Procedūra : 2014/2240(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0214/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0214/2015

Debates :

PV 07/09/2015 - 27
CRE 07/09/2015 - 27

Balsojumi :

PV 08/09/2015 - 5.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0291

ZIŅOJUMS     
PDF 242kWORD 214k
25.6.2015
PE 546.875v02-00 A8-0214/2015

par pētniecības un inovācijas potenciāla izmantošanu jūras nozaru ekonomikā, lai radītu darbvietas un izaugsmi

(2014/2240(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: João Ferreira

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pētniecības un inovācijas potenciāla izmantošanu jūras nozaru ekonomikā, lai radītu darbvietas un izaugsmi

(2014/2240(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 13. maija paziņojumu „Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā“ (COM(2014)0254),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru(1),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(2),

–       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”” (COM(2010)0546),

–       ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu „Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” (COM(2007)0575),

–       ņemot vērā 2012. gada 8. oktobra Limasolas deklarāciju par Jūras un jūrlietu programmu izaugsmei un nodarbinātībai,

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 13. septembra paziņojumu „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” (COM(2012)0494),

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. maija paziņojumu „Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas rīcības plāns. Nodrošinot pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi” (COM(2013)0279),

–       ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. augusta Zaļo grāmatu „Zināšanas par jūru 2020 — no jūras dibena kartēšanas līdz prognozēm par turpmākajām norisēm okeānā” (COM(2012)0473),

–       ņemot vērā 2013. gada 2. jūlija rezolūciju par jūras nozaru izaugsmi — ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana ES jūrniecības, jūras transporta un tūrisma nozarē(3),

–       ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par zināšanām par jūru 2020. gada perspektīvā — jūras gultnes kartografēšana ilgtspējīgas zivsaimniecības sekmēšanai(4),

–       ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par īpašiem kopējās zivsaimniecības politikas pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai(5),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020“ (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK(6),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1292/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi(7),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Lēmumu Nr. 1312/2013/ES par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā(8),

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 15. oktobra atzinumu „Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā“ (2015/C 012/15),

–       ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu „Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā“ (2015/C 019/05),

–       ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. februāra paziņojumu „Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē” (COM(2014)0086),

–       ņemot vērā Konkurences padomes 2014. gada 4. decembra secinājumus „Tūrisma veicināšana, uzsverot Eiropas kultūras, dabas un jūrniecības mantojumu”,

–       ņemot vērā nobeiguma deklarāciju, ko pieņēma ANO konferencē par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem („Rio+20” konference), kas notika 2012. gada 20.–22. jūnijā Riodežaneiro, Brazīlijā,

–       ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–       ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0214/2015),

A.     tā kā jūras nozaru ekonomikas jēdziens ietver plašu ar jūrām un okeāniem saistītu ekonomikas nozaru spektru, kurā ietilpst tradicionālās jeb ierastās un jaunās nozares, tostarp zvejniecība, akvakultūra, (jūras) kuģošanas un iekšzemes ūdensceļu transports, ostas un loģistika, tūrisms, izpriecu burāšana un kruīzi, kuģu būve un remonts, jūrniecības un jūras piekrastes aizsardzības būvdarbi, minerālresursu izpēte un ieguve atkrastē, vēja un jūras enerģijas ieguve atkrastē un biotehnoloģijas;

B.     tā kā jūras nozaru ekonomikas attīstībā galvenā uzmanība būtu jāvelta ilgtspējīgai saimnieciskajai darbībai, kas apmierina pašreizējo un nākamo paaudžu vajadzības un veicina sabiedrības labklājību;

C.     tā kā jūras nozaru ekonomikā netiek pienācīgi izmantotas zinātnes atziņas, kas ir pētniecības un inovācijas pamats, un tā kā ar jūras nozaru ekonomiku saistītās zinātnes un tehnoloģijas jomas ir ļoti atšķirīgas;

D.     tā kā jūras dabas vides aizsardzība un saglabāšana ir pamats tam, lai saglabātu, atbalstītu un attīstītu jūras nozaru ekonomiku, un turklāt dzīvotspējīgas jūras ekosistēmas ir priekšnosacījums jūru un okeānu resursu izmantošanai; tā kā inovācijai un ilgtspējībai vajadzētu būt jūras nozaru ekonomikas pamata balstiem, kas sekmētu izaugsmi un nodarbinātību;

E.     tā kā ļoti trūkst datu, informācijas un zināšanu par jūrām un okeāniem, to resursiem un bioloģisko daudzveidību un veidiem, kā tie mijiedarbojas ar cilvēka darbībām un kāda ir šo darbību — gan pašreizējo, gan izstrādājamo — ietekme uz vidi un kumulatīvās sekas, un tā kā, trūkstot zināšanām šajos jautājumos, ir ļoti sarežģīti attiecīgos resursus ilgtspējīgi izmantot, kā arī tiek apgrūtināta inovācija un ierobežotas iespējas pilnībā izmantot jūru un okeānu potenciālu, ņemot vērā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pasaulē, kas turpmāk izraisīs jūru un okeānu resursu aizvien lielāku patēriņu pārtikas, telpas, enerģētikas un minerālu ieguves vajadzībām, un tādējādi ir vajadzīga sistemātiskāka pieeja šo resursu ilgtspējīgai izmantošanai;

F.     tā kā jūras ekosistēmas ir trauslas bioloģiskās daudzveidības zonas, kas ir jutīgas pret cilvēka darbību, un aizvien svarīgāk ir apkopot precīzu informāciju par biotopu atrašanās vietām un daudzveidību un apmainīties ar šo informāciju, lai veicinātu augsta riska zonu pareizu apsaimniekošanu, attīstību un aizsardzību;

G.     tā kā zinātniskas informācijas trūkums, ko augstskolas, uzņēmumi un pētniecības institūti cenšas novērst, izmantojot visprogresīvākās pētniecības metodes, nav vienīgais šķērslis jūras nozaru ekonomikas sekmīgai inovācijai, ko būtiski kavē arī ierobežotais finansējums gan no publiskajiem, gan privātajiem līdzekļiem;

H.     tā kā iespējas izmantot jūras resursus, lai attīstītu ilgtspējīgus atjaunojamos energoresursus, varētu būtiski uzlabot ES enerģētiskās drošības stratēģiju, mazinot dalībvalstu atkarību no energoresursiem, kurus importē no ārpussavienības valstīm;

I.      tā kā jūras nozaru ekonomikas ilgtspējīga attīstība varētu būtiski veicināt izaugsmi un ekonomisko attīstību, kā arī jaunu darbvietu radīšanu, jo īpaši piekrastes reģionos, tālākos reģionos un salu valstīs, vienlaikus ņemot vērā katra ģeogrāfiskā apgabala īpašās un atšķirīgās vajadzības un īpatnības;

J.      tā kā lielāki ieguldījumi ar jūrām un okeāniem saistītā pētniecībā un inovācijā varētu būt noderīgs mehānisms, ar ko sekmēt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, pievēršoties asimetrijas problēmai un aizvien lielākajām atšķirībām starp dalībvalstīm un nostiprinot ES globālo ietekmi jūrniecības politikas un jūras nozaru ekonomikas jomā (piemēram, eksportējot vides tehnoloģijas), kā arī ņemot vērā, cik svarīga nozīme inovācijas un nodarbinātības jomā ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ģimenes uzņēmumiem;

K.     tā kā jūras nozaru ekonomikas darbībās ir jāņem vērā atšķirīgais attiecīgās kompetences līmenis, proti, starptautiskais, Eiropas un dalībvalstu līmenis; tā kā jūras nozaru ekonomikas prioritātes dažādām dalībvalstīm var atšķirties atkarībā no tradicionālo jeb ierasto nozaru attīstības vēstures, no vienas puses, un no pašreizējiem resursiem un jauno nozaru attīstības potenciāla katrā dalībvalstī, no otras puses;

L.     tā kā, lai izmantotu inovācijas sniegtās priekšrocības jūras nozaru ekonomikā, ir vajadzīgs kvalificēts, izglītots un pienācīgi apmācīts darbaspēks; tā kā ir jānovērš pašreizējais kvalifikācijas trūkums;

M.    tā kā jūras nozaru ekonomikas potenciāla izmantošana nedrīkst būt iegansts tam, lai jūrās un okeānos pielietotu neilgtspējīgus resursu ieguves veidus un izaugsmes modeļus, kuru neilgtspējība jau ir praksē pierādīta, un tā kā jūru un okeānu resursi ir jāizmanto, stingri ievērojot vajadzību nodrošināt šo resursu labu pārvaldību un saglabāšanu, neizjaucot jūras ekosistēmu līdzsvaru un atjaunojot iepriekšējā līmenī to, kas jau ir izjaukts, piemēram, izmantojot inovatīvas metodes, lai risinātu jūras piesārņojuma problēmu, jo īpaši saistībā ar aizvien pieaugošo plastmasas atkritumu daudzumu, plastmasas aglomerātiem un pašsadalošām plastmasas mikrodaļiņām, un nepieļaujot, ka atkritumu pārstrādē tiek noplicināti resursi;

N.     tā kā daudzu piekrastes un jūras vides apsaimniekošanas instrumentu pamatā ir jūras gultnes kartēšana, tostarp plānošanas uzraudzības apsekojumi, nosakot jomas, kuras var atbalstīt kādu konkrētu nozīmīgu biotopu, vai sniedzot informāciju, kas palīdz atkrastes projektu noteikšanā un plānošanā, piemēram, molu un piestātņu veidošana, krasta aizsargbūvju darbi, atkrastes vēja parki un zemes meliorācija ekoloģiski ilgtspējīgā veidā;

O.     tā kā saskaņā ar Lisabonas līguma 190. pantu un „Rio+20” deklarāciju visu to darbību pārvaldības pamatā, kuras ietekmē jūras vidi, vajadzētu būt piesardzības principam un uz ekosistēmu balstītai pieejai;

P.     tā kā ES ir izstrādājusi un ierosinājusi programmu un pamatnostādņu kopumu, kuri veido satvaru ar jūras nozaru ekonomiku saistītiem pasākumiem un inovācijai; tā kā šāds satvars būtu jāizvērtē pēc tā, kādus praktiskus rezultātus tas sniedz, lai varētu atbalstīt dalībvalstu un reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu centienus attīstīt jūras nozaru ekonomiku;

Q.     tā kā jaunas un ilgtspējīgas jūras nozaru ekonomikas atbalstīšana un attīstība ir jāiekļauj arī ES attīstības politikā, ārpolitikā un Savienībā Vidusjūrai un, cenšoties izveidot ilgtspējīgu jūras nozaru ekonomiku, par partnerēm ir jāuzskata Āfrikas valstis pie Vidusjūras, Austrumāfrikas salu valstis Indijas okeānā un ĀKK ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) salu valstis;

R.     tā kā piekrastes un salu kopienu pašvaldības un reģionālās pārvaldes iestādes ir neatsveramas ieinteresētās puses diskusijās par jūras nozaru ekonomikas potenciālu un tā realizēšanas veidu;

S.     tā kā piekrastes teritorijām piemīt īpatnības, kas tās nošķir no pārējās pasaules un nosaka to attīstības iespējas vidējā termiņā un ilgtermiņā;

T.     tā kā Eiropas okeāni un jūras ir ļoti atšķirīgi, aptverot Atlantijas okeāna plašumus pie Īrijas līdz Melnās jūras dzīlēm pie Rumānijas un Arktikas aukstās jūras līdz pat Vidusjūras siltajiem ūdeņiem;

U.     tā kā tūrisma nozare nodrošina 5 % no ES IKP, 12 miljonus darbvietu un tajā darbojas 2,2 miljoni uzņēmumu; tā kā kultūras tūrisms veido gandrīz 40 % no visas Eiropas tūrisma nozares; tā kā jūras un piekrastes tūrisms veido trešo daļu no visām tūrisma darbībām Eiropā, nodarbinot 3,2 miljonus darba ņēmēju;

V.     tā kā tiek lēsts, ka jūrniecības nozare kopumā pašlaik nodrošina 3–5 % no ES IKP, nozarē ir nodarbināti aptuveni 5,6 miljoni cilvēku un tās pienesums Eiropas ekonomikā ir EUR 495 miljardi;

W.    tā kā mūsdienās tiek uzskatīts, ka jūrā ir krietni vairāk molekulāro vienību nekā uz sauszemes un tā kā tas paver vēl nebijušas iespējas pētniecībai veselības aprūpes, skaistumkopšanas un biotehnoloģiju jomā;

X.     tā kā integrēta jūrlietu politika ir svarīgs instruments, kas līdzsvaro jūras nozaru ekonomikas saimnieciskās darbības, vēl jo vairāk tādēļ, ka problēmām, kas pašlaik aktuālas Eiropas jūrām, ir vajadzīgs integrēts risinājums;

Y.     tā kā iepriekš, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), zivsaimniecības attīstības grupas apliecināja, ka to darbība ir ļoti noderīga, lai radītu darbvietas un labklājību un veicinātu sociālo un teritoriālo kohēziju, jo tās pašas lēma par savu attīstību un to aktīvi īstenoja,

1.      atzīmē Komisijas paziņojumu „Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā”; norāda, ka šā paziņojuma darbības joma ir ierobežota un neattiecas uz visiem sektoriem, kas veido jūras nozaru ekonomiku; aicina Komisiju izmantot integrētāku un aptverošāku pieeju uzdevumiem, kas ietver inovāciju un darbvietu radīšanu tik dažādajās nozarēs, kas savstarpēji mijiedarbojas;

2.      uzskata, ka jūras nozaru ekonomika ir jādefinē ar konkrētiem un visaptverošiem jēdzieniem, kas ietver visas nozaru un starpnozaru darbības, kuras saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastes ekosistēmām, piegulošām iekšzemes un krasta zonām, ietverot arī tiešā un netiešā atbalsta veidus; vērš uzmanību uz inovācijas ārkārtīgi lielo nozīmi visās šajās gan tradicionālajās, gan jaunajās darbībās;

3.      uzskata, ka ir jāatbalsta jūras nozaru ekonomikas stratēģiskā plānošana, tiešās finansēšanas metodes, prioritāro mērķu īstenošana un rīcības plāns, ar ko sekmēt šīs nozares attīstību laikposmā līdz 2020. gadam, ietverot konkrētus plānus par sadarbības mehānismiem un ieguldījumiem infrastruktūrā;

4.      mudina dalībvalstis veikt analīzi un kvantitatīvi noteikt pašreizējo jūras nozaru ekonomikas darbību apmēru un prasa izstrādāt stratēģiju, kura apvienotu visas ar jūrniecības nozarēm saistītās iniciatīvas; aicina Komisiju izpētīt, cik no daudzajiem projektiem, kuriem tā piešķīrusi finansējumu, ir bijuši atbilstīgi jūras nozaru ekonomikai, un sākt visaptverošu izpēti par jūras nozaru ekonomikas nozīmi un ietekmi;

5.      uzsver, ka jūrām un okeāniem jau šobrīd ir jāiztur ievērojama antropogēnā slodze un tie cieš no radītajām sekām (piesārņojums, vides un klimata pārmaiņas, resursu pārtēriņš, pārzveja u. c.), tomēr jūrās un okeānos joprojām ir būtiskas ekosistēmu rezerves, kuras nav pieejamas un līdz ar to nav skartas; tādēļ uzskata, ka jūras nozaru ekonomikā ir jāapsver tādas darbības kā jūru un okeānu ekosistēmu, bioloģiskās daudzveidības, noturības un produktivitātes aizsardzība, atjaunošana un saglabāšana, ietverot ar jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas darbību saistītos pakalpojumus; uzskata, ka jūras nozaru ekonomikas pamatā ir jābūt piesardzības principam un uz ekosistēmu orientētai pieejai;

6.      uzsver jauno tehnoloģiju būtisko nozīmi jūras ekosistēmu degradācijas novēršanā un uzsver saiknes starp jūras nozaru ekonomiku un zaļo ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz inovatīvām metodēm jūru attīrīšanai, ietverot videi kaitīgas plastmasas otrreizējo pārstrādi rentablā veidā;

7.      norāda, ka, labāk pārzinot jūras un okeānus, tostarp jūras gultni un jūras floru un faunu, un veicot ietekmes uz vidi novērtējumus, varēs ilgtspējīgi izmantot jūras resursus, uzlabojot zinātnisko pamatojumu, uz kura balstās dažādās ES jūras politikas nostādnes;

8.      aicina Komisiju, cieši koordinējot darbības ar dalībvalstīm (pēc tam, kad pabeigta iepriekš minētā zinātniskā analīze un uzskaite), izvērtēt jūras nozaru ekonomikas finansēšanas vajadzības (nozaru, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī), lai realizētu jūras nozaru ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes, attīstības un darbvietu radīšanas potenciālu, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no zvejas, un sevišķi ņemot vērā jaundibinātos uzņēmumus, MVU un ģimenes uzņēmumus;

9.      uzsver — lai panāktu jūras nozaru ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi zināšanās un pētniecībā; pauž nožēlu par īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi, ko publisko ieguldījumu samazināšana pētniecībai un izstrādei atstāj uz nacionālajām pētniecības programmām; uzskata — lai uzlabotu izpratni par jūras vidi un tās ekonomisko potenciālu, ES un dalībvalstīm ir jāparedz stabils finansējums saskaņā ar noteikumiem, kas nodrošina tā nepārtrauktību un prognozējamību ilgtermiņā, vienlaikus neapdraudot finansējumu pašreizējo un iesākto programmu īstenošanai;

10.    aicina Komisiju veicināt atjauninātas un regulāras zinātniskas informācijas vākšanu par jūras sugu stāvokli ES ūdeņos un ārpus tiem, sadarbojoties ar citām starptautiskām organizācijām; atgādina par jūras un ar jūrniecību saistītās pētniecības daudzdisciplināro raksturu un uzsver, cik būtiski ir atbalstīt starpnozaru zinātnisko pieeju, kas ietver dažādas jūras un ar jūrniecību saistītās pētniecības nozares un disciplīnas;

11.    mudina noteikt konkrētus mērķus un termiņus, lai gan ar jūras dzīlēm, gan vertikālajiem ūdens slāņiem un dzīvajiem resursiem saistītos datus padarītu pārredzamākus, pieejamākus un pilnībā savietojamus, kā arī saskaņotus; prasa sabiedrībai sniegt informāciju par jūrām un okeāniem, lai veicinātu inovāciju, vienlaikus nodrošinot, ka līdzekļi netiek tērēti nelietderīgi un projekti nedublējas; uzskata, ka ieguldījumi datu ieguves projektos arī sekmēs produktivitāti un uzlabos inovāciju;

12.    prasa, lai publiskā sektora finansētas pētniecības rezultāti būtu sabiedriskais īpašums, ko izmantotu nekomerciāliem mērķiem (aizsargājot to datu konfidencialitāti, kas ir stratēģiski nozīmīgi dalībvalstīm), un lai šis princips būtu saistošs ES pētniecības programmu partneriem; prasa nodrošināt atklātu piekļuvi informācijai, kas attiecas uz minētās pētniecības rezultātiem; prasa izveidot ES iniciatīvu, ar ko jūrniecības nozares privātos uzņēmumus mudinātu dalīties ar ekonomiski nekonfidenciāliem datiem pētniecības vajadzībām, un mudina Komisiju pēc iespējas drīz izveidot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības informācijas platformu;

13.    prasa Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet) projekta sadaļā par cilvēka darbību ietekmi ietvert skaidru apsekojumu par datiem, kas attiecas uz kumulatīvo ietekmi, jūras piesārņojumu, trokšņa piesārņojumu jūras vidē un šķīstošām vielām, kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

14.    noraida Komisijas ierosināto budžeta samazināšanu pētniecības pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”;

15.    mudina Komisiju periodiski izvērtēt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu ar jūras nozaru ekonomiku saistītās jomās un darīt pieejamus šīs izvērtēšanas rezultātus; atbalsta īpašas partnerības izveidi jūrniecības nozarē saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un prasa to iekļaut pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmā 2016.–2017. gadam; uzskata, ka ir jādara vairāk, lai, izstrādājot jaunus produktus un procesus, sekmējot izaugsmi un nodarbinātību, uzlabotu saikni starp pētniecību un nozari;

16.    vērš uzmanību uz to, ka dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm ir lielākā ietekme jūras nozaru ekonomikas attīstīšanā, un mudina Komisiju atbalstīt un veicināt visas dalībvalstu un reģionālo iestāžu sadarbības formas (pievēršoties pašreizējām nepilnībām šajā jomā), piemēram, kopīgas plānošanas iniciatīvas, vienlaikus iesaistot arī jūrniecības kopas, zivsaimniecības nozari un vietējās kopienas; uzsver makroreģionālo stratēģiju nozīmi, ar kurām var risināt kopīgus uzdevumus un izmantot kopīgās jaunās iespējas (piemēram, ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam), un aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk balstīties uz sekmīgiem reģionālās pētniecības projektiem (piemēram, BONUS);

17.    prasa sadarboties un veidot partnerības starp dalībvalstīm, lai mērķorientēti un efektīvāk izmantotu no ES un dalībvalstu instrumentiem pieejamo finansējumu; uzsver, ka, veicot prioritāros uzdevumus, ir jāņem vērā finansējuma tiešais ieguldījums un devums jūras nozaru ekonomikā;

18.    uzsver, ka dalībvalstis ir ieinteresētas paplašināt sadarbību ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, un aicina dalībvalstis sadarbību jūras nozaru ekonomikas jomā uzskatīt par vēl vienu sadarbības elementu; mudina atbalstīt sadarbību ar ārpussavienības valstīm (piemēram, Savienību Vidusjūrai, Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizāciju) un aicina Komisiju ES attīstības politikā kā vienu no mērķiem iekļaut atbalstu ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai;

19.    aicina Komisiju ieviest labvēlīgus reglamentējošos un juridiskos nosacījumus ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos jūras nozaru ekonomikā un izveidot skaidru un stabilu pētniecības, uzņēmējdarbības un pārvaldības atbalsta satvaru, ar ko varēs palielināt ieguldījumus inovatīvos projektos nolūkā attīstīt atjaunojamos energoresursus;

20.    uzsver, ka Eiropas okeāni un jūras ir ļoti atšķirīgi un līdz ar to ir būtiski, lai Komisija nepieņemtu universālu pieeju; vērš uzmanību uz to, ka ir jāveicina integrēta pieeja dažādiem jūras nozaru ekonomikas sektoriem, pamatojoties uz kopīgiem principiem, tādiem kā ilgtspējība, un atzīstot un ievērojot dažādu reģionu īpatnības un vajadzības un dažādu dalībvalstu prioritātes, kā arī atbalstot dalībvalstis šo prioritāšu noteikšanā;

21.    aicina Komisiju un tās aģentūras atbalstīt dalībvalstis jūras nozaru ekonomikas attīstības nacionālo un reģionālo stratēģiju sagatavošanā un īstenošanā;

22.    vērš uzmanību uz lejupslīdi un acīmredzamo situācijas pasliktināšanos dažos no tradicionālākajiem jūras nozaru ekonomikas sektoriem (tādiem kā zivsaimniecība, kā arī kuģubūve un remonts), jo īpaši reģionos, kuros tie bija autentiskas pamatdarbības, kas stimulēja ekonomisko aktivitāti gan augšupējās, gan lejupējās jomās, radot darbvietas un veicinot attīstību; uzskata, ka nevienā ES jūras nozaru ekonomikas stratēģijā nedrīkst aizmirst šīs nozares un reģionus un ir jāuzsver inovācijas potenciāls un jāizmanto Eiropas zinātība (piemēram, kuģu modernizēšanā) nolūkā apturēt minēto lejupslīdi;

23.    uzsver ar jūru un jūras vidi saistītās izpētes nozīmi un nepieciešamību palielināt pētnieku, dalībvalstu un reģionu sadarbību šajās jomās, lai pārvarētu atšķirības starp dalībvalstīm un dažām teritorijām raksturīgo ģeogrāfisko koncentrāciju, kā arī palielinātu piekrastes apgabalu konkurētspēju un vietējā mērogā radītu kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas;

24.    uzskata, ka kvalificētu speciālistu, tostarp pētnieku, inženieru, tehnisko darbinieku un strādnieku, trūkums dažādās pētniecības un darbības jomās ir liels šķērslis, kas var kavēt pilnībā izmantot jūras nozaru ekonomikas potenciālu; uzsver, ka šis speciālistu trūkums ir cieši saistīts ar dalībvalstu mazo ieinteresētību un zemajiem ieguldījumiem zinātnes un izglītības jomā, kā arī daudzu tagadējo speciālistu nepietiekamo novērtējumu, jo īpaši dalībvalstīs, kas visvairāk cietušas no ekonomiskās krīzes, un tādēļ prasa šīs tendences nekavējoties mainīt; mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes ieguldīt vērienīgā jūras nozaru ekonomikas sociālajā dimensijā un jūrniecības izglītībā, lai veicinātu jauniešu apmācību un piekļuvi jūrniecības profesijām; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt gan augstāko izglītību, gan profesionālās apmācības un mūžizglītības programmas, iekļaujot tajās jūras nozaru ekonomikas perspektīvu;

25.    mudina dalībvalstis, reģionālās iestādes, izglītības iestādes un nozares pārstāvjus koordinēt, veidot sinerģijas un apzināt transversālus pētniecības jautājumus jūras nozaru ekonomikā, lai veicinātu jauniešu apmācību un piekļuvi profesijām, kas saistītas ar jūras nozaru ekonomikas izaugsmi;

26.    uzskata, ka jūras nozaru ekonomikas pareizai attīstībai nepieciešama ar to saistīto profesiju statusa paaugstināšana un tiesiskajām normām atbilstošas kvalitatīvas nodarbinātības izveidošana, ietverot jūrniecībā nodarbināto tiesības uz veselības aizsardzību un drošību, kā arī ir jāsaglabā nozares pievilcība; turklāt, ņemot vērā, ka jūras nozaru ekonomiku tradicionāli ir pārstāvējuši un joprojām lielākoties pārstāv vīrieši, tagad ES būtu īstais laiks atzīt, ka šajā ekonomikas nišā ir jāiesaista sievietes; mudina Komisiju un dalībvalstis visos jūras nozaru ekonomikas attīstības posmos iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu un stimulēt un stiprināt sieviešu īstenu līdzdalību;

27.    mudina Komisiju veicināt darba ņēmēju tiesības un nodrošināt drošus darba apstākļus visos tagadējos un jaunajos jūras nozaru ekonomikas sektoros;

28.    aicina Komisiju apkopot un analizēt datus par profesionālo izaugsmi jūrniecības nozarē visos līmeņos (no tieslietām līdz inženierijai un vides pārvaldībai, no niršanas instruktoriem līdz jūrniekiem un kuģu mehāniķiem) un izmantot šos datus dažādu līmeņu darba iespēju izpētē — tradicionālo, jauno un to, kas tikko izveidoti, taču var nostiprināties;

29.    aicina Komisiju uzskaitīt jūras nozaru ekonomikas saimniecisko darbību finansēšanai atvēlētos līdzekļus un tos apkopot vienotā platformā, kas būtu pieejama iedzīvotājiem; turklāt aicina Komisiju inovācijai un jūras nozaru ekonomikas izaugsmei atvēlētos līdzekļus piešķirt fundamentāliem pētījumiem, pētniecībai un izstrādei, apmācībai, darbvietu radīšanai, uzņēmumu veidošanai, MVU, sociālajiem uzņēmumiem, kooperatīviem, izglītībai un māceklībai, nabadzības mazināšanai piekrastē, biotehnoloģiju attīstībai, transporta savienojumiem, energotīklu starpsavienojumiem, kuģu būvei un remontam, platjoslas infrastruktūras pieejamībai piekrastē, vides aizsardzībai, kā arī inovatīvu produktu, pakalpojumu un procesu laišanai tirgū;

30.    uzskata, ka, veicot ieguldījumus jūras nozaru ekonomikā, priekšroka cita starpā ir jādod ekoinovācijai, kas nav balstīta uz izsmeļamiem resursiem, resursu efektīvai izmantošanai, aprites ekonomikai, dabas saglabāšanai, jūras un piekrastes aizsardzībai, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem un resursu ilgtspējīgai izmantošanai (tādā apmērā, kas ilgtermiņā nepārsniedz resursu dabiskās atjaunošanās līmeni); mudina Komisiju šos principus iekļaut pašreizējās un jaunajās atbalsta programmās;

31.    prasa ieviest atbilstīgu finanšu shēmu, ar kuru stimulēt inovāciju, jūras nozaru ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un darbvietu radīšanu un kurā būtu iekļauti, saskaņoti un padarīti vieglāk pieejami pašreizējie finanšu instrumenti — strukturālie un investīciju fondi (Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds), pētniecības pamatprogramma, uz jūras nozaru ekonomiku orientētas zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) iespējama izveide nākotnē, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) u. c.; norāda, ka ir labāk jāpielāgo dažādie instrumenti konkrētu ieinteresēto personu — valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu, jo īpaši MVU, nevalstisko organizāciju utt. — vajadzībām, kā arī plaši jāinformē par pieejamajām iespējām;

32.    pauž dziļu nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs ir ieilgusi ar EJZF saistītā plānošana;

33.    uzskata, ka publiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši dažās dalībvalstīs, ir izšķirīga nozīme jūras nozaru ekonomikas attīstības veicināšanā un tās potenciāla pilnīgā izmantošanā, vienlaikus neaizmirstot privāto ieguldījumu nozīmi; uzsver, ka, ieguldot jūras nozaru ekonomikā, ir nepieciešams projektu kopums no infrastruktūras projektiem līdz pat dažādiem mazapjoma ieguldījumiem MVU, kuriem ir vajadzīga papildu palīdzība, lai piekļūtu finansējumam;

34.    uzsver, ka piekrastes sektora nozares, kuras atbalsta jūras nozaru atkrastes sektora ekonomiku, ir būtisks savienojošais elements, kas nodrošina inovāciju jūrniecībā, un aicina Komisiju sniegt lielāku atbalstu šīm piekrastes sektora nozarēm;

35.    mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus veicināt lietpratīgas specializācijas stratēģijas ar mērķi nodrošināt ar daudzajām un dažādajām jūras nozaru ekonomikas darbībām saistīto vērtības ķēžu radīšanu un izmantošanu; uzskata, ka kopu vai hiperkopu izveidē aktīvi ir jāpiedalās dalībvalstīm, veicinot sinerģiju nozarē un starp tās sektoriem; uzskata, ka jūras pētniecības un tehnoloģiju attīstības stratēģijas sākotnēji varētu būt izmēģinājuma projekti, kurus pēc tam izmantotu kā paraugprakses piemērus plašākā jūras nozaru ekonomikas tvērumā;

36.    uzskata, ka stratēģiju, plānu un programmu, kā arī īpašu valsts tiesību aktu īstenošana var nodrošināt jūras nozaru ekonomikas attīstībai labvēlīgāku politisko un institucionālo satvaru dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka šīm stratēģijām, plāniem un programmām, kā arī īpašiem valsts tiesību aktiem ir jāsekmē cilvēka darbību un jūras un piekrastes vides harmoniska un ilgtspējīga mijiedarbība; uzsver, cik nozīmīga jūrniecības darbību ilgtspējīgā un saskaņotā attīstībā ir jūras telpiskā plānošana, objektīvi ņemot vērā visu skarto nozaru intereses, kā arī jūras un sauszemes mijiedarbību un integrēto piekrastes zonas pārvaldību; atgādina par Jūras telpiskās plānošanas direktīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un integrēto jūrlietu politiku ES un jūras baseinu līmenī;

37.    vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir valsts uzņēmumi vai uzņēmumi, kuros kontrolpakete pieder valstij, tādās jomās kā jūras tirdzniecība, ostu apsaimniekošana, kuģniecība, kā arī jūras un krasta aizsargbūvju darbi; negatīvi vērtē tendenci dot priekšroku tikai privātajam sektoram un uzskata, ka publiskā sektora stiprināšana un modernizācija var būtiski veicināt jūras nozaru ekonomikas attīstību;

38.    uzskata — lai jūras nozaru ekonomika attīstītos ilgtspējīgi, ir vajadzīga labāka centienu un kompetenču integrācija un koordinācija ES līmenī, veicot izlīdzinošas un saskaņotas darbības; prasa apvienot pašreizējās attiecīgās aģentūras un decentralizētās pilnvaras, kas jau ir tagadējām jūrlietās kompetentajām aģentūrām, lai tādējādi nostiprinātu koordināciju, sadarbību un atbalstu dalībvalstīm jūras nozaru ekonomikas potenciāla palielināšanā un pilnīgā izmantošanā;

39.    uzskata, ka piekrastes un salu kopienas pilnībā ir jāiesaista ikvienā jūras nozaru ekonomikas attīstības posmā, jo tas ir sine qua non, lai varētu realizēt šo kopienu inovācijas, nodarbinātības, labklājības un ilgtspējīgas attīstības potenciālu; atzīst šo potenciālu un to, ka ir jārod inovatīvi risinājumi attiecībā uz peldošo pilsētu ekspansiju;

40.    atzīst piekrastes un salu kopienu dažādību un īpatnības un prasa pieņemt izņēmuma pasākumus, ar kuriem efektīvi veicināt jūras nozaru ekonomikas attīstību minētajos reģionos, mazinot šķēršļus ieguldījumiem un radot labvēlīgus nosacījumus izaugsmei;

Nozarē balstītas pieejas

41.    prasa palielināt atbalstu zvejniecības nozares un zivsaimniecības produktu pārstrādes modernizācijai un ilgtspējīgai attīstībai, lai radītu lielāku pievienoto vērtību, vairāk uzmanības pievēršot mazapjoma zvejai un cenšoties palielināt zvejas rīku selektivitāti, zvejas nozarē samazināt enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, kā arī efektīvāk apkarojot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; atgādina, ka resursu biotopu kartēšana un klasifikācija ir svarīga, lai izveidotu dzīvotspējīgu, ilgtspējīgu un labi pārvaldītu zvejniecības nozari; uzsver, ka tiem zinātniskajiem datiem par zveju, kurus izmanto politisku lēmumu pieņemšanā, pilnībā ir jābūt pieejamiem sabiedrībai;

42.    aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, kas saistībā ar jauno KZP nodrošinātu spēcīgāku zivsaimniecības attīstības grupu ietekmi, šajā nolūkā piešķirot šīm grupām vairāk līdzekļu, lai tās varētu labāk veikt savus pienākumus un sekmēt šādu pārrobežu sadarbību;

43.    atbalsta nostāju, ka ir jāapzina un jāpopularizē kultūras un dabas objekti; uzsver aizliegto zonu nozīmi nolūkā saglabāt neskartās teritorijas un ļaut atjaunoties pārmērīgi ekspluatētiem jūras gultnes apgabaliem, līdz ar to veicinot mūsu jūru ilgtspējību nākotnē;

44.    uzskata — lai Eiropas akvakultūras attīstība būtu ilgtspējīga, vairāk ir jāatbalsta zinātniskā pētniecība un tehnoloģiju izstrāde saistībā ar jaunu sugu, jo īpaši autohtonu sugu, selekciju, nodrošinot ilgtspējīgu barības sagādi, novēršot izšķērdēšanu, samazinot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ierobežojot ķīmisko vielu un medikamentu izmantošanas ietekmi, kā arī ir jāatbalsta jaunu vai būtiski uzlabotu produktu izstrāde, lai dažādotu pārtikas ražošanu un piegādi un uzlabotu tās kvalitāti, vienlaikus panākot lielāku vides drošību; norāda, ka precīzām zināšanām par batimetriskiem mērījumiem un jūras gultnes sastāvu ir būtiska nozīme, izraugoties piemērotākās vietas vietējās akvakultūras nozares paplašināšanai, nosakot to kapacitāti un prognozējot piesārņojumu, ko rada akvakultūras darbības;

45.    atbalsta vides un plašāku ilgtspējas kritēriju iekļaušanu ražošanas standartos un marķēšanā, lai atalgotu atbildīgos ražotājus un līdz ar nozares paplašināšanos ļautu patērētājiem izdarīt labāk informētu izvēli; prasa ieviest pienācīgu akvakultūras regulējumu un pasākumus, ar kuriem mazināt ūdens kvalitātes pārmaiņas; prasa atbalstīt pāreju no tradicionālajām akvakultūras audzēšanas metodēm uz organisko akvakultūru;

46.    uzskata, ka energopatēriņa apsvērumu un tehniski vienkāršās pārejas uz sašķidrinātu naftas gāzi (LPG) dēļ tirdzniecības un upju kuģiem ir aizvien stratēģiskāka loma preču pārvadāšanā, salīdzinot ar citiem preču pārvadāšanas veidiem; atbalsta resursu novirzīšanu inovācijas atbalstam šajā nozarē, lai uzlabotu energoefektivitāti, dažādotu primārās enerģijas avotus un samazinātu piesārņojošo vielu emisijas;

47.    vēlreiz uzsver, ka nekavējoties ir jāveic pasākumi saistībā ar jūras transporta efektivitātes uzlabošanu un nozares dekarbonizācijas paātrināšanu un ka šajā nozarē ir jāveicina sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) kā tīrākas pārejas perioda degvielas izmantošana;

48.    uzsver kuģu būves un remonta darbību stratēģisko nozīmi un šo darbību savstarpējo saistību ar citām nozarēm, tostarp tērauda nozari, tirdzniecības kuģu pārvadājumiem, zvejniecību un kruīzu tūrismu; uzskata, ka apņemšanās īstenot tehnoloģisku inovāciju un augsta līmeņa specializāciju, kas varētu palielināt pievienoto vērtību, sekmētu tādas vides radīšanu, kurā ir mazāka starptautiskā konkurence, cerot apturēt pašreizējo nozares lejupslīdi; uzskata, ka īpašs atbalsts ir jāsniedz tam, lai atdzīvinātu un modernizētu Eiropas kuģu būves un specializētās tērauda nozares to dažādajos veidos;

49.    aicina Komisiju pilnībā pārskatīt Eiropas kuģu būves nozares politiku un stingri iestājas par īpašu atbalstu nolūkā atsākt un modernizēt kuģu būvi Eiropā;

50.    uzskata, ka lielāka uzmanība ir jāvelta jūras nozīmei tūrisma jomā un tā ilgtspējai; norāda, ka Eiropas jūras un piekrastes tūrisma jomā ir vērojama konkurence ar trešām valstīm; norāda, ka ES ir jāizmanto savas kultūras bagātības, lai piedāvātu ilgtspējīgus un kvalitatīvus jūras un piekrastes tūrisma pakalpojumus; uzskata, ka kultūras mantojumam un jūras un piekrastes tūrismam var būt izšķirīga nozīme lielākā patērētāju un uzņēmēju piesaistīšanā, dažādojot tūrisma piedāvājumu; uzsver kultūras mantojuma un jūras un piekrastes tūrisma pozitīvo ieguldījumu virzībā uz Eiropas mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības jomā; aicina palielināt atbalstu MVU, kuri veido lielāko daļu no ūdenstūrisma nozares, nodrošinot, ka tagadējās un jaunās darbvietas ir ilgtspējīgas, kvalitatīvas un nodrošina nodarbinātību visa gada garumā;

51.    uzsver, ka ir svarīgi sekmēt sociāli, ekonomiski un vides ziņā ilgtspējīgus tūrisma veidus, kuri var radīt būtisku pievienoto vērtību jūras reģioniem;

52.    uzskata, ka ir ļoti būtiski piešķirt zemūdens kultūras mantojumam pienācīgu vietu jūras nozaru ekonomikā, jo īpaši tādēļ, ka zemūdens kultūras mantojums var sniegt informāciju mūsdienu sabiedrībai par jūru izmantošanu pagātnē, cilvēka reakciju uz klimata pārmaiņām un jūras līmeņa paaugstināšanos, kā arī tādēļ, ka zemūdens kultūras mantojums ir tūrisma avots;

53.    uzsver — lai gan ES vēl joprojām ir viena no pasaulē vadošajām dalībniecēm jūras nozaru ekonomikā, starptautiskā konkurence šajā sarežģītajā nozarē ir ļoti asa un tikai līdzvērtīgi konkurences apstākļi visā pasaulē var tajā arī turpmāk nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropā;

54.    uzskata, ka pētījumi par piekrastes sistēmu degradāciju (piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības mazināšanos), ekosistēmas izturētspēju un atjaunošanu, piekrastes eroziju, tās cēloņu novēršanu un jūras aizsargbūvēm nolūkā saglabāt piekrasti (ietverot dabiskus risinājumus, tādus kā zaļā infrastruktūra) ir svarīgi jūras nozaru ekonomikas elementi, kam ir aizvien lielāka nozīme klimata pārmaiņu kontekstā; prasa sniegt lielāku ES atbalstu šīm jomām un piemērot elastīgāku pieeju reģioniem, kuros ir atšķirīgas piekrastes līnijas īpatnības un piekrastes erozijas dēļ atkārtoti notiek dabas katastrofas;

55.    norāda, ka jūrām un okeāniem piemīt liels enerģētikas potenciāls tādā ziņā, ka pastāv iespēja izmantot vietējos resursus, dažādot enerģijas avotus un veicināt klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu; uzsver, ka atjaunojamie jūras energoresursi ir nākotnes rūpniecības nozare, un šajā ziņā norāda, ka ir svarīgi attīstīt inovatīvus tīros energoresursus un jūras energoresursus, tādus kā plūdmaiņu enerģiju, viļņu enerģiju un osmozes enerģiju, kā minēts Komisijas 2014. gada 20. janvāra paziņojumā par jūras enerģiju; norāda, ka liela nozīme ir atkrastes energotīklu izveidei starp dalībvalstīm; uzsver, ka ir jāņem vērā un jāpadziļina pētījumi par oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) potenciālu;

56.    uzsver, ka jūras un okeānu energoresursu izpētē un izmantošanā ir jāņem vērā ar tehnoloģiju pārnesi saistītās prasības, jo īpaši attiecībā uz prasmīgu un augsti kvalificētu darbinieku apmācību, kā arī nolūkā ievērot stingrākus vides ilgtspējas kritērijus; vērš uzmanību uz iespējamo daudzveidīgo ietekmi, ko šīs darbības varētu atstāt uz nodarbinātību un saistītajām gan augšupējām, gan lejupējām darbībām;

57.    uzsver nozīmi, kāda ir jaunajām tehnoloģijām, piemēram, jūras ekosistēmu degradācijas novēršanā vai oglekļa dioksīda emisiju uztveršanā un uzglabāšanā; aicina Komisiju padziļināti analizēt to, kā ekonomiski dzīvotspējīgā veidā var izmantot tehnoloģiju un tās papildinošo infrastruktūru CO2 drošai un rentablai pārvadei;

58.    norāda, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu optimālais izvietojums, lai tās varētu izmantot jūras enerģiju, tādu kā vēja, viļņu vai saules, okeānu straumes, osmotisko enerģiju un siltumenerģijas pārveidi, var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp ūdens dziļuma, jūras gultnes apstākļiem, okeanogrāfiskajām īpatnībām un attāluma no krasta; tādēļ uzskata, ka to datu saskaņošana, kuri iegūti no dažādām dalībvalstu programmām un attiecas uz dziļuma mērījumiem, jūras gultnes īpatnībām vai okeāna vertikālo profilu, var palīdzēt vietas izvēlē un licencēšanas politikā nolūkā attīstīt atjaunojamos energoresursus; uzsver arī to, ka ir jāturpina jūras enerģijas risinājumu pētījumi, lai varētu izstrādāt cenu ziņā pieņemamus, rentablus un resursefektīvus energotehnoloģiju risinājumus;

59.    uzskata, ka kontinentālā šelfa minerālresursu izpētē un ieguvē ir nepieciešama pastāvīga dalībvalstu klātbūtne, jo īpaši attiecībā uz informāciju, izrakteņu ieguvei nepieejamo apgabalu apzināšanu, ietekmes uz vidi novērtēšanu, risku analīzi un mazināšanu un suverenitātes nodrošināšanu; aicina Komisiju ierosināt un atjaunināt papildināmu sarakstu, kurā ietvertas jūrniecības darbības (piemēram, enerģijas ražošana atkrastē, izrakteņu ieguve dziļjūrā, smilšu un grants ieguve jūrā u. c.), attiecībā uz kurām ir jāveic iepriekšējs ietekmes uz vidi un sociālekonomiskās ietekmes novērtējums; prasa pievērst uzmanību minerālresursu otrreizējai izmantošanai un pārstrādei, kas būtu alternatīva izrakteņu ieguvei dziļjūrā, un ņemt vērā šo darbību sniegtās iespējas zinātnes atziņu nostiprināšanas un attīstīšanas un tehnoloģiju pārneses jomā;

60.    atbalsta koordinētu un stabilu ES līdzdalību Starptautiskajā Jūras dzīļu pārvaldē, lai nodrošinātu efektīvu un piesardzīgu vides tiesisko regulējumu, kas mazinātu izrakteņu ieguves jūras gultnē izpētes un izmantošanas nelabvēlīgo ietekmi, tostarp īpaši aizsargājamās teritorijās, kā arī izrakteņu ieguves jūras gultnē un bioloģiskās izpētes sociālo ietekmi uz vietējām kopienām, un lai nodrošinātu pilnīgu informācijas pārredzamību;

61.    uzskata, ka ar jūrām un okeāniem saistītās biotehnoloģijas ir ļoti daudzveidīga nozare, kurai kopumā ir milzīgas iespējas tādās jomās kā jaunu zināšanu ieguve un piemērošana un jaunu lielas pievienotās vērtības procesu un produktu izstrāde (jauni materiāli, pārtikas produkti, zāļu komponenti u. c.); vērš uzmanību uz izglītības un apmācības vajadzībām šajā nozarē, kas dalībvalstīm izvirza prasību uzņemties lielu atbildību sadarbībā ar privāto sektoru, turklāt šajā jomā ir svarīgi nodrošināt starptautisko sadarbību;

62.    uzsver sociālā dialoga nozīmi un uzskata, ka tajā ir jābūt pārstāvētiem visiem jūras nozaru ekonomikā iesaistītajiem sociālajiem partneriem; uzsver, cik būtiski ir apspriest jūras nozaru ekonomikas vispārējo attīstību ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību un reģionālajām un vietējām iestādēm;

63.    īpaši atbalsta Komisijas paziņojumā ietverto iniciatīvu veicināt prasmju apvienību un zināšanu inovāciju centru jūras nozaru ekonomikā;

64.    uzskata, ka ir jāievieš kuģošanas drošības tiesību aktu kopums Erika IV, lai turpmāk nepieļautu lielas jūras katastrofas; uzskata, ka šajā tiesību aktu kopumā ir jāapzina ekoloģiskais kaitējums jūrām, uz kurām attiecas Eiropas tiesību akti;

65.    uzsver, ka ir jāpalielina pilsoniskās sabiedrības izpratne par jūras kā ekonomiska, kultūras un sociāla resursa nozīmi un par pētniecības un dialoga lomu nolūkā panākt integrētu ilgtspēju starp ieinteresētajām aprindām un iedzīvotājiem;

66.    pauž viedokli, ka jūras un piekrastes līnijas ir vērtīgs resurss, kas ir jāuzskata par vienu no ES rūpnieciskās renesanses politikas pīlāriem; norāda, ka ir jāveic pasākumi, ar kuriem dot jaunu stimulu jūras nozaru ekonomikas attīstībai, vienlaikus atbalstot Eiropas ekonomikas vienotību un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši reģionos, kuros šis potenciāls globalizācijas procesu ietekmē ir ticis ierobežots;

67.    uzskata, ka šīs nozares strauju un ilgtspējīgu attīstību var veicināt ar informācijas un paraugprakses apmaiņu;

68.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1)

OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.

(2)

OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0300.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0438.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0178.

(6)

OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

(7)

OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.

(8)

OV L 347, 20.12.2013., 892. lpp.


PASKAIDROJUMS

Jau kopš antīkās klasikas laikmeta jūra tikusi uzskatīta par nozīmīgu resursu avotu.

Līdz pat 19. gadsimta beigām jūras transports bija galvenais personu un preču pārvadājumu nodrošinātājs īsos, vidējos un tālos galamērķos. Zveja bija un joprojām ir svarīgs piekrastes kopienu iztikas avots. Jāņem vērā arī ar to saistītās darbības uz sauszemes (augšupējās un lejupējās nozarēs): tostarp kuģu būve un remonts, ostu būvniecība un uzturēšana, zvejas rīku ražošana, apdrošināšanas un banku darbības.

Pēdējo piecdesmit gadu laikā ir kvalitatīvi mainījušās cilvēka attiecības ar jūru — piemēram, ir samazinājušies pasažieru pārvadājumi pa jūru (tagad priekšroka tiek dota aviācijai), aizvien lielāka vērība tiek veltīta izpriecceļojumiem, notiek fosilo enerģijas resursu (naftas un dabasgāzes) izpēte un ieguve aizvien dziļākās jūras gultnēs, ņemot vērā to pieejamības mazināšanos sauszemē, notiek jūras dzīlēs esošo rūdu izpēte (process vēl atrodas pirmsākumos) un apsvērtas ieguves iespējas, tiek pētītas iespējas izmantot viļņu, paisumu, straumju un biomasas (aļģu) enerģijas potenciālu elektrības ražošanai, tiek iegūta saules enerģija atklātā jūrā un attīstītas ar jūru saistītās biotehnoloģijas.

Daudzas no sabiedrības problēmām, ar kurām pašlaik saskaras cilvēce, varētu atrisināt labākas zināšanas par jūras vidi un lielākas spējas izmantot, pārvaldīt un saglabāt mūsu jūru, okeānu un piekrastes zonu resursus.

Jūras nozaru ekonomikas jēdziens ietver plašu ar jūrām un okeāniem saistītu ekonomikas darbību spektru, kurā ietilpst tradicionālas un jaunas nozares, tostarp zvejniecība, akvakultūra, jūras un iekšzemes ūdensceļu transports, ostas un loģistika, tūrisms un izpriecceļojumu kuģniecība un kruīzi, kuģu būve un remonts, jūrniecības un jūras piekrastes aizsardzības būves, minerālresursu izpēte un ieguve (atklātā jūrā), enerģētisko resursu izpēte un ieguve (atklātā jūrā), biotehnoloģijas.

Lai arī dažām jaunajām nozarēm ir milzīgs potenciāls, tomēr daudzās dalībvalstīs joprojām ir svarīgas tradicionālās nozares, kuras nedrīkst aizmirst. Nedrīkst uzskatīt, ka inovācija notiek tikai jaunajās nozarēs. Ir ļoti svarīgi to īstenot arī tradicionālajās nozarēs. Kā piemēru var minēt to, ka, neskatoties uz Eiropas kuģu būves nozares problēmām pēdējo 30 gadu laikā, dažām dalībvalstīm ir izdevies mazināt un novērst vispārējo lejupslīdi, veicot ieguldījumus specializētos procesos, kas sniedza skaidru pievienoto vērtību un kur valdīja mazāka konkurence, šādā veidā spējot konkurēt ar spēcīgām kuģu būves nozarēm Tālajos Austrumos. Arī zvejniecības nozarē ir daudz izaicinājumu — kā dažus piemērus var minēt darbības ilgtspēju, zvejas rīku selektivitātes uzlabošanu, nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu.

Kas attiecas uz jaunajām nozarēm, tostarp minerālresursu izpēti un ieguvi (atklātā jūrā), enerģijas resursu izpēti un ieguvi (atklātā jūrā) un biotehnoloģijām, tad, neskatoties uz to milzīgo potenciālu, ir jānorāda, ka jūras ekosistēmu trausluma un jūru un okeānu vides, ekoloģiskās un sociālās funkciju dēļ dalībvalstīm ir jāieņem svarīga loma resursu ilgtspējīgā pārvaldībā un saglabāšanā, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz sabiedrisko īpašumu dominētu kopējās intereses, nevis kādas puses, nozares vai indivīda intereses. Ir svarīgi jūrās un okeānos izvairīties no dažām kļūdām, kas pieļautas uz sauszemes, un neatkārtot tādus resursu izmantošanas modeļus, kas ātri noved pie to izsīkuma un neilgtspējības (kā arī resursu izmantošanas sniegtās peļņas koncentrēšanos dažu personu rokās).

Ir svarīgi panākt pārredzamību attiecībā uz jūrās un okeānos īstenotajām pētniecības kampaņām un projektiem, jo īpaši tiem, kas finansēti no publiskajiem fondiem.

Izglītība, apmācība, izpēte un izstrāde ir svarīgi elementi, lai nodrošinātu jūras nozaru ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.

Ir svarīgi izvērtēt spēkā esošo programmu un pasākumu atbilstību (tostarp finansējuma jomā) jūras nozaru ekonomikas attīstības mērķiem, mijiedarbību starp dažādām esošajām struktūrām un programmām, kā arī to rezultātus.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (2.6.2015)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par pētniecības un inovācijas potenciāla izmantošanu jūras nozaru ekonomikā, lai radītu darbvietas un izaugsmi

(2014/2240(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Laura Agea

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā Komisijas paziņojumu, kas paredz pilnībā izmantot nodarbinātības iespējas Eiropas teritorijas piekrastēs, jūrās un okeānos un nodarbinātības saikni starp jūru un krastu, izmantojot inovāciju, kas ir būtisks elements tādās tradicionālās un inovatīvās jomās kā jūras transports un citas kuģniecības darbības, kuģu būve, tūrisms, akvakultūra, ilgtspējīgas enerģijas ražošana, jūras biotehnoloģija, vides aizsardzība, ostu un atpūtas kuģu infrastruktūra un zvejniecība;

2.  norāda, ka, labāk izprotot jūras un okeānus, tostarp jūras gultni un jūras floru un faunu, un veicot ietekmes uz vidi novērtējumus, varēs ilgtspējīgi izmantot jūras resursus, uzlabojot zinātnisko pamatojumu, uz kura balstās dažādās ES jūras politikas nostādnes;

3.  uzsver, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem, jauniem uzņēmējiem un ģimenes uzņēmumiem ir svarīga loma saistībā ar inovācijām un darbvietām jūras nozaru ekonomikā; uzskata, ka nolūkā veidot jaunas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas jūras nozaru ekonomikā ir jānodrošina MVU labāka piekļuve kredītiem un jāuzlabo pastāvošie uzņēmumu tīkli (klasteri);

4.  ņem vērā un pilnībā atbalsta stratēģiskos mērķus un ieteikumus ES jūras transporta politikai līdz 2018. gadam, ko patlaban izskata saistībā ar vidusposma pārskatu;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai vāktu un apstrādātu datus par jūras nozaru ekonomiku, kā arī apmainītos ar tiem, tostarp arī vietējā un reģionālā līmenī;

6.  uzsver ciešo saikni starp jūras nozaru ekonomiku un zaļo ekonomiku, tostarp arī saistībā ar ekonomikas un darba politiku, jo īpaši attiecībā uz inovatīvām metodēm jūru attīrīšanai un rentablai tur atrodamo neraksturīgo, videi kaitīgo un dažos gadījumos kancerogēno plastmasu pārstrādāšanai;

7.  uzskata, ka uzticamu datu pieejamība varētu veicināt publiskos un privātos ieguldījumus šajā nozarē;

8.  uzsver, ka, domājot par jūras nozaru ekonomikas izaugsmi, vienmēr būtu jāņem vērā tās ietekme uz vidi un cilvēkiem un tās resursu izmantošana saistībā ar sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju, kurā ietilpst arī ar zinātniskiem pierādījumiem pamatota ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana; uzsver ekonomisko iespēju Eiropā izstrādāt un veicināt inovatīvas metodes cīņai pret jūras piesārņošanu, tostarp ptret arvien satraucošāko piesārņojumu, ko rada plastmasas atkritumi, plastmasas aglomerāti un sairstošas plastmasas mikrodaļiņas;

9.  uzsver ar jūru un jūras vidi saistītās izpētes nozīmi un nepieciešamību palielināt pētnieku, dalībvalstu un reģionu savstarpējo sadarbību šajās jomās, lai novērstu starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirības un dažās teritorijās pastāvošo ģeogrāfisko koncentrāciju, kā arī palielinātu piekrastes joslu konkurētspēju un uz vietām radītu jaunas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas vietējās darbvietas;

10. norāda, ka jūras nozaru ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu varēs izmantot tikai tad, ja būs pieejami pietiekami ieguldījumi;

11. ņemot vērā jaunās iespējas, ko jūras resursu izmantošanā dod biotehnoloģija, dziļjūras izpēte un alternatīvie enerģijas avoti (vējš, plūdmaiņa, jūras straume), uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt MVU, un negatīvo ietekmi uz ilgtermiņa nodarbinātību, kad šajās nozarēs vadošo lomu uzņemas smagā rūpniecība;

12. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot vajadzīgās prasmes, kas nepieciešamas, lai jūras vidē pielietotu jaunas tehnoloģijas un stiprinātu pētniecību un izstrādes koordinēšanu, demonstrējumus un ieviešanu nolūkā radīt ilgtspējīgas darbvietas un sniegt ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu pilnīgā sasniegšanā;

13. uzsver, ka darbs jūrā ir saistīts ar lielu nelaimes gadījumu darba laikā risku, un aicina dalībvalstis un ES nodrošināt augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību attiecībā uz iekārtām, kuģiem un darba ņēmējiem;

14. uzsver, ka ES attīstības politikā, ārpolitikā un Savienības politikā attiecībā uz Vidusjūras reģiona valstīm un Āfrikas valstīm, kas robežojas ar Vidusjūras reģionu, Indijas okeānā esošajām Austrumāfrikas salu valstīm un salu valstīm, uz kurām attiecas ar ĀKK valstīm noslēgtie ekonomisko partnerattiecību nolīgumi, ir jāiekļauj atbalsts jaunas, ilgtspējīgas jūras nozaru ekonomika izveidei un minētās valstis jāuzskata par partneriem centienos izveidot ilgtspējīgu jūras nozaru ekonomiku;

15. uzskata, ka jūras nozaru ekonomikā ietilpst ļoti atšķirīgas nozares un ka šīs ekonomikas attīstībai ir nepieciešams, lai visās šajās nozarēs būtu augsti kvalificēts darbaspēks; aicina dalībvalstis veicināt šīs dažādās jūras nozaru ekonomikas nozares savās apmācību programmās, ņemot vērā formālo izglītību, ikdienējo mācīšanos, mūžizglītības sistēmas un duālo apmācību;

16. uzsver nepieciešamību koncentrēties uz vides aspektiem un jūras vides kvalitātes uzlabošanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu jūras nozaru ekonomiku, veicinot tās izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, jo īpaši tādās jaunās atjaunojamās enerģijas nozarēs kā jūras vēja enerģijas nozare, pārveidojot attiecīgās ostas un garantējot, ka tieši šīs nozares apkalpošanai izmantotajā specializētajā piekrastes kuģniecības nozarē steidzami tiek risināta jūras vēja enerģijas nozarē akūtā problēma saistībā ar kvalificētu speciālistu trūkumu; šajā sakarībā iesaka Komisijai un dalībvalstīm veikt pasākumus, lai novērstu šādu speciālistu trūkumu; un uzsver arī citu okeāna enerģijas veidu, piemēram, plūdmaiņas, viļņu, osmozes un okeāna termālās enerģijas, kā arī okeāna straumju radītās enerģijas nozīmi;

17. uzskata, ka piekrastes, jūras un iekšzemes tūrisms var sniegt lielu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveidē, jo īpaši vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, ar nosacījumu, ka šajās darbībās tiek ievērots ilgtspējīgas attīstības princips un tām nav negatīvas ietekmes uz cilvēku dzīvi un vides kvalitāti; mudina dalībvalstis savstarpēji apmainīties ar paraugpraksi tūrisma attīstības politikas jomā un ar Komisijas atbalstu meklēt risinājumus, kā piekrastes reģionos veicināt izaugsmi un radīt jaunas darbvietas;

18. uzsver, ka — lai gan ES vēl joprojām ir viena no pasaulē vadošajām dalībniecēm jūras nozaru ekonomikā — starptautiskā konkurence šajā sarežģītajā nozarē ir ļoti asa un tikai vienlīdzīgi konkurences apstākļi visā pasaulē var tajā arī turpmāk nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropā;

19. norāda, ka dalībvalstīm un reģioniem ir liela nozīme jūras nozaru ekonomikas attīstīšanā, un mudina Komisiju atbalstīt un veicināt visu šo dalībnieku savstarpējo sadarbību, piemēram, īstenojot kopīgas plānošanas iniciatīvas; uzsver, ka ir kopīgi jākoordinē, jo īpaši reģionālajā un vietējā līmenī, visas attiecīgās ekonomiskās darbības, kas saistītas ar jūras nozaru ekonomiku, lai nodrošinātu piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību;

20. uzsver, cik svarīgi ir attīstīt tūrisma modeļus, piemēram, ekotūrismu un kultūras tūrismu, kas palīdz novērst sezonalitāti un piedāvā tūristiem alternatīvu saulei un pludmalēm vai papildina tās;

21. uzsver Eiropas piekrastes reģionu svarīgo lomu ilgtspējīgas jūras nozaru ekonomikas attīstīšanā un tādēļ aicina rast jaunus veidus, kā nodrošināt reģionu tiešu iesaistīšanos un līdzdalību;

22. uzsver sociālā dialoga nozīmi un uzskata, ka tajā vajadzētu būt pārstāvētiem visiem jūras nozaru ekonomikā iesaistītajiem sociālajiem partneriem; uzsver, cik svarīgi ir apspriest jūras nozaru ekonomikas vispārējo attīstību ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību un reģionālajām un vietējām iestādēm;

23. uzsver nepieciešamību palielināt pilsoniskās sabiedrības izpratni par jūras kā ekonomiska, kultūras un sociāla resursa nozīmi un par pētniecības un dialoga lomu integrētas ilgtspējas sasniegšanā starp ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem;

24. aicina Komisiju, cieši koordinējot savu darbību ar dalībvalstīm un reģioniem, izvērtēt jūras nozaru ekonomikas finansēšanas vajadzības (nozaru, valsts un Eiropas līmenī) ar mērķi izmantot tās izaugsmes un jaunu darbvietu izveides potenciālu un īpaši ņemt vērā jaunos uzņēmējus, mazos un vidējos uzņēmumus un ģimenes uzņēmumus;

25. uzskata — lai panāktu maksimālu ilgtspējīgas ekonomikas pieaugumu, kā arī vairāk tiktu radītas kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas, kuras balstās uz jūras nozaru tehnoloģijām, būtu jāveicina tas, ka zinātnes iestādes un uzņēmumi kopīgi izstrādā idejas un apmainās ar paraugpraksi nolūkā veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu;

26. apzinās, ka jūras un piekrastes līnijas ir vērtīgs resurss, kuru vajadzētu uzskatīt par vienu no ES rūpnieciskās renesanses politikas pīlāriem; norāda, ka būtu jāveic pasākumi, lai dotu jaunu stimulu jūras nozaru ekonomikas attīstībai, vienlaikus atbalstot Eiropas ekonomikas vienotību un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši reģionos, kuros šis potenciāls globalizācijas procesu ietekmē ir ticis ierobežots;

27. uzskata, ka šīs nozares strauju un ilgtspējīgu attīstību varētu veicināt ar informācijas un paraugprakses apmaiņu;

28. norāda uz jūras nozaru ekonomikā iesaistīto sociāli ekonomisko sistēmu darbību, nozaru un disciplīnu sarežģītību un tādēļ uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir palielināt spēju pielāgoties pārmaiņām, inovācijai, daudznozaru pieejai un pielāgot cilvēkkapitāla apmācību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Mercedes Bresso, Eva Kaili, Eduard Kukan, António Marinho e Pinto, Evelyn Regner, Michaela Šojdrová, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Csaba Sógor


Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS  (11.5.2015)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par pētniecības un inovācijas potenciāla izmantošanu jūras nozaru ekonomikā, lai radītu darbvietas un izaugsmi

(2014/2240(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Isabelle Thomas

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā beidzot ir atzīts, ka jūras un okeāni ļoti lielā mērā veicina Eiropas ekonomikas attīstību un sniedz ļoti daudz inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespēju; tā kā šīs iespējas tomēr var izmantot tikai ar zināmiem nosacījumiem;

B.  tā kā tas nozīmē, ka cita starpā ir vajadzīga arī integrēta visu jūras nozaru ekonomikas saimniecisko darbību definīcija un ka ir jāveic šo darbību integrēta analīze, lai izveidotu visiem dalībniekiem vienotu jūras ekosistēmu;

C. tā kā piekrastes teritoriju īpašā specifika nosaka šo teritoriju vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības iespējas;

D. tā kā mūsdienās tiek uzskatīts, ka jūrā ir krietni vairāk molekulu nekā uz sauszemes un tā kā tas paver vēl nebijušas iespējas pētniecībai veselības aprūpes, skaistumkopšanas un biotehnoloģiju jomā;

E.  tā kā integrēta jūrlietu politika ir svarīgs instruments, kas līdzsvaro jūras nozaru ekonomikas saimnieciskās darbības, vēl jo vairāk tādēļ, ka problēmām, kas pašlaik aktuālas Eiropas jūrām, ir vajadzīgs integrēts risinājums;

F.  tā kā nomaļie un salu reģioni bieži vien ir jūras reģioni un tā kā jūras nozaru ekonomikas attīstība veicina Eiropas Savienības teritoriālo līdzsvarotību un reģionālo vienlīdzību;

G. tā kā iepriekš, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), zivsaimniecības attīstības grupas apliecināja, ka to darbība ir ļoti noderīga, lai radītu darbvietas un labklājību un veicinātu sociālo un teritoriālo kohēziju, jo tās pašas lēma par savu attīstību un to aktīvi īstenoja;

H. tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem salu reģioniem, kas ir cieši saistīti ar jūras nozaru ekonomiku, jo tās ir teritorijas ar ļoti daudzveidīgiem biotopiem un, pateicoties to īpašajam klimatam, enerģiju no jūras resursiem tajās varētu iegūt ar novatoriskām metodēm;

I.   tā kā jūras teritoriju attīstības plānošana un kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība ir tie pārvaldības instrumenti, bez kuriem nav iespējams novērst konfliktus un optimizēt dažādu nozaru mijiedarbību, un tā kā šajā sakarībā negatīvi ir vērtējama atteikšanās no kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības Eiropas Savienības līmenī;

J.   tā kā ir svarīgi ņemt vērā sauszemes un jūras mijiedarbību un nodrošināt visu ar jūru saistīto darbību līdzāspastāvēšanu, lai nepieļautu konfliktus par izmantošanu, un ir svarīgi arī risināt savstarpējās sasaistes jautājumu un garantēt saskaņotību un labu pārvaldību pat tad, ja kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība Eiropas Savienības līmenī vairs netiek īstenota;

K. tā kā sauszemes un jūras mijiedarbība cita starpā attiecas tieši uz jūras piesārņojumu, jo īpaši no sauszemes avotiem, un arī uz saimniecisko darbību, kas uz sauszemes tiek veikta saistībā ar jūru, piemēram, zivju apstrādes nozari, enerģētikas infrastruktūras būvniecību, ostām, kuģubūvi un mācību iestāžu veidošanu;

L.  tā kā bez datu vākšanas, apstrādes un apmaiņas ieguldījums jūras nozaru ekonomikā nebūtu pilnīgs un nevarētu garantēt investīciju tehnisko, ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju;

M. tā kā tiek lēsts, ka jūrniecības nozare kopumā pašlaik nodrošina 3–5 % no ES IKP, nozarē ir nodarbināti aptuveni 5,6 miljoni cilvēku un tās ieguldījums Eiropas ekonomikā ir EUR 495 miljardi;

N. tā kā jūras nozaru izaugsme ir jāpanāk pilnīgā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības un izmantošanas koncepciju plašā tās nozīmē — gan vides, gan ekonomikas, gan sociālajā ziņā, un to varēs panākt tikai tad, ja līdz 2020. gadam tiks stingri īstenoti Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķi;

O. tā kā ar politikas ilgtspējīgu attīstību attiecībā uz jūru nedrīkst pieļaut tās pašas kļūdas, kas jau ir pieļautas attiecībā uz sauszemi; tā kā jūras un okeāni ir visiem kopīga vērtība, kam tādai arī ir jāpaliek un ko nekādā gadījumā nedrīkst privatizēt; tā kā tādēļ publiskajam sektoram tie ir jāaizsargā no spekulācijām tirgū, resursu pārmērīgas izmantošanas un darbībām, kas var negatīvi ietekmēt dzīvi, bioloģisko daudzveidību un klimatu; tā kā ir jānodrošina, lai saimnieciskā darbība tiktu uzsākta tikai pēc tam, kad ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

P.  tā kā ar jūru saistītās saimnieciskās darbības ilgtspējīgai attīstībai turklāt ir vajadzīgs spēcīgs sociālais komponents un tā kā izaugsmi var veicināt, arī palielinot darba ņēmēju tiesības un darbvietas drošību;

Q. tā kā politikas mērķis nav prioritāte, ja tam nav piešķirti budžeta līdzekļi,

1.  mudina Komisiju ņemt vērā Parlamenta priekšlikumus un ierosināt jūras nozaru ekonomikas definīciju, kas aptvertu visu gan pašlaik, gan nākotnē jūrā iespējamo ražošanu un nodarbinātību, kā arī ar jūru saistīto ražošanu un nodarbinātību uz sauszemes; aicina Komisiju noteikt, kurām ES darbībām ir vislielākais jūras nozaru ekonomikas attīstības un nostiprināšanas potenciāls, iekļaujot tās vispārējā sarakstā, ko būtu iespējams papildināt un kas iekļautu vismaz šādas darbības: jūras tehnoloģija un inovācija, ilgtspējīga zvejniecība, kuģubūve, atjaunojamie jūras energoresursi, jūras dzīļu ilgtspējīga izmantošana, jūras biotehnoloģijas, jūras aļģu audzēšana, zivkopība, gliemeņu audzēšana, piekrastes un jūras tūrisms, platformu ierīkošana jūrā, jūras transports, jūras un ostu piesārņojuma likvidēšana, cauruļvadu vilkšana un jūras ūdens atsāļošana;

2.  uzstāj, lai Komisija inovāciju neattiecinātu tikai uz jaunām darbībām, bet ņemtu vērā inovācijas potenciālu, kas raksturīgs visām darbībām, kuras tiek veiktas jūrā;

3.  uzsver zvejniecības un akvakultūras nozīmi jūras nozaru ekonomikā; uzskata, ka zvejas darbību konkurētspēja ir jāsaista ar zvejas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu saskaņā ar KZP noteikumiem;

4.  prasa līdzsvaroti izstrādāt un piemērot stingrākus noteikumus akvakultūras projektiem, lai nepieļautu, ka tiek noplicinātas teritorijas, kas atrodas akvakultūras platību tuvumā, un lai jo īpaši nepieļautu vietējai ekonomikai nelabvēlīgu ietekmi, kuru rada gan savvaļas zivju krājumu ģenētiskā degradācija, ko izraisa no zivjaudzētavām izkļuvušās zivis, gan ekosistēmu degradācija, kuras iemesls ir lielapjoma intensīvas akvakultūras izraisītā dzīvotņu iznīcināšana un pārveidošana, kā arī ķīmiskais piesārņojums, patogēni un parazīti;

5.  uzsver, ka jūrām un okeāniem jau nākas izturēt milzīgu antropogēno slodzi un šīs slodzes radītās problēmas (piesārņojums, vides un klimata pārmaiņas, resursu pārmērīga izmantošana, pārzveja), taču tajos vēl ir svarīgas ekosistēmu rezerves un grūti pieejama, tātad neskarta vide; uzstāj, ka jēdzienu „jūras nozaru ekonomika” Komisija var definēt tikai pēc tam, kad ir nopietni un stingri izvērtējusi, kā šajā definīcijā iekļautās saimnieciskās darbības attīstība ietekmēs bioloģisko daudzveidību, klimatu, zvejniecību, ekonomiku un nodarbinātību;

6.  norāda, ka pat tik senai saimnieciskai darbībai kā zvejniecība ir savs inovācijas potenciāls, piemēram, var izstrādāt jaunus zivsaimniecības kontroles instrumentus vai nākotnē būvēt kuģus, kas paredzēti īpaši selektīvai zvejai, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš, kas rada mazāk CO2 emisiju un kas ir droši un ērti lietojami;

7.  uzsver, ka jūras dabas vides aizsardzība un saglabāšana ir pamata priekšnoteikums, bez kura nav iespējams turpmāk īstenot, atbalstīt un attīstīt jūras nozaru ekonomiku, piemēram, zvejniecību un tūrismu;

8.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot jūras nozaru izaugsmei, jo īpaši datu vākšanai, pētniecības darbībām un apmācības pasākumiem, vajadzīgo finanšu aplēses; ierosina plānot šo finansējumu laikposmam līdz 2020. gadam; šajā sakarībā uzsver Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) ieguldījumu;

9.  pauž dziļu nožēlu par to, ka ar EJZF saistītā plānošana dažās dalībvalstīs ir ieilgusi;

10. prasa, lai Komisija uzskaitītu jūras nozaru ekonomikas saimniecisko darbību finansēšanai atvēlētos līdzekļus un tos apkopotu vienotā platformā, kas būtu pieejama ikvienam; turklāt prasa, lai inovācijai un jūras nozaru izaugsmei atvēlētos līdzekļus Komisija mērķtiecīgi piešķirtu fundamentāliem pētījumiem, pētniecībai un izstrādei, apmācībai, darbvietu radīšanai, uzņēmumu veidošanai, MVU, sociālajiem uzņēmumiem, kooperatīviem, izglītībai un mācību prakses iespējām, nabadzības mazināšanai piekrastē, biotehnoloģijas attīstībai, transporta savienojumiem, energotīklu starpsavienojumiem, kuģubūvei un kuģu remontam, piekrastē pieejamai platjoslas infrastruktūrai, vides aizsardzībai, kā arī novatorisku produktu, pakalpojumu un procesu laišanai tirgū;

11. uzstāj, ka ir nepieciešama stratēģiska jūras nozaru ekonomikas saimniecisko darbību plānošana, tiešas finansēšanas iespējas un rīcības plāns, lai līdz 2020. gadam panāktu šo nozaru dinamiskāku attīstību; uzskata, ka katrai uzskaitītajai darbībai ir jāietver vairākas konkrētas idejas par sadarbību pētniecības jomā, par investīcijām infrastruktūrā un sadarbības mehānismos (ko dalībvalstīm ieteicams ieviest, izmantojot ES līdzekļus), par Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējumu un par privātā sektora līdzdalību, līdzīgi kā tas ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonda gadījumā, kura mērķis ir nodrošināt apjomīgas investīcijas infrastruktūrā un garantēt novatorisku projektu finansēšanu; tādēļ aicina Komisiju iekļaut jūras nozaru ekonomikas attīstību to prasību sarakstā, kas jāizpilda, lai projekts varētu saņemt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējumu;

12. uzsver, ka jūras teritoriju attīstības plānošana ir nozīmīga jūras nozaru ekonomikas ilgtspējīgai un saskaņotai attīstībai; šajā sakarībā pieprasa stingrāk īstenot integrētās jūrlietu politikas pārvaldību gan Eiropas Savienības, gan jūras baseinu līmenī;

13. uzsver, ka ir nepieciešamas pamatīgākas zināšanas par okeāniem un ka ir jāpilnveido prasmes, kas vajadzīgas jauno tehnoloģiju izmantošanai jūras vidē;

14. uzstāj, ka ar jūras nozaru ekonomiku saistītas zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) ir jāveido, lai veicinātu pētniecību šajā jomā, un ka tām ir jākļūst par ES prioritāti, nevis fakultatīvu enerģētikas vai pārtikas jomai noteikta mērķa jūras nozares variantu;

15. aicina Komisiju izveidot aģentūru, kas būtu atbildīga par jūras nozaru ekonomikas attīstību, datu vākšanu un šā mērķa sasniegšanai paredzēto projektu koordinēšanu;

16. aicina Komisiju īstenot konkrētus pasākumus, lai veicinātu saziņu un sadarbību starp ES reģionu un valsts līmeņa institūcijām, piemēram, īstenojot pārrobežu sadarbības iniciatīvu Interreg un dažādiem jūras baseiniem noteiktās stratēģijas; prasa, lai Komisija no jauna apvienotu galvenos jūras nozaru ekonomikas starptautiskos dalībniekus un uzņemtos vadīt starptautisku projektu, kura mērķis ir veicināt šo jauno jūras nozaru ekonomikas sektoru;

17. aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, kas saistībā ar jauno KZP nodrošinātu spēcīgāku zivsaimniecības attīstības grupu ietekmi, šajā nolūkā piešķirot šīm grupām vairāk līdzekļu, lai tās varētu labāk veikt savus pienākumus un sekmēt šādu pārrobežu sadarbību;

18. aicina Komisiju iekļaut lietpratīgas specializācijas koncepciju ar jūras baseiniem saistītās stratēģijās, lai jūras pētniecība un inovācija iegūtu arī reģionālu dimensiju un lai mērķtiecīgi veicinātu būtiskākās reģionālās kompetences jomas;

19. aicina Komisiju sekmēt jaunu saimniecisko darbību veidošanos jūras nozaru ekonomikā, rosinot vēlmi veikt uzņēmējdarbību un stimulējot jaunu uzņēmumu dibināšanu, kuri piedāvātu vairāk iespēju apliecināt sevi jūrlietu jomā;

20. uzstāj, ka Komisijai ir jāgarantē, lai finansējums tiktu izmantots pārredzami un lai tās finansēto pētījumu rezultāti tiktu izmantoti tikai publiskajā sektorā, ņemot vērā to, cik liels ir ES piešķirtā finansējuma īpatsvars salīdzinājumā ar attiecīgo privātā investora ieguldījumu, un ka Komisijai ir arī jāgarantē, lai attiecīgā informācija būtu viegli, brīvi un bez maksas pieejama ikvienam interesentam, un ka tai ir jāveicina šādu rezultātu izplatīšana;

21. uzstāj, ka Komisijai ir jāatsāk un jāveicina jūras teritoriju attīstības plānošana un kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība Eiropas Savienības līmenī;

22. uzstāj, ka ir jāuzskaita un jāveicina tradicionālās darbības, kā arī kultūras un tūrisma pasākumi, kas izceļ vietējo kopienu raksturīgās iezīmes un ļauj saglabāt nerūpniecisko zveju;

23. mudina Komisiju veidot spēcīgākas un saskaņotākas sistēmas, kas atvieglotu datu apstrādi, izmantošanu un izplatīšanu;

24. mudina Komisiju sadarbībā ar citām starptautiskām organizācijām veicināt jaunāko periodisko zinātnisko datu vākšanu par jūras populācijām gan ES, gan trešo valstu teritoriālajos ūdeņos;

25. aicina Komisiju atbalstīt gan augstāko izglītību, gan profesionālo apmācību, gan arī mūžizglītībai paredzētās programmas, nodrošinot, ka tajās tiek iekļauta jūras nozaru ekonomikas perspektīva un ka tiek veicināta jauniešu izpratne par jūras nozaru ekonomiku, šajā nolūkā spēcīgāk akcentējot šo elementu visos izglītības līmeņos; ir nobažījies par to, kā Komisijas ierosinājums attiecībā uz ESIF ietekmēs pētniecību un izstrādi, ja nākamajos 5 gados pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” atvēlētais finansējums tiks samazināts par EUR 2,7 miljardiem;

26. uzstāj, ka ir jāveicina jo īpaši tādu apmācības programmu veidošana, kuras apvieno visas ar jūru saistītās profesijas; šajā sakarībā norāda, ka dažādu jūrlietu jomas apmācības sistēmu mijiedarbība veicinās visu ar jūru saistīto darbību integrētu attīstību un nodrošinās iespēju iegūtās prasmes izmantot dažādās profesijās.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Linnéa Engström, Raymond Finch, Ian Hudghton, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, José Blanco López, Ole Christensen, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Anja Hazekamp, Verónica Lope Fontagné, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Peter Lundgren, Miguel Viegas


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.6.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Philippe De Backer, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Marek Józef Gróbarczyk, András Gyürk, Roger Helmer, Eva Kaili, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Miloslav Ransdorf, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Miguel Urbán Crespo, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Boni, Lefteris Christoforou, David Coburn, Miriam Dalli, João Ferreira, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Constanze Krehl, Olle Ludvigsson, Piernicola Pedicini, Sofia Sakorafa, Maria Spyraki, Indrek Tarand, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marietje Schaake, Bart Staes

Juridisks paziņojums - Privātuma politika