Procedūra : 2014/2150(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0208/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0208/2015

Debates :

PV 11/04/2016 - 18
CRE 11/04/2016 - 18

Balsojumi :

PV 12/04/2016 - 5.11
CRE 12/04/2016 - 5.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0104

ZIŅOJUMS     
PDF 266kWORD 234k
24.6.2015
PE 551.792v03-00 A8-0208/2015

par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējais stāvoklis un perspektīva

(2014/2150(INI))

Juridiskā komiteja

Referente: Sylvia-Yvonne Kaufmann

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējais stāvoklis un perspektīva

(2014/2150(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(1),

–       ņemot vērā praktiskos pasākumus, par kuriem Eiropas Parlamenta un Padomes kompetentie dienesti panāca vienošanos 2011. gada 22. jūlijā attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. panta 4. punkta īstenošanu pirmajā lasījumā panāktas vienošanās gadījumā,

–       ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par ES tiesību aktu atbilstību un subsidiaritāti un proporcionalitāti — 19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads(2),

–       ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu(3),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra rezolūcija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (2012/2323(INI))(4),

–       ņemot vērā 2012. gada 13. septembra rezolūciju par 18. ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi — subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošana (2010. gads)(5),

–       ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par tiesību aktu labāku izstrādi, subsidiaritāti un proporcionalitāti un lietpratīgu regulējumu(6),

–       ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu(7),

–       ņemot vērā Padomes 2014. gada 4. decembra secinājumus par lietpratīgu regulējumu,

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējā situācija un perspektīvas (COM(2014)0368),

–       ņemot vērā Komisijas iepriekšējos paziņojumus par ES tiesību aktu normatīvo atbilstību (COM(2012)0746) un (COM(2013)0685),

–       ņemot vērā Komisijas ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads) (COM(2012)0373),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Lietpratīgs regulējums — reaģējot uz mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām” (COM(2013)0122),

–       ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par lietpratīga regulējuma attiecībā uz MVU uzraudzību un apspriešanu (SWD(2013)0060),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu par lietpratīgu regulējumu Eiropas Savienībā (COM(2010)0543),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada pamatnostādnes par apspriešanos ar ieinteresētajām personām,

–       ņemot vērā augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītos jautājumos 2014. gada 24. jūlija galīgo ziņojumu „Birokrātiskā sloga samazināšana Eiropā — mantojums un perspektīvas“ un jo īpaši tā 12. pielikumu, kurā pausts šīs augsta līmeņa grupas tādu četru locekļu atšķirīgais viedoklis, kuri ir profesionāli darba ņēmēju, sabiedrības veselības, vides un patērētāju aizstāvji,

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 26. novembra atzinumu(8),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma” (COM(2015)0215),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Priekšlikums iestāžu nolīgumam par labāku regulējumu” (COM(2015)0216),

–       ņemot vērā Komisijas lēmumu, ar ko izveido REFIT platformu (C(2015)3261), un Komisijas paziņojumu „REFIT platforma — struktūra un darbība” (C(2015)3260),

–       ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja lēmumu par neatkarīgas Regulējuma kontroles padomes izveidi (C(2015)3263), Komisijas paziņojumu „Regulējuma kontroles padome — funkcija, uzdevumi un darbinieki” (C(2015)3262) un Komisijas paziņojumu „Standarta paskaidrojuma raksts” (C(2015)3264/2),

–       ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Labāka regulējuma pamatnostādnes” (SWD(2015)0111),

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0208/2015),

A.     tā kā REFIT programma ir jaunās Komisijas stratēģijas labākai tiesību aktu izstrādei svarīga daļa;

B.     tā kā REFIT programmas mērķis ir konsolidēt labākas tiesību aktu izstrādes procedūras, vienkāršot ES tiesību aktus un mazināt administratīvo un/vai regulatīvo slogu, kā arī virzīties uz labu pārvaldību, veidojot uz pierādījumiem balstītu politiku, kurā būtiska nozīme ir ietekmes novērtējumiem un ex post kontroles pasākumiem, neaizstājot politiskus lēmumus;

C.     tā kā Komisija ir izveidojusi jaunu REFIT platformu ar mērķi sekmēt tās darbu REFIT programmas īstenošanā, un to veido divas grupas: „valdības grupa”, kurā darbojas visu dalībvalstu civildienestu augsta līmeņa eksperti, un „ieinteresēto personu grupa”, kurā darbojas ne vairāk kā 20 eksperti, no kuriem divi pārstāv Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, bet pārējie — uzņēmējdarbības jomu, tostarp MVU, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

D.     tā kā ikgadējais REFIT rezultātu pārskats dod iespēju novērtēt visās politikas jomās sasniegto un visas Komisijas noteiktās iniciatīvas, tostarp Parlamenta un Padomes veiktos pasākumus;

E.     tā kā 2003. gada Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu ir novecojis, jo patlaban ir spēkā tiesību sistēma, kas izveidota saskaņā ar Lisabonas līgumu;

F.     tā kā pēdējos gados labāka regulējuma rīcības programma tomēr ir sekmējusi likumdošanas prakses uzlabošanu; tā kā liels skaits dažādu nosaukumu un programmu, kuras Komisija ir ieviesusi šajā jomā, piemēram, „labāks regulējums”, „lietpratīga likumdošana”, „lietpratīgs regulējums”, „normatīva atbilstība”, princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, „atbilstības pārbaudes” un „ABR+”, nenodrošina pietiekamu skaidrību un pārredzamību attiecībā uz veikto pasākumu mērķiem, jo īpaši no iedzīvotāju viedokļa, un tādēļ minētie pasākumi būtu labāk jāsaskaņo;

G.     tā kā Komisija savā 2015. gada 19. maija paziņojumā „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma” ir ierosinājusi saskaņotu visaptverošu pieeju tiesību aktu labākai izstrādei, kurā ņem vērā visu likumdošanas procesa politikas ciklu un kurā jāīsteno visu iestāžu mērķtiecīga sadarbība, un tā kā šī iemesla dēļ Parlaments īpašu uzmanību pievērsīs saziņas vērtēšanai, lai Savienības iedzīvotāju interesēs panāktu iespējami labākus rezultātus;

H.     tā kā Savienības mērķi, kas ir uzskaitīti LES 3. pantā, ir vienādi svarīgi; tā kā Komisija uzsver, ka REFIT programmā nav nedz apšaubīti pašreizējie politikas mērķi, nedz tā negatīvi ietekmē iedzīvotāju, patērētāju un darba ņēmēju veselību un drošību vai vidi;

I.      tā kā Komisija 2014. gada otrajā pusē rīkoja sabiedrisko apspriešanos par ietekmes novērtējuma pamatnostādņu pārskatīšanu un par apspriešanās ar ieinteresētajām personām pamatnostādnēm;

J.      tā kā Komisija, izveidojot tās darba programmu 2015. gadam, pirmo reizi piemēroja tā saucamo politiskā kursa maiņas principu, lai pamatotu milzīga skaita izskatīšanas procesā esošu likumdošanas priekšlikumu atsaukšanu;

K.     tā kā Komisija savā 2015. gada darba programmā plāno koncentrēt darbību uz galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem, un tās jaunās struktūras mērķis ir nodrošināt saskaņotāku politikas pieeju, tādējādi palielinot pārredzamību ES un līdz ar to apstiprinājumu no iedzīvotāju puses,

Labāks regulējums

1.      norāda uz Komisijas priekšsēdētāja J.–C. Juncker lēmumu uzticēt Komisijas priekšsēdētāja pirmajam vietniekam labāka regulējuma jautājuma risināšanu, tādējādi atbildot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un apliecinot šī jautājuma svarīgo politisko nozīmi; sagaida, ka šāds pienākumu sadalījums palīdzēs izstrādāt tādus tiesību aktus Eiropā, kuriem ir vislabākā iespējamā kvalitāte, kuri atbilst iedzīvotāju un ieinteresēto personu gaidītajam un kuri nodrošina, ka netiek apdraudēti publiskās politikas mērķi, tostarp patērētāju, vides, sociālo, veselības un drošības standartu jomā;

2.      norāda, ka labākam regulējumam būtu jākļūst par visu Eiropas Savienības līmeņu publiskās administrācijas kultūras sastāvdaļu, paturot prātā milzīgo birokrātijas apjomu visā ES un nepieciešamību vienkāršot tiesību aktus, un būtu jāaptver Savienības aktu īstenošana un piemērošana Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu labu pārvaldību un „Eiropai draudzīgu rīcību” visos līmeņos;

3.      uzsver, ka Komisijai vajadzētu par prioritāti uzskatīt konkrētu pasākumu izstrādi un lielāko uzmanību pievērst likumdošanas procesa kvalitātei, kā arī spēkā esošo tiesību aktu labākai īstenošanai, nevis tam, cik daudz tiesību aktu tiek izstrādāti; šajā sakarībā uzsver, ka izmaksām nevajadzētu būt noteicošajam faktoram, jo tiesību aktu kvalitāte ir vienīgais piemērotais kritērijs to novērtēšanai, un ka REFIT programmu nedrīkst izmantot, lai mazinātu ilgtspēju vai pazeminātu sociālos, darba, vides un patērētāju aizsardzības standartus;

4.      ierosina Komisijai laikā ierobežotu likumdošanas iniciatīvu izstrādē apsvērt „turpināmības klauzulas” ieviešanu, ar nosacījumu, ka tas nerada juridisku nenoteiktību, un attiecīgā gadījumā likumdošanas pasākumos iekļaut „pārskatīšanas klauzulas”, lai regulāri no jauna izvērtētu, vai attiecīgie likumdošanas pasākumi joprojām ir svarīgi Eiropas līmenī;

5.      uzsver, ka parasti viena Eiropas norma aizstāj 28 valstu normas, tādējādi stiprinot iekšējo tirgu un samazinot birokrātiju;

6.      atzinīgi vērtē 2015. gada 19. maija pasākumu kopumu, kura mērķis ir regulējuma uzlabošana; atbalsta Komisijas nemainīgo apņemšanos īstenot labākas tiesību aktu izstrādes rīcības programmu; uzsver, ka paziņojumā par REFIT paredzētais darbs būtu jāuzskata par nepārtrauktu procesu, nodrošinot to, ka spēkā esošie Eiropas līmeņa tiesību akti atbilst to nolūkam, sasniedz likumdevēju kopīgo mērķi un attaisno iedzīvotāju, jo īpaši uzņēmēju un citu ieinteresēto personu, cerības;

7.      ņem vērā Komisijas apņemšanos risināt sarunas ar mērķi noslēgt jaunu iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, lai tajā ņemtu vērā Lisabonas līguma un Parlamenta un Komisijas pamatnolīguma radītās izmaiņas, ar kurām konsolidē labāko praksi tādās jomās kā likumdošanas procesa plānošana, ietekmes novērtējumi, regulāri ES tiesību aktu ex post novērtējumi un deleģēto un īstenošanas aktu īstenošana un piemērošana, un uzsver apņemšanos pabeigt minētās sarunas līdz gada beigām;

8.      atzinīgi vērtē Komisijas apliecinājumu, ka tās labāka regulējuma stratēģija nav vērsta uz konkrētu politikas jomu regulējuma atcelšanu vai tādu svarīgu vērtību apšaubīšanu kā, piemēram, sociālā aizsardzība, vides aizsardzība un pamattiesības, tostarp tiesības uz veselību;

9.      atzinīgi vērtē intensīvo darbu, ko veikusi augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa, kura ir iesniegusi priekšlikumus Eiropas Komisijai par administratīvā sloga samazināšanu un identificējusi paraugpraksi ES tiesību aktu īstenošanā dalībvalstīs pēc iespējas nebirokrātiskā veidā; ņem vērā, ka četri augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas locekļi ir iebilduši pret vairākiem grupas galīgajā ziņojumā par administratīvo slogu formulētajiem secinājumiem un ir pauduši atšķirīgu viedokli; cer, ka Komisija ņems vērā visu šajā procesā iesaistīto ieinteresēto personu bažas;

10.    uzsver, ka ir svarīgi īstenot sociālo dialogu un ievērot sociālo partneru neatkarību; uzsver, ka atbilstīgi LESD 9. pantam sociālie partneri var saskaņā ar LESD 155. pantu noslēgt nolīgumus, kuri pēc nolīguma parakstītāju kopīga pieprasījuma var sekmēt ES tiesību aktu pieņemšanu; sagaida, ka Komisija ievēros pušu autonomiju un to sarunu ceļā noslēgtos nolīgumus un ņems nopietni vērā to bažas, un uzsver, ka labāka regulējuma rīcības programmu nedrīkstētu izmantot kā ieganstu, lai ignorētu vai apietu sociālo partneru noslēgtos nolīgumus, un tādēļ noraida sociālo partneru nolīgumu ietekmes novērtējumus;

11.    norāda, ka Parlamenta iepriekšējā sasaukuma laikā izvēle starp īstenošanas aktiem un deleģētajiem aktiem izraisīja neskaitāmus iestāžu strīdus; uzskata, ka tādēļ ir svarīgi izstrādāt īpašas pamatnostādnes, kā Eiropas Parlaments prasījis savā 2012. gada 25. februārī pieņemtajā ziņojumā;

12.    atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā plāno vienkāršot to dotāciju pārvaldību, ko piešķir saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), programmu „Apvārsnis 2020” un no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondu līdzekļiem;

Pārredzamība un ieinteresēto personu apspriešanās

13.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst apspriešanās procesa lielo nozīmi REFIT programmas īstenošanā; norāda, ka saskaņā ar LES 11. panta 2. punktu visām ES iestādēm ir pienākums uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pārstāvības apvienībām un pilsonisko sabiedrību; aicina iestādes, risinot sarunas par jauno iestāžu nolīgumu, īpašu uzmanību pievērst obligātajam un regulārajam dialogam ar pārstāvības apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

14.    konstatē, ka ar lielāku pārredzamību ES darbību var padarīt efektīvāku un stiprināt pilsoniskās sabiedrības uzticību ES;

15.    šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas apliecinājumu, ka dialogs ar iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām no uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības aprindām palīdz nodrošināt pārredzamus, efektīvus un saskaņotus ES tiesību aktus, un atbalsta Komisijas nodomu precīzāk norādīt, kā tā izstrādā savus priekšlikumus, piemēram, izmantojot leģislatīvus tekstus vai Komisijas paziņojumus;

16.    konstatē, ka Komisija savā stratēģijā labākai tiesību aktu izstrādei ievērojami palielina sabiedriskās apspriešanas nozīmi; atzīmē, ka nākotnē Komisija veiks 12 nedēļu ilgu sabiedrisko apspriešanu: a) pirms jaunu tiesību aktu priekšlikumu izstrādes, b) laikā, kad izvērtēs spēkā esošos tiesību aktus un pārbaudīs to atbilstību, un c) attiecībā uz rīcības programmām un ex ante ietekmes novērtējumiem; turklāt norāda, ka pēc priekšlikuma pieņemšanas Komisija sniegs iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām iespēju astoņu nedēļu laikā izteikt viedokli par Komisijas priekšlikumu un pārsūtīs šos viedokļus Padomei un Parlamentam;

17.    ņemot vērā iepriekš minēto, aicina Komisiju veikt saskaņotu un pārskatāmu novērtējumu par visu apspriešanās procedūras dalībnieku viedokļiem un komentāriem un jo īpaši nodrošināt to, lai labi finansētas un organizētas ieinteresēto personu organizācijas sabiedriskās apspriešanas neizmantotu ļaunprātīgi savām vajadzībām; aicina Komisiju publicēt pēc sabiedriskās apspriešanas izdarītos secinājumus;

18.    konstatē, ka ietekmes novērtējumi būtu jāpublicē tikai tad, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo politisko iniciatīvu; lai nodrošinātu Komisijas lēmumu pārredzamību, uzskata, ka ietekmes novērtējumi ir jāpublicē arī tad, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu neiesniegt likumdošanas priekšlikumu;

19.    norāda, ka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kurai ir padomdevējas funkcijas, ir svarīga nozīme pilsoniskās sabiedrības pārstāvēšanā; norāda, ka Reģionu komitejai, kurai arī ir padomdevējas funkcijas, ir svarīga nozīme ES reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvēšanā un ES tiesību aktu īstenošanas novērtēšanā; norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Parlaments, Padome un Komisija var iepriekš apspriesties ar abām padomdevējām iestādēm visos gadījumos, kad Parlaments un Padome uzskata to par lietderīgu; pauž viedokli, ka pienācīga apspriešanās par konkrētiem jautājumiem pietiekami savlaicīgi un abu iestāžu zināšanu par to atbildības jomām izmantošana var sekmēt labāka regulējuma mērķu sasniegšanu;

20.    uzskata, ka ES politikas izstrādē būtu vairāk jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes, jo īpaši tiesību aktu sagatavošanas sākotnējā posmā izmantojot zināšanas un pieredzi, kāda dalībvalstīm ir reģionālā un vietējā līmenī; norāda, ka visām iestādēm likumdošanas darbā jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;

21.    atzinīgi vērtē Komisijas nodomu padarīt likumdošanas procesu pārredzamāku un vairāk iesaistīt sabiedrības un ieinteresēto personu pārstāvjus visā procesā kopumā;

22.    atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu turpmāk rīkot arī četru nedēļu ilgas sabiedriskās apspriešanas par deleģēto aktu un svarīgāko īstenošanas aktu projektiem, pirms dalībvalstis balso par savu nostāju atbildīgajā komitejā;

23.    aicina Komisiju pārskatīt izvērtēšanas pamatnostādnes, paātrinot ieinteresēto personu iesaistīšanos un apspriešanos ar tām, kā arī izmantojot vistiešāko metodi, lai ES iedzīvotāji varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā;

24.    atzīmē jauno labāka regulējuma sadaļu „Atvieglo slodzi — izsaki savu viedokli!” Komisijas tīmekļa vietnē un prasa, lai Komisija un jaunā REFIT platforma līdzsvarotāk un pārredzamāk pārbaudītu minētajā platformā sniegtos komentārus; tomēr uzskata, ka REFIT darba grupai savā darbībā un apsvērumos nevajadzētu būt pārāk apgrūtinošai un ka tai vajadzētu būt struktūrai, kas spēj ātri sniegt atbildes, kā arī vairāk iedziļināties Eiropas likumdošanas procesā; uzskata, ka apspriešanās, izmantojot Komisijas tīmekļa vietni, nevar aizstāt sabiedrisku apspriešanos ar ieinteresētajām personām;

Ietekmes novērtējumi un Eiropas pievienotā vērtība

25.    norāda, ka ietekmes novērtējumi ir svarīgs līdzeklis, ar ko atbalsta lēmumu pieņemšanu visās ES iestādēs un kam ir liela nozīme labāka regulējuma nodrošināšanā; šajā saistībā aicina Komisiju un dalībvalstis stingrāk apņemties pildīt saistības un novērtēt turpmāko un spēkā esošo tiesību aktu ietekmi; taču uzsver, ka šādi novērtējumi neaizstāj politiskus novērtējumus un lēmumus un ka nekādā ziņā nedrīkst ierobežot Eiropas Parlamenta deputātu brīvību veikt politiskos pienākumus;

26.    uzskata, ka ietekmes uz konkurētspēju novērtējumam vajadzētu būt nozīmīgai ietekmes novērtējuma procesa sastāvdaļai; uzskata, ka pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektā būtu jāiekļauj norādījums par to, kā galīgajā analīzē jānosaka un jāvērtē ietekme uz konkurētspēju; atbalsta pašreizējo pieņēmumu, ka Komisijai nebūtu jāpieņem priekšlikumi ar negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, izņemot gadījumus, kad tiek sniegti pierādījumi, kas apstiprina nozīmīgu, kvantitatīvi neizmērāmu ieguvumu esamību;

27.    uzskata, ka labāka regulējuma principi būtu jāpiemēro lēmumiem gan par sekundārajiem, gan primārajiem tiesību aktiem; aicina Komisiju attiecīgos gadījumos papildināt deleģētos un īstenošanas aktus ar ietekmes novērtējumu, tostarp apspriesties ar iesaistītajām pusēm un ieinteresētajām personām;

28.    uzskata, ka ietekmes novērtējumiem jābūt plašiem un līdzsvaroti jānovērtē sekas, jo īpaši ekonomikas, sociālajā un vides jomā, un ir jānovērtē ietekme uz iedzīvotāju pamattiesībām un sieviešu un vīriešu līdztiesību; uzsver, ka izmaksu un ieguvumu analīze ir tikai viens no daudziem kritērijiem;

29.    norāda, ka daudzās dalībvalstīs, piemēram, Zviedrijā, Čehijas Republikā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā, neatkarīgas iestādes sniedz valdībām konstruktīvus ierosinājumus saistībā ar likumdošanas procesiem nolūkā samazināt birokrātiju, ko izjūt uzņēmumi un iedzīvotāji, un izmērāmi un ticami samazināt izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem sniegt informāciju; norāda, ka varētu ņemt vērā pašreizējo labāka regulējuma iestāžu paraugpraksi un pieredzi; pieņem zināšanai Komisijas Ietekmes novērtējuma padomes (INP) pārveidi par neatkarīgu „Regulējuma kontroles padomi” (RKP) un cer, ka neatkarīgu ekspertu iekļaušana tās sastāvā labvēlīgi ietekmēs ietekmes novērtēšanas procesu, ko īsteno Komisijā; uzstāj, ka Regulējuma kontroles padomei ir jāpilda tikai padomdevējas funkcija un tā nedrīkst sniegt saistošus atzinumus; uzstāj, ka ietekmes novērtējumiem jābūt saskanīgiem un tajos jāņem vērā jebkādas izmaiņas, kas ieviestas dienestu apspriešanās posmā, turklāt tiem, inter alia, būtu jāpamatojas uz aplēsēm par to, kādas papildu izmaksas tiktu radītas dalībvalstīm, ja nebūtu nekāda risinājuma Eiropas līmenī; uzskata, ka RKP atzinums būtu jāpievieno galīgajam tiesību akta priekšlikumam; ierosina gaidāmajās sarunās par iestāžu nolīgumu apspriest domu par to, vai iestāžu kopējās interesēs būtu veidot Regulējuma kontroles padomi par struktūru, kas pilda tikai padomdevējas funkcijas;

30.    atzinīgi vērtē to, ka Padomes darba grupām tagad, proti, debašu par konkrētiem likumdošanas priekšlikumiem agrīnā stadijā, ir jāapsver attiecīgie Komisijas ietekmes novērtējumi, pamatojoties uz orientējošu sarakstu; tomēr pauž nožēlu, ka Padomes sekretariātam vēl nav pašam savas ietekmes novērtēšanas nodaļas, un uzskata, ka iepriekš minētais risinājums varētu veicināt Padomes pienākumu izpildi attiecībā uz Komisijas priekšlikumos izdarīto būtisko grozījumu novērtēšanu;

31.    norāda, ka Parlaments ir izveidojis iekšēju Ietekmes novērtēšanas un Eiropas pievienotās vērtības direktorātu, kas Parlamenta komitejām piedāvā ļoti daudz ex ante un ex post ietekmes novērtēšanas pakalpojumu, novērtē turpmākās vai pašreizējās ES politikas pievienoto vērtību, kā arī zinātniskās un tehnoloģiskās politikas iespējas; norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Parlaments ir veicis aptuveni divdesmit ietekmes novērtējumus saistībā ar izmaiņām Komisijas priekšlikumos; atgādina Parlamenta ekspertu komitejām par to, ka ir konsekventāk jāizmanto jau izveidotais paša Parlamenta ietekmes novērtēšanas instruments, jo īpaši gadījumos, kad Komisijas sākotnējā priekšlikumā ir jāveic nozīmīgi grozījumi; taču norāda, ka tam nevajadzētu ierobežot Eiropas Parlamenta deputātu rīcības brīvību;

32.    uzsver, ka ir jāņem vērā ikviens no Savienības pamatprincipiem, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi; aicina visas ES iestādes vienmēr ņemt vērā tiesību aktu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi;

33.    norāda, ka juridiskajai un ligvistiskajai pārskatīšanai pašreiz paredzēto nogaidīšanas periodu pēc sarunu noslēguma un pirms galīgā balsojuma turpmāk varētu izmantot, lai pabeigtu ietekmes novērtējumu un subsidiaritātes pārbaudi;

34.    uzskata, ka visām ES iestādēm ietekmes novērtējumu jautājumā būtu jāizstrādā vienota metodoloģiskā pieeja, un aicina tās šo jautājumu uzskatīt par prioritāru drīzumā gaidāmajās sarunās par jauno iestāžu nolīgumu; uzsver, ka Parlamenta un Padomes likumdevēju prerogatīvas grozīt Komisijas priekšlikumu ir jāsaglabā līdzšinējā līmenī;

35.    mudina Komisiju, sagatavojot deleģētos un īstenošanas aktus, vairāk apspriesties gan publiski, gan privāti ar visām ieinteresētajām personām, tostarp patērētājiem, lai apsvērtu, kā pagaidu posmā uzlabot informētību par priekšlikumiem;

MVU un princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”

36.    atzīmē Komisijas apņemšanos turpināt MVU pārbaudes uzlabošanu, jo īpaši ņemot vērā to, ka vairāk nekā 20 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) veido 99 % no visiem uzņēmumiem ES un ka MVU būtībā ir saimnieciskās darbības, izaugsmes un nodarbinātības pamatelements; atbalsta to, ka tiek apsvērts jautājums par pielāgotiem līgumiem un elastīgākiem MVU ietekmes novērtējuma noteikumiem, ja var pierādīt, ka šie elementi nemazina tiesību normu efektivitāti un ka izņēmumi vai elastīgākas tiesību normas neveicina iekšējā tirgus saskaldītību vai netraucē iekļūšanu tajā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos apsvērt jautājumu par elastīgākiem noteikumiem MVU, ietverot tieši mikrouzņēmumiem paredzētu izņēmumu, ja vien tas ir atbilstošs un iespējams un ja netiek mazināta ierosināto tiesību normu mērķu efektīva īstenošana sociālajā, ekoloģiskajā un ekonomiskajā ziņā;

37.    aicina Komisiju neatslābstoši īstenot ieceri radīt augstvērtīgu darbvietu izveides priekšnoteikumus, samazinot MVU uzlikto administratīvo slogu, un mudina nodrošināt, lai netiktu apdraudēti kopīgā labuma mērķi, tostarp patērētājiem labvēlīgi standarti un vides, sociālās, veselības un drošības jomas standarti, kā arī vīriešu un sieviešu līdztiesības standarti; uzsver, ka administratīvā sloga samazināšana nedrīkst izraisīt nodarbinātības standartu pazemināšanu vai nedrošu darba līgumu skaita palielināšanos un ka attieksmei pret MVU un mikrouzņēmumu darbiniekiem ir jābūt tādai pašai kā pret lielu uzņēmumu darbiniekiem, kā arī viņu aizsardzības standartam ir jābūt tādam pašam;

38.    uzsver, ka, izvērtējot jaunos noteikumus saistībā ar to ietekmi uz MVU, nekādā ziņā nedrīkst ierobežot darba ņēmēju tiesības;

39.    uzsver, ka ir nepieciešami precīzāk formulēti noteikumi, kurus var vienkārši īstenot un kuri var palīdzēt visiem dalībniekiem darboties saskaņā ar tiesību normām; uzsver, ka vienkāršāks un lietpratīgāks regulējums var sekmēt saskaņotu transponēšanu un efektīvāku un vienotāku īstenošanu, ko veic dalībvalstis;

Ex post novērtējumi

40.    atzinīgi vērtē to, ka Komisija ex post analīzi ir padarījusi par labāka regulējuma neatņemamu sastāvdaļu; uzsver, ka nolūkā nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmumu juridisko noteiktību šādas analīzes būtu jāveic pietiekamā termiņā, vēlams, vairākus gadus pēc tam, kad ir beidzies transponēšanas valstu tiesībās termiņš; taču atgādina, ka ex post novērtējumi nekad nedrīkst aizstāt Komisijas kā Līgumu izpildes uzraudzītājas pienākumu efektīvi un savlaicīgi uzraudzīt, lai dalībvalstis piemēro Savienības tiesību aktus, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu;

41.    uzsver ex post novērtējuma un politikas īstenošanas rezultātu novērtēšanas nozīmi ES tiesību aktu un ES politikas virzienu īstenošanā un efektivitātes nodrošināšanā, ņemot vērā likumdevējas iestādes plānotos rezultātus;

42.    uzskata, ka jauno tiesību aktu ex post izvērtēšanā būtu jāiesaista dalībvalstu parlamenti, jo tas arī būtu izdevīgi no Komisijas ziņojumu izstrādes viedokļa un ļautu izpētīt valstu dažādās problēmas, ko izraisa atsevišķi likumi un noteikumi;

ES tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs

43.    norāda, ka saskaņā ar Komisijas datiem vienu trešdaļu ES regulatīvā un administratīvā sloga rada dalībvalstu veiktie transponēšanas pasākumi;

44.    atzīst, ka direktīvu gadījumā tā ir dalībvalstu prerogatīva izlemt, vai valsts līmenī pieņemt augstākus sociālos, vides un patērētāju aizsardzības standartus par tiem minimuma standartiem, kas ir pieņemti ES līmenī, un atzinīgi vērtē visus lēmumus pieņemt augstākus standartus; atkārtoti apstiprina, ka šādi augstāki standarti nebūtu jāuzskata par pārmērīgu reglamentēšanu; tomēr aicina kompetentās dalībvalstu iestādes apzināties tā saucamās ES tiesību aktu „uzlabošanas” prakses iespējamās sekas, jo tā ES tiesību aktiem pievieno nevajadzīgu birokrātisko slogu, kā rezultātā var tikt pārprasta ES likumdošanas darbība, kas savukārt var sekmēt eiroskepticismu; lai uzlabotu lietotājdraudzīgumu, aicina dalībvalstis, īstenojot direktīvas un regulas, atteikties no liekiem administratīviem noteikumiem uz vietas;

45.    mudina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot un piemērojot ES direktīvas, pastiprināt apmaiņu ar labāko praksi; uzskata, ka šāds solis mudinātu ieinteresētās personas un vietējās un reģionālās iestādes piedalīties to grūtību konstatēšanā, ar kurām saskaras ES politikas īstenotāji vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

46.    uzsver, ka Parlaments kā viens no likumdevējiem ir ieinteresēts izprast, kāda ir ES tiesību aktu faktiskā ietekme pēc to īstenošanas; tādēļ šajā saistībā aicina Komisiju piešķirt Parlamentam pilnīgu piekļuvi visiem novērtējumiem, tostarp savākto datu avotiem un sagatavošanas dokumentiem;

47.    aicina Komisiju — ņemot vērā nopietnās un neatrisinātās problēmas, kas radušās, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, tostarp konkurences izkropļošanas problēmas, — pārskatīt šīs regulas zinātnisko pamatu un to, cik tā ir lietderīga un reālistiska, un vajadzības gadījumā likvidēt uzturvielu aprakstu koncepciju; uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķi, piemēram, sniegtās informācijas par pārtikas produktiem patiesuma nodrošināšana un īpašu norāžu sniegšana par tauku, cukura un sāls saturu produktā, nav sasniegti ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem;

48.    norāda uz dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem un uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 27. oktobra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem un aicina Komisiju nodrošināt, ka Parlamentam ir pieejami skaidrojošie dokumenti;

Izskatīšanas procesā esošo tiesību aktu priekšlikumu atsaukšana no Komisijas puses

49.    norāda, ka jaunievēlētā Komisija savā darba programmā 2015. gadam, pirmo reizi pamatojoties uz politiskā kursa maiņas principu, ir nolēmusi pārskatīt visus patlaban izskatīšanas procesā esošos tiesību aktu priekšlikumus;

50.    norāda, ka Tiesa savā 2015. gada 14. aprīļa spriedumā(9) ir apstiprinājusi, ka saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Komisija jebkurā Savienības akta pieņemšanas procedūras brīdī drīkst atsaukt priekšlikumu, ja vien Padome vēl nav pieņēmusi lēmumu par to; tādēļ atsaukšanas gadījumā un iestāžu līdzsvara saglabāšanas interesēs aicina Komisiju vispirms apspriesties ar Parlamentu, jo īpaši pēc pirmā lasījuma, un pienācīgi ņemt vērā tā nostāju; šajā kontekstā atsaucas konkrēti uz Parlamenta 2015. gada 15. janvāra rezolūcijām;

51.    turklāt norāda, ka Tiesa tajā pašā spriedumā ņem vērā Padomes argumentus par to, ka tiesību akta priekšlikuma atsaukšanas gadījumā Komisijai jāievēro kompetences piešķiršanas princips, iestāžu līdzsvara princips un savstarpējas sadarbības princips, kā noteikts LES 13. panta 2. punktā, un demokrātijas princips, kā noteikts LES 10. panta 1. un 2. punktā;

52.    uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut tiesību aktu pārklāšanos;

o

o       o

53.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0061.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0069.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0127.

(5)

OV C 353 E, 3.12.2013., 117. lpp.

(6)

OV C 51 E, 22.2.2013., 87. lpp.

(7)

OV C 380 E, 11.12.2012., 31. lpp.

(8)

EESK dokuments INT/750.

(9)

Tiesas 2015. gada 14. aprīļa spriedums lietā C-409/13, Komisija/Padome, ECLI:EU:C:2015:217.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (28.5.2015)

Juridiskajai komitejai

par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējais stāvoklis un perspektīva

(2014/2150(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Anthea McIntyre

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzīst, ka REFIT ir pirmais pasākums, lai vienkāršotu tiesību aktus un mazinātu regulējuma administratīvos slogus uzņēmumiem un likvidētu šķēršļus, kas kavē izaugsmi un darbvietu radīšanu;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto labāka regulējuma dokumentu kopumu un uzskata, ka tas ir svarīgs regulējuma uzlabošanas instruments; aicina ar REFIT galveno uzmanību pievērst tiesību aktu kvalitātei un to spējai aizsargāt un atbalstīt ES iedzīvotāju intereses; norāda, ka ar ietekmes novērtējumiem būtu arī jānovērtē sociālās un ekoloģiskās sekas, kā arī ietekme uz iedzīvotāju pamattiesībām ES līmenī, ja nekādu regulējumu neparedzētu; uzsver, ka regulējums jāuzlabo, izmantojot kvalitatīvu, kā arī kvantitatīvu pieeju;

3.  uzsver to, ka, veicot tiesību aktu novērtēšanu un normatīvās derīguma pārbaudes, lielāka nozīme jāpiešķir nevis ekonomiskiem apsvērumiem, bet gan pamattiesībām un sociālajām tiesībām;

4.   atgādina, ka četri augsta līmeņa grupas ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem locekļi, kuri aizstāv darba ņēmēju un patērētāju uzskatus un sabiedrības veselības un vides jomas intereses, pieņēma atšķirīgu atzinumu attiecībā uz augsta līmeņa grupas 2014. gada 24. jūlija galīgo ziņojumu(1);

5.  atbalsta Komisijas apņemšanos samazināt birokrātiju; uzskata, ka samazināšana būtu jāpamato ar pierādījumiem un nekādā gadījumā tai nevajadzētu mazināt darba ņēmēju aizsardzību;

6.  uzskata, ka REFIT ir pirmais pasākums, lai mazinātu nevajadzīgus regulējuma slogus un likvidētu šķēršļus, kas kavē izaugsmi un darbvietu radīšanu; tomēr uzsver, ka regulējuma uzlabošanu nedrīkst izmantot, lai attaisnotu ierobežojumu atcelšanu nolūkā vājinātdarba ņēmēju vai patērētāju tiesības;

7.  norāda uz horizontālajām klauzulām LESD 9. un 11. pantā, kuri jāņem vērā, ES līmenī nosakot un īstenojot politikas virzienus un darbības; uzsver, ka jānovērtē ne vien tiesību aktu finansiālie faktori un īstermiņa ietekme, bet arī to ilgtermiņa vērtība, piemēram, veselību nelabvēlīgi ietekmējošu faktoru mazināšana vai ekosistēmu aizsardzība, ko bieži vien ir sarežģīti izteikt skaitliski; pauž nožēlu, ka tāpēc bieži netiek ņemtas vērā sociālās un ekoloģiskās priekšrocības un izmaksas;

8.  mudina Komisiju labākas pārredzamības nodrošināšanai precīzi definēt darbības, kas saistītas ar REFIT, piemēram, spēkā esošo tiesību aktu „novērtēšana”, „vienkāršošana”, „konsolidēšana” un „mērķtiecīga novērtēšana”;

9.  atzinīgi vērtē centienus vispārēji vienkāršot likumdošanas procedūru, saglabājot stingrus standartus; uzsver, ka ir nepieciešami vienkāršāki un precīzāk formulēti tiesību akti, kuri novērš sarežģītību un ir vienkārši īstenojami, lai uzlabotu to ievērošanu un labāk aizsargātu darba ņēmējus; atgādina, cik svarīgi ir ievērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

10. atgādina, ka Komisija Mazās uzņēmējdarbības aktā apņēmās, veidojot politiku, īstenot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”; uzskata, ka šim principam būtu jāsamazina papildu administratīvie un regulatīvie slogi, kas pārāk bieži kavē mūsu MVU sekmīgu darbību, mazina to konkurētspēju un spēju radīt inovācijas un darbvietas; aicina Komisiju nekavējoties pārskatīt Mazās uzņēmējdarbības aktu, lai konstatētu, kā varētu uzlabot tā darbības efektivitāti atbilstīgi labāka regulējuma programmai;

11. uzsver, ka regulējuma uzlabošanai vajadzīga augšupēja pieeja; atgādina par Parlamenta prasību izveidot jaunu grupu, kas nodarbosies ar labāka regulējuma jautājumiem un kuru veidos ieinteresētās puses un valstu eksperti. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus izveidot Eiropas ieinteresēto pušu forumu labākam regulējumam; uzsver, ka šajā forumā jāiekļauj attiecīgās ieinteresētās puses, tostarp pilsoniskās sabiedrības oficiālie pārstāvji, sociālie partneri, patērētāju organizācijas un uzņēmumi, jo īpaši MVU, kas rada 80 % no Eiropas darbvietām; uzsver, ka Eiropas ieinteresēto pušu forumam jābūt pamanāmam un neatkarīgam un tam jāspēj risināt tiesību aktu priekšlikumu radītā administratīvā sloga problēma un atbilstības nodrošināšanas izmaksu problēma , un tam jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi; uzsver, ka Komisijai būtu aktīvi jāiesaistās šā foruma priekšlikumu novērtēšanā; uzsver, ka šim forumam vajadzētu ierosināt arī labāka regulējuma iniciatīvas un palīdzēt dalībvalstīm ES tiesību aktu īstenošanā valsts līmenī;

12. norāda, ka nodarbinātības, veselības un drošības jomas tiesību akti atspoguļo darba ņēmēju aizsardzības minimālos standartus, kurus dalībvalstis var noteikt vēl stingrākus; atgādina, ka pārmērīga reglamentēšana dalībvalstīs var sarežģīt regulējumu un vēl nopietnāk samazināt atbilstību; uzskata, ka transponēšanas pasākumiem jābūt skaidriem un vienkāršiem; iesaka dalībvalstīm, transponējot ES tiesību aktus valsts tiesību aktos, izvairīties no administratīvā sloga palielināšanas;

13. uzsver, ka lietpratīgam regulējumam jāatbilst iekšējā tirgus sociālajai dimensijai atbilstīgi Līgumam; uzsver, ka REFIT programmu nevajadzētu izmantot, lai mazinātu nozīmi nolīgumiem, kurus sociālie partneri noslēguši Eiropas līmenī; uzsver, ka jāsaglabā sociālo partneru neatkarība; atgādina — LESD 155. pantā paredzēts, ka pēc parakstītāju pušu kopīga pieprasījuma sociālo partneru noslēgtie nolīgumi kļūst par ES tiesību aktiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja J. C. Juncker paziņojumu, ka sociālā tirgus ekonomika var funkcionēt tikai tad, ja ir sociālais dialogs, un ka viņš vēlētos kļūt par sociālā dialoga priekšsēdētāju;

14. pieprasa nodrošināt darba ņēmēju tiesības uz darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī minimālos darba apstākļus neatkarīgi no tā, vai darba ņēmēja darba vieta ir mazs, vidējs vai liels uzņēmums;

15. aicina Komisiju turpināt sarunas par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvu;

16. aicina Komisiju uzlabot darba ņēmēju aizsardzību; jo īpaši aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par balsta un kustību aparāta slimībām un pasīvo smēķēšanu un attiecīgi aktualizēt kancerogēno un mutagēno vielu sarakstu;

17. prasa, lai Komisija pirms jebkura tiesību akta priekšlikuma atsaukšanas apspriestos ar Eiropas Parlamentu un citām ieinteresētajām personām;

18. uzsver, ka jānodrošina prognozējamība, juridiskā noteiktība un pārredzamība, lai REFIT neradītu pastāvīgu juridisko nenoteiktību; uzsver, ka jebkuri tiesību aktu grozījumi rūpīgi jāapsver arī ilgtermiņa perspektīvā; norāda, ka politikas neturpināšanas princips un spēkā esošo tiesību aktu atcelšana nedrīkstētu radīt šaubas par sociālo mērķu politisko vēlamību;

19. pauž nožēlu, ka Komisija saistībā ar REFIT nevēlas rūpīgi novērtēt ierosināto direktīvu par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SUP); brīdina, ka ierosinātā direktīva varētu izraisīt nopietnas problēmas, nodrošinot jaunas un ērtas iespējas izveidot „pastkastītes uzņēmumus”, kā arī mazināt darba ņēmēju sociālās tiesības un veicināt izvairīšanos no sociālo iemaksu veikšanas;

20. pauž bažas par darba laika tiesību akta pašreizējo novērtēšanu nolūkā vienkāršot šo tiesību aktu; tā vietā ierosina, ka jācenšas uzlabot un koriģēt īstenošanu

21. noraida priekšlikumu atsaukt atbalsta shēmas skolu apgādei ar augļiem (banāniem), dārzeņiem un pienu;

22. aicina Komisiju pārskatīt MVU testu, lai nodrošinātu, ka tas nepakļauj riskam MVU darba ņēmēju tiesības veselības, drošības un nodarbinātības jomā un aizsardzību;

23. aicina Komisiju nekavējoties apsvērt iespēju ieviest pasākumus, lai novērstu ietekmi, ko mikrouzņēmumiem radījuši nesen ieviestie ES PVN noteikumi digitālo pakalpojumu jomā, jo īpaši būtisko administratīvo slogu, lai veicinātu digitālās ekonomikas uzplaukumu;

24. atgādina, ka komisāre E. Bieńkowska apstiprināšanas uzklausīšanas laikā paziņoja, ka Komisija apņemsies atsaukt ikvienu priekšlikumu, ja dalībvalstis uzskatīs, ka tā pamatā ir ietekmes novērtējums ar trūkumiem vai tas satur elementus, kas nav pilnībā apsvērti; aicina Komisiju rakstiski apstiprināt šo apņemšanos;

25. norāda, ka tiesību aktu ietekme uz lieliem uzņēmumiem un MVU var būt dažāda un ka tas būtu jāņem vērā tiesību aktu izstrādes procesā; uzsver, ka neatkarīgi no darba devēja lieluma vai darba līguma visiem darbiniekiem ir tiesības uz augstāko aizsardzības līmeni attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību;

26. atbalsta Komisijas nepārtraukto darbu, piemēram, kad tā sagatavo labākus ietekmes un expost novērtējumus visa likumdošanas procesa gaitā, turpina nostiprināt ietekmes novērtējumu neatkarību, objektivitāti un neitralitāti, kā arī nodrošina labāku pārredzamību attiecībā uz to, kādā mērā tiesību akta projektā ir ņemti vērā apspriešanas procesā sniegtie komentāri; aicina efektīvi uzraudzīt tiesību aktus, lai apstiprinātu, ka tiem ir vēlamais rezultāts, un noteiktu jomas, kurās ir neatbilstības starp spēkā esošajiem un jaunajiem noteikumiem, kā arī šiem noteikumiem kopīgi nelietderīgi pasākumi, kas varētu radīt nozīmīgu slogu un izmaksas uzņēmumiem, kuri mēģina nodrošināt atbilstību; uzsver, ka jāuzlabo spēkā esošo tiesību aktu izpilde;

27. brīdina, ka turpināmības klauzulu ieviešana tiesību aktos, varētu izraisīt juridiskās nenoteiktības un likumdošanas procedūras pārtraukšanas risku;

28. uzskata, ka labāka regulējuma principi būtu jāpiemēro gan lēmumiem par sekundārajiem tiesību aktiem, gan primārajiem tiesību aktiem; aicina Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visus īstenošanas un deleģētos aktus nodarbinātības un sociālajā jomā var plašāk pārbaudīt vienkāršā, skaidrā un pārredzamā veidā;

29. aicina Komisiju izstrādāt precīzu Darba laika direktīvas ietekmes novērtējumu; pauž bažas arī par apdraudējumu, ko REACH direktīvas īstenošana un no tās izrietošais ietekmējums var radīt darba ņēmējiem Eiropas MVU ķīmijas nozarē; tālab atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi samazināt slogu MVU, kuri atbilst REACH direktīvas prasībām, neapdraudot veselības, drošības un nodarbinātības standartus;

30. norāda, ka nav apmierinošu kritēriju, lai novērtētu efektivitāti un izmaksas; šie termini neder piemērošanai attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; uzsver, ka tāpēc administrācija un kontroles iestādes varētu pieņemt lēmumus, apejot leģitīmus un demokrātiski ievēlētus likumdevējus;

31. atgādina par LESD 155. pantu; aicina sociālos partnerus izmantot labāka regulējuma instrumentus, paplašināt ietekmes novērtējumu izmantošanu savās sarunās un Komisijas Ietekmes novērtējuma padomei iesniegt nolīgumus, kuros ierosināta leģislatīva rīcība;

32. neatbalsta konkrētas summas noteikšanu regulatīvo izmaksu samazināšanai, jo tādējādi netiek ņemts vērā regulējuma mērķis un ar to saistītie ieguvumi;

33. Parlamenta ekspertu komitejām atgādina par to, ka ir konsekventāk jāizmanto jau izveidotais paša Parlamenta ietekmes novērtēšanas instruments, jo īpaši gadījumos, kad Komisijas sākotnējā priekšlikumā ir jāveic nozīmīgi grozījumi.

34. pauž stingru atbalstu turpmākiem pasākumiem publiskā iepirkuma jomā, piemēram, atbalstīt iepirkuma sadalīšanu mazākās daļās, lai palīdzētu MVU un mikrouzņēmumiem konkurēt publisko iepirkumu procedūrās;

35. uzskata, ka jēdzieniem „vienkāršošana” un „sloga samazināšana” aizvien sarežģītākos apstākļos trūkst satura; uzsver, ka jaunās tehnoloģijas un ražošanas procesi varētu apdraudēt darba ņēmēju veselību, tādēļ būs vajadzīga papildu aizsardzība, kas savukārt varētu palielināt administratīvo slogu;

36. mudina Komisiju labāk novērtēt sociālās un ekoloģiskās sekas, kā arī sekas tās politikai iedzīvotāju pamattiesību jomā, paturot prātā, kādas izmaksas varētu rasties, ja ES līmeņa regulējums netiktu pieņemts, kā arī to, ka izmaksu un ieguvumu analīze var būt tikai viens no kritēriju kopumiem;

37. ir pārliecināts, ka pareizi ietekmes novērtējumi ir svarīgs līdzeklis, kas palīdz lēmumu pieņemšanā un kuram ir ievērojama nozīme regulējuma uzlabošanā; tomēr uzsver, ka šādi novērtējumi nevar aizstāt politiskus novērtējumus un lēmumus;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

25

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Mercedes Bresso, Tania González Peñas, Eva Kaili, António Marinho e Pinto, Evelyn Regner, Csaba Sógor, Michaela Šojdrová, Gabriele Zimmer

(1)

http://www.eeb.org/EEB/?LinkServID=93589C92-5056-B741-DBB964D531862603.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (30.3.2015)

Juridiskajai komitejai

par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējais stāvoklis un perspektīva

(2014/2150(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Giovanni La Via

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē REFIT programmā pausto Komisijas apņemšanos nodrošināt vienkāršu, skaidru, saskaņotu un paredzamu tiesisko regulējumu; uzsver, ka paziņojumā par REFIT paredzētajam darbam vajadzētu būt daļai no nepārtraukta procesa, nodrošinot spēkā esošo Eiropas līmeņa tiesību aktu atbilstību mērķim, sasniedzot likumdevēju kopīgo mērķi un attaisnojot iedzīvotāju, uzņēmēju un citu ieinteresēto personu cerības;

2.  norāda uz ikgadējā REFIT rezultātu pārskata pirmo izdevumu, kas dod iespēju novērtēt visās politikas jomās panākto progresu un katru Komisijas noteikto iniciatīvu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes veiktos pasākumus; uzskata, ka rezultātu pārskats būtu jāpapildina ar gada pārskatu par pieņemto Eiropas tiesību aktu un Eiropas Savienības atcelto tiesību aktu radītajām neto izmaksām un ieguvumiem, lai pilnīgāk novērtētu birokrātijas samazināšanas jautājumā sasniegto progresu un panāktu, ka Komisija saprot to, ka bieži vien problēmas rada regulējuma kumulatīvās izmaksas;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka, pārskatot spēkā esošos un turpmākos tiesību aktus, tā ņems vērā īpašās mikrouzņēmumu un MVU intereses un piemēros šādiem uzņēmumiem atvieglotus režīmus atbrīvojumu un vienkāršošanas pasākumu veidā;

4.  uzskata, ka nav pieņemami ieviest MVU paredzētus vispārējus atbrīvojumus no tiesību aktu prasībām; uzskata, ka priekšlikumi, kas ļauj piemērot atvieglotus režīmus un atbrīvojumus, jāizvērtē, skatot katru gadījumu atsevišķi;

5.  uzsver Komisijas izvērtējumu, ka gandrīz vienu trešdaļu administratīvā sloga, kas saistīts ar ES tiesību aktiem, rada valstu īstenošanas pasākumi vai elastīgas transponēšanas iespējas; tādēļ aicina Komisiju, pārskatot regulu un direktīvu veidoto tiesisko regulējumu, veicināt kopējā iekšējā tirgus principa iedzīvināšanu un, ja iespējams, nepieļaut atšķirīgus valsts noteikumus;

6.  atbalsta birokrātijas samazināšanas un lieku regulatīvo slogu likvidēšanas mērķi, jo tas var palīdzēt nodrošināt samērīgu un uz pierādījumiem balstītu aizsardzību iedzīvotājiem; taču pauž bažas par to, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību samazināt birokrātiju, tiks veikta iespējama ierobežojumu atcelšana, jo īpaši tādās jomās kā vide, pārtikas nekaitīgums, veselība un patērētāju tiesības; aicina Komisiju, novērtējot noteikumu administratīvo slogu, pilnībā ņemt vērā iedzīvotājiem, ekonomikai, videi un sabiedrības veselībai sniegtās vides un veselības tiesību aktu priekšrocības, vienlaikus saglabājot un veicinot ES konkurētspēju; šajā saistībā uzsver, ka pretēji vairākiem tiesību aktiem likumdošanas kvalitāte ir atbilstošs vērtēšanas kritērijs; atgādina par dalībvalstu regulatīvo neatkarību gadījumos, kad ES tiesību akti paredz tikai minimuma standartus; aicina Komisiju nesamazināt centienu mērogu un prasa neapdraudēt sabiedrības politikas mērķus, tostarp vides un veselības standartus;

7.  uzsver, ka noteikti administratīvie slogi ir nepieciešami, ja pienācīgi jāievēro tiesību aktu mērķi un nepieciešamais aizsardzības līmenis, jo īpaši attiecībā uz vidi un sabiedrības veselības aizsardzību, kas ir jomas, kurās jāsaglabā informācijas prasības;

8.  uzsver nemainīgi stingro atbalstu, ko Eiropas iedzīvotāji pauž ES rīcībai vides jautājumos; uzsver, ka regulējuma vienkāršošanas darbu (REFIT), jo īpaši Komisijas darba programmas kontekstā, nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai pazeminātu mērķu vērienības līmeni jautājumos, kuriem ir svarīga nozīme vides aizsardzības jomā;

9.  atgādina, ka četri augsta līmeņa grupas ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem locekļi, kuri aizstāv darba ņēmēju un patērētāju uzskatus un sabiedrības veselības un vides jomas intereses, pieņēma atšķirīgu atzinumu attiecībā uz augsta līmeņa grupas 2014. gada 24. jūlija galīgo ziņojumu(1);

10. uzsver, ka vienkāršāks un lietpratīgāks regulējums ļauj dalībvalstīm veikt saskaņotu transponēšanu un efektīvāku un vienotāku īstenošanu;

11. norāda, ka 32 % no ES tiesību aktu radītā administratīvā sloga veido tas, ka dažas dalībvalstis pieņem lēmumu pārsniegt ES tiesību aktu prasības un ka tajās ir neefektīvas administratīvās procedūras; norāda, ka tādēļ ir būtiski nepieļaut pārmērīgu reglamentēšanu, proti, transponējot ES direktīvas, nepieļaut stingrākas papildu prasības un lielākus slogus, nekā tie noteikti ES tiesību aktos; pārmērīga reglamentēšana rada lielāku sarežģītību un izmaksas, kas jāsedz vietējām un reģionālām iestādēm un publiskiem un privātiem uzņēmumiem; uzskata, ka ir nepieciešama jēdziena "pārmērīga reglamentēšana" definēšana ES mērogā, lai garantētu ES tiesību aktu piemērošanas noteiktību un varētu spriest tiesu attiecībā uz tām valstīm, kuras noliedz, ka ir izmantojušas pārmērīgu reglamentēšanu;

12. uzskata, ka Komisijai būtu jāpublicē provizoriski ietekmes novērtējumi, jo īpaši tādēļ, lai tos varētu izmantot sabiedriskajās apspriešanās, un tajos jānosaka visu veidu sekas, kuras varētu radīt ierosinātie varianti;

13. atgādina Komisijai par Parlamenta pieprasījumiem stiprināt Ietekmes novērtējuma padomes (INP) neatkarību un jo īpaši INP locekļu nepakļaušanu politiskai kontrolei; uzskata, ka INP sastāvā vajadzētu būt tikai atbilstoši kvalificētām personām, kuras ir kompetentas novērtēt iesniegto analīzi saistībā ar būtisku ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi;

14. uzsver, ka pētījums par lieku slogu un izmaksām tiem, kam tās jāsedz, var būt svarīgs papildinājums izmaksu un ieguvumu analīzei, un tāpēc liela nozīme ir apspriedēm un publiskām debatēm, kuras Komisijai būtu jāstiprina;

15. iebilst pret regulatīvo izmaksu samazināšanas neto mērķi, jo tas nevajadzīgi samazina jaunu vai neatrisinātu jautājumu risināšanai pieejamo instrumentu klāstu un tiek ignorēti attiecīgie regulējuma ieguvumi;

16. iebilst pret koncepciju kompensēt jaunus regulatīvos slogus ar pašreizējo slogu atcelšanu; ja kāds spēkā esošs noteikums rada lieku slogu vai ir novecojis, tas būtu jāatceļ; ja minētais noteikums noder lietderīgam nolūkam gadījumā, ja ieguvumi ir lielāki nekā slogs, tas nebūtu jāatceļ tikai tādēļ vien, ka kaut kur ir pieņemts jauns pasākums;

17. uzsver, ka, novērtējot vides, pārtikas nekaitīguma un veselības tiesību aktus un veicot to derīguma pārbaudes, ar vides un veselības jomu saistītiem kvalitatīviem apsvērumiem ir jāpiešķir tāda pati nozīme kā kvantitatīviem apsvērumiem par sociālekonomikas jomu, ņemot vērā saskaņā ar ietekmes novērtēšanas procedūrām veikto analīzi; norāda, ka atšķirībā no uzņēmējdarbības izmaksām ilgtermiņa ieguvumus vides un sabiedrības veselības jomā bieži vien ir grūtāk novērtēt skaitliskā ziņā;

18. uzsver, ka, veicot vides tiesību aktu novērtējumus un derīguma pārbaudes, būtu jāņem vērā arī vienlīdzīgu konkurences apstākļu nozīme Eiropā, proti, dažādās dalībvalstīs noteikumi būtu jāīsteno un jāievēro vienādi;

19. uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut tiesību aktu pārklāšanos;

20. atbalsta nepārtrauktos uzlabojumus attiecībā uz ex ante un ex post ietekmes novērtējumiem, kas tādējādi sekmē uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu;

21. aicina Komisiju nostiprināt mehānisma "EU Pilot" efektivitāti un atpazīstamību, kurš izveidots, lai ātri un izsmeļoši sniegtu atbildes uz iedzīvotāju un uzņēmēju jautājumiem par ES tiesību aktiem; uzsver, ka lielākā daļa jautājumu, kuri uzdoti, izmantojot "EU Pilot" starpniecību, skar pārkāpumus, kas saistīti ar atkritumiem un vides ietekmes novērtējuma prasībām, un šīs ir jomas, kas ir svarīgas sabiedrības veselībai un videi;

22. atgādina, ka Komisija iepriekš ir atzinusi, ka vides standarti un progresīvs regulējums ir nevis šķērslis ekonomikai, bet gan priekšrocība ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai un jaunu darbvietu radīšanai;

23. aicina Komisiju pārskatīt izvērtēšanas pamatnostādnes, paātrinot ieinteresēto personu iesaistīšanos un apspriešanos ar tām, kā arī izmantojot vistiešāko metodi, lai ES iedzīvotāji varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā;

24. uzsver, ka augsts vides un sabiedrības veselības aizsardzības līmenis ļauj radīt jauninājumus un iespējas uzņēmumiem un ka tādēļ tas dod labumu Eiropas ekonomikai, jo īpaši MVU, ņemot vērā pāreju uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku, kad uzmanība jākoncentrē uz enerģijas ziņā pašpietiekamāku Eiropu;

25. uzsver to, ka ES vides politika ir veicinājusi jauninājumus un ieguldījumus vides precēs un pakalpojumos, radot darbvietas un eksporta iespējas;

26. akcentē to, ka riska pārvaldība un zinātne ir vides un veselības aizsardzības pamats ES likumdošanā;

27. norāda, ka Komisija veic Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas derīguma pārbaudi; uzsver, ka šīs direktīvas ir Eiropas centienu pamats, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu un atjaunotu degradētās ekosistēmas, un ka to regulatīvā sistēma ir gan elastīga, gan moderna, turklāt tā ir sistēma, kas ļauj uzņēmumiem pielāgoties un sekmīgi darboties;

28. šajā saistībā iebilst pret Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas teksta vēlreizēju skatīšanu;

29. ar pārsteigumu raugās uz to, ka Komisija ir atsaukusi priekšlikumus par atkritumu tiesību aktu pārskatīšanu un par pārredzamību ar veselības jomu saistītos tiesību aktos; ar bažām norāda uz Komisijas paziņojumu par tās nodomu izdarīt izmaiņas priekšlikumā par emisijas samazināšanu dalībvalstīs, nesniedzot sīkāku informāciju; pauž nožēlu par to, ka priekšlikums par divu tiesību aktu atsaukšanu tika darīts zināms, pirms tam nesniedzot nekādu analīzi vai pierādījumus, lai šo lēmumu pamatotu, turklāt nenotika arī nekāda iepriekšēja abu likumdevēju un ieinteresēto personu apspriešanās; uzsver Komisijas paziņoto apņemšanos, kā norādīts tās 2015. gada darba programmā, ņemt vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, jo īpaši attiecībā uz tiesību akta atsaukšanu, pirms pieņemt galīgo lēmumu par 2015. gada darba programmu; uzsver to, ka vairākos balsojumos lielākā daļa deputātu pauda atbalstu jautājumam par aprites ekonomikas tiesību aktu paketes saglabāšanu darba kārtībā bez izmaiņām; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija tomēr ir atsaukusi priekšlikumu par atkritumu tiesību aktu pārskatīšanu, un nožēlo, ka šīs atsaukšanas dēļ ir lieki iztērēts laiks un resursi; pauž nožēlu par to, ka Komisija ir paziņojusi par savu nodomu atsaukt priekšlikumu par pārskatīto Enerģijas nodokļu direktīvu;

30. atgādina par secinājumiem, kas iekļauti augsta līmeņa grupas ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem ziņojumā "Birokrātiskā sloga samazināšana Eiropā", kurā vides tiesību akti nav atzīti par tādiem, kas rada vislielāko slogu; mudina Komisiju ņemt vērā šos secinājumus, kad tā apsver jautājumu par to, vai atsaukt vai apturēt turpmākos vides tiesību aktu priekšlikumus; šajā saistībā uzsver, ka tajā pašā ziņojumā ir norādīts, ka vides regulējums veido tikai 1 % no kopējā liekā administratīvā sloga apmēra;

31. uzskata, ka REFIT programmas likumība ir atkarīga no tā, vai ar normatīvo atbilstību un efektivitāti saistītie jautājumi tiks nošķirti no regulējuma politiskā mērķa un neizbēgamiem kompromisiem starp ieinteresētajām personām, un tā ir likumdevēju atbildība; attiecībā uz Komisijas 2015. gada darba programmas 3. pielikumā paredzētajiem REFIT pasākumiem, kas norādīti sadaļās "Klimata pasākumi un enerģija", "Vide, jūrlietas un zivsaimniecība", "Veselība un pārtikas nekaitīgums" un "Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU", uzsver, ka ir svarīgi ierobežot minēto pasākumu darbības jomu līdz vienkāršošanai un ka nevajadzētu apdraudēt sabiedriskās politikas mērķus;

32. aicina Komisiju papildus REFIT neveikt atsevišķus un vienpusējus kumulatīvus izmaksu novērtējumus, kā paredzēts, piemēram, visbūtiskāko ES tiesību aktu un Eiropas ķīmiskās rūpniecības nozarei paredzēto politikas virzienu gadījumā, un tā vietā integrēt šo aspektu vispārējā derīguma pārbaudē, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, kurā tiek ņemtas vērā arī attiecīgā tiesību akta priekšrocības;

33. aicina Komisiju — ņemot vērā nopietnās un neatrisinātās problēmas, kas radušās, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, tostarp konkurences izkropļošanas problēmas, — pārskatīt šīs regulas zinātnisko pamatu un to, cik tā ir lietderīga un reālistiska, un, vajadzības gadījumā, likvidēt uzturvielu aprakstu koncepciju; uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķi, piemēram, sniegtās informācijas par pārtikas produktiem patiesuma nodrošināšana un īpašu norāžu sniegšana par tauku, cukura un sāls saturu produktā, nav sasniegti ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem;

34. aicina Komisiju nopietni ņemt vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvas "Right2Water" darba rezultātu un nodrošināt, ka šīs iniciatīvas priekšlikumi tiek īstenoti, nodrošinot visu ieinteresēto personu un jo īpaši visu Eiropas pilsoņu vispārēju apmierinātību;

35. sagaida, ka Komisija pirms paziņojuma par sava priekšlikuma atsaukšanu strukturēti apspriedīsies, tostarp ar Eiropas Parlamentu;

36. uzsver Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām noteikto Komisijas pienākumu savlaicīgi sniegt detalizētu skaidrojumu pirms to priekšlikumu atsaukšanas, par kuriem Parlaments jau ir paudis viedokli pirmajā lasījumā, kā tas ir Pārredzamības direktīvas par zāļu cenu noteikšanu un kompensāciju gadījumā;

37. pauž nožēlu par to, ka Komisija neveicināja sarunas par jaunu direktīvu par plastmasas maisiņiem un "labāka regulējuma" vārdā pat publiski draudēja atsaukt savu priekšlikumu īsi pirms vienošanās panākšanas starp abiem likumdevējiem;

38. atgādina Komisijai par abu likumdevēju prerogatīvām likumdošanas procedūrā un mudina Komisiju ievērot likumdevēju tiesības izdarīt grozījumus Komisijas priekšlikumos; atgādina arī par abu likumdevēju pienākumu ievērot labāka regulējuma principus un jo īpaši iestāžu nolīgumus; turklāt uzskata, ka iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pārskatīšana ir iekavēta un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas sākt sarunas par šā nolīguma atjaunināšanu;

39. uzskata — ja tiesību akti tiek ierosināti kādā kompleksā un daudzpusīgā jomā, būtu jāparedz otrs apspriešanās posms, kad tiek publicēts tiesību akta projekts, kuram pievienots provizorisks ietekmes novērtējums un par kuru visas attiecīgās ieinteresētās personas var izteikt piezīmes; uzskata, ka šis otrais posms ļautu Komisijai veikt precīzāku analīzi un nostiprināt visu pēc šā procesa pieņemto priekšlikumu satvaru;

40. aicina Komisiju pagarināt augsta līmeņa grupas pilnvaras, kuru termiņš beidzās 2014. gada 31. oktobrī, nodrošinot, ka tās locekļus neskar nekāda veida interešu konflikts un ka deputāti, kas ir Juridiskās komitejas locekļi, arī pievienojas šai grupai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

62

0

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Herbert Dorfmann, Linnéa Engström, Luke Ming Flanagan, Jan Huitema, Karol Karski, Merja Kyllönen, Anne-Marie Mineur, Alessandra Mussolini, James Nicholson, Aldo Patriciello, Marit Paulsen, Bart Staes, Theodor Dumitru Stolojan, Tom Vandenkendelaere

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Christine Boutonnet, Anthea McIntyre, Emilian Pavel

(1)

http://www.eeb.org/EEB/?LinkServID=93589C92-5056-B741-DBB964D531862603


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (18.3.2015)

Juridiskajai komitejai

par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējais stāvoklis un perspektīva

(2014/2150(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Othmar Karas

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē paziņojumu par REFIT un Komisijas nemainīgo apņemšanos īstenot labākas likumdošanas programmu; uzsver, ka paziņojumā par REFIT paredzētais darbs būtu jāuzskata par nepārtrauktu procesu, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu spēkā esošo Eiropas līmeņa tiesību aktu atbilstību mērķim, tādējādi sasniedzot likumdevēju kopīgo mērķi un attaisnojot iedzīvotāju, uzņēmēju un visu ieinteresēto personu cerības; uzsver, ka REFIT programmai vajadzētu būt vērstai uz labāku regulējumu un tai nebūtu jāpazemina dzimumu līdztiesības, sociālie, nodarbinātības un vides standarti vai vides un patērētāju aizsardzības līmenis;

2.  uzskata — ja ir skaidri noteikts, ka ir nepieciešama rīcība ES līmenī, un ja šāda rīcība atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, būtu rūpīgi jāizvērtē, vai paredzētā politiskā mērķa sasniegšanai vispiemērotākais ir neleģislatīvs vai leģislatīvs likumdošanas instruments, turklāt leģislatīva instrumenta gadījumā — kāds tieši —, un jāliek uzsvars uz Eiropas pievienoto vērtību; uzskata, ka būtu jāpiemēro rādītāju kopums, lai noteiktu jauna tiesību akta pilnīgas atbilsmes nodrošināšanas un administratīvās izmaksas nolūkā labāk novērtēt tā ietekmi; uzsver, ka šādiem rādītājiem jāpamatojas uz skaidriem, visaptverošiem un attiecīgā gadījumā kvantificējamiem un daudzdimensiju kritērijiem, ietverot sociālos, ekonomiskos un vides kritērijus, lai rūpīgi novērtētu sekas, ko radītu ES līmeņa rīcības īstenošana vai neīstenošana;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis stingrāk novērtēt turpmākā un spēkā esošā regulējuma ietekmi uz MVU un konkurētspēju kopumā; uzskata, ka ietekmes uz konkurētspēju novērtējumam vajadzētu būt nozīmīgai ietekmes novērtējuma procesa sastāvdaļai; uzskata, ka pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektā būtu jāiekļauj norādījums par to, kā galīgajā analīzē būtu jānosaka un jāvērtē ietekme uz konkurētspēju; atbalsta pašreizējo pieņēmumu, ka būtu jānoraida priekšlikumi ar negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, izņemot gadījumus, kad tiek sniegti pierādījumi, kas apstiprina nozīmīgu, kvantitatīvi neizmērāmu ieguvumu esamību;

4.  pauž neapmierinātību par to, ka pārskatīšanai paredzētie pasākumi, kas minēti paziņojumam pievienotajā rezultātu pārskatā, nav jauni un ka tie drīzāk ir tādi pasākumi, kurus Komisijai vajadzēja īstenot tādēļ, ka spēku zaudē iepriekš pieņemtajos tiesību aktos iekļautās pārskatīšanas klauzulas; sagaida vērienīgāku jaunā Komisijas sastāva pieeju mērķiem, kuri norādīti paziņojumā par REFIT, jo īpaši risinot sarežģītus jautājumus, piemēram, tos, kuri akcentēti „TOP TEN” apspriedēs ar MVU;

5.  uzskata, ka rezultātu pārskatu koncepcija būtu jāpārskata un to vietā jāizstrādā divi dokumenti: viens, kurā izklāstīts darba plāns, un otrs — jauns dokuments, kurā kvantitatīvā veidā detalizēti aprakstīts Komisijas panāktais progress; prasa, lai šis otrais dokuments veidotu pamatu gada pārskatam par uzņēmējdarbībai radītām jaunām izmaksām, un šim pārskatam vai apkopojumam par debetiem un kredītiem vajadzētu būt viegli saprotamam administratīvās un regulatīvās ietekmes ziņā, ko rada iepriekšējā likumdošanas gadā pieņemtie priekšlikumi, turklāt tas būtu daudz lietderīgāks un parādītu, ka Komisija saprot to, ka bieži vien problēmas rada regulējuma kumulatīvās izmaksas;

6.  vēlreiz atgādina, ka ES tiesību aktos ir pienācīgi jāņem vērā MVU vajadzības; lai sniegtu pierādījumus par ES rīcības pievienoto vērtību, tās izmaksām un radītajiem ieguvumiem, aicina Komisiju pārskatītajās ietekmes novērtēšanas pamatnostādnēs atzīt principa „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” nozīmi, ietverot tajās obligātu MVU testu un konkurētspējas pārbaudi, un pienācīgi analizēt ierosināto tiesību aktu sociālo, vides un ekonomisko ietekmi;

7.  norāda, ka Komisāru kolēģijai Komisijas priekšlikumi jāpieņem, pamatojoties uz pozitīvu Ietekmes novērtējuma padomes atzinumu, kurā norādīts, ka attiecīgais ietekmes novērtējums ir veikts apmierinoši;

8.  atgādina par savu nostāju saistībā ar mikrouzņēmumu vispārēju atbrīvošanu no ES tiesību aktu piemērošanas, kā noteikts 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — konkurētspēja un uzņēmējdarbības iespējas(1) un 2014. gada 27. novembra rezolūcijā par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu(2), turklāt ikvienā tiesību akta priekšlikumā atbrīvojumi jāizvērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi, lai ņemtu vērā politiku par pierādīšanas pienākuma atcelšanu, t. i., mikrouzņēmumi nebūtu jāiekļauj priekšlikumu darbības jomā, ja vien netiek pierādīts, ka tie tomēr būtu jāiekļauj; stingri mudina Komisiju balstīties uz šajā jomā panākto progresu, turpinot samazināt izmaksas, ko mikrouzņēmumiem un MVU rada tiesību akti; vērš uzmanību uz ieteikumiem, kas ietverti iepriekš minētajā 2014. gada 27. novembra rezolūcijā par šo jautājumu;

9.  norāda, ka Parlaments, paužot savu nostāju par „TOP TEN” apspriešanas procesu un ES regulējuma sloga atvieglošanu MVU, kā noteikts 2014. gada 17. aprīļa rezolūcijā par šo jautājumu(3), vēlējās mazināt nodarbinātības tiesību aktu radīto slogu un fundamentāli pārskatīt Darba laika direktīvu, jo tā nenodrošina mikrouzņēmumiem un MVU elastību; norāda arī to, ka Parlaments minētajā rezolūcijā ieteica nepieprasīt zema riska uzņēmumiem veikt rakstiskus veselības un drošības novērtējumus, tādējādi mazinot veselības un drošības tiesību aktu radīto slogu;

10. norāda, ka līdz pat trešdaļai administratīvā sloga, kas saistīts ar ES tiesību aktiem, rodas valstu īstenošanas pasākumu dēļ, un atkārtoti norāda, ka ir būtiski nodrošināt tiesību aktu ātru un konsekventu transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu vienlaikus ar ierosināto vienkāršošanu, kā arī uzsver, ka ir jāizvairās no pārmērīgas reglamentēšanas; aicina Komisiju iekļaut pārmērīgu valsts īstenošanas pasākumu novērtēšanas kritērijus, lai ES regulējuma rezultātu pārskatā varētu skaidri noteikt pārmērīgas reglamentēšanas gadījumus valstīs un identificēt ikvienu papildu jauninājumu dalībvalstīs kā pārmērīgas reglamentēšanas gadījumu; uzsver, ka šādas noteikšanas procesā ir jāievēro dalībvalstu tiesības piemērot stingrākus standartus gadījumos, kad ES tiesību akti paredz tikai minimuma saskaņošanu;

11. uzskata, ka labāka regulējuma principi būtu jāpiemēro lēmumiem gan par sekundārajiem, gan primārajiem tiesību aktiem; aicina Komisiju un tās aģentūras attiecīgos gadījumos papildināt deleģētos un īstenošanas aktus ar obligātu ietekmes novērtējumu, tostarp apspriešanos ar iesaistītajām pusēm un ieinteresētajām personām, ikreiz, kad tiek sagaidīts, ka šo aktu ietekme būs ievērojama; tādēļ prasa grozīt īstenošanas aktu pamatnostādnes, lai tās saskaņotu ar vispārējām deleģēto aktu pamatnostādnēm; uzsver, ka likumdevējiem 1. līmeņa tiesību aktos pēc iespējas precīzāk būtu jānosaka, kādam vajadzētu būt deleģēto un īstenošanas aktu mērķim; norāda, ka 2014. gada 4. februāra rezolūcijā par ES tiesību aktu atbilstību un subsidiaritāti un proporcionalitāti(4) Parlaments mudināja Komisiju paātrināt proporcionalitātes principa piemērošanas pārskatīšanu, jo īpaši saistībā ar to, kā tiek izmantots Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pants par deleģētajiem un īstenošanas aktiem;

12. atbalsta Komisijas nodomu uzlabot novērtējumus, padarot tos par saprātīgas likumdošanas galveno elementu; norāda, ka novērtējumi sniedz ticamu informāciju par tiesību aktu faktisko ietekmi uz to adresātiem, un šajā sakarībā prasa, lai ieinteresētās personas, kas ir tiesību aktu adresāti, oficiāli un vispusīgi piedalītos novērtēšanas procedūrā;

13. prasa atsākt sarunas par Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanu un to atjaunināt, lai ņemtu vērā Lisabonas līgumu un pamatnolīgumu starp Parlamentu un Komisiju, kā arī izstrādāt un konsolidēt labāko praksi tādās jomās kā likumdošanas plānošana, ietekmes novērtējumi, sistēmiski ES tiesību normu ex post novērtējumi, īstenošana un deleģēto un īstenošanas aktu izmantošana;

14. aicina Komisiju ieviest metodoloģiju, kas jāizmanto, nosakot kvantitatīvus mērķus, lai samazinātu administratīvo slogu Eiropas līmenī; norāda, ka dažās dalībvalstīs ir gūta pozitīva pieredze, nosakot neto samazinājuma mērķus, lai panāktu, ka pazeminās ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas; aicina apspriest šo metodoloģiju jaunierosinātajā augsta līmeņa grupā administratīvā sloga mazināšanai un tās apstiprināšanas gadījumā ņemt to vērā turpmākajos ietekmes novērtējumos;

15. prasa attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, uzņēmumu apvienībām, patērētāju aizsardzības organizācijām, vides un sociālajām organizācijām un valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, ciešāk iesaistīties subsidiaritātes un proporcionalitātes pārbaudēs, administratīvā sloga novērtēšanā (tostarp vērtējot pozitīvo ietekmi, kā arī izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem), juridiskā pamata izvēlē, normatīvās atbilstības un ex post novērtēšanā un ES tiesību aktu īstenošanā un uzraudzībā valsts līmenī; uzskata, ka šīs pārbaudes un novērtējumus varētu uzlabot ar dalībvalstu veikta salīdzinoša izvērtējuma palīdzību; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri dibināt augsta līmeņa grupu labāka regulējuma jautājumos, kurā būs ieinteresētās personas un valstu neatkarīgie eksperti un par kuru būs atbildīgs attiecīgais priekšsēdētāja vietnieks; ierosina šai grupai piešķirt spēcīgas pilnvaras, lai tā būtu efektīva un neatkarīga padomdevēja struktūra;

16. uzskata, ka nelīdzsvarots vai nepilnīgs ietekmes novērtējums vai ietekmes novērtējuma trūkums jāuzskata par pamatojumu iespējamai spēkā esošo ES tiesību aktu atcelšanai vai pārskatīšanai saskaņā ar REFIT programmu;

17. uzsver, ka, atceļot ierobežojumus, ir jāpiemēro augšupēja pieeja; tādēļ aicina Komisiju izveidot Eiropas ieinteresēto personu forumu labāka regulējuma un birokrātijas mazināšanas jautājumos, kura kvantitatīvais mērķis būtu līdz 2020. gadam samazināt administratīvo slogu par 25 %; uzsver, ka šajā forumā būtu jāpiedalās attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, patērētāju organizācijām un uzņēmumu pārstāvjiem; uzsver, ka Komisijai būtu aktīvi jāapspriež foruma dalībnieku priekšlikumi un ka Komisijai tie būtu jāizskata saskaņā ar principu „ievēro vai paskaidro”; uzskata, ka forums varētu būt valsts vai Eiropas līmenī darbojošos uzņēmēju vai kolektīvu grupu platforma, ar kuras palīdzību tiek sniegts tiešs ieguldījums, kas atbalsta labāka regulējuma principus vai sekmē birokrātijas samazināšanu regulējuma piemērošanā attiecīgajā nozarē;

18. aicina Komisiju nodrošināt, lai apspriešanās ar ieinteresētajām personām notiktu pārredzami un savlaicīgi un to rezultāti tiktu analizēti gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi nolūkā nodrošināt, ka tiek pienācīgi ņemti vērā arī mazākuma viedokļi; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt ieinteresētajām personām iespēju likumdošanas procesa sākumposmos izteikt piezīmes par Komisijas priekšlikumos ietvertiem nevajadzīgi apgrūtinošiem aspektiem, pirms galīgā tiesību akta priekšlikuma pieņemšanas un novērtējuma publicējot Ietekmes novērtējuma padomei iesniegtu ietekmes novērtējuma projektu, kas sagatavots, iesaistot, piemēram, augsta līmeņa ekspertu grupu labāka regulējuma jautājumos;

19. aicina Komisiju paredzēt un saistīt REFIT darbību ar plašāku kontekstu, kas saistīts ar Komisijas darba programmas un galveno prioritāšu definēšanu un īstenošanu;

20. mudina Komisiju, sagatavojot īstenošanas un deleģētos aktus, paātrināt publisku un privātu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, tostarp patērētājiem, lai apsvērtu, kā pagaidu posmā uzlabot informētību par priekšlikumiem; ir stingri pārliecināts, ka šādi centieni palielināt ieinteresēto personu ieguldījumu pirms ieteikumu izstrādes palīdzēs uzlabot tiesību aktus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iespējamās iniciatīvas, kas paredzētas, lai salīdzinātu provizorisku noteikumu vai standartu apspriešanas procesus ar citās jurisdikcijās izmantotajiem procesiem nolūkā attīstīt labāko praksi;

21. uzskata, ka ieinteresētajām personām, vietējām un reģionālajām iestādēm un dalībvalstīm būtu ciešāk jāiesaistās konkrētu īstenošanas grūtību atklāšanā vietējā, reģionālā un valsts līmenī un jāsniedz atsauksmes Komisijai; prasa lietot rādītājus atbilsmes nodrošināšanas un neregulēšanas izmaksu noteikšanai (saskaņā ar „Eiropas integrācijas trūkuma radīto izmaksu” nostādnēm); prasa, lai šie rādītāji būtu visaptveroši un piemēroti vienotā tirgus pieejas izmantošanas rezultātā radušos iespējamo priekšrocību un trūkumu un izmaksu un ietaupījumu novērtēšanai gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā;

22. uzskata, ka REFIT novērtējums un turpmākie centieni uzlabot regulējumu būtu jāveic, ņemot vērā pāreju uz ekonomikas, sabiedrības un valsts pārvaldes digitalizāciju; uzskata, ka REFIT līdzekļa plašāka izmantošana un atbilstības pārbaužu izmantošana arī varētu sekmēt regulatīvo jomu saskaņotības un konsekvences novērtēšanu plašākā digitālā vienotā tirgus kontekstā;

23. atzinīgi vērtē iespējamo iekšējo pamatnostādņu izstrādi apspriežu un to novērtēšanas kvalitātes uzlabošanai; uzskata, ka apspriešanās laikā uzdotajiem jautājumiem jābūt gan precīzākiem, gan skaidrāk un saprotamāk formulētiem attiecībā uz politikas virzienu izvēles sarežģītību ikvienā jomā; uzskata — ja tiesību akti tiek ierosināti kādā kompleksā jomā, būtu jāparedz otrs apspriešanās posms, kad tiek publicēts tiesību akta projekts, kuram pievienots provizorisks ietekmes novērtējums un par kuru visas ieinteresētās personas var izteikt piezīmes; uzskata, ka šis otrais posms ļautu Komisijai veikt precīzāku analīzi un nostiprināt visu pēc šā procesa pieņemto priekšlikumu satvaru;

24. atgādina, ka komisāre E. Bieńkowska uzklausīšanas laikā saistībā ar apstiprināšanu amatā solīja, ka Komisija apsvērs jautājumu par ikviena priekšlikuma atsaukšanu, ja Parlamenta deputāti konstatēs, ka ietekmes novērtējums ir nepilnīgs vai ka konkrēti elementi nav pienācīgi apsvērti; aicina Komisiju rakstiski apstiprināt, ka tāda ir visas Komisāru kolēģijas politika;

25. uzsver, ka ir jāuzlabo ES komunikācijas politika attiecībā uz ES likumdošanu un ka šajā sakarībā labāka regulējuma programma ir vērtīga bāze, lai ES rīcība kļūtu saprotama un reāla; aicina Komisiju turpināt attīstīt portālu „Tava Eiropa” sadarbībā ar dalībvalstīm, lai MVU varētu viegli piekļūt praktiskai informācijai daudzvalodu formātā par gaidāmo apspriešanos, attiecīgajiem ES noteikumiem un to piemērošanu dalībvalstīs;

26. atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas ieceri vidēji ilgā termiņā sākt vairākus jaunus novērtējumus un atbilstības pārbaudes par pašreizējo ES regulējumu darbības rezultātiem un Līgumu piemērošanu, tostarp attiecībā uz maksājumu kavējumiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.3.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

12

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Antanas Guoga, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Jussi Halla-aho, Kaja Kallas, Othmar Karas, Emma McClarkin, Jens Nilsson, Julia Reda, Adam Szejnfeld, Lambert van Nistelrooij, Josef Weidenholzer, Kerstin Westphal

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Andrea Bocskor, Roger Helmer, György Hölvényi, Emilian Pavel

(1)

OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0069.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0459.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0061.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

2

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Angelika Niebler, Cecilia Wikström

Juridisks paziņojums - Privātuma politika