeja dokumentiem, kuri veido daļu no šāda tiesas procesa, neļauj izmantot vai izpaust nevienu komercnoslēpumu vai iespējamo komercnoslēpumu, ko kompetentās tiesu iestādes, atbildot uz ieinteresētās puses pienācīgi pamatotu pieteikumu, ir noteikušas par konfidenciālu un ko tie ir uzzinājuši šādas piedalīšanās vai pieejas rezultātā. Dalībvalstis var arī ļaut kompetentajām tiesu iestādēm veikt šādus pasākumus pēc savas iniciatīvas.

Pirmajā daļā minētās saistības ir spēkā arī pēc tiesas procesa beigām. Tomēr tās zaudē spēku jebkādos šādos gadījumos:

a)     ja ar galīgu nolēmumu tiek konstatēts, ka iespējamais komercnoslēpums neatbilst 2. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

b)     ja laika gaitā attiecīgā informācija kļūst vispārīgi zināma vai viegli pieejama personām aprindās, kurās parasti rīkojas ar šāda veida informāciju.

2.          Dalībvalstis arī nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc puses pienācīgi pamatota prasības pieteikuma saņemšanas var veikt konkrētus pasākumus, lai ievērotu jebkura tāda komercnoslēpuma vai iespējamā komercnoslēpuma konfidencialitāti, kurš izmantots vai minēts tāda tiesas procesa gaitā, ko veic saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Dalībvalstis arī var ļaut kompetentajām tiesu iestādēm veikt šādus pasākumus pēc savas iniciatīvas.

Pirmajā daļā minētie pasākumi ietver vismaz iespēju:

a)     daļēji vai pilnībā līdz noteiktam skaitam personu ierobežot piekļuvi jebkuram komercnoslēpumu vai iespējamu komercnoslēpumu saturošam dokumentam, ko iesniegušas puses vai trešās personas, ar noteikumu, ka vismaz vienai personai no katras puses un, ja tas nepieciešams saskaņā ar tiesvedību, attiecīgajiem pušu juristiem un/vai juridiskajiem pārstāvjiem dokuments ir pieejams pilnībā;

b)     līdz noteiktam personu skaitam ierobežot piekļuvi tiesas sēdēm, ja tajās var izpaust komercnoslēpumu vai iespējamu komercnoslēpumu, un to attiecīgajiem ierakstiem vai protokoliem, ar noteikumu, ka starp šīm personām ir vismaz viena persona no katras puses un, ja tas nepieciešams saskaņā ar tiesvedību, pušu juristi un/vai juridiskie pārstāvji;

c)     darīt pieejamu trešām personām jebkura tiesas nolēmuma nekonfidenciālu redakciju ar svītrotām vai rediģētām tām teksta daļām, kuras satur informāciju, kas ir noteikta par komercnoslēpumu.

3.          Izlemjot par komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumu apstiprināšanu vai noraidīšanu un novērtējot to samērīgumu, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā nepieciešamību garantēt tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu, pušu un, vajadzības gadījumā, trešo personu likumīgās intereses un jebkādu iespējamo kaitējumu katrai pusei un attiecīgā gadījumā — trešajām personām, ko rada šādu pasākumu apstiprināšana vai noraidīšana.

4.          Ikvienu personas datu apstrādi saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu veic atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK.

2. iedaļaPagaidu un piesardzības pasākumi

9. pantsPagaidu un piesardzības pasākumi

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc komercnoslēpuma turētāja lūguma var uzdot veikt kādu no šādiem pagaidu un piesardzības pasākumiem pret iespējamo pārkāpēju:

a)     pārtraukt vai, attiecīgā gadījumā, pagaidu kārtībā aizliegt izmantot vai izpaust komercnoslēpumu;

b)     aizliegt ražot, piedāvāt, laist apgrozībā vai izmantot pārkāpuma preces vai ievest, izvest vai glabāt pārkāpuma preces šādos nolūkos;

c)     konfiscēt vai piegādāt iespējamās pārkāpuma preces, tostarp ievestās preces, lai novērstu to ievešanu vai apgrozību tirgū.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka tiesu iestādes kā alternatīvu variantu 1. punktā minētajiem pasākumiem var atļaut turpināt komercnoslēpuma iespējamu nelikumīgu iegūšanu un izmantošanu ▌, ja ir iesniegtas garantijas nolūkā nodrošināt kompensāciju komercnoslēpuma turētājam. Garantiju sniegšana neatļauj komercnoslēpuma izpaušanu.

10. pantsPiemērošanas nosacījumi un aizsardzības pasākumi

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm attiecībā uz 9. pantā minētajiem pasākumiem ir pilnvaras pieprasīt pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumu, ko var pamatoti uzskatīt par pieejamu, lai tās ar pietiekamu noteiktības pakāpi pārliecinātos, ka komercnoslēpums pastāv, ka pieteikuma iesniedzējs ir likumīgs komercnoslēpuma turētājs un ka komercnoslēpums ir iegūts nelikumīgi, ka komercnoslēpums tiek nelikumīgi izmantots vai izpausts vai ka komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana ir nenovēršama.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka, lemjot par prasības pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu un novērtējot tā samērīgumu, kompetentajām tiesu iestādēm ir pienākums ņemt vērā konkrētos lietas apstākļus. To novērtējumā vajadzības gadījumā ņem vērā komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, vai citas komercnoslēpuma īpašas iezīmes, kā arī atbildētāja tīšu vai netīšu rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un to, kā šo pasākumu apstiprināšana vai noraidīšana varētu ietekmēt puses, trešo personu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

3.          Dalībvalstis nodrošina, ka 9. pantā minētie pagaidu pasākumi tiek atcelti vai citādi pārstāj darboties pēc atbildētāja lūguma, ja:

a)     pieteikuma iesniedzējs samērīgā laikposmā, ko nosaka tiesu iestāde, kas uzdod veikt pasākumus, ja dalībvalsts tiesību akti to ļauj, vai, ja šāds laikposms netiek noteikts — termiņā, kas nepārsniedz 20 darbadienas vai 31 kalendāro dienu, atkarībā no tā, kas ir ilgāk, neceļ prasību tiesā, kuras rezultātā kompetentā tiesu iestāde pieņemtu lēmumu par lietas būtību;

b)     attiecīgā informācija pa šo laiku vairs neatbilst 2. panta 1. punkta prasībām tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

4.          Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes var veikt 9. pantā minētos pagaidu pasākumus, ja pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamu nodrošinājumu vai līdzvērtīgu garantiju, kas paredzēta, lai nodrošinātu kompensāciju par jebkuru nodarīto kaitējumu atbildētājam un, attiecīgā gadījumā, jebkurai citai personai, kuru ietekmējuši pasākumi.

5.          Ja pagaidu pasākumus atceļ, pamatojoties uz 3. punkta a) apakšpunktu, ja tie zaudē spēku pieteikuma iesniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ vai ja pēc tam tiek konstatēts, ka nav notikusi komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izpaušana vai izmantošana vai nav bijis šādas rīcības riska, kompetentajām tiesu iestādēm ir pilnvaras uzdot pieteikuma iesniedzējam pēc atbildētāja vai trešās personas, kam nodarīts kaitējums, lūguma nodrošināt atbildētājam vai minētajai trešajai personai pienācīgu kompensāciju par jebkuru kaitējumu, ko radījuši minētie pasākumi.

3. iedaļaPasākumi, kas izriet no lēmuma par lietas būtību

11. pantsRīkojumi un korektīvi pasākumi

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiesas galīgajā nolēmumā ir konstatēta komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana, kompetentās tiesu iestādes pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma var uzdot pret pārkāpēju veikt vienu vai vairākas šādus pasākumus:

a)     pārtraukt vai, attiecīgā gadījumā, aizliegt izmantot vai izpaust komercnoslēpumu;

b)     aizliegt ražot, piedāvāt, laist apgrozībā vai izmantot pārkāpuma preces vai ievest, izvest vai glabāt pārkāpuma preces šādos nolūkos;

c)     pieņemt atbilstīgus korektīvus pasākumus attiecībā uz pārkāpuma precēm;

ca)   iznīcināt visus fiziskus un/vai elektroniskus datu nesējus, kas satur vai īsteno komercnoslēpumu, vai to daļu vai, attiecīgā gadījumā, nogādāt pieteikuma iesniedzējam visus fiziskus un/vai elektroniskus datu nesējus vai to daļu.

2.          Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie korektīvie pasākumi ietver:

b)     pārkāpuma preču atsaukšanu no tirgus;

c)     pārkāpuma preču pārkāpuma rakstura novēršanu;

d)     pārkāpuma preču iznīcināšanu vai, attiecīgā gadījumā, to izņemšanu no tirgus, ar noteikumu, ka šāda darbība neapdraud konkrētā komercnoslēpuma aizsardzību;

e)     pilnīgu vai daļēju tādu dokumentu, objektu, materiālu, vielu vai elektronisko datņu iznīcināšanu, kas satur vai īsteno komercnoslēpumu, vai, attiecīgā gadījumā, visu dokumentu, objektu, materiālu, vielu vai elektronisko datņu vai to daļas nogādāšanu komercnoslēpuma turētājam.

3.          Dalībvalstis nodrošina, ka, uzdodot izņemt pārkāpuma preces no tirgus, tiesu iestādes pēc komercnoslēpuma turētāja lūguma var norīkot, lai preces tiktu nogādātas turētājam vai labdarības organizācijām, ievērojot noteikumus, ko nosaka tiesu iestādes nolūkā nodrošināt, ka attiecīgās preces atkārtoti nenonāk tirgū.

Izskatot pieprasījumu veikt korektīvus pasākumus, saskaņā ar proporcionalitātes principu pienācīgi apsver pārkāpuma smagumu, piemērojamos aizsardzības līdzekļus un trešo personu intereses.

Tiesu iestādes dod rīkojumu šos 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus veikt uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu to nedarīt. Minētie pasākumi neskar zaudējumu atlīdzību, kas var pienākties komercnoslēpuma turētājam komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas rezultātā.

12. pantsPiemērošanas nosacījumi, aizsardzības pasākumi un alternatīvi pasākumi

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka, izskatot pieprasījumu pieņemt 11. pantā paredzētos rīkojumus un korektīvos pasākumus un novērtējot to proporcionalitāti, kompetentajām tiesu iestādēm ir jāņem vērā konkrētie lietas apstākļi. Šajā novērtējumā vajadzības gadījumā iekļauj komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un to, kā šo pasākumu apstiprināšana vai noraidīšana varētu ietekmēt puses, trešo personu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes attiecīgi ierobežo 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pasākuma ilgumu tā, lai nodrošinātu, ka tas ir pietiekams, lai novērstu jebkuru komerciālu vai ekonomisku priekšrocību, ko pārkāpējs būtu varējis iegūt komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izpaušanas vai izmantošanas rezultātā, un ka ar to netiek nepamatoti traucēta godīga konkurence, inovācija un darbaspēka mobilitāte.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka pēc atbildētāja lūguma 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi tiek atcelti vai zaudē spēku, ja pa šo laiku attiecīgā informācija vairs neatbilst 2. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem tādu iemeslu dēļ, kurus nevar tieši vai netieši saistīt ar atbildētāju.

3.          Dalībvalstis nodrošina, ka 11. pantā paredzēto pasākumu piemērošanas gadījumos kompetentā tiesu iestāde pēc vienas puses lūguma var norīkot maksāt naudas kompensāciju cietušajai pusei tā vietā, lai piemērotu minētos pasākumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)     attiecīgā persona izmantošanas vai izpaušanas brīdī nedz zināja, nedz tai attiecīgajos apstākļos bija iemesls zināt, ka komercnoslēpums ir iegūts no citas personas, kas attiecīgo komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi;

b)     attiecīgo pasākumu izpilde radītu minētajai personai nesamērīgu kaitējumu;

c)     šķiet pieņemami cietušajai pusei noteikt naudas kompensāciju.

Ja 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās kārtības vietā tiek norīkots izmaksāt naudas kompensāciju, šāda naudas kompensācija nepārsniedz autoratlīdzības vai maksu summu, kuras būtu bijis jāmaksā, ja attiecīgā persona būtu lūgusi atļauju izmantot konkrēto komercnoslēpumu uz laikposmu, kurā komercnoslēpuma izmantošana būtu bijusi aizliegta.

13. pantsZaudējumu atlīdzība

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, ņemot vērā cietušās puses pieteikumu, pārkāpējam, kas zināja vai kam būtu vajadzējis zināt, ka tas iesaistās komercnoslēpuma nelikumīgā iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, uzdod maksāt zaudējumu atlīdzību komercnoslēpuma turētājam atbilstoši nodarītā kaitējuma faktiskajam apjomam, kas izriet no nelikumīgas komercnoslēpuma iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas.

1.a        Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem un praksi var ierobežot darba ņēmēju atbildību par kaitējumu, kas viņu darba devējiem nodarīts, nelikumīgi iegūstot, izmantojot vai izpaužot darba devēja komercnoslēpumu, ja viņi rīkojušies bez tīša nolūka.

2.          Nosakot zaudējumu atlīdzību, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā visus attiecīgos faktorus, piemēram, negatīvas ekonomiskas sekas, tostarp cietušās puses zaudēto peļņu, jebkuru negodīgu peļņu, ko guvis pārkāpējs, un, attiecīgos gadījumos, elementus, kas nav ekonomiski faktori, piemēram, morālo kaitējumu, ko komercnoslēpuma turētājam radījusi komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana.

Tomēr kompetentās tiesu iestādes attiecīgos gadījumos var arī noteikt zaudējumu atlīdzību kā fiksētu summu, pamatojoties uz vismaz tādiem elementiem kā autoratlīdzība vai maksu summa, kas būtu jāmaksā, ja pārkāpējs būtu lūdzis atļauju izmantot attiecīgo komercnoslēpumu.

14. pantsTiesas nolēmumu publicēšana

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas procesā, kas sākts saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, kompetentās tiesu iestādes pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma un uz pārkāpēja rēķina var uzdot veikt attiecīgus pasākumus, lai izplatītu informāciju par nolēmumu, tostarp to pilnībā vai daļēji publicēt drukātos vai elektroniskos plašsaziņas līdzekļos, tostarp pārkāpēja oficiālajā tīmekļa vietnē.

2.          Visi šā panta 1. punktā minētie pasākumi ievēro komercnoslēpumu konfidencialitāti, kā noteikts 8. pantā.

3.          Nolemjot, vai norīkot 1. punktā minēto pasākumu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā to, vai informācija par pārkāpēju varētu ļaut identificēt fizisku personu un, ja tas tā ir, vai minētās informācijas publicēšana būtu pamatota, jo īpaši ņemot vērā turpmāk minētos kritērijus: iespējamo kaitējumu, ko šāds pasākums var radīt pārkāpēja privātumam un reputācijai, ▌pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā ▌un iespējamību, ka pārkāpējs turpmāk nelikumīgi izmantos vai izpaudīs komercnoslēpumu.

IV nodaļa

Sankcijas, ziņošana un nobeiguma noteikumi

15. pantsSankcijas par šajā direktīvā noteikto saistību neizpildi

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes var noteikt sankcijas pusēm, to juridiskajiem pārstāvjiem un jebkurai citai personai, kas neizpilda vai atsakās izpildīt jebkuru pasākumu, kas pieņemts saskaņā ar 8., 9. un 11. pantu.

Ja to paredz valsts tiesību akti, par tāda pasākuma nepildīšanu, kas pieņemts saskaņā ar 9. un 11. pantu, attiecīgā gadījumā ir jāveic regulāri soda maksājumi.

Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

16. pantsInformācijas apmaiņa un korespondenti

Lai veicinātu sadarbību, tostarp informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, katra dalībvalsts norīko vienu vai vairākus valsts korespondentus visiem jautājumiem, kas attiecas uz šajā direktīvā paredzēto pasākumu īstenošanu. Tā paziņo datus par valsts korespondentu(-iem) pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

17. pantsZiņojumi

1.        Līdz 20XX. gada XX XX [trīs gadi pēc transponēšanas perioda beigām] Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs saistībā ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra darbībām sagatavo sākotnējo ziņojumu par tiesvedības tendencēm attiecībā uz komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu saskaņā ar šīs direktīvas piemērošanu.

2.        Līdz 20XX. gada XX XX [četri gadi pēc transponēšanas perioda beigām] Komisija izstrādā starpposma ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, tostarp par tās iespējamo ietekmi uz pamattiesībām, darba ņēmēju mobilitāti, aizsardzību pret negodīgu konkurenci un iespējamiem turpmākiem uzlabojumiem saistībā ar sadarbību un inovāciju, un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā pienācīgi ņem vērā ziņojumu, ko sagatavojis Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs.

3.        Līdz 20XX. gada XX XX [astoņi gadi pēc transponēšanas perioda beigām] Komisija veic novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. pantsTransponēšana

1.          Dalībvalstis ievieš normatīvos un administratīvos aktus, kas ir nepieciešami, lai vēlākais līdz 20XX. gada XX XX [24 mēneši pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas] izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties paziņo Komisijai minēto aktu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.          Dalībvalstis paziņo Komisijai tiesību aktu galveno noteikumu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

19. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                      Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                               priekšsēdētājs

20.4.2015

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

(COM(2013)0813 – C7-0431/2013 – 2013/0402(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Michèle Rivasi

ĪSS PAMATOJUMS

Aizsardzība pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu ir nozīmīgs faktors, lai uzņēmumiem nodrošinātu godīgu komercvidi. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka zināšanu un informācijas aprite arī ir būtiski faktori inovāciju un radošajā procesā. Uzņēmumi arvien vairāk ir ieinteresēti komercnoslēpumu apmaiņā, nevis to saglabāšanā. Tajā pašā laikā pārredzamība un piekļuve informācijai ir nepieciešama arī valsts politikas veidošanai vides, veselības un patērētāju aizsardzības jomā.

Jāatrod arī pareizs līdzsvars, nedodot iespēju celt ļaunprātīgas prasības saistībā ar komercnoslēpumu nepienācīgu ieguvi vai apriti un izvairoties no tā, ka informācija, kurā būtu jādalās un ar kuru būtu jāapmainās, tiek saglabāta noslēpumā pārāk plašas aizsardzības dēļ. Lai nodrošinātu šo līdzsvaru, atzinuma sagatavotāja ir ierosinājusi grozīt Komisijas priekšlikumu četros svarīgos virzienos.

Definīciju precizēšana un direktīvas precīzāka formulēšana

ES, saskaņojot juridiskās procedūras un tiesību aizsardzības līdzekļus pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu, jāvadās no skaidras izpratnes par apskatāmā jautājuma piemērošanas jomu un definēšanu. Tas viss kļuvis vēl svarīgāk, jo šī direktīva sekmēs jaunas tiesiskās koncepcijas ieviešanu tiesību aktos lielākajā daļā dalībvalstu. Pārāk nenoteikta definīcija par to, ka var uzskatīt par komercnoslēpumu, radīs juridisku nenoteiktību un veicinās ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši visietekmīgāko ekonomikas dalībnieku vēlmēm, kaitējot mazākiem uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.

Atzinuma sagatavotāja ierosina precizēt definīciju par to, kas uzskatāms par komercnoslēpumu. Tas ir svarīgi ne tikai, lai ļautu direktīvu pareizi īstenot, bet arī tādēļ, ka šī jaunā direktīva kalpos kā vienīgais kritērijs ES līmenī sarunās par TTIP nolīgumu.

Komercnoslēpumu aizsardzība, kaut arī tie ir ļoti svarīgi, nav intelektuālā īpašuma tiesību izpausme. Tālab aizsardzības piemērošanai nebūtu jārada jaunas ekskluzīvas tiesības. Intelektuālā īpašuma tiesību terminoloģijas izmantošana Komisijas priekšlikumā rada neskaidrības un var ietekmēt juridisko interpretāciju strīdu izskatīšanas gadījumos tiesā. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina grozīt dažus no lietotajiem terminiem, lai izvairītos no valodas, kuru parasti izmanto intelektuālā īpašuma tiesību juridiskajā kontekstā.

Leģitīmo tiesību un piekļuves informācijai nodrošināšanai

Direktīvas uzdevums ir uzņēmumu savstarpējās attiecībās nodrošināt adekvātu aizsardzības līmeni pret negodprātīgu komercpraksi.

Tomēr ar direktīvu, neatstājot nekādas neskaidrības, jānosaka, kādos gadījumos informācijas izpaušana neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā. Tas attiecas uz gadījumiem, kad informācijas izpaušana ir obligāta saskaņā ar ES vai dalībvalsts līmeņa noteikumiem vai arī kad to pieprasa valsts iestādes savu pilnvaru ietvaros.

Vispārīgāka komercnoslēpumu aizsardzība negrauj leģitīmas sabiedrības intereses, piemēram, patērētāju aizsardzību, darba ņēmēju aizsardzību, cilvēku dzīvības, kā arī, dzīvnieku un augu dzīvotspējas aizsardzību, vides aizsardzību, pamattiesību, tostarp vārda brīvības un tiesību uz informāciju, aizstāvību, negodīgas konkurences novēršanu.

Darba ņēmēju mobilitātes nodrošināšana

Zināšanu un prasmju aprite arī ir aspekti, kas padara ražošanas dalībniekus un pētniecības nozari dinamiskus un radošus, kā tā apstiprina Silīcija ielejas piemērs, un šie procesi nav iedomājami bez darba ņēmēju mobilitātes. Inovācijas un profesionālās attīstības nolūkos ir ļoti svarīgi, ka kvalificēti darba ņēmēji spēj pāriet no viena uzņēmuma uz citu. Tālab aizsardzībai pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu nevajadzētu kļūt par traucēkli darba ņēmēju mobilitātei.

Vairāki pētījumi ir apstiprinājuši, ka reģioni un valsti, kur īsteno stingras nekonkurēšanas vienošanās starp darba devējiem un darba ņēmējiem, ir pakļauti intelektuālā darbaspēka aizplūdei, kā arī samazinās ieguldījumu un inovācijas līmenis.

Tas jāņem vērā, nosakot noilguma termiņu pasākumiem, procedūrām un tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti šajā direktīvā. Nebūtu lietderīgi uzlikt darba ņēmējiem lielāku slogu nekā noilguma termiņu, kas ilgāks par vienu gadu. Vispārīgi vērtējot, nepieciešams pareizs līdzsvars starp darba ņēmējiem, kuri rada jaunas idejas, un uzņēmumiem, kuri nodrošina resursus un vidi šādu ideju izstrādei. Direktīvā ir jāatspoguļo šāds līdzsvars.

Taisnīgu tiesas procedūru nodrošināšana īpaši attiecībā uz maziem uzņēmumiem

Saistībā ar cita veida tiesvedībām lielākiem uzņēmumiem ir finansiālās iespējas iesaistīt tiesu iestādes, kas bieži vien nav pieejamas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai lielāki ekonomikas dalībnieki neizmantotu prasības saistībā ar komercnoslēpumiem ļaunprātīgi, cenšoties izspiest iespējamos konkurentus no tirgus.

Komercnoslēpuma aizsardzība nerada nekādas īpašumtiesības, bet risina ar nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu saistītus jautājumus. Tālab pierādīšanas pienākums par to, ka iegūšana patiešām bijusi nelikumīga, būtu jāuzliek personai, kas likumīgi kontrolē neatklātu informāciju.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Uzņēmumi un nekomerciāli pētniecības institūti investē zinātības un informācijas iegūšanā, izstrādē un piemērošanā, kas ir zināšanu ekonomikas valūta. Šis ieguldījums intelektuālā kapitāla radīšanā un piemērošanā nosaka to konkurētspēju tirgū un līdz ar to arī peļņu, kas ir pamatā esošā motivācija uzņēmējdarbības pētniecībai un izstrādei. Uzņēmumi var izmantot dažādus līdzekļus, lai iegūtu īpašumtiesības uz savu novatorisko darbību rezultātiem, ja atvērtība neļauj pilnībā izmantot pētniecības un inovācijas ieguldījumus. Viens no līdzekļiem izmantot tādas oficiālas intelektuālā īpašuma tiesības kā patenti, dizainparaugi vai autortiesības. Cits līdzeklis ir aizsargāt piekļuvi un izmantot zināšanas, kas ir vērtīgas konkrētai vienībai un nav plaši zināmas. Šāda zinātība un uzņēmējdarbības informācija, kas nav pieejama un ko paredzēts turēt slepenībā, tiek saukta par komercnoslēpumu. Uzņēmumi, neatkarīgi no to lieluma, vērtē komercnoslēpumus tikpat augstu kā patentus un citus intelektuālā īpašuma tiesību veidus, un izmanto konfidencialitāti kā uzņēmējdarbības un pētniecības inovācijas pārvaldības instrumentu, aptverot plašu informācijas klāstu, kas nav tikai tehnoloģiskās zināšanas, bet arī komerciāli dati, piemēram, informācija par klientiem un piegādātājiem, uzņēmējdarbības plāni vai tirgus pētniecība un stratēģijas. Aizsargājot tik plašu zinātības un komerciālas informācijas klāstu kā papildu vai alternatīvu elementu intelektuālā īpašuma tiesībām, komercnoslēpumi ļauj ideju radītājam gūt peļņu no saviem izgudrojumiem un inovācijām, un līdz ar to tie ir īpaši svarīgi pētniecībai un izstrādei un inovāciju rezultātiem.

(1) Uzņēmumi un nekomerciāli pētniecības institūti investē zinātības un informācijas iegūšanā, izstrādē un piemērošanā, kas ir zināšanu ekonomikas valūta un sniedz konkurences priekšrocības. Šis ieguldījums intelektuālā kapitāla radīšanā un piemērošanā nosaka to konkurētspēju un inovāciju darbību tirgū un līdz ar to arī peļņu, kas ir pamatā esošā motivācija uzņēmējdarbības pētniecībai un izstrādei. Uzņēmumi var izmantot dažādus līdzekļus, lai iegūtu īpašumtiesības uz savu novatorisko darbību rezultātiem, ja atvērtība neļauj pilnībā izmantot pētniecības un inovācijas ieguldījumus. Viens no līdzekļiem izmantot tādas intelektuālā īpašuma tiesības kā patenti, dizainparaugi vai autortiesības. Cits līdzeklis ir aizsargāt piekļuvi komerciāli vērtīgai informācijai un izmantot zināšanas, kas ir vērtīgas konkrētai vienībai un nav vispārzināmas vai viegli pieejamas personām aprindās, kas parasti nodarbojas ar attiecīgā veida informāciju, un citām personām, kas no tās izpaušanas vai izmantošanas var gūt ekonomisku labumu. Šāda zinātība un uzņēmējdarbības informācija, kas nav pieejama un ko paredzēts turēt slepenībā, tiek saukta par komercnoslēpumu. Jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) augstāk vērtē komercnoslēpumu un ir atkarīgi no tā , jo citu veidu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošana parasti ir dārga un MVU bieži vien nav atbilstošas kvalifikācijas cilvēkresursu un finansiālo resursu intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācijai, pārvaldīšanai un aizsardzībai. Uzņēmumi neatkarīgi no to lieluma vērtē komercnoslēpumus tikpat augstu kā patentus un citus intelektuālā īpašuma tiesību veidus un izmanto konfidencialitāti kā uzņēmējdarbības un pētniecības inovācijas pārvaldības instrumentu. Komercnoslēpumi aptver plašu informācijas klāstu, kas nav tikai tehnoloģiskās zināšanas, bet arī komerciāli dati, piemēram, informācija par klientiem un piegādātājiem, uzņēmējdarbības plāni vai tirgus pētniecība un stratēģijas. Aizsargājot tik plašu zinātības un komerciālas informācijas klāstu kā papildu vai alternatīvu elementu intelektuālā īpašuma tiesībām, komercnoslēpumi ļauj ideju radītājam gūt peļņu no saviem izgudrojumiem un inovācijām, un līdz ar to tie ir īpaši svarīgi pētniecībai un izstrādei un inovāciju rezultātiem.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Atklāta inovācija ir svarīgs elements jaunu zināšanu radīšanai un veido pamatu jaunu un novatorisku uzņēmējdarbības modeļu izveidei, kas balstās uz kopīgi radītu zināšanu izmantošanu. Komercnoslēpumiem ir svarīga nozīme, lai aizsargātu zināšanu apmaiņu starp uzņēmumiem iekšējā tirgū un pāri tā robežām saistībā ar pētniecību, izstrādi un inovāciju. Uz sadarbības principiem balstīta pētniecība, tostarp pārrobežu sadarbība, ir jo īpaši svarīga, lai palielinātu uzņēmējdarbības pētniecības un attīstības līmeni iekšējā tirgū. Atklāta inovācija ir katalizators jaunām idejām, lai tās varētu atrast savu vietu tirgū, apmierinot patērētāju vajadzības un risinot sabiedrības problēmas. Iekšējā tirgū, kur ir samazināti šķēršļi šādai pārrobežu sadarbībai un kur sadarbība nav traucēta, intelektuālajai jaunradei un inovācijai būtu jārosina ieguldījums inovatīvos procesos, pakalpojumos un produktos. Šāda vide, kas rosina intelektuālo jaunradi un inovāciju, ir arī svarīga nodarbinātības izaugsmei un Savienības ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai. Komercnoslēpumi ir viens no intelektuālās jaunrades un novatoriskās zinātības aizsardzības veidiem, ko izmanto uzņēmumi izmanto visvairāk, tomēr vienlaikus esošais Savienības tiesiskais regulējums tos vismazāk aizsargā pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic trešās puses.

(2) Atklāta inovācija ir katalizators jaunām idejām, lai tās varētu atrast savu vietu tirgū, apmierinot patērētāju vajadzības un risinot sabiedrības problēmas. Tā ir svarīgs elements jaunu zināšanu radīšanai un veido pamatu jaunu un novatorisku uzņēmējdarbības modeļu izveidei, kas balstās uz kopīgi radītu zināšanu izmantošanu. Uz sadarbības principiem balstīta pētniecība, tostarp pārrobežu sadarbība, ir jo īpaši svarīga, lai palielinātu uzņēmējdarbības pētniecības un attīstības līmeni iekšējā tirgū. Šāda vide rosina intelektuālo jaunradi un inovāciju, un, nodrošinot darbaspēka mobilitāti, ir arī svarīga nodarbinātības izaugsmei un Savienības ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai. Komercnoslēpumiem ir nozīme, lai aizsargātu zināšanu apmaiņu starp uzņēmumiem un/vai pētniecības iestādēm iekšējā tirgū un pāri tā robežām saistībā ar pētniecību, izstrādi un inovāciju. Savienības spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas vērsts pret nelikumīgas iegūšanas novēršanu, trešo pušu veikta komercnoslēpumu izmantošanu vai izpaušanu, ir fragmentēts 28 dažādos tiesību aktos, kas rada šķēršļus iekšējā tirgus sekmīgai darbībai.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Attiecībā uz šīs problēmas risinājumu Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros starptautisko centienu rezultātā tika noslēgts Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS līgums). Tajā cita starpā ir ietverti noteikumi par komercnoslēpumu aizsardzību pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic trešās puses, kas ir kopīgi starptautiski standarti. Šis līgums, ko Padome apstiprināja ar Lēmumu 94/800/EK5, ir saistošs visām dalībvalstīm, kā arī pašai Savienībai.

(4) Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem(TRIPS līgums) cita starpā ir ietverti noteikumi par komercnoslēpumu aizsardzību pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic trešās puses, kas ir kopīgi starptautiski standarti. Šis līgums, ko Padome apstiprināja ar Lēmumu 94/800/EK5, ir saistošs visām dalībvalstīm, kā arī pašai Savienībai. Lai komercnoslēpumus aizsargātu pret piesavināšanos, dažas dalībvalstis ir pieņēmušas attiecīgus tiesību aktus, savukārt vairākas citas komercnoslēpumu nav definējušas un nav pieņēmušas saistošus noteikumus, kas vērsti pret komercnoslēpumu piesavināšanos, kas rada traucējumus un šķēršļus iekšējā tirgus efektīvai darbībai. Ir lietderīgi arī Savienības līmenī noteikt, kādās situācijās komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana un izpaušana ir likumīga vai nelikumīga, kā arī ierobežot tiesiskās aizsardzības procedūru piemērošanas periodu, lai šī direktīva kalpotu paredzētajam mērķim, proti, konsekventi aizsargātu komercnoslēpumus Savienībā.

__________________

__________________

5 Padomes 1994. gada 22. decembra lēmums par tādu nolīgumu noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā, attiecībā uz tās kompetencē esošiem jautājumiem, par kuriem vienošanās panākta daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (1986.-1994.), (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

Padomes 1994. gada 22. decembra lēmums par tādu nolīgumu noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā, attiecībā uz tās kompetencē esošiem jautājumiem, par kuriem vienošanās panākta daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (1986.-1994.), (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ir lietderīgi paredzēt noteikumus Savienības mērogā, lai tuvinātu valstu regulējumu nolūkā nodrošināt pietiekamu un konsekventu tiesiskās aizsardzības līmeni visā iekšējā tirgū attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šajā nolūkā ir svarīgi izveidot komercnoslēpuma vienādu definīciju, neierobežojot priekšmetu, kas jāaizsargā pret piesavināšanos. Līdz ar to šai definīcijai ir jābūt tādai, kas aptver uzņēmējdarbības informāciju, tehnoloģisko informāciju un zinātību, ja ir likumīga interese to glabāt slepenībā un pastāv tiesiskā paļāvība, ka šāda konfidencialitāte tiks ievērota. Pēc būtības šādai definīcijai būtu jāizslēdz nesvarīga informācija un tai nebūtu jāattiecas uz zināšanām un prasmēm, ko ieguvuši darba ņēmēji ikdienas nodarbinātības laikā un kas ir zināmas vai pieejamas personām vidē, kas parasti strādā ar attiecīgo informācijas veidu.

(8) Ir lietderīgi paredzēt noteikumus Savienības mērogā, lai tuvinātu valstu regulējumu nolūkā nodrošināt pietiekamu un konsekventu tiesiskās aizsardzības līmeni visā iekšējā tirgū attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šajā nolūkā ir svarīgi izveidot komercnoslēpuma vienādu definīciju. Līdz ar to šai definīcijai ir jābūt tādai, kas aptver uzņēmējdarbības informāciju un neizpaustu zinātību, ja ir leģitīma interese to glabāt slepenībā, šai informācijai tāpēc, ka to glabā slepenībā, ir komerciāla vērtība un pastāv tiesiskā paļāvība, ka šāda konfidencialitāte tiks ievērota. Pēc būtības šādai definīcijai būtu jāizslēdz nesvarīga informācija un tai nebūtu jāattiecas uz zināšanām un prasmēm, ko ieguvuši darba ņēmēji ikdienas nodarbinātības laikā un kas ir zināmas vai pieejamas personām vidē, kas parasti strādā ar attiecīgo informācijas veidu un konkurentiem. Apstākļiem, kas tiek uzskatīti par nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu, nevajadzētu ierobežot iegūtās pieredzes un zinātības izmantošanu, pielietojot godīgu praksi, piemēram, saistībā ar darba līgumu vai citām līgumiskām saistībām. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka netiek apdraudēta darbaspēka mobilitāte, tajā pašā laikā garantējot komercnoslēpumu pienācīgu aizsardzību. Šī direktīva neskar sociālo partneru autonomiju un to tiesības uz kolektīviem darba līgumiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, tradīcijām un praksi un vienlaicīgi respektē Līguma noteikumus.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Ir arī svarīgi noteikt apstākļus, kādos tiesiskā aizsardzība ir pamatota. Šā iemesla dēļ ir nepieciešams definēt rīcību un praksi, ko uzskata par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Līdz ar to par komercnoslēpuma nelikumīgu izpaušanu nebūtu jāuzskata Savienības iestāžu un institūciju vai valsts publisko iestāžu veiktu ar uzņēmējdarbību saistītas informācijas izpaušanu, kas ir to rīcībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/20016 saistībām vai citiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem.

(9) Ir arī svarīgi noteikt apstākļus, kādos tiesiskā aizsardzība ir pamatota. Šā iemesla dēļ ir nepieciešams definēt rīcību un praksi, ko uzskata par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Līdz ar to par komercnoslēpuma nelikumīgu izpaušanu nav jāuzskata Savienības iestāžu un institūciju vai valsts publisko iestāžu veiktu ar uzņēmējdarbību saistītas informācijas izpaušanu, kas ir to rīcībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/20016 saistībām vai citiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Tāpat arī publiskās iestādes veikta komercnoslēpuma iegūšana vai izpaušana, pildot savas pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts vai Savienības tiesību aktiem, nebūtu uzskatāma par nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek nodrošināta likumīgo interešu aizsardzība, tostarp patērētāju aizsardzība, darba ņēmēju aizsardzība, veselības un vides aizsardzība, pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzība, un negodīgas konkurences novēršana.

 

__________________

__________________

6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Inovācijas interesēs un nolūkā veicināt konkurenci šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jārada nekādas ekskluzīvas tiesības uz zinātību vai informāciju, kas aizsargāta kā komercnoslēpums. Līdz ar to vienas un tās pašas zinātības un informācijas neatkarīga atklāšana ir iespējama, un komercnoslēpuma turētāja konkurenti arī var veikt jebkura likumīgi iegādāta produkta reverso inženieriju.

(10) Inovācijas interesēs un nolūkā veicināt konkurenci šīs direktīvas noteikumiem un tās īstenošanai nebūtu jārada nekādas ekskluzīvas tiesības uz zinātību vai informāciju, kas aizsargāta kā komercnoslēpums. Šie noteikumi par komercnoslēpumu aizsardzību, ko piešķir šī direktīva, nerada intelektuālā īpašuma tiesības, un vajadzētu novērst iespēju izmantot tos vienīgi konkurences ierobežošanas nolūkā. Līdz ar to vienas un tās pašas zinātības un informācijas neatkarīga atklāšana ir iespējama, un komercnoslēpuma turētāja konkurenti arī var veikt jebkura likumīgi iegādāta produkta reverso inženieriju, ciktāl tas atbilst godīgai komercpraksei.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Arvien biežāk daudzu produktu piedāvāšana tirgū, jo īpaši iepirkuma procesa kontekstā, ir saistīta ar konfidenciālu datu paziņošanu regulatīvajām un administratīvajām iestādēm, no kurām daļa ir iegūta, veicot testēšanu, kuras izmaksas ir ļoti augstas. Visas šādas informācijas vai tās daļas izpaušana, ko veic iestādes, un tās nokļūšana trešo pušu rīcībā nedrīkst izraisīt tās negodīgu izmantošanu tirgū.

Pamatojums

Likumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana nav sistēmiski saistīta un praksē tai var sekot nelikumīga atkārtota izmantošana vai atkārtota izpaušana. Ja tiesības uz informāciju neproporcionāli pārsniedz nepieciešamību aizsargāt komercnoslēpumus, firmas var izvairīties izpaust konfidenciālu informāciju valdības iestādēm, un palielināsies nevajadzīgu piekļuves pieprasījumu skaits.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Saskaņā ar proporcionalitātes principu pasākumi un aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti komercnoslēpumu aizsardzībai, būtu jāpielāgo, lai tie atbilstu mērķim par pētniecības un inovācijas iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, neapdraudot citus sabiedrības interesēs esošus mērķus un principus. Šajā ziņā pasākumi un aizsardzības līdzekļi nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes ņem vērā komercnoslēpuma vērtību, tādas rīcības, kuras rezultātā notikusi komercnoslēpuma nelikumīga iegāde, izmantošana vai izpaušana, smaguma pakāpi, kā arī šādas rīcības ietekmi. Būtu arī jānodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm ir rīcības brīvība izsvērt tiesvedībā iesaistīto pušu intereses, kā arī trešo pušu intereses, tostarp attiecīgā gadījumā, patērētāju intereses.

(11) Saskaņā ar proporcionalitātes principu pasākumi un aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti komercnoslēpumu aizsardzībai, būtu jāpielāgo, lai tie atbilstu mērķim par pētniecības un inovācijas iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, jo īpaši paredzot atturošu ietekmi attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, neapdraudot citus sabiedrības interesēs esošus mērķus un principus, piemēram, patērētāju aizsardzību un veselības un vides aizsardzību. Šajā ziņā pasākumi un aizsardzības līdzekļi nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes ņem vērā visus svarīgos apstākļus kā, piemēram, komercnoslēpuma vērtība, tādas rīcības, kuras rezultātā notikusi komercnoslēpuma nelikumīga iegāde, izmantošana vai izpaušana, smaguma pakāpe, kā arī šādas izmantošanas vai izpaušanas ietekme. Būtu arī jānodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm ir rīcības brīvība izsvērt tiesvedībā iesaistīto pušu intereses, kā arī trešo pušu intereses, tostarp attiecīgā gadījumā, patērētāju intereses.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Līdz ar komercnoslēpumu vienotu definīciju ieviešanu un īstenošanu, vienotu noteikumu ieviešanu un īstenošanu komercnoslēpumu aizsardzībai iekšējā tirgū, citiem pasākumiem, kas tieši vai netieši varētu ierobežot dalīšanos ar zinātību un tās izmantošanu, kā arī darbaspēka pieņemšanu darbā un mobilitāti, inovācijas un brīvas konkurences interesēs ir jāievēro samērīguma princips.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Iekšējā tirgus vienmērīga darbība tiktu apdraudēta, ja nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi tiktu izmantoti, lai īstenotu nelikumīgus nodomus, kas nav saderīgi ar šīs direktīvas mērķiem. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai tiesu iestādēm būtu pilnvaras noteikt sankcijas par ļaunprātīgu prasītāju uzvedību, kas rīkojas negodprātīgi un iesniedz acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Ir arī svarīgi, lai nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi neierobežotu vārda un informācijas brīvību (kas ietver plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā atspoguļots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā) vai ziņošanu par nelikumīgām darbībām. Līdz ar to komercnoslēpuma aizsardzība nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kuros komercnoslēpuma izpaušana kalpo sabiedrības interesēm tiktāl, ciktāl ir atklāta attiecīga nepareiza vai ļaunprātīga rīcība.

(12) Iekšējā tirgus vienmērīga darbība tiktu apdraudēta, ja nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi tiktu izmantoti, lai īstenotu nelikumīgus nodomus, tostarp izveidotu nepamatotus šķēršļus iekšējam tirgum vai darbaspēka mobilitātei, kas nav saderīgi ar šīs direktīvas mērķiem. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai tiesu iestādēm būtu pilnvaras noteikt sankcijas par ļaunprātīgu prasītāju uzvedību, kas rīkojas negodprātīgi un iesniedz acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Ir arī svarīgi, lai nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi neierobežotu vārda un informācijas brīvību (kas ietver plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā atspoguļots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā) vai ziņošanu par nelikumīgām darbībām. Līdz ar to komercnoslēpuma aizsardzība nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kuros komercnoslēpuma izpaušana kalpo sabiedrības interesēm tiktāl, ciktāl ir atklāta attiecīga nepareiza vai ļaunprātīga rīcība.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Tīmekļa tiešsaistes pakalpojumu arvien plašāka izmantošana uzņēmējdarbībā un pētniecībā, konfidenciālu datu glabāšana virtuālā vidē, e-tirdzniecības un digitalizācijas paplašināšanās nosaka nepieciešamību izveidot visā Savienībā harmonizētu regulējumu aizsardzībai pret komercnoslēpumu neatļautu izmantošanu, kas nodrošinātu uzņēmumu un patērētāju uzticēšanos un aizsardzību un veicinātu vienotā digitālā tirgus izveidošanos, kas ir viens no pamatiem, uz kā balstās efektīvi funkcionējošs iekšējais tirgus.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Tiesiskās noteiktības interesēs un ņemot vērā to, ka likumīgajiem komercnoslēpuma turētājiem ir jārūpējas par savu vērtīgo komercnoslēpumu konfidencialitātes ievērošanu un to izmantošanas uzraudzību, šķiet lietderīgi noteikt, ka prasību komercnoslēpuma aizsardzībai ir iespējams celt tikai ierobežotā laikposmā pēc dienas, kurā komercnoslēpuma turētāji uzzināja vai tiem vajadzēja uzzināt par sava komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veikusi trešā puse.

(13) Pētniecības un inovācijas iekšējā tirgus netraucētas darbības nodrošināšanas interesēs un ņemot vērā to, ka likumīgajiem komercnoslēpuma turētājiem ir jārūpējas par savu vērtīgo komercnoslēpumu konfidencialitātes ievērošanu un to izmantošanas uzraudzību, šķiet lietderīgi noteikt, ka prasību komercnoslēpuma aizsardzībai ir iespējams celt tikai ierobežotā laikposmā pēc dienas, kurā komercnoslēpuma turētāji uzzināja vai tiem vajadzēja uzzināt par sava komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veikusi trešā puse.

Pamatojums

Divu gadu ierobežojumu perioda praktiskā nozīme ir ierobežota ņemot vērā, ka uzņēmumi parasti ātri risina ar komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu saistītos jautājumus, izmantojot pagaidu pasākumus. Tomēr svarīgi izmantot stingru ierobežojumu periodu izmantošana, lai nepieļautu pārkāpumus, kas var kavēt inovācijas un aizkavēt piekļuvi iekšējam tirgum.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Iespēja zaudēt komercnoslēpuma konfidencialitāti tiesvedības laikā bieži kavē likumīgos komercnoslēpumu turētājus uzsākt tiesvedību, lai aizsargātu savus komercnoslēpumus, tādējādi apdraudot pastāvošo pasākumu un aizsardzības līdzekļu efektivitāti. Šā iemesla dēļ, ievērojot attiecīgos aizsardzības pasākumus, kas nodrošina tiesības un taisnīgu tiesu, ir nepieciešams noteikt īpašas prasības, kuru mērķis ir aizsargāt komercnoslēpuma, kas ir strīda priekšmets, konfidencialitāti tā aizsardzības nolūkā sāktās tiesvedības gaitā. Tam būtu jāietver iespēja ierobežot piekļuvi pierādījumiem vai sēdēm, vai publicēt tikai tiesu nolēmumu nekonfidenciālus elementus. Šādai aizsardzībai būtu jābūt spēkā pēc tam, kad tiesas process ir beidzies, tik ilgi, kamēr informācija, kas ir komercnoslēpums, nav pieejama atklātībai.

(14) Iespēja zaudēt komercnoslēpuma konfidencialitāti tiesvedības laikā bieži kavē likumīgos komercnoslēpumu turētājus uzsākt tiesvedību, lai aizsargātu savus komercnoslēpumus, tādējādi apdraudot pastāvošo pasākumu un aizsardzības līdzekļu efektivitāti. Šā iemesla dēļ jāpanāk līdzsvars starp attiecīgajiem aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu, un īpašām prasībām, kuru mērķis ir aizsargāt komercnoslēpuma, kas ir strīda priekšmets, konfidencialitāti tā aizsardzības nolūkā sāktās tiesvedības gaitā. Tam būtu jāietver iespēja ar pusēm nesaistītām personām ierobežot piekļuvi pierādījumiem vai sēdēm, vai publicēt tikai tiesu nolēmumu nekonfidenciālus elementus. Lai nodrošinātu pietiekamu piekļuvi informācijai gadījumos, kad piekļuve ir ierobežota, vismaz vienai personai no katras puses un to attiecīgajiem advokātiem jābūt piekļuvei pierādījumiem vai sēdēm. Šādai aizsardzībai būtu jābūt spēkā pēc tam, kad tiesas process ir beidzies, tik ilgi, kamēr informācija, kas ir komercnoslēpums, nav pieejama atklātībai.

Pamatojums

Tik skaidri pateikts, ka tiesību ievērošanai, kas pusēm ir attiecībā uz taisnīgu tiesu, tām jābūt iespējām piedalīties ar nepieciešamo informāciju un ka šai prasībai jābūt līdzsvarā ar nepieciešamību aizsargāt komercnoslēpumu konfidencialitāti, uz ko attiecas tiesvedība.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ja trešā persona nelikumīgi iegūst komercnoslēpumu, tam varētu būt postošas sekas uz tā likumīgo turētāju, jo tiklīdz komercnoslēpums tiktu publiski atklāts, attiecīgajam turētājam nebūtu iespējams atgriezties situācijā, kas bija pirms komercnoslēpuma zaudēšanas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt ātrus un pieejamus pagaidu pasākumus, lai nekavējoties izbeigtu komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šādam atbrīvojumam ir jābūt pieejamam bez nepieciešamības gaidīt lēmumu par attiecīgās lietas būtību, pienācīgi ievērojot tiesības uz aizstāvību un proporcionalitātes principu, ņemot vērā attiecīgās lietas būtību. Var arī pieprasīt pietiekama līmeņa garantijas, lai segtu izmaksas un kaitējumu, kas radīts atbildētājam nepamatotas prasības dēļ, īpaši, ja jebkāda kavēšanās radītu neatgriezenisku kaitējumu komercnoslēpuma likumīgajam turētājam.

(15) Ja trešā persona nelikumīgi iegūst, izmanto vai izpauž komercnoslēpumu, tam varētu būt postošas sekas uz tā likumīgo turētāju, jo tiklīdz komercnoslēpums tiktu publiski atklāts, attiecīgajam turētājam nebūtu iespējams atgriezties situācijā, kas bija pirms komercnoslēpuma zaudēšanas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt ātrus un pieejamus pagaidu pasākumus, lai nekavējoties izbeigtu komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šādam atbrīvojumam ir jābūt pieejamam bez nepieciešamības gaidīt lēmumu par attiecīgās lietas būtību, pienācīgi ievērojot tiesības uz aizstāvību un proporcionalitātes principu, ņemot vērā attiecīgās lietas būtību. Var arī pieprasīt pietiekama līmeņa garantijas, lai segtu izmaksas un kaitējumu, kas radīts atbildētājam nepamatotas prasības dēļ, īpaši, ja jebkāda kavēšanās radītu neatgriezenisku kaitējumu komercnoslēpuma likumīgajam turētājam.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Tā paša iemesla dēļ ir arī svarīgi nodrošināt pasākumus, lai novērstu komercnoslēpuma turpmāku nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu. Lai aizlieguma pasākumi būtu efektīvi, to ilgumam, ja apstākļi pieprasa laika ierobežojumus, būtu jābūt pietiekamam, lai novērstu jebkuru komerciālo priekšrocību, ko trešā puse būtu varējusi iegūt no komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas. Jebkurā gadījumā neviens šāda veida pasākums nebūtu jāizpilda, ja informācija, uz ko sākotnēji attiecās komercnoslēpums, ir vispārpieejama tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

(16) Tā paša iemesla dēļ ir arī svarīgi nodrošināt pasākumus, lai novērstu komercnoslēpuma turpmāku nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu. Lai aizlieguma pasākumi būtu efektīvi, to ilgumam, ja apstākļi pieprasa laika ierobežojumus, būtu jābūt pietiekamam, lai novērstu jebkuru komerciālo priekšrocību, ko trešā puse būtu varējusi iegūt no komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas un tam vajadzētu būt laikā ierobežotam, lai nepieļautu nepamatotu šķēršļu izveidošanu konkurencei iekšējā tirgū. Jebkurā gadījumā neviens šāda veida pasākums nebūtu jāizpilda, ja informācija, uz ko sākotnēji attiecās komercnoslēpums, ir vispārpieejama tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

Pamatojums

Ja atbildētājs pārstāj gūt komerciālās priekšrocības no nelikumīgas iegūšanas, turpmāka rīkojuma termiņa pagarināšana tikai kalpo atturēšanai un sankcijām, tajā pašā laikā kavējot konkurenci un inovāciju.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Komercnoslēpumu var nelikumīgi izmantot, lai projektētu, ražotu vai pārdotu preces vai to daļas, kuras var tikt izplatītas iekšējā tirgū, tādējādi ietekmējot komercnoslēpuma turētāja komerciālās intereses un iekšējā tirgus darbību. Šādos gadījumos un ja attiecīgajam komercnoslēpumam ir būtiska ietekme uz radušās preces kvalitāti, vērtību vai cenu, vai uz cenas samazināšanu, tās ražošanas vai tirdzniecības procesa veicināšanu vai paātrināšanu, ir svarīgi pilnvarot tiesu iestādes norīkot pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas preces netiek laistas apgrozībā vai tiek izņemtas no tirgus. Ņemot vērā tirdzniecības globālo raksturu, ir arī nepieciešams, lai šādi pasākumi ietvertu aizliegumu šādas preces ievest Savienībā vai tās glabāt nolūkā tās piedāvāt tirgū vai laist apgrozībā. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, korektīvajiem pasākumiem nevajadzētu obligāti ietvert preču iznīcināšanu, ja ir pieejami citi reāli izpildāmi risinājumi, piemēram, novēršot preces iezīmes, kas pārkāpj komercnoslēpumu vai atbrīvojoties no precēm ārpus tirgus, piemēram, ziedojot tās labdarības organizācijām.

(17) Komercnoslēpumu var nelikumīgi izmantot, lai projektētu, ražotu vai pārdotu preces vai to daļas, kuras var tikt izplatītas iekšējā tirgū, tādējādi ietekmējot komercnoslēpuma turētāja komerciālās intereses un iekšējā tirgus darbību. Gadījumos, kad pierādīta nelikumīga iegūšana, un ja attiecīgajam komercnoslēpumam ir būtiska ietekme uz radušās preces kvalitāti, vērtību vai cenu, vai uz cenas samazināšanu, tās ražošanas vai tirdzniecības procesa veicināšanu vai paātrināšanu, ir svarīgi pilnvarot tiesu iestādes norīkot pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas preces netiek laistas apgrozībā vai tiek izņemtas no tirgus. Ņemot vērā tirdzniecības globālo raksturu, ir arī nepieciešams, lai šādi pasākumi ietvertu aizliegumu šādas preces ievest Savienībā vai tās glabāt nolūkā tās piedāvāt tirgū vai laist apgrozībā. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, korektīvajiem pasākumiem nevajadzētu obligāti ietvert preču iznīcināšanu, ja ir pieejami citi reāli izpildāmi risinājumi, piemēram, novēršot preces iezīmes, kas pārkāpj komercnoslēpumu vai atbrīvojoties no precēm ārpus tirgus, piemēram, ziedojot tās labdarības organizācijām.

Pamatojums

Jāprecizē, ka šīs direktīva attiecas arī uz komercnoslēpumu piesavināšanos, lai izstrādātu pakalpojumus.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai novērstu to, ka tāda persona, kura apzināti vai kurai varētu būt pamatoti iemesli rīkoties apzināti, nelikumīgi iegūst, izmanto vai izpauž komercnoslēpumu, gūst labumu no šādas rīcības, un lai nodrošinātu, ka cietušais komercnoslēpuma turētājs pēc iespējas lielākā mērā ir situācijā, kurā tas būtu bijis, ja šāda rīcība nebūtu veikta, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu kompensāciju par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto kaitējumu. Nosakot cietušajam komercnoslēpuma turētājam atlīdzināmos zaudējumus, būtu jāņem vērā visi attiecīgie faktori, piemēram, komercnoslēpuma turētājam radušos ienākumu zudums vai pārkāpēja negodīgi gūtā peļņa, un, vajadzības gadījumā, jebkāds komercnoslēpuma turētājam nodarīts morāls kaitējums. Piemēram, ja, ņemot vērā komercnoslēpuma nemateriālo raksturu, būtu sarežģīti noteikt faktisko nodarīto kaitējumu, alternatīvi zaudējumu atlīdzības apjomu var aprēķināt atbilstoši tādiem elementiem kā autoratlīdzība vai maksas, kuras būtu bijis jāmaksā, ja pārkāpējs būtu pieprasījis atļauju izmantot attiecīgo komercnoslēpumu. Mērķis nav ieviest zaudējumu atlīdzību ar sodošu raksturu, bet gan nodrošināt kompensāciju, kas balstās uz objektīviem kritērijiem, vienlaikus ņemot vērā komercnoslēpuma turētājam radušos izdevumus, piemēram, identifikācijas un pētniecības izmaksas.

(19) Lai novērstu to, ka tāda persona, kura apzināti vai kurai varētu būt pamatoti iemesli rīkoties apzināti, nelikumīgi iegūst, izmanto vai izpauž komercnoslēpumu, gūst labumu no šādas rīcības, un lai nodrošinātu, ka cietušais komercnoslēpuma turētājs pēc iespējas lielākā mērā ir situācijā, kurā tas būtu bijis, ja šāda rīcība nebūtu veikta, ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu kompensāciju par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto kaitējumu. Nosakot cietušajam komercnoslēpuma turētājam atlīdzināmos zaudējumus, būtu jāņem vērā visi attiecīgie faktori, piemēram, komercnoslēpuma turētājam radušos ienākumu zudums vai pārkāpēja negodīgi gūtā peļņa, un, ja komercnoslēpuma turētājs ir fiziska persona, jebkāds komercnoslēpuma turētājam nodarīts morāls kaitējums. Piemēram, ja, ņemot vērā komercnoslēpuma nemateriālo raksturu, būtu sarežģīti noteikt faktisko nodarīto kaitējumu, alternatīvi zaudējumu atlīdzības apjomu var aprēķināt atbilstoši tādiem elementiem kā autoratlīdzība vai maksas, kuras būtu bijis jāmaksā, ja pārkāpējs būtu pieprasījis atļauju izmantot attiecīgo komercnoslēpumu. Mērķis nav ieviest zaudējumu atlīdzību ar sodošu raksturu, bet gan nodrošināt kompensāciju, kas balstās uz objektīviem kritērijiem, vienlaikus ņemot vērā komercnoslēpuma turētājam radušos izdevumus, piemēram, identifikācijas un pētniecības izmaksas.

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka tikai fiziskas personas var prasīt zaudējumu atlīdzību par morālo kaitējumu.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Ir lietderīgi publicēt lēmumus, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot vērienīgu reklāmu komercnoslēpumu nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas gadījumos, lai tie darbotos kā papildu preventīvs pasākums attiecībā uz turpmākiem pārkāpumiem un veicinātu visas sabiedrības informētību, ja šāda publicēšana nerada komercnoslēpuma izpaušanu, kā arī tai nav nesamērīgas ietekmes uz fizisko personu privātumu un reputāciju.

(20) Ir lietderīgi publicēt lēmumus, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot vērienīgu reklāmu komercnoslēpumu nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas gadījumos, lai tie darbotos kā papildu preventīvs pasākums attiecībā uz turpmākiem pārkāpumiem un veicinātu visas sabiedrības informētību, ja šāda publicēšana nerada komercnoslēpuma izpaušanu, kā arī tai nav nesamērīgas ietekmes uz fizisko personu privātumu un reputāciju. Ir arī jāveicina informētība, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu informētība, par iespēju vērsties tiesā un saņemt tiesisko aizsardzību komercnoslēpumu nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas gadījumos.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai veicinātu pasākumu, kas paredzēti komercnoslēpumu aizsardzībai, vienveidīgu piemērošanu, ir lietderīgi nodrošināt sadarbības un informācijas apmaiņas sistēmas starp dalībvalstīm, no vienas puses, un starp dalībvalstīm un Komisiju, no otras puses, īpaši izveidojot dalībvalstu norīkotu korespondentu tīklu. Turklāt nolūkā pārskatīt, vai šie pasākumi izpilda plānoto mērķi, Komisijai, kurai attiecīgā gadījumā palīdz Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs, būtu jāpārbauda šīs direktīvas piemērošana un valsts mērogā veikto pasākumu efektivitāte.

(22) Lai veicinātu pasākumu, kas paredzēti komercnoslēpumu aizsardzībai, vienveidīgu piemērošanu, ir lietderīgi izmantot esošās sadarbības un informācijas apmaiņas sistēmas starp dalībvalstīm, no vienas puses, un starp dalībvalstīm un Komisiju, no otras puses, īpaši izveidojot dalībvalstu norīkotu korespondentu tīklu. Turklāt nolūkā pārskatīt, vai šie pasākumi izpilda plānoto mērķi, Komisijai būtu jāpārbauda šīs direktīvas piemērošana un valsts mērogā veikto pasākumu efektivitāte.

Pamatojums

Tā kā komercnoslēpums netiek uzskatīts par intelektuālā īpašuma tiesībām un tiek aizsargāts pret piesavināšanos saistībā ar negodīgu konkurenci, nešķiet, ka Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs būtu piemērota struktūra, lai palīdzētu Komisijai. Turklāt, lai ierobežotu administratīvo slogu, dalībvalstīm un Eiropas Komisijai būtu jāizmanto esošie sadarbības un informācijas apmaiņas tīkli, nevis jāveido jauni.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Šī direktīva ievēro pamattiesības un principus, kuri atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, tiesības uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, brīvību izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, brīvību veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz labu pārvaldību, piekļuvi lietas materiāliem un uzņēmējdarbības noslēpuma glabāšanu, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tiesības uz aizstāvību.

(23) Šīs direktīvas īstenošanai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti pamattiesības un principi, kuri atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, tiesības uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, brīvību izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, brīvību veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz labu pārvaldību, piekļuvi lietas materiāliem un uzņēmējdarbības noslēpuma glabāšanu, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tiesības uz aizstāvību. Tāpēc šīs direktīvas noteikumi nebūtu piemērojami gadījumos, kad informācija tiek izpausta sabiedrības interešu aizsardzības nolūkos vai tās izpaušanu var uzskatīt par pamattiesību īstenošanu.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Šai direktīvai nebūtu jāietekmē konkurences tiesību noteikumi, īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pants. Šajā direktīvā noteiktie pasākumi nebūtu jāizmanto, lai nepamatoti ierobežotu konkurenci veidā, kas ir pretrunā minētajam Līgumam.

(27) Šai direktīvai nebūtu jāietekmē konkurences tiesību noteikumi, īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pants. Šajā direktīvā noteiktie pasākumi nebūtu jāizmanto, lai negodīgi ierobežotu konkurenci, kavētu piekļuvi iekšējam tirgum vai radītu šķēršļus darbaspēka mobilitātei veidā, kas ir pretrunā minētajam Līgumam.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un tiesības veikt uzņēmējdarbību. Tai arī nevajadzētu ietekmēt darba ņēmēju pārstāvju tiesības iegūt un izpaust komercnoslēpumus saistībā ar viņu tiesību uz informāciju, apspriešanu un līdzdalību izmantošanu saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem un praksi.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Pasākumiem, kas pieņemti, lai aizsargātu komercnoslēpumus pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, nebūtu jāietekmē jebkādu citu attiecīgo tiesību aktu piemērošanu citās jomās, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību, privātuma, dokumentu pieejamības un līgumtiesību jomā. Tomēr ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK8 darbības joma un šīs direktīvas darbības joma pārklājas, šai direktīvai dod priekšroku kā lex specialis,

(28) Pasākumiem, kas pieņemti, lai aizsargātu komercnoslēpumus pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, nebūtu jāietekmē jebkādu citu attiecīgo tiesību aktu piemērošanu citās jomās, tostarp vides un atbildības par videi nodarīto kaitējumu, patērētāju aizsardzības, veselības un drošības prasību, veselības aizsardzības, intelektuālā īpašuma tiesību, privātuma, dokumentu un informācijas pieejamības un līgumtiesību jomā. Tomēr ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK8 darbības joma un šīs direktīvas darbības joma pārklājas, šai direktīvai dod priekšroku kā lex specialis,

__________________

__________________

8 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

8 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī direktīva paredz noteikumus par aizsardzību pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu izpaušanu un izmantošanu.

Šī direktīva paredz noteikumus par aizsardzību pret neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu, nesaņemot to fizisko vai juridisko personu atļauju, kas likumīgi kontrolē šādu informāciju, un veidā, kas ir pretrunā godprātīgai komercpraksei. Dalībvalstis var paredzēt tālejošākus noteikumus ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta atbilstība 4. un 5. pantam, 6. panta 1. punktam, 7. pantam , 8. panta 1. punkta otrajai daļai, 8. panta 3. un 4. punktam, 9. panta 2. punktam, 10. un 12. . pantam un 14. panta 3. punktam.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Direktīvas piemērošanas joma neattiecas uz informāciju, kuras izpaušanu nosaka Savienības vai dalībvalstu noteikumi vai valsts iestādes saistībā ar tām piešķirtajām pilnvarām.

Pamatojums

Piemērošanas precizējums ir nepieciešams, lai novērstu situāciju, kad uzņēmumi, atsaucoties uz komercnoslēpumu, apiet pienākumu izpaust informāciju, kurš noteikts ar dalībvalstu vai Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šī direktīva neskar sociālo partneru autonomiju un to tiesības uz kolektīviem līgumiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, tradīcijām un praksi un ievērojot Līguma noteikumus.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) “komercnoslēpums” ir informācija, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(1) “komercnoslēpums” ir neizpaužama zinātība un uzņēmējdarbības informācija, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras normāli parasti izmanto minēto informācijas veidu,

a) slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) zināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras normāli parasti izmanto minēto informācijas veidu,

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

b) ar komerciālu vērtību, tādēļ, ka tā ir slepena,

b) ar pašreizēju vai potenciālu nozīmīgu komerciālu vērtību, tādēļ, ka tā ir slepena un tās izpaušana lielā mērā negatīvi ietekmētu tās personas leģitīmās ekonomiskās intereses, kura likumīgi kontrolē šo informāciju,

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) attiecīgos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.

c) ir bijusi pakļauta saprātīgiem un pierādāmiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju, izmantojot līdzekļus (tostarp tehniskus un līgumiskus), kurus var pārbaudīt attiecīgās kompetentās tiesu iestādes.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) “komercnoslēpuma turētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu;

(2) „komercnoslēpuma turētājs” ir jebkurš reģistrēts tirgus dalībnieks, par kuru ir likumīgi noteikts, ka tas kontrolē komercnoslēpumu;

 

Pamatojums

Kontrolei pār komercnoslēpumu jābūt pienācīgi noteiktai likumā, tā lai nodrošinātu, ka nav nekādu „slepenu” komercnoslēpumu.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) “pārkāpējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu;

(3) “pārkāpējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas tieši vai ar kādas trešās puses starpniecību ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu veidā, kas ir pretrunā godprātīgai komercpraksei;

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) “pārkāpuma preces” ir preces, kuru dizains, kvalitāte, ražošanas process vai pārdošana lielā mērā gūst labumu no nelikumīgi iegūta, izmantota vai izpausta komercnoslēpuma.

(4) “nelikumīgas preces” ir ražojumi vai pakalpojumi, kuru dizains, īpašības, ražošanas process vai pārdošana ir apliecinājuši, ka tie guvuši labumu no nelikumīgi iegūta, izmantota vai izpausta komercnoslēpuma.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka komercnoslēpuma turētājiem ir tiesības piemērot šajā direktīvā paredzētos pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, lai iegūtu tiesisko aizsardzību pret komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu vai to novērstu.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām vai juridiskām personām, kuras likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, ir tiesības piemērot šajā direktīvā paredzētos pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, lai iegūtu tiesisko aizsardzību pret komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

Pamatojums

Skatīt iepriekšējo grozījumu attiecībā uz termina "turētājs" definīciju. Termina "turētājs" lietošana ir maldinoša un arī nevajadzīga, jo tā rada priekšstatu par intelektuālā īpašuma tiesību esamību, taču komercnoslēpumi šādas tiesības nerada. Termina "jebkura fiziska vai juridiska persona, kura likumīgi kontrolē komercnoslēpumu" lietošana tekstā ir precīzāka, un mēs ierosinām lietot šo terminu visā tekstā.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komercnoslēpuma iegūšana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas ir uzskatāma par nelikumīgu, ja ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ tas ir noticis šādu iemeslu rezultātā:

2. Komercnoslēpuma iegūšana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas ir uzskatāma par nelikumīgu, ja tas ir noticis šādu iemeslu rezultātā:

Pamatojums

Šā priekšlikuma kontekstā termins “rupja nolaidība” nevieš skaidrību par to, kā to vienotā veidā varēs konstatēt kompetentās tiesu iestādes.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) neatļauta piekļuve tādiem dokumentiem, objektiem, materiāliem, vielām vai elektroniskajām datnēm vai to kopēšana, kas ir komercnoslēpuma turētāja likumīgā kontrolē, kuri ietver komercnoslēpumu vai no kuriem to var izsecināt,

a) neatļauta piekļuve tādiem dokumentiem, objektiem, materiāliem, vielām vai elektroniskajām datnēm vai to kopēšana vai iegūšana, kas ir komercnoslēpuma turētāja likumīgā kontrolē, kuri ietver komercnoslēpumu vai no kuriem to var izsecināt,

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) zādzība,

svītrots

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) korupcija,

svītrots

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) krāpšana,

svītrots

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) pārkāpums vai pamudinājums pārkāpt konfidencialitātes līgumu vai jebkuru citu pienākumu ievērot konfidencialitāti,

e) pārkāpums vai pamudinājums pārkāpt līgumu saglabāt konfidencialitāti,

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) jebkāda cita rīcība, kas noteiktos apstākļos ir uzskatāma par komercpraksei pretrunā esošu.

f) par komercpraksei pretrunā esošu uzskatāma rīcība.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu uzskata par nelikumīgu, ja bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas to ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ ir veikusi persona, par kuru konstatēts, ka tā atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

3. Komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu uzskata par nelikumīgu, ja bez tādas fiziskās vai juridiskās personas atļaujas, kas kontrolē komercnoslēpumu, to ar nodomu un nolūkā gūt ekonomisku labumu vai radīt ekonomisku kaitējumu personai, kas likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, vai rupjas nolaidības dēļ ir veikusi persona, par kuru konstatēts, ka tā atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

Pamatojums

Nodomam iesaistīties negodprātīgā komercpraksē pretstatā izmantošanai leģitīmās sabiedrības interesēs, lai piekļūtu informācijai, jābūt jau iepriekš noteiktam ar definīciju par to, kādos apstākļos iegūšana ir nelikumīga.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) tā ir nelikumīgi ieguvusi komercnoslēpumu,

a) tā ir nelikumīgi ieguvusi un izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu,

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tā ir pārkāpusi konfidencialitātes līgumu vai jebkuru citu pienākumu glabāt komercnoslēpumu slepenībā,

b) tā ir pārkāpusi juridiski spēkā esošu konfidencialitātes līgumu, kurš atbilst dalībvalsts vai Savienības tiesību aktiem, vai jebkuru citu pienākumu ierobežot komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu,

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) tā ir pārkāpusi līgumisku pienākumu vai jebkuru citu pienākumu ierobežot komercnoslēpuma izmantošanu.

c) tā ir pārkāpusi juridiski spēkā esošu līgumisku pienākumu ierobežot komercnoslēpuma izmantošanu vai atklāšanu.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) tā ir likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu, bet izpauž to pretrunā godīgai komercpraksei, apdraudot tās personas komercintereses, kura likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, un/vai iekšējā tirgus netraucētu darbību.

Pamatojums

Starp likumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu nepastāv sistemātiska saikne un praksē pēc to izmantošanas ir iespējama (atkārtota) izmantošana vai izpaušana nelikumīgiem nolūkiem.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Šā panta 3. punktā minētie pienākumi nevar patvaļīgi ierobežot godīgi iegūtas pieredzes izmantošanu darba vai citu līgumattiecību ietvaros. Tie neattiecas uz noteikumiem par darba koplīgumiem un valstu darba tiesību sistēmām.

Pamatojums

Profesionālās pieredzes izmantošanu nedrīkst patvaļīgi ierobežot, lai neradītu šķēršļus darba ņēmēju mobilitātei.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu arī uzskata par nelikumīgu, ja persona šādas izmantošanas vai izpaušanas laikā zināja vai, attiecīgos apstākļos tai vajadzēja zināt, ka komercnoslēpums tika iegūts no citas personas, kas komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi 3. punkta nozīmē.

4. Komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu arī uzskata par nelikumīgu, ja persona šādas izmantošanas vai izpaušanas laikā zināja vai, attiecīgos apstākļos tai vajadzēja zināt, ka komercnoslēpums tika tiešā veidā vai netieši iegūts no citas personas, kas komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi 3. punkta nozīmē.

Pamatojums

Komercnoslēpumu turētājiem jāspēj veikt pasākumus pret jebkuru personu, kura saņēmusi informāciju, kas iegūta nelikumīgi.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pārkāpuma preču apzināta un tīša ražošana, piedāvāšana vai laišana apgrozībā, vai pārkāpuma preču ievešana, izvešana vai glabāšana tiek uzskatīta par komercnoslēpuma nelikumīgu izmantošanu.

5. Pārkāpuma preču ražošana, piedāvāšana vai laišana apgrozībā, vai pārkāpuma preču ievešana, izvešana vai glabāšana arī tiek uzskatīta par komercnoslēpuma nelikumīgu izmantošanu, ja persona, kura veic šādas darbības, zina vai noteiktos apstākļos tai vajadzēja zināt, ka komercnoslēpums tiek iegūts, izmantots vai izpausts nelikumīgi 3. punkta nozīmē.

Pamatojums

Iepriekšējai zināšanai jākalpo par kritēriju, kas nosaka, vai pasīvu informācijas saņēmēju izturēšanās ir nelikumīga.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komercnoslēpumu iegūšanu uzskata par likumīgu, ja tie ir iegūti kādā no šādiem veidiem:

1. Komercnoslēpumi neaptver informāciju, kas iegūta šādu darbību rezultātā:

Pamatojums

Intelektuālā īpašuma tiesības būtu jāreģistrē citādā veidā nekā komercnoslēpumi, jo, kā to skaidri parāda definīcija, gan spēkā esošajiem, gan potenciālajiem patentiem, rūpnieciskajiem dizainiem un autortiesībām nevajadzētu būt komercnoslēpumu priekšmetam.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a) komerclīgums starp personu, kura likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, un ieguvēju;

Pamatojums

Vissastopamākais komercnoslēpuma iegūšanas veids ir vienkārši komerciālais veids, kā to apstiprina ietekmes novērtējuma pētījums, — 60 % uzņēmumu apmainās ar komercnoslēpumiem.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) neatkarīgs atklājums vai izgudrojums,

a) neatkarīgi tehnoloģiskie atklājumi un dizaini vai neatkarīga preču ražošana ar īpašībām, kas ir identiskas vai līdzīgas tām, ko laiž tirgū personas, kas likumīgi kontrolē komercnoslēpumu,

Pamatojums

Ja komercnoslēpums aprobežojas tikai ar tirgus un ar tirdzniecību saistītām darbībām un pastāvoša vai potenciāla intelektuālā īpašuma elementi tiek izslēgti no definīcijas, ne uz vienu neatkarīgu atklājumu vai inovāciju nevar attiecināt apsūdzību komercnoslēpuma pārkāpšanā.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tāda produkta vai objekta, kas ir darīts pieejams sabiedrībai vai kas ir informācijas ieguvēja likumīgā turējumā, aplūkošana, pētniecība, sadale pa sastāvdaļām vai pārbaude,

b) tāda produkta vai objekta, kas ir darīts pieejams sabiedrībai vai kas ir fiziskas personas vai tirgus dalībnieka ar piekļuvi neatkarīgiem tehnoloģiskajiem atklājumiem un dizainam, un precēm, kas ražotas uz to pamata, likumīgā turējumā, aplūkošana, pētniecība, sadale pa sastāvdaļām vai pārbaude,

Pamatojums

Tas, ka uzņēmumam ir komercnoslēpums, nedrīkstētu kavēt cita uzņēmuma pētījumu un izstrādes darbības, ja runa ir par tehnoloģiju progresu.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) darba ņēmēju pārstāvju tiesību uz informāciju un konsultāciju izmantošana saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un/vai praksi,

c) darba ņēmēju vai to pārstāvju tiesību uz informāciju, konsultāciju un piedalīšanos izmantošana saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un/vai praksi,

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) kuru ir pieprasījušas vai atļāvušas valsts iestādes, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts vai Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb) darba ņēmēju zināšanas, kvalifikācija un prasmes, kas apgūtas iepriekšējā darbavietā. Līgumsaistības un jebkuras citas darbības, kas ierobežo šādu zināšanu izmantošanu, atbilst samērīguma principam inovāciju un brīvas konkurences interesēs.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cc) pārskatatbildības prasību izpilde, kas noteiktas uzņēmumu valdēm vai uzraudzības padomēm.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka netiek piešķirtas tiesības piemērot šajā direktīvā paredzētos pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, ja komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana tika veikta kādā no šādiem gadījumiem:

2. Komercnoslēpumu iegūšana, izmantošana un izpaušana ir uzskatāma par likumīgu tādā mērā, kādā komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana tika veikta kādā no šādiem gadījumiem:

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) likumīgi izmantojot tiesības uz vārda un informācijas brīvību,

a) likumīgi izmantojot tiesības uz vārda un informācijas brīvību, kā atspoguļots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā,

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) nolūkā atklāt pieteikuma iesniedzēja pārkāpumu, nepareizu rīcību vai nelikumīgu darbību, ja komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana bija nepieciešama šādai atklāšanai un attiecīgais atbildētājs rīkojās sabiedrības interesēs,

b) nolūkā atklāt attiecīgai iestādei pieteikuma iesniedzēja pārkāpumu, nepareizu rīcību vai nelikumīgu darbību, ja apsūdzētais, nepieļaujot nolaidību, varēja pieņemt, ka komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana bija nepieciešama šādai atklāšanai,

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) pildot darba ņēmēju darba līguma noteikumus,

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) nolūkā aizsargāt likumīgas intereses.

e) nolūkā aizsargāt likumīgas intereses, kas atzītas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) nolūkā aizsargāt sabiedrisko kārtību, tostarp aizsargāt cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī dzīvnieku un augu dzīvotspēju vai arī nolūkā izvairīties no kaitējuma videi.

Pamatojums

Lai izvairītos no šaubām par tiesību aktu prioritāti, piekļuve informācijai nolūkā nodrošināt augsta līmeņa sociālo un vides aizsardzību skaidri jādefinē kā tās likumīga iegūšana.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

eb) komercnoslēpuma izpaušana biržas sarakstā neiekļautu uzņēmumu valdes vai uzraudzības padomes locekļiem, pildot pārskatatbildības prasības;

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ec) komercnoslēpumus ir pieprasījusi un/vai izpaudusi valsts iestāde saskaņā ar savām pilnvarām, kā to prasa vai atļauj dalībvalsts vai Savienības tiesību akti.

Pamatojums

Uzņēmumiem nevajadzētu dot iespēju iebilst pret prasījumiem attiecībā uz "komercnoslēpumu", kad tie tiek konfrontēti ar informācijas pieprasījumiem, kas izriet no tiesību aktiem vai kurus izdara valsts iestādes, īstenojot savas pilnvaras. Pastāv ļoti daudzi šādas prakses piemēri, un bieži valsts iestādes vai institūcijas, īpaši vietējā līmenī, nespēj reaģēt uz atteikumiem izpaust informāciju.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) proporcionāls,

a) proporcionāls ekonomiskajam kaitējumam, kas radies komercnoslēpuma turētājam,

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) novērš šķēršļu veidošanos likumīgai tirdzniecībai iekšējā tirgū,

b) novērš likumīgas tirdzniecības šķēršļu un konkurences un darba ņēmēju mobilitātes ierobežojumu veidošanos iekšējā tirgū,

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) nodrošina aizsardzības pasākumus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.

c) nodrošina aizsardzības pasākumus pret to ļaunprātīgu izmantošanu, kas nodrošina kompensāciju atbildētājiem gadījumā, ja izvirzītās apsūdzības bijušas ļaunprātīgas vai nepatiesas.

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) nodrošina, ka pierādīšanas pienākums par to, ka komercnoslēpums iegūts nelikumīgi, ir tai personai, kas likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, un ka netiek piemērots neviens no 4. panta paredzētajiem izņēmumiem.

Pamatojums

Komercnoslēpumu aizsardzība nerada nekādas īpašumtiesības, tādēļ aizsardzība tiek vērsta pret iegūšanas nelikumīgo raksturu. Tas nozīmē, ka personai, kura likumīgi pārvalda neizpaustu informāciju, būtu jāuzņemas pierādīšanas pienākums par faktu, ka šī iegūšana patiesi ir bijusi nelikumīga, un netiek piemērots neviens izņēmums. Pretējā gadījumā šai personai de facto piederētu īpašumtiesības.

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kompetentās tiesu iestādes nosaka, ka prasība par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu vai izmantošanu, ir acīmredzami nepamatota un ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs ir negodprātīgi uzsācis tiesvedību nolūkā netaisnīgi kavēt vai ierobežot atbildētāja piekļuvi tirgum vai citādi iebiedēt vai psiholoģiski aizskart atbildētāju, šādas kompetentās tiesu iestādes ir pilnvarotas veikt šādus pasākumus:

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kompetentās tiesu iestādes nosaka, ka prasība par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu vai izmantošanu, ir nepamatota un ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs ir negodprātīgi uzsācis tiesvedību nolūkā netaisnīgi kavēt vai ierobežot atbildētāja piekļuvi tirgum vai citādi iebiedēt vai psiholoģiski aizskart atbildētāju, vai arī novērst informācijas izpaušanu sabiedrības interesēs, šādas kompetentās tiesu iestādes ir pilnvarotas veikt šādus pasākumus:

Pamatojums

Pasākumi sodīšanai par nepamatotām prasībām jāpiemēro visos gadījumos (kā minēts 4. pantā), kad iegūšana, izpaušana vai izmantošana ir uzskatāma par likumīgu.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) paredz pilnīgu kompensāciju par ekonomisko kaitējumu un ciestajiem zaudējumiem, ja tādi ir, kā arī par potenciālo morālo kaitējumu personai, pret kuru vērstas aizdomas, ka tā nelikumīgi piekļuvusi tirdzniecības noslēpumam, ieguvusi vai izmantojusi to.

Pamatojums

Jānodrošina samērīga kompensācija tiem, pret kuriem vērstas nepamatotas aizdomas.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka prasības šajā direktīvā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanai var celt vismaz viena gada laikā, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kurā pieteikuma iesniedzējs uzzināja vai tam bija iemesls uzzināt par pēdējo faktu, kas lika attiecīgi rīkoties.

Dalībvalstis nodrošina, ka prasības šajā direktīvā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanai var celt ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kurā pieteikuma iesniedzējs uzzināja vai tam bija iemesls uzzināt par pēdējo faktu, kas lika attiecīgi rīkoties.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

7. pants - 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstīm ir tiesības paredzēt noteikumus, ar kuriem nosaka apstākļus, kuros noilguma termiņš tiek pārtraukts vai atcelts.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm, to juridiskajiem pārstāvjiem, tiesas amatpersonām, lieciniekiem, ekspertiem un jebkurai citai personai, kas piedalās tiesas procesā, kas saistīts ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, vai kam ir pieeja dokumentiem, kuri veido daļu no šāda tiesas procesa, neļauj izmantot vai izpaust nevienu komercnoslēpumu vai iespējamo komercnoslēpumu, ko tie ir uzzinājuši šādas piedalīšanās vai pieejas rezultātā.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm, to pārstāvjiem, tiesas amatpersonām, lieciniekiem, ekspertiem un jebkurai citai personai, kas piedalās tiesas procesā, kas saistīts ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, vai kam ir pieeja dokumentiem, kuri veido daļu no šāda tiesas procesa, neļauj izmantot vai izpaust nevienu komercnoslēpumu vai iespējamo komercnoslēpumu, kuru kompetentās tiesu iestādes ir kvalificējušas kā konfidenciālu pēc apspriešanās ar pusēm un kuru tie ir uzzinājuši šādas piedalīšanās vai pieejas rezultātā.

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minētās saistības zaudē spēku jebkādos šādos gadījumos:

Pirmajā daļā minētās saistības turpina piemērot arī pēc tam, kad ir beidzies tiesas process, izņemot kādā no šiem gadījumiem:

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ja tiesas procesa gaitā tiek konstatēts, ka iespējamais komercnoslēpums neatbilst 2. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

a) ja tiesas procesa gaitā galīgā un saistošā nolēmumā tiek konstatēts, ka iespējamais komercnoslēpums neatbilst 2. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) daļēji vai pilnībā ierobežot piekļuvi jebkuram komercnoslēpumu saturošam dokumentam, ko iesniegušas puses vai trešās personas;

a) daļēji vai pilnībā ierobežot piekļuvi jebkuram komercnoslēpumu saturošam dokumentam, ko iesniegušas puses vai trešās personas, ar nosacījumu, ka abām pusēm, to attiecīgajiem advokātiem vai pārstāvjiem tiesas procesā un attiecīgā gadījumā viņu ekspertiem, kā arī tiesas amatpersonām ir neierobežota piekļuve šādiem dokumentiem;

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts - b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) ierobežot piekļuvi tiesas sēdēm, ja komercnoslēpumu var izpaust, un to attiecīgajiem ierakstiem vai protokoliem. Ārkārtas gadījumos un saskaņā ar pienācīgu pamatojumu kompetentās tiesu iestādes var ierobežot pušu piekļuvi minētajām tiesas sēdēm un norīkot tās veikt vienīgi pušu juridisko pārstāvju un pilnvarotu ekspertu klātbūtnē, ievērojot 1. punktā minētās konfidencialitātes pienākumus;

b) ierobežot piekļuvi tiesas sēdēm, ja komercnoslēpumu var izpaust, un to attiecīgajiem ierakstiem vai protokoliem, ja ikvienai no pusēm, to attiecīgajiem advokātiem vai pārstāvjiem tiesas procesā un attiecīgā gadījumā viņu ekspertiem, kā arī tiesas amatpersonām ir neierobežota piekļuve šādai uzklausīšanai, ierakstiem vai protokoliem; ārkārtas gadījumos un saskaņā ar pienācīgu pamatojumu kompetentās tiesu iestādes var ierobežot pušu piekļuvi minētajām tiesas sēdēm un norīkot tās veikt vienīgi viena pārstāvja no katras puses un pušu juridisko pārstāvju un pilnvarotu ekspertu klātbūtnē, ievērojot 1. punktā minētās konfidencialitātes pienākumus;

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts - c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) darīt pieejamu jebkura tiesas nolēmuma nekonfidenciālu redakciju, kurā komercnoslēpumu saturošie elementi ir svītroti.

c) darīt publiski pieejamu jebkura tiesas nolēmuma nekonfidenciālu redakciju, kurā komercnoslēpumu saturošie elementi ir svītroti.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts - 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja nolūkā aizsargāt komercnoslēpumu vai iespējamo komercnoslēpumu un saskaņā ar šī punkta a) apakšpunkta otro daļu kompetentā tiesu iestāde nolemj, ka pierādījumu, kas atrodas puses likumīgā kontrolē, nedrīkst izpaust otrai pusei, un ja šāds pierādījums ir būtisks tiesvedības rezultātam, tiesu iestāde var tomēr pilnvarot minētās informācijas atklāšanu otras puses juridiskajiem pārstāvjiem un, vajadzības gadījumā, pilnvarotajiem ekspertiem, kam jāievēro 1. punkta minētās konfidencialitātes pienākumi.

svītrots

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Izlemjot par 2. punktā minētā pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā pušu un, vajadzības gadījumā, trešo pušu likumīgās intereses, un jebkādu iespējamo kaitējumu katrai pusei, un attiecīgā gadījumā trešajām pusēm, ko rada šāda pieteikuma apmierināšana vai noraidīšana.

3. Izlemjot par 2. punktā minētā pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā vajadzību īstenot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, pušu un, vajadzības gadījumā, trešo pušu likumīgās intereses, un jebkādu iespējamo kaitējumu katrai pusei, un attiecīgā gadījumā trešajām pusēm, ko rada šāda pieteikuma apmierināšana vai noraidīšana.

Pamatojums

Komercnoslēpuma aizsardzība tiesas procesa laikā nedrīkst kaitēt taisnīgas tiesas principa īstenošanai.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm attiecībā uz 9. pantā minētajiem pasākumiem ir pilnvaras pieprasīt pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumu, ko var pamatoti uzskatīt par pieejamu, lai apliecinātu, ka komercnoslēpums pastāv, ka pieteikuma iesniedzējs ir likumīgs komercnoslēpuma turētājs un ka komercnoslēpums ir iegūts nelikumīgi, ka komercnoslēpums tiek nelikumīgi izmantots vai izpausts, vai ka komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana ir nenovēršama.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm attiecībā uz 9. pantā minētajiem pasākumiem ir pilnvaras pieprasīt pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumu, ko var pamatoti uzskatīt par pieejamu, lai apliecinātu, ka attiecīgā zinātība vai uzņēmējdarbības informācija ir klasificējama kā komercnoslēpums, ka pieteikuma iesniedzējs ir komercnoslēpuma turētājs un ka komercnoslēpums ir iegūts nelikumīgi, un ka komercnoslēpums tiek nelikumīgi izmantots vai izpausts, vai ka ir paredzama komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana.

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, lemjot par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentajām tiesu iestādēm ir pienākums ņemt vērā komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, atbildētāja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un ietekmi, ko pusēm varētu radīt pasākumu apstiprināšana vai noraidīšana, trešo personu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, lemjot par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentajām tiesu iestādēm ir pienākums ņemt vērā īpašus lietā konstatētos apstākļus. Attiecīgā gadījumā šī izvērtēšana ietver komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, atbildētāja nodoma pakāpi, iegūstot, atklājot vai izmantojot komercnoslēpumu, atbildētāja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un ietekmi, ko pusēm varētu radīt pasākumu apstiprināšana vai noraidīšana, trešo personu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) pieteikuma iesniedzējs neceļ prasību tiesā, kā rezultātā kompetentā tiesu iestāde pieņem lēmumu par lietas būtību samērīgā laikposmā, ko nosaka tiesu iestāde, kas uzdod veikt pasākumus, ja dalībvalsts tiesību akti to ļauj, vai, ja šāds laikposms netiek noteikts – termiņā, kas nepārsniedz 20 darbadienas vai 31 kalendāro dienu, atkarībā no tā, kas ir ilgāk;

a) pieteikuma iesniedzējs neceļ prasību tiesā, kā rezultātā kompetentā tiesu iestāde pieņem lēmumu par lietas būtību samērīgā laikposmā, ko nosaka tiesu iestāde, kas uzdod veikt pasākumus, ja dalībvalsts tiesību akti to ļauj, vai, ja šāds laikposms netiek noteikts – termiņā, kas nepārsniedz 20 darbadienas vai 31 kalendāro dienu, atkarībā no tā, kas ir ilgāk, sākot no dienas, kad tiesu iestāde pieņem spriedumu;

Pamatojums

Laikposms, kurā ir spēkā pagaidu pasākumi, ir jānosaka, minot konkrētu sākuma datumu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību.

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Ja kompetentās tiesu iestādes ir pārliecinājušās par to, ka komercnoslēpums pastāv, ka pieteikuma iesniedzējs ir likumīgs komercnoslēpuma turētājs un ka komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana, vai izpaušana ir nenovēršama, tiek piemērotas šīs direktīvas 9. pantā minētie pagaidu piesardzības pasākumi, un netiek piemēroti nekādi citi citās direktīvās paredzēti pasākumi.

Pamatojums

Direktīvas 9. pants par pagaidu un piesardzības pasākumiem tiek piemērots gadījumos, kas skar komercnoslēpumu. Grozījuma mērķis ir precizēt, ka šā panta normas ir pilnīgi autonomas un neattiecas uz Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu paredzētajiem pasākumiem, lai izvairītos no putrošanās un nepareiza skaidrojuma un sniegtu vajadzīgās garantijas, ka neviena dalībvalsts vai tiesa nepiemēros IĪT piemērošanas direktīvu situācijā, kas skar komercnoslēpumu, pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā valstu tiesībās.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiesas nolēmums ir pieņemts saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegādi, izmantošanu vai izpaušanu, kompetentās tiesu iestādes pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma var uzdot pārkāpējam veikt šādas darbības:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiesas galīgais nolēmums ir pieņemts saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegādi, izmantošanu vai izpaušanu, kompetentās tiesu iestādes pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma var uzdot pārkāpējam veikt šādas darbības:

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts - -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a) paziņojumu par nelikumīgu piekļuvi, izpaušanu vai izmantošanu;

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts - ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) pilnīgu vai daļēju tādu fizisku un/vai elektronisku datņu iznīcināšanu, kas satur vai īsteno komercnoslēpumu, vai, attiecīgā gadījumā, visu fizisku un/vai elektronisku datņu vai to daļas nogādāšanu pieteikuma iesniedzējam.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) paziņojumu par pārkāpumu;

svītrots

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts - c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) pārkāpuma preču pārkāpuma rakstura novēršanu;

c) pārkāpuma preču novēršanu, kuras raksturo iegūšana komercnoslēpuma izmantošanas rezultātā;

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts - d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) pārkāpuma preču iznīcināšanu vai, attiecīgā gadījumā, to izņemšanu no tirgus, ja šāda darbība neapdraud konkrētā komercnoslēpuma aizsardzību;

d) nelikumīgu preču izņemšanu no tirgus un to izdalīšanu labdarības organizācijām saskaņā ar tiesu iestāžu noteiktiem nosacījumiem nolūkā nodrošināt to, lai attiecīgās preces netiktu atkārtoti laistas tirgū un šāda darbība neapdraudētu konkrētā komercnoslēpuma aizsardzību;

 

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts - da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) kā galējo līdzekli — preču iznīcināšanu;

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts - e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) pilnīgu vai daļēju tādu dokumentu, objektu, materiālu, vielu vai elektronisko datņu iznīcināšanu, kas satur vai īsteno komercnoslēpumu, vai, attiecīgā gadījumā, visu dokumentu, objektu, materiālu, vielu vai elektronisko datņu vai to daļas nogādāšanu komercnoslēpuma turētājam.

svītrots

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka, uzdodot izņemt pārkāpuma preces no tirgus, tiesu iestādes pēc komercnoslēpuma turētāja lūguma var norīkot, lai preces tiktu nogādātas turētājam vai labdarības organizācijām, ievērojot noteikumus, ko nosaka tiesu iestādes nolūkā nodrošināt, ka attiecīgās preces atkārtoti nenonāk tirgū.

svītrots

Grozījums Nr.  95

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Izskatot pieprasījumu veikt korektīvus pasākumus, atbilstoši apsver pārkāpuma smagumu, nosakāmos aizsardzības līdzekļus un trešo pušu intereses, kā noteikts saskaņā ar proporcionalitātes principu.

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka tiesu iestādēm, nosakot pasākumus, ir jāvadās pēc proporcionalitātes principa.

Grozījums Nr.  96

Direktīvas priekšlikums

12. pants - 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, izskatot pieprasījumu pieņemt 11. pantā paredzētos rīkojumus un korektīvus pasākumus un novērtējot to proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegušanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un ietekmi, ko pusēm varētu radīt pasākumu piešķiršana vai noraidīšana, trešo pušu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, izskatot pieprasījumu pieņemt 11. pantā paredzētos rīkojumus un korektīvus pasākumus un novērtējot to proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus lietā kā, piemēram, komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, pārkāpēja nodoma pakāpi komercnoslēpuma iegūšanā, izmantošanā un izpaušanā, pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un ietekmi, ko pusēm varētu radīt pasākumu piešķiršana vai noraidīšana, trešo pušu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

Grozījums Nr.  97

Direktīvas priekšlikums

12. pants - 1. punkts - 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja kompetentās iestādes ierobežo 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pasākuma ilgumu, tas ir pietiekams, lai novērstu jebkuru komerciālu vai ekonomisku priekšrocību, ko pārkāpējs būtu varējis iegūt komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes ierobežotu 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pasākuma ilgumu, lai nodrošinātu, ka tas ir pietiekams, lai novērstu jebkuru komerciālu vai ekonomisku priekšrocību, ko pārkāpējs būtu varējis iegūt komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izpaušanas vai izmantošanas rezultātā, un ka ar to netiek nepamatoti traucēta godīga konkurence, inovācijas un darbaspēka mobilitāte.

Grozījums Nr.  98

Direktīvas priekšlikums

12. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc atbildētāja lūguma 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi tiek atcelti vai zaudē spēku, ja tajā pašā laikā attiecīgā informācija vairs neatbilst 2. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc atbildētāja lūguma 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi tiek atcelti vai zaudē spēku, ja tajā pašā laikā attiecīgā informācija vairs neatbilst 2. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

Grozījums Nr.  99

Direktīvas priekšlikums

12. pants - 3. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) attiecīgā persona sākotnēji ieguva zināšanas par komercnoslēpumu godprātīgā veidā un atbilst 3. panta 4. punktā minētajiem nosacījumiem;

a) attiecīgā persona izmantošanas vai izpaušanas brīdī nedz zināja, nedz tai konkrētajos apstākļos bija iemesls zināt, ka komercnoslēpums ir iegūts no citas personas, kas attiecīgo komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi;

Grozījums Nr.  100

Direktīvas priekšlikums

12. pants - 3. punkts - 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās kārtības vietā tiek norīkots izmaksāt naudas kompensāciju, šāda naudas kompensācija nepārsniedz autoratlīdzības vai maksu summu, kas būtu bijis jāmaksā, ja attiecīgā persona būtu lūgusi atļauju izmantot konkrēto komercnoslēpumu uz laikposmu, kurā komercnoslēpuma izmantošana būtu bijusi aizliegta.

Ja 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās kārtības vietā tiek norīkots izmaksāt naudas kompensāciju, šāda naudas kompensācija nepārsniedz autoratlīdzības vai maksu summu, kas būtu bijis jāmaksā, ja attiecīgā persona būtu lūgusi atļauju izmantot konkrēto komercnoslēpumu uz laikposmu, kurā komercnoslēpuma izmantošana būtu bijusi aizliegta.

Grozījums Nr.  101

Direktīvas priekšlikums

13. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, ņemot vērā cietušās puses pieteikumu, pārkāpējam, kas zināja vai kam būtu bijis jāzina, ka tas iesaistās komercnoslēpuma nelikumīga iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, uzdod maksāt zaudējumu atlīdzību komercnoslēpuma turētājam atbilstīgi faktiskajam kaitējuma apjomam.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, ņemot vērā cietušās puses pieteikumu, pārkāpējam, kas zināja vai kam būtu bijis jāzina, ka tas iesaistās komercnoslēpuma nelikumīga iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, uzdod maksāt zaudējumu atlīdzību komercnoslēpuma turētājam atbilstīgi pārkāpuma rezultātā nodarītā kaitējuma faktiskajam apjomam, kas izriet no nelikumīgas piekļuves komercnoslēpumam, tā izpaušanas vai izmantošanas.

Grozījums Nr.  102

Direktīvas priekšlikums

13. pants - 1. punkts - 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi dalībvalstis ierobežo darba ņēmēju atbildību par kaitējumu, kas darba devējam nodarīts, nelikumīgi iegūstot, izmantojot vai izpaužot darba devēja komercnoslēpumu, ja tas nav darīts tīši. Šī iespēja piemērojama arī tad, kad komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana un izpaušana notiek pēc darba ņēmēja darba attiecību izbeigšanas.

Grozījums Nr.  103

Direktīvas priekšlikums

13. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Nosakot zaudējumu atlīdzību, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā visus attiecīgos faktorus, piemēram, negatīvas ekonomiskas sekas, tostarp zaudēto peļņu, kas radusies cietušajai pusei, jebkuru negodīgu peļņu, ko guvis pārkāpējs, un, attiecīgos gadījumos, elementus, kas nav ekonomiski faktori, piemēram, morālais kaitējums, ko komercnoslēpuma turētājam radījusi komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana.

2. Nosakot zaudējumu atlīdzību, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā visus svarīgos faktorus, piemēram, negatīvas ekonomiskas sekas, tostarp zaudēto peļņu, kas radusies cietušajai pusei, jebkuru negodīgu peļņu, ko guvis pārkāpējs, un, attiecīgos gadījumos, elementus, kas nav ekonomiski faktori, piemēram, morālais kaitējums, ko komercnoslēpuma turētājam radījusi komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana.

Grozījums Nr.  104

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz 20XX. gada XX XX [trīs gadi pēc transponēšanas perioda beigām] Eiropas Savienības Preču zīmju un dizainparaugu aģentūra saistībā ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra darbībām sagatavo sākotnējo ziņojumu par tiesvedības tendencēm attiecībā uz komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu saskaņā ar šīs direktīvas piemērošanu.

1. Līdz 20XX. gada XX XX [trīs gadi pēc transponēšanas perioda beigām] Eiropas Komisija sagatavo sākotnējo ziņojumu par tiesvedības tendencēm attiecībā uz komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu saskaņā ar šīs direktīvas piemērošanu.

Pamatojums

Tā kā komercnoslēpums netiek uzskatīts par intelektuālā īpašuma tiesībām un tiek aizsargāts, nodrošinot godīgu konkurenci, EIĪTPNC nešķiet tā iestāde, kas varētu palīdzēt Komisijai.

Grozījums Nr.  105

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Līdz 20XX. gada XX XX [četri gadi pēc transponēšanas perioda beigām] Komisija izstrādā starpposma ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā pienācīgi ņem vērā ziņojumu, ko sagatavojis Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs.

2. Līdz 20XX. gada XX XX [četri gadi pēc transponēšanas perioda beigām] Komisija izstrādā starpposma ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, tostarp par tās nelabvēlīgo iedarbību uz cilvēktiesībām un darba ņēmēju mobilitāti, kā arī par sadarbības inovāciju jomā turpmākajiem iespējamajiem uzlabojumiem, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz MVU, un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā pienācīgi ņem vērā ziņojumu par tiesvedības tendencēm un jo īpaši izvērtē, kā šī direktīva ietekmē atklātas inovācijas, uz sadarbības principiem balstītas pētniecības un darbaspēka mobilitātes līmeni.

Pamatojums

Tā kā komercnoslēpums netiek uzskatīts par intelektuālā īpašuma tiesībām un tiek aizsargāts, nodrošinot godīgu konkurenci, EIĪTPNC nešķiet tā iestāde, kas varētu palīdzēt Komisijai.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzība pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

Atsauces

COM(2013)0813 – C7-0431/2013 – 2013/0402(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

9.12.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

9.12.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Michèle Rivasi

22.7.2014

Izskatīšana komitejā

25.9.2014

22.1.2015

 

 

Pieņemšanas datums

14.4.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

5

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Soledad Cabezón Ruiz, Philippe De Backer, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Peter Eriksson, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Dawid Bohdan Jackiewicz, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Miguel Urbán Crespo, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Simona Bonafè, Lefteris Christoforou, Cornelia Ernst, João Ferreira, Eugen Freund, Michèle Rivasi, Maria Spyraki, Pavel Telička, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Stanisław Ożóg

30.3.2015

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

(COM(2013)0813 – C7-0431/2013 – 2013/0402(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Lara Comi

ĪSS PAMATOJUMS

Šis priekšlikums ir īpaši svarīgs, jo tā galvenais mērķis ir noteikt normas, ar kurām mūsu Eiropas uzņēmumu konkurētspēja ir jāuzlabo, izmantojot inovāciju, lai nostiprinātu Eiropas vadošo lomu globālajā tirgū rūpniecības jomā.

Pētniecības un jaunu ideju, produktu vai pakalpojumu attīstības procesā ir daudz informācijas, kura ir būtiska idejas vai uzņēmuma konkurētspējai un uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.

Tāpēc komercnoslēpumi ir uzskatāmi par papildinošu aizsardzības līdzekli, un ir svarīgi un nepieciešams Eiropas līmenī reglamentēt to iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

IMCO komiteja ir izvērtējusi aspektus, kas attiecas uz iekšējo tirgu un patērētāju aizsardzību, un ar lielu balsu vairākumu pieņēmusi dokumentu, kurā ir izklāstīti ļoti līdzsvaroti risinājumi pretrunīgākajiem punktiem un ir ņemtas vērā visu iesaistīto personu intereses.

Apsvērumos ir iekļauti daži precizējumi, kas palīdz izskaidrot normatīvo teksta daļu. Konkrēti, ir precizēts, ka direktīva neskar pamattiesības, sabiedrības intereses, darba ņēmēju mobilitāti un arodbiedrību tiesības uz sarunu vešanu, kā tas ir atzīts dažās dalībvalstīs.

Turklāt tiek uzskatīts, ka svarīgi ir norādīt, ka šo normatīvo dokumentu piemēro komercnoslēpumiem, kuri saistīti ne tikai ar precēm, bet arī ar pakalpojumiem.

Definīcija „komercnoslēpums” ir vienādota ar to, kas norādīta direktīvas priekšlikuma virsrakstā, arī precizējot, ka komercnoslēpuma komerciālajai vērtībai vajadzētu būt faktiskajai vai potenciālajai, tādējādi nodrošinot piemērošanas jomas pareizu paplašināšanu.

Komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana jāuzskata par likumīgu, ja tas ir prasīts valsts un Eiropas Savienības tiesību aktos un ja to atļauj normatīvie dokumenti, kas aizsargā komercnoslēpuma turētāja tiesības. Šīs direktīvas mērķis ir palielināt uzņēmumu konkurētspēju, izmantojot komercnoslēpuma aizsardzību pētniecības un jaunu ideju attīstības procesā.

Lai uzsvērtu šo mērķi — atšķirībā no Komisijas, kas ierosinājusi atbildību, kuras pamatā ir vainas princips, proti, nodoma (tīšas rīcības) vai vainas (neuzmanības) izvērtēšana —, IMCO komiteja pauž atbalstu principam „atbildība neatkarīgi no vainas”, cenšoties nodrošināt lielāku komercnoslēpuma un uzņēmumu, pirmām kārtām MVU, aizsardzību.

Attiecībā uz noilguma termiņu, kas ir viens no galvenajiem pretrunīgajiem punktiem, ir nolemts pieņemt vienotu termiņu atšķirībā no Komisijas ierosinātā minimālā un maksimālā termiņa un ir noteikts, ka trīs gadu laikposms ir vispiemērotākais, lai sāktu iespējamu rīcību komercnoslēpuma aizsardzībai.

Vienotais termiņš ļauj saskaņot šo aspektu, kas ir svarīgs visos valsts mehānismos, un tādējādi uzņēmumi Savienībā var izmantot vienādas tiesības. Trīs gadu laikposms šķiet atbilstošs, lai pamatoti un līdzsvaroti varētu aizsargāt visas attiecīgās intereses.

Attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību un mobilitāti ir panākta vienošanās aizsargāt viņu tiesības izmantot iepriekšējās profesionālās nodarbinātības laikā iegūto informāciju un zināšanas, taču tādā apmērā, kas nav uzskatāms par nelikumīgu 3. panta nozīmē.

Tiek arī uzskatīts, ka nav jāierobežo iespēja valsts iestādēm izmantot informāciju un komercnoslēpumus, kad tās veic Savienības vai valsts tiesību aktos paredzētos pienākumus.

Visbeidzot — taču tas ir tikpat svarīgi —, tiek uzskatīts, ka jāpastiprina komercnoslēpumu konfidencialitāte tiesvedības laikā, ierobežojot to personu skaitu, kuras var uzzināt komercnoslēpumu.

Ja par jautājumu atbildīgā JURI komiteja ņems vērā IMCO komitejas ierosinātos grozījumus, ar tiem varētu padarīt šo jauno instrumentu efektīvāku, lai sasniegtu iecerētos mērķus, jo īpaši attiecībā uz mūsu Eiropas uzņēmumu un līdz ar to iekšējā tirgus konkurētspējas palielināšanu, kā arī patērētāju aizsardzību.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Atklāta inovācija ir svarīgs elements jaunu zināšanu radīšanai un veido pamatu jaunu un novatorisku uzņēmējdarbības modeļu izveidei, kas balstās uz kopīgi radītu zināšanu izmantošanu. Komercnoslēpumiem ir svarīga nozīme, lai aizsargātu zināšanu apmaiņu starp uzņēmumiem iekšējā tirgū un pāri tā robežām saistībā ar pētniecību, izstrādi un inovāciju. Uz sadarbības principiem balstīta pētniecība, tostarp pārrobežu sadarbība, ir jo īpaši svarīga, lai palielinātu uzņēmējdarbības pētniecības un attīstības līmeni iekšējā tirgū. Atklāta inovācija ir katalizators jaunām idejām, lai tās varētu atrast savu vietu tirgū, apmierinot patērētāju vajadzības un risinot sabiedrības problēmas. Iekšējā tirgū, kur ir samazināti šķēršļi šādai pārrobežu sadarbībai un kur sadarbība nav traucēta, intelektuālajai jaunradei un inovācijai būtu jārosina ieguldījums inovatīvos procesos, pakalpojumos un produktos. Šāda vide, kas rosina intelektuālo jaunradi un inovāciju, ir arī svarīga nodarbinātības izaugsmei un Savienības ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai. Komercnoslēpumi ir viens no intelektuālās jaunrades un novatoriskās zinātības aizsardzības veidiem, ko izmanto uzņēmumi izmanto visvairāk, tomēr vienlaikus esošais Savienības tiesiskais regulējums tos vismazāk aizsargā pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic trešās puses.

(2) Atklāta inovācija ir svarīgs elements jaunu zināšanu radīšanai un veido pamatu jaunu un novatorisku uzņēmējdarbības modeļu izveidei, kas balstās uz kopīgi radītu zināšanu izmantošanu. Komercnoslēpumiem ir svarīga nozīme, lai aizsargātu zināšanu apmaiņu starp uzņēmumiem iekšējā tirgū un pāri tā robežām saistībā ar pētniecību, izstrādi un inovāciju. Uz sadarbības principiem balstīta pētniecība, tostarp pārrobežu sadarbība, ir jo īpaši svarīga, lai palielinātu uzņēmējdarbības pētniecības un attīstības līmeni iekšējā tirgū. Atklāta inovācija ir katalizators jaunām idejām, lai tās varētu atrast savu vietu tirgū, apmierinot patērētāju vajadzības un risinot sabiedrības problēmas. Iekšējā tirgū, kur ir samazināti šķēršļi šādai pārrobežu sadarbībai un kur sadarbība nav traucēta, intelektuālajai jaunradei un inovācijai būtu jārosina ieguldījums inovatīvos procesos, pakalpojumos un produktos. Šāda vide, kas rosina intelektuālo jaunradi un inovāciju, ir arī svarīga nodarbinātības izaugsmei un Savienības ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai. Komercnoslēpumi ir viens no intelektuālās jaunrades un novatoriskās zinātības aizsardzības veidiem, ko izmanto uzņēmumi izmanto visvairāk, tomēr vienlaikus esošais Savienības tiesiskais regulējums tos vismazāk aizsargā pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic trešās puses. Tomēr zināšanu un informācijas izplatīšana būtu jāuzskata par būtisku aspektu, lai nodrošinātu dinamiskas, labvēlīgas un vienlīdzīgas iespējas uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstībai.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ir lietderīgi paredzēt noteikumus Savienības mērogā, lai tuvinātu valstu regulējumu nolūkā nodrošināt pietiekamu un konsekventu tiesiskās aizsardzības līmeni visā iekšējā tirgū attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šajā nolūkā ir svarīgi izveidot komercnoslēpuma vienādu definīciju, neierobežojot priekšmetu, kas jāaizsargā pret piesavināšanos. Līdz ar to šai definīcijai ir jābūt tādai, kas aptver uzņēmējdarbības informāciju, tehnoloģisko informāciju un zinātību, ja ir likumīga interese to glabāt slepenībā un pastāv tiesiskā paļāvība, ka šāda konfidencialitāte tiks ievērota. Pēc būtības šādai definīcijai būtu jāizslēdz nesvarīga informācija un tai nebūtu jāattiecas uz zināšanām un prasmēm, ko ieguvuši darba ņēmēji ikdienas nodarbinātības laikā un kas ir zināmas vai pieejamas personām vidē, kas parasti strādā ar attiecīgo informācijas veidu.

(8) Ir lietderīgi paredzēt noteikumus Savienības mērogā, lai tuvinātu valstu regulējumu nolūkā nodrošināt pietiekamu un konsekventu civiltiesiskās aizsardzības līmeni visā iekšējā tirgū attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šajā nolūkā ir svarīgi izveidot komercnoslēpuma vienādu definīciju, neierobežojot priekšmetu, kas jāaizsargā pret piesavināšanos. Līdz ar to šai definīcijai ir jābūt tādai, kas aptver uzņēmējdarbības informāciju, tehnoloģisko informāciju un zinātību, ja ir likumīga interese to glabāt slepenībā un pastāv tiesiskā paļāvība, ka šāda konfidencialitāte tiks ievērota. Šādai informācijai vai zinātībai turklāt vajadzētu būt ar faktisku vai potenciālu komerciālo vērtību, un tās izpaušana, iespējams, varētu kaitēt tās personas leģitīmām ekonomiskām interesēm, kura likumīgi kontrolē šo informāciju. Pēc būtības šādai definīcijai būtu jāizslēdz nesvarīga informācija un tai nebūtu jāattiecas uz zināšanām un prasmēm, ko ieguvuši darba ņēmēji ikdienas nodarbinātības laikā un kas ir vispārēji zināmas vai brīvi pieejamas personām vidē, kas parasti strādā ar attiecīgo informācijas veidu.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Šai direktīvai nevajadzētu skart tiesības apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus, kā arī veikt protesta akcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, kuri atbilst Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b) Publiskās iestādes veiktai komercnoslēpuma iegūšanai vai izpaušanai, ja to paredz vai atļauj likums, nevajadzētu būt nelikumīgai izmantošanai vai izpaušanai. Tomēr šāda iegūšana vai izpaušana būtu skaidri jānosaka attiecīgās publiskās iestādes pilnvarās, un šo pilnvaru pārkāpums būtu jāuzskata par nelikumīgu rīcību.

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka komercnoslēpuma iegūšana vai izpaušana nav nelikumīga, ja publisko iestāžu informācijas pieprasījumus paredz tiesību akti.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Saskaņā ar proporcionalitātes principu pasākumi un aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti komercnoslēpumu aizsardzībai, būtu jāpielāgo, lai tie atbilstu mērķim par pētniecības un inovācijas iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, neapdraudot citus sabiedrības interesēs esošus mērķus un principus. Šajā ziņā pasākumi un aizsardzības līdzekļi nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes ņem vērā komercnoslēpuma vērtību, tādas rīcības, kuras rezultātā notikusi komercnoslēpuma nelikumīga iegāde, izmantošana vai izpaušana, smaguma pakāpi, kā arī šādas rīcības ietekmi. Būtu arī jānodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm ir rīcības brīvība izsvērt tiesvedībā iesaistīto pušu intereses, kā arī trešo pušu intereses, tostarp attiecīgā gadījumā, patērētāju intereses.

(11) Saskaņā ar proporcionalitātes principu pasākumi un aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti komercnoslēpumu aizsardzībai, būtu jāpielāgo, lai tie atbilstu mērķim par pētniecības un inovācijas iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, jo īpaši lai tiem būtu atturoša ietekme attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, neapdraudot pamattiesības un brīvības vai sabiedrības intereses, piemēram, sabiedrības drošību, patērētāju aizsardzību, sabiedrības veselību un vides aizsardzību, kā arī nekādā veidā neskarot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Šajā ziņā pasākumi un aizsardzības līdzekļi nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes ņem vērā tādus faktorus kā komercnoslēpuma vērtība, tādas rīcības, kuras rezultātā notikusi komercnoslēpuma nelikumīga iegāde, izmantošana vai izpaušana, smaguma pakāpe, kā arī šādas rīcības ietekme. Būtu arī jānodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm ir rīcības brīvība izsvērt tiesvedībā iesaistīto pušu intereses, kā arī trešo pušu intereses, tostarp attiecīgā gadījumā, patērētāju intereses.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Iekšējā tirgus vienmērīga darbība tiktu apdraudēta, ja nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi tiktu izmantoti, lai īstenotu nelikumīgus nodomus, kas nav saderīgi ar šīs direktīvas mērķiem. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai tiesu iestādēm būtu pilnvaras noteikt sankcijas par ļaunprātīgu prasītāju uzvedību, kas rīkojas negodprātīgi un iesniedz acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Ir arī svarīgi, lai nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi neierobežotu vārda un informācijas brīvību (kas ietver plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā atspoguļots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā) vai ziņošanu par nelikumīgām darbībām. Līdz ar to komercnoslēpuma aizsardzība nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kuros komercnoslēpuma izpaušana kalpo sabiedrības interesēm tiktāl, ciktāl ir atklāta attiecīga nepareiza vai ļaunprātīga rīcība.

(12) Iekšējā tirgus vienmērīga darbība tiktu apdraudēta, ja nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi tiktu izmantoti, lai īstenotu nelikumīgus nodomus, piemēram, radītu nepamatotus šķēršļus iekšējam tirgum vai darbaspēka mobilitātei, kas nav saderīgi ar šīs direktīvas mērķiem. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai tiesu iestādēm būtu pilnvaras noteikt sankcijas par ļaunprātīgu prasītāju uzvedību, kas rīkojas negodprātīgi un iesniedz acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Ir arī svarīgi, lai nodrošinātie pasākumi un aizsardzības līdzekļi neierobežotu vārda un informācijas brīvību (kas ietver plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā atspoguļots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā) vai ziņošanu par nelikumīgām darbībām. Līdz ar to komercnoslēpuma aizsardzība nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kuros komercnoslēpuma izpaušana kalpo sabiedrības interesēm tiktāl, ciktāl ir atklāta attiecīga nepareiza vai ļaunprātīga rīcība.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Tiesiskās noteiktības interesēs un ņemot vērā to, ka likumīgajiem komercnoslēpuma turētājiem ir jārūpējas par savu vērtīgo komercnoslēpumu konfidencialitātes ievērošanu un to izmantošanas uzraudzību, šķiet lietderīgi noteikt, ka prasību komercnoslēpuma aizsardzībai ir iespējams celt tikai ierobežotā laikposmā pēc dienas, kurā komercnoslēpuma turētāji uzzināja vai tiem vajadzēja uzzināt par sava komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veikusi trešā puse.

(13) Pētniecības un inovācijas iekšējā tirgus netraucētas darbības nodrošināšanas un tiesiskās noteiktības interesēs, kā arī ņemot vērā to, ka likumīgajiem komercnoslēpuma turētājiem ir jārūpējas par savu vērtīgo komercnoslēpumu konfidencialitātes ievērošanu un to izmantošanas uzraudzību, šķiet lietderīgi noteikt, ka prasību komercnoslēpuma aizsardzībai ir iespējams celt tikai trīs gadu laikposmā pēc dienas, kurā komercnoslēpuma turētāji uzzināja vai tiem vajadzēja uzzināt par sava komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veikusi trešā puse.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ja trešā persona nelikumīgi iegūst komercnoslēpumu, tam varētu būt postošas sekas uz tā likumīgo turētāju, jo tiklīdz komercnoslēpums tiktu publiski atklāts, attiecīgajam turētājam nebūtu iespējams atgriezties situācijā, kas bija pirms komercnoslēpuma zaudēšanas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt ātrus un pieejamus pagaidu pasākumus, lai nekavējoties izbeigtu komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Šādam atbrīvojumam ir jābūt pieejamam bez nepieciešamības gaidīt lēmumu par attiecīgās lietas būtību, pienācīgi ievērojot tiesības uz aizstāvību un proporcionalitātes principu, ņemot vērā attiecīgās lietas būtību. Var arī pieprasīt pietiekama līmeņa garantijas, lai segtu izmaksas un kaitējumu, kas radīts atbildētājam nepamatotas prasības dēļ, īpaši, ja jebkāda kavēšanās radītu neatgriezenisku kaitējumu komercnoslēpuma likumīgajam turētājam.

(15) Ja trešā persona nelikumīgi iegūst komercnoslēpumu, tam varētu būt postošas sekas uz tā likumīgo turētāju, jo tiklīdz komercnoslēpums tiktu publiski atklāts, attiecīgajam turētājam nebūtu iespējams atgriezties situācijā, kas bija pirms komercnoslēpuma zaudēšanas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt ātrus un pieejamus pagaidu pasākumus, lai nekavējoties izbeigtu komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, tostarp, ja šādu komercnoslēpumu izmanto pakalpojumu sniegšanai. Šādam atbrīvojumam ir jābūt pieejamam bez nepieciešamības gaidīt lēmumu par attiecīgās lietas būtību, pienācīgi ievērojot tiesības uz aizstāvību un proporcionalitātes principu, ņemot vērā attiecīgās lietas būtību. Var arī pieprasīt pietiekama līmeņa garantijas, lai segtu izmaksas un kaitējumu, kas radīts atbildētājam nepamatotas prasības dēļ, īpaši, ja jebkāda kavēšanās radītu neatgriezenisku kaitējumu komercnoslēpuma likumīgajam turētājam.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Tā paša iemesla dēļ ir arī svarīgi nodrošināt pasākumus, lai novērstu komercnoslēpuma turpmāku nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu. Lai aizlieguma pasākumi būtu efektīvi, to ilgumam, ja apstākļi pieprasa laika ierobežojumus, būtu jābūt pietiekamam, lai novērstu jebkuru komerciālo priekšrocību, ko trešā puse būtu varējusi iegūt no komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas. Jebkurā gadījumā neviens šāda veida pasākums nebūtu jāizpilda, ja informācija, uz ko sākotnēji attiecās komercnoslēpums, ir vispārpieejama tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

(16) Tā paša iemesla dēļ ir arī svarīgi nodrošināt pasākumus, lai novērstu komercnoslēpuma turpmāku nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu. Lai aizlieguma pasākumi būtu efektīvi un samērīgi, to ilgumam vajadzētu būt pietiekamam, lai novērstu jebkuru komerciālo priekšrocību, ko trešā puse būtu varējusi iegūt no komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas, tostarp, ja šādu komercnoslēpumu izmanto pakalpojumu sniegšanai, turklāt pasākumu ilgumam vajadzētu būt ierobežotam, lai izvairītos no nepamatotu šķēršu radīšanas konkurencei iekšējā tirgū. Jebkurā gadījumā neviens šāda veida pasākums nebūtu jāizpilda, ja informācija, uz ko sākotnēji attiecās komercnoslēpums, ir vispārpieejama tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Komercnoslēpumu var nelikumīgi izmantot, lai projektētu, ražotu vai pārdotu preces vai to daļas, kuras var tikt izplatītas iekšējā tirgū, tādējādi ietekmējot komercnoslēpuma turētāja komerciālās intereses un iekšējā tirgus darbību. Šādos gadījumos un ja attiecīgajam komercnoslēpumam ir būtiska ietekme uz radušās preces kvalitāti, vērtību vai cenu, vai uz cenas samazināšanu, tās ražošanas vai tirdzniecības procesa veicināšanu vai paātrināšanu, ir svarīgi pilnvarot tiesu iestādes norīkot pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas preces netiek laistas apgrozībā vai tiek izņemtas no tirgus. Ņemot vērā tirdzniecības globālo raksturu, ir arī nepieciešams, lai šādi pasākumi ietvertu aizliegumu šādas preces ievest Savienībā vai tās glabāt nolūkā tās piedāvāt tirgū vai laist apgrozībā. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, korektīvajiem pasākumiem nevajadzētu obligāti ietvert preču iznīcināšanu, ja ir pieejami citi reāli izpildāmi risinājumi, piemēram, novēršot preces iezīmes, kas pārkāpj komercnoslēpumu vai atbrīvojoties no precēm ārpus tirgus, piemēram, ziedojot tās labdarības organizācijām.

(17) Komercnoslēpumu var nelikumīgi izmantot, lai projektētu, ražotu vai pārdotu preces vai to daļas, kuras var tikt izplatītas iekšējā tirgū, tādējādi ietekmējot komercnoslēpuma turētāja komerciālās intereses un iekšējā tirgus darbību. Gadījumos, kad ir pierādīta nelikumīga iegūšana, un ja attiecīgajam komercnoslēpumam ir būtiska ietekme uz radušās preces kvalitāti, vērtību vai cenu, vai uz cenas samazināšanu, tās ražošanas vai tirdzniecības procesa veicināšanu vai paātrināšanu, ir svarīgi pilnvarot tiesu iestādes norīkot pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas preces netiek laistas apgrozībā vai tiek izņemtas no tirgus. Ņemot vērā tirdzniecības globālo raksturu, ir arī nepieciešams, lai šādi pasākumi ietvertu aizliegumu šādas preces ievest Savienībā vai tās glabāt nolūkā tās piedāvāt tirgū vai laist apgrozībā. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, korektīvajiem pasākumiem nevajadzētu obligāti ietvert preču iznīcināšanu, ja ir pieejami citi reāli izpildāmi risinājumi, piemēram, novēršot preces iezīmes, kas pārkāpj komercnoslēpumu vai atbrīvojoties no precēm ārpus tirgus, piemēram, ziedojot tās labdarības organizācijām.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Šai direktīvai nebūtu jāietekmē konkurences tiesību noteikumi, īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pants. Šajā direktīvā noteiktie pasākumi nebūtu jāizmanto, lai nepamatoti ierobežotu konkurenci veidā, kas ir pretrunā minētajam Līgumam.

(27) Šai direktīvai nebūtu jāietekmē konkurences tiesību noteikumi, īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pants. Šajā direktīvā noteiktie pasākumi nebūtu jāizmanto, lai negodīgi ierobežotu konkurenci, kavētu piekļuvi iekšējam tirgum un/vai radītu šķēršļus darbaspēka mobilitātei veidā, kas ir pretrunā minētajam Līgumam.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Pasākumiem, kas pieņemti, lai aizsargātu komercnoslēpumus pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, nebūtu jāietekmē jebkādu citu attiecīgo tiesību aktu piemērošanu citās jomās, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību, privātuma, dokumentu pieejamības un līgumtiesību jomā. Tomēr ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK8 darbības joma un šīs direktīvas darbības joma pārklājas, šai direktīvai dod priekšroku kā lex specialis,

(28) Pasākumiem, kas pieņemti, lai aizsargātu komercnoslēpumus pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, nebūtu jāietekmē jebkādu citu attiecīgo tiesību aktu piemērošanu citās jomās, tostarp vides un atbildības par videi nodarīto kaitējumu, patērētāju aizsardzības, veselības un drošības prasību, veselības aizsardzības, intelektuālā īpašuma tiesību, privātuma, dokumentu un informācijas pieejamības, kā arī līgumtiesību jomā. Tomēr ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK8 darbības joma un šīs direktīvas darbības joma pārklājas, šai direktīvai dod priekšroku kā lex specialis.

__________________

__________________

8 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

8 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī direktīva paredz noteikumus par aizsardzību pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu izpaušanu un izmantošanu.

Šī direktīva paredz noteikumus par aizsardzību pret neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) “komercnoslēpums” ir informācija, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(1) “komercnoslēpums” ir zinātība un uzņēmējdarbības informācija, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ar komerciālu vērtību, tādēļ, ka tā ir slepena,

(b) ar faktisku vai potenciālu komerciālo vērtību tāpēc, ka tā ir slepena,

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) attiecīgos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.

(c) attiecīgos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic komercnoslēpuma turētājs.

Pamatojums

Grozījums ierosināts, lai nodrošinātu atbilstību 2. panta 2. punktā lietotajam terminam.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) attiecas uz izmēģinājumiem, pārbaudēm vai citiem slepeniem datiem, kuru iegūšanai bijis veltīts nozīmīgs darbs un uz kuru publiskošanu attiecas atļaujas saņemšana, lai tirgū laistu ķīmiskus produktus, farmaceitiskus preparātus vai lauksaimniecības produktus, kas saistīti ar jaunu ķīmisko vielu izmantošanu.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) “pārkāpuma preces” ir preces, kuru dizains, kvalitāte, ražošanas process vai pārdošana lielā mērā gūst labumu no nelikumīgi iegūta, izmantota vai izpausta komercnoslēpuma.

(4) “pārkāpuma preces” ir preces, kuru dizains, kvalitāte, īpašības, funkcionalitāte, ražošanas process vai pārdošana gūst labumu no nelikumīgi iegūta, izmantota vai izpausta komercnoslēpuma.

Pamatojums

Terminu “īpašības” un “funkcionalitāte” pievienošana ietver citus aspektus, ne tikai preču kvalitāti. Prece uzskatāma par pārkāpuma preci, ja saistībā ar to jebkādā veidā tiek gūts labums no nelikumīgi iegūta komercnoslēpuma, neatkarīgi no tā, cik “lielā mērā” labums gūts.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komercnoslēpuma iegūšana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas ir uzskatāma par nelikumīgu, ja ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ tas ir noticis šādu iemeslu rezultātā:

2. Komercnoslēpuma iegūšana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas ir uzskatāma par nelikumīgu, ja tas ir noticis šādu iemeslu rezultātā:

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) neatļauta piekļuve tādiem dokumentiem, objektiem, materiāliem, vielām vai elektroniskajām datnēm vai to kopēšana, kas ir komercnoslēpuma turētāja likumīgā kontrolē, kuri ietver komercnoslēpumu vai no kuriem to var izsecināt,

(a) neatļauta piekļuve tādiem dokumentiem, objektiem, materiāliem, vielām vai elektroniskajām datnēm vai to kopēšana, kas ir komercnoslēpuma turētāja likumīgā kontrolē, kuri ietver komercnoslēpumu,

Pamatojums

Nav nepieciešams paskaidrot, ka komercnoslēpuma turētājs tiek aizsargāts tikai pret komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu un nevis pret reverso inženieriju, kas ir likumīga.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu uzskata par nelikumīgu, ja bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas to ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ ir veikusi persona, par kuru konstatēts, ka tā atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

3. Komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu uzskata par nelikumīgu, ja bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas to ir veikusi persona, par kuru konstatēts, ka tā atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komercnoslēpuma izmantošanu vai izpaušanu arī uzskata par nelikumīgu, ja persona šādas izmantošanas vai izpaušanas laikā zināja vai, attiecīgos apstākļos tai vajadzēja zināt, ka komercnoslēpums tika iegūts no citas personas, kas komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi 3. punkta nozīmē.

4. Komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu arī uzskata par nelikumīgu, ja persona šādas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas laikā zināja vai attiecīgajos apstākļos tai vajadzēja zināt, ka komercnoslēpums tika tieši vai netieši iegūts no citas personas, kas komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi 3. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pārkāpuma preču apzināta un tīša ražošana, piedāvāšana vai laišana apgrozībā, vai pārkāpuma preču ievešana, izvešana vai glabāšana tiek uzskatīta par komercnoslēpuma nelikumīgu izmantošanu.

5. Pārkāpuma preču ražošana, piedāvāšana vai laišana apgrozībā, vai pārkāpuma preču ievešana, izvešana vai glabāšana arī tiek uzskatīta par komercnoslēpuma nelikumīgu izmantošanu, ja persona, kura veic šādas darbības, zina vai noteiktos apstākļos tai būtu jāzina, ka komercnoslēpums tika izmantots nelikumīgi 3. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komercnoslēpumu iegūšanu uzskata par likumīgu, ja tie ir iegūti kādā no šādiem veidiem:

1. Komercnoslēpumu iegūšanu uzskata par likumīgu, ja tie ir iegūti kādā no šādiem veidiem:

(a) neatkarīgs atklājums vai izgudrojums,

(a) neatkarīgs atklājums vai izgudrojums,

(b) tāda produkta vai objekta, kas ir darīts pieejams sabiedrībai vai kas ir informācijas ieguvēja likumīgā turējumā, aplūkošana, pētniecība, sadale pa sastāvdaļām vai pārbaude,

(b) tāda produkta vai objekta aplūkošana, pētniecība, sadale pa sastāvdaļām vai pārbaude, kas ir darīts pieejams sabiedrībai vai kas ir tāda informācijas ieguvēja likumīgā turējumā, kuram nav likumīga pienākuma ierobežot komercnoslēpuma iegūšanu,

(c) darba ņēmēju pārstāvju tiesību uz informāciju un konsultāciju izmantošana saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un/vai praksi,

(c) darba ņēmēju pārstāvju tiesību uz informāciju un konsultāciju izmantošana saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un/vai praksi,

(c) jebkāda cita prakse, kas noteiktos apstākļos atbilst godīgai komercpraksei.

(d) jebkāda cita prakse, kas noteiktos apstākļos atbilst godīgai komercpraksei.

 

Komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana un izpaušana ir uzskatāma par likumīgu tiktāl, ciktāl šādu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu paredz Savienības vai valsts tiesību akti un atļauj tajos izklāstītie noteikumi par komercnoslēpuma turētāja tiesību aizsardzību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka netiek piešķirtas tiesības piemērot šajā direktīvā paredzētos pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, ja komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana tika veikta kādā no šādiem gadījumiem:

2. Komercnoslēpumu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu uzskata par likumīgu tiktāl, ciktāl komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana tika veikta kādā no šādiem gadījumiem:

(a) likumīgi izmantojot tiesības uz vārda un informācijas brīvību,

(a) likumīgi izmantojot tiesības uz vārda un informācijas brīvību,

(b) nolūkā atklāt pieteikuma iesniedzēja pārkāpumu, nepareizu rīcību vai nelikumīgu darbību, ja komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana bija nepieciešama šādai atklāšanai un attiecīgais atbildētājs rīkojās sabiedrības interesēs,

(b) nolūkā atklāt pārkāpumu, nepareizu rīcību vai nelikumīgu darbību, ja komercnoslēpuma iespējamā iegūšana, izmantošana vai izpaušana bija nepieciešama šādai atklāšanai un attiecīgais atbildētājs rīkojās sabiedrības interesēs,

(c) komercnoslēpumu izpauda darbinieki saviem pārstāvjiem, likumīgi pildot savas pārstāvniecības funkcijas,

(c) komercnoslēpumu izpauda darbinieki saviem pārstāvjiem, likumīgi pildot savas pārstāvniecības funkcijas saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un praksi,

(d) nolūkā izpildīt ārpuslīgumiskas saistības,

 

(e) nolūkā aizsargāt likumīgas intereses.

(e) nolūkā aizsargāt likumīgas intereses, kas atzītas Savienības vai valsts tiesību aktos.

 

2.a Šī direktīva neskar:

 

(a) tādu Savienības vai valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka komercnoslēpuma turētājiem sabiedrības interesēs jāizpauž informācija, tostarp komercnoslēpumi, valsts iestādēm, lai tās varētu veikt savus pienākumus;

 

(b) darba ņēmēju iepriekšējās nodarbinātības laikā iegūtās informācijas, zināšanu, kvalifikācijas un prasmju izmantošanu tiktāl, ciktāl 3. pants uz to neattiecas.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) novērš šķēršļu veidošanos likumīgai tirdzniecībai iekšējā tirgū,

(b) novērš šķēršļu veidošanos likumīgai tirdzniecībai, konkurencei un darba ņēmēju mobilitātei iekšējā tirgū,

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka prasības šajā direktīvā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanai var celt vismaz viena gada laikā, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kurā pieteikuma iesniedzējs uzzināja vai tam bija iemesls uzzināt par pēdējo faktu, kas lika attiecīgi rīkoties.

Dalībvalstis nodrošina, ka prasības šajā direktīvā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanai var celt trīs gadu laikā pēc dienas, kurā pieteikuma iesniedzējs uzzināja vai tam bija iemesls uzzināt par pēdējo faktu, kas lika attiecīgi rīkoties.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm, to juridiskajiem pārstāvjiem, tiesas amatpersonām, lieciniekiem, ekspertiem un jebkurai citai personai, kas piedalās tiesas procesā, kas saistīts ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, vai kam ir pieeja dokumentiem, kuri veido daļu no šāda tiesas procesa, neļauj izmantot vai izpaust nevienu komercnoslēpumu vai iespējamo komercnoslēpumu, ko tie ir uzzinājuši šādas piedalīšanās vai pieejas rezultātā.

Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm, to juridiskajiem pārstāvjiem, tiesas amatpersonām, lieciniekiem, ekspertiem un jebkurai citai personai, kas piedalās tiesas procesā, kas saistīts ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, vai kam ir pieeja dokumentiem, kuri veido daļu no šāda tiesas procesa, neļauj izmantot vai izpaust nevienu komercnoslēpumu vai iespējamo komercnoslēpumu, ko tie ir uzzinājuši šādas piedalīšanās vai pieejas rezultātā. Dalībvalstis var arī atļaut kompetentām tiesu iestādēm veikt šādus pasākumus pēc savas iniciatīvas.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minētās saistības zaudē spēku jebkādos šādos gadījumos:

Pirmajā daļā minētās saistības līdz tiesas procesa beigām paliek spēkā. Jebkurā gadījumā tās zaudē spēku jebkādos šādos gadījumos:

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ja tiesas procesa gaitā tiek konstatēts, ka iespējamais komercnoslēpums neatbilst 2. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

(a) ja ar galīgu lēmumu tiek konstatēts, ka iespējamais komercnoslēpums neatbilst 2. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām;

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis arī nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, pēc puses pienācīgi pamatota pieteikuma saņemšanas, var veikt konkrētus pasākumus, lai ievērotu jebkura komercnoslēpuma vai iespējamā komercnoslēpuma konfidencialitāti, kas izmantots vai minēts tiesas procesa gaitā attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšana, izmantošanu vai izpaušanu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, pēc puses pamatota pieteikuma saņemšanas, var veikt konkrētus pasākumus, lai ievērotu jebkura komercnoslēpuma vai iespējamā komercnoslēpuma konfidencialitāti, kas izmantots vai minēts tiesas procesa gaitā attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšana, izmantošanu vai izpaušanu. Turklāt dalībvalstis var atļaut kompetentajām tiesu iestādēm noteikt ex officio pasākumus.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) daļēji vai pilnībā ierobežot piekļuvi jebkuram komercnoslēpumu saturošam dokumentam, ko iesniegušas puses vai trešās personas;

(a) daļēji vai pilnībā ierobežot piekļuvi jebkuram komercnoslēpumu saturošam dokumentam, ko iesniegušas puses vai trešās personas, ar nosacījumu, ka abām iesaistītajām pusēm vai to pārstāvjiem ir piekļuve tam;

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka abām pusēm ir piekļuve informācijai, kas saturiski ir būtiska lietai.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) ierobežot piekļuvi tiesas sēdēm, ja komercnoslēpumu var izpaust, un to attiecīgajiem ierakstiem vai protokoliem. Ārkārtas gadījumos un saskaņā ar pienācīgu pamatojumu kompetentās tiesu iestādes var ierobežot pušu piekļuvi minētajām tiesas sēdēm un norīkot tās veikt vienīgi pušu juridisko pārstāvju un pilnvarotu ekspertu klātbūtnē, ievērojot 1. punktā minētās konfidencialitātes pienākumus;

(b) ierobežot piekļuvi tiesas sēdēm, ja komercnoslēpumus vai iespējamus komercnoslēpumus var izpaust, un to attiecīgajiem ierakstiem vai protokoliem, piekļuvi sniedzot noteiktam personu skaitam, ar nosacījumu, ka vismaz vienai personai no katras puses, tās attiecīgajam juristam vai pārstāvim tiesas procesā un tiesas amatpersonām ir piešķirta pilnīga piekļuve šādai tiesas sēdei, ierakstiem vai protokoliem;

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Izlemjot par 2. punktā minētā pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un novērtējot proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā pušu un, vajadzības gadījumā, trešo pušu likumīgās intereses, un jebkādu iespējamo kaitējumu katrai pusei, un attiecīgā gadījumā trešajām pusēm, ko rada šāda pieteikuma apmierināšana vai noraidīšana.

3. Izlemjot par komercnoslēpuma ievērošanas pasākumu atļaušanu vai noraidīšanu un novērtējot to proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā nepieciešamību garantēt tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu, pušu un, vajadzības gadījumā, trešo pušu likumīgās intereses, un jebkādu iespējamo kaitējumu katrai pusei, un attiecīgā gadījumā trešajām pusēm, ko rada šāda pieteikuma apmierināšana vai noraidīšana.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc komercnoslēpuma turētāja lūguma var uzdot veikt kādu no šādiem pagaidu un piesardzības pasākumiem pret iespējamo pārkāpēju:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesu iestādes var atļaut turpināt komercnoslēpuma iespējamu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ja ir iesniegtas garantijas nolūkā nodrošināt kompensāciju komercnoslēpuma turētājam.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesu iestādes — kā alternatīvu variantu 1. punktā paredzētajiem pasākumiem — var atļaut turpināt komercnoslēpuma iespējamu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ja ir iesniegtas garantijas nolūkā nodrošināt kompensāciju komercnoslēpuma turētājam.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm attiecībā uz 9. pantā minētajiem pasākumiem ir pilnvaras pieprasīt pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumu, ko var pamatoti uzskatīt par pieejamu, lai apliecinātu, ka komercnoslēpums pastāv, ka pieteikuma iesniedzējs ir likumīgs komercnoslēpuma turētājs un ka komercnoslēpums ir iegūts nelikumīgi, ka komercnoslēpums tiek nelikumīgi izmantots vai izpausts, vai ka komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana ir nenovēršama.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām tiesu iestādēm attiecībā uz 9. pantā minētajiem pasākumiem ir pilnvaras pieprasīt pieteikuma iesniedzējam sniegt pierādījumu, ko var pamatoti uzskatīt par pieejamu, lai apliecinātu, ka attiecīgais jautājums ir klasificējams kā komercnoslēpums, ka pieteikuma iesniedzējs ir komercnoslēpuma turētājs un ka komercnoslēpums ir iegūts nelikumīgi, ka komercnoslēpums tiek nelikumīgi izmantots vai izpausts, vai ka komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana ir nenovēršama.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, lemjot par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentajām tiesu iestādēm ir pienākums ņemt vērā komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, atbildētāja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un ietekmi, ko pusēm varētu radīt pasākumu apstiprināšana vai noraidīšana, trešo personu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, lemjot par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentajām tiesu iestādēm ir pienākums ņemt vērā visus būtiskos lietas aspektus, piemēram, komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, atbildētāja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un ietekmi, ko pusēm varētu radīt pasākumu apstiprināšana vai noraidīšana, trešo personu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes var veikt 9. pantā minētos pagaidu pasākumus, ja pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamu nodrošinājumu vai līdzvērtīgu garantiju, kas paredzēts, lai nodrošinātu kompensāciju par jebkuru nodarīto kaitējumu atbildētājam un, attiecīgā gadījumā, jebkurai citai personai, kuru ietekmējuši pasākumi.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiesas nolēmums ir pieņemts saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegādi, izmantošanu vai izpaušanu, kompetentās tiesu iestādes pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma var uzdot pārkāpējam veikt šādas darbības:

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiesas nolēmums ir pieņemts saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegādi, izmantošanu vai izpaušanu, kompetentās tiesu iestādes pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma var uzdot pārkāpējam veikt vienu vai vairākas šādus pasākumus:

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) paziņojumu par pārkāpumu;

svītrots

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka, izskatot pieprasījumu pieņemt 11. pantā paredzētos rīkojumus un korektīvus pasākumus un novērtējot to proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegušanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un ietekmi, ko pusēm varētu radīt pasākumu piešķiršana vai noraidīšana, trešo pušu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka, izskatot pieprasījumu pieņemt 11. pantā paredzētos rīkojumus un korektīvus pasākumus un novērtējot to proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā lietas īpašos apstākļus. Attiecīgā gadījumā šī izvērtēšana aptver komercnoslēpuma vērtību, pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi, pušu likumīgās intereses un ietekmi, ko pusēm varētu radīt pasākumu piešķiršana vai noraidīšana, trešo pušu likumīgās intereses, sabiedrības intereses un pamattiesību, tostarp vārda un informācijas brīvības, aizsardzību.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja kompetentās iestādes ierobežo 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pasākuma ilgumu, tas ir pietiekams, lai novērstu jebkuru komerciālu vai ekonomisku priekšrocību, ko pārkāpējs būtu varējis iegūt komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pasākuma ilgumu attiecīgi ierobežo , lai tas ir pietiekams, lai novērstu jebkuru komerciālu vai ekonomisku priekšrocību, ko pārkāpējs būtu varējis iegūt komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

Pamatojums

Ja atbildētājs vairs nevar gūt nekādu komerciālu priekšrocību no piesavināšanās, turpmāka ierobežojuma pagarināšana noder tikai atturēšanas un sodīšanas nolūkiem, vienlaikus traucējot konkurenci un inovāciju.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās kārtības vietā tiek norīkots izmaksāt naudas kompensāciju, šāda naudas kompensācija nepārsniedz autoratlīdzības vai maksu summu, kas būtu bijis jāmaksā, ja attiecīgā persona būtu lūgusi atļauju izmantot konkrēto komercnoslēpumu uz laikposmu, kurā komercnoslēpuma izmantošana būtu bijusi aizliegta.

Ja 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās kārtības vietā tiek norīkots izmaksāt naudas kompensāciju, šāda naudas kompensācija nepārsniedz autoratlīdzības vai maksu summu, kas būtu bijis jāmaksā, ja attiecīgā persona būtu lūgusi atļauju izmantot konkrēto komercnoslēpumu uz laikposmu, kurā komercnoslēpuma izmantošana būtu bijusi aizliegta.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, ņemot vērā cietušās puses pieteikumu, pārkāpējam, kas zināja vai kam būtu bijis jāzina, ka tas iesaistās komercnoslēpuma nelikumīga iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, uzdod maksāt zaudējumu atlīdzību komercnoslēpuma turētājam atbilstīgi faktiskajam kaitējuma apjomam.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, ņemot vērā cietušās puses pieteikumu, pārkāpējam, kas zināja vai kam būtu bijis jāzina, ka tas iesaistās komercnoslēpuma nelikumīga iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā, uzdod maksāt zaudējumu atlīdzību komercnoslēpuma turētājam atbilstīgi pārkāpuma rezultātā nodarītajam faktiskajam kaitējumam.

 

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi dalībvalstis var ierobežot darba ņēmēju atbildību par kaitējumu, kas viņu darba devējiem ir nodarīts, nelikumīgi iegūstot, izmantojot vai izpaužot darba devēja komercnoslēpumu, ja viņi ir rīkojušies bez nodoma.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Nolemjot, vai norīkot publicitātes pasākumu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā iespējamo kaitējumu, ko šāds pasākums var radīt pārkāpēja privātumam un reputācijai, ja pārkāpējs ir fiziska persona, kā arī komercnoslēpuma vērtību, pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegādē, izpaušanā vai izmantošanā, komercnoslēpuma nelikumīgas izpaušanas vai izmantošanas ietekmi un iespējamību, ka pārkāpējs turpmāk nelikumīgi izmantos vai izpaudīs komercnoslēpumu.

3. Nolemjot, vai norīkot 1. punktā minēto pasākumu un novērtējot tā proporcionalitāti, kompetentās tiesu iestādes ņem vērā to, vai informācija par pārkāpēju varētu ļaut identificēt fizisku personu un, ja tas tā ir, vai minētās informācijas publicēšana būtu pamatota, jo īpaši ņemot vērā turpmāk minētos kritērijus: iespējamo kaitējumu, ko šāds pasākums var radīt pārkāpēja privātumam un reputācijai, pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izpaušanā vai izmantošanā un iespējamību, ka pārkāpējs turpmāk nelikumīgi izmantos vai izpaudīs komercnoslēpumu.

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzība pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

Atsauces

COM(2013)0813 – C7-0431/2013 – 2013/0402(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

9.12.2013

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

9.12.2013

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Lara Comi

7.10.2014

Izskatīšana komitejā

18.3.2014

5.11.2014

17.11.2014

3.12.2014

 

21.1.2015

23.2.2015

16.3.2015

 

Pieņemšanas datums

24.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

4

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Antanas Guoga, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Jiří Maštálka, Marlene Mizzi, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Roberta Metsola, Franz Obermayr, Adam Szejnfeld, Ulrike Trebesius, Sabine Verheyen, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jonathan Arnott, Philippe De Backer, Ashley Fox, Andrey Novakov

PROCEDŪRA

Virsraksts

Neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzība pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu

Atsauces

COM(2013)0813 – C7-0431/2013 – 2013/0402(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

27.11.2013

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

9.12.2013

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

23.10.2014

ITRE

9.12.2013

IMCO

9.12.2013

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

EMPL

23.10.2014

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Constance Le Grip

22.9.2014

 

 

 

Izskatīšana komitejā

13.10.2014

11.11.2014

23.3.2015

16.4.2015

Pieņemšanas datums

16.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sergio Gaetano Cofferati, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Constance Le Grip, Cecilia Wikström

Iesniegšanas datums

22.6.2015

(1)

OV C 226, 16.7.2014., 48. lpp.

(2)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

(3)

OV C 226, 16.7.2014., 48. lpp.

(4)

OV C [..], [..], [..]. lpp.

(5)

         Padomes 1994. gada 22. decembra lēmums par tādu nolīgumu noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā, attiecībā uz tās kompetencē esošiem jautājumiem, par kuriem vienošanās panākta daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (1986.–1994.), (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu, OV L 041, 14.02.2003., 26. lpp.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika